Aṅguttara Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

 


 

Aṅguttara-Nikāya of the Sutta-Pitaka
Part III. Pancakanipata, Chakka Nipāta

Based on the edition by E. Hardy,
London: Pali Text Society 1897

This work is © Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015

This work is licensed under a
Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.
For details see Terms of Use.

Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996

 

NOTICE: These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting.

ALTERATIONS: Superficial re-formatting of headers, sutta titles, and page numbers adding 'ids,' and tag changes to make the file conform to HTML 5 standards. The lower-case mg [ɱ] has been substituted throughout for the lowercase m-underdot [ɱ]; the lower-case ng [ṅ] has been substituted throughout for the lowercase n-overdot [º]. Content straddling page breaks has been moved to the preceding page. The notice of this change that appeared in the originals has been deleted. In order to fascilitate word search, all annotations have been remove, and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text. Otherwise the internal text of the suttas remains untouched.

 


 

[page 001]

Aṅguttara-Nikāya

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

Book III

Pañcaka-Nipāta

Paṭhama Paṇṇāsako

Sekhabala-Vagga

I

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Pañc' imāni bhikkhave sekhabalāni. Katamāni pañca?

Saddhābalaɱ, hiribalaɱ, ottappabalaɱ, viriyabalaɱ, paññābalaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca sekhabalāni. Tasmā ti ha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ:--

3. Saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hiribalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, viriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā ti.

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabban ti.

[page 002]

II

1. Pañc' imāni bhikkhave sekhabalāni. Katamāni pañca?

Saddhābalaɱ, hiribalaɱ, ottappabalaɱ, viriyabalam, paññābalaɱ. Katamañ ca bhikkhave saddhābalaɱ?

2. Idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiɱ 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti. Idaɱ vuccati bhikkhave saddhābalaɱ. Katamañ ca bhikkhave hiribalaɱ?

3. Idha bhikkhave ariyasāvako hirimā hoti, hiriyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hiriyati pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave hiribalaɱ. Katamañ ca bhikkhave ottappabalaɱ?

4. Idha bhikkhave ariyasāvako ottāpī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave ottappabalaɱ. Katamañ ca bhikkhave viriyabalaɱ?

5. Idha bhikkhave ariyasāvako āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaɱ vuccati bhikkhave viriyabalaɱ.

Katamañ ca bhikkhave paññābalaɱ?

6. Idha bhikkhave ariyasāvako paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave paññābalaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca sekhabalāni. Tasmā ti ha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ:--

7. Saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hiribalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena,

[page 003]

viriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā ti.

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabban ti.

III

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme dukkhaɱ viharati savighātaɱ sa-upāyāsaɱ sapariḷāhaɱ, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottāpī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme dukkham viharati savighātaɱ sa-upāyāsaɱ sapariḷāhaɱ, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme sukhaɱ viharati avighātaɱ anupāyāsaɱ apariḷāhaɱ, kāyassa bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhā. Katamehi pañcahi?

4. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottāpī hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme sukhaɱ viharati avighātaɱ anupāyāsaɱ apariḷāham, kāyassa bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhā ti.

IV

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottāpī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

[page 004]

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottāpī hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

V

1. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa ditth'eva dhamme pañca sahadhammikā vādānuvādā gārayhā ṭhānā āgacchanti. Katame pañca?

2. Saddhā pi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, hirī pi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, ottappaɱ pi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, viriyaɱ pi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, paññā pi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu.

Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭh'eva dhamme ime pañca sahadhammikā vādānuvādā gārayhā ṭhānā āgacchanti.

3. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho pi rudamāno paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, tassa diṭṭh' eva dhamme pañca sahadhammikā pāsaɱsā ṭhānā āgacchanti. Katame pañca?

4. Saddhā pi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, hirī pi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, ottappaɱ pi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, viriyaɱ pi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, paññā pi nāma te ahosi kusalesu dhammesu.

Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho pi rudamāno paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, tassa diṭṭh'eva dhamme ime pañca sahadhammikā pāsaɱsā ṭhānā āgacchantī ti.

[page 005]

VI

1. Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti, yāva saddhā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu; yato ca kho bhikkhave saddhā antarahitā hoti, assaddhiyaɱ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti. Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti, yāva hiri paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu; yato ca kho bhikkhave hiri antarahitā hoti, ahirikaɱ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti. Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti, yāva ottappaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti kusalesu dhammesu; yato ca kho bhikkhave ottappaɱ antarahitaɱ hoti, anottappaɱ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti. Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti, yāva viriyaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti kusalesu dhammesu; yato ca kho bhikkhave viriyaɱ antarahitaɱ hoti, kosajjaɱ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti. Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti, yāva paññā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu; yato ca kho bhikkhave paññā antarahitā hoti, duppaññā pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hotī ti.

VII

1. Yebhuyyena bhikkhave sattā kāmesu palāḷitā. Asitavyābhaṅgiɱ bhikkhave kulaputto ohāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti, 'saddho pabbajito kulaputto' ti alaɱ vacanāya. Taɱ kissa hetu?

2. Labbhā bhikkhave yobbanena kāmā, te ca kho yādisā vā tādisā vā. Ye ca bhikkhave hīnā kāmā ye ca majjhimā kāmā, ye ca paṇītā kāmā, sabbe kāmā tveva saɱkhaɱ gacchanti.

[page 006]

3. Seyyathā pi bhikkhave daharo kumāro mando uttānaseyyako dhātiyā pamādam anvāya kaṭṭhaɱ vā kathalaɱ vā mukhe āhareyya, tam enaɱ dhātī sīghaɱ sīghaɱ manasikareyya, sīghaɱ sīghaɱ manasikaritvā sīghaɱ sīghaɱ āhareyya, no ce sakkuṇeyya sīghaɱ sīghaɱ āharituɱ, vāmena hatthena sīsaɱ pariggahetvā dakkhiṇena hatthena vaṅkaṅgulaɱ karitvā salohitaɱ pi āhareyya. Taɱ kissa hetu?

Atth' esā bhikkhave kumārassa vihesā, n' esā natthī ti vadāmi. Karaṇīyañ ca kho evaɱ bhikkhave dhātiyā atthakāmāya hitesiniyā anukampikāya anukampaɱ upādāya.

Yato ca kho bhikkhave so kumāro vuddho hoti alaɱ pañño, anapekkhā dāni bhikkhave dhātī tasmiɱ kumāre hoti 'attagutto dāni kumāro nālaɱ pamādāyā' ti.

Evam eva kho bhikkhave yāva kīvañ ca bhikkhuno saddhāya akataɱ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā akataɱ hoti kusalesu dhammesu, ottappena akataɱ hoti kusalesu dhammesu, viriyena akataɱ hoti kusalesu dhammesu, paññāya akataɱ hoti kusalesu dhammesu, anurakkhitabbo tāva me so bhikkhave bhikkhu hoti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno saddhāya kataɱ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā kataɱ hoti kusalesu dhammesu, ottappena kataɱ hoti kusalesu dhammesu, viriyena kataɱ hoti kusalesu dhammesu, paññāya kataɱ hoti kusalesu dhammesu, anapekkho dānāhaɱ bhikkhave tasmiɱ bhikkhusmiɱ homi 'attagutto dāni bhikkhu nālaɱ pamādāyā' ti.

VIII

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi?

2. Assaddho bhikkhave bhikkhu cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme,

[page 007]

ahiriko bhikkhave bhikkhu cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme, anottāpī bhikkhave bhikkhu cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme, kusīto bhikkhave bhikkhu cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme, duppañño bhikkhave bhikkhu cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati patiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi?

4. Saddho bhikkhave bhikkhu na cavati patiṭṭhāti saddhamme, hirimā bhikkhave bhikkhu na cavati patiṭṭhāti saddhamme, ottāpī bhikkhave bhikkhu na cavati patiṭṭhāti saddhamme, āraddhaviriyo bhikkhave bhikkhu na cavati patiṭṭhāti saddhamme, paññavā bhikkhave bhikkhu na cavati patiṭṭhāti saddhamme.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati patiṭṭhāti saddhamme ti.

IX

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi?

2. Assaddho bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme, ahiriko bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme, anottāpī bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme, kusīto bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme, duppañño bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati na ppatiṭṭhāti saddhamme.

[page 008]

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi?

4. Saddho bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme, hirimā bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme, ottāpī bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme, āraddhaviriyo bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme, paññavā bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme ti.

X.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ. Katamehi pañcahi?

2. Assaddho bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ, ahiriko bhikkhave bhikkhu ... pe ... anottāpī bhikkhave bhikkhu ... pe ... kusīto bhikkhave bhikkhu ... pe ... duppañño bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ. Katamehi pañcahi?

4. Saddho bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ, hirimā bhikkhave bhikkhu ... pe ... ottāpī bhikkhave bhikkhu .

[page 009]

... pe ... āraddhaviriyo bhikkhave bhikkhu ... pe ... paññavā bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjitun ti.

Sekhabalavaggo paṭhamo.

Tass' uddānaɱ:

Saɱkhittaɱ vitthataɱ dukkhaɱ bhataɱ sikkhāya pañcamaɱ
Samāpatti ca kāmesu cavanā dve agāravā ti.

 


 

Bala-Vagga

XI.

1. Pubbāhaɱ bhikkhave ananussutesu dhammesu abhiññāvosānapāramippatto paṭijānāmi:--

Pañc' imāni bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

Katamāni pañca?

2. Saddhābalaɱ, hiribalaɱ, ottappabalaɱ, viriyabalaɱ, paññābalaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca Tathāgatassa Tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavattetī ti.

[page 010]

XII.

1. Pañc' imāni bhikkhave sekhabalāni. Katamāni pañca?

2. Saddhābalaɱ, hiribalaɱ, ottappabalaɱ, viriyabalaɱ, paññābalaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca sekhabalāni. Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ sekhabalānaɱ etaɱ aggaɱ etaɱ saɱgāhikaɱ etaɱ saɱghātaniyaɱ yad idaɱ paññābalaɱ.

3. Seyyathā pi bhikkhave kūṭāgārassa etaɱ aggaɱ etaɱ saɱgāhikaɱ etaɱ saɱghātaniyaɱ yad idaɱ kūṭaɱ, evam eva kho bhikkhave imesaɱ pañcannaɱ sekhabalānaɱ etaɱ aggaɱ etaɱ saɱgāhikaɱ etaɱ saɱghātaniyaɱ yad idaɱ paññābalaɱ. Tasmā ti ha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ:--

4. Saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hiribalena ... ottappabalena ... viriyabalena ... paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā ti.

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabban ti.

XIII.

1. Pañc' imāni bhikkhave balāni. Katamāni pañca?

2. Saddhābalaɱ, viriyabalaɱ, satibalaɱ, samādhibalaɱ, paññābalaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca balānī ti.

XIV.

1. Pañc' imāni bhikkhave balāni. Katamāni pañca?

2. Saddhābalaɱ, viriyabalaɱ, satibalaɱ, samādhibalaɱ, paññābalaɱ. Katamañ ca bhikkhave saddhābalaɱ?

3. Idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiɱ 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti.

[page 011]

Idaɱ vuccati bhikkhave saddhābalaɱ. Katamañ ca bhikkhave viriyabalaɱ?

4. Idha bhikkhave ariyasāvako āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaɱ vuccati bhikkhave viriyabalaɱ. Katamañ ca bhikkhave satibalaɱ?

5. Idha bhikkhave ariyasāvako satimā hoti, paramena satinepakkena samannāgato cirakataɱ pi cirabhāsitaɱ pi saritā anussaritā. Idaɱ vuccati bhikkhave satibalaɱ. Katamañ ca bhikkhave samādhibalaɱ?

6. Idha bhikkhave ariyasāvako vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvedeti yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe 'va somanassadomanassānaɱ atthaṅgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Idaɱ vuccati bhikkhave samādhibalaɱ. Katamañ ca bhikkhave paññābalaɱ?

7. Idha bhikkhave ariyasāvako paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave paññābalaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca balānī ti.

XV.

1. Pañc' imāni bhikkhave balāni. Katamāni pañca?

2. Saddhābalaɱ, viriyabalaɱ, satibalaɱ, samādhibalaɱ, paññābalaɱ.

[page 012]

Kattha ca bhikkhave saddhābalaɱ daṭṭhabbaɱ?

3. Catūsu sotāpattiyaṅgesu. Ettha saddhābalaɱ daṭṭhabbam. Kattha ca bhikkhave viriyabalaɱ daṭṭhabbaɱ?

4. Catūsu sammappadhānesu. Ettha viriyabalaɱ daṭṭhabbaɱ. Kattha ca bhikkhave satibalaɱ daṭṭhabbaɱ?

5. Catūsu satipaṭṭhānesu. Ettha satibalaɱ daṭṭhabbaɱ.

Kattha ca bhikkhave samādhibalaɱ daṭṭhabbaɱ?

6. Catūsu jhānesu. Ettha samādhibalaɱ daṭṭhabbaɱ.

Kattha ca bhikkhave paññābalaɱ daṭṭhabbaɱ?

7. Catūsu ariyasaccesu. Ettha paññābalaɱ daṭṭhabbaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca balānī ti.

XVI.

1. Pañc' imāni bhikkhave balāni. Katamāni pañca?

2. Saddhābalaɱ, viriyabalaɱ, satibalaɱ, samādhibalaɱ, paññābalaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca balāni. Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ balānaɱ etaɱ aggaɱ etaɱ saɱgāhikaɱ etaɱ saɱghātaniyaɱ yad idaɱ paññābalaɱ.

3. Seyyathā pi bhikkhave kūṭāgārassa etaɱ aggaɱ etaɱ saɱgāhikaɱ etaɱ saɱghātaniyaɱ yad idaɱ kūṭaɱ, evam eva kho bhikkhave imesaɱ pañcannaɱ balānaɱ etaɱ aggaɱ etaɱ saɱgāhikaɱ etaɱ saɱghātaniyaɱ yad idaɱ paññābalan ti.

XVII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraɱ sīlasampadāya samādapeti, attanā samādhisampanno hoti, no paraɱ samādhisampadāya samādapeti, attanā paññāsampanno hoti, no paraɱ paññāsampadāya samādapeti, attanā vimuttisampanno hoti, no paraɱ vimuttisampadāya samādapeti, attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraɱ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.

[page 013]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyā ti.

XVIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraɱ sīlasampadāya samādapeti, attanā na samādhisampanno hoti, paraɱ samādhisampadāya samādapeti, attanā na paññāsampanno hoti, paraɱ paññāsampadāya samādapeti, attanā na vimuttisampanno hoti, paraɱ vimuttisampadāya samādapeti, attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, paraɱ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti no attahitāyā ti.

XIX.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraɱ sīlasampadāya samādapeti, attanā na samādhisampanno hoti, no paraɱ samādhisampadāya samādapeti, attanā na paññāsampanno hoti, no paraɱ paññāsampadāya samādapeti, attanā na vimuttisampanno hoti, no paraɱ vimuttisampadāya samādapeti, attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraɱ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.

[page 014]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyā ti.

XX.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti parañ ca sīlasampadāya samādapeti, attanā ca samādhisampanno hoti parañ ca samādhisampadāya samādapeti, attanā ca paññāsampanno hoti parañ ca paññāsampadāya samādapeti, attanā ca vimuttisampanno hoti parañ ca vimuttisampadāya samādapeti, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti parañ ca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā ti.

Balavaggo dutiyo.

Uddānaɱ:

Ananussutakūṭañ ca saɱkhittaɱ vitthatena ca
Daṭṭhabbañ ca puna kūṭaɱ cattāro ca hitena cā ti.

 


 

Pañcaṅgika-Vagga

XXI.

1. So vata bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko sabrahmacārīsu abhisamācārikaɱ dhammaɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati, abhisamācārikaɱ dhammaɱ aparipūretvā sekhaɱ dhammaɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati,

[page 015]

sekhaɱ dhammaɱ aparipūretvā sīlāni paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati, sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati, sammādiṭṭhiɱ aparipūretvā sammāsamādhiɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

2. So vata bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko sabrahmacārīsu abhisamācārikaɱ dhammaɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati, abhisamācārikaɱ dhammaɱ paripūretvā sekhaɱ dhammaɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati, sekhaɱ dhammaɱ paripūretvā sīlāni paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati, sīlāni paripūretvā sammādiṭṭhiɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati, sammādiṭṭhiɱ paripūretvā sammāsamādhiɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

XX.II

1. So vata bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko sabrahmacārīsu abhisamācārikaɱ dhammaɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati, abhisamācārikaɱ dhammaɱ aparipūretvā sekhaɱ dhammaɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati, sekhaɱ dhammaɱ aparipūretvā sīlakkhandhaɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati, sīlakkhandhaɱ aparipūretvā samādhikkhandhaɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati, samādhikkhandhaɱ aparipūretvā paññākkhandhaɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

2. So vata bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko sabrahmacārīsu abhisamācārikaɱ dhammaɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati, abhisamācārikaɱ dhammaɱ paripūretvā sekhaɱ dhammaɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati, sekhaɱ dhammaɱ paripūretvā sīlakkhandhaɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati, sīlakkhandhaɱ paripūretvā samādhikkhandhaɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati,

[page 016]

samādhikkhandhaɱ paripūretvā paññākkhandhaɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

XXIII.

1. Pañc'ime bhikkhave jātarūpassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaɱ jātarūpaɱ na c'eva mudu hoti na ca kammaniyaɱ na ca pabhassaraɱ pabhaṅgu ca na ca sammā-upeti kammāya. Katame pañca?

2. Ayo, lohaɱ, tipu, sīsaɱ, sajjhaɱ.

Ime kho bhikkhave pañca jātarūpassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaɱ jātarūpaɱ na c'eva mudu hoti na ca kammaniyaɱ na ca pabhassaraɱ pabhaṅgu ca na ca sammā-upeti kammāya

3. Yato ca kho bhikkhave jātarūpaɱ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaɱ hoti, taɱ hoti jātarūpaɱ mudu ca kammaniyaɱ ca pabhassaraɱ ca na ca pabhaṅgu sammāupeti kammāya. Yassa kassaci pilandhanavikatiyā ākaṅkhati, yadi muddikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakena yadi suvaṇṇamālāya, tañ c'assa atthaɱ anubhoti. Evam eva kho bhikkhave pañc'ime cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaɱ cittaɱ na c'eva mudu hoti na ca kammaniyaɱ na ca pabhassaraɱ pabhaṅgu ca na ca

sammāsamādhiyati āsavānaɱ khayāya. Katame pañca?

4. Kāmacchando, vyāpādo, thīnamiddhaɱ, uddhaccakukkuccaɱ, vicikicchā.

Ime kho bhikkhave pañca cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaɱ cittaɱ na c'eva mudu hoti na ca kammaniyaɱ na ca pabhassaraɱ pabhaṅgu ca na ca sammāsamādhiyati āsavānaɱ khayāya.

5. Yato ca kho bhikkhave cittaɱ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaɱ hoti, taɱ hoti cittaɱ mudu ca kammaniyaɱ ca pabhassaraɱ ca na ca pabhaṅgu sammāsamādhiyati āsavānaɱ khayāya.

[page 017]

Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaɱ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

6. So sace ākaṅkhati 'anekavihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhaveyyaɱ: eko pi hutvā bahudhā assaɱ, bahudhā pi hutvā eko assaɱ, āvibhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamāno gaccheyyaɱ seyyathā pi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimujjaɱ kareyyaɱ seyyathā pi udake, udake pi abhijjamāne gaccheyyaɱ seyyathā pi paṭhaviyā, ākāse pi pallaṅkena kameyyaɱ seyyathā pi pakkhī sakuṇo, ime pi candimasuriye evaɱmahiddhike evaɱmahānubhāve pāṇinā parāmaseyyaɱ parimajjeyyaɱ, yāva Brahmalokā pi kāyena 'va saɱvatteyyan' ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

7. So sace ākaṅkhati 'dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaɱ dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā' ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

8. So sace ākaṅkhati 'parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajāneyyaɱ: sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, vītarāgaɱ vā cittaɱ vītarāgaɱ cittan ti pajāneyyaɱ,

[page 018]

sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, vītadosaɱ vā cittaɱ vītadosaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, vītamohaɱ vā cittaɱ vītamohaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, saɱkhittaɱ vā cittaɱ saɱkhittaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittan ti pajāneyyaɱ, amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittan ti pajāneyyaɱ, sa-uttaraɱ vā cittaɱ sa-uttaraɱ cittan ti pajāneyyaɱ, anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittan ti pajāneyyaɱ, samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittan ti pajāneyyaɱ, avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittan ti pajāneyyan' ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

9. So sace ākaṅkhati 'anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussareyyaɱ, seyyathīdaɱ ekaɱ pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catusso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsaɱ pi jātiyo tiɱsaɱ pi jātiyo cattāḷīsaɱ pi jātiyo paññāsaɱ pi jātiyo jātisataɱ pi jātisahassaɱ pi jātisatasahassaɱ pi aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiɱ, tatrāpāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī, evamāyupariyanto, so tato cuto idhupapanno ti, iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussareyyan' ti, tatra tatr' eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

[page 019]

10. So sace ākaṅkhati 'dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaɱ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajāneyyaɱ: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaɱ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajāneyyan' ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

11. So sace ākaṅkhati 'āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane ti.

XXIV.

1. Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

2. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriɱ gacchati, taco pi na pāripūriɱ gacchati,

[page 020]

pheggu pi na pāripūriɱ gacchati, sāro pi na pāripūriɱ gacchati, evam eva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirago, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

3. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

4. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriɱ gacchati, taco pi pāripūriɱ gacchati, pheggu pi pāripūriɱ gacchati, sāro pi pāripūriɱ gacchati, evam eva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanan ti.

XXV.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaɱsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaɱsā ca.

Katamehi pañcahi?

[page 021]

2. Idha bhikkhave sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti sutānuggahitā ca hoti sākacchānuggahitā ca hoti samathānuggahitā ca hoti vipassanānuggahitā ca hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaɱsā ca paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaɱsā cā ti.

XXVI.

1. Pañc' imāni bhikkhave vimuttāyatanāni, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti. Katamāni pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhuno Satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā bhikkhave tassa bhikkhuno Satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, tathā tathā so tasmiɱ dhamme atthapaṭisaɱvedī ca hoti dhammapaṭisaɱvedī ca. Tassa atthapaṭisaɱvedino dhammapaṭisaɱvedino pāmujjaɱ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati: idaɱ bhikkhave paṭhamaɱ vimuttāyatanaɱ, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno na h'eva kho Satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti. Yathā yathā bhikkhave bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti,

[page 022]

tathā tathā so tasmiɱ dhamme atthapaṭisaɱvedī ca hoti dhammapaṭisaɱvedī ca. Tassa atthapaṭisaɱvedino dhammapaṭisaɱvedino pāmujjaɱ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati: idaɱ bhikkhave dutiyaɱ vimuttāyatanaɱ, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno na h'eva kho Satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, na pi yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti, api ca kho yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti. Yathā yathā bhikkhave bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti, tathā tathā so tasmiɱ dhamme atthapaṭisaɱvedī ca hoti dhammapaṭisaɱvedī ca. Tassa atthapaṭisaɱvedino dhammapaṭisaɱvedino pāmujjaɱ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati: idaɱ bhikkhave tatiyaɱ vimuttāyatanaɱ, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino ... pe ... yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno na h'eva kho Satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, na pi yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti, na pi yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti, api ca kho yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvittaketi anuvicarati manasānupekkhati.

[page 023]

Yathā yathā bhikkhave bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicarati manasānupekkhati, tathā tathā so tasmiɱ dhamme atthapaṭisaɱvedī ca hoti dhammapaṭisaɱvedī ca. Tassa atthapaṭisaɱvedino dhammapaṭisaɱvedino pāmujjaɱ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati: idaɱ bhikkhave catutthaɱ vimuttāyatanaɱ, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananupattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno na h'eva kho Satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, na pi yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti, na pi yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti, na pi yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicarati manasānupekkhati, api ca khvassa aññataraɱ samādhinimittaɱ suggahitaɱ hoti sumanasikataɱ sūpadhāritaɱ suppaṭividdhaɱ paññāya. Yathā yathā bhikkhave bhikkhuno aññataraɱ samādhinimittaɱ suggahitaɱ hoti sumanasikataɱ sūpadhāritaɱ suppaṭividdhaɱ paññāya, tathā tathā so tasmiɱ dhamme atthapaṭisaɱvedī ca hoti dhammapaṭisaɱvedī ca. Tassa atthapaṭisaɱvedino dhammapaṭisaɱvedino pāmujjaɱ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati: idaɱ bhikkhave pañcamaɱ vimuttāyatanaɱ, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati,

[page 024]

aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

Imāni kho bhikkhave pañca vimuttāyatanāni, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇātī ti.

XXVII.

1. Samādhiɱ bhikkhave bhāvetha appamāṇaɱ nipakā patissatā. Samādhiɱ bhikkhave bhāvayataɱ appamāṇaɱ nipakānaɱ patissatānaɱ pañca ñāṇāni paccattaɱ yeva uppajjanti. Katamāni pañca?

2. 'Ayaɱ samādhi paccuppannasukho c'eva āyatiñ ca sukhavipāko' ti paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati, 'ayaɱ samādhi ariyo nirāmiso 'ti paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati, 'ayaɱ samādhi akāpurisasevito' ti paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati, 'ayaɱ samādhi santo paṇīto paṭippassaddhiladdho ekodibhāvādhigato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritāvaṭo' ti paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati, 'so kho panāhaɱ imaɱ samādhiɱ sato 'va samāpajjāmi sato 'va vuṭṭhahāmī' ti paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati.

Samādhiɱ bhikkhave bhāvetha appamāṇaɱ nipakā patissatā. Samādhiɱ bhikkhave bhāvayataɱ appamāṇaɱ nipakānaɱ patissatānaɱ imāni pañca ñāṇāni paccattaɱ yeva uppajjantī ti.

[page 025]

XXVIII.

1. Ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanaɱ desessāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. Evaɱ bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosum. Bhagavā etad avoca:-- Katamā ca bhikkhave ariyassa pañcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanā?

2. Idha bhikkhave bhikkhu vivicc'eva kāmehi ... pe ... paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imam eva kāyaɱ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.

3. Seyyathā pi bhikkhave dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaɱsathāle nahāniyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaɱ paripphosakaɱ sanneyya, sā 'ssa nahāniyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena na ca paggharati, evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaɱ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaɱ hoti: ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaɱ paṭhamā bhāvanā.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ... pe ... dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imam eva kāyaɱ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.

5. Seyyathā pi bhikkhave udakarahado ubbhidodako, tassa nev'assa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaɱ na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaɱ na uttarāya disāya udakassa āyamukhaɱ na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaɱ,

[page 026]

devo ca na kālena kālaɱ sammādhāraɱ anuppaveccheyya, atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udakarahadaɱ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaɱ assa, evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaɱ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaɱ hoti: ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaɱ dutiyā bhāvanā.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā ... pe ... tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imam eva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.

7. Seyyathā pi bhikkhave uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarīkiniyaɱ vā app ekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva c' aggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataɱ uppalānaɱ vā padumānaɱ vā puṇḍarīkānaɱ vā sītena vārinā apphuṭaɱ assa, evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti: ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaɱ tatiyā bhāvanā.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā .

[page 027]

... pe ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imam eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.

9. Seyyathā pi bhikkhave puriso odātena vatthena sasīsaɱ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaɱ assa, evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti: ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaɱ catutthā bhāvanā.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanānimittaɱ suggahitaɱ hoti sumanasikataɱ sūpadhāritaɱ suppaṭividdhaɱ paññāya.

11. Seyyathā pi bhikkhave añño 'va aññaɱ paccavekkheyya, ṭhito vā nisinnaɱ paccavekkheyya, nisinno vā nipannaɱ paccavekkheyya, evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanānimittaɱ suggahitaɱ hoti sumanasikataɱ sūpadhāritaɱ suppaṭividdhaɱ paññāya: ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaɱ pañcamā bhāvanā.

Evaɱ bhāvite kho bhikkhave bhikkhu ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaɱ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaɱ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

12. Seyyathā pi bhikkhave udakamaṇiko ādhāre ṭhapito pūro udakassa samatittiko kākapeyyo, tam enaɱ balavā puriso yato yato āvajjeyya, āgaccheyya udakan ti? 'Evaɱ bhante'.

[page 028]

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu evaɱ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaɱ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaɱ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatr' eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

13. Seyyathā pi bhikkhave same bhūmibhāge pokkharaṇī caturassā ālibaddhā pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, tam enaɱ balavā puriso yato yato āliɱ muñceyya, āgaccheyya udakan ti? 'Evaɱ bhante.' Evam eva kho bhikkhave bhikkhu evaɱ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaɱ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaɱ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

14. Seyyathā pi bhikkhave subhūmiyaɱ cātummahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo, tam enaɱ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhirūhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaɱ gahetvā yen' icchakaɱ yad icchakaɱ sāreyya pi paccāsāreyya pi, evam eva kho bhikkhave bhikkhu evaɱ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaɱ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaɱ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

15. So sace ākaṅkhati 'anekavihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhaveyyaɱ:

[page 029]

eko pi hutvā bahudhā assaɱ ... pe ... yāva Brahmalokā pi kāyena 'va saɱvatteyyan' ti, tatra tatr' eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

16. So sace ākaṅkhati 'dibbāya sotadhātuyā visuddhāya ... pe ... ye dūre santike cā' ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

17. So sace ākaṅkhati 'parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajāneyyaɱ: sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittan ti pajāneyyaɱ ... pe ... avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittan ti pajāneyyan 'ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

18. So sace ākaṅkhati 'anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussareyya, seyyathīdaɱ ekaɱ pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussareyyan' ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

19. So sace ākaṅkhati 'dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammupage satte pajāneyyan' ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

20. So sace ākaṅkhati 'āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane ti.

XXIX.

1. Pañc'ime bhikkhave caṅkame ānisaɱsā. Katame pañca?

[page 030]

2. Addhānakkhamo hoti, padhānakkhamo hoti, appābādho hoti, asitapītakhāyitasāyitasammāpariṇāmaɱ gacchati, caṅkamādhigato samādhi ciraṭṭhitiko hoti.

Ime kho bhikkhave pañca caṅkame ānisaɱsā ti.

XXX.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ yena Icchānaṅgalaɱ nāma Kosalānaɱ brāhmaṇagāmo tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuɱ kho Icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā 'samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Icchānaṅgalaɱ anuppatto Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taɱ kho pana bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā. So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇabrāhmaṇiɱ pajaɱ sadevamanussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti.

Sādhu kho pana tathārūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotī' ti. Atha kho Icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaɱ khādaniyaɱ bhojaniyaɱ ādāya yena Icchānaṅgalavanasaṇḍo ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaɱsu uccāsaddā mahāsaddā.

[page 031]

2. Tena kho pana samayena āyasmā Nāgito Bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Nāgitaɱ āmantesi 'ke pana te Nāgita uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macche vilopentī' ti? 'Ete bhante Icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaɱ khādaniyam bhojaniyam ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā Bhagavantaɱ yeva uddissa bhikkhusaṅghañ cā' ti. 'Māhaɱ Nāgita yasena samāgamaɱ mā ca mayā yaso. Yo kho Nāgita na-yimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaɱ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taɱ mīḷhasukhaɱ middhasukhaɱ lābhasakkārasilokasukhaɱ sādiyeyyā' ti. 'Adhivāsetu dāni bhante Bhagavā, adhivāsetu sugato, adhivāsanakālo dāni bhante Bhagavato, yena yen'eva dāni bhante Bhagavā gamissati, tanninnā 'va bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā c'eva jānapadā ca. Seyyathā pi bhante thullaphusitake deve vassante yathāninnaɱ udakāni pavattanti, evam eva kho bhante yena yen'eva dāni Bhagavā gamissati, tanninnā 'va bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā c'eva jānapadā ca. Taɱ kissa hetu? Tathā hi bhante Bhagavato sīlapaññāṇan' ti. 'Māhaɱ Nāgita yasena samāgamaɱ mā ca mayā yaso. Yo kho Nāgita na-y-imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaɱ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī, akasiralābhī, so taɱ mīḷhasukhaɱ middhasukhaɱ lābhasakkārasilokasukhaɱ sādiyeyya.

[page 032]

Asitapītakhāyitasāyitassa kho Nāgita uccārapassāvo, eso tassa nissando. Piyānaɱ kho Nāgita vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, eso tassa nissando. Asubhanimittānuyogaɱ anuyuttassa kho Nāgita subhanimitte pāṭikkūlyatā saṇṭhāti, eso tassa nissando. Chasu kho Nāgita phassāyatanesu aniccānupassino viharato phasse pāṭikkūlyatā saṇṭhāti, eso tassa nissando.

Pañcasu kho Nāgita upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato upādāne pāṭikkūlyatā saṇṭhāti, eso tassa nissando ti.

Pañcaṅgikavaggo tatiyo.

Uddānaɱ:

Dve 'gāravūpakkilesā dussīlānuggahena ca
Vimutti samādhaṅgikā caṅkamo Nāgitena cā ti.

 


 

Sumana-Vagga

XXXI.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Sumanā rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi rājakumārisatehi parivutā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnā kho Sumanā rājakumārī Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Idh' assu bhante Bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaññā eko dāyako eko adāyako, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjeyyuɱ,

[page 033]

devabhūtānaɱ pana nesaɱ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇan ti? Siyā Sumane ti Bhagavā avoca:--

3. Yo so Sumane dāyako so amuɱ adāyakaɱ devabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti: dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena adhipateyyena. Yo so Sumane dāyako so amuɱ adāyakaɱ devabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti.

4. Sace pana te bhante tato cutā itthattaɱ āgacchanti, manussabhūtānaɱ pana nesaɱ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇan ti? Siyā Sumane ti Bhagavā avoca:--

5. Yo so Sumane dāyako so amuɱ adāyakaɱ manussabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti: mānusakena āyunā, mānusakena vaṇṇena, mānusakena sukhena, mānusakena yasena, mānusakena adhipateyyena. Yo so Sumane dāyako so amuɱ adāyakaɱ manussabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti.

6. Sace pana te bhante ubho agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, pabbajitānaɱ pana nesaɱ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇan ti? Siyā Sumane ti Bhagavā avoca:--

7. Yo so Sumane dāyako so amuɱ adāyakaɱ pabbajito samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti: yācito 'va bahulaɱ cīvaraɱ paribhuñjati appaɱ ayācito, yācito 'va bahulaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjati appaɱ ayācito, yācito 'va bahulaɱ senāsanaɱ paribhuñjati appaɱ ayācito, yācito 'va bahulaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjati appaɱ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiɱ viharati, tyassa manāpen'eva bahulaɱ kāyakammena samudācaranti appaɱ amanāpena, manāpen'eva bahulaɱ vacīkammena samudācaranti appaɱ amanāpena, manāpen' eva bahulaɱ manokammena samudācaranti appaɱ amanāpena, manāpaɱ yeva upahāraɱ upaharanti appaɱ amanāpaɱ.

[page 034]

Yo so Sumane dāyako so amuɱ adāyakaɱ pabbajito samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti.

8. Sace pana te bhante ubho arahattaɱ pāpuṇanti, arahattappattānaɱ pana nesaɱ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇan ti?

9. Ettha kho pan' esāhaɱ Sumane na kiñci nānākaraṇaɱ vadāmi yad idaɱ vimuttiyā vimuttin ti.

10. Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante yāvañ c' idaɱ bhante alam eva dānāni dātuɱ, alaɱ puññāni kātuɱ, yatra hi nāma devabhūtassa pi upakārāni puññāni, manussabhūtassa pi upakārāni puññāni, pabbajitassa pi upakārāni puññānī ti.

Evam etaɱ Sumane, evam etaɱ Sumane, alaɱ hi Sumane dānāni dātuɱ, alaɱ puññāni kātuɱ, devabhūtassa pi upakārāni puññāni, manussabhūtassa pi upakārāni puññāni, pabbajitassa pi upakārāni puññānī ti. Idam avoca Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato, athāparaɱ etad avoca Satthā:

Yathā pi cando vimalo gacchaɱ ākāsadhātuyā
sabbe tāragaṇe loke ābhāya atirocati
tath'eva sīlasampanno saddho purisapuggalo
sabbe maccharino loke cāgena atirocati.

Yathā pi megho thanayaɱ vijjumālī satakkaku
thalaɱ ninnañ ca pūreti abhivassaɱ vasundharaɱ
evaɱ dassanasampanno sammāsambuddhasāvako
macchariɱ adhigaṇhāti pañca ṭhānehi paṇḍito:
āyunā yasasā c'eva vaṇṇena ca sukhena ca
sa ve bhogaparibbūḷho pecca sagge ca modatī ti.

[page 035]

XXXII.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho Cundī rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi kumārisatehi parivutā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnā kho Cundī rājakumārī Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Amhākaɱ bhante bhātā Cundo nāma rājakumāro, so evam āha: 'yad eva so hoti itthi vā puriso vā buddhaɱ saraṇaɱ gato dhammaɱ saraṇaɱ gato saṅghaɱ saraṇaɱ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesu micchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ yeva upapajjati no duggatin' ti, sāhaɱ bhante Bhagavantaɱ pucchāmi: 'kathaɱrūpe nu kho bhante Satthari pasanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ yeva upapajjati no duggatiɱ, kathaɱrūpe dhamme pasanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ yeva upapajjati no duggatiɱ, kathaɱrūpe saṅghe pasanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ yeva upapajjati no duggatiɱ, kathaɱrūpesu sīlesu paripūrakārī kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ yeva upapajjati no duggatin' ti?

3. Yāvatā Cundi sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā, rūpino vā arūpino vā, saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, Tathāgato tesaɱ aggam akkhāyati arahaɱ sammāsambuddho. Ye kho Cundi buddhe pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaɱ aggo vipāko hoti. Yāvatā Cundi dhammā saɱkhatā vā asaɱkhatā vā, virāgo tesaɱ aggam akkhāyati, yad idaɱ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaɱ. Ye kho Cundi virāge dhamme pasannā,

[page 036]

agge te pasannā, agge kho pana pasannānaɱ aggo vipāko hoti. Yāvatā Cundi saṅghā vā gaṇā vā, Tathāgatasāvakasaṅgho tesaɱ aggam akkhāyati, yad idaɱ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakhettaɱ lokassa. Ye kho Cundi saṅghe pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaɱ aggo vipāko hoti. Yāvatā Cundi sīlāni, ariyakantāni tesaɱ aggam akkhāyati, yad idaɱ akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaɱvattanikāni. Ye kho Cundi ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino, agge kho pana paripūrakārīnaɱ aggo vipāko hotī ti.

Aggato ve pasannānaɱ aggaɱ dhammaɱ vijānataɱ
agge buddhe pasannānaɱ dakkhiṇeyye anuttare
agge dhamme pasannānaɱ virāgūpasame sukhe
agge saṅghe pasannānaɱ puññakkhette anuttare.
Aggasmiɱ dānaɱ dadataɱ aggaɱ puññaɱ pavaḍḍhati
aggaɱ āyu ca vaṇṇo ca yaso kitti sukhaɱ balaɱ
aggassa dātā medhāvī aggadhammasamāhito
devabhūto manusso vā aggappatto pamodatī ti.

XXXIII.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Bhaddiye viharati Jātiyāvane. Atha kho Uggaho Meṇḍakanattā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Uggaho Meṇḍakanattā Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Adhivāsesu me bhante Bhagavā svātanāya attacatuttho bhattan ti.

[page 037]

Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho Uggaho Meṇḍakanattā Bhagavato adhivāsanaɱ viditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena Uggahassa Meṇḍakanattuno nivesanaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Uggaho Meṇḍakanattā Bhagavantaɱ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho Uggaho Meṇḍakanattā Bhagavantaɱ bhuttāviɱ onītapattapāṇiɱ ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Uggaho Meṇḍakanattā Bhagavantaɱ etad avoca 'imā me bhante kumāriyo patikulāni gamissanti, ovadatu tāsaɱ bhante Bhagavā, anusāsatu tāsaɱ bhante Bhagavā, yaɱ tāsaɱ assa dīgharattaɱ hitāya sukhāyā' ti. Atha kho Bhagavā tā kumāriyo etad avoca:--

3. Tasmā ti ha kumāriyo evaɱ sikkhitabbaɱ: 'yassa mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaɱ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiɱkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo piyavādiniyo' ti. Evaɱ hi vo kumāriyo sikkhitabbaɱ.

Tasmā ti ha kumāriyo evaɱ sikkhitabbaɱ: 'ye te bhattu garuno bhavissanti mātā ti vā pitā ti vā samaṇabrāhmaṇā ti vā, te sakkarissāma garukarissāma mānissāma pūjissāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjissāmā' ti.

Evaɱ hi vo kumāriyo sikkhitabbaɱ. Tasmā ti ha kumāriyo evaɱ sikkhitabbaɱ: 'ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇā ti vā kappāsā ti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā, tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgatā alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātun' ti. Evaɱ hi vo kumāriyo sikkhitabbaɱ. Tasmā ti ha kumāriyo evaɱ sikkhitabbaɱ: 'yo so bhattu abbhantaro antojano dāsā ti vā pessā ti vā kammakarā ti vā,

[page 038]

tesaɱ katañ ca katato jānissāma akatañ ca akatato jānissāma gilānakānañ ca balābalaɱ jānissāma khādaniyaɱ bhojaniyañ ca paccaɱsena vibhajissāmā' ti. Evaɱ hi vo kumāriyo sikkhitabbaɱ. Tasmā ti ha kumāriyo evaɱ sikkhitabbaɱ: 'yaɱ bhattā āharissati dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā, taɱ ārakkhena guttiyā sampādessāma tattha ca bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo' ti. Evaɱ hi vo kumāriyo sikkhitabbaɱ.

Imehi kho kumāriyo pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjatī ti.

Yo naɱ bharati sabbadā niccaɱ ātāpi ussuko
sabbakāmarahaɱ posaɱ bhattāraɱ nātimaññati
na cāpi sotthi bhattāraɱ issāvādena rosaye
bhattu ca garuno sabbe paṭipūjeti paṇḍitā.
Uṭṭhāhikā analasā saɱgahītaparijjanā
bhattu manāpaɱ carati sambhataɱ anurakkhati
yā evaɱ vattati nārī bhattu chandavasānugā
manāpā nāma te devā yattha sā upapajjatī ti.

XXXIV.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho Sīho senāpati yena Bhagavā ten' upasaṅkami,

[page 039]

upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Sīho senāpati Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Sakkā nu kho bhante sandiṭṭhikaɱ dānaphalaɱ paññāpetun ti? Sakkā Sīhā ti Bhagavā avoca:--

Dāyako Sīha dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, yaɱ pi Sīha dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idaɱ pi sandiṭṭhikaɱ dānaphalaɱ. Puna ca paraɱ Sīha dāyakaɱ dānapatiɱ santo sappurisā bhajanti, yaɱ pi Sīha dāyakaɱ dānapatiɱ santo sappurisā bhajanti, idaɱ pi sandiṭṭhikaɱ dānaphalaɱ. Puna ca paraɱ Sīha dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, yaɱ pi Sīha dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idaɱ pi sandiṭṭhikaɱ dānaphalaɱ. Puna ca paraɱ Sīha dāyako dānapati yañ ñad eva parisaɱ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaɱ yadi brāhmaṇaparisaɱ yadi gahapatiparisaɱ yadi samaṇaparisaɱ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, yaɱ pi Sīha dāyako dānapati yañ ñad eva parisaɱ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaɱ yadi brāhmaṇaparisaɱ yadi gahapatiparisaɱ yadi samaṇaparisaɱ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, idaɱ pi sandiṭṭhikaɱ dānaphalaɱ. Puna ca paraɱ Sīha dāyako dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati, yaɱ pi Sīha dāyako dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati, idaɱ pi samparāyikaɱ dānaphalan ti.

3. Evaɱ vutte Sīho senāpati Bhagavantaɱ etad avoca:--

Yānīmāni bhante Bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaɱ ettha Bhagavato saddhāya gacchāmi, ahaɱ petāni jānāmi. Ahaɱ bhante dāyako dānapati bahuno janassa piyo manāpo. Ahaɱ bhante dāyako dānapati, maɱ santo sappurisā bhajanti. Ahaɱ bhante dāyako dānapati, mayhaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato 'Sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko' ti. Ahaɱ bhante dāyako dānapati,

[page 040]

yañ ñad eva parisaɱ upasaṅkamāmi yadi khattiyaparisaɱ yadi brāhmaṇaparisaɱ yadi gahapatiparisaɱ yadi samaṇaparisaɱ, visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. Yānīmāni bhante Bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaɱ ettha Bhagavato saddhāya gacchāmi, ahaɱ petāni jānāmi. Yañ ca kho maɱ bhante Bhagavā evam āha: 'dāyako Sīha dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjatī' ti, etāhaɱ na jānāmi, ettha ca panāhaɱ Bhagavato saddhāya gacchāmī' ti. 'Evam etaɱ Sīha, evam etaɱ Sīha, dāyako Sīha dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjatī' ti.

Dadaɱ piyo hoti, bhajanti naɱ bahū, kittiñ ca pappoti yaso ca vaḍḍhati,
amaṅkubhūto parisaɱ vigāhati visārado, hoti naro amacchari.
Tasmā hi dānani dadanti paṇḍitā, vineyya maccheramalaɱ sukhesino
te dīgharattaɱ tidive patiṭṭhitā devānaɱ sahavyagatā ramanti te
katāvakāsā katakusalā ito cutā sayaɱpabhā anuvicaranti Nandanaɱ.
Te tattha nandanti ramanti modare samappitā kāmaguṇehi pañcahi
katvāna vākyaɱ asitassa tādino ramanti sagge sugatassa sāvakā ti.

[page 041]

XXXV.

1. Pañc'ime bhikkhave dāne ānisaɱsā. Katame pañca?

2. Bahuno janassa piyo hoti manāpo, santo sappurisā bhajanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, gihidhammā anapeto hoti, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca dāne ānisaɱsā ti.

Dadamāno piyo hoti sataɱ dhammaɱ anukkamaɱ
santo naɱ sadā bhajanti saññatā brahmacārayo.
Te tassa dhammaɱ desenti sabbadukkhāpanūdanaɱ
yaɱ so dhammaɱ idhaññāya parinibbāti anāsavo ti.

XXXVI.

1. Pañc' imāni bhikkhave kāladānāni. Katamāni pañca?

2. āgantukassa dānaɱ deti, gamikassa dānaɱ deti, gilānassa dānaɱ deti, dubbhikkhe dānaɱ deti, yāni tāni navasassāni navaphalāni, tāni paṭhamaɱ sīlavantesu patiṭṭhāpeti.

Imāni kho bhikkhave pañca kāladānānī ti.

Kāle dadanti sappaññā vadaññū vītamaccharā
kāle dinnaɱ ariyesu ujubhūtesu tādisu
vippasannamanā tassa vipulā hoti dakkhiṇā.
Ye tattha anumodanti veyyāvaccaɱ karonti vā
na tesaɱ dakkhiṇā ūnā, te pi puññassa bhāgino.
Tasmā dade appaṭivāṇacitto yattha dinnaɱ mahapphalaɱ
puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinan ti.

[page 042]

XXXVII.

1. Bhojanaɱ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaɱ pañca ṭhānāni deti. Katamāni pañca?

2. āyuɱ deti, vaṇṇaɱ deti, sukhaɱ deti, balaɱ deti, paṭibhānaɱ deti. āyuɱ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā, vaṇṇaɱ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā, sukhaɱ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā, balaɱ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā, paṭibhānaɱ datvā paṭibhānassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.

Bhojanaɱ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaɱ imāni pañca ṭhānāni detī ti.

Āyudo balado dhīro vaṇṇado paṭibhānado
sukhassa dātā medhāvī sukhaɱ so adhigacchati.
āyuɱ datvā balaɱ vaṇṇaɱ sukhañ ca paṭibhānado
dīghāyu yasavā hoti yattha yatthupapajjatī ti.

XXXVIII.

1. Pañc'ime bhikkhave saddhe kulaputte ānisaɱsā.

Katame pañca?

2. Ye te bhikkhave loke santo sappurisā, te saddhaɱ yeva paṭhamaɱ anukampantā anukampanti, no tathā assaddhaɱ, saddhaɱ yeva paṭhamaɱ upasaṅkamantā upasaṅkamanti, no tathā assaddhaɱ, saddhass'eva paṭhamaɱ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇhanti, no tathā assaddhassa, saddhass'eva paṭhamaɱ dhammaɱ desentā desenti, no tathā assaddhassa. Saddho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca saddhe kulaputte ānisaɱsā.

3. Seyyathā pi bhikkhave subhūmiyaɱ cātummahāpathe mahānigrodho samantā pakkhīnaɱ paṭisaraṇaɱ hoti, evam eva kho bhikkhave saddho kulaputto bahuno janassa paṭisaraṇaɱ hoti bhikkhūnaɱ bhikkhunīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānan ti.

[page 043]

Sākhāpattaphalupeto khandhimā va mahādumo
mūlavā phalasampanno patiṭṭhā hoti pakkhinaɱ.
Manorame āyatane sevanti naɱ vihaṅgamā
chāyaɱ chāyatthikā yanti phalatthaɱ phalabhojino.
Tath'eva sīlasampannaɱ saddhaɱ purisapuggalaɱ
nivātavuttiɱ atthaddhaɱ sorataɱ sakhilaɱ muduɱ
vītarāgā vītadosā vītamonā anāsavā
puññakkhettāni lokasmiɱ sevanti tādisaɱ naraɱ.
Te tassa dhammaɱ desenti sabbadukkhāpanūdanaɱ
yaɱ so dhammaɱ idhaññāya parinibbāti anāsavo ti.

XXXIX.

1. Pañc' imāni bhikkhave ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaɱ icchanti kule jāyamānaɱ. Katamāni pañca?

2. Bhato vā no bharissati, kiccaɱ vā no karissati, kulavaɱso ciraɱ ṭhassati, dāyajjaɱ paṭipajjissati, atha vā pana petānaɱ kālakatānaɱ dakkhiṇaɱ anuppadassatī ti.

Imāni kho bhikkhave pañca ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaɱ icchanti kule jāyamānan ti.

Pañcaṭṭhānāni sampassaɱ puttaɱ icchanti paṇḍitā
'bhato vā no bharissati kiccaɱ vā no karissati
kulavaɱso ciraɱ tiṭṭhe dāyajjaɱ paṭipajjati
atha vā pana petānaɱ dakkhiṇaɱ anuppadassati':
ṭhānān' etāni sampassaɱ puttaɱ icchanti paṇḍitā.
Tasmā santo sappurisā kataññū katavedino
bharanti mātāpitaro pubbe katam anussaraɱ

[page 044]

karonti nesaɱ kiccāni yathā taɱ pubbakārinaɱ.
Ovādakārī bhataposī kulavaɱsaɱ ahāpayaɱ
saddho sīlena sampanno putto hoti pasaɱsiyo ti.

XL.

1. Himavantaɱ bhikkhave pabbatarājaɱ nissāya mahāsālā pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Katamāhi pañcahi?

2. Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti, tacena vaḍḍhanti, papaṭikāya vaḍḍanti, pheggunā vaḍḍhanti, sārena vaḍḍhanti.

Himavantaɱ bhikkhave pabbatarājaɱ nissāya mahāsālā imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Evam eva kho bhikkhave saddhaɱ kulapatiɱ nissāya antojano pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. Katamāhi pañcahi?

3. Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati.

Saddhaɱ bhikkhave kulapatiɱ nissāya antojano imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhatī ti.

Yathā hi pabbato selo araññasmiɱ brahāvane
taɱ rukkhā upanissāya vaḍḍhante te vanappatī,
tath'eva sīlasampannaɱ saddhaɱ kulapatim idha
upanissāya vaḍḍhanti puttadārā ca bandhavā
amaccā ñātisaṅghā ca ye c'assa anujīvino,
tyāssa sīlavato sīlaɱ cāgaɱ sucaritāni ca
passamānānukubbanti ye bhavanti vicakkhaṇā;
idha dhammaṇ caritvāna maggaɱ sugatigāminaɱ
nandino devalokasmiɱ modanti kāmakāmino ti.

Sumanavaggo catuttho.

Udānaɱ:

Sumanā Cundi Uggaho Sīho dānānisaɱsayo
Kālabhojanasaddhā ca ṭhānaputtena te dasā ti.

 


 

Muṇḍarāja-Vagga

[page 045]

XLI.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ Bhagavā etad avoca:--

2. Pañc'ime gahapati bhogānaɱ ādiyā. Katame pañca?

Idha gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaɱ sukheti pīṇeti sammā sukhaɱ pariharati, mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaɱ pariharati, puttadārādāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaɱ pariharati. Ayaɱ paṭhamo bhogānaɱ ādiyo.

3. Puna ca paraɱ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaɱ pariharati. Ayaɱ dutiyo bhogānaɱ ādiyo.

4. Puna ca paraɱ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato, tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati sotthiɱ attānaɱ karoti. Ayaɱ tatiyo bhogānaɱ ādiyo.

5. Puna ca paraɱ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañca balī kattā hoti: ñātibalim atithibalim pubbapetabaliɱ rājabaliɱ devabaliɱ.

Ayaɱ catuttho bhogānaɱ ādiyo.

6. Puna ca paraɱ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekam attānaɱ damenti ekam attānaɱ samenti ekam attānaɱ parinibbāpenti,

[page 046]

tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.

Ayaɱ pañcamo bhogānaɱ ādiyo.

Ime kho gahapati pañca bhogānaɱ ādiyā.

7. Tassa ce gahapati ariyasāvakassa ime pañca bhogānaɱ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaɱ gacchanti, tassa evaɱ hoti 'ye vata bhogānaɱ ādiyā, te cāhaɱ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaɱ gacchanti' ti: iti 'ssa hoti avippaṭisāro.

Tassa ce gahapati ariyasāvakassa ime pañca bhogānaɱ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaɱ hoti 'ye vata bhogānaɱ ādiyā, te cāhaɱ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī' ti: iti 'ssa hoti ubhayen'eva avippaṭisāro ti.

Bhuttā bhogā bhatā bhaccā vitiṇṇā āpadāsu me
uddhaggā dakkhiṇā dinnā atho pañca balī katā
upaṭṭhitā sīlavanto saññatā brahmacāriyo
yad atthaɱ bhogaɱ iccheyya paṇḍito gharam āvasaɱ
so me attho anuppatto kataɱ ananutāpiyaɱ:
etaɱ anussaraɱ macco ariyadhamme ṭhito naro
idh'eva naɱ pasaɱsanti pecca sagge ca modatī ti.

XLII.

1. Sappuriso bhikkhave kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti, mātāpitunnaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti, puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti, dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti, mittāmaccānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti, samaṇabrāhmaṇānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti.

2. Seyyathā pi bhikkhave mahāmegho sabbasassāni sampādento bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti, evam eva kho bhikkhave sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti,

[page 047]

mātāpitunnaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti, puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti, dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti, mittāmaccānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti, samaṇabrāhmaṇānaɱ atthāya hitāya sukhāya hotī ti.

Hito bahunnaɱ paṭipajja bhoge, taɱ devatā rakkhati dhammaguttaɱ
bahussutaɱ sīlavatūpapannaɱ dhamme ṭhitaɱ na vijahāti kitti.
Dhammaṭṭhaɱ sīlasampannaɱ saccavādiɱ hirimanaɱ
nekkhaɱ jambonadass'eva ko taɱ ninditum arahati?
devā pi naɱ {pasaɱsanti}, Brahmunā pi pasaɱsito ti.

XLIII.

1. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ Bhagavā etad avoca:--

2. Pañc'ime gahapati dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ. Katame pañca?

āyu gahapati iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiɱ, vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiɱ, sukhaɱ iṭṭhaɱ kantaɱ manāpaɱ dullabhaɱ lokasmiɱ, yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiɱ, saggā iṭṭhā kantā manāpa dullabhā lokasmiɱ.

Ime kho gahapati pañca dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ. Imesaɱ kho gahapati pañcannaɱ dhammānaɱ iṭṭhānaɱ kantānaɱ manāpānaɱ dullabhānaɱ lokasmiɱ na āyācanahetu vā na patthanāhetu vā paṭilābhaɱ vadāmi.

3. Imesañ ce gahapati pañcannaɱ dhammānaɱ iṭṭhānaɱ kantānaɱ manāpānaɱ dullabhānaɱ lokasmiɱ āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa,

[page 048]

ko idha kena hāyetha? Na kho gahapati arahati ariyasāvako āyukāmo āyuɱ āyācituɱ vā abhinandituɱ vā āyussa vā pi hetum. āyukāmena gahapati ariyasāvakena āyusaɱvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā, āyusaɱvattanikā hi 'ssa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saɱvattati. So lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā.

4. Na kho gahapati arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaɱ āyācituɱ vā abhinandituɱ vā vaṇṇassa vā pi hetuɱ.

Vaṇṇakāmena gahapati ariyasāvakena vaṇṇasaɱvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā, vaṇṇasaɱvattanikā hi 'ssa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saɱvattati. So lābhī hoti vaṇṇassa dibbassa vā mānusassa vā.

5. Na kho gahapati arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaɱ āyācituɱ vā abhinandituɱ vā sukhassa vā pi hetuɱ.

Sukhakāmena gahapati ariyasāvakena sukhasaɱvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā, sukhasaɱvattanikā hi 'ssa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saɱvattati. So lābhī hoti sukhassa dibbassa vā mānusassa vā.

6. Na kho gahapati arahati ariyasāvako yasakāmo yasaɱ āyācituɱ vā abhinandituɱ vā yasassa vā pi hetuɱ. Yasakāmena gahapati ariyasāvakena yasasaɱvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā, yasasaɱvattanikā hi 'ssa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saɱvattati. So lābhī hoti yasassa dibbassa vā mānusassa vā.

7. Na kho gahapati arahati ariyasāvako saggakāmo saggaɱ āyācituɱ vā abhinandituɱ vā saggānaɱ vā pi hetuɱ. Saggakāmena gahapati ariyasāvakena saggasaɱvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā, saggasaɱvattanikā hi 'ssa paṭipadā paṭipannā saggapaṭilābhāya saɱvattati. So lābhī hoti saggānan ti.

Āyuɱ vaṇṇaɱ yasaɱ kittiɱ saggaɱ uccākulīnataɱ
ratiyo patthayānena uḷārā aparāparā
appamādaɱ pasaɱsanti puññakiriyāsu paṇḍitā.

[page 049]

Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito
diṭṭhe dhamme ca yo attho yo c' attho samparāyiko,
atthābhisamayā dhīro paṇḍito ti pavuccatī ti.

XLIV.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena Uggassa gahapatino Vesālikassa nivesanaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Uggo gahapati Vesāliko yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Uggo gahapati Vesāliko Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Sammukhā me taɱ bhante Bhagavato sutaɱ, sammukhā paṭiggahītaɱ 'manāpadāyī labhate manāpan' ti.

Manāpaɱ me bhante sālapupphakaɱ khādaniyaɱ, taɱ me Bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaɱ upādāyā ti. Paṭiggahesi Bhagavā anukampaɱ upādāya.

Sammukhā me taɱ bhante Bhagavato sutaɱ, sammukhā paṭiggahītaɱ 'manāpadāyī labhate manāpan' ti.

Manāpaɱ me bhante sampannakolakaɱ sūkaramaɱsaɱ, taɱ me Bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaɱ upādāyā ti.

Paṭiggahesi Bhagavā anukampaɱ upādāya.

Sammukhā me taɱ bhante Bhagavato sutaɱ, sammukhā paṭiggahītaɱ 'manāpadāyi labhate manāpan' ti. Manāpaɱ me bhante nibbaddhatelakaɱ nāliyāsākaɱ, taɱ me Bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaɱ upādāyā ti. Paṭiggahesi Bhagavā anukampaɱ upādāya.

Sammukhā me taɱ bhante Bhagavato sutaɱ, sammukhā paṭiggahītaɱ 'manāpadāyī labhate manāpan' ti. Manāpo me bhante sālīnaɱ odano vigatakāḷako anekasūpo anekavyañjano, taɱ me Bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaɱ upādāyā ti. Paṭiggahesi Bhagavā anukampaɱ upādāya.

[page 050]

Sammukhā me taɱ bhante Bhagavato sutaɱ, sammukhā paṭiggahītaɱ 'manāpadāyī labhate manāpan' ti. Manāpāni me bhante kāsikāni vatthāni, tāni me Bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaɱ upādāyā ti. Paṭiggahesi Bhagavā anukampaɱ upādāya.

Sammukhā me taɱ bhante Bhagavato sutaɱ, sammukhā paṭiggahītaɱ 'manāpadāyī labhate manāpan' ti. Manāpo me bhante pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sa-uttaracchado ubhato lohitakūpadhāno. Api ca bhante mayam p'etaɱ jānāma 'n'etaɱ Bhagavato kappatī' ti, idaɱ me bhante candanaphalakaɱ agghati adhikasatasahassaɱ, taɱ me Bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaɱ upādāyā ti. Paṭiggahesi Bhagavā anukampaɱ upādāya.

Atha kho Bhagavā Uggaɱ gahapatiɱ Vesālikaɱ iminā anumodanīyena anumodi.
Manāpadāyī labhate manāpaɱ yo ujubhūtesu dadāti chandasā
acchādanaɱ sayanam ath' annapānaɱ nānappakārāni ca paccayāni,
cattañ ca muttañ ca anuggahītaɱ khettūpame arahante viditvā
so duccajaɱ sappuriso cajitvā manāpadāyī labhate manāpan ti.

Atha kho Bhagavā Uggaɱ gahapatiɱ Vesālikaɱ iminā anumodanīyena anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho Uggo gahapati Vesāliko aparena samayena kālam akāsi, kālakato ca Uggo gahapati Vesāliko aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapajji.

Tena kho pana samayena Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Uggo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaṅkami,

[page 051]

upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitaɱ kho Uggaɱ devaputtaɱ Bhagavā etad avoca:--

Kacci te Ugga yathādhippāyo ti? Taggha me Bhagavā yathādhippāyo ti. Atha kho Bhagavā Uggaɱ devaputtaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Manāpadāyī labhate manāpaɱ, aggassa dātā labhate pun' aggaɱ,
varassa dātā varalābhī hoti, seṭṭhaɱ dado seṭṭham upeti ṭhānaɱ.
Aggadāyī varadāyī seṭṭhadāyī ca yo naro
dīghāyu yasavā hoti yattha yatthupapajjatī ti.

XLV.

1. Pañc'ime bhikkhave puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaɱvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattanti.

Katame pañca?

2. Yassa bhikkhave bhikkhu cīvaraɱ paribhuñjamāno appamāṇaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

Yassa bhikkhave bhikkhu piṇḍapātaɱ paribhuñjamāno ...

Yassa bhikkhave bhikkhu vihāraɱ paribhuñjamāno ...

Yassa bhikkhave bhikkhu mañcapīṭhaɱ paribhuñjamāno ... Yassa bhikkhave bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjamano appamāṇaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati,

[page 052]

appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaɱvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattanti.

3. Imehi ca pana bhikkhave pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraɱ puññassa pamāṇaɱ gahetuɱ 'ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattatī' ti, atha kho asaɱkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saɱkhaɱ gacchati.

Seyyathā pi bhikkhave mahāsamudde na sukaraɱ udakassa pamāṇaɱ gahetuɱ 'ettakāni udakāḷhānī' ti vā 'ettakāni udakāḷhasatāni' ti vā 'ettakāni udakāḷhasahassāni' ti vā 'ettakāni udakāḷhasatasahassānī' ti vā, atha kho asaɱkheyyo appameyyo mahā-udakakkhandho tveva saɱkhaɱ gacchati, evam eva kho bhikkhave imehi pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraɱ puññassa pamāṇaɱ gahetuɱ 'ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattatī' ti, atha kho asaɱkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saɱkhaɱ gacchatī ti.

Mahodadhiɱ aparimitaɱ mahāsaraɱ bahubheravaɱ ratanagaṇānam ālayaɱ
najjo yathā macchagaṇasaṅghasevitā puthū savanti upayanti sāgaraɱ

[page 053]

evaɱ naraɱ annadapānavatthadaɱ seyyānisajjattharaṇassa dāyakaɱ
puññassa dhārā upayanti paṇḍitaɱ najjo yathā vārivahā va sāgaran ti.

XLVI.

1. Pañc' imā bhikkhave sampadā. Katamā pañca?

Saddhāsampadā sīlasampadā sutasampadā cāgasampadā paññāsampadā.

Imā kho bhikkhave pañca sampadā ti.

XLVII.

1. Pañc' imāni bhikkhave dhanāni. Katamāni pañca?

Saddhādhanaɱ sīladhanaɱ sutadhanaɱ cāgadhanaɱ paññādhanaɱ. Katamañ ca bhikkhave saddhādhanaɱ?

2. Idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiɱ 'iti pi so Bhagavā ... pe ... Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti. Idaɱ vuccati bhikkhave saddhādhanaɱ. Katamañ ca bhikkhave sīladhanaɱ?

3. Idha bhikkhave ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, ... pe ... surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaɱ vuccati bhikkhave sīladhanaɱ. Katamañ ca bhikkhave sutadhanaɱ?

4. Idha bhikkhave ariyasāvako bahussuto hoti, ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdho. Idaɱ vuccati bhikkhave sutadhanaɱ. Katamañ ca bhikkhave cāgadhanaɱ?

5. Idha bhikkhave ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato. Idaɱ vuccati bhikkhave cāgadhanaɱ. Katamañ ca bhikkhave paññādhanaɱ?

6. Idha bhikkhave ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā naññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave paññādhanaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca dhanānī ti.

[page 054]

Yassa saddhā Tathāgate acalā suppatiṭṭhitā
sīlañ ca yassa kalyāṇaɱ ariyakantaɱ pasaɱsitaɱ
saṅghe pasādo yass' atthi ujubhūtañ ca dassanaɱ:
adaliddo ti taɱ āhu, amoghaɱ tassa jīvitaɱ.
Tasmā saddhañ ca sīlañ ca pasādaɱ dhammadassanaɱ
anuyuñjetha medhāvī saraɱ buddhānasāsanan ti.

XLVIII.

1. Pañc' imāni bhikkhave alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ. Katamāni pañca?

2. Jarādhammaɱ mā jīrī ti alabbhanīyaɱ ṭhānaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ, vyādhidhammaɱ mā vyādhīyī ti ... maraṇadhammaɱ mā mīyī ti ... khayadhammaɱ mā khīyī ti ... nassanadhammaɱ mā nassī ti alabbhanīyaɱ ṭhānaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ.

3. Assutavato bhikkhave puthujjanassa jarādhammaɱ jīrati, so jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati 'na kho mayh' ev' ekassa jarādhammaɱ jīrati, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbesaɱ sattānaɱ jarādhammaɱ jīrati, ahañ c'eva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaɱ kilameyyaɱ parideveyyaɱ urattāḷī kandeyyaɱ sammohaɱ āpajjeyyaɱ, bhattam pi me na cchādeyya, kāye pi dubbaṇṇiyaɱ okkameyya, kammantā pi na ppavatteyyuɱ, amittā pi attamanā assu, mittā pi dummanā assū' ti. So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati urattāḷī kandati sammohaɱ āpajjati.

Ayaɱ vuccati bhikkhave assutavā puthujjano. Viddho savisena sokasallena attānaɱ yeva paritāpeti.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave assutavato puthujjanassa vyādhidhammaɱ vyādhīyati

[page 055]

... maraṇadhammaɱ mīyati ... khayadhammaɱ khīyati ... nassanadhammaɱ nassati, so nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati 'na kho mayh' ev' ekassa nassanadhammaɱ nassati, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbesaɱ sattānaɱ nassanadhammaɱ nassati, ahañ c'eva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaɱ kilameyyaɱ parideveyyaɱ urattāḷī kandeyyaɱ sammohaɱ āpajjeyyaɱ, bhattam pi me na cchādeyya, kāye pi dubbaṇṇiyaɱ okkameyya, kammantā pi na ppavatteyyuɱ, amittā pi attamanā assu, mittā pi dummanā assū' ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati urattāḷī kandati sammohaɱ āpajjati.

Ayaɱ vuccati bhikkhave assutavā puthujjano. Viddho savisena sokasallena attānaɱ yeva paritāpeti.

5. Sutavato ca kho bhikkhave ariyasāvakassa jarādhammaɱ jīrati, so jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati 'na kho mayh' ev' ekassa jarādhammaɱ jīrati, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbesaɱ sattānaɱ jarādhammaɱ jīrati, ahañ c'eva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaɱ kilameyyaɱ parideveyyaɱ urattāḷī kandeyyaɱ sammohaɱ āpajjeyyaɱ, bhattam pi me na cchādeyya, kāye pi dubbaṇṇiyaɱ okkameyya, kammantā pi na ppavatteyyuɱ, amittā pi attamanā assu, mittā pi dummanā assū' ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati na urattāḷī kandati na sammohaɱ āpajjati.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sutavā ariyasāvako. Abbuhi savisaɱ sokasallaɱ yena viddho assutavā puthujjano attānaɱ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaɱ yeva parinibbāpeti.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave sutavato ariyasāvakassa vyādhidhammaɱ vyādhīyati ... maraṇadhammaɱ mīyati ... khayadhammaɱ khīyati ... nassanadhammaɱ nassati, so nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati 'na kho may' ev' ekassa nassanadhammaɱ nassati, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbesaɱ sattānaɱ nassanadhammaɱ nassati,

[page 056]

ahañ c'eva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaɱ kilameyyaɱ parideveyyaɱ urattāḷī kandeyyaɱ sammohaɱ āpajjeyyaɱ, bhattam pi me na cchādeyya, kāye pi dubbaṇṇiyaɱ okkameyya, kammantā pi na ppavatteyyuɱ, amittā pi attamanā assu, mittā pi dummanā assū' ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati na urattāḷī kandati na sammohaɱ āpajjati.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sutavā ariyasāvako. Abbuhi savisaɱ sokasallaɱ yena viddho assutavā puthujjano attānaɱ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaɱ yeva parinibbāpeti.

Imāni kho bhikkhave pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin ti.

Na socanāya na paridevanāya attho idha labbhā api appako pi,
socantam enaɱ dukkhitaɱ viditvā paccatthikā attamanā bhavanti,
yato ca kho paṇḍito āpadāsu na vedhati atthavinicchayaññū,
paccatthikā 'ssa dukkhitā bhavanti disvā mukhaɱ avikāraɱ purāṇaɱ.
Japena mantena subhāsitena anuppadānena paveṇiyā vā
yathā yathā yattha labhetha atthaɱ, tathā tathā tattha parakkameyya,
sac'eva jāneyya 'alabbhaneyyo mayā vā aññena vā esa attho',
asocamāno adhivāsayeyya 'kammaɱ daḷhaɱ kinti karomi dānī' ti?

[page 057]

XLIX.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho rājā PasenadiKosala yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Tena kho pana samayena Mallikā devī kālakatā hoti. Atha kho aññataro puriso yena rājā Pasenadi-Kosalo ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā rañño Pasenadi-Kosalassa upakaṇṇake ārocesi 'Mallikā deva devī kālakatā' ti. Evaɱ vutte rājā PasenadiKosalo dukkhī dummano pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. Atha kho Bhagavā rājānaɱ Pasenadi-Kosalaɱ dukkhiɱ dummanaɱ pattakkhandhaɱ adhomukhaɱ pajjhāyantaɱ appaṭibhānaɱ viditvā rājānaɱ Pasenadi-Kosalaɱ etad avoca:--

2. Pañc' imāni mahārāja alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ. Katamāni pañca?

Jarādhammaɱ mā jirī ti alabbhanīyaɱ ṭhānam, ... pe ... Na socanāya na paridevanāya ... pe ... 'kammaɱ daḷhaɱ kinti karomi dānī' ti?

L.

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Nārado Pāṭaliputte viharati Kukkuṭārāme. Tena kho pana samayena Muṇḍassa rañño Bhaddā devī kālakatā hoti piyā manāpā. So Bhaddāya deviyā piyāpāyena neva nhāyati na vilimpati na bhattaɱ bhuñjati na kammantaɱ payojeti rattindivaɱ Bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Atha kho Muṇḍo rājā Piyakaɱ kosārakkhaɱ āmantesi 'tena hi samma Piyaka Bhaddāya deviyā sarīraɱ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjatha,

[page 058]

yathā mayaɱ Bhaddāya deviyā sarīraɱ cirataraɱ passeyyāmā' ti.

'Evaɱ devā' ti kho Piyako kosārakkho Muṇḍassa rañño paṭissutvā Bhaddāya deviyā sarīraɱ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujji. Atha kho Piyakassa kosārakkhassa etad ahosi 'imassa kho Muṇḍassa rañño Bhaddā devī kālakatā piyā manāpā. So Bhaddāya deviyā piyāpāyena neva nhāyati na vilimpati na bhattaɱ bhuñjati na kammantaɱ payojeti rattindivaɱ Bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Kin nu kho Muṇḍo rājā samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā payirupāseyya, yassa dhammaɱ sutvā sokasallaɱ pajaheyyā' ti? Atha kho Piyakassa kosārakkhassa etad ahosi 'ayaɱ kho āyasmā Nārado Pāṭaliputte viharati Kukkuṭārāme. Taɱ kho pan' āyasmantaɱ Nāradaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato "paṇḍito vyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho c'eva arahā ca." Yan nūna Muṇḍo rājā āyasmantaɱ Nāradaɱ payirupāseyya, app'eva nāma Muṇḍo rājā āyasmato Nāradassa dhammaɱ sutvā sokasallaɱ pajaheyyā' ti. Atha kho Piyako kosārakkho yena Muṇḍo rājā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Muṇḍaɱ rājānaɱ etad avoca:--

'Ayaɱ kho deva āyasmā Nārado Pāṭaliputte viharati Kukkuṭārāme. Taɱ kho pan' āyasmantaɱ Nāradaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato "paṇḍito vyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho c'eva arahā ca." Yadi pana devo āyasmantaɱ Nāradaɱ payirupāseyya, app'eva nāma devo āyasmato Nāradassa dhammaɱ sutvā sokasallaɱ pajaheyyā' ti. 'Tena hi samma Piyaka āyasmantaɱ Nāradaɱ paṭivedehi.

[page 059]

Kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ pubbe appaṭisaɱvidito upasaṅkamitabbaɱ maññeyyā' ti? 'Evaɱ devā' ti kho Piyako kosārakkho Muṇḍassa rañño paṭissutvā yen' āyasmā Nārado ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ Nāradaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Piyako kosārakkho āyasmantaɱ Nāradaɱ etad avoca:--

'Imassa bhante Muṇḍassa rañño Bhaddā devī kālakatā piyā manāpā. So Bhaddāya deviyā piyāpāyena neva nhāyati na vilimpati na bhattaɱ bhuñjati na kammantaɱ payojeti rattindivaɱ Bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Sādhu bhante āyasmā Nārado Muṇḍassa rañño tathā dhammaɱ desetu, yathā Muṇḍo rājā āyasmato Nāradassa dhammaɱ sutvā sokasallaɱ pajaheyyā' ti. 'Yassa dāni Piyaka Muṇḍo rājā kālaɱ maññatī' ti. Atha kho Piyako kosārakkho uṭṭhāyāsanā āyasmantaɱ Nāradaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena Muṇḍo rājā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Muṇḍaɱ rājānaɱ etad avoca:--

'Katāvakāso kho deva āyasmatā Nāradena. Yassa dāni devo kālaɱ maññatī' ti. 'Tena hi samma Piyaka bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpehī' ti. 'Evaɱ devā' ti kho Piyako kosārakkho Muṇḍassa rañño paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā Muṇḍaɱ rājānaɱ etad avoca: 'yuttāni kho te deva bhaddāni bhaddāni yānāni. Yassa dāni devo kālaɱ maññatī' ti.

2. Atha kho Muṇḍo rājā bhaddaɱ yānaɱ abhirūhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi yena Kukkuṭārāmo tena pāyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaɱ Nāradaɱ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko 'va ārāmaɱ pāvisi. Atha kho Muṇḍo rājā yen' āyasmā Nārado ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ Nāradaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Muṇḍaɱ rājānaɱ āyasmā Nārado etad avoca:

[page 060]

Pañc' imāni mahārāja alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brāhmunā vā kenaci vā lokasmiɱ. Katamāni pañca?

3. Jarādhammaɱ mā jīrī ti alabbhanīyaɱ ṭhānaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ, vyādhidhammaɱ mā vyādhīyī ti ... maraṇadhammaɱ mā mīyī ti ... khayadhammaɱ mā khīyī ti ... nassanadhammaɱ mā nassī ti alabbhanīyaɱ ṭhānaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ.

4. Assutavato mahārāja puthujjanassa jarādhammaɱ jīrati, so jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati 'na kho mayh' ev' ekassa jarādhammaɱ jīrati, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbesaɱ sattānaɱ jarādhammaɱ jīrati, ahañ c'eva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaɱ kilameyyaɱ parideveyyaɱ urattāḷī kandeyyaɱ sammohaɱ āpajjeyyaɱ, bhattam pi me na cchādeyya, kāye pi dubbaṇṇiyaɱ okkameyya, kammantā pi na ppavatteyyuɱ, amittā pi attamanā assu, mittā pi dummanā assū' ti.

So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati urattāḷī kandati sammohaɱ āpajjati.

Ayaɱ vuccati mahārāja assutavā puthujjano. Viddho savisena sokasallena attānaɱ yeva paritāpeti.

5. Puna ca paraɱ mahārāja assutavato puthujjanassa vyādhidhammaɱ vyādhīyati ... maraṇadhammaɱ mīyati ... khayadhammaɱ khīyati ... nassanadhammaɱ nassati, so nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati 'na kho mayh' ev' ekassa nassanadhammaɱ nassati, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbesaɱ sattānaɱ nassanadhammaɱ nassati, ahañ c'eva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaɱ kilameyyaɱ parideveyyaɱ urattāḷī kandeyyaɱ sammohaɱ āpajjeyyaɱ, bhattam pi me na cchādeyya, kāye pi dubbaṇṇiyaɱ okkameyya, kammantā pi na ppavatteyyuɱ, amittā pi attamanā assu, mittā pi dummanā assū' ti.

[page 061]

So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati urattāḷī kandati sammohaɱ āpajjati.

Ayaɱ vuccati mahārāja assutavā puthujjano. Viddho savisena sokasallena attānaɱ yeva paritāpeti.

6. Sutavato ca kho mahārāja ariyasāvakassa jarādhammaɱ jīrati, so jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati 'na kho mayh' ev' ekassa jarādhammaɱ jīrati, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbesaɱ sattānaɱ jarādhammaɱ jīrati, ahañ c'eva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaɱ kilameyyaɱ parideveyyaɱ urattāḷī kandeyyaɱ sammohaɱ āpajjeyyaɱ, bhattam pi me na cchādeyya, kāye pi dubbaṇṇiyaɱ okkameyya, kammantā pi na ppavatteyyuɱ, amittā pi attamanā assu, mittā pi dummanā assū' ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati na urattāḷī kandati na sammohaɱ āpajjati.

Ayaɱ vuccati mahārāja sutavā ariyasāvako. Abbuhi savisaɱ sokasallaɱ yena viddho assutavā puthujjano attānaɱ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaɱ yeva parinibbāpeti.

7. Puna ca paraɱ mahārāja sutavato ariyasāvakassa vyādhidhammaɱ vyādhīyati ... maraṇadhammaɱ mīyati ... khayadhammaɱ khīyati ... nassanadhammaɱ nassati, so nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati 'na kho mayh' ev' ekassa nassanadhammaɱ nassati, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbesaɱ sattānaɱ nassanadhammaɱ nassati, ahañ c'eva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaɱ kilameyyaɱ parideveyyaɱ urattāḷī kandeyyaɱ sammohaɱ āpajjeyyaɱ, bhattam pi me na cchādeyya, kāye pi dubbaṇṇiyaɱ okkameyya, kammantā pi na ppavatteyyuɱ, amittā pi attamanā assu, mittā pi dummanā assū' ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati na urattāḷī kandati na sammohaɱ āpajjati.

Ayaɱ vuccati mahārāja sutavā ariyasāvako. Abbuhi savisaɱ sokasallaɱ yena viddho assutavā puthujjano attānaɱ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaɱ yeva parinibbāpeti.

[page 062]

Imāni kho mahārāja pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin ti.

Na socanāya na paridevanāya attho idha labbhā api appako pi,
socantam enaɱ dukkhitaɱ viditvā paccatthikā attamanā bhavanti,
yato ca kho paṇḍito āpadāsu na vedhati atthavinicchayaññū,
paccatthikā 'ssa dukkhitā bhavanti disvā mukhaɱ avikāraɱ purāṇaɱ.
Japena mantena subhāsitena anuppadānena paveṇiyā vā
yathā yathā yattha labhatha atthaɱ, tathā tathā tattha parakkameyya,
sac'eva jāneyya 'alabbhaneyyo mayā vā aññena vā esa attho',
asocamāno adhivāsayeyya 'kammaɱ daḷhaɱ kinti karomi dānī' ti?

8. Evaɱ vutte Muṇḍo rājā āyasmantaɱ Nāradaɱ etad avoca 'ko nu kho ayaɱ bhante dhammapariyāyo' ti?

'Sokasallaharaṇo nāma ayaɱ mahārāja dhammapariyāyo' ti. 'Taggha bhante sokasallaharaṇo, taggha bhante sokasallaharaṇo, imaɱ hi me bhante dhammapariyāyaɱ sutvā sokasallaɱ pahīnan' ti. Atha kho Muṇḍo rājā Piyakaɱ kosārakkhaɱ āmantesi 'tena hi samma Piyaka Bhaddāya deviyā sarīraɱ jhāpetha thūpañ c' assā karotha.

Ajja-t-agge dāni mayaɱ nhāyissāma c'eva vilimpissāma bhattaɱ bhuñjissāma kammante ca payojessāmā' ti.

[page 063]

Muṇḍarājavaggo pañcamo.

Uddānaɱ:

ādiyo sappuriso ca iṭṭhā manāpadāyī 'bhisandaɱ
Sampadā ca dhanaɱ ṭhānaɱ Kosalo Nāradena cā ti.

 


 

Dutiya-Paṇṇāsako

Nīvaraṇa-Vagga

LI.

1. Evaɱ me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Pañc'ime bhikkhave āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhārūhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca?

3. Kāmacchando bhikkhave āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhārūho paññāya dubbalīkaraṇo, vyāpādo bhikkhave āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhārūho paññāya dubbalīkaraṇo, thīnamiddhaɱ bhikkhave āvaraṇaɱ nīvaraṇaɱ cetaso ajjhārūhaɱ paññāya dubbalīkaraṇaɱ, uddhaccakukkuccaɱ bhikkhave āvaraṇaɱ nīvaraṇaɱ cetaso ajjhārūhaɱ paññāya dubbalīkaraṇaɱ, vicikicchā bhikkhave āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhārūhā paññāya dubbalīkaraṇā.

Ime kho bhikkhave pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhārūhā paññāya dubbalīkaraṇā.

4. So vata bhikkhave bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhārūhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya abalāya paññāya dubbalāya attatthaɱ vā ñassati paratthaɱ vā ñassati ubhayatthaɱ vā ñassati uttariɱ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ sacchikarissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

[page 064]

Seyyathā pi bhikkhave nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī, tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni vivareyya, evaɱ hi so bhikkhave majjhe nadiyā soto vikkhitto visaṭo vyādinno na c'eva dūraṅgamo assa na sīghasoto na hārahārī: evam eva kho bhikkhave so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhārūhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya abalāya paññāya dubbalāya attatthaɱ vā ñassati paratthaɱ vā ñassati ubhayatthaɱ vā ñassati uttariɱ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ sacchikarissatī ti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

5. So vata bhikkhave bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvarāṇe cetaso ajjhārūhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya balavatiyā paññāya attatthaɱ vā ñassati paratthaɱ vā ñassati ubhayatthaɱ vā ñassati uttariɱ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ sacchikarissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati.

Seyyathā pi bhikkhave nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī, tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni pidaheyya, evaɱ hi so bhikkhave majjhe nadiyā soto avikkhitto avisaṭo avyādinno dūraṅgamo c'eva assa sīghasoto ca hārahārī ca: evam eva kho bhikkhave so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhārūhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya balavatiyā paññāya atthatthaɱ vā ñassati paratthaɱ vā ñassati ubhayatthaɱ vā ñassati uttariɱ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ sacchikarissatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

[page 065]

L2.

1. Akusalarāsī ti bhikkhave vadamāno pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo h' ayaɱ bhikkhave akusalarāsi yad idaɱ pañca nīvaraṇā. Katame pañca?

2. Kāmacchandanīvaraṇaɱ, vyāpādanīvaraṇaɱ, thīnamiddhanīvaraṇaɱ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaɱ, vicikicchānīvaraṇaɱ.

Akusalarāsī ti bhikkhave vadamāno ime pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo h' ayaɱ bhikkhave akusalarāsi yad idaɱ ime pañca nīvaraṇā ti.

LIII.

1. Pañc' imāni bhikkhave padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiɱ 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti, appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya, asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaɱ attānaɱ āvikattā Satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu, āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

Imāni kho bhikkhave pañca padhāniyaṅgānī ti.

LIV.

1. Pañc'ime bhikkhave asamayā padhānāya. Katame pañca?

[page 066]

2. Idha bhikkhave bhikkhu jiṇṇo hoti jarāya abhibhūto.

Ayaɱ bhikkhave paṭhamo asamayo padhānāya.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu vyādhito hoti vyādhiyābhibhūto. Ayaɱ bhikkhave dutiyo asamayo padhānāya.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave dubbhikkhaɱ hoti dussassaɱ dullabhapiṇḍaɱ, na sukaraɱ uñchena paggahena yāpetuɱ. Ayaɱ bhikkhave tatiyo asamayo padhānāya.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhayaɱ hoti aṭavīsaɱkhepo, cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Ayaɱ bhikkhave catuttho asamayo padhānāya.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave saṅgho bhinno hoti, saṅghe kho pana bhikkhave bhinne aññamaññaɱ akkosā ca honti, aññamaññaɱ paribhāsā ca honti, aññamaññaɱ parikkhepā ca honti, aññamaññaɱ pariccajanā ca honti, tattha appasannā c'eva na ppasīdanti pasannānañ ca ekaccānaɱ aññathattaɱ hoti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo asamayo padhānāya.

Ime kho bhikkhave pañca asamayā padhānāya.

7. Pañc'ime bhikkhave samayo padhānāya. Katame pañca?

8. Idha bhikkhave bhikkhu daharo hoti yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo samayo padhānāya.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Ayaɱ bhikkhave dutiyo samayo padhānāya.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave subhikkhaɱ hoti susassaɱ sulabhapiṇḍaɱ,

[page 067]

sukaraɱ uñchena paggahena yāpetuɱ.

Ayaɱ bhikkhave tatiyo samayo padhānāya.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaɱ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Ayaɱ bhikkhave catuttho samayo padhānāya.

12. Puna ca paraɱ bhikkhave saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati, saṅghe kho pana bhikkhave samagge na c'eva aññamaññaɱ akkosā honti na ca aññamaññaɱ paribhāsā honti na ca aññamaññaɱ parikkhepā honti na ca aññamaññaɱ pariccajanā honti, tattha appasannā c'eva pasīdanti pasannānañ ca bhīyobhāvo hoti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo samayo padhānāya.

Ime kho bhikkhave pañca samayā padhānāyā ti.

LV.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Sāvatthiyaɱ ubho mātāputtā vassāvāsaɱ upagamiɱsu, bhikkhu ca bhikkhunī ca. Te aññamaññassa abhiṇhaɱ dassanakāmā ahesuɱ, mātā pi puttassa abhiṇhaɱ dassanakāmā ahosi, putto pi mātaraɱ abhiṇhaɱ dassanakāmo ahosi. Tesaɱ abhiṇhaɱ dassanā saɱsaggo ahosi, saɱsagge sati vissāso ahosi, vissāse sati otāro ahosi. Te otiṇṇacittā sikkhaɱ apaccakkhāya dubbalyaɱ anāvikatvā methunaɱ dhammaɱ paṭiseviɱsu.

2. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ:--

Idha bhante Sāvatthiyaɱ ubho mātāputtā vassāvāsaɱ upagamiɱsu, bhikkhu ca bhikkhunī ca. Te aññamaññassa abhiṇhaɱ dassanakāmā ahesuɱ,

[page 068]

mātā pi puttassa abhiṇhaɱ dassanakāmā ahosi, putto pi mātaraɱ abhiṇhaɱ dassanakāmo ahosi. Tesaɱ abhiṇhaɱ dassanā saɱsaggo ahosi, saɱsagge sati vissāso ahosi, vissāse sati otāro ahosi. Te otiṇṇacittā sikkhaɱ apaccakkhāya dubbalyaɱ anāvikatvā methunaɱ dhammaɱ paṭiseviɱsū ti.

3. Kin nu so bhikkhave moghapuriso maññati 'na mātā putte sārajjati, putto vā pana mātarī' ti? Nāhaɱ bhikkhave aññaɱ ekarūpaɱ pi samanupassāmi evaɱ rajanīyaɱ evaɱ kamanīyaɱ evaɱ madanīyaɱ evaɱ bandhanīyaɱ evaɱ mucchanīyaɱ evaɱ antarāyakaraɱ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaɱ bhikkhave itthirūpaɱ. Itthirūpe bhikkhave sattā rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā, te dīgharattaɱ socanti itthirūpavasānugā.

Nāhaɱ bhikkhave aññaɱ ekasaddaɱ pi ... ekagandhaɱ pi ... ekarasaɱ pi ... ekaphoṭṭhabbaɱ pi samanupassāmi evaɱ rajanīyaɱ evaɱ kamanīyaɱ evaɱ madanīyaɱ evaɱ bandhanīyaɱ evaɱ mucchanīyaɱ evaɱ antarāyakaraɱ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaɱ bhikkhave itthiphoṭṭhabbo. Itthiphoṭṭhabbe bhikkhave sattā rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā, te dīgharattaɱ socanti itthiphoṭṭhabbavasānugā. Itthi bhikkhave gacchantī pi purisassa citaɱ pariyādāya tiṭṭhati, ṭhitā pi nisinnā pi sayānā pi hasantī pi bhaṇantī pi gāyantī pi rodantī pi ugghātitā pi matā pi purisassa cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati. Yaɱ hi taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samantapāso Mārassā' ti mātugāmaɱ yeva sammā vadamāno vadeyya 'samantapāso Mārassā' ti.

[page 069]

Sallape asihatthena pisācena pi sallape
āsīvisam pi āsīde yena daṭṭho na jīvati,
na tveva eko ekāya mātugāmena sallape.
Muṭṭhassatiɱ tā bandhanti pekkhitena mhitena ca
atho pi dunnivatthena mañjunā bhaṇitena ca
n' eso jano svāsisaddo api ugghātito mato.
Pañca kāmaguṇā ete itthirūpasmiɱ dissare
rūpā saddā rasā gandhā phoṭṭhabbā ca manoramā.
Tesaɱ kāmoghavūḷhānaɱ kāme aparijānataɱ
kālaɱ gatiɱ bhavābhavaɱ saɱsārasmiɱ purakkhatā.
Ye ca kāme pariññāya caranti akutobhayā
te ve pāragatā loke ye pattā āsavakkhayan ti.

LVI.

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena sako upajjhāyo ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā sakaɱ upajjhāyaɱ etad avoca:--

Etarahi me bhante madhurakajāto c'eva kāyo, disā ca me na pakkhāyanti, dhammā ca maɱ na ppaṭibhanti, thīnamiddhañ ca me cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaɱ carāmi, atthi ca me dhammesu vicikicchā ti.

2. Atha kho so bhikkhu taɱ saddhivihārikaɱ bhikkhuɱ ādāya yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca: Ayaɱ bhante bhikkhu evam āha 'etarahi me bhante madhurakajāto c'eva kāyo, disā ca me na pakkhāyanti, dhammā ca maɱ na ppaṭibhanti, thīnamiddhañ ca me cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaɱ carāmi, atthi ca me dhammesu vicikicchā' ti.

[page 070]

3. Evaɱ h'etaɱ bhikkhu hoti. Indriyesu aguttadvārassa bhojane amattaññuno jāgariyaɱ ananuyuttassa avipassakassa kusalānaɱ dhammānaɱ pubbarattāpararattaɱ bodhipakkhikānaɱ dhammānaɱ bhāvanānuyogaɱ ananuyuttassa viharato, yaɱ madhurakajāto c'eva kāyo hoti, disā c'assa na pakkhāyanti, dhammā ca taɱ na ppaṭibhanti, thīnamiddhañ c'assa cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaɱ carati, hoti c'assa dhammesu vicikicchā.

Tasmā ti ha te bhikkhu evaɱ sikkhitabbaɱ:--

Indriyesu guttadvāro bhāvissāmi, bhojane mattaññū jāgariyaɱ anuyutto vipassako kusalānaɱ dhammānaɱ pubbarattāpararattaɱ bodhipakkhikānaɱ dhammānaɱ bhāvanānuyogaɱ anuyutto viharissāmī ti.

Evaɱ hi te bhikkhu sikkhitabban ti.

4. Atha kho so bhikkhu Bhagavato iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass'eva yassatthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti tad anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi 'khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā' ti abbhaññāsi, aññataro ca pana so bhikkhu arahataɱ ahosi.

Atha kho so bhikkhu arahattappatto yena sako upajjhāyo ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā sakaɱ upajjhāyaɱ etad avoca:--

5. Etarahi me bhante na c'eva madhurakajāto kāyo, disā ca me pakkhāyanti, dhammā ca maɱ paṭibhanti, thīnamiddhañ ca me cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaɱ carāmi, natthi ca me dhammesu vicikicchā ti.

6. Atha kho so bhikkhu taɱ saddhivihārikaɱ bhikkhuɱ ādāya yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 071]

Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca: Ayaɱ bhante bhikkhu evam āha 'etarahi me bhante na c'eva madhurakajāto kāyo, disā ca me pakkhāyanti, dhammā ca maɱ paṭibhanti, thīnamiddhañ ca me cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaɱ carāmi, natthi ca me dhammesu vicikicchā' ti.

7. Evaɱ h'etaɱ bhikkhu hoti. Indriyesu guttadvārassa bhojane mattaññuno jāgariyaɱ anuyuttassa vipassakassa kusalānaɱ dhammānaɱ pubbarattāpararattaɱ bodhipakkhikānaɱ dhammānaɱ bhāvanānuyogaɱ anuyuttassa viharato, yaɱ na c'eva madhurakajāto kāyo hoti, disā c'assa pakkhāyanti, dhammā ca taɱ paṭibhanti, thīnamiddhañ c'assa cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaɱ carati, na c'assa hoti dhammesu vicikicchā. Tasmā ti ha vo bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ:--

Indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno jāgariyaɱ anuyuttā vipassakā kusalānaɱ dhammānaɱ pubbarattāpararattaɱ bodhipakkhikānaɱ dhammānaɱ bhāvanānuyogaɱ anuyuttā viharissāmā ti.

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabban ti.

LVII.

1. Pañc' imāni bhikkhave ṭhānāni abhiṇhaɱ paccavekkhitabbāni itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Katamāni pañca?

2. Jarādhammo 'mhi jaraɱ anatīto ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Vyādhidhammo 'mhi vyādhiɱ anatīto ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Maraṇadhammo 'mhi maraṇaɱ anatīto ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.

[page 072]

Kammassako 'mhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaɱ kammaɱ karissāmi kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā, tassa dāyādo bhavissāmī ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Kathañ ca bhikkhave atthavasaɱ paṭicca jarādhammo 'mhi jaraɱ anatīto ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā?

3. Atthi bhikkhave sattānaɱ yobbane yobbanamado, yena madena mattā kāyena duccaritaɱ caranti, vācāya duccaritaɱ caranti, manasā duccaritaɱ caranti. Tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato, yo yobbane yobbanamado, so sabbaso vā pahīyati, tanu vā pana hoti.

Idaɱ kho bhikkhave atthavasaɱ paṭicca jarādhammo 'mhi jaraɱ anatīto ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Kathañ ca bhikkhave atthavasaɱ paṭicca vyādhidhammo 'mhi vyādhiɱ anatīto ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā?

4. Atthi bhikkhave sattānaɱ ārogye ārogyamado, yena madena mattā kāyena duccaritaɱ caranti, vācāya duccaritaɱ caranti, manasā duccaritaɱ caranti. Tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato, yo ārogye ārogyamado, so sabbaso vā pahīyati, tanu vā pana hoti.

Idaɱ kho bhikkhave atthavasaɱ paṭicca vyādhidhammo 'mhi vyādhiɱ anatīto ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Kathañ ca bhikkhave atthavasaɱ paṭicca maraṇadhammo 'mhi maraṇaɱ anatīto ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā?

5. Atthi bhikkhave sattānaɱ jīvite jīvitamado, yena madena mattā kāyena duccaritaɱ caranti, vācāya duccaritaɱ caranti,

[page 073]

manasā duccaritaɱ caranti. Tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato, yo jīvite jīvitamado, so sabbaso vā pahīyati, tanu vā pana hoti.

Idaɱ kho bhikkhave atthavasaɱ paṭicca maraṇadhammo 'mhi maraṇaɱ anatīto ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Kathañ ca bhikkhave atthavasaɱ paṭicca sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā?

6. Atthi bhikkhave sattānaɱ piyesu chandarāgo, yena rāgena rattā kāyena duccaritaɱ caranti, vācāya duccaritaɱ caranti, manasā duccaritaɱ caranti. Tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato, yo piyesu chandarāgo, so sabbaso vā pahīyati, tanu vā pana hoti.

Idaɱ kho bhikkhave atthavasaɱ paṭicca sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Kathañ ca bhikkhave atthavasaɱ paṭicca kammassako 'mhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaɱ kammaɱ karissāmi kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā, tassa dāyādo bhavissāmī ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā?

7. Atthi bhikkhave sattānaɱ kāyaduccaritaɱ vacīduccaritaɱ manoduccaritaɱ. Tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato sabbaso vā duccaritaɱ pahīyati, tanu vā pana hoti.

Idaɱ kho bhikkhave atthavasaɱ paṭicca kammassako 'mhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaɱ kammaɱ karissāmi kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā, tassa dāyādo bhavissāmī ti abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.

8. Sace so bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati 'na kho ahañ c' ev' eko jarādhammo jaraɱ anatīto,

[page 074]

atha kho yāvatā sattanaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbe sattā jarādhammā jaraɱ anatītā' ti, tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taɱ maggaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taɱ maggaɱ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṅyojanāni pahīyanti, anusayā vyantihonti. 'Na kho ahañ c' ev' eko vyādhidhammo vyādhiɱ anatīto, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbe sattā vyādhidhammā vyādhiɱ anatītā' ti tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taɱ maggaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taɱ maggaɱ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṅyojanāni pahīyanti, anusayā vyantihonti. 'Na kho ahañ c' ev' eko maraṇadhammo maraṇaɱ anatīto, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbe sattā maraṇadhammā maraṇaɱ anatīta' ti, tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taɱ maggaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taɱ maggaɱ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṅyojanāni pahīyanti, anusayā vyantihonti. 'Na kho mayh' ev' ekassa sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbesaɱ sattānaɱ piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo' ti, tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taɱ maggaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taɱ maggaɱ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṅyojanāni pahīyanti, anusayā vyantihonti. 'Na kho ahañ c' ev' eko kammassako 'mhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaɱ kammaɱ karissāmi kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā, tassa dāyādo bhavissāmi, atha kho yāvatā sattānaɱ āgati gati cuti upapatti, sabbe sattā kammassakā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaɱ kammaɱ karissanti kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā, tassa dāyādā bhavissantī' ti,

[page 075]

tassa taɱ ṭhānaɱ abhiṇhaɱ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taɱ maggaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti.

Tassa taɱ maggaɱ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṅyojanāni pahīyanti, anusayā vyantihontī ti.

Vyādhidhammā jarādhammā atho maraṇadhammino
yathā dhammā tathā sattā, jigucchanti puthujjanā.
Ahaɱ c'etaɱ jiguccheyyaɱ evaɱdhammesu pāṇisu
tam etaɱ paṭirūpassa mama evaɱvihārino.
So 'haɱ evaɱ viharanto ñatvā dhammaɱ nirūpadhiɱ
ārogye ca yobbanasmiɱ jīvitasmiñ ca yo mado
sabbe made abhibhosmi nekkhammaɱ daṭṭhu khemato.
Tassa me ahu ussāho nibbānaɱ abhipassato,
nāhaɱ bhabbo etarahi kāmāni paṭisevituɱ
anivatti bhavissāmi brahmacariyaparāyano ti.

LVIII.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto Mahāvanaɱ ajjhogāhetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi. Tena kho pana samayena sambahulā Licchavikumārakā sajjāni dhanukāni ādāya kukkurasaṅghaparivutā Mahāvane anucaṅkamamānā anuvicaramānā addasaɱsu Bhagavantaɱ aññatarasmiɱ rukkhamūle nisinnaɱ, disvā sajjāni dhanukāni nikkhipitvā kukkurasaṅghaɱ ekamantaɱ uyyojetvā yena Bhagavā ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā Bhagavantaɱ payirupāsanti.

[page 076]

Tena kho pana samayena Mahānāmo Licchavi Mahāvane jaṅghavihāraɱ anucaṅkamamāno anuvicaramāno addasa te Licchavikumārake tuṇhībhūte tuṇhībhūte pañjalike Bhagavantaɱ payirupāsante, disvā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Mahānāmo Licchavi udānaɱ udānesi:--

Bhavissanti Vajjī bhavissanti Vajjī ti.

Kiɱ pana tvaɱ Mahānāma evaɱ vadesi 'bhavissanti Vajjī bhavissanti Vajjī' ti?

Ime bhante Licchavikumārakā caṇḍā pharusā apajahā, yāni pi tāni kulesu pahiṇakāni pahīyanti ucchū ti vā badarā ti vā pūvā ti vā modakā ti vā sakkhalakā ti vā, tāni vilumpitvā vilumpitvā khādanti, kulitthīnaɱ pi kulakumārīnaɱ pi pacchāliyaɱ khipanti, te dān'ime tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā Bhagavantaɱ payirupāsantī ti.

Yassa kassaci Mahānāma kulaputtassa pañca dhammā saɱvijjanti, yadi vā rañño khattiyassa muddhābhisittassa yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa yadi vā senāya senāpatikassa yadi vā gāmagāmikassa yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaɱ kārenti, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. Katame pañca?

2. Idha Mahānāma kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mātāpitaro sakkaroti garukaroti māneti pūjeti.

[page 077]

Tam enaɱ mātāpitaro sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti 'ciraɱ jīva dīgham āyuɱ pālehī' ti. Mātāpitānukampitassa Mahānāma kulaputtassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

3. Puna ca paraɱ Mahānāma kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi puttadāradāsakammakaraporise sakkaroti garukaroti māneti pūjeti. Tam enaɱ puttadāradāsakammakaraporisā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti 'ciraɱ jīva dīgham āyuɱ pālehī' ti. Puttadāradāsakammakaraporisānukampitassa Mahānāma kulaputtassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

4. Puna ca paraɱ Mahānāma kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi khettakammantasāmantasaɱvohāre sakkaroti garukaroti māneti pūjeti. Tam enaɱ khettakammantasāmantasaɱvohārā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti 'ciraɱ jīva dīgham āyuɱ pālehī' ti. Khettakammantasāmantasaɱvohārānukampitassa Mahānāma kulaputtassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

5. Puna ca paraɱ Mahānāma kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā balipaṭiggāhikā devatā taɱ sakkaroti garukaroti māneti pūjeti. Tam enaɱ balipaṭiggāhikā devatā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti 'ciraɱ jīva dīgham āyuɱ pālehī' ti.

Devatānukampitassa Mahānāma kulaputtassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

6. Puna ca paraɱ Mahānāma kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi samaṇabrāhmaṇe sakkaroti garukaroti māneti pūjeti. Tam enaɱ samaṇabrāhmaṇā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti 'ciraɱ jīva dīgham āyuɱ pālehī' ti. Samaṇabrāhmaṇānukampitassa Mahānāma kulaputtassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā,

[page 078]

no parihāni.

Yassa kassaci Mahānāma kulaputtassa ime pañca dhammā saɱvijjanti, yadi vā rañño khattiyassa muddhābhisittassa yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa yadi vā senāya senāpatikassa yadi vā gāmagāmikassa yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaɱ kārenti, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā, no parihānī ti.

Mātāpitukiccakaro puttadārahito sadā
antojanassa atthāya ye c'assa anujīvino
ubhinnaɱ yeva atthāya vadaññū hoti sīlavā
ñātīnaɱ pubbapetānaɱ diṭṭhe dhamme ca jīvitaɱ
samaṇānaɱ brāhmaṇānaɱ devatānañ ca paṇḍito
vittisañjanano hoti dhammena gharam āvasaɱ.
So karitvāna kalyāṇaɱ pujjo hoti pasaɱsiyo,
idh'eva naɱ pasaɱsanti, pecca sagge pamodatī ti.

LIX.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito. Katamehi pañcahi?

2. Dullabho bhikkhave vuḍḍhapabbajito nipuṇo, dullabho ākappasampanno, dullabho bahussuto, dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito ti.

LX.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito. Katamehi pañcahi?

2. Dullabho bhikkhave vuḍḍhapabbajito suvaco, dullabho suggahītaggāhī,

[page 079]

dullabho padakkhiṇaggāhī, dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito ti.

Nīvaraṇavaggo chaṭṭho

Uddānaɱ:

āvaraṇaɱ rāsi aṅgāni samayaɱ ca mātuputtikā
Upajjhāṭṭhānā kumārā Licchavī apare duve ti.

 


 

Saññā-Vagga

LXI.

1. Pañc' imā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā.

Katamā pañca?

2. Asubhasaññā maraṇasaññā ādīnavasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā.

Imā kho bhikkhave pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā ti.

LXII.

1. Pañc' imā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā.

Katamā pañca?

2. Aniccasaññā anattasaññā maraṇasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā.

[page 080]

Imā kho bhikkhave pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā ti.

LXIII.

1. Pañcahi bhikkhave vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi?

2. Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati.

Imāhi kho bhikkhave pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassā ti.

Saddhāya sīlena ca yo pavaḍḍhati paññāya cāgena sutena cūbhayaɱ
so tādiso sappuriso vicakkhaṇo ādīyati sāram idh'eva attano ti.

LXIV.

1. Pañcahi bhikkhave vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi?

2. Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati.

Imāhi kho bhikkhave pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassā ti.

Saddhāya sīlena ca yā pavaḍḍhati paññāya cāgena sutena cūbhayaɱ
sā tādisī sīlavatī upāsikā ādīyati sāram idh'eva attano ti.

[page 081]

LXV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱsākaccho sabrahmacārīnaɱ. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampalākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱsākaccho sabrahmacārīnan ti.

LXVI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱsājivo sabrahmacārīnaɱ. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱsājivo sabrahmacārīnan ti.

LXVII.

1. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme bhāveti, pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaṅkhaɱ: diṭṭh' eva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā.

[page 082]

Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, viriyasamādhi-cittasamādhi-vīmaɱsāsamādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, ussoḷhiɱ yeva pañcamiɱ.

Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā ime pañca dhamme bhāveti, ime pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaṅkhaɱ: diṭṭh' eva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā ti.

LXVIII.

1. Pubbāhaɱ bhikkhave sambodhā anabhisambuddho bodhisatto 'va samāno pañca dhamme bhāvesiɱ pañca dhamme bahuli-m-akāsiɱ. Katame pañca?

2. Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāvesiɱ, viriyasamādhi-cittasamādhi-vīmaɱsāsamādhi-padhānasaṅkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāvesiɱ, ussoḷhiɱ yeva pañcamiɱ. So kho ahaɱ bhikkhave imesaɱ ussoḷhipañcamānaɱ dhammānaɱ bhāvitattā bahulīkatattā yassa yassābhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaɱ abhininnāmesiɱ abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇiɱ sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhiɱ: anekavihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhaveyyaɱ ... pe ... yāva Brahmalokā pi kāyena 'va saɱvatteyyan ti, tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇiɱ sati sati āyatane. So sace ākaṅkhiɱ: ... pe ... āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan ti,

[page 083]

tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇiɱ sati sati āyatane ti.

LXIX.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattanti. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho pan'assa ajjhattaɱ supaṭṭhitā hoti.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattantī ti.

LXX.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaɱ khayāya saɱvattanti. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho pan'assa ajjhattaɱ supaṭṭhitā hoti.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaɱ khayāya saɱvattantī ti.

Saññāvaggo sattamo.

Uddānaɱ:

Dve ca saññā dve vaḍḍhī ca sākacchena ca sājivaɱ
Iddhipādā ca dve vuttā nibbidā cāsavakkhayā ti.

 


 

Yodhājīva-Vagga

[page 084]

LXXI.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaɱsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaɱsā ca. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññi, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho pan'assa ajjhattaɱ supaṭṭhitā hoti.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaɱsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaɱsā ca.

3. Yato kho bhikkhave bhikkhu cetovimutto ca hoti paññāvimutto ca, ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho iti pi, saɱkiṇṇaparikho iti pi, abbuḷhesiko iti pi, niraggalo iti pi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visaɱyutto iti pi. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti?

4. Idha bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu saɱkiṇṇaparikho hoti?

5. Idha bhikkhave bhikkhuno ponobbhaviko jātisaɱsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu saɱkiṇṇaparikho hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu abbuḷhesiko hoti?

[page 085]

6. Idha bhikkhave bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu abbuḷhesiko hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu niraggalo hoti?

7. Idha bhikkhave bhikkhuno pañc' orambhāgiyāni saṅyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiɱ anuppādadhammāni: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu niraggalo hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaɱyutto hoti?

8. Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaɱyutto hotī ti.

LXXII.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaɱsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaɱsā ca. Katame pañca?

2. Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaɱsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaɱsā ca.

3. Yato kho bhikkhave bhikkhu cetovimutto ca hoti paññāvimutto ca, ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho iti pi, saɱkiṇṇaparikho iti pi, abbuḷhesiko iti pi, niraggalo iti pi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visaɱyutto iti pi. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti?

4. Idha bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu saɱkiṇṇaparikho hoti?

[page 086]

5. Idha bhikkhave bhikkhuno ponobbhaviko jātisaɱsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu saɱkiṇṇaparikho hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu abbuḷhesiko hoti?

6. Idha bhikkhave bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu abbuḷhesiko hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu niraggalo hoti?

7. Idha bhikkhave bhikkhuno pañc' orambhāgiyāni saṅyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiɱ anuppādadhammāni: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu niraggalo hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaɱyutto hoti?

8. Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo: evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaɱyutto hotī ti.

LXXIII.

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca:-- Dhammavihārī dhammaviharī ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu dhammavihārī hotī ti?

2. Idha bhikkhu bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So tāya dhammapariyattiyā divasaɱ atināmeti, riñcati paṭisallānam, nānuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ vuccati bhikkhu bhikkhu pariyattibahulo, no dhammavihārī.

[page 087]

3. Puna ca paraɱ bhikkhu bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti. So tāya dhammapaññattiyā divasaɱ atināmeti, riñcati paṭisallānaɱ, nānuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ vuccati bhikkhu bhikkhu paññattibahulo, no dhammavihārī.

4. Puna ca paraɱ bhikkhu bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti. So tena sajjhāyena divasaɱ atināmeti, riñcati paṭisallānaɱ, nānuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ vuccati bhikkhu bhikkhu sajjhāyabahulo, no dhammavihārī.

5. Puna ca paraɱ bhikkhu bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. So tehi dhammavitakkehi divasaɱ atināmeti, riñcati paṭisallānaɱ, nānuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ vuccati bhikkhu bhikkhu vitakkabahulo, no dhammavihārī.

6. Idha bhikkhu bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So tāya dhammapariyattiyā na divasaɱ atināmeti, na riñcati paṭisallānaɱ, anuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Evaɱ kho bhikkhu bhikkhu dhammavihārī hoti.

7. Iti kho bhikkhu bhikkhu desito mayā pariyattibahulo, desito paññattibahulo, desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihārī. Yaɱ bhikkhu Satthārā karaṇīyaɱ sāvakānaɱ hitesinā anukampakena anukampaɱ upādāya, kataɱ vo taɱ mayā. Etāni bhikkhu rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhu mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaɱ vo amhākaɱ anusāsanī ti.

[page 088]

LXXIV.

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca:-- Dhammavihārī dhammavihārī ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu dhammavihārī hotī ti?

2. Idha bhikkhu bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ, uttariñ c'assa paññāya atthaɱ na ppajānāti. Ayaɱ vuccati bhikkhu bhikkhu pariyattibahulo, no dhammavihārī.

3. Puna ca paraɱ bhikkhu bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti, uttariñ c'assa paññāya atthaɱ na ppajānāti. Ayaɱ vuccati bhikkhu bhikkhu paññattibahulo, no dhammavihārī.

4. Puna ca paraɱ bhikkhu bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti, uttariñ c'assa paññāya atthaɱ na ppajānāti. Ayaɱ vuccati bhikkhu bhikkhu sajjhāyabahulo, no dhammavihāri.

5. Puna ca paraɱ bhikkhu bhikkhu yathāsutaɱ yathapariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati, uttariñ c'assa paññāya atthaɱ na ppajānāti. Ayaɱ vuccati bhikkhu bhikkhu vitakkabahulo, no dhammavihārī.

6. Idha bhikkhu bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttam geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ, uttariñ c'assa paññāya atthaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhu bhikkhu dhammavihārī hoti.

7. Iti kho bhikkhu bhikkhu desito mayā pariyattibahulo, desito paññattibahulo,

[page 089]

desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihārī. Yaɱ bhikkhu Satthārā karaṇīyaɱ sāvakānaɱ hitesinā anukampakena anukampaɱ upādāya, kataɱ vo taɱ mayā. Etāni bhikkhu rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhu mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaɱ vo amhākaɱ anusāsanī ti.

LXXV.

1. Pañc'ime bhikkhave yodhājīvā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave ekacco yodhājīvo rajaggaɱ yeva disvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo yodhājīvo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo sahati rajaggaɱ, api ca kho dhajaggaɱ yeva disvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo yodhājīvo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo sahati rajaggaɱ sahati dhajaggaɱ, api ca kho ussādanaɱ yeva sutvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo yodhājīvo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo sahati rajaggaɱ sahati dhajaggaɱ sahati ussādanaɱ, api ca kho sampahāre haññati vyāpajjati. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho yodhājīvo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo sahati rajaggaɱ sahati dhajaggaɱ sahati ussādanaɱ sahati sampahāraɱ.

[page 090]

So taɱ saɱgāmaɱ abhivijinitvā vijitasaɱgāmo tam eva saɱgāmasīsaɱ ajjhāvasati. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo yodhājīvo santo saɱvijamāno lokasmiɱ.

Ime kho bhikkhave pañca yodhājīvā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

7. Evam eva kho bhikkhave pañc'ime yodhājīvūpamā puggalā santo saɱvijjamānā bhikkhūsu. Katame pañca?

8. Idha bhikkhave bhikkhu rajaggaɱ yeva disvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kim assa rajaggasmiɱ? Idha bhikkhave bhikkhu suṇāti 'amukasmiɱ nāma gāme vā nigame vā itthi vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā' ti. So taɱ sutvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idam assa rajaggasmiɱ.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo rajaggaɱ yeva disvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti.

Ayaɱ bhikkhave paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sahati rajaggaɱ, api ca kho dhajaggaɱ yeva disvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kim assa dhajaggasmiɱ? Idha bhikkhave bhikkhu na h'eva kho suṇāti 'amukasmiɱ nāma gāme vā nigame vā itthi vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā' ti, api ca kho samaɱ passati itthiɱ vā kumāriɱ vā abhirūpaɱ dassanīyaɱ pāsādikaɱ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataɱ.

So taɱ disvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaɱ santānetuɱ,

[page 091]

sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idam assa dhajaggasmiɱ.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo sahati rajaggaɱ, api ca kho dhajaggaɱ yeva disvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sahati rajaggaɱ sahati dhajaggaɱ, api ca kho ussādanaɱ yeva sutvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kim assa ussādanāya? Idha bhikkhave bhikkhuɱ araññagataɱ vā rukkhamūlagataɱ vā suññāgāragataɱ vā mātugāmo upasaṅkamitvā ūhasati ullapati ujjhaggeti uppaṇḍeti. So mātugāmena ūhasiyamāno ullapiyamāno ujjhaggiyamāno uppaṇḍiyamāno saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idam assa ussādanāya.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo sahati rajaggaɱ sahati dhajaggaɱ, api ca kho ussādanaɱ yeva sutvā saɱsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sahati rajaggaɱ sahati dhajaggaɱ sahati ussādanaɱ, api ca kho sampahāre haññati vyāpajjati. Kim assa sampahārasmiɱ? Idha bhikkhave bhikkhuɱ araññagataɱ vā rukkhamūlagataɱ vā suññāgāragataɱ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati.

[page 092]

So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno sikkhaɱ appaccakkhāya dubbalyaɱ anāvikatvā methunaɱ dhammaɱ paṭisevati. Idam assa sampahārasmiɱ.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo sahati rajaggaɱ sahati dhajaggaɱ sahati ussādanaɱ api ca kho sampahāre haññati vyāpajjati, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

12. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sahati rajaggaɱ sahati dhajaggaɱ sahati ussādanaɱ sahati sampahāraɱ.

So taɱ saɱgāmaɱ abhivijinitvā vijitasaɱgāmo tam eva saɱgāmasīsaɱ ajjhāvasati. Kim assa saɱgāmavijayasmiɱ?

Idha bhikkhave bhikkhuɱ araññagataɱ vā rukkhamūlagataɱ vā suññāgāragataɱ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno viniveṭhetvā vinimocetvā yenakāmaɱ pakkamati. So vivittaɱ senāsanaɱ bhajati araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ girigūhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaɱ parisodheti, vyāpādapadosaɱ pahāya avyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī vyāpādapadosā cittaɱ parisodheti, thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaɱ parisodheti, uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti, vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaɱkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

[page 093]

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicc'eva kāmehi ... pe ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye thite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So 'idaɱ dukkhan' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ dukkhasamudayo' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ dukkhanirodho' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ime āsavā' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ āsavasamudayo' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ āsavanirodho' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā' ti yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati, bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati, avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati, vimuttasmiɱ vimuttam iti ñāṇaɱ hoti, 'khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā' ti pajānāti. Idam assa saɱgāmavijayasmim.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo sahati rajaggaɱ sahati dhajaggaɱ sahati ussādanaɱ sahati sampahāraɱ.

So taɱ saɱgāmaɱ abhivijinitvā vijitasaɱgāmo tam eva saɱgāmasisaɱ ajjhāvasati, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

Ime kho bhikkhave pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saɱvijjamānā bhikkhūsū ti.

LXXVI.

1. Pañc'ime bhikkhave yodhājīvā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱgāmaɱ otarati.

[page 094]

So tasmiɱ saɱgāme ussahati vāyamati, tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare hananti pariyāpādenti. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo yodhājīvo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱgāmaɱ otarati. So tasmiɱ saɱgāme ussahati vāyamati, tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti, tam enaɱ apanenti, apanetvā ñātakānaɱ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvā 'va ñātake antarāmagge kālaɱ karoti.

Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo yodhājīvo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱgāmaɱ otarati. So tasmiɱ saɱgāme ussahati vāyamati, tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti, tam enaɱ apanenti, apanetvā ñātakānaɱ nenti, tam enaɱ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno ten'eva ābādhena kālaɱ karoti. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo yodhājīvo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱgāmaɱ otarati. So tasmiɱ saɱgāme ussahati vāyamati, tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti, tam enaɱ apanenti, apanetvā ñātakānaɱ nenti, tam enaɱ nātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho yodhājīvo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱgāmaɱ otarati. So taɱ saɱgāmaɱ abhivijinitvā vijitasaɱgāmo tam eva saɱgāmasīsaɱ ajjhāvasati.

[page 095]

Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco yodhājīvo hoti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo yodhājīvo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

Ime kho bhikkhave pañca yodhājīvā santo saɱvijjamānā lokasmim.

7. Evam eva kho bhikkhave pañc'ime yodhājīvūpamā puggalā santo saɱvijjamānā bhikkhūsu. Katame pañca?

8. Idha bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati arakkhiten'eva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaɱ dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā, tassa mātugāmaɱ disvā dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā rāgo cittaɱ anuddhaɱseti.

So rāgānuddhaɱsena cittena sikkhaɱ appaccakkhāya dubbalyaɱ anāvikatvā methunaɱ dhammaɱ paṭisevati.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱgāmaɱ otarati, so tasmiɱ saɱgāme ussahati vāyamati, tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare hananti pariyāpādenti, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati arakkhiten'eva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaɱ dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā, tassa mātugāmaɱ disvā dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā rāgo cittaɱ anuddhaɱseti.

So rāgānuddhaɱsena cittena pariḍayhat'eva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaɱ hoti: yan nūnāhaɱ ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ āroceyyaɱ 'rāgapariyuṭṭhito 'mhi āvuso rāgapareto,

[page 096]

na sakkomi brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī' ti. So ārāmaɱ gacchanto appatvā 'va ārāmaɱ antarāmagge sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetva dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱgāmaɱ otarati, so tasmiɱ saɱgāme ussahati vāyamati, tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti, tam enaɱ apanenti, apanetvā ñātakānaɱ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvā 'va ñātake antarāmagge kālaɱ karoti, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati arakkhiten'eva kāyena arakkhitā yavācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaɱ dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā, tassa mātugāmaɱ disvā dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā rāgo cittaɱ anuddhaɱseti. So rāgānuddhaɱsena cittena pariḍayhat'eva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaɱ hoti: yan nūnāhaɱ ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ āroceyyaɱ 'rāgapariyuṭṭhito 'mhi āvuso rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī' ti. So ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ āroceti 'rāgapariyuṭṭhito 'mhi āvuso rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī' ti. Tam enaɱ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti:--

[page 097]

Appassādā āvuso kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Aṭṭhisaṅkhalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Maɱsapesūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, adīnavo ettha bhīyo. Supinakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo.

Sattisūlūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo.

Abhiramatu āyasmā brahmacariye, mā āyasmā sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattī ti.

So sabrahmacārīhi evaɱ ovadiyamāno evaɱ anusāsiyamāno evam āha 'kiñcā pi āvuso appassādā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo, atha kho nevāhaɱ sakkomi brahmacariyaɱ santānetum, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī' ti. So sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱgāmaɱ otarati, so tasmiɱ saɱgāme ussahati vāyamati, tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti, tam enaɱ apanenti, apanetvā ñātakānaɱ nenti,

[page 098]

tam enaɱ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno ten'eva ābādhena kālaɱ karoti, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati arakkhiten'eva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaɱ dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā, tassa mātugāmaɱ disvā dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā rāgo cittaɱ anuddhaɱseti. So rāgānuddhaɱsena cittena pariḍayhat'eva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaɱ hoti: yan nūnāhaɱ ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ āroceyyaɱ 'rāgapariyuṭṭhito' mhi āvuso rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī' ti. So ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ āroceti 'rāgapariyuṭṭhito 'mhi āvuso rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaɱ santānetuɱ, sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī' ti. Tam enaɱ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti:--

Appassādā āvuso kāmā vuttā Bhagavatā, bahādukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Aṭṭhisaṅkhalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Maɱsapesūpamā kāmā vuttā Bhagavatā ... Tiṇukkūpamā kāmā vuttā Bhagavatā ... Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā Bhagavatā ... Supinakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā ... Yācitakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā ... Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā ... Asisūnūpamā kāmā vuttā Bhagavatā .

[page 099]

... Asisūnūpamā kāmā vuttā Bhagavatā ... Sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyo. Abhiramatu āyasmā brahmacariye, mā āyasmā sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattī ti.

So sabrahmacārīhi evaɱ ovadiyamāno evaɱ anusāsiyamāno evam āha 'ussahissāmi āvuso, vāyamissāmi āvuso, abhiramissāmi āvuso, na dānāhaɱ āvuso sikkhādubbalyaɱ āvikatvā sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī' ti.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱgāmaɱ otarati, so tasmiɱ saɱgāme ussahati vāyamati, tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti, tam enaɱ apanenti, apanetvā ñātakānaɱ nenti, tam enaɱ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

12. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati rakkhiten' eva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saɱvutehi indriyehi. So cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati. Sotena saddaɱ sutvā ... ghānena gandhaɱ ghāyitvā ... jivhāya rasaɱ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā ...

[page 100]

manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaɱ, manindriye saɱvaraɱ āpajjati. So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto vivittaɱ senāsanaɱ bhajati, araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ girigūhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā, so abhijjhaɱ loke pahāya ... pe ... so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicc'eva kāmehi ... pe ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So 'idaɱ dukkhan' ti yathābhūtaɱ pajānāti ... pe ... nāparaɱ itthattāyā' ti pajānāti.

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷham saɱgāmaɱ otarati, so taɱ saɱgāmaɱ abhivijinitvā vijitasaɱgāmo tam eva saɱgāmasīsaɱ ajjhāvasati, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpo pi bhikkhave idh' ekacco puggalo hoti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saɱvijjamāno bhikkhūsu.

Ime kho bhikkhave pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saɱvijjamānā bhikkhūsū ti.

LXXVII.

1. Pañc' imāni bhikkhave anāgatabhayāni sampassamānena alam eva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

[page 101]

Katamāni pañca?

2. Idha bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'ahaɱ kho etarahi ekako araññe viharāmi, ekakaɱ kho pana maɱ araññe viharantaɱ ahi vā maɱ ḍaseyya, vicchiko vā maɱ ḍaseyya, satapadī vā maɱ ḍaseyya, tena me assa kālakiriyā, so mam'assa antarāyo. Handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.

Idaɱ bhikkhave paṭhamaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'ahaɱ kho etarahi ekako araññe viharāmi, ekako kho panāhaɱ araññe viharanto upakkhalitvā vā papateyyaɱ, bhattaɱ vā me bhuttaɱ vyāpajjeyya, pittaɱ vā me kuppeyya, semhaɱ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuɱ, tena me assa kālakiriyā, so mam' assa antarāyo. Handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.

Idaɱ bhikkhave dutiyaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'ahaɱ kho etarahi ekako araññe viharāmi, ekako kho panāhaɱ araññe viharanto vāḷehi samāgaccheyyaɱ sīhena vā vyagghena vā dīpinā vā acchena vā taracchena vā, te maɱ jīvitā voropeyyuɱ, tena me assa kālakiriyā,

[page 102]

so mam'assa antarāyo. Handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.

Idaɱ bhikkhave tatiyaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'ahaɱ kho etarahi ekako araññe viharāmi, ekako kho panāhaɱ araññe viharanto māṇavehi samāgaccheyyaɱ katakammehi vā akatakammehi vā, te maɱ jīvitā voropeyyuɱ, tena me assa kālakiriyā, so mam'assa antarāyo. Handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.

Idaɱ bhikkhave catutthaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'ahaɱ kho etarahi ekako araññe viharāmi, santi kho panāraññe vāḷā amanussā, te maɱ jīvitā voropeyyuɱ, tena me assa kālakiriyā, so mam'assa antarāyo.

Handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.

Idaɱ bhikkhave pañcamaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

Imāni kho bhikkhave pañca anāgatabhayāni sampassamānena alam eva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā ti.

[page 103]

LXXVIII.

1. Pañc' imāni bhikkhave anāgatabhayāni sampassamānena alam eva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Katamāni pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'ahaɱ kho etarahi daharo yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, hoti kho pana so samayo, yaɱ imaɱ kāyaɱ jarā phusati, jiṇṇena kho pana jarāya abhibhūtena na sukaraɱ buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituɱ, purā maɱ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo. Handāhaɱ paṭikacc'eva viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaɱ dhammena samannāgato jiṇṇako pi phāsu viharissāmī' ti.

Idaɱ bhikkhave paṭhamaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'ahaɱ kho etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya, hoti kho pana so samayo, yaɱ imaɱ kāyaɱ vyādhi phusati, vyādhitena kho pana vyādhābhibhūtena na sukaraɱ buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituɱ, purā maɱ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo.

Handāhaɱ paṭikacc'eva viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya,

[page 104]

yenāhaɱ dhammena samannāgato vyādhito pi phāsu viharissāmī' ti.

Idaɱ bhikkhave dutiyaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'etarahi kho subhikkhaɱ susassaɱ sulabhapiṇḍaɱ, sukaraɱ uñchena paggahena yāpetuɱ, hoti kho pana so samayo, yaɱ dubbhikkhaɱ hoti dussassaɱ dullabhapiṇḍaɱ, na sukaraɱ uñchena paggahena yāpetuɱ, dubbhikkhe kho pana manussā yena subhikkhaɱ tena saṅkamanti, tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro, saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇavihāre na sukaraɱ buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituɱ, purā maɱ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo. Handāhaɱ paṭikacc'eva viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaɱ dhammena samannāgato dubbhikkhe pi phāsu viharissāmī' ti.

Idaɱ bhikkhave tatiyaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'etarahi kho manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaɱ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, hoti kho pana so samayo, yaɱ bhayaɱ hoti aṭavisaɱkhepo, cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti, bhaye kho pana sati manussā yena khemaɱ tena saṅkamanti, tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro, saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇavihāre na sukaraɱ buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ,

[page 105]

na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituɱ, purā maɱ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo. Handāhaɱ paṭikacc'eva viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaɱ dhammena samannāgato bhaye pi phāsu viharissāmī' ti.

Idaɱ bhikkhave catutthaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati 'etarahi kho saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati, hoti kho pana so samayo, yaɱ saṅgho bhijjati, saṅghe kho pana bhinne na sukaraɱ buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituɱ, purā maɱ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo. Handāhaɱ paṭikacc'eva viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaɱ dhammena samannāgato bhinne pi saṅghe phāsu viharissāmī' ti.

Idaɱ bhikkhave pañcamaɱ anāgatabhayaɱ sampassamānena alam eva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

Imāni kho bhikkhave pañca anāgatabhayāni sampassamānena alam eva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituɱ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā ti.

LXXIX.

1. Pañc' imāni bhikkhave anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiɱ samuppajjissanti, tāni vo paṭibujjhitabbāni,

[page 106]

paṭibujjhitvā ca tesaɱ pahānāya vāyamitabbaɱ. Katamāni pañca?

2. Bhavissanti bhikkhave bhikkhū anāgatamaddhānaɱ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññe upasampādessanti, te pi na sakkhissanti vinetuɱ adhisīle adhicitte adhipaññāya, te pi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññe upasampādessanti, te pi na sakkhissanti vinetuɱ adhisīle adhicitte adhipaññāya, te pi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā.

Iti kho bhikkhave dhammasandosā vinayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso.

Idaɱ bhikkhave paṭhamaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaɱ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññesaɱ nissayaɱ dassanti, te pi na sakkhissanti vinetuɱ adhisīle adhicitte adhipaññāya, te pi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññesaɱ nissayaɱ dassanti, te pi na sakkhissanti vinetuɱ adhisīle adhicitte adhipaññāya, te pi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Iti kho bhikkhave dhammasandosā vinayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso.

Idaɱ bhikkhave dutiyaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

[page 107]

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaɱ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā abhidhammakathaɱ vedallakathaɱ kathentā kaṇhaɱ dhammaɱ okkamamānā na bujjhissanti.

Iti kho bhikkhave dhammasandosā vinayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso.

Idaɱ bhikkhave tatiyaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaɱ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, ye te suttantā Tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaɱyuttā, tesu bhaññamānesu na sussusissanti, na sotaɱ odahissanti, na aññācittaɱ upaṭṭhapessanti, na ca te dhamme uggahetabbaɱ pariyāpuṇitabbaɱ maññissanti, ye pana te suttantā kavikatā kāveyyā cittakkharā cittavyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā, tesu bhaññamānesu sussusissanti, sotaɱ odahissanti, aññācittaɱ upaṭṭhapessanti, te ca dhamme uggahetabbaɱ pariyāpuṇitabbaɱ maññissanti. Iti kho bhikkhave dhammasandosā vinayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso.

Idaɱ bhikkhave catutthaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaɱ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā,

[page 108]

te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, therā bhikkhū bāhulikā bhavissanti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na viriyaɱ ārabhissanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, tesaɱ pacchimā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjissati, sā pi bhavissati bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na viriyaɱ ārabhissati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

Iti kho bhikkhave dhammasandosā vinayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso.

Idaɱ bhikkhave pañcamaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiɱ samuppajjissanti, tāni vo paṭibujjhitabbāni, paṭibujjhitvā ca tesaɱ pahānāya vāyamitabban ti.

LXXX.

1. Pañc' imāni bhikkhave anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiɱ samuppajjisanti, tāni vo paṭibujjhitabbāni, paṭibujjhitvā ca tesaɱ pahānāya vāyamitabbaɱ. Katamāni pañca?

2. Bhavissanti bhikkhave bhikkhū anāgatamaddhānaɱ cīvare kalyāṇakāmā, te cīvare kalyāṇakāmā samānā riñcissanti paɱsukūlikattaɱ riñcissanti araññavanapatthāni pantāni senāsanāni gāmanigamarājadhāniɱ osaritvā vāsaɱ kappessanti, cīvarahetu ca anekavihitaɱ anesanaɱ appaṭirūpaɱ āpajjissanti.

Idaɱ bhikkhave paṭhamaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

[page 109]

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaɱ piṇḍapāte kalyāṇakāmā, te piṇḍapāte kalyāṇakāmā samānā riñcissanti piṇḍapātikattaɱ riñcissanti araññavanapatthāni pantāni senāsanāni gāmanigamarājadhāniɱ osaritvā vāsaɱ kappessanti jivhaggena rasaggāni pariyesamānā, piṇḍapātahetu ca anekavihitaɱ anesanaɱ appaṭirūpaɱ āpajjissanti.

Idaɱ bhikkhave dutiyaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaɱ senāsane kalyāṇakāmā, te senāsane kalyāṇakāmā samānā riñcissanti rukkhamūlikattaɱ riñcissanti araññavanapatthāni pantāni senāsanāni gāmanigamarājadhāniɱ osaritvā vāsaɱ kappessanti, senāsanahetu ca anekavihitaɱ anesanaɱ appaṭirūpaɱ āpajjissanti.

Idaɱ bhikkhave tatiyaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaɱ bhikkhunīsikkhamānāsamaṇuddesehi saɱsaṭṭhā viharissanti, bhikkhunīsikkhamānāsamaṇuddesehi saɱsagge kho pana bhikkhave sati etaɱ pāṭikaṅkhaɱ: anabhiratā vā brahmacariyaɱ carissanti, aññataraɱ vā saɱkiliṭṭhaɱ āpattiɱ āpajjissanti, sikkhaɱ vā paccakkhāya hināyāvattissanti.

Idaɱ bhikkhave catutthaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaɱ ārāmikasamaṇuddesehi saɱsaṭṭhā viharissanti, ārāmikasamaṇuddesehi saɱsagge kho pana bhikkhave sati etaɱ pāṭikaṅkhaɱ: anekavihitaɱ sannidhikarakaparibhogaɱ anuyuttā viharissanti,

[page 110]

oḷārikaɱ pi nimittaɱ karissanti paṭhaviyā pi haritagge pi.

Idaɱ bhikkhave pañcamaɱ anāgatabhayaɱ etarahi asamuppannaɱ āyatiɱ samuppajjissati, taɱ vo paṭibujjhitabbaɱ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiɱ samuppajjissanti, tāni vo paṭibujjhitabbāni, paṭibujjhitvā ca tesaɱ pahānāya vāyamitabban ti.

Yodhājīvavaggo aṭṭhamo

Uddānaɱ:

Dve cetovimuttiphalā dve ca dhammavihārino
Yodhājīvā ca dve vuttā cattāro ca anāgatā ti.

 


 

Thera-Vagga

LXXXI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

2. Rajanīye rajjati, dusanīye dussati, mohanīye muyhati, kopanīye kuppati, madanīye majjati. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

[page 111]

4. Rajanīye na rajjati, dusanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

LXXXII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

2. Avītarāgo hoti, avītadoso hoti, avītamoho hoti makkhī ca palāsī ca.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

4. Vītarāgo hoti, vītadoso hoti,vītamoho hoti amakkhī ca apalāsī ca. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

LXXXIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

2. Kuhako ca hoti lapako ca nemittako ca nippesiko ca lābhena ca lābhaɱ nijigiɱsitā.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

[page 112]

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

4. Na ca kuhako hoti na ca lapako na ca nemittako na ca nippesiko na ca lābhena lābhaɱ nijigiɱsitā.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

LXXXIV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

2. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottāpi hoti, kusīto hoti, duppañño hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo cā ti.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

4. Saddho hoti, hirimā hoti, ottāpi hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

LXXXV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

2. Akkhamo hoti rūpānaɱ, akkhamo saddānaɱ, akkhamo gandhānaɱ, akkhamo rasānaɱ, akkhamo phoṭṭhabbānaɱ.

[page 113]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo cā ti.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

4. Khamo hoti rūpānaɱ, khamo saddānaɱ, khamo gandhānaɱ, khamo rasānaɱ, khamo phoṭṭhabbānaɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

LXXXVI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

2. Atthapaṭisambhidāpatto hoti, dhammapaṭisambhidāpatto hoti, niruttipaṭisambhidāpatto hoti, paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacāni kiɱkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

LXXXVII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

2. Sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti,

[page 114]

tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti, akicchalābhī hoti akasiralābhī; āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

LXXXVIII

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujana-ahitāya paṭipanno hoti bahujana-asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaɱ. Katamehi pañcahi?

2. Thero hoti rattaññū cirapabbajito; ñāto hoti yasassī sagahaṭṭhapabbajitānam bahujanaparivāro; lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano. So bahujanaɱ saddhammā vuṭṭhāpetvā asaddhamme patiṭṭhāpeti: thero bhikkhu rattaññū cirapabbajito iti pi'ssa diṭṭhānugatiɱ āpajjanti;

[page 115]

ñāto thero bhikkhu yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaɱ bahujanaparivāro iti pi'ssa diṭṭhānugatiɱ āpajjanti; lābhī thero bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ iti pi'ssa diṭṭhānugatiɱ āpajjanti; bahussuto thero bhikkhu sutadharo sutasannicayo iti pi'ssa diṭṭhānugatiɱ āpajjanti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujana-ahitāya paṭipanno hoti bahujanaasukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaɱ.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ.

Katamehi pañcahi?

4. Thero hoti rattaññū cirapabbajito; ñāto hoti yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaɱ bahujanaparivāro; lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyānā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano. So bahujanaɱ asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpeti: thero bhikkhu rattaññū cirapabbajito iti pi'ssa diṭṭhānugatiɱ āpajjanti; ñāto thero bhikkhu yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaɱ bahujanaparivāro iti pi'ssa diṭṭhānugatiɱ āpajjanti; lābhī thero bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ iti pi'ssa diṭṭhānugatiɱ āpajjanti; bahussuto thero bhikkhu sutadharo sutasannicayo iti pi'ssa diṭṭhānugatiɱ āpajjanti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan ti.

[page 116]

LXXXIX.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti. Katame pañca?

2. Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaɱ cittaɱ na paccavekkhati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti.

3. Pañc'ime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame pañca?

4. Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaɱ cittaɱ paccavekkhati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī ti.

XC.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave sekho bhikkhu bahukicco hoti bahukaraṇīyo vyatto kiɱkaraṇīyesu, riñcati paṭisallānaɱ, nānuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattati.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave sekho bhikkhu appamattakena kammena divasaɱ atināmeti, riñcati paṭisallānaɱ, nānuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ bhikkhave dutiyo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattati.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave sekho bhikkhu saɱsaṭṭho viharati sagahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaɱsaggena, riñcati paṭisallānaɱ, nānuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ.

[page 117]

Ayaɱ bhikkhave tatiyo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattati.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave sekho bhikkhu atikālena gāmaɱ pavisati atidivā paṭikkamati. riñcati paṭisallānaɱ, nānuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ bhikkhave catuttho dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattati.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave sekho bhikkhu, yāyaɱ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaɱ appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaɱsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya na nikāmalābhī hoti kicchalābhī kasiralābhī, riñcati paṭisallānaɱ, nānuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ bhikkhave pañcamo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti.

7. Pañc'ime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame pañca?

8. Idha bhikkhave sekho bhikkhu na bahukicco hoti na bahukaraṇīyo vyatto kiɱkaraṇīyesu, na riñcati paṭisallānaɱ, anuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattati.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave sekho bhikkhu na appamattakena kammena divasaɱ atināmeti, na riñcati paṭisallānaɱ, anuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ bhikkhave dutiyo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattati.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave sekho bhikkhu asaɱsaṭṭho viharati sagahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaɱsaggena, na riñcati paṭisallānaɱ, anuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ.

[page 118]

Ayaɱ bhikkhave tatiyo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattati.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave sekho bhikkhu nātikālena gāmaɱ pavisati nātidivā paṭikkamati, na riñcati paṭisallānaɱ, anuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ. Ayaɱ bhikkhave catuttho dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattati.

12. Puna ca paraɱ bhikkhave sekho bhikkhu, yāyaɱ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaɱ appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaɱsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, na riñcati paṭisallānaɱ, anuyuñjati ajjhattaɱ cetosamathaɱ.

Ayaɱ bhikkhave pañcamo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī ti.

Theravaggo navamo.

Uddānaɱ:

Rajanīyo vītarāgo kuhako saddha-akkhamo
Paṭisambhidā ca sīlena thero sekhāpare duve ti.

 


 

Kakudha-Vagga

XCI.

1. Pañc' imā bhikkhave sampadā. Katamā pañca?

2. Saddhāsampadā sīlasampadā sutasampadā cāgasampadā paññāsampadā.

Imā kho bhikkhave pañca sampadā ti.

[page 119]

XCII.

1. Pañc' imā bhikkhave sampadā. Katamā pañca?

2. Sīlasampadā samādhisampadā paññāsampadā vimuttisampadā vimuttiñāṇadassanasampadā.

Imā kho bhikkhave pañca sampadā ti.

XCIII.

1. Pañc' imāni bhikkhave aññāvyākaraṇāni. Katamāni pañca?

2. Mandattā momūhattā aññaɱ vyākaroti, pāpiccho icchāpakato aññaɱ vyākaroti, ummādā cittakkhepā aññaɱ vyākaroti, adhimānena aññaɱ vyākaroti, samma-d-eva aññaɱ vyākaroti.

Imāni kho bhikkhave pañca aññāvyākaraṇānī ti.

XCIV.

1. Pañc'ime bhikkhave phāsuvihārā. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, vitakkavicārānaɱ vūpasamā ... pe ... dutiyaɱ jhānaɱ ... tatiyaɱ jhānaɱ ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Ime kho bhikkhave pañca phāsuvihārā ti.

XCV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu na cirass'eva akuppaɱ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi?

[page 120]

2. Idha bhikkhave bhikkhu atthapaṭisambhidāpatto hoti, dhammapaṭisambhidāpatto hoti, niruttipaṭisambhidāpatto hoti, paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yathāvimuttaɱ cittaɱ paccavekkhati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirass'eva akuppaɱ paṭivijjhatī ti.

XCVI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiɱ āsevanto na cirass'eva akuppaɱ paṭivijjhati.

Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu appaṭṭho hoti appakicco subharo susantoso jīvitaparikkhāresu, appāhāro hoti anodarikattaɱ anuyutto, appamiddho hoti jāgariyaɱ anuyutto, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, yathāvimuttaɱ cittaɱ paccavekkhati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiɱ āsevanto na cirass'eva akuppaɱ paṭivijjhatī ti.

XCVII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiɱ bhāvento na cirass'eva akuppaɱ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu appaṭṭho hoti appakicco subharo susantoso jīvitaparikkhāresu, appāhāro hoti anodarikattaɱ anuyutto, appamiddho hoti jāgariyaɱ anuyutto, appamiddho hoti jāgariyaɱ anuyutto,

[page 121]

yāyaɱ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaɱ appicchakathā ... pe ... evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, yathāvimuttaɱ cittaɱ paccavekkhati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiɱ bhāvento na cirass 'eva akuppaɱ paṭivijjhatī ti.

XCVIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiɱ bahulīkaronto na cirass 'eva akuppaɱ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu appaṭṭho hoti, appakicco subharo susantoso jīvitaparikkhāresu, appāhāro hoti anodarikattaɱ anuyutto, appamiddho hoti jāgariyaɱ anuyutto, āraññako hoti pantasenāsano, yathāvimuttaɱ cittaɱ paccavekkhati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiɱ bahulīkaronto na cirass 'eva akuppaɱ paṭivijjhatī ti.

XCIX.

1. Sīho bhikkhave migarājā sāyaṇhasamayaɱ āsayā nikkhamati, āsayā nikkhamitvā vijambhati, vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuɱ sīhanādaɱ nadati, tikkhattuɱ sīhanādaɱ naditvā gocarāya pakkamati. So hatthissa ce pi pahāraɱ deti, sakkaccaɱ yeva pahāraɱ deti no asakkaccaɱ, mahīsassa ce pi pahāraɱ deti, sakkaccaɱ yeva pahāraɱ deti no asakkaccaɱ, gavassa ce pi pahāraɱ deti, sakkaccaɱ yeva pahāraɱ deti no asakkaccaɱ, dīpissa ce pi pahāraɱ deti, sakkaccaɱ yeva pahāraɱ deti no asakkaccaɱ, khuddakānaɱ ce pi pāṇānaɱ pahāraɱ deti antamaso sasaviḷārānaɱ pi,

[page 122]

sakkaccaɱ yeva pahāraɱ deti no asakkaccaɱ.

Taɱ kissa hetu? Mā me yoggapatho nassā ti.

2. Sīho ti kho bhikkhave Tathāgatass'etaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Yaɱ kho bhikkhave Tathāgato parisāya dhammaɱ deseti, idam assa hoti sīhanādasmiɱ, bhikkhūnaɱ ce pi bhikkhave Tathāgato dhammaɱ deseti, sakkaccaɱ yeva Tathāgato dhammaɱ deseti no asakkaccaɱ, bhikkhunīnaɱ ce pi bhikkhave Tathāgato dhammaɱ deseti, sakkaccaɱ yeva Tathāgato dhammaɱ deseti no asakkaccam, upāsakānaɱ ce pi bhikkhave Tathāgato dhammaɱ deseti, sakkaccaɱ yeva Tathāgato dhammaɱ deseti no asakkaccaɱ, upāsikānaɱ ce pi bhikkhave Tathāgato dhammaɱ deseti, sakkaccaɱ yeva Tathāgato dhammaɱ deseti no asakkaccaɱ, puthujjanānaɱ ce pi bhikkhave Tathāgato dhammaɱ deseti antamaso annabhāranesādānaɱ pi, sakkaccaɱ yeva Tathāgato dhammaɱ deseti no asakkaccaɱ. Taɱ kissa hetu? Dhammagaru bhikkhave Tathāgato dhammagāravo ti.

C.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosambīyaɱ viharati Ghositārāme. Tena kho pana samayena Kakudho nāma Koliyaputto āyasmato Mahāmoggallānassa upaṭṭhāko adhunā kālakato aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno, tassa evarūpo attabhāvapaṭilābho hoti, seyyathā pi nāma dve vā tīṇi vā Māgadhikāni gāmakkhettāni. So tena attabhāvapaṭilābhena n'eva attānaɱ no paraɱ vyābādheti.

Atha kho Kakudho devaputto yen'āyasmā Mahāmoggallāno ten'upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Kakudho devaputto āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ etad avoca 'Devadattassa bhante evarūpaɱ icchāgataɱ uppajji "ahaɱ bhikkhusaṅghaɱ pariharissāmī" ti saha cittuppādā ca bhante Devadatto tassā iddhiyā parihīno' ti.

[page 123]

Idam avoca Kakudho devaputto, idaɱ vatvā āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev'antaradhāyi. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavantaɱ etad avoca 'Kakudho nāma bhante Koliyaputto maɱ upaṭṭhāko adhunā kālakato aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno, tassa evarūpo attabhāvapaṭilābho, seyyathā pi nāma dve vā tīṇi vā Māgadhikāni gāmakkhettāni. So tena attabhāvapaṭilābhena n'eva attānaɱ no paraɱ vyābādheti. Atha kho bhante Kakudho devaputto yenāhaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho bhante Kakudho devaputto maɱ etad avoca "Devadattassa bhante evarūpaɱ icchāgataɱ uppajji "ahaɱ bhikkhusaṅghaɱ pariharissāmī" ti saha cittuppādā ca bhante Devadatto tassā iddhiyā parihīno" ti. Idam avoca bhante Kakudho devaputto, idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev'antaradhāyī' ti. 'Kiɱ pana te Moggallāna Kakudho devaputto cetasā ceto paricca vidito "yaɱ kiñci Kakudho devaputto bhāsati, sabban taɱ tath'eva hoti no aññathā" ti'? 'Cetasā ceto paricca vidito me bhante Kakudho devaputto "yaɱ kiñci Kakudho devaputto bhāsati, sabban taɱ tath'eva hoti no aññathā" ti'.

Rakkhass'etaɱ Moggallāna vācaɱ, rakkhass'etaɱ Moggallāna vācaɱ. Idāni so moghapuriso attanā'va attānaɱ pātukarissati. Pañc'ime Moggallāna satthāro santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame pañca?

[page 124]

2. Idha Moggallāna ekacco satthā aparisuddhasīlo samāno 'parisuddhasīlo 'mhī' ti paṭijānāti 'parisuddhaɱ me sīlaɱ pariyodātaɱ asaɱkiliṭṭhan' ti. Tam enaɱ sāvakā evaɱ jānanti 'ayaɱ kho bhavaɱ satthā aparisuddhasīlo samāno "parisuddhasīlo'mhī" ti paṭijānāti "parisuddhaɱ me sīlaɱ pariyodātaɱ asaɱkiliṭṭhan" ti, mayaɱ c'eva kho pana gihīnaɱ āroceyyāma: nāssassa manāpaɱ. Yaɱ kho pan' assa amanāpaɱ, kathaɱ nu mayaɱ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaɱ tumo karissati, tumo 'va tena paññāyissatī' ti. Evarūpaɱ kho Moggallāna satthāraɱ sāvakā sīlato rakkhanti, evarūpo ca pana satthā sāvakehi sīlato rakkhaɱ paccāsiɱsati.

3. Puna ca paraɱ Moggallāna idh'ekacco satthā aparisuddhājīvo samāno 'parisuddhājīvo'mhī' ti paṭijānāti 'parisuddho me ājīvo pariyodāto asaɱkiliṭṭho' ti. Tam enaɱ sāvakā evaɱ jānanti 'ayaɱ kho bhavaɱ satthā aparisuddhājīvo samāno "parisuddhājīvo 'mhī" ti paṭijānāti "parisuddho me ājīvo pariyodāto asaɱkiliṭṭho" ti, mayaɱ c'eva kho pana gihīnaɱ āroceyyāma: nāssassa manāpaɱ. Yaɱ kho pan'assa amanāpaɱ, kathaɱ nu mayaɱ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaɱ tumo karissati, tumo 'va tena paññāyissatī' ti. Evarūpaɱ kho Moggallāna satthāraɱ sāvakā ājīvato rakkhanti, evarūpo ca pana satthā sāvakehi ājīvato rakkhaɱ paccāsiɱsati.

4. Puna ca paraɱ Moggallāna idh'ekacco satthā aparisuddhadhammadesano samāno 'parisuddhadhammadesano 'mhī' ti paṭijānāti 'parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaɱkiliṭṭhā' ti. Tam enaɱ sāvakā evaɱ jānanti 'ayaɱ kho bhavaɱ satthā aparisuddhadhammadesano samāno

[page 125]

"parisuddhadhammadesano 'mhī" ti paṭijānāti "parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaɱkiliṭṭhā" ti, mayaɱ c'eva kho pana gihīnaɱ āroceyyāma: nāssassa manāpaɱ. Yaɱ kho pan'assa amanāpaɱ, kathaɱ nu mayaɱ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaɱ tumo karissati, tumo 'va tena paññāyissatī' ti. Evarūpaɱ kho Moggallāna satthāraɱ sāvakā dhammadesanato rakkhanti, evarūpo ca pana satthā sāvakehi dhammadesanato rakkhaɱ paccāsiɱsati.

5. Puna ca paraɱ Moggallāna idh'ekacco satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno 'parisuddhaveyyākaraṇo 'mhī' ti paṭijānāti 'parisuddhaɱ me veyyākaraṇaɱ pariyodātaɱ asaɱkiliṭṭhan' ti. Tam enaɱ sāvakā evaɱ jānanti 'ayaɱ kho bhavaɱ satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno "parisuddhaveyyākaraṇo'mhī" ti paṭijānāti "parisuddhaɱ me veyyākaraṇaɱ pariyodātaɱ asaɱkiliṭṭhan" ti, mayaɱ c'eva kho pana gihīnaɱ āroceyyāma: nāssassa manāpaɱ. Yaɱ kho pan'assa amanāpaɱ, kathaɱ nu mayaɱ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaɱ tumo karissati, tumo 'va tena paññāyissatī' ti. Evarūpam kho Moggallāna satthāraɱ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti, evarūpo ca pana satthā sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaɱ paccāsiɱsati.

6. Puna ca paraɱ Moggallāna idh'ekacco satthā aparisuddhañāṇadassano samāno 'parisuddhañāṇadassano 'mhī' ti paṭijānāti 'parisuddhaɱ me ñāṇadassanaɱ pariyodātaɱ asaɱkiliṭṭhan' ti. Tam enaɱ sāvakā evaɱ jānanti 'ayaɱ kho bhavaɱ satthā aparisuddhañāṇadassano samāno "parisuddhañāṇadassano 'mhī" ti paṭijānāti "parisuddhaɱ me ñāṇadassanaɱ pariyodātaɱ asaɱkiliṭṭhan" ti, mayaɱ c'eva kho pana gihīnaɱ āroceyyāma: nāssassa manāpaɱ. Yaɱ kho pan'assa amanāpaɱ, kathaɱ nu mayaɱ tena samudācareyyāma?

[page 126]

Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaɱ tumo karissati, tumo 'va tena paññāyissatī' ti. Evarūpaɱ kho Moggallāna satthāraɱ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti, evarūpo ca pana satthā sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaɱ paccāsiɱsati.

Ime kho Moggallāna pañca satthāro santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

7. 'Ahaɱ kho pana Moggallāna parisuddhasīlo samāno "parisuddhasīlo 'mhī" ti paṭijānāmi "parisuddhaɱ me sīlaɱ pariyodātaɱ asaɱkiliṭṭhan" ti. Na ca maɱ sāvakā sīlato rakkhanti, na cāhaɱ sāvakehi sīlato rakkhaɱ paccāsiɱsāmi. Parisuddhājīvo samāno "parisuddhājīvo 'mhī" ti paṭijānāmi "parisuddho me ājīvo pariyodāto asaɱkiliṭṭho" ti. Na ca maɱ sāvakā ājīvato rakkhanti, na cāhaɱ sāvakehi ājīvato rakkhaɱ paccāsiɱsāmi. Parisuddhadhammadesano samāno "parisuddhadhammadesano 'mhī"ti paṭijānāmi "parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṅkiliṭṭhā" ti. Na ca maɱ sāvakā dhammadesanato rakkhanti, na cāhaɱ sāvakehi dhammadesanato rakkhaɱ paccāsiɱsāmi. Parisuddhaveyyākaraṇo samāno "parisuddhaveyyākaraṇo 'mhī" ti paṭijānāmi "parisuddhaɱ me veyyākaraṇaɱ pariyodātaɱ asaɱkiliṭṭhan" ti. Na ca maɱ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti, na cāhaɱ sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaɱ paccāsiɱsāmi. Parisuddhañāṇadassano samāno "parisuddhañāṇadassano 'mhī" ti paṭijānāmi "parisuddhaɱ me ñāṇadassanaɱ pariyodātaɱ asaɱkiliṭṭhan" ti. Na ca maɱ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti, na cāhaɱ sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaɱ paccāsiɱsāmī' ti.

Kakudhavaggo dasamo.

Uddānaɱ:

[page 127]

Dve sampadā vyākaraṇaɱ phāsukuppena pañcamaɱ
Sutaɱ kathañ ca araññaɱ sīha-Kakudhena te dasā ti.

 


 

Tatiya-paññāsako

Phāsuvihāra-Vagga

CI.

1. Pañc'ime bhikkhave sekhavesārajjakaraṇadhammā.

Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti. Yaɱ bhikkhave assaddhassa sārajjaɱ hoti, saddhassa taɱ sārajjaɱ na hoti. Tasmāyaɱ dhammo sekhavesārajjakaraṇo.

Yaɱ bhikkhave dussīlassa sārajjaɱ hoti, sīlavato taɱ sārajjaɱ na hoti. Tasmāyaɱ dhammo sekhavesārajjakaraṇo.

Yaɱ bhikkhave appassutassa sārajjaɱ hoti, bahussutassa taɱ sārajjaɱ na hoti. Tasmāyaɱ dhammo sekhavesārajjakaraṇo. Yaɱ bhikkhave kusītassa sārajjaɱ hoti, āraddhaviriyassa taɱ sārajjaɱ na hoti. Tasmāyaɱ dhammo sekhavesārajjakaraṇo. Yaɱ bhikkhave duppaññassa sārajjaɱ hoti, paññavato taɱ sārajjaɱ na hoti. Tasmāyaɱ dhammo sekhavesārajjakaraṇo.

Ime kho bhikkhave pañca sekhavesārajjakaraṇadhammā ti.

[page 128]

CII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti 'pāpabhikkhū' ti api kuppadhammo pi. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu vesiyagocaro vā hoti vidhavāgocaro vā hoti thullakumārīgocaro vā hoti paṇḍakagocaro vā hoti bhikkhunīgocaro vā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti 'pāpabhikkhū' ti api kuppadhammo pī ti.

CIII.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato mahācoro sandhim pi chindati nillopam pi harati ekāgārikam pi karoti paripanthe pi tiṭṭhati. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave mahācoro visamanissito ca hoti gahananissito ca balavanissito ca bhogacāgī ca ekacārī ca. Kathañ ca bhikkhave mahācoro visamanissito hoti?

3. Idha bhikkhave mahācoro nadīviduggaɱ vā nissito hoti pabbatavisamaɱ vā. Evaɱ kho bhikkhave mahācoro visamanissito hoti. Kathañ ca bhikkhave mahācoro gahananissito hoti?

4. Idha bhikkhave mahācoro tiṇagahanaɱ vā nissito hoti rukkhagahanaɱ vā rodhaɱ vā mahāvanasaṇḍaɱ vā. Evaɱ kho bhikkhave mahācoro gahananissito hoti.

Kathañ ca bhikkhave mahācoro balavanissito hoti?

5. Idha bhikkhave mahācoro rājānaɱ vā rājamahāmattānaɱ vā nissito hoti. Tassa evaɱ hoti 'sace maɱ koci kiñci vakkhati,

[page 129]

ime rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaɱ bhaṇissantī' ti. Sace naɱ koci kiñci āha, tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaɱ bhaṇanti. Evaɱ kho bhikkhave mahācoro balavanissito hoti. Kathañ ca bhikkhave mahācoro bhogacāgī hoti?

6. Idha bhikkhave mahācoro aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassa evaɱ hoti 'sace maɱ koci kiñci vakkhati, ito bhogena paṭisantharissāmī' ti. Sace naɱ koci kiñci āha, tato bhogena paṭisantharati. Evaɱ kho bhikkhave mahācoro bhogacāgī hoti. Kathañ ca bhikkhave mahācoro ekacārī hoti?

7. Idha bhikkhave mahācoro ekako niggahanāni kattā hoti. Taɱ kissa hetu? 'Mā me guyhamantā bahiddhā sambhedaɱ agamaɱsū' ti. Evaɱ kho bhikkhave mahācoro ekacārī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato mahācoro sandhim pi chindati nillopam pi harati ekāgārikam pi karoti paripanthe pi tiṭṭhati.

8. Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato pāpabhikkhu khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ bahuñ ca apuññaɱ pasavati. Katamehi pañcahi?

9. Idha bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito ca hoti gahananissito ca balavanissito ca bhogacāgi ca ekacāri ca. Kathañ ca bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito hoti?

10. Idha bhikkhave pāpabhikkhu visamena kāyakammena samannāgato hoti, visamena {vacīkammena} samannāgato hoti, visamena manokammena sammanāgato hoti. Evaɱ kho bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito hoti. Kathañ ca bhikkhave pāpabhikkhu gahananissito hoti?

[page 130]

11. Idha bhikkhave pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti antagāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Evaɱ kho bhikkhave pāpabhikkhu gahananissito hoti. Kathañ ca bhikkhave pāpabhikkhu balavanissito hoti?

12. Idha bhikkhave pāpabhikkhu rājānaɱ vā rājamahāmattānaɱ vā nissito hoti. Tassa evaɱ hoti 'sace maɱ koci kiñci vakkhati, ime rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaɱ bhaṇissantī' ti. Sace naɱ koci kiñci āha, tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaɱ bhaṇanti. Evaɱ kho bhikkhave pāpabhikkhu balavanissito hoti. Kathañ ca bhikkhave pāpabhikkhu bhogacāgī hoti?

13. Idha bhikkhave pāpabhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ. Tassa evaɱ hoti 'sace maɱ koci kiñci vakkhati, ito lābhena paṭisantharissāmī' ti. Sace naɱ koci kiñci āha, tato lābhena paṭisantharati. Evaɱ kho bhikkhave pāpabhikkhu bhogacāgī hoti. Kathañ ca bhikkhave pāpabhikkhu ekacārī hoti?

14. Idha bhikkhave pāpabhikkhu ekako paccantimesu janapadesu nivāsaɱ kappeti. So tattha kulāni upasaṅkamanto lābhaɱ labhati. Evaɱ kho bhikkhave pāpabhikkhu ekacārī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato pāpabhikkhu khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ bahuñ ca apuññaɱ pasavatī ti.

CIV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇasukhumālo hoti. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu yācito 'va bahulaɱ cīvaraɱ paribhuñjati appaɱ ayācito, yācito 'va bahulaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjati appaɱ ayācito, yācito 'va bahulaɱ senāsanaɱ paribhuñjati appaɱ ayācito, yācito 'va bahulaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjati appaɱ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiɱ viharati,

[page 131]

tyāssa manāpen'eva bahulaɱ kāyakammena samudācaranti appaɱ amanāpena, manāpen'eva bahulaɱ vacīkammena samudācaranti appaɱ amanāpena, manāpen'eva bahulaɱ manokammena samudācaranti appaɱ amanāpena, manāpaɱ yeva upahāraɱ upaharanti appaɱ amanāpaɱ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni'ssa na bahu-d-eva uppajjanti, appābādho hoti; catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.

3. Yaɱ hi taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo' ti, mam eva taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo' ti.

Ahaɱ bhikkhave yācito 'va bahulaɱ cīvaraɱ paribhuñjāmi appaɱ ayācito, yācito 'va bahulaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjāmi appaɱ ayācito, yācito 'va bahulaɱ senāsanaɱ paribhuñjāmi appaɱ ayācito, yācito 'va bahulaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjāmi appaɱ ayācito.

Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiɱ viharāmi, te maɱ manāpen'eva bahulaɱ kāyakammena samudācaranti appaɱ amanāpena, manāpen'eva bahulaɱ vacīkammena samudācaranti appaɱ amanāpena, manāpen'eva bahulaɱ manokammena samudācaranti appaɱ amanāpena, manāpaɱ yeva upahāraɱ upaharanti appaɱ amanāpaɱ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā,

[page 132]

tāni me na bahu-d-eva uppajjanti, appābādho'ham asmi; catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharāmi.

Yaɱ hi taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumālo' ti, mam eva taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo' ti.

CV.

1. Pañc'ime bhikkhave phāsuvihārā. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhuno mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca, mettaɱ vacīkammaɱ ... mettaɱ manokammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca. Yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaɱvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi c'eva raho ca. Yāyaɱ diṭṭhi ariyā nīyānikā nīyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi c'eva raho ca.

Ime kho bhikkhave pañca phāsuvihārā ti.

CVI.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosambīyaɱ viharati Ghositārāme. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'kittāvatā nu kho bhante bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyyā' ti? 'Yato kho ānanda bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti no paraɱ adhisīle sampavattā hoti.

[page 133]

Ettāvatā pi kho ānanda bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyyā 'ti. 'Siyā pana bhante añño pi pariyāyo, yathā bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyyā' ti? 'Siyā ānandā' ti Bhagavā avoca. 'Yato kho ānanda bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti no paraɱ adhisīle sampavattā hoti, attānupekkhī ca hoti no parānupekkhī. Ettāvatā pi kho ānanda bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyyā' ti. 'Siyā pana bhante añño pi pariyāyo, yathā bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyyā' ti? 'Siyā ānandā' ti Bhagavā avoca. 'Yato kho ānanda bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti no paraɱ adhisīle sampavattā hoti, attānupekkhī ca hoti no parānupekkhī, appaññāto ca hoti tena ca appaññātikena no paritassati. Ettāvatā pi kho ānanda bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyyā' ti. 'Siyā pana bhante añño pi pariyāyo, yathā bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyyā' ti? 'Siyā ānandā' ti Bhagavā avoca. 'Yato kho ānanda bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti no paraɱ adhisīle sampavattā hoti, attānupekkhī ca hoti no parānupekkhī, appaññāto ca hoti tena ca appaññātikena no paritassati; catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ettāvatā kho ānanda bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyyā' ti. 'Siyā pana bhante añño pi pariyāyo, yathā bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyyā' ti? 'Siyā ānandā' ti Bhagavā avoca. 'Yato kho ānanda bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti no paraɱ adhisīle sampavattā hoti, attānupekkhī ca hoti no parānupekkhī, appaññāto ca hoti tena ca appaññātikena no paritassati;

[page 134]

catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ettāvatā kho ānanda bhikkhusaṅgho viharanto phāsu vihareyya.

Imamhā cāhaɱ ānanda phāsuvihārā añño phāsuvihāro uttaritaro vā paṇītataro vā natthī ti vadāmī ti.

CVII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu {sīlasampanno} hoti, samādhisampanno hoti, paññāsampanno hoti, vimuttisampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampanno hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

CVIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

[page 135]

CIX.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu cātuddiso hoti. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; santuṭṭho hoti itarītaracivarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena; catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu cātuddiso hotī ti.

CX.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituɱ.

Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā; āraddhaviriyo viharati ... pe ... thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

[page 136]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun ti.

Phāsuvihāravaggo ekādasamo.

Uddānaɱ:

Sārajjaɱ saṅkito coro sukhumālaphāsupañcamaɱ
ānandasīlasekhiyā cātuddiso araññena cā ti.

 


 

Andhakavinda-Vagga

CXI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato kulupako bhikkhu kulesu appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

2. Asanthavavissāsī ca hoti anissaravikappī ca vyattūpasevī ca upakaṇṇakajappī ca atiyācanako ca.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato kulupako bhikkhu kulesu appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato kulupako bhikkhu kulesu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

Na asanthavavissāsī ca hoti na anissaravikappī ca na vyattūpasevī ca na upakaṇṇakajappī ca na atiyācanako ca.

[page 137]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato kulupako bhikkhu kulesu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

CXII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo na ādātabbo. Katamehi pañcahi?

2. Atidūre vā gacchati accāsanne vā, pattapariyāpannaɱ na gaṇhāti, āpattisāmantā bhaṇamānaɱ na nivāreti, bhaṇamānassa antarantarā kathaɱ opāteti, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo na ādātabbo.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo ādātabbo. Katamehi pañcahi?

4. Nātidūre gacchati nāccāsanne, pattapariyāpannaɱ gaṇhāti, āpattisāmantā bhaṇamānaɱ nivāreti, bhaṇamānassa na antarantarā kathaɱ opāteti, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo ādātabbo ti.

CXIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sammāsamādhiɱ upasampajja viharituɱ. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rūpānaɱ, akkhamo saddānaɱ, akkhamo gandhānaɱ, akkhamo rasānaɱ, akkhamo phoṭṭhabbānaɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sammāsamādhiɱ upasampajja viharituɱ.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo sammāsamādhiɱ upasampajja viharituɱ. Katamehi pañcahi?

[page 138]

4. Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaɱ, khamo saddānaɱ, khamo gandhānaɱ, khamo rasānaɱ, khamo phoṭṭhabbānaɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo sammāsamādhiɱ upasampajja viharitun ti.

CXIV.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Magadhesu viharati Andhakavinde. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ ānandaɱ Bhagavā etad avoca:--

Ye te ānanda bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaɱ dhammavinayaɱ, te vo ānanda bhikkhū pañcasu dhammesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

Katamesu pañcasu?

2. Etha tumhe āvuso sīlavā hotha, pātimokkhasaɱvarasaɱvutā viharatha ācāragocarasampannā, anumattesu vajjesu bhayadassāvino, samādāya sikkhatha sikkhāpadesū ti.

Iti pātimokkhasaɱvare samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

3. Etha tumhe āvuso indriyesu guttadvārā viharatha ārakkhasatino nipakkasatino sārakkhitamānasā satārakkhena cetasā samannāgatā ti. Iti indriyasaɱvare samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

4. Etha tumhe āvuso appabhassā hotha bhassapariyantakārino ti. Iti bhassapariyante samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

5. Etha tumhe āvuso āraññakā hotha araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevathā ti. Iti kāyavūpakaṭṭhe samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

6. Etha tumhe āvuso sammādiṭṭhikā hotha sammādassanena samannāgatā ti. Iti sammādassane samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

[page 139]

Ye te ānanda bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaɱ dhammavinayaɱ, te vo ānanda bhikkhū imesu pañcasu dhammesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā ti.

CXV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. āvāsamaccharinī hoti, kulamaccharinī hoti, lābhamaccharinī hoti, vaṇṇamaccharinī hoti, dhammamaccharinī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Na āvāsamaccharinī hoti, na kulamaccharinī hoti, na lābhamaccharinī hoti, na vaṇṇamaccharinī hoti, na dhammamaccharinī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge ti.

CXVI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaɱ upadaɱseti, ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaɱ upadaɱseti, saddhādeyyaɱ vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaɱ upadaɱseti,

[page 140]

anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaɱ upadaɱseti, saddhādeyyaɱ na vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge ti.

CXVII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhuni yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, issukinī ca hoti, maccharinī ca, saddhādeyyaɱ vinipāteti.

Imehi kho pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, anissukinī ca hoti, amaccharinī ca, saddhādeyyaɱ na vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā

bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge ti.

CXVIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkittā evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, micchādiṭṭhikā ca hoti, micchāsaṅkappā ca, saddhādeyyaɱ vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye.

[page 141]

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, sammādiṭṭhikā ca hoti, sammāsaṅkappā ca, saddhādeyyaɱ na vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge ti.

CXIX.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, micchāvācā ca hoti, micchākammantā ca, saddhādeyyaɱ vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, sammāvācā ca hoti, sammākammantā ca, saddhādeyyaɱ na vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge ti.

CXX.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, micchāvāyāmā ca hoti, micchāsatinī ca, saddhādeyyaɱ vinipāteti.

[page 142]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgata bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, sammāvāyāmā ca hoti, sammāsatinī ca, saddhādeyyaɱ na vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge ti.

Andhakavindavaggo dvādasamo.

Uddānaɱ:

Kulupako pacchāsamaṇo samādhi Andhakavindaɱ
Maccharī vaṇṇanā issā diṭṭhi vācāya vāyamā ti.

 


 

Gilāna-Vagga

CXXI.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yena gilānasālā ten' upasaṅkami. Addasā kho Bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ dubbalaɱ gilānakaɱ, disvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:--

Yaɱ kiñci bhikkhave dubbalaɱ gilānakaɱ pañca dhammā na vijahanti, tass'etaɱ pāṭikaṅkhaɱ: na cirass' eva āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī,

[page 143]

maraṇasaññā kho pan'assa ajjhattaɱ supaṭṭhitā hoti.

Yaɱ kiñci bhikkhave dubbalaɱ gilānakaɱ ime pañca dhammā na vijahanti, tass'etaɱ pāṭikaṅkhaɱ: na cirass' eva āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharissatī ti.

CXXII.

1. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme bhāveti pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaṅkhaɱ: diṭṭh'eva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhuno ajjhattaɱ yeva sati supaṭṭhitā hoti dhammānaɱ udayatthagāminiyā paññāya, asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī.

Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā ime pañca dhamme bhāveti, ime pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaṅkhaɱ: diṭṭh'eva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā ti.

CXXIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato gilāno dupaṭṭhāko hoti. Katamehi pañcahi?

2. Asappāyakārī hoti; sappāye mattaɱ na jānāti; bhesajjaɱ na paṭisevitā hoti; atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa na yathābhūtaɱ ābādhaɱ āvikattā hoti: abhikkamantaɱ vā abhikkamatī ti, paṭikkamantaɱ vā paṭikkamatī ti, ṭhitaɱ vā ṭhito ti; uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tibbānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ anadhivāsakajātiko hoti.

[page 144]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato gilāno dupaṭṭhāko hoti.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato gilāno supaṭṭhāko hoti. Katamehi pañcahi?

4. Sappāyakārī hoti; sappāye mattaɱ jānāti; bhesajjaɱ paṭisevitā hoti; atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaɱ ābādhaɱ āvikattā hoti: abhikkamantaɱ vā abhikkamatī ti, paṭikkamantaɱ vā paṭikkamatī ti, ṭhitaɱ vā ṭhito ti; uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tibbānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ adhivāsakajātiko hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato gilāno supaṭṭhāko hotī ti.

CXXIV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaɱ gilānaɱ uppaṭṭhātuɱ. Katamehi pañcahi?

2. Na paṭibalo hoti bhesajjaɱ saɱvidhātuɱ; sappāyāsappāyaɱ na jānāti, asappāyaɱ upanāmeti, sappāyaɱ apanāmeti; āmisantaro gilānaɱ upaṭṭhāti no mettacitto; jegucchī hoti uccāraɱ vā passāvaɱ vā vantaɱ vā kheḷaɱ vā nīharituɱ; na paṭibalo hoti gilānaɱ kālena kālaɱ dhammiyā kathāya sandassetuɱ samādapetuɱ samuttejetuɱ sampahaɱsetuɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaɱ gilānaɱ upaṭṭhātuɱ.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaɱ gilānaɱ upaṭṭhātuɱ. Katamehi pañcahi?

4. Paṭibalo hoti bhesajjaɱ saɱvidhātuɱ; sappāyāsappāyaɱ jānāti, asappāyaɱ apanāmeti, sappāyaɱ upanāmeti; mettacitto gilānaɱ upaṭṭhāti no āmisantaro; ajegucchī hoti uccāraɱ vā passāvaɱ vā vantaɱ vā kheḷaɱ vā nīharituɱ; paṭibalo hoti gilānaɱ kālena kālaɱ dhammiyā kathāya sandassetuɱ samādapetuɱ samuttejetuɱ sampahaɱsetuɱ.

[page 145]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaɱ gilānaɱ upaṭṭhātun ti.

CXXV.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā anāyussā. Katame pañca?

2. Asappāyakārī hoti, sappāye mattaɱ na jānāti, apariṇatabhojī ca hoti akālacārī ca abrahmacārī ca.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā anāyussā.

3. Pañc'ime bhikkhave dhammā āyussā. Katame pañca?

4. Sappāyakārī hoti, sappāye mattaɱ jānāti, pariṇatabhojī ca hoti kālacārī ca brahmacārī ca.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussā ti.

CXXVI.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā anāyussā. Katame pañca?

2. Asappāyakārī hoti, sappāye mattaɱ na jānāti, apariṇatabhojī ca hoti dussīlo ca pāpamitto ca.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā anāyussā.

3. Pañc'ime bhikkhave dhammā āyussā. Katame pañca?

4. Sappāyakārī hoti, sappāye mattaɱ jānāti, pariṇatabhojī ca hoti sīlavā ca kalyāṇamitto ca.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussā ti.

CXXVII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu nālaɱ saṅghamhāvapakāsituɱ. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu asantuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, asantuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, asantuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, asantuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, kāmasaṅkappabahulo ca viharati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu nālaɱ saṅghamhāvapakāsituɱ.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ saṅghamhāvapakāsituɱ. Katamehi pañcahi?

[page 146]

4. Idha bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, nekkhammasaṅkappabahulo ca viharati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ saṅghamhāvapakāsitun ti.

CXXVIII.

1. Pañc' imāni bhikkhave samaṇadukkhāni. Katamāni pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu asantuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, asantuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, asantuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, asantuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, anabhirato ca brahmacariyaɱ carati.

Imāni kho bhikkhave pañca samaṇadukkhāni.

3. Pañc' imāni bhikkhave samaṇasukhāni. Katamāni pañca?

4. Idha bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, abhirato ca brahmacariyaɱ carati.

Imāni kho bhikkhave pañca samaṇasukhānī ti.

CXXIX.

1. Pañc'ime bhikkhave āpāyikā nerayikā parikuppā atekicchā. Katame pañca?

2. Mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaɱ jīvitā voropito hoti, Tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaɱ uppāditaɱ hoti, saṅgho bhinno hoti.

Ime kho bhikkhave pañca āpāyikā nerayikā parikuppā atekicchā ti.

[page 147]

CXXX.

1. Pañc' imāni bhikkhave vyasanāni. Katamāni pañca?

2. ñātivyasanaɱ bhogavyasanaɱ rogavyasanaɱ sīlavyasanaɱ diṭṭhivyasanaɱ. Na bhikkhave sattā ñātivyasanahetu vā bhogavyasanahetu vā rogavyasanahetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti. Sīlavyasanahetu vā bhikkhave sattā diṭṭhivyasanahetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti.

Imāni kho bhikkhave pañca vyasanāni.

3. Pañc' imā bhikkhave sampadā. Katamā pañca?

4. ñātisampadā bhogasampadā ārogyasampadā sīlasampadā diṭṭhisampadā. Na bhikkhave sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti.

Sīlasampadāhetu vā bhikkhave sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti.

Imā kho bhikkhave pañca sampadā ti.

Gilānavaggo terasamo.

Uddānaɱ:

Gilāno satipaṭṭhānaɱ dve paṭṭhānā duvāyusā
Avappakāsadukkhāni parikuppo ca sampadā ti.

 


 

Rāja-Vagga

CXXXI.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rājā cakkavattī dhammen'eva cakkaɱ pavatteti, taɱ hoṭi cakkaɱ appaṭivattiyaɱ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

[page 148]

Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave rājā cakkavattī atthaññū ca hoti dhammaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rājā cakkavattī dhammen'eva cakkaɱ pavatteti, taɱ hoti cakkaɱ appaṭivattiyaɱ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

3. Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho dhammen'eva anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavatteti, taɱ hoti cakkaɱ appaṭivattiyaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ. Katamehi pañcahi?

4. Idha bhikkhave Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho atthaññū dhammaññū mattaññū kālaññū parisaññū.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho dhammen'eva anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavatteti, taɱ hoti cakkaɱ appaṭivattiyaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin ti.

CXXXII.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaɱ cakkaɱ dhammen' eva anupavatteti, taɱ hoti cakkaɱ appaṭivattiyaɱ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave rañño cakkavattissa jeṭṭho putto atthaññū ca hoti dhammaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaɱ cakkaɱ dhammen'eva anupavatteti, taɱ hoti cakkaɱ appaṭivattiyaɱ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

[page 149]

3. Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato Sāriputto Tathāgatena anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavattitaɱ samma-d-eva anupavatteti, taɱ hoti cakkaɱ appaṭivattiyaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ. Katamehi pañcahi?

4. Idha bhikkhave Sāriputto atthaññū dhammaññū mattaññū kālaññū parisaññū.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato Sāriputto Tathāgatena anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavattitaɱ samma-d-eva anupavatteti, taɱ hoti cakkaɱ appaṭivattiyaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin ti.

CXXXIII.

1. Yo pi kho bhikkhave rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā, so pi na arājakaɱ cakkaɱ pavattetī ti.

Evaɱ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'ko pana bhante rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño rājā' ti? 'Dhammo bhikkhū' ti Bhagavā avoca.

2. Idha bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahati antojanasmiɱ.

3. Puna ca paraɱ bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahati khattiyesu anuyantesu balakāyasmiɱ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu.

[page 150]

Sa kho so bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahitvā antojanasmiɱ, dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahitvā khattiyesu anuyantesu balakāyasmiɱ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu dhammen'eva cakkaɱ pavatteti, taɱ hoti cakkaɱ appaṭivattiyaɱ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. Evam eva kho bhikkhu Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahati bhikkhūsu 'evarūpaɱ kāyakammaɱ sevitabbaɱ, evarūpaɱ kāyakammaɱ na sevitabbaɱ, evarūpaɱ vacīkammaɱ sevitabbaɱ, evarūpaɱ vacīkammaɱ na sevitabbaɱ, evarūpaɱ manokammaɱ sevitabbaɱ, evarūpaɱ manokammaɱ na sevitabbaɱ, evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo, evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo' ti.

4. Puna ca paraɱ bhikkhu Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahati bhikkhūsu bhikkhunīsu upāsakesu upāsikāsu 'evarūpaɱ kāyakammaɱ sevitabbaɱ, evarūpaɱ kāyakammaɱ na sevitabbaɱ, evarūpaɱ vacīkammaɱ sevitabbaɱ, evarūpaɱ vacīkammaɱ na sevitabbaɱ, evarūpaɱ manokammaɱ sevitabbaɱ, evarūpaɱ manokammaɱ na sevitabbaɱ, evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo, evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo' ti.

Sa kho so bhikkhu Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahitvā bhikkhūsu,

[page 151]

dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahitvā bhikkhunīsu, dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahitvā upāsakesu, dhammikaɱ rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidahitvā upāsikāsu dhammen'eva anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavatteti, taɱ hoti cakkaɱ appaṭivattiyaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin ti.

CXXXIV.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rājā khattiyo muddhāvasitto yassaɱ yassaɱ disāyaɱ viharati, sakasmiɱ yeva vijite viharati. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakuṭṭho jātivādena; aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; balavā kho pana hoti caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapaṭikarāya; parināyako kho pan'assa hoti paṇḍito vyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuɱ; tass'ime cattāro dhammā yasaɱ paripācenti. So iminā yasapañcamena dhammena samannāgato yassaɱ yassaɱ disāyaɱ viharati, sakasmiɱ yeva vijite viharati. Taɱ kissa hetu? Evaɱ h'etaɱ bhikkhave hoti vijitāvīnaɱ. Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yassaɱ yassaɱ disāyaɱ viharati, vimuttacitto viharati. Katamehi pañcahi?

3. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, rājā 'va khattiyo muddhāvasitto jātisampanno;

[page 152]

bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, rājā 'va khattiyo muddhāvasitto aḍḍho mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, rājā 'va khattiyo muddhāvasitto balasampanno; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā, rājā 'va khattiyo muddhāvasitto parināyakasampanno; tass'ime cattāro dhammā vimuttiɱ paripācenti. So iminā vimuttipañcamena dhammena samannāgato yassaɱ yassaɱ disāyaɱ viharati, vimuttacitto viharati. Taɱ kissa hetu?

Evaɱ h'etaɱ bhikkhave hoti vimuttacittānan ti.

CXXXV.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaɱ pattheti. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko, paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato; mātāpitūnaɱ piyo hoti manāpo; negamajānapadassa piyo hoti manāpo; yāni tāni raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ sippaṭṭhānāni hatthismiɱ vā assasmiɱ vā rathasmiɱ vā dhanusmiɱ vā tharusmiɱ vā tattha sikkhito hoti anavayo.

[page 153]

Tassa evaɱ hoti 'ahaɱ kho 'mhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakuṭṭho jātivādena, kasmāhaɱ rajjaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko, paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, kasmāhaɱ rajjaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi mātāpitūnaɱ piyo manāpo, kasmāhaɱ rajjaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi negamajānapadassa piyo manāpo, kasmāhaɱ rajjaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi yāni tāni raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ sippaṭṭhānāni hatthismiɱ vā assasmiɱ vā rathasmiɱ vā dhanusmiɱ vā tharusmiɱ vā tattha sikkhito anavayo, kasmāhaɱ rajjaɱ na pattheyyan' ti?

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaɱ pattheti.

Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ pattheti. Katamehi pañcahi?

3. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiɱ 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti; appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaɱ attānaɱ āvikattā Satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Tassa evaɱ hoti 'ahaɱ kho 'mhi saddho saddahāmi Tathāgatassa bodhiɱ: iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho ... pe ... Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā ti, kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyaɱ;

[page 154]

ahaɱ kho 'mhi appābādho appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya, kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi asaṭho amāyāvī, yathābhūtaɱ attānaɱ āvikattā Satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu, kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi āraddhaviriyo viharāmi akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi paññavā, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā, kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyan' ti?

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ patthetī ti.

CXXXVI.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto uparajjaɱ pattheti.

Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko, paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato; mātāpitūnaɱ piyo hoti manāpo; balakāyassa piyo hoti manāpo; paṇḍito hoti vyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuɱ. Tassa evaɱ hoti 'ahaɱ kho 'mhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakuṭṭho jātivādena, kasmāhaɱ uparajjaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko, paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, kasmāhaɱ uparajjaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi mātāpitūnaɱ piyo manāpo, kasmāhaɱ uparajjaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi balakāyassa piyo manāpo,

[page 155]

kasmāhaɱ uparajjaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi paṇḍito vyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetum, kasmāhaɱ uparajjaɱ na pattheyyan' ti?

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto uparajjaɱ pattheti. Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ pattheti. Katamehi pañcahi?

3. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā; catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacitto hoti; āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

Tassa evaɱ hoti 'ahaɱ kho 'mhi sīlavā, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharāmi ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhāmi sikkhāpadesu, kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi bahussuto sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā, kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi catūsu satipaṭṭhānesu supaṭṭhitacitto, kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi āraddhaviriyo viharāmi akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyaɱ; ahaɱ kho 'mhi paññavā, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā,

[page 156]

kasmāhaɱ āsavānaɱ khayaɱ na pattheyyan' ti?

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ patthetī ti.

CXXXVII.

1. Pañc'ime bhikkhave appaɱ rattiyā supanti bahuɱ jagganti. Katame pañca?

2. Itthi bhikkhave purisādhippāyā appaɱ rattiyā supati bahuɱ jaggati, puriso bhikkhave itthādhippāyo appaɱ rattiyā supati bahuɱ jaggati, coro bhikkhave ādānādhippāyo appaɱ rattiyā supati bahuɱ jaggati, rājayutto bhikkhave rājakaraṇīyesu yutto appaɱ rattiyā supati bahuɱ jaggati, bhikkhu bhikkhave visaɱyogādhippāyo appaɱ rattiyā supati bahuɱ jaggati.

Ime kho bhikkhave pañca appaɱ rattiyā supanti bahuɱ jaggantī ti.

CXXXVIII.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca laṇḍasādhano ca salākagāhī ca, rañño nāgo tveva saɱkhaɱ gacchati.

Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaɱ, akkhamo saddānaɱ, akkhamo gandhānaɱ, akkhamo rasānaɱ, akkhamo phoṭṭhabbānaɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca laṇḍasādhano ca salākagāhī ca, rañño nāgo tveva saɱkhaɱ gacchati.

Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca pīṭhamaddano ca salākagāhī ca, bhikkhu tveva saɱkhaɱ gacchati. Katamehi pañcahi?

[page 157]

3. Idha bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rūpānaɱ, akkhamo saddānaɱ, akkhamo gandhānaɱ, akkhamo rasānaɱ, akkhamo phoṭṭhabbānaɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca pīṭhamaddano ca salākagāhī ca, bhikkhu tveva saɱkhaɱ gacchatī ti.

CXXXIX.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo, na rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaɱ, akkhamo saddānaɱ, akkhamo gandhānaɱ, akkhamo rasānaɱ, akkhamo phoṭṭhabbānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaɱ?

3. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato hatthikāyaɱ vā disvā assakāyaɱ vā disvā rathakāyaɱ vā disvā pattikāyaɱ vā disvā saɱsīdati visīdati na santhambhati, na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti saddānaɱ?

4. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato hatthisaddaɱ vā sutvā assasaddaɱ vā sutvā rathasaddaɱ vā sutvā pattisaddaɱ vā sutvā bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddaɱ vā sutvā saɱsīdati visīdati na santhambhati, na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti saddānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaɱ?

[page 158]

5. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato, ye te rañño nāgā abhijātā saɱgāmāvacarā, tesaɱ muttakarīsassa gandhaɱ ghāyitvā saɱsīdati visīdati na santhambati, na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rasānaɱ?

6. Idha bhikkhave rañño nago saɱgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā vimānito dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā tiṇodakadattīhi vimānito saɱsīdati visīdati na santhambhati, na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rasānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaɱ?

7. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato ekena vā saravegena viddho dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravegehi viddho saɱsīdati visīdati na santhambhati, na sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo, na rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Evaɱ eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti na pāhuneyyo na dakkhiṇeyyo na añjalikaraṇīyo na anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi pañcahi?

8. Idha bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rūpānaɱ, akkhamo saddānaɱ, akkhamo gandhānaɱ, akkhamo rasānaɱ, akkhamo phoṭṭhabbānaɱ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rūpānaɱ?

9. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā rajanīye rūpe sārajjati, na sakkoti cittaɱ samādahituɱ.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rūpānaɱ.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti saddānaɱ?

[page 159]

10. Idha bhikkhave bhikkhu sotena saddaɱ sutvā rajanīye sadde sārajjati, na sakkoti cittaɱ samādahituɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti saddānaɱ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti gandhānaɱ?

11. Idha bhikkhave bhikkhu ghānena gandhaɱ ghāyitvā rajanīye gandhe sārajjati, na sakkoti cittaɱ samādahituɱ.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti gandhānaɱ.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rasānam?

12. Idha bhikkhave bhikkhu jivhāya rasaɱ sāyitvā rajanīye rase sārajjati, na sakkoti cittaɱ samādahituɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rasānaɱ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaɱ?

13. Idha bhikkhave bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe sārajjati, na sakkoti cittaɱ samādahituɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti na pāhuneyyo na dakkhiṇeyyo na añjalikaraṇīyo na anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

14. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Katamehi pañcahi?

15. Idha bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rūpānaɱ, khamo saddānaɱ, khamo gandhānaɱ, khamo rasānaɱ, khamo phoṭṭhabbānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rūpānaɱ?

16. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato hatthikāyaɱ vā disvā assakāyaɱ vā disvā rathakāyaɱ vā disvā pattikāyaɱ vā disvā na saɱsīdati na visīdati santhambhati, sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rūpānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti saddānaɱ?

[page 160]

17. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato hatthisaddaɱ vā sutvā assasaddaɱ vā sutvā rathasaddaɱ vā sutvā pattisaddaɱ vā sutvā bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddaɱ vā sutvā na saɱsīdati na visīdati santhambhati, sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti saddānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti gandhānaɱ?

18. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato, ye te rañño nāgā abhijātā saɱgāmāvacarā, tesaɱ muttakarīsassa gandhaɱ ghāyitvā na saɱsīdati na visīdati santhambhati, sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti gandhānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rasānaɱ?

19. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā vimānito dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā tiṇodakadattīhi vimānito na saɱsīdati na visīdati santhambhati, sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rasānaɱ. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaɱ?

20. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato ekena vā saravegena viddho dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravegehi viddho na saɱsīdati na visīdati santhambhati, sakkoti saɱgāmaɱ otarituɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Katamehi pañcahi?

21. Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaɱ, khamo saddānaɱ, khamo gandhānaɱ, khamo rasānaɱ, khamo phoṭṭhabbānaɱ.

[page 161]

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaɱ?

22. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā rajanīye rūpe na sārajjati, sakkoti cittaɱ samādahituɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaɱ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu khamo hoti saddānaɱ?

23. Idha bhikkhave bhikkhu sotena saddaɱ sutvā rajanīye sadde na sārajjati, sakkoti cittaɱ samādahituɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti saddānaɱ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu khamo hoti gandhānaɱ?

24. Idha bhikkhave bhikkhu ghānena gandhaɱ ghāyitvā rajanīye gandhe na sārajjati, sakkoti cittaɱ samādahituɱ.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti gandhānaɱ.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu khamo hoti rasānaɱ?

25. Idha bhikkhave bhikkhu jivhāya rasaɱ sāyitvā rajanīye rase na sārajjati, sakkoti cittaɱ samādahituɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti rasānaɱ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu khamo hoti phoṭṭhabbānaɱ?

26. Idha bhikkhave bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe na sārajjati, sakkoti cittaɱ samādahituɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti {phoṭṭhabbānaɱ}.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

CXL.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave rañño nāgo sotā ca hoti hantā ca rakkhitā ca khantā ca gantā ca. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo sotā hoti?

3. Idha bhikkhave rañño nāgo yam enaɱ hatthidammasārathi kāraṇaɱ kāreti yadi vā katapubbaɱ yadi vā akatapubbaɱ taɱ aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaɱ cetasā samannāharitvā ohitasoto suṇāti.

[page 162]

Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo sotā hoti. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo hantā hoti?

4. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato hatthim pi hanti hatthārūham pi hanti, assam pi hanti assārūham pi hanti, ratham pi hanti rathārūham pi hanti, pattikam pi hanti. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo hantā hoti. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo rakkhitā hoti?

5. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato rakkhati purimaɱ kāyaɱ, rakkhati pacchimaɱ kāyaɱ, rakkhati purime pāde, rakkhati pacchime pāde, rakkhati sīsaɱ, rakkhati kaṇṇe, rakkhati dante, rakkhati soṇḍaɱ, rakkhati vāladhiɱ, rakkhati hatthārūhaɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo rakkhitā hoti. Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo khantā hoti?

6. Idha bhikkhave rañño nāgo saɱgāmagato khamo hoti sattippahārānaɱ asippahārānaɱ usuppahārānaɱ pharasuppahārānaɱ bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddānaɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo khantā hoti.

Kathañ ca bhikkhave rañño nāgo gantā hoti?

7. Idha bhikkhave rañño nāgo yam enaɱ hatthidammasārathi disaɱ peseti yadi vā gatapubbaɱ yadi vā agatapubbaɱ taɱ khippaɱ yeva gantā hoti. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo gantā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi pañcahi?

8. Idha bhikkhave bhikkhu sotā ca hoti hantā ca rakkhitā ca khantā ca gantā ca.

[page 163]

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sotā hoti?

9. Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaɱ cetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaɱ suṇāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu sotā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu hantā hoti?

10. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvaɱ gameti, uppannaɱ vyāpādavitakkaɱ ... uppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvaɱ gameti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu hantā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu rakkhitā hoti?

11. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati; sotena saddaɱ sutvā ... ghānena gandhaɱ ghāyitvā ... jivhāya rasaɱ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā ... manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaɱ, manindriye saɱvaraɱ āpajjati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu rakkhitā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu khantā hoti?

12. Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaɱsamakasavātātapasiriɱsapasamphassānaɱ duruttānaɱ durāgatānaɱ vacanapathānaɱ, uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tibbānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ adhivāsakajātiko hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu khantā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu gantā hoti?

[page 164]

13. Idha bhikkhave bhikkhu yā sā disā agatapubbā iminā dīghena addhunā, yad idaɱ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaɱ, taɱ khippaɱ yeva gantā hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu gantā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

Rājavaggo cuddasamo.

Uddānaɱ:

Cakkānuvattanā rājā yassaɱ disaɱ dve ca patthanā
Appaɱ supati bhattādā akkhamo ca sotarā cā ti.

 


 

Tikaṇḍaki-Vagga

CXLI.

1. Pañc'ime bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame pañca?

2. Datvā avajānāti, saɱvāsena avajānāti, ādiyamukho hoti, lolo hoti, mando momūho hoti. Kathañ ca bhikkhave puggalo datvā avajānāti?

3. Idha bhikkhave puggalo puggalassa deti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ. Tassa evaɱ hoti 'ahaɱ demi, ayaɱ paṭiggaṇhātī' ti. Tam enaɱ datvā avajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave puggalo datvā avajānāti. Kathañ ca bhikkhave puggalo saɱvāsena avajānāti?

[page 165]

4. Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiɱ saɱvasati dve vā tīṇi vā vassāni. Tam enaɱ saɱvāsena avajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave puggalo saɱvāsena avajānāti. Kathañ ca bhikkhave puggalo ādiyamukho hoti?

5. Idha bhikkhave ekacco puggalo parassa vaṇṇe vā avaṇṇe vā bhāsiyamāne taɱ khippaɱ yeva adhimuccitā hoti.

Evaɱ kho bhikkhave puggalo ādiyamukho hoti. Kathañ ca bhikkhave puggalo lolo hoti?

6. Idha bhikkhave ekacco puggalo ittarasaddho hoti ittarabhattī ittarapemo ittarappasādo.

Evaɱ kho bhikkhave puggalo lolo hoti. Kathañ ca bhikkhave puggalo mando momūho hoti?

7. Idha bhikkhave ekacco puggalo kusalākusale dhamme na jānāti, sāvajjānavajje dhamme na jānāti, hīnappaṇīte dhamme na jānāti, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme na jānāti.

Evaɱ kho bhikkhave puggalo mando momūho hoti.

Ime kho bhikkhave pañca puggalā santo saɱvijjamānā lokasmin ti.

CXLII.

1. Pañc'ime bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave ekacco puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth'assa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti; idha pana bhikkhave ekacco puggalo ārabhati na vippaṭisārī hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti. yatth' assa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti; idha pana bhikkhave ekacco puggalo na ārabhati vippaṭisārī hoti,

[page 166]

tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth'assa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti; idha pana bhikkhave ekacco puggalo na ārabhati na vippaṭisārī hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth'assa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti; idha pana bhikkhave ekacco puggalo na ārabhati na vippaṭisāri hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti, yatth'assa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

3. Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth'assa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evam assa vacanīyo: 'āyasmato kho ārabbhajā āsavā saɱvijjanti, vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā ārabbhaje āsave pahāya vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaɱ paññañ ca bhāvetuɱ, evam āyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī' ti.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo ārabhati na vippaṭisārī hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth'assa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evam assa vacanīyo: 'āyasmato kho ārabbhajā āsavā saɱvijjanti, vippaṭisārajā āsavā na ppavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā ārabbhaje āsave pahāya cittaɱ paññañ ca bhāvetuɱ, evam āyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī' ti.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo na ārabhati vippaṭisārī hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth'assa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evam assa vacanīyo: 'āyasmato kho ārabbhajā āsavā na saɱvijjanti,

[page 167]

vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaɱ paññañ ca bhāvetuɱ, evam āyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī' ti.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo na ārabhati na vippaṭisārī hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth'assa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evam assa vacanīyo 'āyasmato kho ārabbhajā āsavā na saɱvijjanti, vippaṭisārajā āsavā na ppavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā cittaɱ paññañ ca bhāvetuɱ, evam āyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī' ti.

Iti kho bhikkhave ime cattāro puggalā amunā pañcamena puggalena evaɱ ovadiyamānā evaɱ anusāsiyamānā anupubbena āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇantī ti.

CXLIII.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena pañcamattānaɱ Licchavisatānaɱ Sārandade cetiye sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayam antarākathā udapādi:--

2. Pañcannaɱ ratanānaɱ pātubhāvo dullabho lokasmiɱ.

Katamesaɱ pañcannaɱ?

Hatthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, assaratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, maṇiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, itthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, gahapatiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ.

Imesaɱ pañcannaɱ ratanānaɱ pātubhāvo dullabho lokasmin ti.

[page 168]

3. Atha kho te Licchavī magge purisaɱ ṭhapesuɱ 'yathā tvaɱ ambho purisa passeyyāsi Bhagavantaɱ āgacchantaɱ, atha amhākaɱ āroceyyāsī' ti. Addasā kho so puriso Bhagavantaɱ dūrato 'va āgacchantaɱ, disvā yena te Licchavī ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā te Licchavī etad avoca 'ayaɱ so bhante Bhagavā āgacchati arahaɱ sammāsambuddho, yassa dāni kālaɱ maññathā' ti. Atha kho te Licchavī yena Bhagavā ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho te Licchavī Bhagavantaɱ etad avocuɱ 'sādhu bhante Bhagavā yena Sārandadaɱ cetiyaɱ ten' upasaṅkamatu anukampaɱ upādāyā' ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho Bhagavā yena Sārandadaɱ cetiyaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā te Licchavī etad avoca 'kāya nu 'ttha Licchavī etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā' ti? 'Idha bhante amhākaɱ sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayam antarākathā udapādi "pañcannaɱ ratanānaɱ pātubhāvo dullabho lokasmiɱ. Katamesaɱ pañcannaɱ? Hatthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, assaratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, maṇiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, itthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, gahapatiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ. Imesaɱ pañcannaɱ ratanānaɱ pātubhāvo dullabho lokasmin" ti.

4. Kāmādhimuttānaɱ vata bho Licchavīnaɱ kāmaɱ yeva ārabbha antarākathā udapādi. Pañcannaɱ Licchavī ratanānaɱ pātubhāvo dullabho lokasmiɱ. Katamesaɱ pañcannaɱ?

Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiɱ,

[page 169]

Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā puggalo dullabho lokasmiɱ; Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātassa dhammānudhammapaṭipanno puggalo dullabho lokasmiɱ, kataññū katavedī puggalo dullabho lokasmiɱ.

Imesaɱ kho Licchavī pañcannaɱ ratanānaɱ pātubhāvo dullabho lokasmin ti.

CXLIV.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sākete viharati Tikaṇḍakivane. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.

Bhagavā etad avoca:--

2. Sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaɱ appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyya, sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaɱ paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyya, sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaɱ appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya, sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaɱ paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyya, sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaɱ appaṭikkūlañ ca paṭikkūlañ ca tadubhayaɱ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyya?

3. Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī ti: idaɱ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyya. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyya?

4. Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī ti: idaɱ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyya. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya?

[page 170]

5. Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādi, mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī ti: idaɱ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyya?

6. Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādi, mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī ti: idaɱ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyya. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca appaṭikkūlañ ca paṭikkūlañ ca tadubhayaɱ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno?

7. Mā me kvacini katthaci kiñcana rajanīyesu dhammesu rāgo udapādi, mā me kvacini katthaci kiñcana dosanīyesu dhammesu doso udapādi, mā me kvacini katthaci kiñcana mohanīyesu dhammesu moho udapādī ti: idaɱ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaɱ paṭicca appaṭikkūlañ ca paṭikkūlañ ca tadubhayaɱ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno ti.

CXLV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

[page 171]

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CXLVI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu mitto na sevitabbo. Katamehi pañcahi?

2. Kammantaɱ kāreti, adhikaraṇaɱ ādiyati, pāmokkhesu bhikkhūsu paṭiviruddho hoti, dīghacārikaɱ anavatthacārikaɱ anuyutto viharati, na paṭibalo hoti kālena kālaɱ dhammiyā kathāya sandassetuɱ samādapetuɱ samuttejetuɱ sampahaɱsetuɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto na sevitabbo.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo. Katamehi pañcahi?

4. Na kammantaɱ kāreti, na adhikaraṇaɱ ādiyati, na pāmokkhesu bhikkhūsu paṭiviruddho hoti, na dīghacārikaɱ anavatthacārikaɱ anuyutto viharati, paṭibalo hoti kālena kālaɱ dhammiyā kathāya sandassetuɱ samādapetuɱ samuttejetuɱ sampahaɱsetuɱ.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo ti.

CXLVII.

1. Pañc' imāni bhikkhave asappurisadānāni. Katamāni pañca?

2. Asakkaccaɱ deti, acittikatvā deti, asahatthā deti, apaviddhaɱ deti, anāgamanadiṭṭhiko deti.

Imāni kho bhikkhave pañca asappurisadānāni.

[page 172]

3. Pañc' imāni bhikkhave sappurisadānāni. Katamāni pañca?

4. Sakkaccaɱ deti, cittikatvā deti, sahatthā deti, anapaviddhaɱ deti, āgamanadiṭṭhiko deti.

Imāni kho bhikkhave pañca sappurisadānānī ti.

CXLVIII.

1. Pañc' imāni bhikkhave sappurisadānāni. Katamāni pañca?

2. Saddhāya dānaɱ deti, sakkaccaɱ dānaɱ deti, kālena dānaɱ deti, anuggahitacitto dānaɱ deti, attānañ ca parañ ca anupahacca dānaɱ deti.

Saddhāya kho pana bhikkhave dānaɱ datvā, yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo, abhirūpo ca hoti dassanīyo pāsādiko, paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato.

Sakkaccaɱ kho pana bhikkhave dānaɱ datvā, yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo, ye pi 'ssa te honti puttā ti vā dārā ti vā dāsā ti vā pessā ti vā kammakarā ti vā, te pi sussūsanti sotaɱ odahanti aññācittaɱ upaṭṭhapenti.

Kālena kho pana bhikkhave dānaɱ datvā, yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo, kālāgatā c'assa atthā pacurā honti.

Anuggahitacitto kho pana bhikkhave dānaɱ datvā, yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo. uḷāresu ca pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaɱ namati.

[page 173]

Attānañ ca parañ ca anupahacca kho pana bhikkhave dānaɱ datvā, yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo, na c'assa kutoci bhogānaɱ upaghāto āgacchati: aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato vā.

Imāni kho bhikkhave pañca sappurisadānānī ti.

CXLIX.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti. Katame pañca?

2. Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaɱ cittaɱ na paccavekkhati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti.

3. Pañc'ime bhikkhave dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame pañca?

4. Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaɱ cittaɱ paccavekkhati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī ti.

CL.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti. Katame pañca?

2. Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti.

3. Pañc'ime bhikkhave dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame pañca?

4. Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā.

[page 174]

Ime kho bhikkhave pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī ti.

Tikaṇḍakivaggo pannarasamo.

Uddānaɱ:

Datvā avajānāti ārabhati ca Sārandada-Tikaṇḍaki nirayena ca
Mitto asappurisa-sappurisena samayavimuttaɱ apare dve ti.

 


 

Catuttha-Paṇṇāsako.

Saddhamma-Vagga

CLI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi pañcahi?

2. Kathaɱ paribhoti, kathikaɱ paribhoti, attānaɱ paribhoti, vikkhittacitto dhammaɱ suṇāti, anekaggacitto ayoniso ca manasikaroti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ.

[page 175]

Katamehi pañcahi?

4. Na kathaɱ paribhoti, na kathikaɱ paribhoti, na attānaɱ paribhoti, avikkhittacitto dhammaɱ suṇāti, ekaggacitto yoniso ca manasikaroti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattan ti.

CLII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi pañcahi?

2. Kathaɱ paribhoti, kathikaɱ paribhoti, attānaɱ paribhoti, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo, anaññāte aññātamānī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi pañcahi?

4. Na kathaɱ paribhoti, na kathikaɱ paribhoti, na attānaɱ paribhoti, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo, na anaññāte aññātamānī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattan ti.

CLIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi pañcahi?

2. Makkhī dhammaɱ suṇāti makkhapariyuṭṭhito, upārambhacitto dhammaɱ suṇāti randhagavesī, dhammadesake āhatacitto hoti khilajāto,

[page 176]

duppañño hoti jaḷo eḷamūgo, anaññāte aññātamānī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi pañcahi?

4. Amakkhī dhammaɱ suṇāti na makkhapariyuṭṭhito, anupārambhacitto dhammaɱ suṇāti na randhagavesī, dhammadesake anāhatacitto hoti akhilajāto, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo, na anaññāte aññātamānī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattan ti.

CLIV.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattanti. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhū na sakkaccaɱ dhammaɱ suṇanti, na sakkaccaɱ dhammaɱ pariyāpuṇanti, na sakkaccaɱ dhammaɱ dhārenti, na sakkaccaɱ dhatānaɱ dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhanti, na sakkaccaɱ attham aññāya dhammam aññāya dhammānudhammaɱ paṭipajjanti.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattanti.

3. Pañc'ime bhikkhave dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattanti. Katame pañca?

4. Idha bhikkhave bhikkhū sakkaccaɱ dhammaɱ suṇanti, sakkaccaɱ dhammaɱ pariyāpuṇanti, sakkaccaɱ dhammaɱ dhārenti, sakkaccaɱ dhatānaɱ dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhanti, sakkaccaɱ attham aññāya dhammam aññāya dhammānudhammaɱ paṭipajjanti.

[page 177]

Ime kho bhikkhave pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattantī ti.

CLV.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattanti. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhū dhammaɱ na pariyāpuṇanti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ na vitthārena paresaɱ desenti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ na vitthārena paresaɱ vācenti.

Ayaɱ bhikkhave tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ na vitthārena sajjhāyaɱ karonti.

Ayaɱ bhikkhave catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ na cetasā anuvitakkenti anuvicārenti manasānupekkhanti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattanti.

7. Pañc'ime bhikkhave dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattanti. Katame pañca?

8. Idha bhikkhave bhikkhū dhammaɱ pariyāpuṇanti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

[page 178]

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ desenti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ vācenti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karonti.

Ayaɱ bhikkhave catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

12. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakkenti anuvicārenti manasānupekkhanti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattantī ti.

CLVI.

1. Pañc'ime bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattanti. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhū duggahitaɱ suttantaɱ pariyāpuṇanti dunnikkhittehi padavyañjanehi, dunnikkhittassa bhikkhave padavyañjanassa attho pi dunnayo hoti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū dubbacā honti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniɱ. Ayaɱ bhikkhave dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

[page 179]

4. Puna ca paraɱ bhikkhave ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te na sakkaccaɱ suttantaɱ paraɱ vācenti, tesaɱ accayena chinnamūlako suttanto hoti appaṭisaraṇo. Ayaɱ bhikkhave tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā na viriyaɱ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, tesaɱ pacchimā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjati, sā pi hoti bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaɱ bhikkhave catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave saṅgho bhinno hoti, saṅghe kho pana bhikkhave bhinne aññamaññaɱ akkosā ca honti, aññamaññaɱ paribhāsā ca honti aññamaññaɱ parikkhepā ca honti aññamaññaɱ pariccajanā ca honti.

Tattha appasannā c'eva na ppasīdanti pasannānañ ca ekaccānaɱ aññathattaɱ hoti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattanti.

7. Pañc'ime bhikkhave dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattanti. Katame pañca?

8. Idha bhikkhave bhikkhū suggahitaɱ suttantaɱ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padavyañjanehi, sunikkhittassa bhikkhave padavyañjanassa attho pi sunayo hoti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

[page 180]

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū subbacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniɱ. Ayaɱ bhikkhave dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te sakkaccaɱ paraɱ vācenti, tesaɱ accayena na chinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. Ayaɱ bhikkhave tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā viriyaɱ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, tesaɱ pacchimā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjati, sā pi hoti na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaɱ bhikkhave catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

12. Puna ca paraɱ bhikkhave saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati, saṅghe kho pana bhikkhave samagge na c'eva aññamaññaɱ akkosā honti na ca aññamaññaɱ paribhāsā honti na ca aññamaññaɱ parikkhepā honti na ca aññamaññaɱ pariccajanā honti. Tattha appasannā c'eva pasīdanti pasannānañ ca bhīyobhāvo hoti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattantī ti.

[page 181]

CLVII.

1. Pañcannaɱ bhikkhave puggalānaɱ kathā dukkathā puggalaɱ puggalaɱ upanidhāya. Katamesaɱ pañcannaɱ?

2. Assaddhassa bhikkhave saddhākathā dukkathā, dussīlassa sīlakathā dukkathā, appassutassa bāhusaccakathā dukkathā, macchariyassa cāgakathā dukkathā, duppaññassa paññākathā dukkathā. Kasmā ca bhikkhave assaddhassa saddhākathā dukkathā?

3. Assaddho bhikkhave saddhākathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Taɱ kissa hetu? Taɱ hi so bhikkhave saddhāsampadaɱ attani na samanupassati na ca labhati tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ. Tasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā. Kasmā ca bhikkhave dussīlassa sīlakathā dukkathā?

4. Dussīlo bhikkhave sīlakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Taɱ kissa hetu? Taɱ hi so bhikkhave sīlasampadaɱ attani na samanupassati na ca labhati tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ. Tasmā dussīlassa sīlakathā dukkathā. Kasmā ca bhikkhave appassutassa bāhusaccakathā dukkathā?

5. Appassuto bhikkhave bāhusaccakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Taɱ kissa hetu? Taɱ hi so bhikkhave sutasampadaɱ attani na samanupassati na ca labhati tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ. Tasmā appassutassa bāhusaccakathā dukkathā. Kasmā ca bhikkhave macchariyassa cāgakathā dukkathā?

6. Maccharī bhikkhave cāgakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Taɱ kissa hetu? Taɱ hi so bhikkhave cāgasampadaɱ attani na samanupassati na ca labhati tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ.

[page 182]

Tasmā macchariyassa cāgakathā dukkathā. Kasmā ca bhikkhave duppaññassa paññākathā dukkathā?

7. Duppañño bhikkhave paññākathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Taɱ kissa hetu? Taɱ hi so bhikkhave paññāsampadaɱ attani na samanupassati na ca labhati tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ. Tasmā duppaññassa paññākathā dukkathā.

Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ puggalānaɱ kathā dukkathā puggalaɱ puggalaɱ upanidhāya.

8. Pañcannaɱ bhikkhave puggalānaɱ kathā sukathā puggalaɱ puggalaɱ upanidhāya. Katamesaɱ pañcannaɱ?

9. Saddhassa bhikkhave saddhākathā sukathā, sīlavato sīlakathā sukathā, bahussutassa bāhusaccakathā sukathā, cāgavato cāgakathā sukathā, paññavato paññākathā sukathā. Kasmā ca bhikkhave saddhassa saddhākathā sukathā?

10. Saddho bhikkhave saddhākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati na kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Taɱ kissa hetu? Taɱ hi so bhikkhave saddhāsampadaɱ attani samanupassati labhati ca tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ.

Tasmā saddhassa saddhākathā sukathā. Kasmā ca bhikkhave sīlavato sīlakathā sukathā?

11. Sīlavā bhikkhave sīlakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati na kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Taɱ kissa hetu?

Taɱ hi so bhikkhave sīlasampadaɱ attani samanupassati labhati ca tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ. Tasmā sīlavato sīlakathā sukathā. Kasmā ca bhikkhave bahussutassa bāhusaccakathā sukathā?

12. Bahussuto bhikkhave bāhusaccakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati na kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti.

[page 183]

Taɱ kissa hetu? Taɱ hi so bhikkhave sutasampadaɱ attani samanupassati labhati ca tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ. Tasmā bahussutassa bāhusaccakathā sukathā. Kasmā ca bhikkhave cāgavato cāgakathā sukathā?

13. Cāgavā bhikkhave cāgakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati na kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Taɱ kissa hetu? Taɱ hi so bhikkhave cāgasampadaɱ attani samanupassati labhati ca tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ. Tasmā cāgavato cāgakathā sukathā. Kasmā ca bhikkhave paññavato paññākathā sukathā?

14. Paññavā bhikkhave paññākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati na kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. Taɱ kissa hetu? Taɱ hi so bhikkhave paññāsampadaɱ attani samanupassati labhati ca tato nidānaɱ pītipāmujjaɱ. Tasmā paññavato paññākathā sukathā.

Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ puggalānaɱ kathā sukathā puggalaɱ puggalaɱ upanidhāyā ti.

CLVIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sārajjaɱ okkanto hoti. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu assaddho hoti, dussīlo hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, duppañño hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sārajjaɱ okkanto hoti.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu visārado hoti. Katamehi pañcahi?

4. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti.

[page 184]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu visārado hotī ti.

CLIX.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosambīyaɱ viharati Ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Udāyi mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaɱ desento nisinno hoti.

Addasā kho āyasmā Ānando āyasmantaɱ Udāyiɱ mahatiyā gihiparisāya parivutaɱ dhammaɱ desentaɱ nisinnaɱ, disvā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'āyasmā bhante Udāyi mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaɱ desetī' ti.

Na kho ānanda sukaraɱ paresaɱ dhammaɱ desetuɱ.

Paresaɱ ānanda dhammaɱ desentena pañca dhamme ajjhattaɱ upaṭṭhāpetvā paresaɱ dhammo desetabbo. Katame pañca?

2. Anupubbikathaɱ kathessāmī ti paresaɱ dhammo desetabbo, pariyāyadassāvī kathaɱ kathessāmī ti paresaɱ dhammo desetabbo, anuddayataɱ paṭicca kathaɱ kathessāmī ti paresaɱ dhammo desetabbo, na āmisantaro kathaɱ kathessāmī ti paresaɱ dhammo desetabbo, attānañ ca parañ ca anupahacca kathaɱ kathessāmī ti paresaɱ dhammo desetabbo.

Na kho ānanda sukaraɱ paresaɱ dhammaɱ desetuɱ.

Paresaɱ ānanda dhammaɱ desentena ime pañca dhamme ajjhattaɱ upaṭṭhāpetvā paresaɱ dhammo desetabbo ti.

CLX.

1. Pañc'ime bhikkhave uppannā duppaṭivinodayā. Katame pañca?

[page 185]

2. Uppanno rāgo duppaṭivinodayo, uppanno doso duppaṭivinodayo, uppanno moho duppaṭivinodayo, uppannaɱ paṭibhānaɱ duppaṭivinodayaɱ, uppannaɱ gamikacittaɱ duppaṭivinodayaɱ.

Ime kho bhikkhave pañca uppannā duppaṭivinodayā ti.

Saddhammavaggo soḷasamo.

Tass' uddānaɱ:

Tayo saddhammaniyāmā tayo saddhammasammosā
Dukkathā sārajjaɱ c'eva Udāyi dubbinodayā ti.

 


 

Āghāta-Vagga

CLXI.

1. Pañc'ime bhikkhave āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca?

2. Yasmiɱ bhikkhave puggale āghāto jāyetha, mettā tasmiɱ puggale bhāvetabbā. Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

3. Yasmiɱ bhikkhave puggale āghāto jāyetha, karuṇā tasmiɱ puggale bhāvetabbā. Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

4. Yasmiɱ bhikkhave puggale āghāto jāyetha, upekkhā tasmiɱ puggale bhāvetabbā. Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

[page 186]

5. Yasmiɱ bhikkhave puggale āghāto jāyetha, asati amanasikāro tasmiɱ puggale āpajjitabbo. Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

6. Yasmiɱ bhikkhave puggale āghāto jāyetha, kammassakatā tasmiɱ puggale adhiṭṭhātabbā 'kammassako ayam āyasmā kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaɱ kammaɱ karissati kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā tassa dāyādo bhavissatī' ti. Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Ime kho bhikkhave pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo ti.

CLXII.

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--

2. Pañc'ime āvuso āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca?

3. Idhāvuso ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro, evarūpe pi āvuso puggale āghāto paṭivinetabbo.

4. Idha panāvuso ekacco puggalo aparisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhakāyasamācāro, evarūpe pi āvuso puggale āghāto paṭivinetabbo.

5. Idha panāvuso ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ, evarūpe pi āvuso puggale āghāto paṭivinetabbo.

6. Idha panāvuso ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācaro na ca labhati kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ,

[page 187]

evarūpe pi āvuso puggale āghāto paṭivinetabbo.

7. Idha panāvuso ekacco puggalo parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ, evarūpe pi āvuso puggale āghāto paṭivinetabbo.

8. Tatrāvuso yvāyaɱ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro. Kathaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo?

9. Seyyathā pi āvuso bhikkhu paɱsukūliko rathiyāya nantakaɱ disvā vāmena pādena niggahetvā dakkhiṇena pādena vitthāretvā, yo tattha sāro, taɱ paripācetvā ādāya pakkameyya, evam eva kho āvuso yvāyaɱ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā, na sāssa tasmiɱ samaye manasikātabbā, yā ca khvāssa parisuddhavacīsamācāratā, sāssa tasmiɱ samaye manasikātabbā. Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

10. Tatrāvuso yvāyaɱ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro. Kathaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo?

11. Seyyathā pi āvuso pokkharaṇī sevālapaṇakapariyonaddhā, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taɱ pokkharaṇiɱ ogāhetvā ubhohi hatthehi iti c'iti ca sevālapaṇakaɱ apaviyūhitvā añjalinā pivitvā pakkameyya, evam eva kho āvuso yvāyaɱ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro,

[page 188]

yāssa aparisuddhavacīsamācāratā, na sāssa tasmiɱ samaye manasikātabbā, yā ca khvāssa parisuddhakāyasamācāratā, sāssa tasmiɱ samaye manasikātabbā. Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

12. Tatrāvuso yvāyaɱ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ. Kathaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo?

13. Seyyathā pi āvuso parittaɱ gopade udakaɱ, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, tassa evam assa 'idaɱ kho parittaɱ gopade udakaɱ, sacāhaɱ añjalinā vā pivissāmi bhājanena vā, khobhessāmi taɱ lolessāmi pi taɱ apeyyam pi taɱ karissāmi, yan nūnāhaɱ catukuṇḍiko nipatitvā gopītakaɱ pivitvā pakkameyyan' ti, so catukuṇḍiko nipatitvā gopītakaɱ pivitvā pakkameyya, evam eva kho āvuso yvāyaɱ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā, na sāssa tasmiɱ samaye manasikātabbā, yā pi 'ssa aparisuddhavacīsamācāratā, sā pi 'ssa tasmiɱ samaye na manasikātabbā, yañ ca kho so labhati kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ,

[page 189]

tad ev'assa tasmiɱ samaye manasikātabbaɱ. Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

14. Tatrāvuso yvāyaɱ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ. Kathaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo?

15. Seyyathā pi āvuso puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno addhānamaggapaṭipanno, tassa purato pi 'ssa dūre gāmo pacchato pi 'ssa dūre gāmo, so na labheyya sappāyāni bhojanāni na labheyya sappāyāni bhesajjāni na labheyya paṭirūpaɱ upaṭṭhākaɱ na labheyya gāmantanāyakaɱ, tam enaɱ aññataro puriso passeyya addhānamaggapaṭipanno, so tasmiɱ purise kāruññaɱ yeva upaṭṭhāpeyya anudayaɱ yeva upaṭṭhāpeyya anukampaɱ yeva upaṭṭhāpeyya 'aho vatāyaɱ puriso labheyya sappāyāni bhojanāni labheyya sappāyāni bhesajjāni labheyya paṭirūpaɱ upaṭṭhākaɱ labheyya gāmantanāyakaɱ. Taɱ kissa hetu? Māyaɱ puriso idh'eva anayavyasanaɱ āpajjatī' ti. Evam eva kho āvuso yvāyaɱ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ, evarūpe āvuso puggale kāruññaɱ yeva upaṭṭhāpetabbaɱ anudayā yeva upaṭṭhāpetabbā anukampā yeva upaṭṭhāpetabbā 'aho vata ayam āyasmā kāyaduccaritaɱ pahāya kāyasucaritaɱ bhāveyya, vacīduccaritaɱ pahāya vacīsucaritaɱ bhāveyya, manoduccaritaɱ pahāya manosucaritaɱ bhāveyya. Taɱ kissa hetu? Māyam āyasmā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjatī' ti.

Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

[page 190]

16. Tatrāvuso yvāyaɱ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ. Kathaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo?

17. Seyyathā pi āvuso pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatiṭṭhā ramaṇīyā nānārukkhehi sañchannā, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taɱ pokkharaṇiɱ ogāhetvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā tatth'eva rukkhachāyāya nisīdeyya vā nipajjeyya vā, evam eva kho āvuso yvāyaɱ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ, yā pi'ssa parisuddhakāyasamācāratā, sā pi 'ssa tasmiɱ samaye manasikātabbā, yā pi 'ssa parisuddhavacīsamācāratā, sā pi 'ssa tasmiɱ samaye manasikātabbā, yam pi so labhati kālena kālaɱ cetaso vivaraɱ cetaso pasādaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye manasikātabbaɱ. Evaɱ tasmiɱ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Samantapāsādikaɱ āvuso puggalaɱ āgamma cittaɱ pasīdati.

Ime kho āvuso pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo ti.

CLXIII.

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputassa paccassosuɱ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--

[page 191]

2. Pañcah'āvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱsākaccho sabrahmacārīnaɱ. Katamehi pañcahi?

3. Idhāvuso bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadākathāya ca āgataɱ pañhaɱ vyākattā hoti.

Imehi kho āvuso pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱsākaccho sabrahmacārīnan ti.

CLXIV.

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi ... pe ...

2. Pañcah'āvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱsājīvo sabrahmacārīnaɱ. Katamehi pañcahi?

3. Idhāvuso bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadākathāya ca kataɱ pañhaɱ vyākattā hoti.

Imehi kho āvuso pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱsājīvo sabrahmacārīnan ti.

CLXV.

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi ... pe ...

2. Yo hi koci āvuso paraɱ pañhaɱ pucchati, sabbo so pañcahi ṭhānehi etesaɱ vā aññatarena. Katamehi pañcahi?

3. Mandattā momūhattā paraɱ pañhaɱ pucchati, pāpiccho icchāpakato paraɱ pañhaɱ pucchati, paribhavaɱ paraɱ pañhaɱ pucchati,

[page 192]

aññātukāmo paraɱ pañhaɱ pucchati, atha vā pakuppanto paraɱ pañhaɱ pucchati 'sace me pañhaɱ puṭṭho samma-d-eva vyākarissati, icc'etaɱ kusalaɱ, no ce me pañhaɱ puṭṭho samma-d-eva vyākarissati, aham assa samma-d-eva vyākarissāmī' ti.

Yo hi koci āvuso paraɱ pañhaɱ pucchati, sabbo so imehi pañcahi ṭhānehi etesaɱ vā aññatarena. Ahaɱ kho panāvuso evaɱcitto paraɱ pañhaɱ pucchāmi 'sace me pañhaɱ puṭṭho samma-d-eva vyākarissati, icc'etaɱ kusalaɱ, no ce me pañhaɱ puṭṭho samma-d-eva vyākarissati, aham assa samma-d-eva vyākarissāmī ti.

CLXVI.

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi ... pe ...

2. Idhāvuso bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, atth'etaɱ ṭhānaɱ, no ce diṭṭh'eva dhamme aññaɱ ārādheyya, atikkamm'eva kabaliṅkārāhārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, atth'etaɱ ṭhānan ti. Evaɱ vutte āyasmā Udāyi āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca 'aṭṭhānaɱ kho etaɱ āvuso Sāriputta anavakāso, yaɱ so bhikkhu atikkamm'eva kabaliṅkārāhārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, natth' etaɱ ṭhānan' ti. Dutiyam pi kho ... tatiyam pi kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi 'idhāvuso bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi,

[page 193]

atth'etaɱ ṭhānaɱ, no ce diṭṭh'eva dhamme aññaɱ ārādheyya, atikkamm'eva kabaliṅkārāhārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, atth' etaɱ ṭhānan' ti. Tatiyaɱ pi kho āyasmā Udāyi āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca 'aṭṭhānaɱ kho etaɱ āvuso Sāriputta anavakāso, yaɱ so bhikkhu atikkamm'eva kabaliṅkārāhārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, natth'etaɱ ṭhānan' ti.

3. Atha kho āyasmato Sāriputtassa etad ahosi 'yāva tatiyam pi kho me āyasmā Udāyi paṭikkosati, na ca me koci bhikkhu anumodati, yan nūnāhaɱ yena Bhagavā ten' upasaṅkameyyan 'ti. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi 'idhāvuso bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, atth'etaɱ ṭhānaɱ, no ce diṭṭh'eva dhamme aññaɱ ārādheyya, atikkamm'eva kabaliṅkārāhārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, atth'etaɱ ṭhānan' ti. Evaɱ vutte āyasmā Udāyi āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca 'aṭṭhānaɱ kho etaɱ āvuso Sāriputta anavakāso, yaɱ so bhikkhu atikkamm'eva kabaliṅkārāhārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, natth'etaɱ ṭhānan' ti. Dutiyam pi kho. ... tatiyam pi kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi 'idhāvuso bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi,

[page 194]

atth'etaɱ ṭhānaɱ, no ce diṭṭh'eva dhamme aññaɱ ārādheyya, atikkamm'eva kabaliṅkārāhārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, atth'etaɱ ṭhānan' ti. Tatiyam pi kho āyasmā Udāyi āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca 'aṭṭhānaɱ kho etaɱ āvuso Sāriputta anavakāso, yaɱ so bhikkhu atikkamm'eva kabaliṅkārāhārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, natth'etaɱ ṭhānan' ti.

4. Atha kho āyasmato Sāriputtassa etad ahosi 'Bhagavato pi kho me sammukhā āyasmā Udāyi yāva tatiyaɱ paṭikkosati, na ca me koci bhikkhu anumodati, yan nūnāhaɱ tuṇhī assan' ti. Atha kho āyasmā Sāriputto tuṇhī ahosi. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Udāyiɱ āmantesi 'kaɱ pana tvaɱ Udāyi manomayaɱ kāyaɱ paccesī' ti?

'Ye te bhante devā arūpino saññāmayā' ti. 'Kiɱ nu kho tuyhaɱ Udāyi bālassa avyattassa bhaṇitena tvam pi nāma bhaṇitabbaɱ maññasī' ti?

5. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi 'atthi nāma ānanda theraɱ bhikkhuɱ vihesiyamānaɱ ajjhupekkhissatha, na hi nāma ānanda kāruññaɱ pi bhavissati theramhi bhikkhumhi vihesiyamānamhī' ti. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi 'idha bhikkhave bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, atth'etaɱ ṭhānaɱ, no ce diṭṭh'eva dhamme aññaɱ ārādheyya, atikkamm'eva kabaliṅkārāhārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapanno saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjeyya pi vuṭṭhaheyya pi, atth'etaɱ ṭhānan' ti. Idam avoca Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato uṭṭhāyāsanā vihāraɱ pāvisi.

[page 195]

6. Atha kho āyasmā Ānando acirapakkantassa Bhagavato yenāyasmā Upavāno ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ Upavānaɱ etad avoca 'idhāvuso Upavāna aññe theraɱ bhikkhuɱ vihesenti, mayan te na pucchāma.

Anacchariyaɱ kho pan'etaɱ āvuso Upavāna, yaɱ Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito etad eva ārabbha udāhareyya, yathā āyasmantaɱ yev'ettha Upavānaɱ paṭibhāseyya. Idān'eva amhākaɱ sārajjaɱ okkantan' ti.

7. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yen' upaṭṭhānasālā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaɱ Upavānaɱ etad avoca 'katīhi nu kho Upavāna dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā' ti? Pañcahi bhante dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

8. Idha bhante thero bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdho, kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhante pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

[page 196]

9. Sādhu sādhu Upavāna. Imehi kho Upavāna pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Ime ce Upavāna pañca dhammā therassa bhikkhuno na saɱvijjeyyuɱ, kena naɱ sabrahmacārī sakkareyyuɱ garukareyyuɱ māneyyuɱ pūjeyyuɱ khaṇḍiccena pāliccena valittacatāya? Yasmā ca kho Upavāna ime pañca dhammā therassa bhikkhuno saɱvijjanti, tasmā taɱ sabrahmacārī sakkaronti garukaronti mānenti pūjentī ti.

CLXVII.

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi 'codakena āvuso bhikkhunā paraɱ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaɱ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Katame pañca?

2. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaɱhitena vakkhāmi no anatthasaɱhitena, mettacittena vakkhāmi no dosantarena.

Codakena āvuso bhikkhunā paraɱ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaɱ upaṭṭhapetvā paro codetabbo.

3. Idhāhaɱ āvuso ekaccaɱ puggalaɱ passāmi akālena codiyamānaɱ no kālena kupitaɱ, abhūtena codiyamānaɱ no bhūtena kupitaɱ, pharusena codiyamānaɱ no saṇhena kupitaɱ, anatthasaɱhitena codiyamānaɱ no atthasaɱhitena kupitaɱ, dosantarena codiyamānaɱ no mettacittena kupitaɱ.

4. Adhammacuditassa āvuso bhikkhuno pañcah'ākārehi avippaṭisāro upadahātabbo 'akālenāyasmā cudito no kālena,

[page 197]

alan te avippaṭisārāya, abhūtenāyasmā cudito no bhūtena, alan te avippaṭisārāya, pharusenāyasmā cudito no saṇhena, alan te avippaṭisārāya, anatthasaɱhitenāyasmā cudito no atthasaɱhitena, alan te avippaṭisārāya, dosantarenāyasmā cudito no mettacittena, alan te avippaṭisārāyā' ti.

Adhammacuditassa āvuso bhikkhuno imehi pañcah'ākārehi avippaṭisāro upadahātabbo.

5. Adhammacodakassa āvuso bhikkhuno pañcah'ākārehi vippaṭisāro upadahātabbo 'akālena te āvuso cudito no kālena, alan te vippaṭisārāya, abhūtena te āvuso cudito no bhūtena, alan te vippaṭisārāya, pharusena te āvuso cudito no saṇhena, alan te vippaṭisārāya, anatthasaɱhitena te āvuso cudito no atthasaɱhitena, alan te vippaṭisārāya, dosantarena te āvuso cudito no mettacittena, alan te vippaṭisārāyā' ti.

Adhammacodakassa āvuso bhikkhuno imehi pañcah'ākārehi vippaṭisāro upadahātabbo. Taɱ kissa hetu? Yathā na añño pi bhikkhu abhūtena codetabbaɱ maññeyyā ti.

6. Idha panāhaɱ āvuso ekaccaɱ puggalaɱ passāmi kālena codiyamānaɱ no akālena kupitaɱ, bhūtena codiyamānaɱ no abhūtena kupitaɱ, saṇhena codiyamānaɱ no pharusena kupitaɱ, atthasaɱhitena codiyamānaɱ no anatthasaɱhitena kupitaɱ, mettacittena codiyamānaɱ no dosantarena kupitaɱ.

7. Dhammacuditassa āvuso bhikkhuno pañcah'ākārehi vippaṭisāro upadahātabbo 'kālenāyasmā cudito no akālena, alan te vippaṭisārāya, bhūtenāyasmā cudito no abhūtena, alan te vippaṭisārāya, saṇhenāyasmā cudito no pharusena, alan te vippaṭisārāya, atthasaɱhitenāyasmā cudito no anatthasaɱhitena, alan te vippaṭisārāya, mettacittenāyasmā cudito no dosantarena, alan te vippaṭisārāyā' ti.

[page 198]

Dhammacuditassa āvuso bhikkhuno imehi pañcah'ākārehi vippaṭisāro upadahātabbo.

8. Dhammacodakassa āvuso bhikkhuno pañcah'ākārehi avippaṭisāro upadahātabbo 'kālena te āvuso cudito no akālena, alan te avippaṭisārāya, bhūtena te āvuso cudito no abhūtena, alan te avippaṭisārāya, saṇhena te āvuso cudito no pharusena, alan te avippaṭisārāya, atthasaɱhitena te āvuso cudito no anatthasaɱhitena, alan te avippaṭisārāya, mettacittena te āvuso cudito no dosantarena, alan te avippaṭisārāyā' ti.

Dhammacodakassa āvuso bhikkhuno imehi pañcah'ākārehi avippaṭisāro upadahātabbo. Taɱ kissa hetu? Yathā añño pi bhikkhu bhūtena codetabbaɱ maññeyyā ti.

9. Cuditena āvuso puggalena dvīsu dhammesu patiṭṭhātabbaɱ: sacce ca akuppe ca. Maɱ ce pi āvuso pare codeyyuɱ: kālena vā akālena vā, bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaɱhitena vā anatthasaɱhitena vā, mettacittena vā dosantarena vā, ahaɱ pi dvīsu yeva dhammesu patiṭṭhaheyyaɱ: sacce ca akuppe ca. Sace jāneyyaɱ 'atth' eso mayi dhammo' ti, 'atthī' ti naɱ vadeyyaɱ 'saɱvijjat' eso mayi dhammo' ti. Sace jāneyyaɱ 'natth' eso mayi dhammo' ti, 'natthī' ti naɱ vadeyyaɱ 'n'eso dhammo mayi saɱvijjatī' ti.

10. Evaɱ pi kho te Sāriputta vuccamānā atha ca pan'idh'ekacce moghapurisā na padakkhiṇaɱ gaṇhantī ti?

11. Ye te bhante puggalā assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā saṭhā māyāvino keṭubhino uddhatā unnalā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno jāgariyaɱ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnaviriyā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā,

[page 199]

te mayā evaɱ vuccamānā na padakkhiṇaɱ gaṇhanti. Ye pana te bhante kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā asaṭhā amāyāvino akeṭubhino anuddhatā anunnalā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaɱ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhaviriyā pahitattā upaṭṭhitassatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te mayā evaɱ vuccamānā padakkhiṇaɱ gaṇhantī ti.

12. Ye te Sāriputta puggalā assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā saṭhā māyāvino keṭubino uddhatā unnalā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno jāgariyaɱ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnaviriyā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā, tiṭṭhantu te.

Ye pana te Sāriputta kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā asaṭhā amāyāvino akeṭubhino anuddhatā anunnalā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyam anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhaviriyā pahitattā upaṭṭhitassatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te tvaɱ Sāriputta vadeyyāsi.

[page 200]

Ovada Sāriputta sabrahmacārī, anusāsa Sāriputta sabrahmacārī 'asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpessāmi sabrahmacārī' ti.

Evaɱ hi te Sāriputta sikkhitabban ti.

CLXVIII.

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi ...

2. Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

3. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriɱ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

4. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

5. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriɱ gacchati,

[page 201]

evam eva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanan ti.

CLXIX.

1. Atha kho āyasmā Ānando yenāyasmā Sāriputto ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca:--

2. Kittāvatā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu suggahitagāhī ca bahuñ ca gaṇhāti gahitañ c'assa na pamussatī ti? 'āyasmā kho Ānando bahussuto, paṭibhātu āyasmantaɱ yeva ānandan' ti. Tena h' āvuso Sāriputta suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī ti. 'Evam āvuso' ti kho āyasmā Sāriputto āyasmato ānandassa paccassosi. āyasmā Ānando etad avoca:--

3. Idhāvuso Sāriputta bhikkhu atthakusalo ca hoti dhammakusalo ca vyañjanakusalo ca niruttikusalo ca pubbāparakusalo ca. Ettāvatā kho āvuso Sāriputta bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu suggahitagāhī ca bahuñ ca gaṇhāti gahitañ c'assa na pamussatī ti.

Acchariyaɱ āvuso abbhutaɱ āvuso, yāva subhāsitañ c' idaɱ āyasmatā ānandena, imehi ca mayaɱ pañcahi dhammehi samannāgataɱ āyasmantaɱ ānandaɱ dhārema 'āyasmā Ānando atthakusalo dhammakusalo vyañjanakusalo niruttikusalo pubbāparakusalo' ti.

[page 202]

CLXX.

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Ānando Kosambīyaɱ viharati Ghositārāme. Atha kho āyasmā Bhaddaji yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Bhaddajiɱ āyasmā Ānando etad avoca:--

Kin nu kho āvuso Bhaddaji dassanānaɱ aggaɱ, kiɱ savanānaɱ aggaɱ, kiɱ sukhānaɱ aggaɱ, kiɱ saññānaɱ aggaɱ, kiɱ bhavānaɱ aggan ti? 'Atth' āvuso Brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Yo taɱ Brahmānaɱ passati, idaɱ dassanānaɱ aggaɱ. Atth' āvuso ābhassarā nāma deva sukhena abhisannā parisannā, te kadāci karahaci udānaɱ udānenti: aho sukhaɱ aho sukhan ti. Yo taɱ saddaɱ suṇāti, idaɱ savanānaɱ aggaɱ. Atth' āvuso subhakiṇṇakā nāma devā, te santaɱ yeva tusitā sukhaɱ paṭisaɱvedenti, idaɱ sukhānaɱ aggaɱ. Atth'āvuso ākiñcaññāyatanūpagā devā, idaɱ saññānaɱ aggaɱ.

Atth' āvuso nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā, idaɱ bhavānaɱ aggan' ti.

3. Sameti kho idaɱ āyasmato Bhaddajissa, yad idaɱ bahujanenā ti? 'āyasmā kho Ānando bahussuto, paṭibhātu āyasmantaɱ yeva ānandan' ti. Tena h' āvuso Bhaddaji suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī ti. 'Evam āvuso' ti kho āyasmā Bhaddaji āyasmato ānandassa paccassosi. āyasmā Ānando etad avoca:--

Yathā passato kho āvuso anantarā āsavānaɱ khayo hoti, idaɱ dassanānaɱ aggaɱ. Yathā suṇato anantarā āsavānaɱ khayo hoti, idaɱ savanānaɱ aggaɱ. Yathā sukhitassa anantarā āsavānaɱ khayo hoti, idaɱ sukhānaɱ aggaɱ.

Yathā saññissa anantarā āsavānaɱ khayo hoti, idaɱ saññānaɱ aggaɱ. Yathā bhūtassa anantarā āsavānaɱ khayo hoti, idaɱ bhavānaɱ aggan ti.

[page 203]

Āghātavaggo sattarasamo.

Tass'uddānaɱ:

Dve āghātavinayā sākacchā sājīvato pañhaɱ
Pucchā nirodho codanā sīlaɱ nisanti Bhaddajī ti.

 


 

Upāsaka-Vagga

CLXXI.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako sārajjaɱ okkanto hoti. Katamehi pañcahi?

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato upāsako sārajjaɱ okkanto hoti.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako visārado hoti. Katamehi pañcahi?

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato upāsako visārado hotī ti.

CLXXII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako avisārado agāraɱ ajjhāvasati. Katamehi pañcahi?

[page 204]

Pāṇātipātī hoti ... pe ... surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato upāsako avisārado agāraɱ ajjhāvasati.

2. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako visārado agāraɱ ajjhāvasati. Katamehi pañcahi?

Pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato upāsako visārado agāraɱ ajjhāvasatī ti.

CLXXIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

Pāṇātipātī hoti ... pe ... surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato upāsako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

2. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

Pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato upāsako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CLXXIV.

1. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ Bhagavā etad avoca:--

2. Pañca gahapati bhayāni verāni appahāya dussīlo iti vuccati nirayañ ca upapajjati. Katamāni pañca?

Pāṇātipātaɱ adinnādānaɱ kāmesu micchācāraɱ musāvādaɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ.

[page 205]

Imāni kho gahapati pañca bhayāni verāni appahāya dussīlo iti vuccati nirayañ ca upapajjati.

3. Pañca gahapati bhayāni verāni pahāya sīlavā iti vuccati sugatiñ ca upapajjati. Katamāni pañca?

Pāṇātipātaɱ adinnādānaɱ kāmesu micchācāraɱ musāvādaɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ.

Imāni kho gahapati pañca bhayāni verāni pahāya sīlavā iti vuccati sugatiñ ca upapajjati.

4. Yaɱ gahapati pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikam pi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikam pi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikam pi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaɱ bhayaɱ veraɱ pasavati na samparāyikaɱ bhayaɱ veraɱ pasavati na cetasikaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; pāṇātipātā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

5. Yaɱ gahapati adinnādāyī ... yaɱ gahapati kāmesu micchācārī ... yam gahapati musāvādī ... yaɱ gahapati surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikam pi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikam pi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikam pi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaɱ bhayaɱ veraɱ pasavati na samparāyikaɱ bhayaɱ veraɱ pasavati na cetasikaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hotī ti.

Yo pāṇam atimāteti musāvādañ ca bhāsati
loke adinnaɱ ādiyati paradārañ ca gacchati
surāmerayapānañ ca yo naro anuyuñjati
appahāya pañca verāni dussīlo iti vuccati
kāyassa bhedā duppañño nirayaɱ so upapajjati.
Yo pāṇaɱ nātimāteti musāvādaɱ na bhāsati
loke adinnaɱ nādiyati paradāraɱ na gacchati

[page 206]

surāmerayapānañ ca yo naro nānuyuñjati
pahāya pañca verāni sīlavā iti vuccati
kāyassa bhedā sappañño sugatiɱ so upapajjatī ti.

CLXXV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako upāsakacaṇḍālo ca hoti upāsakamalañ ca upāsakapatikiṭṭho ca. Katamehi pañcahi?

Assaddho hoti, dussīlo hoti, kotuhalamaṅgaliko hoti, maṅgalaɱ pacceti no kammaɱ, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaɱ gavesati tattha ca pubbakāraɱ karoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato upāsako upāsakacaṇḍālo ca hoti upāsakamalañ ca upāsakapatikiṭṭho ca.

2. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako upāsakaratanañ ca hoti upāsakapadumañ ca upāsakapuṇḍarīko ca. Katamehi pañcahi?

Saddho hoti, sīlavā hoti, akotuhalamaṅgaliko hoti, kammaɱ pacceti no maṅgalaɱ, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaɱ gavesati idha ca pubbakāraɱ karoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato upāsako upāsakaratanañ ca hoti upāsakapadumañ ca upāsakapuṇḍarīko cā ti.

CLXXVI.

1. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati pañcamattehi upāsakasatehi parivuto yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ Bhagavā etad avoca:--

2. Tumhe kho gahapati bhikkhusaṅghaɱ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena.

Na kho gahapati tāvataken'eva tuṭṭhi karaṇīyā 'mayaɱ bhikkhusaṅghaɱ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā' ti. Tasmā ti ha gahapati evaɱ sikkhitabbaɱ:--

[page 207]

3. Kinti mayaɱ kālena kālaɱ pavivekaɱ pītiɱ upasampajja vihāreyyāmā ti.

Evaɱ hi vo gahapati sikkhitabban ti.

4. Evaɱ vutte āyasmā Sāriputto Bhagavantaɱ etad avoca:--

Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante, yāva subhāsitañ c' idaɱ bhante Bhagavatā 'tumhe kho gahapati bhikkhusaṅghaɱ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Na kho gahapati tāvataken'eva tuṭṭhi karaṇīyā "mayaɱ bhikkhusaṅghaɱ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā" ti. Tasmā ti ha gahapati evaɱ sikkhitabbaɱ "kinti mayaɱ kālena kālaɱ pavivekaɱ pītiɱ upasampajja vihareyyāmā" ti. Evaɱ hi vo gahapati sikkhitabban' ti. Yasmiɱ bhante samaye ariyasāvako pavivekaɱ pītiɱ upasampajja viharati, pañc'assa ṭhānāni tasmiɱ samaye na honti: yam pi 'ssa kāmūpasaɱhitaɱ dukkhaɱ domanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti; yam pi 'ssa kāmūpasaɱhitaɱ sukhaɱ somanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti; yam pi 'ssa akusalūpasaɱhitaɱ dukkhaɱ domanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti; yam pi 'ssa akusalūpasaɱhitaɱ sukhaɱ somanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti; yam pi 'ssa kusalūpasaɱhitaɱ dukkhaɱ domanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti.

Yasmiɱ bhante samaye ariyasāvako pavivekaɱ pītiɱ upasampajja viharati, imāni 'ssa pañca ṭhānāni tasmiɱ samaye na hontī ti.

Sādhu sādhu Sāriputta. Yasmiɱ Sāriputta samaye ariyasāvako pavivekaɱ pītiɱ upasampajja viharati,

[page 208]

pañc' assa ṭhānāni tasmiɱ samaye na honti: yam pi 'ssa kāmūpasaɱhitaɱ dukkhaɱ domanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti; yam pi 'ssa kāmūpasaɱhitaɱ sukhaɱ somanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti; yam pi 'ssa akusalūpasaɱhitaɱ dukkhaɱ domanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti; yam pi 'ssa akusalūpasaɱhitaɱ sukhaɱ somanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti; yam pi 'ssa kusalūpasaɱhitaɱ dukkhaɱ domanassaɱ, tam pi 'ssa tasmiɱ samaye na hoti. Yasmiɱ Sāriputta samaye ariyasāvako pavivekaɱ pītiɱ upasampajja viharati, imāni 'ssa pañca ṭhānāni tasmiɱ samaye na hontī ti.

CLXXVII.

1. Pañc' imā bhikkhave vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā.

Katamā pañca?

Satthavaṇijjā, sattavaṇijjā, maɱsavaṇijjā, majjavaṇijjā, visavaṇijjā.

Imā kho bhikkhave pañca vaṇijjā upāsakena akaraṇiyā ti.

CLXXVIII.

1. Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā 'ayaɱ puriso pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, tam enaɱ rājāno gahetvā pāṇātipātāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti? 'No h'etaɱ bhante' .

Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ 'ayaɱ puriso pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, tam enaɱ rājāno gahetvā pāṇātipātāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti. Api ca khvāssa tam eva pāpakammaɱ pavedenti 'ayaɱ puriso itthiɱ vā purisaɱ vā jīvitā voropesī' ti.

[page 209]

Tam enaɱ rājāno gahetvā pāṇātipātahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaɱ diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā ti? 'Diṭṭhañ ca no bhante sutañ ca sūyissati cā' ti.

2. Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā 'ayaɱ puriso adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, tam enaɱ rājāno gahetvā adinnādānāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti? 'No h'etaɱ bhante' .

Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ 'ayaɱ puriso adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, tam enaɱ rājāno gahetvā adinnādānāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti. Api ca khvāssa tam eva pāpakammaɱ pavedenti 'ayaɱ puriso gāmā vā araññā vā adinnaɱ theyyasaɱkhātaɱ ādiyī' ti. Tam enaɱ rājāno gahetvā adinnādānahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaɱ diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā ti? 'Diṭṭhañ ca no bhante sutañ ca sūyissati cā' ti.

3. Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā 'ayaɱ puriso kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, tam enaɱ rājāno gahetvā kāmesu micchācārāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti?

'No h'etaɱ bhante' . Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ 'ayaɱ puriso kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, tam enaɱ rājāno gahetvā kāmesu micchācārāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti.

[page 210]

Api ca khvāssa tam eva pāpakammaɱ pavedenti 'ayaɱ puriso paritthīsu parakumārīsu cārittaɱ āpajjī' ti. Tam enaɱ rājāno gahetvā kāmesu micchācārahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaɱ diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā ti? 'Diṭṭhañ ca no bhante sutañ ca sūyissati cā' ti.

4. Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā 'ayaɱ puriso musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, tam enaɱ rājāno gahetvā musāvādāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti? 'No h'etaɱ bhante' . Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ 'ayaɱ puriso musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, tam enaɱ rājāno gahetvā musāvādāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti. Api ca khvāssa tam eva pāpakammaɱ pavedenti 'ayaɱ puriso gahapatissa vā gahapatiputtassa vā musāvādena atthaɱ bhañjī' ti. Tam enaɱ rājāno gahetvā musāvādahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaɱ diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā ti? 'Diṭṭhañ ca no bhante sutañ ca sūyissati cā' ti.

5. Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā 'ayaɱ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, tam enaɱ rājāno gahetvā surāmerayamajjapamādaṭṭhānāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti? 'No h'etaɱ bhante' . Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ 'ayaɱ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti,

[page 211]

tam enaɱ rājāno gahetvā surāmerayamajjapamādaṭṭhānāveramaṇīhetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karontī' ti. Api ca khvāssa tam eva pāpakammaɱ pavedenti 'ayaɱ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ anuyutto itthiɱ vā purisaɱ vā jīvitā voropesi, ayaɱ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ anuyutto gāmā vā araññā vā adinnaɱ theyyasaɱkhātaɱ ādiyi, ayaɱ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ anuyutto paritthīsu parakumārīsu cārittaɱ āpajji, ayaɱ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ anuyutto gahapatissa vā gahapatiputtassa vā musāvādena atthaɱ bhañjī' ti. Tam enaɱ rājāno gahetvā surāmerayamajjapamādaṭṭhānahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaɱ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaɱ diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā ti? 'Diṭṭhañ ca no bhante sutañ ca sūyissati cā' ti.

CLXXIX.

1. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati pañcamattehi upāsakasatehi parivuto yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ āmantesi:--

2. Yaɱ kañci Sāriputta jāneyyātha gihiɱ odātavasanaɱ pañcasu sikkhāpadesu saɱvutakammantaɱ catunnañ ca ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhiɱ akicchalābhiɱ akasiralābhiɱ, so ākaṅkhamāno attanā 'va attānaɱ vyākareyya 'khīṇanirayo 'mhi khīṇatiracchānayoniyo khīṇapittivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno'ham asmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano' ti. Katamesu pañcasu sikkhāpadesu saɱvutakammanto hoti?

[page 212]

3. Idha Sāriputta ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Imesu pañcasu sikkhāpadesu saɱvutakammanto hoti.

Katamesaɱ catunnaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī?

4. Idha Sāriputta ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti. Ayam assa paṭhamo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

5. Puna ca paraɱ Sāriputta ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti 'svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti. Ayam assa dutiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

6. Puna ca paraɱ Sāriputta ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti 'supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yad idaɱ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā' ti. Ayam assa tatiyo ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

[page 213]

7. Puna ca paraɱ Sāriputta ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūpasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaɱvattanikehi. Ayam assa catuttho ābhicetasiko diṭṭhadhammasukhavihāro adhigato hoti avisuddhassa cittassa visuddhiyā apariyodātassa cittassa pariyodapanāya.

Imesaɱ catunnaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

8. Yaɱ kañci Sāriputta jāneyyātha gihiɱ odātavasanaɱ imesu pañcasu sikkhāpadesu saɱvutakammantaɱ imesañ ca catunnaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukkhavihārānaɱ nikāmalābhiɱ akicchalābhiɱ akasiralābhiɱ, so ākaṅkhamāno attanā 'va attānaɱ vyākareyya 'khīṇanirayo 'mhi khīṇatiracchānayoniyo khīṇapittivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano ti.

Nirayesu bhayaɱ disvā pāpāni parivajjaye
ariyadhammaɱ samādāya paṇḍito parivajjaye.
Na hiɱse pāṇabhūtāni vijjamāne parakkame
musā ca na bhaṇe jānaɱ adinnaɱ na parāmase
sehi dārehi santuṭṭho paradārañ ca ārame
merayaɱ vāruṇiɱ jantu na pive cittamohaniɱ.
Anussareyya sambuddhaɱ dhammañ cānuvitakkaye
avyāpajjhaɱ hitaɱ cittaɱ devalokāya bhāvaye.
Upaṭṭhite deyyadhamme puññatthassa jigiɱsato
santesu paṭhamaɱ dinnā vipulā hoti dakkhiṇā.
Santo have pavakkhāmi, Sāriputta suṇohi me:

[page 214]

'Iti kaṇhāsu setāsu rohiṇīsu harīsu vā
kammāsāsu sarūpāsu gosu pārāpatāsu vā
yāsu kāsu ca etāsu danto jāyati puṅgavo
dhorayho balasampanno kalyāṇajavanikkamo
tam eva bhāre yuñjanti nāssa vaṇṇaɱ parikkhare,
evam eva manussesu yasmiɱ kasmiñ ca jātiye
khattiye brāhmaṇe vesse sudde caṇḍālapukkuse
yāsu kāsu ca etāsu danto jāyati subbato
dhammaṭṭho sīlasampanno saccavādī hirīmano
pahīnajātimaraṇo brahmacariyassa kevalī
pannabhāro visaɱyutto katakicco anāsavo
pāragū sabbadhammānaɱ anupādāya nibbuto
tasmiñ ca viraje khette vipulā hoti dakkhiṇā.
Bālā ca avijānantā dummedhā assutāvino
bahiddhā denti dānāni, na hi sante upāsare.
Ye ca sante upāsanti sappaññe dhīrasammate
saddhā ca nesaɱ Sugate mūlajātā patiṭṭhitā,
devalokañ ca te yanti kule vā idha jāyare
anupubbena nibbānaɱ adhigacchanti paṇḍitā' ti.

CLXXX.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ. Addasā kho Bhagavā addhānamaggapaṭipanno aññatarasmiɱ padese mahantaɱ sālavanaɱ, disvā maggā okkamma yena taɱ sālavanaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā taɱ sālavanaɱ ajjhogāhetvā aññatarasmiɱ padese sitaɱ pātvākāsi. Atha kho āyasmato ānandassa etad ahosi 'ko nu kho hetu ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena Tathāgatā sitaɱ pātukarontī' ti. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

[page 215]

Ko nu kho bhante hetu ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena Tathāgatā sitaɱ pātukarontī ti.

2. Bhūtapubbaɱ ānanda imasmiɱ padese nagaraɱ ahosi iddhañ c'eva phītañ ca bahujanaɱ ākiṇṇamanussaɱ. Taɱ kho pan' ānanda nagaraɱ Kassapo bhagavā arahaɱ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Kassapassa kho pan' ānanda bhagavato arahato sammāsambuddhassa Gavesī nāma upāsako ahosi sīlesu aparipūrakārī. Gavesinā kho ānanda upāsakena pañcamattāni upāsakasatāni paṭidesitāni samādapitāni ahesuɱ sīlesu aparipūrakārino. Atha kho ānanda Gavesissa upāsakassa etad ahosi 'ahaɱ kho imesaɱ pañcannaɱ upāsakasatānaɱ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā ahañ c' amhi sīlesu aparipūrakārī imāni ca pañca upāsakasatāni sīlesu aparipūrakārino. Icc'etaɱ samasamaɱ, natthi kiñci atirekaɱ. Handāhaɱ atirekāyā' ti. Atha kho ānanda Gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etad avoca:-- Ajjatagge maɱ āyasmanto sīlesu paripūrakāriɱ dhārethā ti. Atha kho ānanda tesaɱ pañcannaɱ upāsakasatānaɱ etad ahosi 'ayyo kho Gavesī amhākaɱ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ayyo hi nāma Gavesī sīlesu paripūrakārī bhavissati, kimaṅga pana mayan' ti. Atha kho ānanda tāni pañca upāsakasatāni yena Gavesī upāsako ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā Gavesiɱ upāsakaɱ etad avocuɱ:-- Ajjatagge ayyo Gavesī imāni pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino dhāretū ti. Atha kho ānanda Gavesissa upāsakassa etad ahosi 'ahaɱ kho imesaɱ pañcannaɱ upāsakasatānaɱ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā ahañ c' amhi sīlesu paripūrakārī imām ca pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino.

[page 216]

Icc'etaɱ samasamaɱ, natthi kiñci atirekaɱ.

Handāhaɱ atirekāyā' ti. Atha kho ānanda Gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etad avoca:--

Ajjatagge maɱ āyasmanto brahmacāriɱ dhāretha ārācāriɱ virataɱ methunā gāmadhammā ti. Atha kho ānanda tesaɱ pañcannaɱ upāsakasatānaɱ etad ahosi 'ayyo kho Gavesī amhākaɱ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ayyo hi nāma Gavesī brahmacārī bhavissati ārācārī virato methunā gāmadhammā, {kimaṅga} pana mayan' ti. Atha kho ānanda tāni pañca upāsakasatāni yena Gavesī upāsako ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā Gavesiɱ upāsakaɱ etad avocuɱ:-- Ajjatagge ayyo Gavesī imāni pi pañca upāsakasatāni brahmacārino dhāretu ārācārino virate methunā gāmadhammā ti. Atha kho ānanda Gavesissa upāsakassa etad ahosi 'ahaɱ kho imesaɱ pañcannaɱ upāsakasatānaɱ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā ahañ c' amhi sīlesu paripūrakārī, imāni pi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino, ahañ c' amhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā, imāni pi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā. Icc'etaɱ samasamaɱ, natthi kiñci atirekaɱ.

Handāhaɱ atirekāyā' ti. Atha kho ānanda Gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etad avoca:--

Ajjatagge maɱ āyasmanto ekabhattikaɱ dhāretha rattūparataɱ virataɱ vikālabhojanā ti. Atha kho ānanda tesaɱ pañcannaɱ upāsakasatānaɱ etad ahosi 'ayyo kho Gavesī amhākaɱ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ayyo hi nāma Gavesī ekabhattiko bhavissati rattūparato virato vikālabhojanā, kimaṅga pana mayan' ti. Atha kho ānanda tāni pañca upāsakasatāni yena Gavesī upāsako ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā Gavesiɱ upāsakaɱ etad avocuɱ:

[page 217]

Ajjatagge ayyo Gavesī imāni pi pañca upāsakasatāni ekabhattike dhāretu rattūparate virate vikālabhojanā ti. Atha kho ānanda Gavesissa upāsakassa etad ahosi 'ahaɱ kho imesaɱ pañcannaɱ upāsakasatānaɱ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā ahañ c' amhi sīlesu paripūrakārī, imāni pi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino, ahañ c' amhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā, imāni pi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahañ c' amhi ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā, imāni pi pañca upāsakasatāni ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Icc'etaɱ samasamaɱ, natthi kiñci atirekaɱ.

Handāhaɱ atirekāyā' ti. Atha kho ānanda Gavesī upāsako yena Kassapo bhagavā arahaɱ sammāsambuddho ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Kassapaɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammāsambuddhaɱ etad avoca:-- Labheyyāhaɱ bhante bhagavato santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadan ti. Alattha kho ānanda Gavesī upāsako Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ. Acirūpasampanno kho pan' ānanda Gavesī bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass'eva yass' atthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tad anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, 'khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyā' ti abbhaññāsi, aññataro ca pan' ānanda Gavesī bhikkhu arahataɱ ahosi. Atha kho ānanda tesaɱ pañcannaɱ upāsakasatānaɱ etad ahosi 'ayyo kho Gavesī amhākaɱ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. ayyo hi nāma Gavesī kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, kimaṅga pana mayan' ti. Atha kho ānanda tāni pañca upāsakasatāni yena Kassapo bhagavā arahaɱ sammāsambuddho ten' upasaṅkamiɱsu,

[page 218]

upasaṅkamitvā Kassapaɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammāsambuddhaɱ etad avocuɱ:-- Labheyyāma mayaɱ bhante bhagavato santike pabbajjam, labheyyāma upasampadan ti. Alabhiɱsu kho ānanda tāni pañca upāsakasatāni Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaɱ, alabhiɱsu upasampadaɱ. Atha kho ānanda Gavesissa bhikkhuno etad ahosi 'ahaɱ kho imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, aho vat'imāni pi pañca bhikkhusatāni imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino' ti.

Atha kho ānanda tāni pañca bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā na cirass'eva yass atthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tad anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariɱsu, 'khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyā' ti abbhaññiɱsu.

3. Iti kho ānanda tāni pañca bhikkhusatāni Gavesipamukhāni uttaruttariɱ paṇītapaṇītaɱ vāyamamānā anuttaraɱ vimuttiɱ sacchākaɱsu. Tasmā ti ha ānanda evaɱ sikkhitabbaɱ:--

4. Uttaruttariɱ paṇītapaṇītaɱ vāyamamānā anuttaraɱ vimuttiɱ sacchikarissāmā ti.

Evaɱ hi vo ānanda sikkhitabban ti.

Upāsakavaggo aṭṭhārasamo.

Uddānaɱ:

[page 219]

Sārajjaɱ visārado nirayaɱ veraɱ caṇḍālapañcamaɱ Pīti vaṇijjā rājāno gihī c'eva Gavesinā ti.

 


 

Arañña-Vagga

CLXXXI.

1. Pañc'ime bhikkhave āraññakā. Katame pañca?

2. Mandattā momūhattā āraññako hoti, pāpiccho icchāpakato āraññako hoti, ummādā cittakkhepā āraññako hoti, 'vaṇṇitaɱ buddhehi buddhasāvakehī' ti āraññako hoti, appicchataɱ yeva nissāya santuṭṭhiɱ yeva nissāya sallekhaɱ yeva nissāya pavivekaɱ yeva nissāya idam aṭṭhitaɱ yeva nissāya āraññako hoti.

Ime kho bhikkhave pañca āraññakā.

3. Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ āraññakānaɱ yvāyaɱ āraññako appicchatam yeva nissāya santuṭṭhiɱ yeva nissāya sallekhaɱ yeva nissāya pavivekaɱ yeva nissāya idam aṭṭhitaɱ yeva nissāya āraññako hoti, ayaɱ imesaɱ pañcannaɱ āraññakānaɱ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca.

Seyyathā pi bhikkhave gavā khīraɱ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaɱ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tattha aggam akkhāyati, evam eva kho bhikkhave imesaɱ pañcannaɱ āraññakānaɱ yvāyaɱ āraññako appicchataɱ yeva nissāya santuṭṭhiɱ yeva nissāya sallekhaɱ yeva nissāya pavivekaɱ yeva nissāya idam aṭṭhitaɱ yeva nissāya āraññako hoti, ayaɱ imesaɱ pañcannaɱ āraññakānaɱ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā ti.

CLXXXII-CLXXXIX.

1. Pañc'ime bhikkhave paɱsukūlikā ...

2. Pañc'ime bhikkhave rukkhamūlikā ...

[page 220]

3. Pañc'ime bhikkhave sosānikā. ...

4. Pañc'ime bhikkhave abbhokāsikā. ...

5. Pañc'ime bhikkhave nesajjikā. ...

6. Pañc'ime bhikkhave yathāsanthatikā. ...

7. Pañc'ime bhikkhave ekāsanikā. ...

8. Pañc'ime bhikkhave khalupacchābhattikā. ...

CXC.

1. Pañc'ime bhikkhave pattapiṇḍikā. Katame pañca?

2. Mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, 'vaṇṇitaɱ buddhehi buddhasāvakehī' ti pattapiṇḍiko hoti, appicchataɱ yeva nissāya santuṭṭhiɱ yeva nissāya sallekhaɱ yeva nissāya pavivekaɱ yeva nissāya idam aṭṭhitaɱ yeva nissāya pattapiṇḍiko hoti.

Ime kho bhikkhave pañca pattapiṇḍikā.

3. Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ pattapiṇḍikānaɱ yvāyaɱ pattapiṇḍiko appicchataɱ yeva nissāya santuṭṭhiɱ yeva nissāya sallekhaɱ yeva nissāya pavivekam yeva nissāya idam aṭṭhitaɱ yeva nissāya pattapiṇḍiko hoti, ayaɱ imesaɱ pañcannaɱ pattapiṇḍikānaɱ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca.

Seyyathā pi bhikkhave gavā khīraɱ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaɱ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tattha aggam akkhāyati, evam eva kho bhikkhave imesaɱ pañcannaɱ pattapiṇḍikānaɱ yvāyaɱ pattapiṇḍiko appicchataɱ yeva nissāya santuṭṭhiɱ yeva nissāya sallekhaɱ yeva nissāya pavivekaɱ yeva nissāya idam aṭṭhitaɱ yeva nissāya pattapiṇḍiko hoti,

[page 221]

ayaɱ imesaɱ pañcannaɱ pattapiṇḍikānaɱ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā ti.

Araññavaggo ekūnavīsatimo.

Uddānaɱ:

Araññaɱ paɱsu rukkhasusānena abbhokāsakaɱ
Nesajjaɱ santhataɱ ekāsanikā khalupacchā piṇḍikena cā ti.

 


 

Brāhmaṇa-Vagga

CXCI.

1. Pañc'ime bhikkhave porāṇā brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissanti no brāhmaṇesu. Katame pañca?

2. Pubbe sudaɱ bhikkhave brāhmaṇā brāhmaṇiɱ yeva gacchanti no abrāhmaṇiɱ. Etarahi bhikkhave brāhmaṇā brāhmaṇim pi gacchanti abrāhmaṇim pi gacchanti. Etarahi bhikkhave sunakhā sunakhiɱ yeva gacchanti no asunakhiɱ. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati no brāhmaṇesu.

3. Pubbe sudaɱ bhikkhave brāhmaṇā brāhmaṇiɱ utuniɱ yeva gacchanti no anutuniɱ. Etarahi bhikkhave brāhmaṇā brāhmaṇiɱ utunim pi gacchanti anutunim pi gacchanti.

[page 222]

Etarahi bhikkhave sunakhā sunakhiɱ utuniɱ yeva gacchanti no anutuniɱ. Ayaɱ bhikkhave dutiyo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati no brāhmaṇesu.

4. Pubbe sudaɱ bhikkhave brāhmaṇā brāhmaṇiɱ neva kiṇanti no vikkiṇanti sampiyen'eva saɱvāsaɱ saɱsaggatthāya sampavattenti. Etarahi bhikkhave brāhmaṇā brāhmaṇiɱ kiṇanti pi vikkiṇanti pi sampiyena pi saɱvāsaɱ saɱsaggatthāya sampavattenti. Etarahi bhikkhave sunakhā sunakhiɱ neva kiṇanti no vikkiṇanti sampiyen' eva saɱvāsaɱ saɱsaggatthāya sampavattenti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati no brāhmaṇesu.

5. Pubbe sudaɱ bhikkhave brāhmaṇā na sannidhiɱ karonti dhanassa pi dhaññassa pi rajatassa pi jātarūpassa pi. Etarahi bhikkhave brāhmaṇā sannidhiɱ karonti dhanassa pi dhaññassa pi rajatassa pi jātarūpassa pi. Etarahi bhikkhave sunakhā na sannidhiɱ karonti dhanassa pi dhaññassa pi rajatassa pi jātarūpassa pi. Ayaɱ bhikkhave catuttho porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati no brāhmaṇesu.

6. Pubbe sudaɱ bhikkhave brāhmaṇā sāyaɱ sāyamāsāya pāto pātarāsāya bhikkhaɱ pariyesanti. Etarahi bhikkhave brāhmaṇā yāvadatthaɱ udarāvadehakaɱ bhuñjitvā avasesaɱ ādāya pakkamanti. Etarahi bhikkhave sunakhā sāyaɱ sāyamāsāya pāto pātarāsāya bhikkhaɱ pariyesanti. Ayaɱ bhikkhave pañcamo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati no brāhmaṇesu.

Ime kho bhikkhave pañca porāṇā brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissanti no brāhmaṇesū ti.

[page 223]

CXCII.

1. Atha kho Doṇo brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Doṇo brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Sutaɱ me taɱ bho Gotama 'na samaṇo Gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayo-anuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī' ti. Tayidaɱ bho Gotama tath'eva, na hi bhavaɱ Gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayo-anuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti.

Tayidaɱ bho Gotama na sampannam evā ti.

'Tvaɱ pi no Doṇa brāhmaṇo paṭijānāsī' ti? Yaɱ hi taɱ bho Gotama sammā vadamāno vadeyya 'brāhmaṇo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena ajjhāyako mantadharo tiṇṇaɱ vedānaɱ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaɱ sākkharappabhedānaɱ itihāsapañcamānaɱ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo' ti, mam'eva taɱ bho Gotama sammā vadamāno vadeyya. Ahaɱ hi bho Gotama brāhmaṇo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena ajjhāyako mantadharo tiṇṇaɱ vedānaɱ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaɱ sākkharappabhedānaɱ itihāsapañcamānaɱ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo ti. 'Ye kho te Doṇa brāhmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro yesañ c' idaɱ etarahi brāhmaṇā porāṇaɱ mantapadaɱ gītaɱ pavuttaɱ samihitaɱ tad anugāyanti tad anubhāsanti bhāsitam anubhāsanti vācitam anuvācenti,

[page 224]

seyyathīdaɱ Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamadaggi Aṅgīraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu, tyassu 'me pañca brāhmaṇe paññāpenti: brahmasamaɱ devasamaɱ mariyādaɱ sambhinnamariyādaɱ brāhmaṇacaṇḍālaɱ yeva pañcamaɱ. Tesaɱ tvaɱ Doṇa katamo' ti? Na kho mayaɱ bho Gotama ime pañca brāhmaṇe jānāma, atha kho mayaɱ brāhmaṇā tveva jānāma. Sādhu me bhavaɱ Gotamo tathā dhammaɱ desetu, yathā ahaɱ ime pañca brāhmaṇe jāneyyan ti. 'Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. Evaɱ bho ti kho Doṇo brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--

3. Kathañ ca Doṇa brāhmaṇo brahmasamo hoti?

Idha Doṇa brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaɱ carati mante adhīyamāno, aṭṭhacattāḷīsavassāni komārabrahmacariyaɱ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaɱ pariyesati dhammen'eva no adhammena. Tattha ca Doṇa ko dhammo?

[page 225]

Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaɱ bhikkhācariyāya kapālaɱ anatimaññamāno. So ācariyassa ācariyadhanaɱ nīyādetvā kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati. So evaɱ pabbajito samāno mettāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthaɱ. Iti uddham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Karuṇā- ... muditā- ... upekkhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthaɱ. Iti uddham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So ime cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ brahmalokaɱ upapajjati. Evaɱ kho Doṇa brāhmaṇo brahmasamo hoti.

4. Kathañ ca Doṇa brāhmaṇo devasamo hoti?

Idha Doṇa brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattāḷīsavassāni komārabrahmacariyaɱ carati mante adhīyamāno, aṭṭhacattāḷīsavassāni komārabrahmacariyaɱ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaɱ pariyesati dhammen' eva no adhammena. Tattha ca Doṇa ko dhammo? Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaɱ bhikkhācariyāya kapālaɱ anatimaññamāno.

[page 226]

So ācariyassa ācariyadhanaɱ nīyādetvā dāraɱ pariyesati dhammen'eva no adhammena.

Tattha ca Doṇa ko dhammo? Neva kayena na vikkayena, brāhmaṇiɱ yeva udakūpassaṭṭhaɱ. So brāhmaṇiɱ yeva gacchati, na khattiyiɱ na vessiɱ na suddiɱ na caṇḍāliɱ na nesādiɱ na veṇiɱ na rathakāriɱ na pukkusiɱ gacchati, na gabbhiniɱ gacchati, na pāyamānaɱ gacchati, na anutuniɱ gacchati. Kasmā ca Doṇa brāhmaṇo na gabbhiniɱ gacchati? Sace Doṇa brāhmaṇo gabbhiniɱ gacchati, atimīḷhajo nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā, tasmā Doṇa brāhmaṇo na gabbhiniɱ gacchati. Kasmā ca Doṇa brāhmaṇo na pāyamānaɱ gacchati? Sace Doṇa brāhmaṇo pāyamānaɱ gacchati, asucipaṭipīto nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā, tasmā Doṇa brāhmaṇo na pāyamānaɱ gacchati. Kasmā ca Doṇa brāhmaṇo na anutuniɱ gacchati? Sace Doṇa brāhmaṇo anutuniɱ gacchati, tassa sā hoti brāhmaṇī neva kāmatthā na davatthā na ratatthā, pajatthā 'va brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. So methunaɱ uppādetvā kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati. So evaɱ pabbajito samāno vivicc'eva kāmehi ... pe ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So ime cattāro jhāne bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

[page 227]

Evaɱ kho Doṇa brāhmaṇo devasamo hoti.

5. Kathañ ca Doṇa brāhmaṇo mariyādo hoti?

Idha Doṇa brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattāḷīsavassāni komārabrahmacariyaɱ carati mante adhīyamāno, aṭṭhacattāḷīsavassani komārabrahmacariyaɱ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaɱ pariyesati dhammen'eva no adhammena. Tattha ca Doṇa ko dhammo? Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaɱ bhikkhācariyāya kapālaɱ anatimaññamāno. So ācariyassa ācariyadhanaɱ nīyādetvā dāraɱ pariyesati dhammen'eva no adhammena. Tattha ca Doṇa ko dhammo? Neva kayena na vikkayena, brāhmaṇiɱ yeva udakūpassaṭṭhaɱ. So brāhmaṇiɱ yeva gacchati, na khattiyiɱ na vessiɱ na suddiɱ na caṇḍāliɱ na nesādiɱ na veṇiɱ na rathakāriɱ na pukkusiɱ gacchati, na gabbhiniɱ gacchati, na pāyamānaɱ gacchati, na anutuniɱ gacchati.

Kasmā ca Doṇa brāhmaṇo na gabbhiniɱ gacchati? Sace Doṇa brāhmaṇo gabbhiniɱ gacchati ... pe ... pajatthā'va brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. So methunaɱ uppādetvā tam eva puttassādaɱ nikāmayamāno kuṭumbiɱ ajjhāvasati, na agārasmā anagāriyaɱ pabbajati. Yāva porāṇānaɱ brāhmaṇānaɱ mariyādā, tattha tiṭṭhati taɱ na vītikkamati. Yāva porāṇānaɱ brāhmaṇānaɱ mariyādā, tattha brāhmaṇo ṭhito taɱ na vītikkamatī ti kho Doṇa, tasmā brāhmaṇo mariyādo ti vuccati. Evaɱ kho Doṇa brāhmaṇo mariyādo hoti.

6. Kathañ ca Doṇa brāhmaṇo sambhinnamariyādo hoti?

[page 228]

Idha Doṇa brāhmaṇo ubhato sujāto hoti ... pe ... anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattāḷīsavassāni komārabrahmacariyaɱ carati mante adhīyamāno, aṭṭhacattāḷīsavassāni komārabrahmacariyaɱ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaɱ pariyesati dhammen'eva no adhammena. Tattha ca Doṇa ko dhammo? Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaɱ bhikkhācariyāya kapālaɱ anatimaññamāno. So ācariyassa ācariyadhanaɱ nīyādetvā dāraɱ pariyesati dhammena pi adhammena pi kayena pi vikkayena pi brāhmaṇim pi udakūpassaṭṭhaɱ. So brāhmaṇim pi gacchati, khattiyim pi gacchati, vessim pi gacchati, suddim pi gacchati, caṇḍālim pi gacchati, nesādim pi gacchati, veṇim pi gacchati, rathakārim pi gacchati, pukkusim pi gacchati, gabbhinim pi gacchati, pāyamānam pi gacchati, utunim pi gacchati, anutunim pi gacchati. Tassa sā hoti brāhmaṇī kāmatthā pi davatthā pi ratatthā pi, pajatthā pi brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. Yāva porāṇānaɱ brāhmaṇānaɱ mariyādā, tattha na tiṭṭhati taɱ vītikkamati. Yāva porāṇānaɱ brāhmaṇānaɱ mariyādā, tattha brāhmaṇo na ṭhito taɱ vītikkamatī ti kho Doṇa, tasmā brāhmaṇo sambhinnamariyādo ti vuccati. Evaɱ kho Doṇa brāhmaṇo sambhinnamariyādo hoti.

7. Kathañ ca Doṇa brāhmaṇo brāhmaṇacaṇḍālo hoti?

Idha Doṇa brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. So aṭṭhacattāḷīsavassāni komārabrahmacariyaɱ carati mante adhīyamāno,

[page 229]

aṭṭhacattāḷīsavassāni komārabrahmacariyaɱ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaɱ pariyesati dhammena pi adhammena pi kasiyā pi vaṇijjāya pi gorakkhena pi issatthena pi rājaporisena pi sippaññatarena pi kevalaɱ pi bhikkhācariyāya kapālaɱ anatimaññamāno. So ācariyassa ācariyadhanaɱ nīyādetvā dāraɱ pariyesati dhammena pi adhammena pi kayena pi vikkayena pi udakūpassaṭṭhaɱ. So brāhmaṇim pi gacchati, khattiyim pi gacchati, vessim pi gacchati, suddim pi gacchati, caṇḍālim pi gacchati, nesādim pi gacchati, veṇim pi gacchati, rathakārim pi gacchati, pukkusim pi gacchati, gabbhinim pi gacchati, pāyamānam pi gacchati, utunim pi gacchati, anutunim pi gacchati. Tassa sā hoti brāhmaṇī kāmatthā pi davatthā pi ratatthā pi, pajatthā pi brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. So sabbakammehi jīvitaɱ kappeti. Tam enaɱ brāhmaṇā evam āhaɱsu 'kasmā bhavaɱ brāhmaṇo paṭijānamāno sabbakammehi jīvitaɱ kappetī' ti? So evam āha 'seyyathā pi bho aggi sucim pi dahati asucim pi dahati, na ca tena aggi upalippati, evam eva kho bho sabbakammehi ce pi brāhmaṇo jīvitaɱ kappeti, na ca tena brāhmaṇo upalippatī' ti. Sabbakammehi jīvitaɱ kappetī ti kho Doṇa, tasmā brāhmaṇo brāhmaṇacaṇḍālo ti vuccati.

Evaɱ kho Doṇa brāhmaṇo brāhmaṇacaṇḍālo hoti.

8. Ye kho te Doṇa brāhmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro yesañ c' idaɱ etarahi brāhmaṇā porāṇaɱ mantapadaɱ gītaɱ pavuttaɱ samihitaɱ tad anugāyanti tad anubhāsanti bhāsitam anubhāsanti vācitam anuvācenti, seyyathīdaɱ Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamadaggi Aṅgīraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu,

[page 230]

tyassu 'me pañca brāhmaṇe paññāpenti: brahmasamaɱ devasamaɱ mariyādaɱ sambhinnamariyādaɱ brāhmaṇacaṇḍālaɱ yeva pañcamam. Tesaɱ tvaɱ Doṇa katamo ti? 'Evaɱ sante mayaɱ bho Gotama brāhmaṇacaṇḍālam pi na pūrema. Abhikkantaɱ bho Gotama ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan' ti.

CXCIII.

1. Atha kho Saṅgāravo brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Saṅgāravo brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Ko nu kho bho Gotama hetu ko paccayo, yen' ekadā dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā? Ko pana bho Gotama hetu ko paccayo, yen' ekadā dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā ti?

3. Yasmiɱ brāhmaṇa samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajjānāti na passati, parattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajjānāti na passati, ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajjānāti na passati, dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto saɱsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā, tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathā bhūtaɱ na ppajāneyya na passeyya,

[page 231]

evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attattham pi ... pe ... parattham pi ... pe ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajānāti na passati, dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

4. Puna ca paraɱ brāhmaṇa yasmiɱ samaye vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati vyāpādaparetena, uppannassa ca vyāpādassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attattham pi ... pe ... parattham pi ... pe ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajānāti na passati, dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto agginā santatto ukkaṭṭhito ussadakajāto, tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathābhūtaɱ na ppajāneyya na passeyya, evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati vyāpādaparetena, uppannassa ca vyāpādassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attatthaɱ pi ... pe ... parattham pi ... pe ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajānāti na passati, dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

5. Puna ca paraɱ brāhmaṇa yasmiɱ samaye thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīnamiddhaparetena, uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attattham pi ... pe ... parattham pi ... pe ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajānāti na passati,

[page 232]

dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto sevālapaṇakapariyonaddho, tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathābhūtaɱ na ppajāneyya na passeyya, evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīnamiddhaparetena, uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attattham pi ... pe ... parattham pi ... pe ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajānāti na passati, dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

6. Puna ca paraɱ brāhmaṇa yasmiɱ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attattham pi ... pe ... parattham pi ... pe ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajānāti na passati, dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto vāterito calito bhanto ūmijāto, tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathābhūtaɱ na ppajāneyya na passeyya, evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attattham pi ... pe ... parattham pi ... pe ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajānāti na passati, dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti,

[page 233]

pageva asajjhāyakatā.

7. Puna ca paraɱ brāhmaṇa yasmiɱ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attattam pi ... pe ... parattham pi ... pe ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajānāti na passati, dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto āvilo luḷito kalalībhūto andhakāre nikkhitto, tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathābhūtaɱ na ppajāneyya na passeyya, evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, attattham pi ... pe ... parattham pi ... pe ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ na ppajānāti na passati, dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

8. Yasmiñ ca kho brāhmaṇa samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, attattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, parattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto asaɱsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā,

[page 234]

tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathābhūtaɱ pajāneyya passeyya, evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, attattham pi ... parattham ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

9. Puna ca paraɱ brāhmaṇa yasmiɱ samaye na vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na vyāpādaparetena, uppannassa ca vyāpādassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, attattham pi ... parattham pi ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto agginā asantatto anukkaṭṭhito anussadakajāto, tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathābhūtaɱ pajāṇeyya passeyya, evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye na vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na vyāpādaparetena, uppannassa ca vyāpādassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, attattham pi ... parattham pi ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

10. Puna ca paraɱ brāhmaṇa yasmiɱ samaye na thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thīnamiddhaparetena, uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, attattham pi ... parattham pi ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

[page 235]

Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto na sevālapaṇakapariyonaddho, tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathābhūtaɱ pajāneyya passeyya, evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye na thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thīnamiddhaparetena, uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, attattham pi ... parattham pi ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

11. Puna ca paraɱ brāhmaṇa yasmiɱ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, attattham pi ... parattham pi ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto na vāterito na calito na bhanto na ūmijāto, tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathābhūtaɱ pajāneyya passeyya, evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, attattham pi ... parattham pi ... ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

12. Puna ca paraɱ brāhmaṇa yasmiɱ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti,

[page 236]

attattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, parattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. Seyyathā pi brāhmaṇa udapatto accho vippasanno anāvilo āloke nikkhitto, tattha cakkhumā puriso sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno yathābhūtaɱ pajāneyya passeyya, evam eva kho brāhmaṇa yasmiɱ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti attattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, parattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, ubhayattham pi tasmiɱ samaye yathābhūtaɱ pajānāti passati, dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

Ayaɱ kho brāhmaṇa hetu ayaɱ paccayo, yen' ekadā dīgharattaɱ sajjhāyakatā pi mantā na ppaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Ayaɱ pana brāhmaṇa hetu ayaɱ paccayo, yen' ekadā dīgharattaɱ asajjhāyakatā pi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā ti.

13. Abhikkantaɱ bho Gotama ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan ti.

CXCIV.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Tena kho pana samayena Kāraṇapālī brāhmaṇo Licchavīnaɱ kammantaɱ kāreti. Addasā kho Kāraṇapālī brāhmaṇo Piṅgiyāniɱ brāhmaṇaɱ dūrato 'va āgacchantaɱ,

[page 237]

disvā Piṅgiyāniɱ brāhmaṇaɱ etad avoca: 'Handa kuto nu bhavaɱ Piṅgiyānī āgacchati divādivassā' ti? 'Ito 'haɱ bho āgacchāmi samaṇassa Gotamassa santikā' ti. 'Taɱ kiɱ maññati bhavaɱ Piṅgiyānī samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaɱ, paṇḍito maññe' ti?

'Ko cāhaɱ bho, ko ca samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaɱ jānissāmi? So pi nūn'assa tādiso 'va, yo samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaɱ jāneyyā' ti. 'Uḷārāya khalu bhavaɱ Piṅgiyānī samaṇaɱ Gotamaɱ pasaɱsāya pasaɱsatī' ti. 'Ko cāhaɱ bho, ko ca samaṇaɱ Gotamaɱ pasaɱsissāmi? Pasatthapasattho 'va so bhavaɱ Gotamo seṭṭho devamanussānan' ti. 'Kiɱ pana bhavaɱ Piṅgiyānī atthavasaɱ sampassamāno samaṇe Gotame evaɱ abhippasanno' ti? 'Seyyathā pi bho puriso aggarasaparititto na aññesaɱ hīnānaɱ rasānaɱ piheti, evam eva kho bho yato yato tassa bhoto Gotamassa dhammaɱ suṇāti yadi suttaso yadi geyyaso yadi veyyākaraṇaso yadi abbhutadhammaso, tato tato na aññesaɱ puthusamaṇabrāhmaṇappavādānaɱ piheti. Seyyathā pi bho puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaɱ adhigaccheyya, so yato yato sāyetha, labhat'eva sādu rasaɱ asecanakaɱ, evam eva kho bho yato yato tassa bhoto Gotamassa dhammaɱ suṇāti yadi suttaso yadi geyyaso yadi veyyākaraṇaso yadi abbhutadhammaso, tato tato labhat'eva attamanataɱ labhati cetaso pasādaɱ. Seyyathā pi bho puriso candanaghaṭikaɱ adhigaccheyya haricandanassa vā lohitacandanassa vā, so yato yato ghāyetha yadi mūlato yadi majjhato yadi aggato, adhigacchat'eva surabhigandhaɱ asecanakaɱ,

[page 238]

evam eva kho bho yato yato tassa bhoto Gotamassa dhammaɱ suṇāti yadi suttaso yadi geyyaso yadi veyyākaraṇaso yadi abbhutadhammaso, tato tato adhigacchati pāmujjaɱ adhigacchati somanassaɱ. Seyyathā pi bho puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, tassa kusalo bhisakko ṭhānaso ābādhaɱ nīhareyya, evam eva kho bho yato yato tassa bhoto Gotamassa dhammaɱ suṇāti yadi suttaso yadi geyyaso yadi veyyākaraṇaso yadi abbhutadhammaso, tato tato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā abbhatthaɱ gacchanti. Seyyathā pi bho pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatiṭṭhā ramaṇīyā, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taɱ pokkharaṇiɱ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca sabbadarathakilamathapariḷāhaɱ paṭippassambheyya, evam eva kho bho yato yato tassa bhoto Gotamassa dhammaɱ suṇāti yadi suttaso yadi geyyaso yadi veyyākaraṇaso yadi abbhutadhammaso, tato tato sabbadarathakilamathapariḷāhā paṭippassambhantī' ti.

2. Evaɱ vutte Karaṇapālī brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā dakkhiṇajānumaṇḍalaɱ paṭhaviyaɱ nihantvā yena Bhagavā ten' añjaliɱ paṇāmetvā tikkhattuɱ udānaɱ udānesi:

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

'Abhikkantaɱ bho Piṅgiyāni, abhikkantaɱ bho Piṅgiyāni.

Seyyathā pi bho Piṅgiyāni nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telappajjotaɱ dhāreyya "cakkhumanto rūpāni dakkhantī" ti,

[page 239]

evam eva bhotā Piṅgiyaninā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bho Piṅgiyāni taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca, upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Piṅgiyānī dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan' ti.

CXCV.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Tena kho pana samayena pañcamattāni Licchavisatāni Bhagavantaɱ payirupāsanti. App ekacce Licchavi nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaɱkārā, app ekacce Licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaɱkārā, app ekacce Licchavī lohitakā honti lohitakavaṇṇā lohitakavatthā lohitakālaɱkārā, app ekacce Licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaɱkārā. Tyassu 'daɱ Bhagavā atirocati vaṇṇena c'eva yasasā ca. Atha kho Piṅgiyānī brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena Bhagavā ten' añjaliɱ paṇāmetvā Bhagavantaɱ etad avoca: 'Paṭibhāti maɱ Bhagavā, paṭibhāti maɱ Sugatā' ti. 'Paṭibhātu taɱ Piṅgiyānī' ti Bhagavā avoca. Atha kho Piṅgiyānī brāhmaṇo Bhagavato sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthavi:

Padumaɱ yathā kokanadaɱ sugandhaɱ pāto siyā phullam avītagandhaɱ

Aṅgīrasaɱ passa virocamānaɱ tapantam ādiccam iv' antalikkhe ti.

Atha kho te Licchavī pañcahi uttarāsaṅgasatehi Piṅgiyāniɱ brāhmaṇaɱ acchādesuɱ. Atha kho Piṅgiyānī brāhmaṇo tehi pañcahi uttarāsaṅgasatehi Bhagavantaɱ acchādesi.

[page 240]

Atha kho Bhagavā te Licchavī etad avoca:--

2. Pañcannaɱ Licchavī ratanānaɱ pātubhāvo dullabho lokasmiɱ. Katamesaɱ pañcannaɱ.

3. Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiɱ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā puggalo dullabho lokasmiɱ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā dhammānudhammapaṭipanno puggalo dullabho lokasmiɱ. Kataññukatavedī puggalo dullabho lokasmiɱ.

Imesaɱ kho Licchavī pañcannaɱ ratanānaɱ pātubhāvo dullabho lokasmin ti.

CXCVI.

1. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato pañca mahāsupinā pāturahesuɱ. Katame pañca?

2. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato ayaɱ mahāpaṭhavī mahāsayanaɱ ahosi, Himavā pabbatarājā bimbohanaɱ ahosi, puratthime samudde vāmo hattho ohito ahosi, pacchime samudde dakkhiṇo hattho ohito ahosi, dakkhiṇe samudde ubho pādā ohitā ahesuɱ. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato ayaɱ paṭhamo mahāsupino pāturahosi.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaɱ āhacca ṭhitā ahosi. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato ayaɱ dutiyo mahāsupino pāturahosi.

[page 241]

4. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato setā kimī kaṇhasīsā pādehi ussakkitvā yāva jānumaṇḍalā paṭicchādesum. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato ayaɱ tatiyo mahāsupino pāturahosi.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato cattāro sakuṇā nānāvaṇṇā catūhi disāhi āgantvā pādamūle nipatitvā sabbasetā sampajjiɱsu. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato ayaɱ catuttho mahāsupino pāturahosi.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho pubb'eva sambodhā anabhisambuddho bodhisatto 'va samāno mahato mīḷhapabbatassa uparūpari caṅkamati alippamāno mīḷhena. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato ayaɱ pañcamo mahāsupino pāturahosi.

7. Yam pi bhikkhave Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato ayaɱ mahāpaṭhavī mahāsayanaɱ ahosi, Himavā pabbatarājā bimbohanaɱ ahosi, puratthime samudde vāmo hattho ohito ahosi, pacchime samudde dakkhiṇo hattho ohito ahosi, dakkhiṇe samudde ubho padā ohitā ahesuɱ, Tathāgatena bhikkhave arahatā sammāsambuddhena anuttarā sammāsambodhi abhisambuddhā.

Tassa abhisambodhāya ayaɱ paṭhamo mahāsupino pāturahosi.

[page 242]

8. Yam pi bhikkhave Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaɱ āhacca ṭhitā ahosi, Tathāgatena bhikkhave arahatā sammāsambuddhena ariyo aṭṭhaṅgiko maggo abhisambujjhitvā yāva devamanussehi suppakāsito. Tassa abhisambodhāya ayaɱ dutiyo mahāsupino pāturahosi.

9. Yam pi bhikkhave Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato setā kimī kaṇhasīsā pādehi ussakkitvā yāva jānumaṇḍalā paṭicchādesuɱ, bahū bhikkhave gihī odātavasanā Tathāgataɱ pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatā. Tassa abhisambodhāya ayaɱ tatiyo mahāsupino pāturahosi.

10. Yam pi bhikkhave Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass'eva sato cattāro sakuṇā nānāvaṇṇā catūhi disāhi āgantvā pādamūle nipatitvā sabbasetā sampajjiɱsu, cattāro 'me bhikkhave vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā, te Tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajitvā anuttaraɱ vimuttiɱ sacchikaronti.

Tassa abhisambodhāya ayaɱ catuttho mahāsupino pāturahosi.

11. Yam pi bhikkhave Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho pubb'eva sambodhā anabhisambuddho bodhisatto 'va samāno mahato mīḷhapabbatassa uparūpari caṅkamati alippamāno mīḷhena, lābhī bhikkhave Tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, tattha ca Tathāgato agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tassa abhisambodhāya ayaɱ pañcamo mahasupino pāturahosi.

Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pubb'eva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass' eva sato ime pañca mahāsupinā pāturahesun ti.

[page 243]

CXCVII.

1. Pañc'ime bhikkhave vassassa antarāyā, yaɱ nemittā na jānanti, yattha nemittānaɱ cakkhu na kkhamati.

Katame pañca?

2. Upari bhikkhave ākāse tejodhātu pakuppati, tena uppannā meghā paṭivigacchanti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo vassassa antarāyo, yaɱ nemittā na jānanti, yattha nemittānaɱ cakkhu na kkhamati.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave upari ākāse vāyodhātu pakuppati, tena uppannā meghā paṭivigacchanti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo vassassa antarāyo, yaɱ nemittā na jānanti, yattha nemittānaɱ cakkhu na kkhamati.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave Rāhu asurindo pāṇinā udakaɱ paṭicchitvā mahāsamudde chaḍḍeti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo vassassa antarāyo, yaɱ nemittā na jānanti, yattha nemittānaɱ cakkhu na kkhamati.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave vassavalāhakā devā pamattā honti. Ayaɱ bhikkhave catuttho vassassa antarāyo, yaɱ nemittā na jānanti, yattha nemittānaɱ cakkhu na kkhamati.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave manussā adhammikā honti.

Ayaɱ bhikkhave pañcamo vassassa antarāyo, yaɱ nemittā na jānanti, yattha nemittānaɱ cakkhu na kkhamati.

Ime kho bhikkhave pañca vassassa antarāyā, yaɱ nemittā na jānanti, yattha nemittānaɱ cakkhu na kkhamatī ti.

CXCVIII.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaɱ. Katamehi pañcahi?

[page 244]

2. Kālena ca bhāsitā hoti, saccā ca bhāsitā hoti, saṇhā ca bhāsitā hoti, atthasaɱhitā ca bhāsitā hoti, mettacittena ca bhāsitā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnan ti.

CXCIX.

1. Yasmiɱ bhikkhave samaye sīlavanto pabbajitā kulaɱ upasaṅkamanti, tattha manussā pañcahi ṭhānehi bahuɱ puññaɱ pasavanti. Katamehi pañcahi?

2. Yasmiɱ bhikkhave samaye sīlavante pabbajite kulaɱ upasaṅkamante manussā disvā cittāni pasādenti, saggasaɱvattanikaɱ bhikkhave taɱ kulaɱ tasmiɱ samaye paṭipadaɱ paṭipannaɱ hoti.

3. Yasmiɱ bhikkhave samaye sīlavante pabbajite kulaɱ upasaṅkamante manussā paccuṭṭhenti abhivādenti āsanaɱ denti, uccākulīnasaɱvattanikaɱ bhikkhave taɱ kulaɱ tasmiɱ samaye paṭipadaɱ paṭipannaɱ hoti.

4. Yasmiɱ bhikkhave samaye sīlavante pabbajite kulaɱ upasaṅkamante manussā maccheramalaɱ paṭivinodenti, mahesakkhasaɱvattanikaɱ bhikkhave taɱ kulaɱ tasmiɱ samaye paṭipadaɱ paṭipannaɱ hoti.

5. Yasmiɱ bhikkhave samaye sīlavante pabbajite kulaɱ upasaṅkamante manussā yathāsattiɱ yathābalaɱ saɱvibhajanti, mahābhogasaɱvattanikaɱ bhikkhave taɱ kulaɱ tasmiɱ samaye paṭipadaɱ paṭipannaɱ hoti.

6. Yasmiɱ bhikkhave samaye sīlavante pabbajite kulaɱ upasaṅkamante manussā paripucchanti paripañhanti dhammaɱ suṇanti mahāpaññāsaɱvattanikaɱ bhikkhave taɱ kulaɱ tasmiɱ samaye paṭipadaɱ paṭipannaɱ hoti.

[page 245]

Yasmiɱ bhikkhave samaye sīlavanto pabbajitā kulaɱ upasaṅkamanti, tattha manussā imehi pañcahi ṭhānehi bahuɱ puññaɱ pasavantī ti.

CC.

1. Pañc' imā bhikkhave nissaraṇīyā dhātuyo. Katamā pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmaɱ manasikaroto kāmesu cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati, nekkhammaɱ kho pan'assa manasikaroto nekkhamme cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taɱ cittaɱ sukataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ suvisaɱyuttaɱ kāmehi, ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taɱ vedanaɱ vediyati. Idam akkhātaɱ kāmānaɱ nissaraṇaɱ.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno vyāpādaɱ manasikaroto vyāpāde cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati, avyāpādaɱ kho pan'assa manasikaroto avyāpāde cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taɱ cittaɱ sukataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ suvisaɱyuttaɱ vyāpādena, ye ca vyāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taɱ vedanaɱ vediyati. Idam akkhātaɱ vyāpādassa nissaraṇaɱ.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno vihesaɱ manasikaroto vihesāya cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati, avihesaɱ kho pan'assa manasikaroto avihesāya cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taɱ cittaɱ sukataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ suvisaɱyuttaɱ vihesāya, ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taɱ vedanaɱ vediyati. Idam akkhātaɱ vihesāya nissaraṇaɱ.

[page 246]

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno rūpaɱ manasikaroto rūpe cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati, arūpaɱ kho pan'assa manasikaroto arūpe cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.

Tassa taɱ cittaɱ sukataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ suvisaɱyuttaɱ rūpehi, ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taɱ vedanaɱ vediyati. Idam akkhātaɱ rūpānaɱ nissaraṇaɱ.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno sakkāyaɱ manasikaroto sakkāye cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati, sakkāyanirodhaɱ kho pan'assa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taɱ cittaɱ sukataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ suvisaɱyuttaɱ sakkāyena, ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taɱ vedanaɱ vediyati. Idam akkhātaɱ sakkāyassa nissaraṇaɱ.

Tassa kāmanandi pi nānuseti, vyāpādanandi pi nānuseti, vihesānandi pi nānuseti, rūpanandi pi nānuseti, sakkāyanandi pi nānuseti, so kāmanandiyā pi ananusayā vyāpādanandiyā pi ananusayā vihesānandiyā pi ananusayā rūpanandiyā pi ananusayā sakkāyanandiyā pi ananusayā ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu niranusayo, acchejji taṇhaɱ, vivaṭṭayi saṅyojanaɱ, sammāmānābhisamayā antam akāsi dukkhassa.

Imā kho bhikkhave pañca nissaraṇīyā dhātuyo ti.

Brāhmaṇavaggo vīsatimo.

[page 247]

Uddānaɱ:

Soṇo Doṇo Saṅgāravo Kāraṇapālī ca Piṅgiyānī
Supinā ca vassā vācā kulaɱ nissaraṇiyena cā ti.

 


 

Pañcama-Paṇṇāsako.

Kimbila-Vagga

CCI.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kimbilāyaɱ viharati Veḷuvane. Atha kho āyasmā Kimbilo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Kimbilo Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī ti?

Idha Kimbila Tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo Satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, aññamaññaɱ agāravā viharanti appatissā. Ayaɱ kho Kimbila hetu ayaɱ paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī ti.

3. Ko pana bhante hetu ko paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī ti?

Idha Kimbila Tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo Satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, aññamaññaɱ sagāravā viharanti sappatissā.

Ayaɱ kho Kimbila hetu ayaɱ paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī ti.

[page 248]

CCII.

1. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā dhammasavane. Katame pañca?

2. Assutaɱ suṇāti, sutaɱ pariyodapeti, kaṅkhaɱ vihanati, diṭṭhiɱ ujuɱ karoti, cittam assa pasīdati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā dhammasavane ti.

CCIII.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhaddo assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Katamehi pañcahi?

2. Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena.

Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño bhaddo assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati.

3. Evam eva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi pañcahi?

4. Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

CCIV.

1. Pañc' imāni bhikkhave balāni. Katamāni pañca?

2. Saddhābalaɱ, hiribalaɱ, ottappabalaɱ, viriyabalaɱ, paññābalaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca balānī ti.

CCV.

1. Pañc'ime bhikkhave cetokhilā. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu Satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.

[page 249]

Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaɱ paṭhamo cetokhilo.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati ... saṅghe kaṅkhati ... sikkhāya kaṅkhati ... sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaɱ pañcamo cetokhilo.

Ime kho bhikkhave pañca cetokhilā ti.

CCVI.

1. Pañc'ime bhikkhave cetaso vinibandhā. Katame pañca?

2. Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaɱ na manati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaɱ paṭhamo cetaso vinibandho.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti ... rūpe avītarāgo hoti ... yāvadatthaɱ udarāvadehakaɱ bhuñjitvā seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto viharati ... aññataraɱ devanikāyaɱ paṇidhāya brahmacariyaɱ carati 'imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti.

[page 250]

Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraɱ devanikāyaɱ paṇidhāya brahmacariyaɱ carati 'imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti, tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaɱ pañcamo cetaso vinibandho.

Ime kho bhikkhave pañca cetaso vinibandhā ti.

CCVII.

1. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā yāguyā. Katame pañca?

2. Khudaɱ paṭihanati, pipāsaɱ paṭivineti, vātaɱ anulometi, vatthiɱ sodheti, āmāvasesaɱ pāceti.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā yāguyā ti.

CCVIII.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane.

Katame pañca?

2. Acakkhussaɱ, mukhaɱ duggandhaɱ hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaɱ semhaɱ bhattaɱ pariyonaddhanti, bhattaɱ assa na cchādeti.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā dantakaṭṭhassa khādane.

Katame pañca?

4. Cakkhussaɱ, mukhaɱ na duggandhaɱ hoti, rasaharaṇiyo visujjhanti, pittaɱ semhaɱ bhattaɱ na pariyonaddhanti, bhattaɱ assa chādeti.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā dantakaṭṭhassa khādane ti.

[page 251]

CCIX.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaɱ bhaṇantassa. Katame pañca?

2. Attanā pi tasmiɱ sare sārajjati, pare pi tasmiɱ sare sārajjanti, gahapatikā pi ujjhāyanti 'yath'eva mayaɱ gāyāma, evam ev'ime samaṇā Sakyaputtiyā gāyantī' ti, sarakuttim pi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaɱ bhaṇantassā ti.

CCX.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaɱ okkamayato. Katame pañca?

2. Dukkhaɱ supati, dukkhaɱ paṭibujjhati, pāpakaɱ supinaɱ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaɱ okkamayato.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā upaṭṭhitasatissa sampajānassa niddaɱ okkamayato. Katame pañca?

4. Sukhaɱ supati, sukhaɱ paṭibujjhati, na pāpakaɱ supinaɱ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā upaṭṭhitasatissa sampajānassa niddaɱ okkamayato ti.

Kimbilavaggo ekavīsatimo.

Uddānaɱ:

Kimbilo dhammasavanaɱ ājānī ca balaɱ khilaɱ
Vinibandhaɱ yāgu kaṭṭhaɱ gītaɱ muṭṭhassatinā cā ti.

[page 252]

 


 

Akkosaka-Vagga

CCXI.

1. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī brahmacārīnaɱ, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā.

Katame pañca?

2. Pārājiko vā hoti chinnaparipantho, aññataraɱ vā saɱkiliṭṭhaɱ āpattiɱ āpajjati, bāḷhaɱ vā rogātaṅkaɱ phusati, sammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaɱ, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā ti.

CCXII.

1. Yo so bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā. Katame pañca?

2. Anadhigataɱ nādhigacchati, adhigataɱ parihāyati, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Yo so bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā ti.

CCXIII.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.

Katame pañca?

2. Idha bhikkhave dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaɱ mahatiɱ bhogajāniɱ nigacchati. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaɱ bhikkhave dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

[page 253]

4. Puna ca paraɱ bhikkhave dussīlo sīlavipanno yañ ñad eva parisaɱ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaɱ yadi brāhmaṇaparisaɱ yadi gahapatiparisaɱ yadi samaṇaparisaɱ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaɱ bhikkhave tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaɱ karoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Ayaɱ bhikkhave pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.

7. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā sīlavato sīlasampadāya.

Katame pañca?

8. Idha bhikkhave sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaɱ mahantaɱ bhogakkhandhaɱ adhigacchati. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo ānisaɱso sīlavato sīlasampadāya.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaɱ bhikkhave dutiyo ānisaɱso sīlavato sīlasampadāya.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave sīlavā sīlasampanno yañ ñad eva parisaɱ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaɱ yadi brāhmaṇaparisaɱ yadi gahapatiparisaɱ yadi samaṇaparisaɱ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaɱ bhikkhave tatiyo ānisaɱso sīlavato sīlasampadāya.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaɱ karoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho ānisaɱso sīlavato sīlasampadāya.

12. Puna ca paraɱ bhikkhave sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati. Ayaɱ bhikkhave pañcamo ānisaɱso sīlavato sīlasampadāya.

[page 254]

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā sīlavato sīlasampadāyā ti.

CCXIV.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā bahubhāṇismiɱ puggale.

Katame pañca?

2. Musā bhaṇati, pisunaɱ bhaṇati, pharusaɱ bhaṇati, samphappalāpaɱ bhaṇati, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā bahubhāṇismiɱ puggale.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā mantabhāṇismiɱ puggale. Katame pañca?

4. Na musā bhaṇati, na pisunaɱ bhaṇati, na pharusaɱ bhaṇati, na samphappalāpaɱ bhaṇati, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā mantabhāṇismiɱ puggale ti.

CCXV.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā akkhantiyā. Katame pañca?

2. Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, verabahulo ca hoti, vajjabahulo ca, sammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā akkhantiyā.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā khantiyā. Katame pañca?

4. Bahuno janassa piyo hoti manāpo, na verabahulo hoti, na vajjabahulo, asammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā khantiyā ti.

[page 255]

CCXVI.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā akkhantiyā. Katame pañca?

2. Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, luddho ca hoti, vippaṭisārī ca, sammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā akkhantiyā.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā khantiyā. Katame pañca?

4. Bahuno janassa piyo hoti manāpo, aluddho ca hoti, avippaṭisārī ca, asammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā khantiyā ti.

CCXVII.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā apāsādike. Katame pañca?

2. Attā pi attānaɱ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā apāsādike.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā pāsādike. Katame pañca?

4. Attā pi attānaɱ na upavadati, anuvicca viññū pasaɱsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā pāsādike ti.

CCXVIII.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā apāsādike. Katame pañca?

[page 256]

2. Appasannā na ppasīdanti, pasannānañ ca ekaccānaɱ aññathattaɱ hoti, Satthu sāsanaɱ akataɱ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjati, cittam assa na ppasīdati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā apāsādike.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā pāsādike. Katame pañca?

4. Appasannā pasīdanti, pasannānañ ca bhīyobhāvo hoti, Satthu sāsanaɱ kataɱ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjati, cittam assa pasīdati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā pāsādike ti.

CCIX.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā aggismiɱ. Katame pañca?

2. Acakkhusso, dubbaṇṇakaraṇo, dubbalakaraṇo, saṅgaṇikāpavaḍḍhano, tiracchānakathāpavattaniko hoti.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā aggismin ti.

CCXX.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā Madhurāyaɱ. Katame pañca?

2. Visamā, bahurajā, caṇḍā sunakhā, vāḷā yakkhā, dullabhapiṇḍā.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā Madhurāyan ti.

Akkosakavaggo dvāvīsatimo.

Uddānaɱ:

[page 257]

Akkosabhaṇḍanasīlaɱ bahubhāṇī dve akhantiyo
Apāsādikā dve vuttā aggismiɱ Madhurenā cā ti.

 


 

Dīghacārika-Vagga

CCXXI.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā dīghacārikaɱ anavatthacārikaɱ anuyuttassa viharato. Katame pañca?

2. Assutaɱ na suṇāti, sutaɱ na pariyodapeti, suten' ekaccena avisārado hoti, gāḷhaɱ rogātaṅkaɱ phusati, na ca mittavā hoti.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā dīghacārikaɱ anavatthacārikaɱ anuyuttassa viharato.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā samavatthacāre. Katame pañca?

4. Assutaɱ suṇāti, sutaɱ pariyodapeti, suten' ekaccena visārado hoti, na gāḷhaɱ rogātaṅkaɱ phusati, mittavā ca hoti.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā samavatthacāre ti.

CCXXII.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā dīghacārikaɱ anavatthacārikaɱ anuyuttassa viharato. Katame pañca?

2. Anadhigataɱ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, adhigaten' ekaccena avisārado hoti, gāḷhaɱ rogātaṅkaɱ phusati, na ca mittavā hoti.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā dīghacārikaɱ anavatthacārikaɱ anuyuttassa viharato.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā samavatthacāre. Katame pañca?

4. Anadhigataɱ adhigacchati, adhigatā na parihāyati, adhigaten' ekaccena visārado hoti, na gāḷhaɱ rogātaṅkaɱ phusati, mittavā ca hoti.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā samavatthacāre ti.

[page 258]

CCXXIII.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā atinivāse. Katame pañca?

2. Bahubhaṇḍo hoti bahubhaṇḍasannicayo, bahubhesajjo hoti bahubhesajjasannicayo, bahukicco hoti bahukaraṇīyo avyatto kiɱkaraṇīyesu, saɱsaṭṭho viharati sagahaṭṭhapabbajitehi anulomikena gihisaɱsaggena, tamhā ca āvāsā pakkamanto sāpekkho pakkamati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā atinivāse.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā samavatthavāse. Katame pañca?

4. Na bahubhaṇḍo hoti na bahubhaṇḍasannicayo, na bahubhesajjo hoti na bahubhesajjasannicayo, na bahukicco hoti na bahukaraṇīyo vyatto kiɱkaraṇīyesu, asaɱsaṭṭho viharati sagahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaɱsaggena, tamhā ca āvāsā pakkamanto anapekkho pakkamati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā samavatthavāse ti.

CCXXIV.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā atinivāse. Katame pañca?

2. āvāsamaccharī hoti, kulamaccharī hoti, lābhamaccharī hoti, vaṇṇamaccharī hoti, dhammamaccharī hoti.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā atinivāse.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā samavatthanivāse. Katame pañca?

4. Na āvāsamaccharī hoti, na kulamaccharī hoti, na lābhamaccharī hoti, na vaṇṇamaccharī hoti, na dhammamaccharī hoti.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā samavatthanivāse ti.

CCXXV.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā kulupake. Katame pañca?

[page 259]

2. Anāmantacāre āpajjati, rahonisajjāya āpajjati, paṭicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttariɱ chappañca vācāhi dhammaɱ desento āpajjati, kāmasaṅkappabahulo viharati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā kulupake ti.

CCXXVI.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā kulupakassa bhikkhuno ativelaɱ kulesu saɱsaṭṭhassa viharato. Katame pañca?

2. Mātugāmassa abhiṇhadassanaɱ, dassane sati saɱsaggo, saɱsagge sati vissāso, vissāse sati otāro, otiṇṇacittass'etaɱ pāṭikaṅkhaɱ: anabhirato vā brahmacariyaɱ carissati aññataraɱ vā saɱkiliṭṭhaɱ āpattiɱ āpajjissati sikkhaɱ vā paccakkhāya hīnāyāvattissati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā kulupakassa bhikkhuno ativelaɱ kulesu saɱsaṭṭhassa viharato ti.

CCXXVII.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā bhogesu. Katame pañca?

2. Aggisādhāraṇā bhogā, udakasādhāraṇā bhogā, rājasādhāraṇā bhogā, corasādhāraṇā bhogā, appiyehi dāyādehi sādhāraṇā bhogā.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā bhogesu.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā bhogesu. Katame pañca?

4. Bhoge nissāya attānaɱ sukheti pīṇeti sammā sukhaɱ pariharati, mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaɱ pariharati, puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaɱ pariharati, mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaɱ pariharati, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā bhogesū ti.

[page 260]

CCXXVIII.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā ussūrabhatte kule. Katame pañca?

2. Ye te atithī pāhunā, te na kālena paṭipūjenti. Yā tā balipaṭiggāhikā devatā, tā na kālena paṭipūjenti. Ye te samaṇabrāhmaṇā ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā, te na kālena paṭipūjenti. Dāsakammakaraporisā vimukhā kammaɱ karonti. Tāvatakam yeva asamayena bhuttaɱ anojavantaɱ hoti.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā ussūrabhatte kule.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā samayabhatte kule.

Katame pañca?

4. Ye te atithī pāhunā, te kālena paṭipujenti. Yā tā balipaṭiggāhikā devatā, tā kālena paṭipūjenti. Ye te samaṇabrāhmaṇā ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā, te kālena paṭipūjenti. Dāsakammakaraporisā avimukhā kammaɱ karonti. Tāvatakaɱ yeva samayena bhuttaɱ ojavantaɱ hoti.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā samayabhatte kule ti.

CCXXIX.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā kaṇhasappe. Katame pañca?

2. Asuci, duggandho, sabhīru, sappaṭibhayo, mittadubbhī.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā kaṇhasappe.

3. Evam eva kho bhikkhave pañc'ime ādīnavā mātugāme.

Katame pañca?

4. Asuci, duggandho, sabhīru, sappaṭibhayo, mittadubbhī.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā mātugāme ti.

CCXXX.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā kaṇhasappe. Katame pañca?

2. Kodhano, upanāhī, ghoraviso, dujjivho, mittadubbhī.

[page 261]

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā kaṇhasappe.

3. Evam eva kho bhikkhave pañc'ime ādīnavā mātugāme Katame pañca?

4. Kodhano, upanāhī, ghoraviso, dujjivho, mittadubbhī.

5. Tatr' idaɱ bhikkhave mātugāmassa ghoravisatā: yebhuyyena bhikkhave mātugāmo tibbarāgo. Tatr' idaɱ bhikkhave mātugāmassa dujjivhatā: yebhuyyena bhikkhave mātugāmo pisunavāco. Tatr' idaɱ bhikkhave mātugāmassa mittadubbhitā: yebhuyyena bhikkhave mātugāmo aticārinī.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā mātugāme ti.

Dīghacārikavaggo tevīsatimo.

Uddānaɱ:

Dīghacārikā dve vuttā atinivāsamacchare Dve ca kulupakā bhogo bhattaɱ sappāpare duve ti.

 


 

Avāsika-Vagga

CCXXXI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti. Katamehi pañcahi?

2. Na ākappasampanno hoti na vattasampanno, na bahussuto hoti na sutadharo, na paṭisallekhitā hoti na paṭisallānārāmo, na kalyāṇavāco hoti na kalyāṇavākkaraṇo, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hoti. Katamehi pañcahi?

[page 262]

4. ākappasampanno hoti vattasampanno, bahussuto hoti sutadharo, paṭisallekhitā hoti paṭisallānārāmo, kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hotī ti.

CCXXXII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?

2. Sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā ti.

CCXXXIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaɱ sobheti. Katamehi pañcahi?

[page 263]

2. Sīlavā hoti ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Bahussuto hoti ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā. Paṭibalo hoti upasaṅkamante dhammiyā kathāya sandassetuɱ samādapetuɱ samuttejetuɱ sampahaɱsetuɱ. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaɱ sobhetī ti.

CCXXXIV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi?

2. Sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Khaṇḍaphullaɱ paṭisaṅkharoti. Mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaɱ upasaṅkamitvā āroceti 'mahā kho āvuso bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātun' ti. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hotī ti.

CCXXXV.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaɱ anukampati. Katamehi pañcahi?

2. Adhisīle samādapeti. Dhammadassane niveseti.

Gilāṇake upasaṅkamitvā satiɱ uppādeti 'arahaggataɱ āyasmanto satiɱ upaṭṭhāpethā' ti.

[page 264]

Mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaɱ upasaṅkamitvā āroceti 'mahā kho āvuso bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātun' ti. Yaɱ kho pan'assa bhojanaɱ denti lūkhaɱ vā paṇītaɱ vā, taɱ attanā paribhuñjati, saddhādeyyaɱ na vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaɱ anukampatī ti.

CCXXXVI.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaɱ upadaɱseti, ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaɱ upadaɱseti, saddhādeyyaɱ vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaɱ upadaɱseti, anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaɱ upadaɱseti, saddhādeyyaɱ na vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

[page 265]

CCXXXVII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, āvāsamaccharī hoti āvāsapaligedhī, kulamaccharī hoti kulapaligedhī, saddhādeyyaɱ vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, na āvāsamaccharī hoti na āvāsapaligedhī, na kulamaccharī hoti na kulapaligedhī, saddhādeyyaɱ na vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCXXXVIII.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, āvāsamaccharī hoti, kulamaccharī hoti, lābhamaccharī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati,

[page 266]

na āvāsamaccharī hoti, na kulamaccharī hoti, na lābhamaccharī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCXXXIX.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. āvāsamaccharī hoti, kulamaccharī hoti, lābhamaccharī hoti, vaṇṇamaccharī hoti, saddhādeyyaɱ vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Na āvāsamaccharī hoti, na kulamaccharī hoti, na lābhamaccharī hoti, na vaṇṇamaccharī hoti, saddhādeyyaɱ na vinipāteti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCXL.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. āvāsamaccharī hoti, kulamaccharī hoti, lābhamaccharī hoti, vaṇṇamaccharī hoti, dhammamaccharī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Na āvāsamaccharī hoti, na kulamaccharī hoti, na lābhamaccharī hoti,

[page 267]

na vaṇṇamaccharī hoti, na dhammamaccharī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

Āvāsikavaggo catuvīsatimo.

Uddānaɱ:

āvāsiko piyo ca sobhanā bahūpakāro anukampako ca
Yathābhataɱ avaṇṇaɱ ca catukkamacchariyena cā ti.

 


 

Du-c-carita-Vagga

CCXLI.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā duccarite. Katame pañca?

2. Attā pi attānaɱ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā duccarite.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā sucarite. Katame pañca?

4. Attā pi attānaɱ na upavadati, anuvicca viññū pasaɱsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā sucarite ti.

CCXLII-CCXLIV.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā kāyaduccarite ... kāyasucarite ... vacīduccarite ... vacīsucarite ... manoduccarite ... manosucarite. Katame pañca?

[page 268]

2. Attā pi attānaɱ na upavadati, anuvicca viññū pasaɱsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā manosucarite ti.

CCXLV.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā duccarite. Katame pañca?

2. Attā pi attānaɱ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, saddhammā vuṭṭhāti, asaddhamme patiṭṭhāti.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā duccarite.

3. Pañc'ime bhikkhave ānisaɱsā sucarite. Katame pañca?

4. Attā pi attānaɱ na upavadati, anuvicca viññū pasaɱsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asaddhammā vuṭṭhāti, saddhamme patiṭṭhāti.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā sucarite ti.

CCXLVI-CCXLVIII.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā kāyaduccarite ... kāyasucarite ... vacīduccarite ... vacīsucarite ... manoduccarite ... manosucarite. Katame pañca?

2. Attā pi attānaɱ na upavadati, anuvicca viññū pasaɱsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asaddhammā vuṭṭhāti, saddhamme patiṭṭhāti.

Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā manosucarite ti.

CCXLIX.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā sīvathikāya. Katame pañca?

2. Asuci, duggandhā, sappaṭibhayā, vāḷānaɱ amanussānaɱ āvāso, bahuno janassa ārodanā.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā sīvathikāya.

3. Evam eva kho bhikkhave pañc'ime ādīnavā sīvathikūpame puggale. Katame pañca?

[page 269]

4. Idha bhikkhave ekacco puggalo asucinā kāyakammena samannāgato hoti, asucinā vacīkammena samannāgato hoti, asucinā manokammena samannāgato hoti: idam assa asucitāya vadāmi. Seyyathā pi sā bhikkhave sīvathikā asuci, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

5. Tassa asucinā kāyakammena samannāgatassa asucinā vacīkammena samannāgatassa asucinā manokammena samannāgatassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati: idam assa duggandhatāya vadāmi. Seyyathā pi sā bhikkhave sīvathikā duggandhā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

6. Tam enaɱ asucinā kāyakammena samannāgataɱ asucinā vacīkammena samannāgataɱ asucinā manokammena samannāgataɱ pesalā sabrahmacārī ārakā parivajjenti: idam assa sappaṭibhayasmiɱ vadāmi. Seyyathā pi sā bhikkhave sīvathikā sappaṭibhayā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

7. So asucinā kāyakammena samannāgato asucinā vacīkammena samannāgato asucinā manokammena samannāgato sabhāgehi puggalehi saddhiɱ saɱvasati: idam assa vāḷāvasathasmiɱ vadāmi. Seyyathā pi sā bhikkhave sīvathikā vāḷānaɱ amanussānaɱ āvāso, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

8. Tam enaɱ asucinā kāyakammena samannāgataɱ asucinā vacīkammena samannāgataɱ asucinā manokammena samannāgataɱ pesalā sabrahmacārī disvā khīyadhammaɱ āpajjanti 'aho vata no dukkhaɱ, ye mayaɱ evarūpehi puggalehi saddhiɱ saɱvasāmā' ti: idam assa ārodanāya vadāmi. Seyyathā pi sā bhikkhave sīvathikā bahuno janassa ārodanā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā sīvathikūpame puggale ti.

[page 270]

CCL.

1. Pañc'ime bhikkhave ādīnavā puggalappasāde. Katame pañca?

2. Yasmiɱ bhikkhave puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaɱ āpattiɱ āpanno hoti, yathārūpāya āpattiyā saṅgho ukkhipati. Tassa evaɱ hoti 'yo kho myāyaɱ puggalo piyo manāpo, so saṅghena ukkhitto' ti, bhikkhūsu appasādabahulo hoti, bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati, aññe bhikkhū abhajanto saddhammaɱ na suṇāti, saddhammaɱ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo ādīnavo puggalappasāde.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave yasmiɱ puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaɱ āpattiɱ āpanno hoti, yathārūpāya āpattiyā saṅgho ante nisīdāpeti. Tassa evaɱ hoti 'yo kho myāyaɱ puggalo piyo manāpo, so saṅghena ante nisīdāpito' ti, bhikkhūsu appasādabahulo hoti, bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati, aññe bhikkhū abhajanto saddhammaɱ na suṇāti, saddhammaɱ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaɱ bhikkhave dutiyo ādīnavo puggalappasāde.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave yasmiɱ puggale puggalo abhippasanno hoti, so disāpakkanto hoti ... pe ... so vibbhanto hoti ... pe ... so kālakato hoti. Tassa evaɱ hoti 'yo kho myāyaɱ puggalo piyo manāpo, so kālakato' ti, aññe bhikkhū na bhajati, aññe bhikkhū abhajanto saddhammaɱ na suṇāti, saddhammaɱ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaɱ bhikkhave pañcamo ādīnavo puggalappasāde.

Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā puggalappasāde ti.

Du-c-caritavaggo pañcavīsatimo.

[page 271]

Uddānaɱ:

Du-c-caritaɱ kāyaduccaritaɱ vacīduccaritaɱ manoduccaritaɱ.
Catūhi pare dve sīvathikā puggalappasādena cā ti.

 


 

[Chaṭṭha-Paṇṇāsako.]

[Upasampadā-Vagga]

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaɱ. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban ti.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo ... pe ... sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena ... asekhena paññākkhandhena ... asekhena vimuttikkhandena ... asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo ti.

[page 272]

1. Pañc' imāni bhikkhave macchariyāni. Katamāni pañca?

2. āvāsamacchariyaɱ, kulamacchariyaɱ, lābhamacchariyaɱ, vaṇṇamacchariyaɱ, dhammamacchariyaɱ.

Imāni kho bhikkhave pañca macchariyāni. Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ macchariyānaɱ etaɱ patikiṭṭhaɱ, yad idaɱ dhammamacchariyan ti.

1. Pañcannaɱ bhikkhave macchariyānaɱ pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Katamesaɱ pañcannaɱ?

2. āvāsamacchariyassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Kulamacchariyassa ... lābhamacchariyassa ... vaṇṇamacchariyassa ... dhammamacchariyassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati.

Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ macchariyānaɱ pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussatī ti.

1. Pañc'ime bhikkhave dhamme appahāya abhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Katame pañca?

2. āvāsamacchariyaɱ, kulamacchariyaɱ, lābhamacchariyaɱ, vaṇṇamacchariyaɱ, dhammamacchariyaɱ.

Ime kho bhikkhave pañca dhamme appahāya abhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ.

3. Pañc'ime bhikkhave dhamme pahāya bhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Katame pañca?

4. āvāsamacchariyaɱ, kulamacchariyaɱ, lābhamacchariyaɱ, vaṇṇamacchariyaɱ, dhammamacchariyaɱ.

Ime kho bhikkhave pañca dhamme pahāya bhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharitun ti.

1. Pañc'ime bhikkhave dhamme appahāya abhabbo dutiyaɱ jhānaɱ ... tatiyaɱ jhānaɱ ... catutthaɱ jhānaɱ ... sotāpattiphalaɱ ... sakadāgāmiphalaɱ ... anāgāmiphalaɱ ... arahattaphalam sacchikātuɱ. Katame pañca?

[page 273]

2. āvāsamacchariyaɱ, kulamacchariyaɱ, lābhamacchariyaɱ, vaṇṇamacchariyaɱ, dhammamacchariyaɱ.

Ime kho bhikkhave pañca dhamme appahāya abhabbo arahattaphalaɱ sacchikātuɱ.

3. Pañc'ime bhikkhave dhamme pahāya bhabbo dutiyaɱ jhānaɱ ... tatiyaɱ jhānaɱ ... pe ... arahattaphalaɱ sacchikātun ti.

1. Pañc'ime bhikkhave dhamme appahāya abhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Katame pañca?

2. āvāsamacchariyaɱ, kulamacchariyaɱ, lābhamacchariyaɱ, vaṇṇamacchariyaɱ, akataññutaɱ akataveditaɱ.

Ime kho bhikkhave pañca dhamme appahāya abhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ.

3. Pañc'ime bhikkhave dhamme pahāya bhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Katame pañca?

4. āvāsamacchariyaɱ, kulamacchariyaɱ, lābhamacchariyaɱ, vaṇṇamacchariyaɱ, akataññutaɱ akataveditaɱ.

Ime kho bhikkhave pañca dhamme pahāya bhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharitun ti.

1. Pañc'ime bhikkhave dhamme appahāya abhabbo dutiyaɱ jhānaɱ ... pe ... tatiyaɱ jhānaɱ ... pe ... catutthaɱ jhānaɱ ... pe ... sotāpattiphalaɱ ... pe ... sakadāgāmiphalaɱ ... pe ... anāgāmiphalaɱ ... pe ... arahattaɱ sacchikātuɱ. Katame pañca?

. āvāsamacchariyaɱ, kulamacchariyaɱ, lābhamacchariyaɱ, vaṇṇamacchariyaɱ, akataññutaɱ akataveditaɱ ...

Ime kho bhikkhave pañca dhamme pahāya bhabbo arahattaɱ sacchikātun ti.

[page 274]

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhattuddesako na sammannitabbo. Katamehi pañcahi?

2. Chandāgatiɱ gacchati, dosāgatiɱ gacchati, mohāgatiɱ gacchati, bhayāgatiɱ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaɱ na jānāti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako na sammannitabbo.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhattuddesako sammannitabbo. Katamehi pañcahi?

4. Na chandāgatiɱ gacchati, na dosāgatiɱ gacchati, na mohāgatiɱ gacchati, na bhayāgatiɱ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaɱ jānāti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako sammannitabbo ti.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhattuddesako sammato na pesetabbo ... pe ... sammato pesetabbo ... bālo veditabbo ... pe ... paṇḍito veditabbo ... pe ... khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati ... pe ... akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati ... pe ... yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye ... pe ... yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

. Na chandāgatiɱ gacchati, na dosāgatiɱ gacchati, na mohāgatiɱ gacchati, na bhayāgatiɱ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaɱ jānāti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathabhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato senāsanapaññāpako na sammannitabbo ... senāsanapaññāpako sammannitabbo ... paññattāpaññattaɱ na jānāti ... paññattāpaññattaɱ jānāti ... Bhaṇḍāgāriko na sammannitabbo ... bhaṇḍāgāriko sammannitabbo ... guttāguttaɱ na jānāti ... guttāguttaɱ jānāti ... Cīvarapaṭiggāhako na sammanitabbo ... cīvarapaṭiggāhako sammannitabbo .

[page 275]

. . gahitāgahitaɱ na jānāti ... gahitāgahitaɱ jānāti ... pe ... Cīvarabhājako na sammannitabbo ... cīvarabhājako sammannitabbo ... pe ... Yāgubhājako na sammannitabbo ... yāgubhājako sammannitabbo ... pe ... Phalabhājako na sammannitabbo ... phalabhājako sammannitabbo ... pe ... Khajjakabhājako na sammannitabbo ... khajjakabhājako sammannitabbo ... bhājitābhājitaɱ na jānāti ... bhājitābhājitaɱ jānāti ... Appamattakavissajjako na sammannitabbo ... appamattakavissajjako sammannitabbo ... vissajjitāvissajjitaɱ na jānāti ... vissajjitāvissajjitam jānāti ... pe ... Sāṭiyagāhāpako na sammannitabbo ... sāṭiyagāhāpako sammannitabbo ... Pattaggāhāpako na sammannitabbo ... pattaggāhāpako sammannitabbo ... gahitāgahitaɱ na jānāti ... gahitāgahitaɱ jānāti ... ārāmikapesako na sammannitabbo ... ārāmikapesako sammannitabbo ... Sāmaṇerapesako na sammannitabbo ... sāmaṇerapesako sammannitabbo ... pe ... sammato na pesetabbo ... sammato pesetabbo ... bālo veditabbo ... paṇḍito veditabbo ... khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati ... akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati ... yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye ... pesitāpesitaɱ na jānāti ... yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

2. Na chandāgatiɱ gacchati, na dosāgatiɱ gacchati, na mohāgatiɱ gacchati, na bhayāgatiɱ gacchati, pesitāpesitaɱ jānāti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.

[page 276]

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī ... sikkhamānā ... sāmaṇerā ... upāsikā yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Pāṇātipātinī hoti adinnādāyinī hoti, kāmesu micchācārinī hoti, musāvādinī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye.

3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge. Katamehi pañcahi?

4. Pāṇātipātā paṭiviratā hoti, adinnādānā paṭiviratā hoti, kāmesu micchācārā paṭiviratā hoti, musāvādā paṭiviratā hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge ti.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato ājīvako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi pañcahi?

2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato ājīvako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye ti.

1. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato nigaṇṭho ... muṇḍasāvako ... jaṭilako ... paribbājako ... māgaṇḍiko ... tedaṇḍiko ... aviruddhako ... gotamako ... devadhammiko yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

[page 277]

Katamehi pañcahi?

2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.

Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato devadhammiko yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye ti.

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca?

2. Asubhasaññā, maraṇasaññā, ādīnavasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā ti.

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca?

2. Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā ti.

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca?

2. Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā ti.

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca?

2. Saddhindriyaɱ, viriyindriyaɱ, satindriyaɱ, samādhindriyaɱ, paññindriyaɱ.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā.

[page 278]

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca?

2. Saddhābalaɱ, viriyabalaɱ, satibalaɱ, samādhibalaɱ, paññābalaɱ.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā.

1. Rāgassa bhikkhave pariññāya pari-k-khayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya ime pañca dhammā bhāvetabbā ... Dosassa ... mohassa ... kodhassa ... upanāhassa ... makkhassa ... paḷāsassa ... issāya ... macchariyassa ... māyāya ... sātheyyassa ... thambhassa ... sārambhassa ... mānassa ... atimānassa ... madassa ... pamādassa abhiññāya pariññāya pari-k-khayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya ime pañca dhammā bhāvetabbā ti.

Upasampadāvaggo niṭṭhito chavīsatimo.

Chatto Paṇṇāsako.

Uddānaɱ:

Abhiññāya pariññāya pari-k-khayāya pahānāya khayāya vayena ca
Virāganirodhā cāgañ ca paṭinissaggo ime dasā ti.
Tatr' idaɱ vaggass' uddānaɱ:
Sekhabalaɱ Balañ c'eva Pañcaṅgikañ ca Sumanaɱ
Muṇḍa-Nīvaraṇa-Saññañ ca Yodhājīvañ ca aṭṭhamaɱ
Theraɱ Kakudha-Phāsuñ ca Andhakavinda-dvādasaɱ
Gilāna-Rāja-Tikaṇḍaɱ Saddhammāghātupāsakaɱ
Arañña-Brāhmaṇañ c'eva Kimbilakkosakaɱ tathā
Dīghacārāvāsikañ ca Duccaritūpasampadan ti.

Pañcakanipāto niṭṭhito.

 


 

[page 279]

Chakka-Nipāta

Namo Tassa Bhagavato Arahato Sammāsam buddhassa.

Paṭhama Paṇṇāsako

Āhuneyya-Vagga

I.

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi chahi?

3. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaɱ sutvā ... ghānena gandhaɱ ghāyitvā ... jivhāya rasaɱ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā ... manasā dhammaɱ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun ti.

[page 280]

II.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu anekavihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhoti, eko pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti, āvibhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamāno gacchati seyyathā pi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimujjaɱ karoti seyyathā pi udake, udake pi abhijjamāne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaɱ, ākāse pi pallaṅkena kamati seyyathā pi pakkhī sakuṇo, ime pi candimasuriye evaɱmahiddhike evaɱmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati, yāva Brahmalokā pi kāyena 'va saɱvatteti.

3. Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

4. Parasattānaɱ parapuggallānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittan ti pajānāti, vītarāgaɱ vā cittaɱ ... sadosaɱ vā cittaɱ ... vītadosaɱ vā cittaɱ ... samohaɱ vā cittaɱ ... vītamohaɱ vā cittam ... saɱkhittaɱ vā cittaɱ ... vikkhittaɱ vā cittaɱ ... mahaggataɱ vā cittaɱ ... amahaggataɱ vā cittaɱ ... sa-uttaraɱ vā cittaɱ ... anuttaraɱ vā cittaɱ ... samāhitaɱ vā cittaɱ ... asamāhitaɱ vā cittaɱ ... vimuttaɱ vā cittaɱ ... avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittan ti pajānāti.

5. Anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiɱsatim pi jātiyo cattāḷīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhappaṭisaɱvedī evamāyupariyanto,

[page 281]

so tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraɱ sa-uddesam anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.

6. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

III.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi chahi?

[page 282]

2. Saddhindriyena viriyindriyena satindriyena samādhindriyena paññindriyena āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

IV.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi chahi?

2. Saddhābalena viriyabalena satibalena samādhibalena paññābalena āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

V.

1. Chahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave rañño bhadro assājāniyo khamo hoti rūpānaɱ, khamo saddānaɱ, khamo gandhānaɱ, khamo rasānaɱ, khamo phoṭṭhabbānaɱ, vaṇṇasampanno ca hoti.

Imehi kho bhikkhave chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Evam eva kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi chahi?

[page 283]

3. Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaɱ, khamo saddānaɱ, khamo gandhānaɱ, khamo rasānaɱ, khamo phoṭṭhabbānaɱ, khamo dhammānaɱ.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

VI.

1. Chahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave rañño bhadro assājāniyo khamo hoti rūpānaɱ, khamo saddānaɱ, khamo gandhānaɱ, khamo rasānaɱ, khamo phoṭṭhabbānaɱ, balasampanno ca hoti.

Imehi kho bhikkhave chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Evam eva kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi chahi?

3. Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaɱ, khamo saddānaɱ, khamo gandhānaɱ, khamo rasānaɱ, khamo phoṭṭhabbānaɱ, khamo dhammānaɱ.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettam lokassā ti.

VII.

1. Chahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave rañño bhadro assājāniyo khamo hoti rūpānaɱ, khamo saddānaɱ, khamo gandhānaɱ, khamo rasānaɱ, khamo phoṭṭhabbānaɱ, javasampanno ca hoti.

[page 284]

Imehi kho bhikkhave chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājāniyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgan tveva saɱkhaɱ gacchati. Evam eva kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi chahi?

3. Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaɱ ... pe ... khamo dhammānaɱ.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

VIII.

1. Cha yimāni bhikkhave anuttariyāni. Katamāni cha?

2. Dassanānuttariyaɱ, savanānuttariyaɱ, lābhānuttariyaɱ, sikkhānuttariyaɱ, pāricariyānuttariyaɱ, anussatānuttariyaɱ.

Imāni kho bhikkhave cha anuttariyānī ti.

IX.

1. Cha yimāni bhikkhave anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha?

2. Buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati.

Imāni kho bhikkhave cha anussatiṭṭhānānī ti.

X.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiɱ Nigrodhārāme. Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaɱ etad avoca: Yo so bhante ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so katamena vihārena bahulaɱ viharatī ti? Yo so Mahānāma ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano,

[page 285]

so iminā vihārena bahulaɱ viharati:--

2. Idha Mahānāma ariyasāvako Tathāgataɱ anussarati 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti Tathāgataɱ ārabbha. Ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati.

Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako: visamagatāya pajāya sampanno viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotaɱ samāpanno buddhānussatiɱ bhāveti.

3. Puna ca paraɱ Mahānāma ariyasāvako dhammaɱ anussarati 'svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako dhammaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti dhammaɱ ārabbha. Ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati.

Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako: visamagatāya pajāya sampanno viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati,

[page 286]

dhammasotaɱ samāpanno dhammānussatiɱ bhāveti.

4. Puna ca paraɱ Mahānāma ariyasāvako saṅghaɱ anussarati 'supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, samīcipaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yad idaɱ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako saṅghaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti saṅghaɱ ārabbha. Ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati.

Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako: visamagatāya pajāya sampanno viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotaɱ samāpanno saṅghānussatiɱ bhāveti.

5. Puna ca paraɱ Mahānāma ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūpasaṭṭhāni aparāmaṭṭhāni samādhisaɱvattanikāni. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako attano sīlaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti sīlaɱ ārabbha. Ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati.

[page 287]

Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako: visamagatāya pajāya sampanno viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotaɱ samāpanno sīlānussatiɱ bhāveti.

6. Puna ca paraɱ Mahānāma ariyasāvako attano cāgaɱ anussarati 'lābhā vata me suladdhaɱ vata me, yo 'haɱ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako cāgaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti cāgaɱ ārabbha. Ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati.

Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako: visamagatāya pajāya sampanno viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotaɱ samāpanno cāgānussatiɱ bhāveti.

7. Puna ca paraɱ Mahānāma ariyasāvako devatānussatiɱ bhāveti 'santi devā Catummahārājikā, santi devā Tāvatiɱsā, santi devā Yāmā, santi devā Tusitā, santi devā Nimmānaratino, santi devā Paranimmitavasavattino, santi devā Brahmakāyikā, santi devā Taduttari; yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā saddhā saɱvijjati; yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpaɱ sīlaɱ saɱvijjati; yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā tato cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpaɱ sutaɱ saɱvijjati; yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpo cāgo saɱvijjati; yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā paññā saɱvijjatī' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsañ ca devatānaɱ saddhañ ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ ca paññañ ca anussarati,

[page 288]

nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedam, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati.

Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako: visamagatāya pajāya sampanno viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotaɱ samāpanno devatānussatiɱ bhāveti.

Yo so Mahānāma ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaɱ viharatī ti.

Āhuneyyavaggo paṭhamo.

Tass' uddānaɱ:

Dve āhuneyyā indriya-balāni tayo ājāniyā
Anuttariya-anussatā Mahānāmena te dasā ti.

 


 

Sārāṇīya-Vagga

XI.

1. Cha yime bhikkhave dhammā sārāṇīyā. Katame cha?

2. Idha bhikkhave bhikkhuno mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca: ayaɱ pi dhammo sārāṇīyo.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno mettaɱ vacīkammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca: ayam pi dhammo sārāṇīyo.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno mettaɱ manokammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca: ayam pi dhammo sārāṇīyo.

[page 289]

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu, ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattam pi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti, sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī: ayam pi dhammo sārāṇīyo.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūpasaṭṭhāni aparāmaṭṭhāni samādhisaɱvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi c'eva raho ca: ayam pi dhammo sārāṇīyo.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu, yāyaɱ diṭṭhi ariyā nīyānikā nīyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi c'eva raho ca: ayam pi dhammo sārāṇīyo.

Ime kho bhikkhave cha dhammā sārāṇīyā ti.

XII.

1. Cha yime bhikkhave dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattanti. Katame cha?

2. Idha bhikkhave bhikkhuno mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca.

Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno mettaɱ vacīkammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti . . .pe ... mettaɱ manokammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu, ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattam pi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī.

[page 290]

Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūpasaṭṭhāni aparāmaṭṭhāni samādhisaɱvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi c'eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu, yāyaɱ diṭṭhi ariyā nīyānikā nīyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi c'eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave cha dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattantī ti.

XIII.

1. Cha yimā bhikkhave nissāraṇīyā dhātuyo. Katamā cha?

2. Idha bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya 'mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānikatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me vyāpādo cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti. So "mā h'evan" ti 'ssa vacanīyo: 'māyasmā evaɱ avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya, aṭṭhānam etaɱ āvuso anavakāso, yaɱ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānikatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca pan'assa vyāpādo cittaɱ pariyādāya ṭhassatī' ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

[page 291]

Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso vyāpādassa, yad idaɱ mettā cetovimutti.

3. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya 'karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānikatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me vihesā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti. So "mā h'evan" ti 'ssa vacanīyo: 'māyasmā evaɱ avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya, aṭṭhānam etaɱ āvuso anavakāso, yaɱ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānikatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca pan'assa vihesā cittaɱ pariyādāya ṭhassatī' ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Nissaraṇam h'etaɱ āvuso vihesāya, yad idaɱ karuṇā cetovimutti.

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya 'muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānikatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me arati cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti. So "mā h'evan" ti 'ssa vacanīyo: 'māyasmā evaɱ avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya, atthānam etaɱ āvuso anavakāso, yaɱ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānikatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca pan'assa arati cittaɱ pariyādāya ṭhassatī' ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso aratiyā, yad idaɱ muditā cetovimutti.

5. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vaddeyya 'upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānikatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me rāgo cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti. So "mā h'evan" ti 'ssa vacanīyo: 'māyasmā evaɱ avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya, aṭṭhānam etaɱ āvuso anavakāso, yaɱ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānikatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,

[page 292]

atha ca pan'assa rāgo cittaɱ pariyādāya ṭhassatī' ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso rāgassa, yad idaɱ upekkhā cetovimutti.

6. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya 'animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānikatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaɱ hotī' ti. So "mā h'evan" ti 'ssa vacanīyo: 'māyasmā evaɱ avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya, aṭṭhānam etaɱ āvuso anavakāso, yaɱ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānikatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca pan'assa nimittānusāri viññāṇaɱ bhavissatī' ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso sabbanimittānaɱ, yad idaɱ animittā cetovimutti.

7. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya 'asmī ti kho me vigataɱ, ayam aham asmī ti ca na samanupassāmi, atha ca pana me vicikicchākathaɱkathāsallaɱ cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti. So "mā h'evan" ti 'ssa vacanīyo: 'māyasmā evaɱ avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya, aṭṭhānam etaɱ āvuso anavakāso, yaɱ asmī ti vigate, ayam aham asmī ti ca na samanupassato, atha ca pan'assa vicikicchākathaɱkathāsallaɱ cittaɱ pariyādāya ṭhassatī' ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso vicikicchākathaɱkathāsallassa, yad idaɱ asmī ti mānasamugghāto.

Imā kho bhikkhave cha nissāraṇīyā dhātuyo ti.

XIV.

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ.

[page 293]

āyasmā Sāriputto etad avoca:--

2. Tathā tathā āvuso bhikkhu vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato na bhaddakaɱ maraṇaɱ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Kathañ cāvuso bhikkhu tathā tathā vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato na bhaddakaɱ maraṇaɱ hoti, na bhaddikā kālakiriyā?

3. Idhāvuso bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataɱ anuyutto, bhassārāmo hoti bhassarato bhassārāmataɱ anuyutto, niddārāmo hoti niddārato niddārāmataɱ anuyutto, saṅgaṇikārāmo hoti saṅgaṇikārato saṅgaṇikārāmataɱ anuyutto, saɱsaggārāmo hoti saɱsaggarato saɱsaggārāmataɱ anuyutto, papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataɱ anuyutto. Evaɱ kho āvuso bhikkhu tathā tathā vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato na bhaddakaɱ maraṇaɱ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Ayaɱ vuccat' āvuso bhikkhu sakkāyābhirato, na pahāsi sakkāyaɱ sammā dukkhassa antakiriyāya.

4. Tathā tathā āvuso bhikkhu vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato bhaddakaɱ maraṇaɱ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Kathañ cāvuso bhikkhu tathā tathā vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato bhaddakaɱ maraṇaɱ hoti, bhaddikā kālakiriyā?

5. Idhāvuso bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataɱ anuyutto, na bhassārāmo hoti na bhassarato na bhassārāmataɱ anuyutto, na niddārāmo hoti na niddārato na niddārāmataɱ anuyutto, na saṅgaṇikārāmo hoti na saṅgaṇikārato na saṅgaṇikārāmataɱ anuyutto, na saɱsaggārāmo hoti na saɱsaggarato na saɱsaggārāmataɱ anuyutto, na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataɱ anuyutto. Evaɱ kho āvuso bhikkhu tathā tathā vihāraɱ kappeti,

[page 294]

yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato bhaddakaɱ maraṇaɱ hoti, bhaddikā kālakiriyā.

Ayaɱ vuccat' āvuso bhikkhu nibbānābhirato, pahāsi sakkāyaɱ sammā dukkhassa antakiriyāyā ti.

Yo papañcaɱ anuyutto papañcābhirato mago
virādhayi so nibbānaɱ yogakkhemaɱ anuttaraɱ
yo ca papañcaɱ hitvāna nippapañcapade rato
ārādhayi so nibbānaɱ yogakkhemaɱ anuttaran ti.

XV.

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

Tathā tathāvuso bhikkhu vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Kathañ cāvuso bhikkhu tathā tathā vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato kālakiriyā anutappā hoti?

2. Idhāvuso bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataɱ anuyutto, bhassārāmo hoti ... niddārāmo hoti ... saṅgaṇikārāmo hoti ... saɱsaggārāmo hoti ... papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataɱ anuyutto.

Evaɱ kho āvuso bhikkhu tathā tathā vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Ayaɱ vuccat' āvuso bhikkhu sakkāyābhirato, na pahāsi sakkāyaɱ sammā dukkhassa antakiriyāya.

3. Tathā tathā āvuso bhikkhu vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti.

Kathañ cāvuso bhikkhu tathā tathā vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti?

4. Idhāvuso bhikkhu na kammārāmo hoti na kammārato na kammarāmataɱ anuyutto, na bhassārāmo hoti ... na niddārāmo hoti .

[page 295]

. . na saṅgaṇikārāmo hoti ... na saɱsaggārāmo hoti ... na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataɱ anuyutto. Evaɱ kho āvuso bhikkhu tathā tathā vihāraɱ kappeti, yathā yathā 'ssa vihāraɱ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Ayaɱ vuccat' āvuso bhikkhu nibbānābhirato, pahāsi sakkāyaɱ sammā dukkhassa antakiriyāyā ti.

Yo papañcaɱ anuyutto papañcābhirato mago
virādhayi so nibbānaɱ yogakkhemaɱ anuttaraɱ
yo ca papañcaɱ hitvāna nippapañcapade rato
ārādhayi so nibbānaɱ yogakkhemaɱ anuttaran ti.

XVI.

1. Ekam samayaɱ Bhagavā Bhaggesu viharati Suɱsumāragire Bhesakaḷāvane Migadāye. Tena kho pana samayena Nakulapitā gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Nakulamātā gahapatānī Nakulapitaraɱ gahapatiɱ etad avoca:--

2. Mā kho tvaɱ gahapati sāpekho kālam akāsi. Dukkhā gahapati sāpekhassa kālakiriyā, garahitā ca Bhagavatā sāpekhassa kālakiriyā. Siyā kho pana te gahapati evam assa 'Nakulamātā gahapatānī mam' accayena na sakkoti dārake posetuɱ gharāvāsaɱ santharitun' ti.

Na kho pan'etaɱ gahapati evaɱ daṭṭhabbaɱ. Kusalā 'haɱ gahapati kappāsaɱ kantituɱ veṇiɱ olikhituɱ, sakkom' ahaɱ gahapati tav' accayena dārake posetuɱ gharāvāsaɱ santharituɱ.

[page 296]

Tasmā ti ha tvaɱ gahapati mā sāpekho kālam akāsi. Dukkhā gahapati sāpekhassa kālakiriyā, garahitā ca Bhagavatā sāpekhassa kālakiriyā.

Siyā kho pana te gahapati evam assa 'Nakulamātā gahapatānī mam' accayena aññaɱ gharaɱ gamissatī' ti. Na kho pan'etaɱ gahapati evaɱ daṭṭhabbaɱ. Tvañ c'eva kho gahapati jānāsi, ahañ ca, yathā no soḷāsavassāni gahaṭṭhakaɱ brahmacariyaɱ samāciṇṇaɱ. Tasmā ti ha tvaɱ gahapati mā sāpekho kālam akāsi. Dukkhā gahapati sāpekhassa kālakiriyā, garahitā ca Bhagavatā sāpekhassa kālakiriyā.

Siyā kho pana te gahapati evam assa 'Nakulamātā gahapatānī mam' accayena na dassanakāmā bhavissati Bhagavato, na dassanakāmā bhikkhusaṅghassā' ti. Na kho pan'etaɱ gahapati evaɱ daṭṭhabbaɱ. Ahaɱ hi gahapati tav' accayena dassanakāmatarā c'eva bhavissāmi Bhagavato dassanakāmatarā ca bhikkhusaṅghassa. Tasmā ti ha tvaɱ gahapati mā sāpekho kālam akāsi. Dukkhā gahapati sāpekhassa kālakiriyā, garahitā ca Bhagavatā sāpekhassa kālakiriyā.

Siyā kho pana te gahapati evam assa 'Nakulamātā gahapatānī mam' accayena na sīlesu paripūrakārinī' ti.

Na kho pan'etaɱ gahapati evaɱ daṭṭhabbaɱ. Yāvatā kho gahapati tassa Bhagavato sāvikā gihī odātavasanā sīlesu paripūrakāriniyo, ahan tāsaɱ aññatarā. Yassa kho pan'assa kaṅkhā vā vimati vā, ayaɱ so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho Bhaggesu viharati Suɱsumāragire Bhesakaḷāvane Migadāye, taɱ Bhagavantaɱ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmā ti ha tvaɱ gahapati mā sāpekho kālam akāsi.

[page 297]

Dukkhā gahapati sāpekhassa kālakiriyā, garahitā ca Bhagavatā sāpekhassa kālakiriyā.

Siyā kho pana te gahapati evam assa 'Nakulamātā gahapatānī na lābhinī ajjhattaɱ cetosamathassā' ti. Na kho pan'etaɱ gahapati evaɱ daṭṭhabbaɱ. Yāvatā kho gahapati tassa Bhagavato sāvikā gihī odātavasanā lābhiniyo ajjhattaɱ cetosamathassa, ahan tāsaɱ aññatarā.

Yassa kho pan'assa kaṅkhā vā vimati vā, ayaɱ so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho Bhaggesu viharati Suɱsumāragire Bhesakaḷāvane Migadāye, taɱ Bhagavantaɱ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmā ti ha tvaɱ gahapati mā sāpekho kālam akāsi. Dukkhā gahapati sāpekhassa kālakiriyā, garahitā ca Bhagavatā sāpekhassa kālakiriyā.

Siyā kho pana te gahapati evam assa 'Nakulamātā gahapatānī na imasmiɱ dhammavinaye ogādhappattā paṭigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaɱkathā vesārajjappattā aparappaccayā Satthu sāsane viharatī' ti. Na kho pan'etaɱ gahapati evaɱ daṭṭhabbaɱ.

Yāvatā kho gahapati tassa Bhagavato sāvikā gihī odātavasanā imasmiɱ dhammavinaye ogādhappattā paṭigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaɱkathā vesārajjappattā aparappaccayā Satthu sāsane viharantiyo, ahan tāsaɱ aññatarā. Yassa kho pan'assa kaṅkhā vā vimati vā, ayaɱ so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho Bhaggesu viharati Suɱsumāragire Bhesakaḷāvane Migadāye, taɱ Bhagavantaɱ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmā ti ha tvaɱ gahapati mā sāpekho kālam akāsi. Dukkhā gahapati sāpekhassa kālakiriyā, garahitā ca Bhagavatā sāpekhassa kālakiriyā ti.

3. Atha kho Nakulapituno gahapatissa Nakulamātarā gahapatāniyā iminā ovādena ovadiyamānassa so ābādho ṭhānaso paṭippassambhi,

[page 298]

vuṭṭhahi ca Nakulapitā gahapati tamhā ābādhā. Tathā pahīno ca pana Nakulapituno gahapatissa so ābādho ahosi. Atha kho Nakulapitā gahapati gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā daṇḍam olubbha yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Nakulapitaraɱ gahapatiɱ Bhagavā etad avoca:--

4. Lābhā te gahapati suladdhan te gahapati, yassa te Nakulamātā gahapatānī anukampikā atthakāmā ovādikā anusāsikā; yāvatā kho gahapati mama sāvikā gihī odātavasanā sīlesu paripūrakāriniyo, Nakulamātā gahapatānī tāsaɱ aññatarā; yāvatā kho gahapati mama sāvikā gihī odātavasanā labhiniyo ajjhattaɱ cetosamathassa, Nakulamātā gahapatānī tāsaɱ aññatarā; yāvatā kho gahapati mama sāvikā gihī odātavasanā imasmiɱ dhammavinaye ogādhappattā paṭigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaɱkathā vesārajjappattā aparappaccayā Satthu sāsane viharantiyo, Nakulamātā gahapatānī tāsaɱ aññatarā. Lābhā te gahapati suladdhan te gahapati, yassa te Nakulamātā gahapatānī anukampikā atthakāmā ovādikā anusāsikā ti.

XVII.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yen' upaṭṭhānasālā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. āyasmā pi kho Sāriputto sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yen' upaṭṭhānasālā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 299]

āyasmā pi kho Mahāmoggallāno, āyasmā pi kho Mahākassapo, āyasmā pi kho Mahākaccāno, āyasmā pi kho Mahākoṭṭhito, āyasmā pi kho Mahācundo, āyasmā pi kho Mahākappino, āyasmā pi kho Anuruddho, āyasmā pi kho Revato, āyasmā pi kho Ānando sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yen' upaṭṭhānasālā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Atha kho Bhagavā bahu-deva rattiɱ nisajjāya vītināmetvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ pāvisi. Te pi kho āyasmanto acirapakkantassa Bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraɱ agamaɱsu. Ye pana tattha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaɱ dhammavinayaɱ, te yāva suriyass' uggamanā kākacchamānā supiɱsu. Addasā kho Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena te bhikkhū yāva suriyass' uggamanā kākacchamāne supante, disvā yen' upaṭṭhānasālā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Nisajja kho Bhagavā te bhikkhū āmantesi:--

2. Kahan nu kho bhikkhave Sāriputto, kahaɱ Mahāmoggallāno, kahaɱ Mahākassapo, kahaɱ Mahākaccāno, kahaɱ Mahākoṭṭhito, kahaɱ Mahācundo, kahaɱ Mahākappino, kahaɱ Anuruddho, kahaɱ Revato, kahaɱ Ānando, kahan nu kho te bhikkhave therā sāvakā gatā ti? 'Te pi kho bhante āyasmanto acirapakkantassa Bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraɱ agamaɱsū' ti. Tena no tumhe bhikkhave therā, bhikkhū navā yāva suriyass' uggamanā kākacchamānā supatha.

Taɱ kim maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā: rājā khattiyo muddhāvasitto yāvadatthaɱ seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto viharanto yāvajīvaɱ rajjaɱ kārento janapadassa vā piyo manāpo ti?

[page 300]

'No h'etaɱ bhante.' Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ: rājā khattiyo muddhāvasitto yāvadatthaɱ seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto viharanto yāvajīvaɱ rajjaɱ kārento janapadassa vā piyo manāpo ti.

Taɱ kim maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā: raṭṭhiko pettaniko senāya senāpatiko gāmagāmiko pūgagāmaṇiko yāvadaṭṭhaɱ seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto viharanto yāvajīvaɱ pūgagāmaṇikattaɱ kārento pūgassa vā piyo manāpo ti?

'No h'etaɱ bhante.' Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ: pūgagāmaṇiko yāvadattham seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto viharanto yāvajīvaɱ pūgagāmaṇikattaɱ kārento pūgassa vā piyo manāpo' ti.

Taɱ kim maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā: samaṇo vā brāhmaṇo vā yāvadatthaɱ seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaɱ ananuyutto avipassako kusalānaɱ dhammānaɱ pubbarattāpararattaɱ bodhapakkhikānaɱ dhammānaɱ bhāvanānuyogaɱ ananuyutto āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto ti? 'No h'etaɱ bhante' . Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ:

[page 301]

samaṇo vā brāhmaṇo vā yāvadatthaɱ seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaɱ ananuyutto avipassako kusalānaɱ dhammānaɱ pubbarattāpararattaɱ bodhapakkhikānaɱ dhammānaɱ bhāvanānuyogaɱ ananuyutto āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto ti. Tasmā ti ha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ:--

3. Indriyesu guttadvārā bhavissāma bhojane mattaññuno jāgariyaɱ anuyuttā vipassakā kusalānaɱ dhammānaɱ pubbarattāpararattaɱ bodhapakkhikānaɱ dhammānaɱ bhāvanānuyogam anuyuttā viharissāmā ti.

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabban ti.

XVIII.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ. Addasā kho Bhagavā addhānamaggapaṭipanno aññatarasmiɱ padese macchikaɱ macchabandhaɱ macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāṇaɱ, disvā maggā ukkamma aññatarasmiɱ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:--

2. Passatha no tumhe bhikkhave amuɱ macchikaɱ macchabandhaɱ macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamānan ti? 'Evaɱ bhante.'

Taɱ kim maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā: macchiko macchabandho macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ ajjhāvasanto ti?

[page 302]

'No h'etaɱ bhante.' Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ: macchiko macchabandho macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī va rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ ajjhāvasanto ti. Taɱ kissa hetu? Te hi so bhikkhave macche vajjhe vadhāy' upanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaɱ bhogakkhandhaɱ ajjhāvasati.

Taɱ kim maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā: goghātako gāvo vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ ajjhāvasanto ti? 'No h'etaɱ bhante.' Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ: goghātako gāvo vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ ajjhāvasanto ti. Taɱ kissa hetu? Te hi so bhikkhave gāvo vajjhe vadhāy' upanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaɱ bhogakkhandhaɱ ajjhāvasati.

Tam kim maññatha bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaɱ vā sutaɱ vā:

[page 303]

orabbhiko ... pe ... sūkariko ... sākuṇiko ... māgaviko mige vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ ajjhāvasanto ti? 'No h'etaɱ bhante.' Sādhu bhikkhave, mayā pi kho etaɱ bhikkhave neva diṭṭhaɱ na sutaɱ: māgaviko mige vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ ajjhāvasanto ti. Taɱ kissa hetu?

Te hi so bhikkhave mige vajjhe vadhāy' upanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaɱ bhogakkhandhaɱ ajjhāvasati. Te hi so bhikkhave tiracchānagate pāṇe vajjhe vadhāy' upanīte pāpakena manasānupekkhamāno neva hatthiyāyī bhavissati na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaɱ bhogakkhandhaɱ ajjhāvasissati. Ko pana vādo yaɱ manussabhūtaɱ vajjhaɱ vadhāy' upanītaɱ pāpakena manasānupekkhati, taɱ hi 'ssa bhikkhave hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjatī ti.

XIX.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Nādike viharati Giñjakāvasathe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti.

[page 304]

Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Maraṇasati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā.

Bhāvetha no tumhe bhikkhave maraṇasatin ti.

3. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'ahaɱ kho bhante bhāvemi maraṇasatin' ti. Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatin ti?

'Idha mayhaɱ bhante evaɱ hoti "aho vatāhaɱ rattindivaɱ jīveyyaɱ, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā" ti, evaɱ kho ahaɱ bhante bhāvemi maraṇasatin' ti.

4. Aññataro pi kho bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'aham pi kho bhante bhāvemi maraṇasatin' ti. Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatin ti? 'Idha mayhaɱ bhante evaɱ hoti "aho vatāhaɱ divasaɱ jīveyyaɱ, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā" ti, evaɱ kho ahaɱ bhante bhāvemi maraṇasatin' ti.

5. Aññataro pi kho bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'aham pi kho bhante bhāvemi maraṇasatin' ti. Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatin ti? 'Idha mayhaɱ bhante evaɱ hoti "aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ ekaɱ piṇḍapātaɱ bhuñjāmi, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā" ti, evaɱ kho ahaɱ bhante bhāvemi maraṇasatin' ti.

6. Aññataro pi kho bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'aham pi kho bhante bhāvemi maraṇasatin' ti. Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatin ti? 'Idha mayhaɱ bhante evaɱ hoti "aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ cattāro pañca ālope saɱkhāditvā ajjhoharāmi, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā" ti,

[page 305]

evaɱ kho ahaɱ bhante bhāvemi maraṇasatin' ti.

7. Aññataro pi kho bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'aham pi kho bhante bhāvemi maraṇasatin' ti. Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatin ti? 'Idha mayhaɱ bhante evaɱ hoti "aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ ekaɱ ālopaɱ saɱkhāditvā ajjhoharāmi, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā" ti, evaɱ kho ahaɱ bhante bhāvemi maraṇasatin' ti.

8. Aññataro pi kho bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'aham pi kho bhante bhāvemi maraṇasatin' ti. Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatin ti? 'Idha mayhaɱ bhante evaɱ hoti "aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā" ti, evaɱ kho ahaɱ bhante bhāvemi maraṇasatin' ti.

9. Evaɱ vutte Bhagavā te bhikkhū etad avoca:--

Yvāyaɱ bhikkhave bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti 'aho vatāhaɱ rattindivaɱ jīveyyaɱ, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā' ti, yo cāyaɱ bhikkhave bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti 'aho vatāhaɱ divasaɱ jīveyyaɱ, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā' ti, yo cāyaɱ bhikkhave bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti 'aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ ekaɱ piṇḍapātaɱ bhuñjāmi, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā' ti, yo cāyaɱ bhikkhave bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti 'aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ cattāro pañca ālope saɱkhāditvā ajjhoharāmi, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā' ti; ime vuccanti bhikkhave bhikkhū:

[page 306]

pamattā viharanti, dandhaɱ maraṇasatiɱ bhāventi āsavānaɱ khayāya.

Yo ca khvāyaɱ bhikkhave bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti 'aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ ekaɱ ālopaɱ saɱkhāditvā ajjhoharāmi, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā' ti, yo cāyaɱ bhikkhave bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti 'aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahu vata me kataɱ assā' ti; ime vuccanti bhikkhave bhikkhū: appamattā viharanti, tikkhaɱ maraṇasatiɱ bhāventi āsavānaɱ khayāya. Tasmā ti ha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ:--

10. Appamattā viharissāma, tikkhaɱ maraṇasatiɱ bhāvessāma āsavānaɱ khayāyā ti.

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabban ti.

XX.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Nādike viharati Giñjakāvasathe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:--

2. Maraṇasati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā. Kathaɱ bhāvitā ca bhikkhave maraṇasati, kathaɱ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā?

3. Idha bhikkhave bhikkhu divase nikkhante rattiyā paṭihitāya iti paṭisañcikkhati 'bahukā kho me paccayā maraṇassa: ahi vā maɱ ḍaɱseyya, vicchiko vā maɱ ḍaɱseyya, satapadī vā maɱ ḍaɱseyya, tena me assa kālakiriyā, so mam'assa antarāyo; upakkhalitvā vā papateyyaɱ, bhattaɱ vā me bhuttaɱ vyāpajjeyya, pittaɱ vā me kuppeyya,

[page 307]

semhaɱ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuɱ, tena me assa kālakiriyā, so mam' assa antarāyo' ti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ 'atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiɱ kālaɱ karontassa antarāyāyā' ti. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti 'atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiɱ kālaɱ karontassa antarāyāyā' ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tass'eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya, evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti 'natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiɱ kālaɱ karontassa antarāyāyā' ti, tena bhikkhave bhikkhunā ten'eva pītipāmujjena vihātabbaɱ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu rattiyā nikkhantāya divase paṭihite iti paṭisañcikkhati 'bahukā kho me paccayā maraṇassa: ahi vā maɱ ḍaɱseyya, vicchiko vā maɱ ḍaɱseyya, satapadī vā maɱ ḍaɱseyya, tena me assa kālakiriyā, so mam'assa antarāyo; upakkhalitvā vā papateyyaɱ, bhattaɱ vā me bhuttaɱ vyāpajjeyya, pittaɱ vā me kuppeyya, semhaɱ vā me kuppeyya, satthakā vā me kuppeyyuɱ, tena me assa kālakiriyā, so mam'assa antarāyo' ti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ 'atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā,

[page 308]

ye me assu divā kālaɱ karontassa antarāyāyā' ti. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti 'atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaɱ karontassa antarāyāyā' ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tass'eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya, evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti 'natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaɱ karontassa antarāyāyā' ti, tena bhikkhave bhikkhunā ten'eva pītipāmujjena vihātabbaɱ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Evaɱ bhāvitā kho bhikkhave maraṇasati, evaɱ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā ti.

Sārāṇīyavaggo dutiyo.

Tass' uddānaɱ:

Dve sārānīyā mettaɱ bhaddakaɱ ananutappiyaɱ
Nakula maccha dve ca honti maraṇasatinā cā ti.

 


 

Anuttariya-Vagga

[page 309]

XXI.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sakkesu viharati Sāmagāmake pokkharaṇiyāyaɱ. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ pokkharaṇiyaɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi.

Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā Bhagavantaɱ etad avoca 'tayo 'me bhante dhammā bhikkhuno parihānāya saɱvattanti. Katame tayo? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā. Ime kho bhante tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saɱvattantī' ti. Idam avoca sā devatā. Samanuñño Satthā ahosi. Atha kho sā devatā 'samanuñño me Satthā' ti Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyi.

2. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi:--

Imaɱ bhikkhave rattiɱ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ pokkharaṇiyaɱ obhāsetvā yenāhaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave sā devatā maɱ etad avoca 'tayo 'me bhante dhammā bhikkhuno parihānāya saɱvattanti. Katame tayo?

Kammārāmatā, bhassārāmatā,niddārāmatā. Ime kho bhante tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saɱvattantī' ti. Idam avoca bhikkhave sā devatā, idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyi.

Tesaɱ vo bhikkhave alābhā tesaɱ dulladdhaɱ, ye vo devatā pi jānanti kusalehi dhammehi parihānāya saɱvattamāne. Apare pi bhikkhave tayo parihāniye dhamme desessāmi, taɱ suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

[page 310]

3. Katame ca bhikkhave tayo parihāniyā dhammā?

Saṅgaṇikārāmatā, dovacassatā, pāpamittatā.

Ime kho bhikkhave tayo parihāniyā dhammā.

4. Ye hi keci bhikkhave atītam addhānaɱ parihāyiɱsu kusalehi dhammehi, sabbe te ime heva chahi dhammehi parihāyiɱsu kusalehi dhammehi. Ye hi keci bhikkhave anāgatam addhānaɱ parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbe te ime heva chahi dhammehi parihāyissanti kusalehi dhammehi. Ye hi pi keci bhikkhave etarahi parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbe te ime heva chahi dhammehi parihāyanti kusalehi dhammehī ti.

XXII.

1. Cha yime bhikkhave aparihāniye dhamme desessāmi, taɱ suṇātha ...

2. Katame ca bhikkhave cha aparihāniyā dhammā?

Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā.

Ime kho bhikkhave cha aparihāniyā dhammā.

3. Ye hi keci bhikkhave atītam addhānaɱ na parihāyiɱsu kusalehi dhammehi, sabbe te ime heva chahi dhammehi na parihāyiɱsu kusalehi dhammehi. Ye hi keci bhikkhave anāgatam addhānaɱ na parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbe te ime heva chahi dhammehi na parihāyissanti kusalehi dhammehi. Ye pi hi keci bhikkhave etarahi na parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbe te ime heva chahi dhammehi na parihāyanti kusalehi dhammehī ti.

XXIII.

1. Bhayan ti bhikkhave kāmānam etaɱ adhivacanaɱ, dukkhan ti bhikkhave kāmānam etaɱ adhivacanaɱ, rogo ti bhikkhave kāmānam etaɱ adhivacanaɱ, gaṇḍo ti bhikkhave kāmānam etaɱ adhivacanaɱ,

[page 311]

saṅgo ti bhikkhave kāmānam etaɱ adhivacanaɱ, paṅko ti bhikkhave kāmānam etaɱ adhivacanaɱ.

2. Kasmā ca bhikkhave bhayan ti kāmānam etaɱ adhivacanaɱ?

Kāmarāgarattāyaɱ bhikkhave chandarāgavinibbaddho diṭṭhadhammikā pi bhayā na parimuccati, samparāyikā pi bhayā na parimuccati. Tasmā bhayan ti kāmānam etaɱ adhivacanaɱ.

3. Kasmā ca bhikkhave dukkhan ti ... rogo ti ... gaṇḍo ti ... saṅgo ti ... paṅko ti kāmānam etaɱ adhivacanaɱ?

Kāmarāgarattāyaɱ bhikkhave chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikā pi paṅkā na parimuccati, samparāyikā pi paṅkā na parimuccati. Tasmā paṅko ti kāmānam etaɱ adhivacanan ti.

Bhayaɱ dukkhaɱ rogo gaṇḍaɱ saṅgo paṅko ca ubhayaɱ: ete kāmā pavuccanti, yattha satto puthujjano.

Upādāne bhayaɱ disvā jātimaraṇasambhave anupādā vimuccanti jātimaraṇasaɱkhaye.

Te khemappattā sukhino diṭṭhadhammābhinibbutā sabbaverabhayātītā sabbadukkhaɱ upaccagun ti.

XXIV.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu Himavantaɱ pabbatarājaɱ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāya. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kallitākusalo hoti, samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinīhārakusalo hoti.

[page 312]

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu Himavantaɱ pabbatarājaɱ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāyā ti.

XXV.

1. Cha yimani bhikkhave anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha?

2. Idha bhikkhave ariyasāvako Tathāgataɱ anussarati 'iti pi so Bhagavā ... pe ... Sattā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti. Yasmiɱ bhikkhave samayena ariyasāvako Thathāgataɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapuriyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujagatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho bhikkhave pañcann' etam kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Idam pi kho bhikkhave ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visujjhanti.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave ariyasāvako dhammaɱ anussarati 'svākkhāto Bhagavatā dhammo ... pe ... paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti. Yasmiɱ bhikkhave samaye ariyasāvako dhammaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapuriyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho bhikkhave pañcann' etam kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Idam pi kho bhikkhave ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visujjhanti.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave ariyasāvako saṅghaɱ anussarati supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā' ti. Yasmiɱ bhikkhave samaye ariyasāvako saṅghaɱ anussarati,

[page 313]

nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho bhikkhave pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Idam pi kho bhikkhave ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visujjhanti.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni ... pe ... samādhisaɱvattanikāni. Yasmiɱ bhikkhave samaye ariyasāvako sīlaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho bhikkhave pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Idam pi kho bhikkhave ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visujjhanti.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave ariyasāvako attano cāgaɱ anussarati 'lābhā vata me suladdhaɱ vata me ... pe ... yācayogo dānasaɱvibhāgarato' ti. Yasmiɱ bhikkhave samaye ariyasāvako cāgaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho bhikkhave pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Idam pi kho bhikkhave ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visujjhanti.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave ariyasāvako devatā anussarati 'santi devā Cātummahārājikā, santi devā Tāvatiɱsā, santi devā Yāmā, santi devā Tusitā, santi devā Nimmānaratino, santi devā Paranimmitavasavattino, santi devā Brahmakāyikā,

[page 314]

santi devā Tatuttari; yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā saddhā saɱvijjati; yathārūpena sīlena sutena cāgena paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā paññā saɱvijjatī' ti. Yasmiɱ bhikkhave samaye ariyasāvako attano ca tāsañ ca devatānaɱ saddhañ ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ ca paññañ ca anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho bhikkhave pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Idam pi kho bhikkhave ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visujjhanti.

Imāni kho bhikkhave cha anussatiṭṭhānānī ti.

XXVI.

1. Tatra kho āyasmā Mahākaccāno bhikkhū āmantesi:--

āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa paccassosuɱ. āyasmā Mahākaccāno etad avoca:--

2. Acchariyaɱ āvuso abbhutaɱ āvuso, yāvañ c' idaɱ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yad idaɱ cha anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha?

3. Idhāvuso ariyasāvako Tathāgataɱ anussarati 'iti pi so Bhagavā ... pe ... Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti. Yasmiɱ āvuso samaye ariyasāvako Tathāgataɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti,

[page 315]

ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho āvuso pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena. Idam pi kho āvuso ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

4. Puna ca paraɱ āvuso ariyasāvako dhammaɱ anussarati 'svākkhāto Bhagavatā dhammo ... pe ... paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti. Yasmiɱ āvuso samaye ariyasāvako dhammaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho āvuso pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena. Idam pi kho āvuso ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

5. Puna ca paraɱ āvuso ariyasāvako saṅghaɱ anussarati 'supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā' ti. Yasmiɱ samaye ariyasāvako saṅghaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho āvuso pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena. Idam pi kho āvuso ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

[page 316]

6. Puna ca paraɱ āvuso ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni ... pe ... samādhisaɱvattanikāni.

Yasmiɱ āvuso samaye ariyasāvako sīlaɱ anussarati, nev' assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho āvuso pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena.

Idam pi kho āvuso ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

7. Puna ca paraɱ āvuso ariyasāvako attano cāgaɱ anussarati 'lābhā vata me suladdhaɱ vata me ... pe ... yācayogo dānasaɱvibhāgarato' ti. Yasmiɱ āvuso samaye ariyasāvako cāgaɱ anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho āvuso pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena. Idam pi kho āvuso ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

8. Puna ca paraɱ āvuso ariyasāvako devatā anussarati 'santi devā Cātummahārājika, santi devā ... pe ... Tatuttari; yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā saddhā saɱvijjati;

[page 317]

yathārūpena sīlena ... pe ... sutena cāgena paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā paññā saɱvijjati' ti. Yasmiɱ āvuso samaye ariyasāvako attano ca tāsañ ca devatānaɱ saddhañ ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ ca paññañ ca anussarati, nev'assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev'assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti, nikkhantaɱ muttaɱ vuṭṭhitaɱ gedhamhā, gedho ti kho āvuso pañcann'etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena.

Idam pi kho āvuso ārammaṇaɱ karitvā evam idh' ekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

Acchariyaɱ āvuso abbhutaɱ āvuso, yāvañ c' idaɱ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yad idaɱ imāni cha anussatiṭṭhānānī ti.

XXVII.

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'kati nu kho bhante samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun' ti?

2. Cha yime bhikkhu samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ. Katame cha?

3. Idha bhikkhu yasmiɱ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, tasmiɱ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo 'ahaɱ kho āvuso kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāmi,

[page 318]

sādhu vata me āyasmā kāmarāgassa pahānāya dhammaɱ desetū' ti, tassa manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaɱ deseti. Ayaɱ bhikkhu paṭhamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ.

4. Puna ca paraɱ bhikkhu yasmiɱ samaye bhikkhu vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati vyāpādaparetena, uppannassa ca vyāpādassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, tasmiɱ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo 'ahaɱ kho āvuso vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi vyāpādaparetena, uppannassa ca vyāpādassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāmi, sādhu vata me āyasmā vyāpādassa pahānāya dhammaɱ desetū' ti, tassa manobhāvanīyo bhikkhu vyāpādassa pahānāya dhammaɱ deseti. Ayaɱ bhikkhu dutiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ.

5. Puna ca paraɱ bhikkhu yasmiɱ samaye bhikkhu thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīnamiddhaparetena, uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, tasmiɱ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo 'ahaɱ kho āvuso thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi thīnamiddhaparetena, uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāmi, sādhu vata me āyasmā thīnamiddhassa pahānāya dhammaɱ desetū' ti, tassa manobhāvanīyo bhikkhu thīnamiddhassa pahānāya dhammaɱ deseti.

Ayaɱ bhikkhu tatiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ.

6. Puna ca paraɱ bhikkhu yasmiɱ samaye bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, tasmiɱ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo 'ahaɱ kho āvuso uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāmi,

[page 319]

sādhu vata me āyasmā uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaɱ desetū' ti, tassa manobhāvanīyo bhikkhu uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaɱ deseti. Ayaɱ bhikkhu catuttho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ.

7. Puna ca paraɱ bhikkhu yasmiɱ samaye bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, tasmiɱ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo 'ahaɱ kho āvuso vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharāmi vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāmi, sādhu vata me āyasmā vicikicchāya pahānāya dhammaɱ desetū' ti, tassa manobhāvanīyo bhikkhu vicikicchāya pahānāya dhammaɱ deseti. Ayaɱ bhikkhu pañcamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ.

8. Puna ca paraɱ bhikkhu yasmiɱ samaye bhikkhu yaɱ nimittaɱ āgamma yaɱ nimittaɱ manasikaroto anantarā āsavānaɱ khayo hoti, taɱ nimittaɱ na jānāti na passati, tasmiɱ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo 'ahaɱ kho āvuso yaɱ nimittaɱ āgamma yaɱ nimittaɱ manasikaroto anantarā āsavānaɱ khayo hoti, taɱ nimittaɱ na jānāmi na passāmi, sādhu vata me āyasmā āsavānaɱ khayāya dhammaɱ desetū' ti, tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaɱ khayāya dhammaɱ deseti.

Ayaɱ bhikkhu chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ.

Ime kho bhikkhu cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun ti.

[page 320]

XXVIII.

1. Ekaɱ samayaɱ sambahulā therā bhikkhū Bārāṇasiyaɱ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho tesaɱ therānaɱ bhikkhūnaɱ pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantānaɱ maṇḍalamāle sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayam antarākathā udapādi 'ko no kho āvuso samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun' ti?

2. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etad avoca 'yasmiɱ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun' ti.

3. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu taɱ bhikkhuɱ etad avoca 'na kho āvuso so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ. Yasmiɱ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā, cārittakilamatho pi 'ssa, tasmiɱ samaye appaṭippassaddho hoti, bhattakilamatho pi 'ssa, tasmiɱ samaye appaṭippassaddho hoti. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ. Yasmiɱ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaɱ nisinno hoti pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun' ti.

4. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu taɱ bhikkhuɱ etad avoca 'na kho āvuso so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ. Yasmiɱ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaɱ nisinno hoti pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā,

[page 321]

yad ev'assa divā samādhinimittaɱ manasikataɱ hoti, tad ev'assa tasmiɱ samaye samudācarati. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ. Yasmiɱ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu rattiyā paccūsasamayaɱ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun' ti.

5. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu taɱ bhikkhuɱ etad avoca 'na kho āvuso so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ. Yasmiɱ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu rattiyā paccūsasamayaɱ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā, ojaṭṭhāyi 'ssa tasmiɱ samaye kāyo hoti, phāsu 'ssa hoti buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun' ti.

6. Evaɱ vutte āyasmā Mahākaccāno there bhikkhū etad avoca:-- Sammukhā me taɱ āvuso Bhagavato sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ: cha yime bhikkhu samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ. Katame cha?

7. Idha bhikkhu yasmiɱ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, tasmiɱ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo 'ahaɱ kho āvuso kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāmi, sādhu vata me āyasmā kāmarāgassa pahānāya dhammaɱ desetū' ti,

[page 322]

tassa manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaɱ deseti. Ayaɱ bhikkhu paṭhamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ.

8. Puna ca paraɱ bhikkhu yasmiɱ samaye bhikkhu vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... pe ... thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati ... yaɱ nimittaɱ āgamma yaɱ nimittaɱ manasikaroto anantarā āsavānaɱ khayo hoti, taɱ nimittaɱ na jānāti na passati, tasmiɱ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo 'ahaɱ kho āvuso yaɱ nimittaɱ āgamma yaɱ nimittaɱ manasikaroto anantarā āsavānaɱ khayo hoti, taɱ nimittaɱ na jānāmi na passāmi, sādhu vata me āyasmā āsavānaɱ khayāya dhammaɱ desetū' ti, tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaɱ khayāya dhammaɱ deseti. Ayaɱ bhikkhu chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituɱ.

Sammukhā me taɱ āvuso Bhagavato sutaɱ, sammukhā paṭiggahītaɱ: ime kho bhikkhu cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun ti.

XXIX.

1. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Udāyiɱ āmantesi 'kati nu kho Udāyi anussatiṭṭhānānī' ti? Evaɱ vutte āyasmā Udāyi tuṇhī ahosi. Dutiyam pi kho Bhagavā āyasmantaɱ Udāyiɱ āmantesi 'kati nu kho Udāyi anussatiṭṭhānānī' ti? Dutiyam pi āyasmā Udāyi tuṇhī ahosi.

Tatiyam pi kho Bhagavā āyasmantaɱ Udāyiɱ āmantesi 'kati nu kho Udāyi anussatiṭṭhānānī' ti? Tatiyam pi kho āyasmā Udāyi tuṇhī ahosi. Atha kho āyasmā Ānando āyasmantaɱ Udāyiɱ etad avoca 'Satthā taɱ āvuso Udāyi āmantetī' ti. 'Suṇām' ahaɱ āvuso ānanda Bhagavato.

[page 323]

Idha bhante bhikkhu anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Idaɱ bhante anussatiṭṭhānan' ti. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi 'aññāsiɱ kho ahaɱ ānanda "nevāyaɱ Udāyi moghapuriso adhicittam anuyutto viharatī" ti. Kati nu kho ānanda anussatiṭṭhānānānī' ti?

Pañca bhante anussatiṭṭhānāni. -- Katamāni pañca?

2. Idha bhante bhikkhu vivicc'eva kāmehi ... pe ... tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Idaɱ bhante anussatiṭṭhānaɱ evaɱ bhāvitaɱ evaɱ bahulīkataɱ diṭṭhadhammasukhavihārāya saɱvattati.

3. Puna ca paraɱ bhante bhikkhu ālokasaññaɱ manasikaroti, divāsaññaɱ adhiṭṭhāti: yathā divā tathā rattiɱ, yathā rattiɱ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaɱ cittaɱ bhāveti. Idaɱ bhante anussatiṭṭhānaɱ evaɱ bhāvitaɱ evaɱ bahulīkataɱ ñāṇadassanapaṭilābhāya saɱvattati.

4. Puna ca paraɱ bhante bhikkhu imam eva kāyaɱ uddhaɱ pādatalā adhokesamatthakā tacapariyantaɱ pūraɱ nānappakārassa asucino paccavekkhati 'atthi imasmiɱ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maɱsaɱ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjaɱ vakkaɱ hadayaɱ yakanaɱ kilomakaɱ pihakaɱ papphāsaɱ antaɱ antaguṇaɱ udariyaɱ karīsaɱ pittaɱ semhaɱ pubbo lohitaɱ sedo medo assu vasā khelo siṅghāṇikā lasikā muttan' ti. Idaɱ bhante anussatiṭṭhānaɱ evaɱ bhāvitaɱ evaɱ bahulīkataɱ kāmarāgassa pahānāya saɱvattati.

5. Puna ca paraɱ bhante bhikkhu seyyathā pi passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ ekāhamataɱ vā dvīhamataɱ vā tīhamataɱ vā uddhumātakaɱ vinīlakaɱ vipubbakajātaɱ,

[page 324]

so imam eva kāyaɱ evaɱ upasaɱharati 'ayam pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱbhāvī evaɱ-anatīto' ti; seyyathā pi vā pana passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ kākehi vā khajjamānaɱ kulalehi vā khajjamānaɱ gijjhehi vā khajjamānaɱ suvānehi vā khajjamānaɱ sigālehi vā khajjamānaɱ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaɱ, so imam eva kāyaɱ evaɱ upasaɱharati 'ayam pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱbhāvī evaɱ-anatīto' ti; seyyathā pi vā pana passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ aṭṭhikasaṅkhalikaɱ samaɱsalohitaɱ nahārusambandhaɱ, aṭṭhikasaṅkhalikaɱ nimmaɱsalohitamakkhitaɱ nahārusambandhaɱ, aṭṭhikasaṅkhalikaɱ apagatamaɱsalohitaɱ nahārusambandhaɱ, aṭṭhikāni apagatasambandhāni disā vidisā vikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaɱ aññena pādaṭṭhikaɱ aññena jaṅghaṭṭhikaɱ aññena ūruṭṭhikaɱ aññena kaṭiṭṭhikaɱ aññena piṭṭhikaṇṭakaɱ aññena sīsakaṭāhaɱ, so imam eva kāyaɱ evaɱ upasaɱharati 'ayam pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱbhāvī evaɱanatīto' ti; seyyathā pi vā pana passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇūpanibhāni, aṭṭhikāni puñjakatāni, aṭṭhikāni terovassikāni pūtīni cuṇṇakajātāni, so imam eva kāyaɱ evaɱ upasaɱharati 'ayam pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱbhāvī evaɱ-anatīto' ti.

[page 325]

Idaɱ bhante anussatiṭṭhānaɱ evaɱ bhāvitaɱ evaɱ bahulīkataɱ asmimānasamugghātāya saɱvattati.

6. Puna ca paraɱ bhante bhikkhu sukhassa ca pahānā ... pe ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

Idaɱ bhante anussatiṭṭhānaɱ evaɱ bhāvitaɱ evaɱ bahulīkataɱ anekadhātupaṭivedhāya saɱvattati.

Imāni kho bhante pañca anussatiṭṭhānānī ti.

7. Sādhu sādhu ānanda, tena hi tvaɱ ānanda idam pi chaṭṭhaɱ anussatiṭṭhānaɱ dhārehi: idh' ānanda bhikkhu sato 'va abhikkamati, sato 'va paṭikkamati, sato 'va tiṭṭhati, sato 'va nisīdati, sato 'va seyyaɱ kappeti, sato 'va kammaɱ adhiṭṭhāti. Idaɱ ānanda anussatiṭṭhānaɱ evaɱ bhāvitaɱ evaɱ bahulīkataɱ satisampajaññāya saɱvattatī ti.

XXX.

1. Cha yimāni bhikkhave anuttariyāni. Katamāni cha?

2. Dassanānuttariyaɱ, savanānuttariyaɱ, lābhānuttariyaɱ, sikkhānuttariyaɱ, pāricariyānuttariyaɱ, anussatānuttariyaɱ. Katamañ ca bhikkhave dassanānuttariyaɱ?

3. Idha bhikkhave ekacco hatthiratanam pi dassanāya gacchati, assaratanam pi dassanāya gacchati, maṇiratanam pi dassanāya gacchati, uccāvacaɱ vā pana dassanāya gacchati, samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā micchādiṭṭhikaɱ micchāpaṭipannaɱ dassanāya gacchati. Atth'etaɱ bhikkhave dassanaɱ? N'etaɱ natthī ti vadāmi, tañ ca kho etaɱ bhikkhave dassanaɱ hīnaɱ gammaɱ pothujjanikaɱ anariyaɱ anatthasaɱhitaɱ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati.

[page 326]

Yo ca kho bhikkhave Tathāgataɱ vā Tathāgatasāvakaɱ vā dassanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno: etad ānuttariyaɱ bhikkhave dassanānaɱ sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yad idaɱ Tathāgataɱ vā Tathāgatasāvakaɱ vā dassanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno.

Idaɱ vuccati bhikkhave dassanānuttariyaɱ. Iti dassanānuttariyaɱ. Savanānuttariyañ ca kathaɱ hoti?

4. Idha bhikkhave ekacco bherisaddam pi savanāya gacchati, vīnāsaddam pi savanāya gacchati, gītasaddam pi savanāya gacchati, uccāvacaɱ vā pana savanāya gacchati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa dhammasavanāya gacchati. Atth'etaɱ bhikkhave savanaɱ? N'etaɱ natthī ti vadāmi, tañ ca kho etaɱ bhikkhave savanaɱ hīnaɱ gammaɱ pothujjanikaɱ anariyaɱ anatthasaɱhitaɱ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati. Yo ca kho bhikkhave Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā dhammasavanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno: etad ānuttariyaɱ bhikkhave savanānaɱ sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yad idaɱ Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā dhammasavanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaɱ vuccati bhikkhave savanānuttariyaɱ. Iti dassanānuttariyaɱ {savanānuttariyaɱ}.

Lābhānuttariyañ ca kathaɱ hoti?

5. Idha bhikkhave ekacco puttalābham pi labhati, dāralābham pi labhati, dhanalābham pi labhati, uccāvacaɱ vā pana lābhaɱ labhati,

[page 327]

samaṇe vā brāhmaṇe vā micchādiṭṭhike micchāpaṭipanne saddhaɱ paṭilabhati. Atth' eso bhikkhave lābho? N'eso natthī ti vadāmi, so ca kho eso bhikkhave lābho hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaɱhito na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati. Yo ca kho bhikkhave Tathāgate vā Tathāgatasāvake vā saddhaɱ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno: etad ānuttariyaɱ bhikkhave lābhānaɱ sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yad idaɱ Tathāgate vā Tathāgatasāvake vā saddhaɱ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno.

Idaɱ vuccati bhikkhave lābhānuttariyaɱ. Iti dassanānuttatiyaɱ savanānuttariyaɱ lābhānuttariyaɱ. Sikkhānuttariyañ ca kathaɱ hoti?

6. Idha bhikkhave ekacco hatthismim pi sikkhati, assasmim pi sikkhati, rathasmim pi sikkhati, dhanusmiɱ pi sikkhati, tharusmim pi sikkhati, uccāvacaɱ vā pana sikkhati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa sikkhati. Atth' esā bhikkhave sikkhā? N' esā natthī ti vadāmi, sā ca kho esā bhikkhave sikkhā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaɱhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati. Yo ca kho bhikkhave Tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlam pi sikkhati adhicittam pi sikkhati adhipaññam pi sikkhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno: etad ānuttariyaɱ bhikkhave sikkhānaɱ sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya,

[page 328]

yad idaɱ Tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlam pi sikkhati adhicittam pi sikkhati adhipaññam pi sikkhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaɱ vuccati bhikkhave sikkhānuttariyaɱ. Iti dassanānuttariyaɱ savanānuttariyaɱ lābhānuttariyaɱ sikkhānuttariyaɱ. Pāricariyānuttariyañ ca kathaɱ hoti?

7. Idha bhikkhave ekacco khattiyam pi paricarati, brāhmaṇam pi paricarati, gahapatim pi paricarati, uccāvacaɱ vā pana paricarati, samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā micchādiṭṭhikaɱ micchāpaṭipannaɱ paricarati. Atth' esā bhikkhave pāricariyā? N' esā natthī ti vadāmi, sā ca kho esā bhikkhave pāricariyā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaɱhitā, na nibbidāya ... pe ... na nibbānāya saɱvattati. Yo ca kho bhikkhave Tathāgataɱ vā Tathāgatasāvakaɱ vā paricarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno: etad ānuttariyaɱ bhikkhave pāricariyānaɱ sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yad idaɱ Tathāgataɱ vā Tathāgatasāvakaɱ vā paricarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaɱ vuccati bhikkhave pāricariyānuttariyaɱ. Iti dassanānuttariyaɱ savanānuttariyaɱ lābhānuttariyaɱ sikkhānuttariyaɱ pāricariyānuttariyaɱ. Anussatānuttariyañ ca kathaɱ hoti?

8. Idha bhikkhave ekacco puttalābham pi anussarati, dāralābham pi anussarati, dhanalābham pi anussarati, uccāvacaɱ vā pana lābhaɱ anussarati, samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā micchādiṭṭhikaɱ micchāpaṭipannaɱ anussarati. Atth' esā bhikkhave anussati? N' esā natthī ti vadāmi, sā ca kho esā bhikkhave anussati hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaɱhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbanāya saɱvattati, yo ca kho bhikkhave Tathāgataɱ vā Tathāgatasāvakaɱ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno:

[page 329]

etad ānuttariyaɱ bhikkhave anussatīnaɱ sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yad idaɱ Tathāgataɱ vā Tathāgatasāvakaɱ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaɱ vuccati bhikkhave anussatānuttariyaɱ.

Imāni kho bhikkhave cha anuttariyānī ti.
Ye dassanavaraɱ laddhā savanañ ca anuttaraɱ,
lābhānuttariyaɱ laddhā, sikkhānuttariye ratā,
upaṭṭhitā pāricariye, bhāvayanti anussatiɱ
vivekapaṭisaɱyuttaɱ khemaɱ amatagāminiɱ,
appamāde pamuditā nipakā sīlasaɱvutā:
te ve kālena paccenti, yattha dukkhaɱ nirujjhatī ti.

Anuttariyavaggo tatiyo.

Tass' uddānaɱ:

Sāmako aparihāniyo bhayaɱ Himavānussati
Kaccāno dve ca samayā Udāyi anuttariyenā ti.

 


 

Devatā-Vagga

XXXI.

1. Cha yime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti. Katame cha?

[page 330]

2. Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā.

Ime kho bhikkhave cha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti.

3. Cha yime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame cha?

4. Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā.

Ime kho bhikkhave cha dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī ti.

XXXII.

1. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā Bhagavantaɱ etad avoca 'cha yime bhante dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame cha?

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā. Ime kho bhante cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī' ti. Idam avoca sā devatā. Samanuñño Satthā ahosi.

Atha kho sā devatā 'samanuñño me Satthā' ti Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyi.

2. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi 'imaɱ bhikkhave rattiɱ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave sā devatā maɱ etad avoca "cha yime bhante dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā.

[page 331]

Ime kho bhante cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī" ti. Idam avoca bhikkhave sā devatā, idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhinaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyī' ti.

Satthugaru dhammagaru saṅghe ca tibbagāravo
appamādagaru bhikkhu paṭisanthāragāravo
abhabbo parihānāya nibbānass'eva santike ti.

XXXIII.

1. Imaɱ bhikkhave rattiɱ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave sā devatā maɱ etad avoca 'cha yime bhante dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame cha?

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā. Ime kho bhante cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī' ti. Idam avoca bhikkhave sā devatā, idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyī ti.

Satthugaru dhammagaru saṅghe ca tibbagāravo

hiri-ottappasampanno sappatisso sagāravo

abhabbo parihānāya nibbānass'eva santike ti.

XXXIV.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi 'katamesānaɱ devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhipārāyanā' ti?

[page 332]

Tena kho pana samayena Tisso nāma bhikkhu adhunā kālakato aññataraɱ Brahmalokaɱ upapanno hoti.

Tatra pi naɱ evaɱ jānanti 'Tisso Brahmā mahiddhiko mahānubhāvo' ti.

2. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva Jetavane antarahito tasmiɱ Brahmaloke pāturahosi. Addasā kho Tisso Brahmā āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ dūrato 'va āgacchantaɱ, disvā āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ etad avoca 'ehi kho mārisa Moggallāna, svāgataɱ mārisa Moggallāna, cirassaɱ kho mārisa Moggallāna imaɱ pariyāyam akāsi, yad idaɱ idhāgamanāya, nisīda mārisa Moggallāna, idam āsanaɱ paññattan' ti. Nisīdi kho āyasmā Mahāmoggallāno paññatte āsane. Tisso pi Brahmā āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Tissaɱ Brahmānaɱ āyasmā Mahāmoggallāno etad avoca 'katamesānaɱ kho Tissa devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā' ti? 'Cātummahārājikānaɱ kho marisa Moggallāna devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā' ti. 'Sabbesañ ñeva nu kho Tissa Cātummahārājikānaɱ devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā' ti? 'Na kho mārisa Moggallāna sabbesaɱ Cātummahārājikānaɱ devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā 'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā ti. Ye kho te mārisa Moggallāna Cātummahārājikā devā buddhe aveccappasādena asamannāgatā dhamme aveccappasādena asamannāgatā saṅghe aveccappasādena asamannāgatā ariyakantehi sīlehi asamannāgatā, tesaɱ na evaɱ ñāṇaɱ hoti:

[page 333]

sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā ti. Ye ca kho te mārisa Moggallāna Cātummahārājikā devā buddhe aveccappasādena samannāgatā dhamme aveccappasādena samannāgatā saṅghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā, tesaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā' ti. 'Cātummahārājikānañ ñeva nu kho Tissa devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā 'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā ti, udāhu Tāvatiɱsānam pi devānaɱ ... Yāmānam pi devānaɱ ... Tusitānam pi devānaɱ ... Nimmānaratīnam pi devānaɱ ... Paranimmitavasavattīnam pi devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā' ti? 'Paranimmitavasavattīnam pi kho mārisa Moggallāna devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā 'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā' ti. Sabbesañ ñeva nu kho Tissa Paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā' ti? 'Na kho mārisa Moggallāna sabbesaɱ Paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā ti. Ye kho te mārisa Moggallāna Paranimmitavasavattī devā buddhe aveccappasādena asamannāgatā dhamme aveccappasādena asamannāgatā saṅghe aveccappasādena asamannāgatā ariyakantehi sīlehi asamannāgatā, tesaɱ na devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā ti. Ye ca kho te mārisa Moggallāna Paranimmitavasavattī devā buddhe aveccappasādena samannāgatā dhamme aveccappasādena samannāgatā saṅghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā, tesaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: sotāpannā'mha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā' ti.

3. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno Tissassa Brahmuno bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya,

[page 334]

pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva Brahmaloke antarahito Jetavane pāturahosī ti.

XXXV.

1. Cha yime bhikkhave dhammā vijjābhāgiyā. Katame cha?

2. Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

Ime kho bhikkhave cha dhammā vijjābhāgiyā ti.

XXXVI.

1. Cha yimāni bhikkhave vivādamūlāni. Katamāni cha?

2. Idha bhikkhave bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhave bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so Satthari pi agāravo viharati appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaɱ janeti, so hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaɱ.

Evarūpañ ce tumhe bhikkhave vivādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tass'eva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha.

Evarūpañ ce tumhe bhikkhave vivādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tass'eva pāpakassa vivādamūlassa āyatiɱ anavassavāya paṭipajjeyyātha.

[page 335]

Evam etassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaɱ hoti. Evam etassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiɱ anavassavo hoti.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti paḷāsī ... issukī hoti maccharī ... saṭho hoti māyāvī ... pāpiccho hoti micchādiṭṭhi ... sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī. Yo so bhikkhave bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī, so Satthari pi agāravo viharati appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari agāravo viharati appatisso, dhamme ... pe ... saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaɱ janeti, so hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaɱ. Evarūpañ ce tumhe bhikkhave vivādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tass'eva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañ ce tumhe bhikkhave vivādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tass'eva pāpakassa vivādamūlassa āyatiɱ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evam etassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaɱ hoti. Evam etassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiɱ anavassavo hoti.

Imāni kho bhikkhave cha vivādamūlānī ti.

[page 336]

XXXVII.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Veḷukaṇḍakī Nandamātā upāsikā Sāriputta-Moggallānapamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti. Addasā kho Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena Veḷukaṇḍakiɱ Nandamātaraɱ upāsikaɱ Sāriputta-Moggallānapamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpentiɱ, disvā bhikkhū āmantesi:-- Esā bhikkhave Veḷukaṇḍakī Nandamātā upāsikā Sāriputta-Moggallānapamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti. Kathañ ca bhikkhave chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā hoti?

2. Idha bhikkhave dāyakassa tīṇ' aṅgāni honti, paṭiggāhakānaɱ tīṇ' aṅgāni. Katamāni dāyakassa tīṇ' aṅgāni? Idha bhikkhave dāyako pubb'eva dānā sumano hoti, dadaɱ cittaɱ pasādeti, datvā attamano hoti. Imāni dāyakassa tīṇ' aṅgāni. Katamāni paṭiggāhakānaɱ tīṇ' aṅgāni? Idha bhikkhave paṭiggāhakā vītarāgā vā honti rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā honti dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā honti mohavinayāya vā paṭipannā. Imāni paṭiggāhakānaɱ tīṇ' aṅgāni. Iti dāyakassa tīṇ' aṅgāni, paṭiggāhakānaɱ tīṇ' aṅgāni. Evaɱ kho bhikkhave chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā hoti.

3. Evaɱ chaḷaṅgasamannāgatāya bhikkhave dakkhiṇāya na sukaraɱ puññassa pamāṇaɱ gahetuɱ 'ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattatī' ti. Atha kho asaɱkheyyo appameyyo, mahāpuññakkhandho tveva saɱkhaɱ gacchati. Seyyathā pi bhikkhave mahāsamudde na sukaraɱ udakassa pamāṇaɱ gahetuɱ 'ettakāni udakāḷhakānī' ti vā 'ettakāni udakāḷhakasatānī' ti vā 'ettakāni udakāḷhakasahassānī' ti vā 'ettakāni udakāḷhakasatasahassānī' ti vā.

[page 337]

Atha kho asaɱkheyyo appameyyo, mahā-udakakkhandho tveva saɱkhaɱ gacchati. Evam eva kho bhikkhave evaɱ chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya na sukaraɱ puññassa pamāṇaɱ gahetuɱ 'ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattatī' ti.

Atha kho asaɱkheyyo appameyyo, mahāpuññakkhandho tveva saɱkhaɱ gacchatī ti.

Pubb'eva dānā sumano, dadaɱ cittaɱ pasādaye,
datvā attamano hoti: esā yaññassa sampadā.
Vītarāgā vītadosā vītamohā anāsavā:
khettaɱ yaññassa sampannaɱ saññatā brahmacārayo.
Sayaɱ ācamayitvāna datvā sakehi pāṇibhi
attano parato c' eso yañño hoti mahapphalo.
Evaɱ yajitvā medhāvī saddho muttena cetasā
avyāpajjhaɱ sukhaɱ lokaɱ paṇḍito upapajjatī ti.

XXXVIII.

1. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Ahaɱ hi bho Gotama evaɱvādī evaɱdiṭṭhi: Natthi attakāro, natthi parakāro ti. 'Māhaɱ brāhmaṇa evaɱvādiɱ evaɱdiṭṭhiɱ addasaɱ vā assosiɱ vā, kathaɱ hi nāma sayaɱ abhikkamanto sayaɱ paṭikkamanto evaɱ vakkhati:

[page 338]

Natthi attakāro, natthi parakāro ti? Taɱ kiɱ maññasi brāhmaṇa, atthi ārabbhadhātū' ti? Evaɱ bho.

'ārabbhadhātuyā sati ārabbhavanto sattā paññāyantī' ti?

Evaɱ bho. 'Yaɱ kho brāhmaṇa ārabbhadhātuyā sati ārabbhavanto sattā paññāyanti, ayaɱ sattānaɱ attakāro, ayaɱ parakāro. Taɱ kiɱ maññasi brāhmaṇa, atthi nikkamadhātu ... pe ... atthi parakkamadhātu ... atthi thāmadhātu . . .atthi ṭhitidhātu ... atthi upakkamadhātū' ti? Evaɱ bho. 'Upakkamadhātuyā sati upakkamavanto sattā paññāyantī' ti? Evaɱ bho. 'Yaɱ kho brāhmaṇa upakkamadhātuyā sati upakkamavanto sattā paññāyanti, ayaɱ sattānaɱ attakāro, ayaɱ parakāro.

Māhaɱ brāhmaṇa evaɱvādiɱ evaɱditthiɱ addasaɱ vā assosiɱ vā, kathaɱ hi nāma sayaɱ abhikkamanto sayaɱ paṭikkamanto evaɱ vakkhati: Natthi attakāro, natthi parakāro' ti? Abhikkantaɱ bho Gotama . . .pe ... ajjat-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan ti.

XXXIX.

1. Tīṇ 'imāni bhikkhave nidānāni kammānaɱ samudayāya. Katamāni tīṇi?

2. Lobho nidānaɱ kammānaɱ samudayāya, doso nidānaɱ kammānaɱ samudayāya, moho nidānaɱ kammānaɱ samudayāya. Na bhikkhave lobhā alobho samudeti, atha kho bhikkhave lobhā lobho 'va samudeti. Na bhikkhave dosā adoso samudeti, atha kho bhikkhave dosā doso 'va samudeti. Na bhikkhave mohā amoho samudeti, atha kho bhikkhave mohā moho 'va samudeti. Na bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti,

[page 339]

manussā paññāyanti, yā vā pan' aññā pi kāci sugatiyo, atha kho bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā pan' aññā pi kāci duggatiyo.

Imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni kammānaɱ samudayāya.

3. Tīṇ'imāni bhikkhave nidānāni kammānaɱ samudayāya.

Katamāni tīṇi?

4. Alobho nidānaɱ kammānaɱ samudayāya, adoso nidānaɱ kammānaɱ samudayāya, amoho nidānaɱ kammānaɱ samudayāya. Na bhikkhave alobhā lobho samudeti, atha kho bhikkhave alobhā alobho 'va samudeti. Na bhikkhave adosā doso samudeti, atha kho bhikkhave adosā adoso 'va samudeti. Na bhikkhave amohā moho samudeti, atha kho bhikkhave amohā amoho 'va samudeti. Na bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā pan' aññā pi kāci duggatiyo, atha kho bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā pan' aññā pi kāci sugatiyo.

Imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni kammānaɱ samudayāyā ti.

XL.

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kimbilāyaɱ viharati Veḷuvane. Atha kho āyasmā Kimbilo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Kimbilo Bhagavantaɱ etad avoca:--

[page 340]

2. Ko nu kho bhante hetu, ko paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī ti?

3. Idha Kimbila Tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo Satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, appamāde agāravā viharanti appatissā, paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā. Ayaɱ kho Kimbila hetu, ayaɱ paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī ti.

4. Ko pana bhante hetu, ko panayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī ti?

5. Idha Kimbila Tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo Satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, appamāde sagāravā viharanti sappatissā paṭisanthāre sagāravā viharanti sappatissā. Ayaɱ kho Kimbila hetu, ayaɱ paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī ti.

XLI.

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Sāriputto Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho āyasmā Sāriputto pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya sambahulehi bhikkhūhi saddhiɱ Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa aññatarasmiɱ padese mahantaɱ dārukkhandhaɱ, disvā bhikkhū āmantesi:-- Passatha no tumhe āvuso amuɱ mahantaɱ dārukkhandhan ti? Evam āvuso ti.

2. ākaṅkhamāno āvuso bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuɱ dārukkhandhaɱ paṭhavī tveva adhimucceyya. Taɱ kissa hetu?

[page 341]

Atthi āvuso amusmiɱ dārukkhandhe paṭhavidhātu, yaɱ nissāya bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuɱ dārukkhandhaɱ paṭhavī tveva adhimucceyya.

3. ākaṅkhamāno āvuso bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuɱ dārukkhandhaɱ āpo tveva adhimucceyya . . .pe ... tejo tveva adhimucceyya ... vāyo tveva adhimucceyya ... subhan tveva adhimucceyya . . .asubhan tveva adhimucceyya. Taɱ kissa hetu? Atthi āvuso amusmiɱ dārukkhandhe asubhadhātu, yaɱ nissāya bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuɱ dārukkhandhaɱ asubhan tveva adhimucceyyā ti.

XLII.

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ yena Icchānaṅgalaɱ nāma Kosalānaɱ brāhmaṇagāmo tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuɱ kho Icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā 'samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Icchānaṅgalaɱ anuppatto Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taɱ kho pana bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno . . .pe ... buddho Bhagavā ti. So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ . . .pe ... arahataɱ dassanaɱ hotī' ti. Atha kho Icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaɱ khādaniyaɱ bhojaniyaɱ ādāya yena Icchānaṅgalavanasaṇḍo ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaɱsu uccāsaddā mahāsaddā.

2. Tena kho pana samayena āyasmā Nāgito Bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Nāgitaɱ āmantesi 'ke pana te Nāgita uccāsaddā mahāsaddā,

[page 342]

kevaṭṭā maññe macche vilopentī' ti? 'Ete bhante Icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaɱ khādaniyaɱ bhojaniyaɱ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā Bhagavantaɱ yeva uddissa bhikkhusaṅghañ cā' ti. 'Māhaɱ Nāgita yasena samāgamaɱ mā ca mayā yaso. Yo kho Nāgita na-yimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaɱ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaɱ akicchalābhī akasiralābhī, so taɱ mīḷhasukhaɱ middhasukhaɱ lābhasakkārasilokasukhaɱ sādiyeyyā' ti 'Adhivāsetu dāni bhante Bhagavā, adhivāsetu sugato, adhivāsanakālo dāni bhante Bhagavato. Yena yen'eva dāni bhante Bhagavā gamissati, tanninnā 'va bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā c'eva jānapadā ca. Seyyathā pi bhante thullaphusitake deve vassante yathāninnaɱ udakāni pavattanti, evam eva kho bhante yena yen'eva dāni Bhagavā gamissati, tanninnā 'va bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā c'eva jānapadā ca. Taɱ kissa hetu?

Tathā hi bhante Bhagavato sīlapaññāṇan' ti. 'Māhaɱ Nāgita yasena samāgamaɱ mā ca mayā yaso. Yo kho Nāgita na-y-imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaɱ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taɱ mīḷhasukhaɱ middhasukhaɱ lābhasakkārasilokasukhaɱ sādiyeyyā' ti.

3. Idhāhaɱ Nāgita bhikkhuɱ passāmi gāmantavihāraɱ samāhitaɱ nisinnaɱ,

[page 343]

tassa mayhaɱ Nāgita evaɱ hoti 'idān' imaɱ āyasmantaɱ ārāmiko vā ghaṭṭessati samaṇuddeso vā taɱ tamhā samādhimhā cāvessatī' ti. Tenāhaɱ Nāgita tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena.

4. Idha panāhaɱ Nāgita bhikkhuɱ passāmi araññakaɱ araññe pacalāyamānaɱ nisinnaɱ, tassa mayhaɱ Nāgita evaɱ hoti 'idāni ayam āyasmā imaɱ niddākilamathaɱ paṭivinodetvā araññasaññaɱ yeva manasikarissati ekattan' ti. Tenāhaɱ Nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.

5. Idha panāhaɱ Nāgita bhikkhuɱ passāmi araññakaɱ araññe asamāhitaɱ nisinnaɱ, tassa mayhaɱ Nāgita evaɱ hoti 'idāni ayam āyasmā asamāhitaɱ vā cittaɱ samādahissati, samāhitaɱ vā cittaɱ anurakkhissatī' ti. Tenāhaɱ Nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.

6. Idha panāhaɱ Nāgita bhikkhuɱ passāmi araññakaɱ araññe samāhitaɱ nisinnaɱ, tassa mayhaɱ Nāgita evaɱ hoti 'idāni ayam āyasmā avimuttaɱ vā cittaɱ vimocessati, vimuttaɱ vā cittaɱ anurakkhissatī' ti. Tenāhaɱ Nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.

7. Idha panāhaɱ Nāgita bhikkhuɱ passāmi gāmantavihāraɱ lābhiɱ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, so taɱ lābhasakkārasilokaɱ nikāmayamāno riñcati paṭisallānaɱ, riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni,

[page 344]

gāmanigamarājadhāniɱ osaritvā vāsaɱ kappeti. Tenāhaɱ Nāgita tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena.

8. Idha panāhaɱ Nāgita bhikkhuɱ passāmi araññakaɱ lābhiɱ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, so taɱ lābhasakkārasilokaɱ paṭipaṇāmetvā na riñcati paṭisallānaɱ, na riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. Tenāhaɱ Nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.

Yasmāhaɱ Nāgita samaye addhānamaggapaṭipanno na kiñci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me Nāgita tasmiɱ samaye hoti, antamaso uccārapassāvakammāyā ti.

Devatāvaggo catuttho.

Tass' uddānaɱ:

Sekhā dve aparihāni Moggallānavijjābhāgiyā
Vivādadānattakārī nidānaɱ Kimbila dārukkhandhena
Nāgito ti.

 


 

Dhammika-Vagga

XLIII.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Sāvatthiyaɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi:-- āyām' ānanda yena pubbārāmo Migāramātu pāsādo ten' upasaṅkamissāma divāvihārāyā ti.

[page 345]

Evaɱ bhante ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā āyasmatā ānandena saddhiɱ yena pubbārāmo Migāramātu pāsādo ten' upasaṅkami. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi:-- āyām' ānanda yena pubbakoṭṭhako ten' upasaṅkamissāma gattāni parisiñcitun ti. Evaɱ bhante ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā āyasmatā ānandena saddhiɱ yena pubbakoṭṭhako ten' upasaṅkami gattāni parisiñcituɱ. Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.

2. Tena kho pana samayena rañño Pasenadi-Kosalassa Seto nāma nāgo mahāturiyatāḷitavāditena pubbakoṭṭhakā paccuttarati. Api 'ssu taɱ jano disvā evam āha 'abhirūpo vata bho rañño nāgo, dassanīyo vata bho rañño nāgo, pāsādiko vata bho rañño nāgo, kāyupapanno vata bho rañño nāgo, nāgo vata bho nāgo' ti. Evaɱ vutte āyasmā Udāyi Bhagavantaɱ etad avoca 'hatthim eva nu kho bhante mahantaɱ brahantaɱ kāyupapannaɱ jano disvā evam āha: nāgo vata bho nāgo ti udāhu aññam pi kañci mahantaɱ brahantaɱ kāyupapannaɱ jano disvā evam āha: nāgo vata bho nāgo' ti? 'Hatthim pi kho Udāyi mahantaɱ brahantaɱ kāyupapannaɱ jano disvā evam āha: nāgo vata bho nāgo ti. Assam pi kho Udāyi ... pe ... goṇam pi kho Udāyi ... pe ... uragam pi kho Udāyi ... pe ... rukkham pi kho Udāyi .

[page 346]

... pe ... manussam pi kho Udāyi mahantaɱ brahantaɱ kāyupapannaɱ jano disvā evam āha: nāgo vata bho nāgo ti. Api c' Udāyi yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguɱ na karoti kāyena vācāya manasā, tam ahaɱ nāgo ti brūmī' ti. 'Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante, yāva subhāsitañ c' idaɱ bhante Bhagavatā "api c' Udāyi yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguɱ na karoti kāyena vācāya manasā, tam ahaɱ nāgo ti brūmī" ti. Idañ ca panāhaɱ bhante Bhagavatā subhāsitaɱ imāhi gāthāhi anumodāmi:

Manussabhūtaɱ sambuddhaɱ attadantaɱ samāhitaɱ
iriyamānaɱ brahmapathe cittassūpasame rataɱ,
yaɱ manussā namassanti sabbadhammānapāraguɱ,
devā pi naɱ namassanti: iti me arahato sutaɱ.
Sabbasaṅyojanātītaɱ vanā nibbānam āgataɱ
kāmehi nekkhammarataɱ muttaɱ selā va kañcanaɱ
sabbe accarucī nāgo Himavā 'ññe siluccaye
sabbesaɱ nāganāmānaɱ saccanāmo anuttaro.
Nāgaɱ vo kittayissāmi, na hi āguɱ karoti so:
soraccaɱ avihiɱsā ca pādā nāgassa te duve,
tapo ca brahmacariyaɱ caraṇā nāgassa tyāpare,
saddhāhattho mahānāgo upekkhāsetadantavā,
sati gīvā, siro paññā, vimaɱsā dhammacintanā,
dhammakucchi samātapo, viveko tassa vāladhi.
So jhāyī assāsarato ajjhattaɱ susamāhito,
gacchaɱ samāhito nāgo, ṭhito nāgo samāhito,
sayaɱ samāhito nāgo, nisinno pi samāhito,

[page 347]

sabbattha saɱvuto nāgo, esā nāgassa sampadā.
Bhuñjati anavajjāni, sāvajjāni na bhuñjati,
ghāsam acchādanaɱ laddhā, sannidhiɱ parivajjayaɱ,
saṅyojanaɱ anuɱ thūlaɱ sabbaɱ chetvāna bandhanaɱ,
yena yen'eva gacchati, anapekkho 'va gacchati.
Yathā pi udake jātaɱ puṇḍarīkaɱ pavaḍḍhati,
na upalippati toyena sucigandhaɱ manoramaɱ,
tath'eva loke sujāto buddho loke virajjati,
na upalippati lokena toyena padumaɱ yathā.
Mahāgini pajjalito anāhārūpasammati
saṅkhāresūpasantesu nibbuto ti pavuccati.
Atth' assāyaɱ viññāpanī upamā viññūhi desitā,
viññissanti mahānāgā nāgaɱ nāgena desitaɱ.
Vītarāgo vītadoso vītamoho anāsavo,
sarīraɱ vijahaɱ nāgo parinibbāti 'nāsavo ti.

XLIV.

1. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena Migasālāya upāsikāya nivesanaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Migasālā upāsikā yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnā kho Migasālā upāsikā āyasmantaɱ ānandaɱ etad avoca:--

2. Kathaɱ kathaɱ nāmāyaɱ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaɱ?

[page 348]

Pitā me bhante Purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā, so kālakato Bhagavatā vyākato 'sakadāgāmī satto Tusitaɱ kāyaɱ upapanno' ti; petteyyo piyo me bhante Isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho, so pi kālakato Bhagavatā vyākato 'sakadāgāmī satto Tusitaɱ kāyaɱ upapanno' ti. Kathaɱ kathaɱ nāmāyaɱ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan ti? 'Evaɱ kho pan'etaɱ bhagini Bhagavatā vyākatan' ti.

3. Atha kho āyasmā Ānando Migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaɱ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā Ānando paccābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca: Idhāhaɱ bhante pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena Migasālāya upāsikāya nivesanaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho bhante Migasālā upāsikā yenāhaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnā kho bhante Migasālā upāsikā maɱ etad avoca 'kathaɱ kathaɱ nāmāyaɱ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaɱ?

Pitā me bhante Purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā, so kālakato Bhagavatā vyākato "sakadāgāmī satto Tusitaɱ kāyaɱ upapanno" ti; petteyyo piyo me bhante Isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho, so pi kālakato Bhagavatā vyākato "sakadāgāmī satto Tusitaɱ kāyaɱ upapanno" ti.

[page 349]

Kathaɱ kathaɱ nāmāyaɱ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan' ti? Evaɱ vutte ahaɱ bhante Migasālaɱ upāsikaɱ etad avocaɱ 'evaɱ kho pan'etaɱ bhagini Bhagavatā vyākatan' ti.

Kā c' ānanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambakā ambakasaññā ke ca purisapuggalaparopariyañāṇe! Cha yime ānanda puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cha?

4. Idh' ānanda ekacco puggalo sorato hoti sukhasaɱvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena. Tassa savanena pi akataɱ hoti, bāhusaccena pi akataɱ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.

5. Idha pan' ānanda ekacco puggalo sorato hoti sukhasaɱvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi paṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati.

So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmī yeva hoti no hānagāmī. Tatr' ānanda pamāṇikā pamiṇanti 'imassa pi te 'va dhammā aparassa pi te 'va dhammā, kasmā tesaɱ eko hīno eko paṇīto' ti?

Taɱ hi tesaɱ ānanda hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya.

Tatr' ānanda yvāyaɱ puggalo sorato hoti sukhasaɱvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi paṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati. Ayaɱ ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca.

[page 350]

Taɱ kissa hetu? Imaɱ ānanda puggalaɱ dhammasoto nibbahati. Tadanantaraɱ ko jāneyya aññatra Tāthāgatena? Tasmā ti h' ānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaɱ gaṇhittha. Khaññati h' ānanda puggalesu pamāṇaɱ gaṇhanto. Ahaɱ vā ānanda puggalesu pamāṇaɱ gaṇheyyaɱ, yo vā pan'assa mādiso.

6. Idha pan' ānanda ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañ c'assa lobhadhammā uppajjanti, tassa savanena pi akataɱ hoti, bāhusaccena pi akataɱ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.

7. Idha pan' ānanda ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañ c'assa lobhadhammā uppajjanti. Tassa savanena pi kataɱ hoti ... pe ...

8. Idha pan' ānanda ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañ c'assa vacīsaṅkhārā uppajjanti. Tassa savanena pi akataɱ hoti, bāhusaccena pi akataɱ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānāgāmī yeva hoti no visesagāmī.

9. Idha pan' ānanda ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañ c'assa vacīsaṅkhārā uppajjanti. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi paṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya,

[page 351]

visesagāmī yeva hoti no hānagāmī.

Tatr' ānanda pamāṇikā pamiṇanti 'imassa pi te 'va dhammā aparassa pi te 'va dhammā, kasmā tesaɱ eko hīno eko paṇīto' ti? Taɱ hi tesaɱ ānanda hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya. Tatr' ānanda yassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañ c'assa vacīsaṅkhārā uppajjanti. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi paṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati. Ayaɱ ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikantataro ca paṇītataro ca.

Taɱ kissa hetu? Imaɱ h' ānanda puggalaɱ dhammasoto nibbahati. Tadanantaraɱ ko jāneyya aññatra Tathāgatena?

Tasmā ti h' ānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaɱ gaṇhittha. Khaññati h' ānanda puggalesu pamāṇaɱ gaṇhanto. Ahaɱ vā ānanda puggalesu pamāṇaɱ gaṇheyyaɱ, yo vā pan'assa mādiso.

Kā c' ānanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambakā ambakapaññā ke ca purisapuggalaparopariyañāṇe! Ime kho ānanda cha puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

Yathārūpena ānanda sīlena Purāṇo samannāgato ahosi, tathārūpena sīlena Isidatto samannāgato abhavissa. Nāy-idha Purāṇo Isidattassa gatim pi aññassa. Yathārūpāya ca ānanda paññāya Isidatto samannāgato ahosi, tathārūpāya paññāya Purāṇo samannāgato abhavissa. Nay-idha Isidatto Purāṇassa gatim pi aññassa. Iti kho ānanda ime puggalā ubho ekaṅgahīnā ti.

XLV.

1. Dāliddiyaɱ bhikkhave dukkhaɱ lokasmiɱ kāmabhogino ti? 'Evaɱ bhante.' Yam pi bhikkhave daliddo assako anāḷiko iṇaɱ ādiyati,

[page 352]

iṇādānam pi bhikkhave dukkhaɱ lokasmiɱ kāmabhogino ti? 'Evaɱ bhante.' Yam pi bhikkhave daliddo assako anāḷiko iṇaɱ ādiyitvā vaḍḍhiɱ paṭisuṇāti, vaḍḍhi pi bhikkhave dukkhā lokasmiɱ kāmabhogino ti? 'Evaɱ bhante.' Yam pi bhikkhave daliddo assako anāḷiko vaḍḍhiɱ paṭisuṇitvā kālābhataɱ vaḍḍhiɱ na deti, codenti pi naɱ, codanā pi bhikkhave dukkhā lokasmiɱ kāmabhogino ti? 'Evaɱ bhante.' Yaɱ pi bhikkhave daliddo assako anāḷiko codiyamāno na deti, anucaranti pi naɱ, anucariyā pi bhikkhave dukkhā lokasmiɱ kāmabhogino ti? 'Evaɱ bhante.' Yam pi bhikkhave daliddo assako anāḷiko anucariyamāno na deti, bandhanti pi naɱ, bandhanam pi bhikkhave dukkhaɱ lokasmiɱ kāmabhogino ti? 'Evaɱ bhante.' Iti kho bhikkhave dāliddiyam pi dukkhaɱ lokasmiɱ kāmabhogino, iṇādānaɱ pi dukkhaɱ lokasmiɱ kāmabhogino, vaḍḍhi pi dukkhā lokasmiɱ kāmabhogino, codanā pi dukkhā lokasmiɱ kāmabhogino, anucariyā pi dukkhā lokasmiɱ kāmabhogino, bandhanam pi dukkhaɱ lokasmiɱ kāmabhogino.

Evam eva kho bhikkhave yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi kusalesu dhammesu, ottappaɱ natthi kusalesu dhammesu, viriyaɱ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu. Ayaɱ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye daliddo assako anāḷiko.

2. Sa kho so bhikkhave daliddo assako anāḷiko saddhāya asati kusalesu dhammesu, hiriyā asati kusalesu dhammesu, ottappe asati kusalesu dhammesu, viriye asati kusalesu dhammesu, paññāya asati kusalesu dhammesu kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. Idam assa iṇādānasmiɱ vadāmi. So tassa kāyaduccaritassa paṭicchādanahetu pāpikaɱ icchaɱ paṇidahati, 'mā maɱ jaññū' ti icchati, 'mā maɱ jaññū' ti saṅkappeti,

[page 353]

'mā maɱ jaññū' ti vācaɱ bhāsati, 'mā maɱ jaññū' ti kāyena parakkamati. So tassa vacīduccaritassa paṭicchādanahetu ... pe ... So tassa manoduccaritassa paṭicchādanahetu pāpikaɱ icchaɱ paṇidahati, 'mā maɱ jaññū' ti icchati, 'mā maɱ jaññū' ti saṅkappeti, 'mā maɱ jaññū' ti vācaɱ bhāsati, 'mā maɱ jaññū' ti kāyena parakkamati. Idam assa vaḍḍhiyā vadāmi. Tam enaɱ pesalā sabrahmacārī evam āhaɱsu: Ayañ ca so āyasmā evaɱkārī evaɱsamācāro ti. Idam assa codanāya vadāmi. Tam enaɱ araññagataɱ vā rukkhamūlagataɱ vā suññāgāragataɱ vā vippaṭisārasahagatā pāpakā akusalavitakkā samudācaranti. Idam assa anucariyāya vadāmi.

3. Sa kho so bhikkhave daliddo assako anāḷiko kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā nirayabandhane vā bajjhati tiracchānayonibandhane vā. Nāhaɱ bhikkhave aññaɱ ekabandhanaɱ pi samanupassāmi evaɱdāruṇaɱ evaɱkaṭukaɱ evaɱ-antarāyakaraɱ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaɱ bhikkhave nirayabandhanaɱ vā tiracchānayonibandhanaɱ vā ti.

Dāliddiyaɱ dukkhaɱ loke iṇādānañ ca vuccati,
daliddo iṇam ādāya bhuñjamāno vihaññati,
tato anucaranti naɱ, bandhanam pi nigacchati,
etaɱ hi bandhanaɱ dukkhaɱ kāmalābhābhijappinaɱ.
Tath'eva ariyavinaye saddhā yassa na vijjati,

[page 354]

ahiriko anottāpi pāpakammavinicchayo
kāyaduccaritaɱ katvā vacīduccaritāni ca
manoduccaritaɱ katvā 'mā maɱ jaññū' ti icchati.
So saɱsappati kāyena vācāya uda cetasā
pāpakammaɱ pavaḍḍhento tattha tattha punappunaɱ,
so pāpakammo dummedho jānaɱ dukkaṭam attano
daliddo iṇam ādāya bhuñjamāno vihaññati.
Tato anucaranti naɱ saṅkappā mānasā dukkhā
gāme vā yadi vāraññe yassa vippaṭisārajā,
so pāpakammo dummedho jānaɱ dukkaṭam attano
yonim aññataraɱ gantvā niraye vā pi bajjhati,
etaɱ hi bandhanaɱ dukkhaɱ yamhā dhīro pamuccati.
Dhammaladdhehi bhogehi dadaɱ cittaɱ pasādayaɱ
ubhayattha kaṭaggāho saddhassa gharam esino
diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca:
evam etaɱ gahaṭṭhānaɱ cāgo puññaɱ pavaḍḍhati.
Tath'eva ariyavinaye saddhā yassa patiṭṭhitā
hirimano ca ottāpi paññavā sīlasaɱvuto,
eso kho ariyavinaye 'sukhajīvī' ti vuccati
nirāmisaɱ sukhaɱ laddhā upekhaɱ adhitiṭṭhati.
Pañca nīvaraṇe hitvā niccaɱ āraddhaviriyo
jhānāni upasampajja ekodi nipako sato:
evaɱ ñatvā yathābhūtaɱ sabbasaṅyojanakkhaye
sabbaso anupādāya sammā cittaɱ vimuccati.
Tassa sammāvimuttassa ñāṇaɱ ce hoti tādino
'akuppā me vimuttī' ti bhavasaṅyojanakkhaye:
etaɱ kho paramaɱ ñāṇaɱ, etaɱ sukham anuttaraɱ,
asokaɱ virajaɱ khemaɱ, etaɱ āṇaṇyam uttaman ti.

[page 355]

XLVI.

1. Evaɱ me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Mahācundo Cetīsu viharati Sahajātiyaɱ. Tatra kho āyasmā Mahācundo bhikkhū āmantesi:-- āvuso bhikkhavo ti.

āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahācundassa paccassosuɱ. āyasmā Mahācundo etad avoca:--

2. Idha āvuso dhammayogā bhikkhū jhāyī bhikkhū apasādenti 'ime pana "jhāyino 'mhā jhāyino 'mhā" ti jhāyanti pajjhāyanti, kiɱ h'ime jhāyanti, kint'ime jhāyanti, kathaɱ h'ime jhāyantī' ti? Tattha dhammayogā ca bhikkhū na ppasīdanti, jhāyī ca bhikkhū na ppasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ.

3. Idha panāvuso jhāyī bhikkhū dhammayoge bhikkhū apasādenti 'ime pana "dhammayog' amhā dhammayog' amhā" ti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākaṭindriyā, kiɱ h'ime dhammayogā, kint'ime dhammayogā, kathaɱ h'ime dhammayogā' ti? Tattha jhāyī ca bhikkhū na ppasīdanti, dhammayogā ca bhikkhū na ppasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ.

4. Idha panāvuso dhammayogā bhikkhū dhammayogānaɱ yeva bhikkhūnaɱ vaṇṇaɱ bhāsanti, no jhāyīnaɱ bhikkhūnaɱ vaṇṇaɱ bhāsanti. Tattha dhammayogā ca bhikkhū na ppasīdanti,

[page 356]

jhāyī ca bhikkhū na ppasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ.

5. Idha panāvuso jhāyī bhikkhū jhāyīnaɱ yeva bhikkhūnaɱ vaṇṇaɱ bhāsanti, no dhammayogānaɱ bhikkhūnaɱ vaṇṇaɱ bhāsanti. Tattha jhāyī ca bhikkhū na ppasīdanti, dhammayogā ca bhikkhū na ppasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ. Tasmā ti hāvuso evaɱ sikkhitabbaɱ:--

6. Dhammayogā samānā jhāyīnaɱ bhikkhūnaɱ vaṇṇaɱ bhāsissāmā ti.

Evaɱ hi vo āvuso sikkhitabbaɱ. Taɱ kissa hetu?

Acchariyā h' ete āvuso puggalā dullabhā lokasmiɱ, ye amataɱ dhātuɱ kāyena phusitvā viharanti. Tasmā ti hāvuso evaɱ sikkhitabbaɱ:--

7. Jhāyī samānā dhammayogānaɱ bhikkhūnaɱ vaṇṇaɱ bhāsissāmā ti.

Evaɱ hi vo {āvuso} sikkhitabbaɱ. Taɱ kissa hetu?

Acchariyā h' ete āvuso puggalā dullabhā lokasmiɱ, ye gambhīraɱ atthapadaɱ paññāya ativijjha passantī ti.

XLVII.

1. Atha kho Moliyasīvako paribbājako yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Moliyasīvako paribbājako Bhagavantaɱ etad avoca 'sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti?

[page 357]

2. Tena hi Sīvaka tañ ñev' ettha paṭipucchissāmi.

Yathā te khameyya, tathā naɱ vyākareyyāsi. Taɱ kiɱ maññasi Sīvaka, santaɱ vā ajjhattaɱ lobhaɱ 'atthi me ajjhattaɱ lobho' ti pajānāsi, asantaɱ vā ajjhattaɱ lobhaɱ 'natthi me ajjhattaɱ lobho' ti pajānāsī ti? 'Evaɱ bhante.' Yaɱ kho tvaɱ Sīvaka santaɱ vā ajjhattaɱ lobhaɱ 'atthi me ajjhattaɱ lobho' ti pajānāsi, asantaɱ vā ajjhattaɱ lobhaɱ 'natthi me ajjhattaɱ lobho' ti pajānāsi: evaɱ kho Sīvaka sandiṭṭhiko dhammo hoti ... Taɱ kiɱ maññasi Sīvaka, santaɱ vā ajjhattaɱ dosaɱ ... pe ... santaɱ vā ajjhattaɱ mohaɱ, santaɱ vā ajjhattaɱ lobhadhammaɱ, santaɱ vā ajjhattaɱ dosadhammaɱ, santaɱ vā ajjhattaɱ mohadhammaɱ 'atthi me ajjhattaɱ mohadhammo' ti pajānāsi, asantaɱ vā ajjhattaɱ mohadhammaɱ 'natthi me ajjhattaɱ mohadhammo' ti pajānāsī ti? 'Evaɱ bhante.' Yaɱ kho tvaɱ Sīvaka santaɱ vā ajjhattaɱ mohadhammaɱ 'atthi me ajjhattaɱ mohadhammo' ti pajānāsi, asantaɱ vā ajjhattaɱ mohadhammaɱ 'natthi me ajjhattaɱ mohadhammo' ti pajānāsi: evaɱ kho Sīvaka sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī ti.

'Abhikkantaɱ ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhante Bhagavā dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan' ti.

XLVIII.

1. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇiyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca 'sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo ti bho Gotama vuccati. Kittāvatā nu kho bho Gotama sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti?

[page 358]

2. Tena hi brāhmaṇa tañ ñev' ettha paṭipucchissāmi.

Yathā te khameyya, tathā naɱ vyākareyyāsi. Taɱ kiɱ maññasi brāhmaṇa, santaɱ vā ajjhattaɱ rāgaɱ 'atthi me ajjhattaɱ rāgo' ti pajānāsi, asantaɱ vā ajjhattaɱ rāgaɱ 'natthi me ajjhattaɱ rāgo' ti pajānāsī ti? 'Evaɱ bho.' Yaɱ kho tvaɱ brāhmaṇa santaɱ vā ajjhattaɱ rāgaɱ 'atthi me ajjhattaɱ rāgo' ti pajānāsi, asantaɱ vā ajjhattaɱ rāgaɱ 'natthi me ajjhattaɱ rāgo' ti pajānāsi: evaɱ kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti ... Taɱ kiɱ maññasi brāhmaṇa, santaɱ vā ajjhattaɱ dosaɱ, santaɱ vā ajjhattaɱ mohaɱ, santaɱ vā ajjhattaɱ kāyasandosaɱ, santaɱ vā ajjhattaɱ vacīsandosaɱ, santaɱ vā ajjhattaɱ manosandosaɱ 'atthi me ajjhattaɱ manosandoso' ti pajānāsi, asantaɱ vā ajjhattaɱ manosandosaɱ 'natthi me ajjhattaɱ manosandoso' ti pajānāsī ti? 'Evaɱ bho'. Yaɱ kho tvaɱ brāhmaṇa santaɱ vā ajjhattaɱ manosandosaɱ 'atthi me ajjhattaɱ manosandoso' ti pajānāsi, asantaɱ vā ajjhattaɱ manosandosaɱ 'natthi me ajjhattaɱ manosandoso' ti pajānāsi: evaɱ kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī ti.

'Abhikkantaɱ bho Gotama, abhikkantaɱ bho Gotama ... upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajjat-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan' ti.

XLIX.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca Khemo āyasmā ca Sumano Sāvatthiyaɱ viharanti Andhavanasmiɱ.

[page 359]

Atha kho āyasmā ca Khemo āyasmā ca Sumano yena Bhagavā ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Khemo Bhagavantaɱ etad avoca: 'yo so bhante bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṅyojano samma-d-aññā vimutto, tassa na evaɱ hoti "atthi me seyyo" ti vā "atthi me sadiso" ti vā "atthi me hīno" ti vā' ti. Idam avoca āyasmā Khemo.

Samanuñño Satthā ahosi. Atha kho āyasmā Khemo 'samanuñño me Satthā' ti uṭṭhāyāsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā Sumano acirapakkante āyasmante Kheme Bhagavantaɱ etad avoca 'yo so bhante bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṅyojano samma-d-aññā vimutto, tassa na evaɱ hoti "natthi me seyyo" ti vā "natthi me sadiso" ti vā "natthi me hīno" ti vā' ti. Idam avoca āyasmā Sumano.

Samanuñño Satthā ahosi. Atha kho āyasmā Sumano 'samanuñño me Satthā' ti uṭṭhāyāsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

2. Atha kho Bhagavā acirapakkante āyasmante ca Kheme āyasmante ca Sumane bhikkhū āmantesi:--

Evaɱ kho bhikkhave kulaputtā aññaɱ vyākaronti. Attho ca vutto attā ca anupanīto. Atha ca pana idh' ekacce moghapurisā hasamānakā maññe aññaɱ vyākaronti, te pacchā vighātaɱ āpajjantī ti.

Na ussesu na omesu samatte nopanīyare

Khīṇā sañjāti vusitaɱ brahmacariyaɱ caranti

Saññojanavippamuttā ti.

[page 360]

L.

1. Indriyasaɱvare bhikkhave asati indriyasaɱvaravipannassa hatupanisaɱ hoti sīlaɱ, sīle asati sīlavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

2. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriɱ gacchati, taco pi na pāripūriɱ gacchati, pheggu pi na pāripūriɱ gacchati, sāro pi na pāripūriɱ gacchati, evam eva kho bhikkhave indriyasaɱvare asati indriyasaɱvaravipannassa hatupanisaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaɱ.

3. Indriyasaɱvare bhikkhave sati indriyasaɱvarasampannassa upanisasampannaɱ hoti sīlaɱ, sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

4. Seyyathā pi bhikkhave rukkho {sākhāpalāsasampanno}, tassa papaṭikā pi pāripūriɱ gacchati, taco pi pāripūriɱ gacchati, pheggu pi pāripūriɱ gacchati, sāro pi pāripūriɱ gacchati, evam eva kho bhikkhave indriyasaɱvare sati indriyasaɱvarasampannassa upanisasampannaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.

[page 361]

LI.

1. Atha kho āyasmā Ānando yenāyasmā Sāriputto ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca:--

2. Kittāvatā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhu assutañ c'eva dhammaɱ suṇāti, sutā c'assa dhammā na sammosaɱ gacchanti, ye c'assa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā, te ca samudācaranti, aviññātañ ca vijānātī ti?

'āyasmā kho Ānando bahussuto, paṭibhātu āyasmantaɱ yeva ānandan' ti. Tena h' āvuso Sāriputta suṇāhi, sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ āvuso' ti kho āyasmā Sāriputto āyasmato ānandassa paccassosi. āyasmā Ānando etad avoca:--

3. Idhāvuso Sāriputta bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ; yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti; yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ vāceti; yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti; yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; yasmiɱ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, tasmiɱ āvāse vassaɱ upeti, te kālena kālaɱ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati 'idaɱ bhante kathaɱ, imassa kvattho' ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañ c'eva vivaranti, anuttānīkatañ ca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaɱ paṭivinodenti. Ettāvatā kho āvuso Sāriputta bhikkhu assutañ c'eva dhammaɱ suṇāti,

[page 362]

sutā c'assa dhammā na sammosaɱ gacchanti, ye c'assa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā, te ca samudācaranti, aviññātañ ca vijānātī ti.

4. Acchariyaɱ āvuso abbhutaɱ āvuso, yāva subhāsitañ c' idaɱ āyasmatā ānandena. Imehi ca mayaɱ chahi dhammehi samannāgataɱ āyasmantaɱ ānandaɱ dhārema.

5. āyasmā hi Ānando dhammaɱ pariyāpuṇāti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ; āyasmā Ānando yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti; āyasmā Ānando yathāsutaɱ pathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ vāceti; āyasmā Ānando yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti; āyasmā Ānando yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; āyasmā Ānando yasmiɱ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, tasmiɱ āvāse vassaɱ upeti, te āyasmā Ānando kālena kālaɱ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati 'idaɱ bhante kathaɱ, imassa kvattho' ti? Te āyasmato ānandassa avivaṭañ c'eva {vivaranti}, anuttānīkatañ ca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaɱ paṭivinodentī ti.

LII.

1. Atha kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca:--

[page 363]

2. Khattiyā bho Gotama kim adhippāyā kiɱ upavicārā kiɱ adhiṭṭhānā kiɱ abhinivesā kiɱ pariyosānā ti? 'Khattiyā kho brāhmaṇa bhogādhippāyā paññūpavicārā balādhiṭṭhānā paṭhavībhinivesā issariyapariyosānā' ti.

Brāhmaṇā pana bho Gotama kim adhippāyā kiɱ upavicārā kiɱ adhiṭṭhānā kiɱ abhinivesā kiɱ pariyosānā ti?

'Brāhmaṇā kho brāhmaṇa bhogādhippāyā paññūpavicārā mantādhiṭṭhānā yaññābhinivesā brahmalokapariyosānā' ti.

Gahapatikā pana bho Gotama kim adhippāyā kiɱ upavicārā kiɱ adhiṭṭhānā kiɱ abhinivesā kiɱ pariyosānā ti?

'Gahapatikā kho brāhmaṇa bhogādhippāyā paññūpavicārā sippādhiṭṭhānā kammantābhinivesā niṭṭhitakammantapariyosānā' ti.

Itthī pana bho Gotama kim adhippāyā kiɱ upavicārā kiɱ adhiṭṭhānā kiɱ abhinivesā kiɱ pariyosānā ti? 'Itthī kho brāhmaṇa purisādhippāyā alaṅkārūpavicārā puttādhiṭṭhānā asapatibhinivesā issariyapariyosānā' ti.

Corā pana bho Gotama kim adhippāyā kiɱ upavicārā kiɱ adhiṭṭhānā kiɱ abhinivesā kiɱ pariyosānā ti? 'Corā kho brāhmaṇa ādānādhippāyā gahaṇūpavicārā satthādhiṭṭhānā andhakārābhinivesā adassanapariyosānā' ti.

Samaṇā pana bho Gotama kim adhippāyā kiɱ upavicārā kiɱ adhiṭṭhānā kiɱ abhinivesā kiɱ pariyosānā ti?

'Samaṇā kho brāhmaṇa khantisoraccādhippāyā paññūpavicārā sīlādhiṭṭhānā ākiñcaññābhinivesā nibbānapariyosānā' ti.

3. Acchariyaɱ bho Gotama abbhutaɱ bho Gotama, khattiyānam pi bhavaɱ Gotamo jānāti adhippāyañ ca upavicārañ ca adhiṭṭhānañ ca abhinivesañ ca pariyosānañ ca, brāhmaṇānam pi bhavaɱ Gotamo jānāti ... pe ... gahapatikānam pi bhavaɱ Gotamo jānāti ... itthīnam pi bhavaɱ Gotamo jānāti ... corānam pi bhavaɱ Gotamo jānāti .

[page 364]

. . samaṇānam pi bhavaɱ Gotamo jānāti adhippāyañ ca upavicārañ ca adhiṭṭhānañ ca abhinivesañ ca pariyosānañ ca. Abhikkantaɱ bho Gotama ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan ti.

LIII.

1. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Atthi nu kho bho Gotama eko dhammo bhāvito bahulīkato, yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati: diṭṭhadhammikañ c'eva atthaɱ yo ca attho samparāyiko ti? 'Atthi kho brāhmaṇa eko dhammo bhāvito bahulīkato, yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati: diṭṭhadhammikañ c'eva atthaɱ yo ca attho samparāyiko' ti. Katamo pana bho Gotama eko dhammo bhāvito bahulīkato, yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati: diṭṭhadhammikañ c'eva atthaɱ yo ca attho samparāyiko ti?

3. 'Appamādo kho brāhmaṇa eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati: diṭṭhadhammikañ c'eva atthaɱ yo ca attho samparāyiko. Seyyathā pi brāhmaṇa yāni kānici jaṅgamānaɱ pāṇānaɱ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaɱ gacchanti, hatthipadaɱ tesaɱ aggam akkhāyati, evam eva kho brāhmaṇa appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati: diṭṭhadhammikañ c'eva atthaɱ yo ca attho samparāyiko. Seyyathā pi brāhmaṇa kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaɱ tāsaɱ aggam akkhāyati, evam eva kho brāhmaṇa .

[page 365]

... pe ... Seyyathā pi brāhmaṇa babbajalāyako babbajaɱ lāyitvā agge gahetvā odhunāti nidhunāti nicchedeti, evam eva kho brāhmaṇa ... pe ... Seyyathā pi brāhmaṇa ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni kānici ambāni vaṇṭūpanibandhanāni, sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti, evam eva kho brāhmaṇa ... pe ... Seyyathā pi brāhmaṇa ye keci khuddarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyuttā bhavanti, rājā tesaɱ cakkavatti aggam akkhāyati, evam eva kho brāhmaṇa ... pe ... Seyyathā pi brāhmaṇa yā kāci tārakarūpānaɱ pabhā, sabbā tā candassa pabhāya kalaɱ nāgghanti soḷasiɱ, candappabhā tāsaɱ aggam akkhāyati, evam eva kho brāhmaṇa appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati: diṭṭhadhammikañ c'eva atthaɱ yo ca attho samparāyiko. Ayaɱ kho brāhmaṇa eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati: diṭṭhadhammikañ c'eva atthaɱ yo ca attho samparāyiko' ti.

Abhikkantaɱ bho Gotama, abhikkantaɱ bho Gotama ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan ti.

[page 366]

LIV.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā Dhammiko jātibhūmiyaɱ āvāsiko hoti sabbaso jātibhūmiyaɱ sattasu āvāsesu. Tatra sudaɱ āyasmā Dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiɱsati vitudati roseti vācāya, te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā Dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaɱ. Atha kho jātibhūmikānaɱ upāsakānaɱ etad ahosi 'mayaɱ kho bhikkhusaṅghaɱ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, atha kho pana āgantukā bhikkhū pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaɱ; ko nu kho hetu, ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan' ti? Atha kho jātibhūmikānaɱ upāsakānaɱ etad ahosi 'ayaɱ kho āyasmā Dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiɱsati vitudati roseti vācāya, te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā Dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaɱ; yan nūna mayaɱ āyasmantaɱ Dhammikaɱ pabbājeyyāmā' ti. Atha kho jātibhūmikā upāsakā yena āyasmā Dhammiko ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ Dhammikaɱ etad avocuɱ 'pakkamatu bhante āyasmā Dhammiko imamhā āvāsā, alan te idha vāsenā' ti.

2. Atha kho āyasmā Dhammiko tamhā āvāsā aññaɱ āvāsaɱ agamāsi. Tatra pi sudaɱ āyasmā Dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiɱsati vitudati roseti vācāya, te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā Dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaɱ.

[page 367]

Atha kho jātibhūmikānaɱ upāsakānaɱ etad ahosi 'mayaɱ kho bhikkhusaṅghaɱ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaɱ; ko nu kho hetu, ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan' ti?

Atha kho jātibhūmikānaɱ upāsakānaɱ etad ahosi 'ayaɱ kho āyasmā Dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiɱsati vitudati roseti vācāya, te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā Dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaɱ; yan nūna mayaɱ āyasmantaɱ Dhammikaɱ pabbājeyyāmā' ti. Atha kho jātibhūmikā upāsakā yena āyasmā Dhammiko ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ Dhammikaɱ etad avocuɱ 'pakkamatu bhante āyasmā Dhammiko imamhā pi āvāsā, alan te idha vāsenā' ti.

3. Atha kho āyasmā Dhammiko tamhā pi āvāsā aññaɱ āvāsaɱ agamāsi. Tatra pi sudaɱ āyasmā Dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiɱsati vitudati roseti vācāya, te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā Dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaɱ. Atha kho jātibhūmikānaɱ upāsakānaɱ etad ahosi 'mayaɱ kho bhikkhusaṅghaɱ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaɱ; ko nu kho hetu, ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan' ti?

Atha kho jātibhūmikānaɱ upāsakānaɱ etad ahosi 'ayaɱ kho āyasmā Dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati ... pe ... roseti vācāya, te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā Dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaɱ;

[page 368]

yan nūna mayaɱ āyasmantaɱ Dhammikaɱ pabbājeyyāma sabbaso jātibhūmiyaɱ sattahi āvāsehī' ti. Atha kho jātibhūmikā upāsakā yena āyasmā Dhammiko ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ Dhammikaɱ etad avocuɱ 'pakkamatu bhante āyasmā Dhammiko sabbaso jātibhūmiyaɱ sattahi āvāsehī' ti.

4. Atha kho āyasmato Dhammikassa etad ahosi 'pabbājito kho 'mhi jātibhūmikehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaɱ sattahi āvāsehi, kahan nu kho dāni gacchāmī' ti?

Atha kho āyasmato Dhammikassa etad ahosi 'yan nūnāhaɱ yena Bhagavā ten' upasaṅkammeyyan' ti. Atha kho āyasmā Dhammiko pattacīvaram ādāya yena Rājagahaɱ tena pakkāmi, anupubbena yena Rājagahaɱ Gijjhakūṭo pabbato, yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Dhammikaɱ Bhagavā etad avoca 'handa kuto nu tvaɱ brāhmaṇa Dhammika āgacchasī' ti? 'Pabbājito ahaɱ bhante jātibhūmikehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaɱ sattahi āvāsehī' ti.

Alaɱ brāhmaṇa Dhammika, kin te iminā? Yan taɱ tato tato pabbājenti, so tvaɱ tato tato pabbājito mam eva santike āgacchasi.

5. Bhūtapubbaɱ brāhmaṇa Dhammika sāmuddikā vāṇijā tīradassiɱ sakuṇaɱ gahetvā nāvāya samuddaɱ ajjhogāhanti. Te atīradakkhiṇiyā nāvāya tīradassiɱ sakuṇaɱ muñcanti. So gacchat'eva puratthimaɱ disaɱ, gacchati pacchimaɱ disaɱ, gacchati uttaraɱ disaɱ, gacchati dakkhiṇaɱ disaɱ, gacchati uddhaɱ, gacchati anudisaɱ. Sace so samantā tīraɱ passati, tathā gatako 'va hoti. Sace pana so samantā tīraɱ na passati, tam eva nāvaɱ paccāgacchati. Evam eva kho brāhmaṇa Dhammika, yan taɱ tato tato pabbājenti, so tvaɱ tato tato pabbājito mam'eva santike āgacchasi.

[page 369]

6. Bhūtapubbaɱ brāhmaṇa Dhammika rañño Koravyassa Suppatiṭṭho nāma nigrodharājā ahosi pañcasākho sītacchāyo manoramo. Suppatiṭṭhassa kho pana brāhmaṇa Dhammika nigrodharājassa dvādasa yojanāni abhiniveso ahosi, pañca yojanāni mūlasantānakānaɱ. Suppatiṭṭhassa kho pana brāhmaṇa Dhammika nigrodharājassa tāva mahantāni phalāni ahesuɱ. Seyyathā pi nāma āḷhakathālikā, evam assa sādūni phalāni ahesuɱ, seyyathā pi nāma khuddaɱ madhuɱ anīlakaɱ. Suppatiṭṭhassa kho pana brāhmaṇa Dhammika nigrodharājassa ekaɱ khandhaɱ rājā paribhuñjati saddhiɱ itthāgārena, ekaɱ khandhaɱ balakāyo paribhuñjati, ekaɱ khandhaɱ negamajānapadā paribhuñjanti, ekaɱ khandhaɱ samaṇabrāhmaṇā paribhuñjanti, ekaɱ khandhaɱ migapakkhiyo paribhuñjanti. Suppatiṭṭhassa kho pana brāhmaṇa Dhammika nigrodharājassa na koci phalāni rakkhati. Na ca sudam aññamaññassa phalāni hiɱsanti. Atha kho brāhmaṇa Dhammika aññataro puriso Suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaɱ phalāni bhakkhitvā sākhaɱ bhañjitvā pakkāmi.

Atha kho brāhmaṇa Dhammika Suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthāya devatāya etad ahosi 'acchariyaɱ vata bho abbhutaɱ vata bho, yāva pāpo manusso yatra hi nāma Suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaɱ phalāni bhakkhitvā sākhaɱ bhañjitvā pakkamissati, yan nūna Suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiɱ phalaɱ na dadeyyā' ti.

Atha kho brāhmaṇa Dhammika Suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiɱ phalaɱ nādāsi. Atha kho brāhmaṇa Dhammika rājā Koravyo yena Sakko devānam indo ten' upasaṅkami,

[page 370]

upasaṅkamitvā Sakkaɱ devānam indaɱ etad avoca 'yagghe mārisa jāneyyāsi, Suppatiṭṭho nigrodharājā phalaɱ na detī' ti? Atha kho brāhmaṇa Dhammika Sakko devānam indo tathārūpaɱ iddhābhisaṅkhāraɱ abhisaṅkhāsi, yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā Suppatiṭṭhaɱ nigrodharājaɱ pātesi ummūlam akāsi. Atha kho brāhmaṇa Dhammika Suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Atha kho brāhmaṇa Dhammika Sakko devānam indo yena Suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthaɱ devataɱ etad avoca 'kin nu tvaɱ devate dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaɱ ṭhitā' ti? 'Tathā hi pana me mārisa bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaɱ pātesi ummūlam akāsī' ti. 'Api nu tvaɱ devate rukkhadhamme ṭhitāya bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaɱ pātesi ummūlam akāsī' ti? 'Kathaɱ pana mārisa rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī' ti? 'Idh'eva devate rukkhassa mūlaɱ mūlatthikā haranti, tacaɱ tacatthikā haranti, pattaɱ pattatthikā haranti, pupphaɱ pupphatthikā haranti, phalaɱ phalatthika haranti, na ca tena devatāya anattamanatā vā anabhinandi vā karaṇīyā: evaɱ kho devate rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī' ti. 'Aṭṭhitāy' eva kho me mārisa rukkhadhamme bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaɱ pātesi ummūlam akāsī' ti.

'Sace kho tvaɱ devate rukkhadhamme tiṭṭheyyāsi, siyā pi te bhavanaɱ yathāpure' ti. Thassām' ahaɱ mārisa rukkhadhamme,

[page 371]

hotu me bhavanaɱ yathāpure' ti. 'Atha kho brāhmaṇa Dhammika Sakko devānam indo tathārūpaɱ iddhābhisaṅkhāraɱ abhisaṅkhāsi, yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā Suppatiṭṭham nigrodharājaɱ ussāpesi, sacchavīni mūlāni ahesuɱ. Evam eva kho brāhmaṇa Dhammika api nu taɱ samaṇadhamme ṭhitaɱ jātibhūmikā upāsakā pabbājeyyuɱ sabbaso jātibhūmiyaɱ sattahi āvāsehī' ti? 'Kathaɱ pana bhante samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī' ti? 'Idha brāhmaṇa Dhammika samaṇo akkosantaɱ na paccakkosati, rosantaɱ na paṭirosati, bhaṇḍantaɱ na paṭibhaṇḍati: evaɱ kho brāhmaṇa Dhammika samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī' ti. 'Aṭṭhitaɱ yeva kho maɱ bhante samaṇadhamme jātibhūmikā upāsakā pabbājesuɱ sabbaso jātibhūmiyaɱ sattahi āvāsehī' ti.

7. Bhūtapubbaɱ brāhmaṇa Dhammika Sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana brāhmaṇa Dhammika satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Sunetto satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desesi. Ye kho pana brāhmaṇa Dhammika Sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni na pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjiɱsu. Ye kho pana brāhmaṇa Dhammika Sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjiɱsu. Bhūtapubbaɱ brāhmaṇa Dhammika Mugapakkho nāma satthā ahosi ... pe ... Aranemi nāma satthā ahosi ... Kuddālako nāma satthā ahosi ... Hatthipālo nāma satthā ahosi ... Jotipālo nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo.

[page 372]

Jotipālassa kho pana brāhmaṇa Dhammika satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Jotipālo satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desesi. Ye kho pana brāhmaṇa Dhammika Jotipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni na pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjiɱsu. Ye kho pana brāhmaṇa Dhammika Jotipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjiɱsu. Taɱ kiɱ maññasi brāhmaṇa Dhammika, yo ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuɱ so apuññaɱ pasaveyyā ti? 'Evaɱ bhante'.

8. Yo kho brāhmaṇa Dhammika ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuɱ so apuññaɱ pasaveyya. Yo ekaɱ diṭṭhisampannaɱ puggalaɱ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaɱ tato bahutaraɱ apuññaɱ pasavati. Taɱ kissa hetu? Nāhaɱ brāhmaṇa Dhammika ito bahiddhā evarūpiɱ khantiɱ vadāmi yathā 'maɱ sabrahmacārīsu. Tasmā ti ha brāhmaṇa Dhammika evaɱ sikkhitabbaɱ:--

9. Na no sabrahmacārīsu cittāni paduṭṭhāni bhavissantī ti.

Evaɱ hi te brāhmaṇa Dhammika sikkhitabban ti.

[page 373]

Sunetto Mugapakkho ca Aranemi ca brāhmaṇo
Kuddālako ahu satthā Hatthipālo ca māṇavo
Jotipālo ca Govindo ahu sattapurohito.
Ahiɱsakā atītaɱse cha satthāro yasassino
nirāmagandhā karuṇe vimuttā kāmasaṅyojanātigā
kāmarāgaɱ virājetvā brahmalokūpagā ahu.
Ahesuɱ sāvakā tesaɱ anekāni satāni pi
nirāmagandhā karuṇe vimuttā kāmasaṅyojanātigā
kāmarāgaɱ virājetvā brahmalokūpagā ahu.
Ye te isī bāhirake vītarāge samāhite
paduṭṭhamanasaṅkappo yo naro paribhāsati,
bahuñ ca so pasavati apuññaɱ tādiso naro.
Yo c' ekaɱ diṭṭhisampannaɱ bhikkhuɱ buddhassa sāvakaɱ
paduṭṭhamanasaṅkappo yo naro paribhāsati,
ayaɱ tato bahutaraɱ apuññaɱ pasave naro.
Na sādhurūpaɱ āsīde diṭṭhiṭṭhānappahāyinaɱ
sattamo puggalo eso ariyasaṅghassa vuccati.
Avītarāgo kāmesu yassa pañc' indriyā mudū:
saddhā sati viriyañ ca samatho ca vipassanā,
tādisaɱ bhikkhuɱ āsajja pubb'eva upahaññati,
attānaɱ upahantvāna pacchā aññaɱ vihiɱsati.
Yo ca rakkhati attānaɱ, rakkhito tassa bāhiro;
tasmā rakkheyya attānaɱ, akkhato paṇḍito sadā ti.

[page 374]

Dhammikavaggo pañcamo.

Tass' uddānaɱ:

Nāgamigasālā iṇaɱ Cunda dve 'va sandiṭṭhikaɱ
Khema indriya ānanda khattiya appamādena Dhammiko ti.

 


 

Dutiya-Paṇṇāsako

Mahā-Vagga

LV.

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā Soṇo Rājagahe viharati Sītavanasmiɱ. Atha kho āyasmato Soṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi 'ye kho keci Bhagavato sāvakā āraddhaviriyā viharanti, ahaɱ tesaɱ aññataro, atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaɱ vimuccati, saɱvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituɱ puññāni ca kātuɱ; yan nūnāhaɱ sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaɱ puññāni ca kareyyan' ti. Atha kho Bhagavā āyasmato Soṇassa cetasā cetoparivitakkam aññāya, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva kho Gijjhakūṭe pabbate antarahito Sītavane āyasmato Soṇassa sammukhe pāturahosi.

Nisīdi Bhagavā paññatte āsane, āyasmā pi kho Soṇo Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Soṇaɱ Bhagavā etad avoca 'nanu te Soṇa rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi:

[page 375]

ye kho keci Bhagavato sāvakā āraddhaviriyā viharanti, ahaɱ tesaɱ aññataro, atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaɱ vimuccati, saɱvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituɱ puññāni ca kātuɱ; yan nūnāhaɱ sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaɱ puññāni ca kareyyan' ti?

'Evaɱ bhante.' 'Taɱ kiɱ maññasi Soṇa, kusalo tvaɱ pubbe āgārikabhūto vīṇāya tantissare' ti? 'Evaɱ bhante.' 'Taɱ kiɱ maññasi Soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiɱ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā' ti? 'No h'etaɱ bhante.' 'Taɱ kiɱ maññasi Sona, yadā te vīṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiɱ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā' ti? 'No h'etaɱ bhante.' 'Yadā pana te Soṇa vīṇāya tantiyo na accāyatā honti na atisithilā same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiɱ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā' ti? 'Evaɱ bhante.' 'Evam eva kho Soṇa accāraddhaviriyaɱ uddhaccāya saɱvattati, atilīnaviriyaɱ kosajjāya saɱvattati. Tasmā ti ha tvaɱ Soṇa viriyasamataɱ adhiṭṭhaha indriyānañ ca samataɱ paṭivijjha tattha ca nimittaɱ gaṇhāhī' ti. 'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Soṇo Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Soṇaɱ iminā ovādena ovaditvā, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva kho Sītavane antarahito Gijjhakūṭe pabbate pāturahosi.

[page 376]

2. Atha kho āyasmā Soṇo aparena samayena viriyasamataɱ adhiṭṭhahi indriyānañ ca samataɱ paṭivijjhi tattha ca nimittaɱ aggahesi. Atha kho āyasmā Soṇo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass' eva yass' atthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tad anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, 'khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyā' ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Soṇo arahataɱ ahosi. Atha kho āyasmato Soṇassa arahattappattassa etad ahosi 'yan nūnāhaɱ yena Bhagavā ten' upasaṅkameyyaɱ, upasaṅkamitvā Bhagavato santike aññaɱ vyākareyyan' ti. Atha kho āyasmā Soṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Soṇo Bhagavantaɱ etad avoca:

3. Yo so bhante bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṅyojano sammadaññā vimutto, so cha ṭṭhānāni adhimutto hoti: nekkhammādhimutto hoti, pavivekādhimutto hoti, avyāpajjhādhimutto hoti, taṇhakkhayādhimutto hoti, upādānakkhayādhimutto hoti, asammohādhimutto hoti.

4. Siyā kho pana bhante idh' ekaccassa āyasmato evam assa 'kevalaɱ saddhāmattakaɱ nūna ayam āyasmā nissāya nekkhammādhimutto' ti. Na kho pan'etaɱ bhante evaɱ daṭṭhabbaɱ. Khīṇāsavo bhante bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaɱ attano asamanupassanto katassa vā paticayaɱ khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā nekkhammādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti.

[page 377]

5. Siyā kho pana bhante idh' ekaccassa āyasmato evam assa 'lābhasakkārasilokaɱ nūna ayam āyasmā nikāmayamāno pavivekādhimutto' ti. Na kho pan'etaɱ bhante evaɱ daṭṭhabbaɱ. Khīṇāsavo bhante bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaɱ attano asamanupassanto katassa vā paticayaɱ khayā rāgassa vītarāgattā pavivekādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā pavivekādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā pavivekādhimutto hoti.

6-9. Siyā kho pana bhante idh' ekaccassa āyasmato evam assa 'sīlabbataparāmāsaɱ nūna ayam āyasmā sārato paccāgacchanto avyāpajjhādhimutto' ti. Na kho pan'etaɱ bhante evaɱ daṭṭhabbaɱ. Khīṇāsavo bhante bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaɱ attano asamanupassanto katassa vā paticayaɱ khayā rāgassa vītarāgattā avyāpajjhādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā avyāpajjhādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā avyāpajjhādhimutto hoti ... khayā rāgassa vītarāgattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā taṇhakkhayādhimutto hoti ... khayā rāgassa vītarāgattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā upādānakkhayādhimutto hoti ... khayā rāgassa vītarāgattā asammohādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā asammohādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā asammohādhimutto hoti.

10. Evaɱ sammāvimuttacittassa bhante bhikkhuno bhusā ce pi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaɱ āgacchanti, nev'assa cittaɱ pariyādiyanti, amissīkatam ev'assa cittaɱ hoti, ṭhitaɱ ānejjappattaɱ, vayañ c' assānupassati.

[page 378]

Bhusā ce pi sotaviññeyyā saddā ... pe ... ghānaviññeyyā gandhā ... jivhāviññeyyā rasā ... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā ... manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaɱ āgacchanti, nev'assa cittaɱ pariyādiyanti, amissīkatam ev'assa cittaɱ hoti, ṭhitaɱ ānejjappattaɱ, vayañ c' assānupassati.

11. Seyyathā pi bhante selo pabbato acchiddo asusiro ekaghano, atha puratthimāya ce pi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naɱ saɱkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, atha pacchimāya ce pi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi ... pe ... atha uttarāya ce pi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi ... atha dakkhiṇāya ce pi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naɱ saɱkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya: evam eva kho bhante evaɱ sammāvimuttacittassa bhikkhuno bhusā ce pi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaɱ āgacchanti, nev'assa cittaɱ pariyādiyanti, amissīkatam ev'assa cittaɱ hoti, ṭhitaɱ ānejjappattaɱ, vayañ c' assānupassati, bhusā ce pi sotaviññeyyā saddā ... pe ... ghānaviññeyyā gandhā ... jivhāviññeyyā rasā ... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā ... manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaɱ. āgacchanti, nev'assa cittaɱ pariyādiyanti, amissīkatam ev'assa cittaɱ hoti, ṭhitaɱ ānejjappattaɱ, vayañ c' assānupassatī ti.

Nekkhammam adhimuttassa pavivekañ ca cetaso
avyāpajjhādhimuttassa upādānakkhayassa ca
taṇhakkhayādhimuttassa asammohañ ca cetaso
disvā āyatanuppādaɱ sammā cittaɱ vimuccati.
Tassa sammāvimuttassa santacittassa bhikkhuno
katassa paticayo natthi karaṇīyaɱ na vijjati.

[page 379]

Selo yathā ekaghano vātena na samīrati,
evaɱ rūpā rasā saddā gandhā phassā ca kevalā
iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca na ppavedhenti tādino,
ṭhitaɱ cittaɱ vippamuttaɱ, vayañ c' assānupassatī ti.

LVI.

1. Tena kho pana samayena āyasmā Phagguno ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'āyasmā bhante Phagguno ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, sādhu bhante Bhagavā yen' āyasmā Phagguno ten' upasaṅkamatu anukampaɱ upādāyā' ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yen' āyasmā Phagguno ten' upasaṅkami.

Addasā kho āyasmā Phagguno Bhagavantaɱ dūrato 'va āgacchantaɱ, disvā mañcake samañco pi. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Phaggunaɱ etad avoca 'alaɱ Phagguna, mā tvaɱ mañcake samañco pi. Sant'imāni āsanāni pure paññattāni, tatthāhaɱ nisīdissāmī' ti. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaɱ Phaggunaɱ etad avoca 'kacci te Phagguna khamanīyaɱ, kacci yāpanīyaɱ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaɱ paññāyati no abhikkamo' ti? 'Na me bhante khamanīyaɱ, na yāpanīyaɱ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaɱ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathā pi bhante balavā puriso tiṇhena sikharena muddhānaɱ abhimattheyya, evam eva kho me bhante adhimattā vātā muddhānaɱ hananti;

[page 380]

na me bhante khamanīyaɱ, na yāpanīyaɱ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaɱ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathā pi bhante balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhanaɱ dadeyya, evam eva kho me bhante adhimattā sīse sīsavedanā; na me bhante khamanīyaɱ, na yāpanīyaɱ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaɱ paññāyati no paṭikkamo.

Seyyathā pi bhante dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiɱ parikanteyya, evam eva kho me bhante adhimattā vātā kucchiɱ parikantanti; na me bhante khamanīyaɱ, na yāpanīyaɱ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaɱ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathā pi bhante dve balavanto purisā dubbalataraɱ purisaɱ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuɱ paritāpeyyuɱ, evam eva kho bhante adhimatto kāyasmiɱ ḍāho; na me bhante khamanīyaɱ, na yāpanīyaɱ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkhamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaɱ paññāyati no paṭikkamo' ti. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Phaggunaɱ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

2. Atha kho āyasmā Phagguno acirapakkantassa Bhagavato kālam akāsi. Tamhi c'assa samaye maraṇakāle indriyāni vippasīdiɱsu. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami,

[page 381]

upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'āyasmā bhante Phagguno acirapakkantassa Bhagavato kālam akāsi; tamhi c'assa samaye maraṇakāle indriyāni vippasīdiɱsū' ti.

Kiɱ h' ānanda Phaggunassa bhikkhuno indriyāni na vippasīdissanti? Phaggunassa ānanda bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ avimuttaɱ ahosi. Tassa taɱ dhammadesanaɱ sutvā pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ vimuttaɱ. Cha yime ānanda ānisaɱsā kālena dhammasavane kālena atthupaparikkhāya. Katame cha?

3. Idh' ānanda bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ avimuttaɱ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle labhati Tathāgataɱ dassanāya. Tassa Tathāgato dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Tassa taɱ dhammadesanaɱ sutvā pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ vimuccati. Ayaɱ ānanda paṭhamo ānisaɱso kālena dhammasavane.

4. Puna ca paraɱ ānanda bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ avimuttaɱ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle na h'eva kho labhati Tathāgataɱ dassanāya, api ca kho Tathāgatasāvakaɱ labhati dassanāya. Tassa Tathāgatasāvako dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Tassa taɱ dhammadesanaɱ sutvā pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ vimuccati. Ayaɱ ānanda dutiyo ānisaɱso kālena dhammasavane.

5. Puna ca paraɱ ānanda bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ avimuttaɱ hoti.

[page 382]

So tamhi samaye maraṇakāle na h'eva kho labhati Tathāgataɱ dassanāya, na pi Tathāgatasāvakaɱ labhati dassanāya, api ca kho yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Tassa yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakkayato anuvicārayato manasānupekkhato pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ vimuccati. Ayaɱ ānanda tatiyo ānisaɱso kālena atthupaparikkhāya.

6. Idh' ānanda bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ vimuttaɱ hoti, anuttare ca kho upadhisaɱkhaye cittaɱ avimuttaɱ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle labhati Tathāgataɱ dassanāya. Tassa Tathāgato dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ ... pe ... brahmacariyaɱ pakāseti. Tassa taɱ dhammadesanaɱ sutvā anuttare upadhisaɱkhaye cittaɱ vimuccati. Ayaɱ ānanda catuttho ānisaɱso kālena dhammasavane.

7. Puna ca paraɱ ānanda bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ vimuttaɱ hoti, anuttare ca kho upadhisaɱkhaye cittaɱ avimuttaɱ hoti. So tamhi samaye maraṇakāle na h'eva kho labhati Tathāgataɱ dassanāya, api ca kho Tathāgatasāvakaɱ labhati dassanāya. Tassa Tathāgatasāvako dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ ... pe ... parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti.

Tassa taɱ dhammadesanaɱ sutvā anuttare upadhisaɱkhaye cittaɱ vimuccati. Ayaɱ ānanda pañcamo ānisaɱso kālena dhammasavane.

8. Puna ca paraɱ ānanda bhikkhuno pañcahi orambhāgiyehi saṅyojanehi cittaɱ vimuttaɱ hoti, anuttare ca kho upadhisaɱkhaye cittaɱ avimuttaɱ hoti.

[page 383]

So tamhi samaye maraṇakāle na h'eva kho labhati Tathāgataɱ dassanāya, na pi Tathāgatasāvakaɱ labhati dassanāya, api ca kho yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati.

Tassa yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakkayato anuvicārayato manasānupekkhato anuttare upadhisaɱkhaye cittaɱ vimuccati. Ayaɱ ānanda chaṭṭho ānisaɱso kālena atthupaparikkhāya.

Ime kho ānanda cha ānisaɱsā kālena dhammasavane kālena atthupaparikkhāyā ti.

LVII.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Pūraṇena bhante Kassapena chaḷābhijātiyo paññattā: kaṇhābhijāti paññattā, nīlābhijāti paññattā, lohitābhijāti paññattā, haliddābhijāti paññattā, sukkābhijāti paññattā, paramasukkābhijāti paññattā. Tatr' idaɱ bhante Pūraṇena Kassapena kaṇhābhijāti paññattā: orabbhikā sūkarikā sākuṇikā māgavikā luddā macchaghātakā corā coraghātakā bandhanāgārikā ye vā pan' aññe pi keci kurūrakammantā. Tatr' idaɱ bhante Pūraṇena Kassapena nīlābhijāti paññattā: bhikkhū kaṇḍakavuttikā ye vā pan' aññe pi keci kammavādā kiriyavādā. Tatr' idaɱ bhante Pūraṇena Kassapena lohitābhijāti paññattā: nigaṇṭhā ekasāṭakā.

[page 384]

Tatr' idaɱ bhante Pūraṇena Kassapena haliddābhijāti paññattā: gihī odātavasanā acelakasāvakā. Tatr' idaɱ bhante Pūraṇena Kassapena sukkābhijāti paññattā: ājīvakā ājīvakiniyo. Tatr' idaɱ bhante Pūraṇena Kassapena paramasukkābhijāti paññattā: Nando Vaccho, Kiso Saṅkicco, Makkhali Gosālo. Pūraṇena bhante Kassapena imā chaḷābhijātiyo paññattā ti.

3. Kiɱ pan' ānanda Pūraṇassa Kassapassa sabbo loko etad abbhanujānāti imā chaḷābhijātiyo paññāpetun ti? 'No h'etaɱ bhante.'

Seyyaṭhā pi ānanda puriso daliddo assako anāḷiko, tassa akāmakassa bilaɱ olaggeyyuɱ 'idaɱ te ambho purisa maɱsañ ca khāditabbaɱ mūlañ ca anuppadātabban' ti, evam eva kho ānanda Pūraṇena Kassapena appaṭiññāya etesaɱ samaṇabrāhmaṇānaɱ imā chaḷābhijātiyo paññattā yathā taɱ bālena avyattena akhettaññunā akusalena. Ahaɱ kho pan' ānanda chaḷābhijātiyo paññāpemi, taɱ suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī ti.

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:-- Katamā c'ānanda chaḷābhijātiyo?

4. Idh' ānanda ekacco kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaɱ dhammaɱ abhijāyati, idha pan' ānanda ekacco kaṇhābhijātiyo samāno sukkaɱ dhammaɱ abhijāyati, idha pan' ānanda ekacco kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaɱ asukkaɱ nibbānaɱ abhijāyati, idha pan' ānanda ekacco sukkābhijātiyo samāno kaṇhaɱ dhammaɱ abhijāyati,

[page 385]

idha pan' ānanda ekacco sukkābhijātiyo samāno sukkaɱ dhammaɱ abhijāyati, idha pan' ānanda ekacco sukkābhijātiyo samāno akaṇhaɱ asukkaɱ nibbānaɱ abhijāyati. Kathañ c'ānanda kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaɱ dhammaɱ abhijāyati?

5. Idh' ānanda ekacco nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā nesādakule vā veṇakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati, so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bahvābādho kāṇo vā kuṇi vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā, vācāya duccaritaɱ caritvā, manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Evaɱ kho ānanda kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaɱ dhammaɱ abhijāyati. Kathañ c'ānanda kaṇhābhijātiyo samāno sukkaɱ dhammaɱ abhijāyati?

6. Idh' ānanda ekacco nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā ... pe ... seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaɱ carati, vācāya sucaritaɱ carati, manasā sucaritaɱ carati. So kāyena sucaritaɱ caritvā, vācāya sucaritaɱ caritvā, manasā sucaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati. Evaɱ kho ānanda kaṇhābhijātiyo samāno sukkaɱ dhammaɱ abhijāyati. Kathañ c'ānanda kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaɱ asukkaɱ nibbānaɱ abhijāyati?

7. Idh' ānanda ekacco nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā ... pe ... so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako.

[page 386]

So kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati. So evaɱ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supaṭṭhitacitto satta bojjhaṅge yathābhūtaɱ bhāvetvā akaṇhaɱ asukkaɱ nibbānaɱ abhijāyati. Evaɱ kho ānanda kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaɱ asukkaɱ nibbānaɱ abhijāyati.

Kathañ c'ānanda sukkābhijātiyo samāno kaṇhaɱ dhammaɱ abhijāyati?

8. Idh' ānanda ekacco ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe.

So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā, vācāya duccaritaɱ caritvā, manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Evaɱ kho ānanda sukkābhijātiyo samāno kaṇhaɱ dhammaɱ abhijāyati. Kathañ c'ānanda sukkābhijātiyo samāno sukkaɱ dhammaɱ abhijāyati?

9. Idh' ānanda ekacco ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā ... pe ... seyyāvasathapadīpeyyassa.

So kāyena sucaritaɱ carati, vācāya sucaritaɱ carati, manasā sucaritaɱ carati. So kāyena sucaritaɱ caritvā, vācāya sucaritaɱ caritvā, manasā sucaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Evaɱ kho ānanda sukkābhijātiyo samāno sukkaɱ dhammaɱ abhijāyati. Kathañ c'ānanda sukkābhijātiyo samāno akaṇhaɱ asukkaɱ nibbānaɱ abhijāyati?

[page 387]

10. Idh' ānanda ekacco ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati. So evaɱ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supaṭṭhitacitto satta bojjhaṅge yathābhūtaɱ bhāvetvā akaṇhaɱ asukkaɱ nibbānaɱ abhijāyati. Evaɱ kho ānanda sukkābhijātiyo samāno akaṇhaɱ asukkaɱ nibbānaɱ abhijāyati.

Imā kho ānanda chaḷābhijātiyo ti.

LVIII.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhuno ye āsavā saɱvarā pahātabbā, te saɱvarena pahīnā honti, ye āsavā paṭisevanā pahātabbā, te paṭisevanāya pahīnā honti, ye āsavā adhivāsanā pahātabbā, te adhivāsanāya pahīnā honti, ye āsavā parivajjanā pahātabbā, te parivajjanāya pahīnā honti, ye āsavā vinodanā pahātabbā, te vinodanāya pahīnā honti, ye āsavā bhāvanā pahātabbā, te bhāvanāya pahīnā honti.

Katame ca bhikkhave āsavā saɱvarā pahātabbā, ye saɱvarena pahīnā honti?

3. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cakkhundriyasaɱvarasaɱvuto viharati. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave cakkhundriyasaɱvara-asaɱvutassa viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā,

[page 388]

cakkhundriyasaɱvarasaɱvutassa viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso sotindriya- ... ghānindriya- ... jivhindriya- ... kāyindriya- ... manindriyasaɱvarasaɱvuto viharati. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave manindriyasaɱvara-asaɱvutassa viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, manindriyasaɱvarasaɱvutassa viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave saɱvaraasaɱvutassa viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, saɱvarasaɱvutassa viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Ime vuccanti bhikkhave āsavā saɱvarā pahātabbā, ye saɱvarena pahīnā honti. Katame ca bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā, ye paṭisevanāya pahīnā honti?

4. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cīvaraɱ paṭisevati yāva-d-eva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaɱsamakasavātātapasiriɱsapasamphassānaɱ paṭighātāya yāva-d-eva hirikopīnapaṭicchādanatthaɱ. Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaɱ paṭisevati neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāva-d-eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiɱsūparatiyā brahmacariyānuggahāya 'iti purāṇañ ca vedanaɱ paṭihaṅkhāmi navañ ca vedanaɱ na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā 'ti. Paṭisaṅkhā yoniso senāsanaɱ paṭisevati yāva-d-eva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaɱsamakasavātātapasiriɱsapasamphassānaɱ paṭighātāya yāva-d-eva utuparissayavinodanaɱ paṭisallānārāmatthaɱ. Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paṭisevati yāva-d-eva uppannānaɱ veyyābādhikānaɱ vedanānaɱ paṭighātāya avyāpajjhaparamatāya.

[page 389]

Yaɱ hi 'ssa bhikkhave appaṭisevato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, paṭisevato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Ime vuccanti bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā, ye paṭisevanāya pahīnā honti. Katame ca bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā, ye adhivāsanāya pahīnā honti?

5. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaɱsamakasavātātapasiriɱsapasamphassānaɱ duruttānaɱ durāgatānaɱ vacanapathānaɱ, uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tibbānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ adhivāsakajātiko hoti. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave anadhivāsayato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, adhivāsayato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Ime vuccanti bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā, ye adhivāsanāya pahīnā honti. Katame ca bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā, ye parivajjanāya pahīnā honti?

6. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaɱ hatthiɱ parivajjeti, caṇḍaɱ assaɱ parivajjeti, caṇḍaɱ goṇaɱ parivajjeti, caṇḍaɱ kukkuraɱ parivajjeti, ahiɱ khāṇuɱ kaṇṭakaṭṭhānaɱ sobbhaɱ papātaɱ candanikaɱ oligallaɱ, yathārūpe anāsane nisinnaɱ yathārūpe agocare carantaɱ yathārūpe pāpake mitte bhajantaɱ viññū sabrahmacārī pāpakesu ṭhānesu okappeyyuɱ, so tañ c'eva anāsanaɱ tañ ca agocaraɱ te ca pāpake mitte paṭisaṅkhā yoniso parivajjeti. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave aparivajjayato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, parivajjayato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

[page 390]

Ime vuccanti bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā, ye parivajjanāya pahīnā honti. Katame ca bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā, ye vinodanāya pahīnā honti?

7. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvaɱ gameti, paṭisaṅkhā yoniso uppannaɱ vyāpādavitakkaɱ ... pe ... uppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ ... pe ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvaɱ gameti.

Yaɱ hi 'ssa bhikkhave avinodayato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, vinodayato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Ime vuccanti bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā, ye vinodanāya pahīnā honti. Katame ca bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā, ye bhāvanāya pahīnā honti?

8. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso satisambojjhaṅgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ, paṭisaṅkhā yoniso dhammavicayasambojjhaṅgaɱ bhāveti, viriyasambojjhaṅgaɱ bhāveti, pītisambojjhaṅgaɱ bhāveti, passaddhisambojjhaṅghaɱ bhāveti, samādhisambojjhaṅgaɱ bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave abhāvayato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, bhāvayato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Ime vuccanti bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā, ye bhāvanāya pahīnā honti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

[page 391]

LIX.

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Nādike viharati Giñjakāvasathe. Atha kho dārukammiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho dārukammikaɱ gahapatiɱ Bhagavā etad avoca:--

2. Api nu te gahapati kule dānaɱ dīyatī ti? 'Dīyati me bhante kule dānaɱ tañ ca kho, ye te bhikkhū āraññakā piṇḍapātikā paɱsukulikā arahanto vā arahattamaggaɱ vā samāpannā, tathārūpesu bhante bhikkhūsu dānaɱ dīyatī' ti.

3. Dujjānaɱ kho etaɱ gahapati tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasantena Kāsikacandanaɱ paccanubhontena mālāgandhavilepanaɱ dhārayantena jātarūparajataɱ sādiyantena 'ime vā arahanto ime vā arahattamaggaɱ samāpannā' ti. āraññako ce pi gahapati bhikkhu hoti uddhato unnaḷo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākaṭindriyo, evaɱ so ten' aṅgena gārayho. āraññako ce pi gahapati bhikkhu hoti anuddhato anunnaḷo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati sampajāno samāhito ekaggacitto saɱvutindriyo, evaɱ so ten' aṅgena pāsaɱso.

Gāmantavihārī ce pi gahapati bhikkhu hoti uddhato ... pe ... evaɱ so ten' aṅgena gārayho. Gāmantavihārī ce pi gahapati bhikkhu hoti anuddhato ... pe ... evaɱ so ten' aṅgena pāsaɱso. Piṇḍapātiko ce pi gahapati bhikkhu hoti uddhato ... pe ... evaɱ so ten' aṅgena gārayho. Piṇḍapātiko ce pi gahapati bhikkhu hoti anuddhato

[page 392]

. . . pe ... evaɱ so ten' aṅgena pāsaɱso. Nemantaniko ce pi gahapati bhikkhu hoti uddhato ... pe ... evaɱ so ten' aṅgena gārayho. Nemantaniko ce pi gahapati bhikkhu hoti anuddhato ... pe ... evaɱ so ten' aṅgena pāsaɱso. Paɱsukuliko ce pi gahapati bhikkhu hoti uddhato ... pe ... evaɱ so ten' aṅgena gārayho.

Paɱsukuliko ce pi gahapati bhikkhu hoti anuddhato ... pe ... evaɱ so ten' aṅgena pāsaɱso. Gahapaticīvaradharo ce pi gahapati bhikkhu hoti uddhato unnaḷo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākaṭindriyo, evaɱ so ten' aṅgena gārayho. Gahapaticīvaradharo ce pi gahapati bhikkhu hoti anuddhato anunnaḷo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati sampajāno samāhito ekaggacitto saɱvutindriyo, evaɱ so ten' aṅgena pāsaɱso. Iṅgha tvaɱ gahapati saṅghe dānaɱ dehi. Saṅghe te dānaɱ dadato cittaɱ pasīdissati, so tvaɱ pasannacitto kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjissatī ti 'Esāhaɱ bhante ajja-t-agge saṅghe dānaɱ dassāmī' ti.

LX.

Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Bārāṇasiyaɱ viharati Isipatane Migadāye. Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā maṇḍalamāḷe sannisinnā sannipatitā abhidhammakathaɱ kathenti. Tatra sudaɱ āyasmā Citto Hatthisāriputto therānaɱ bhikkhūnaɱ abhidhammakathaɱ kathentānaɱ antarantarā kathaɱ opāteti. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhito āyasmantaɱ Cittaɱ Hatthisāriputtaɱ etad avoca 'mā āyasmā Citto Hatthisāriputto therānaɱ bhikkhūnaɱ abhidhammakathaɱ kathentānaɱ antarantarā kathaɱ opātesi,

[page 393]

kathāpariyosānaɱ āyasmā Citto āgametū' ti.

Evaɱ vutte āyasmato Cittassa Hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaɱ Mahākoṭṭhitaɱ etad avocuɱ 'mā āyasmā Koṭṭhito āyasmantaɱ Cittaɱ Hatthisāriputtaɱ apasādesi. Paṇḍito āyasmā Citto Hatthisāriputto pahoti c' āyasmā Citto Hatthisāriputto therānaɱ bhikkhūnaɱ abhidhammakathaɱ kathetun' ti. Dujjānaɱ kho etaɱ āvuso parassa cetopariyāyaɱ ajānantehi.

2. Idhāvuso ekacco puggalo tāva-d-eva soratasorato hoti nivātanivāto hoti upasantupasanto hoti, yāva Satthāraɱ upanissāya viharati aññataraɱ vā garuṭṭhāniyaɱ sabrahmacāriɱ. Yato ca kho so vapakassat'eva Satthārā, vapakassati garuṭṭhāniyehi sabrahmacārīhi, so saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tassa saɱsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākaṭassa bhassam anuyuttassa viharato rāgo cittaɱ anuddhaɱseti, so rāgānuddhaɱsena cittena sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathā pi āvuso goṇo kiṭṭhādo dāmena vā baddho vaje vā oruddho, yo nu kho āvuso evaɱ vadeyya "na dānāyaɱ goṇo kiṭṭhādo puna-d-eva kiṭṭhaɱ otarissatī" ti, sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyā ti? 'No h' idaɱ āvuso, ṭhānaɱ h'etaɱ āvuso vijjati, yaɱ so goṇo kiṭṭhādo dāmaɱ vā chetvā vajaɱ vā bhinditvā puna-d-eva kiṭṭhaɱ otareyyā' ti. Evam eva kho āvuso idh' ekacco puggalo tāva-d-eva soratasorato hoti nivātanivāto hoti upasantupasanto hoti,

[page 394]

yāva Satthāraɱ upanissāya viharati aññataraɱ vā garuṭṭhāniyaɱ sabrahmacāriɱ. Yato ca kho so vapakassat'eva Satthārā, vapakassati garuṭṭhāniyehi sabrahmacārīhi, so saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tassa saɱsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākaṭassa bhassam anuyuttassa viharato rāgo cittaɱ anuddhaɱseti, so rāgānuddhaɱsena cittena sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati.

3. Idha panāvuso ekacco puggalo vivicc'eva kāmehi ... pe ... paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi paṭhamassa jhānassā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi ... pe ... sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati.

Seyyathā pi āvuso cātummahāpathe thullaphusitako devo vassanto rajaɱ antaradhāpeyya cikkhallaɱ pātukareyya, yo nu kho āvuso evaɱ vadeyya "na dāni amusmiɱ cātummahāpathe puna-d-eva rajo pātubhavissatī" ti, sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyā ti? 'No h' idaɱ āvuso, ṭhānaɱ h'etaɱ āvuso vijjati, yaɱ amusmiɱ cātummahāpathe manussā vā atikkameyyuɱ. gopasū vā atikkameyyuɱ vātātapo vā snehagataɱ pariyādiyeyya, atha puna-d-eva rajo pātubhaveyyā' ti. Evam eva kho āvuso idh' ekacco puggalo vivicc'eva kāmehi ... pe ... paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi paṭhamassa jhānassā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi ... pe ... sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati.

[page 395]

4. Idha panāvuso ekacco puggalo vitakkavicārānaɱ vūpasamā ... pe ... dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi dutiyassa jhānassā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi ... pe ... sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathā pi āvuso gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaɱ taḷākaɱ, tattha thullaphusitako devo vuṭṭho sippisambukam pi sakkharakaṭhalam pi antaradhāpeyya, yo nu kho āvuso evaɱ vadeyya "na dāni amusmiɱ taḷāke puna-d-eva sippisambukā vā sakkharakaṭhalā vā pātubhavissantī" ti, sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyā ti? 'No h' idaɱ āvuso, ṭhānaɱ h'etaɱ āvuso vijjati, yaɱ amusmiɱ taḷāke manussā vā piveyyuɱ gopasū vā piveyyuɱ vātātapo vā snehagataɱ pariyādiyeyya, atha puna-d-eva sippisambukā pi sakkharakaṭhalā pi pātubhaveyyun' ti. Evam eva kho āvuso idh' ekacco puggalo vitakkavicārānaɱ vūpasamā ... pe ... dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi dutiyassa jhānassā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi ... pe ... sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati.

5. Idha panāvuso ekacco puggalo pītiyā ca virāgā ... pe ... tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi tatiyassa jhānassā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi ... pe ... sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathā pi āvuso purisaɱ paṇītabhojanaɱ bhuttāviɱ abhidosikaɱ bhojanaɱ na cchādeyya,

[page 396]

yo nu kho āvuso evaɱ vadeyya "na dāni amuɱ purisaɱ puna-d-eva bhojanaɱ chādessatī" ti, sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyā ti? 'No h' idaɱ āvuso, ṭhānaɱ h'etaɱ āvuso vijjati, amuɱ h' āvuso purisaɱ paṇītabhojanaɱ bhuttāviɱ yāv' assa sā ojā kāye ṭhassati, tāva na aññaɱ bhojanaɱ chādessati, yato ca khvassa sā ojā antaradhāyissati, atha puna-d-eva taɱ bhojanaɱ chādeyyā' ti. Evam eva kho āvuso idh' ekacco puggalo pītiyā ca virāgā ... pe ... tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi tatiyassa jhānassā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi ... pe ... sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati.

6. Idha panāvuso ekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā ... pe ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi catutthassa jhānassā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi ... pe ... sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathā pi āvuso pabbatasaɱkhepe udakarahado nivāto vigata-ūmiko, yo nu kho āvuso evaɱ vadeyya "na dāni amusmiɱ udakarahade puna-d-eva ūmi pātubhavissatī" ti, sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyā ti? 'No h' idaɱ āvuso, thānaɱ h'etaɱ āvuso vijjati, yā puratthimāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi,

[page 397]

sā tasmiɱ udakarahade ūmiɱ janeyya, yā pacchimāya disāya āgaccheyya ... pe ... yā uttarāya disāya āgaccheyya ... pe ... yā dakkhiṇāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, sā tasmiɱ udakarahade ūmiɱ janeyyā' ti. Evam eva kho āvuso idh' ekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā ... pe ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi catutthassa jhānassā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi ... pe ... sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati.

7. Idha panāvuso ekacco puggalo sabbanimittānaɱ amanasikārā animittaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi animittassa cetosamādhissā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tassa saɱsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākaṭassa bhassam anuyuttassa viharato rāgo cittaɱ anuddhaɱseti, so rāgānuddhaɱsena cittena sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathā pi āvuso rājā vā rājamahāmatto vā caturaṅginiyā senāya addhānamaggapaṭipanno aññatarasmiɱ vanasaṇḍe ekarattiɱ vāsaɱ upagaccheyya, tattha hatthisaddena assasaddena rathasaddena pattisaddena bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddena cīriḷikāsaddo antaradhāpeyya, yo nu kho āvuso evaɱ vadeyya "na dāni amusmiɱ vanasaṇḍe puna-d-eva cīriḷikāsaddo pātubhavissatī" ti, sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyā ti?

[page 398]

'No h' idaɱ āvuso, ṭhānaɱ h'etaɱ āvuso vijjati, yaɱ so rājā vā rājamahāmatto vā tamhā vanasaṇḍā pakkameyya, atha puna-d-eva cīriḷikāsaddo pātubhaveyyā' ti. Evam eva kho āvuso idh' ekacco puggalo sabbanimittānaɱ amanasikārā animittaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati, so 'lābhī 'mhi animittassa cetosamādhissā' ti saɱsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tassa saɱsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākaṭassa bhassam anuyuttassa viharato rāgo cittaɱ anuddhaɱseti, so rāgānuddhaɱsena cittena sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattatī ti.

8. Atha kho āyasmā Citto Hatthisāriputto aparena samayena sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Atha kho Cittassa Hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū yen' āyasmā Mahākoṭṭhito ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ Mohākoṭṭhitaɱ etad avocuɱ 'kiɱ nu kho āyasmatā Mahākoṭṭhitena Citto Hatthisāriputto cetasā ceto paricca vidito: imāsañ ca imāsañ ca vihārasamāpattīnaɱ Citto Hatthisāriputto lābhī, atha ca pana sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissatī ti, udāhu devatā etam atthaɱ ārocesuɱ: Citto bhante Hatthisāriputto imāsañ ca imāsañ ca vihārasamāpattīnaɱ lābhī, atha ca pana sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissatī' ti? 'Cetaso ceto paricca vidito me āvuso Citto Hatthisāriputto: imāsañ ca imāsañ ca vihārasamāpattīnaɱ lābhī, atha ca pana sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissatī ti, devatā pi me etam atthaɱ ārocesuɱ: Citto bhante Hatthisāriputto imāsañ ca imāsañ ca vihārasamāpattīnaɱ lābhī, atha ca pana sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissatī' ti. Atha kho Cittassa Hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū yena Bhagavā ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

[page 399]

Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ 'Citto bhante Hatthisāriputto imāsañ ca imāsañ ca vihārasamāpattīnaɱ lābhī, atha ca pana sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvatto' ti. 'Na bhikkhave Citto ciraɱ sarissati nekkhammassā' ti.

9. Atha kho Citto Hatthisāriputto na cirass'eva kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbaji. Atha kho āyasmā Citto Hatthisāriputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass'eva yass' atthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tad anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭh'eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, 'khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyā' ti abbhaññāsi, aññataro ca panāyasmā Citto Hatthisāriputto arahataɱ ahosī ti.

LXI.

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Bārāṇasiyaɱ viharati Isipatane Migadāye. Tena kho pana samayena sambahulānaɱ therānaɱ bhikkhūnaɱ pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantānaɱ maṇḍalamāle sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayam antarākathā udapādi 'vuttam idaɱ āvuso Bhagavatā pārāyane Metteyyapañhe:

Yo ubh' ante viditvāna majjhe mantā na limpati

taɱ brūmi mahāpuriso ti, so 'dha sibbanim accagā ti.

Katamo nu kho āvuso eko anto, katamo dutiyo anto, kiɱ majjhe, kā sibbanī' ti?

2. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etad avoca 'phasso kho āvuso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto,

[page 400]

phassanirodho majjhe, taṇhā sibbanī; taṇhā hi naɱ sibbati tassa tass'eva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho āvuso bhikkhu abhiññeyyaɱ abhijānāti, pariññeyyaɱ parijānāti, abhiññeyyaɱ abhijānanto pariññeyyaɱ parijānanto diṭṭh'eva dhamme dukkhass' antakaro hotī' ti.

3. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etad avoca 'atītaɱ kho āvuso eko anto, anāgataɱ dutiyo anto, paccuppannaɱ majjhe, taṇhā sibbanī; taṇhā hi naɱ sibbati tassa tass'eva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho āvuso bhikkhu abhiññeyyaɱ abhijānāti, pariññeyyaɱ parijānāti, abhiññeyyaɱ abhijānanto pariññeyyaɱ parijānanto diṭṭh'eva dhamme dukkhass' antakaro hotī' ti.

4. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etad avoca 'sukhā āvuso vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto, adukkhamasukhā vedanā majjhe, taṇhā sibbanī; taṇhā hi naɱ sibbati tassa tass'eva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho āvuso bhikkhu abhiññeyyaɱ abhijānāti ... pe ... diṭṭh'eva dhamme dukkhass' antakaro hotī' ti.

5. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etad avoca 'nāmaɱ kho āvuso eko anto, rūpaɱ dutiyo anto, viññāṇaɱ majjhe, taṇhā sibbanī; taṇhā hi naɱ sibbati ... pe ... diṭṭh'eva dhamme dukkhass' antakaro hotī' ti.

6. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etad avoca 'cha kho āvuso ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto, viññāṇaɱ majjhe, taṇhā sibbanī; taṇhā hi naɱ sibbati tassa tass'eva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho āvuso bhikkhu abhiññeyyaɱ abhijānāti .

[page 401]

... pe ... diṭṭh'eva dhamme dukkhass' antakaro hotī' ti.

7. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etad avoca 'sakkāyo kho āvuso eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto, sakkāyanirodho majjhe, taṇhā sibbanī; taṇhā hi naɱ sibbati tassa tass'eva bhavassa abhinibbattiyā.

Ettāvatā kho āvuso bhikkhu abhiññeyyaɱ abhijānāti, pariññeyyaɱ parijānāti, abhiññeyyaɱ abhijānanto pariññeyyaɱ parijānanto diṭṭh'eva dhamme dukkhass' antakaro hotī' ti.

8. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etad avoca 'vyākataɱ kho āvuso amhehi sabbeh'eva yathāsakaɱ paṭibhānaɱ. āyāmāvuso yena Bhagavā ten' upasaṅkamissāma, upasaṅkamitvā Bhagavato etam atthaɱ ārocessāma.

Yathā no Bhagavā vyākarissati, tathā naɱ dhāressāmā' ti.

'Evam āvuso' ti kho therā bhikkhū tassa bhikkhuno paccassosuɱ. Atha kho therā bhikkhū yena Bhagavā ten' upasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho therā bhikkhū yāvatako ahosi sabbeh'eva saddhiɱ kathāsallāpo taɱ sabbaɱ Bhagavato ārocesuɱ. 'Kassa nu kho bhante subhāsitan' ti? 'Sabbesaɱ vo bhikkhave subhāsitaɱ pariyāyena, api ca yaɱ mayā sandhāya bhāsitaɱ pārāyane Metteyyapañhe:

Yo ubh' ante viditvāna majjhe mantā na limpati

taɱ brūmi mahāpuriso ti, so 'dha sibbanim accagā ti

taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī' ti.

'Evaɱ bhante' ti kho therā bhikkhū Bhagavato paccasosuɱ. Bhagavā etad avoca 'phasso kho bhikkhave eko anto,

[page 402]

phassasamudayo dutiyo anto, phassanirodho majjhe, taṇhā sibbanī; taṇhā hi naɱ sibbati tassa tass'eva bhavassa abhinibbattiyā. Ettāvatā kho bhikkhave bhikkhu abhiññeyyaɱ abhijānāti, pariññeyyaɱ parijānāti, abhiññeyyaɱ abhijānanto pariññeyyaɱ parijānanto diṭṭh'eva dhamme dukkhass' antakaro hotī' ti.

LXII.

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ yena Daṇḍakappakaɱ nāma Kosalānaɱ nigamo tad avasari. Atha kho Bhagavā maggā okkamma aññatarasmiɱ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi, te ca bhikkhū Daṇḍakappakaɱ pavisiɱsu āvasathaɱ pariyesituɱ. Atha kho āyasmā Ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiɱ yena Aciravatī nadī ten' upasaṅkami gattāni parisiñcituɱ. Aciravatiyā nadiyā gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.

2. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ etad avoca 'kin nu kho āvuso ānanda sabbaɱ cetaso samannāharitvā nu kho Devadatto Bhagavatā vyākato "āpāyiko Devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho" ti, udāhu kenaci devapariyāyenā' ti? 'Evaɱ kho pan'etaɱ āvuso Bhagavatā vyākatan' ti.

3. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'idhāhaɱ bhante sambahulehi bhikkhūhi saddhiɱ yena Aciravatī nadī ten' upasaṅkamiɱ gattāni parisiñcituɱ. Aciravatiyā nadiyā gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.

[page 403]

Atha kho bhante aññataro bhikkhu yenāhaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā maɱ etad avoca: Kin nu kho āvuso ānanda sabbaɱ cetaso samannāharitvā nu kho Devadatto Bhagavatā vyākato "āpāyiko Devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho" ti, udāhu kenaci devapariyāyenā ti? Evaɱ vutte ahaɱ bhante taɱ bhikkhuɱ etad avoca: Evaɱ kho pan'etaɱ āvuso Bhagavatā vyākatan' ti. 'So vā kho ānanda bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo avyatto. Kathaɱ hi nāma yaɱ mayā ekaɱsena vyākataɱ tattha dvejjhaɱ āpajjissati? Nāhaɱ ānanda aññaɱ ekapuggalam pi samanupassāmi, yo evaɱ mayā sabbaɱ cetaso samannāharitvā vyākato, yathayidaɱ Devadatto. Yāvakīvañ cāhaɱ ānanda Devadattassa vālaggakoṭinittuddanamattam pi sukkaɱ dhammaɱ addasaɱ, neva tāvāhaɱ Devadattaɱ vyākāsiɱ "āpāyiko Devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho" ti. Yato ca kho ahaɱ ānanda Devadattassa vālaggakoṭinittuddanamattam pi sukkaɱ dhammaɱ na addasaɱ, athāhaɱ Devadattaɱ vyākāsiɱ "āpāyiko Devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho" ti. Seyyathā pi ānanda gūthakūpo sādhikaporiso pūro gūthassa samatittiko, tatra puriso sasīsako nimuggo assa. Tassa koci-d-eva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo tamhā gūthakūpā uddharitukāmo, so taɱ gūthakūpaɱ samantānuparigacchanto na passeyya tassa purisassa vālaggakoṭinittuddanamattam pi gūthena amakkhitaɱ, yattha taɱ gahetvā uddhareyya:

[page 404]

evam eva kho ahaɱ ānanda yato Devadattassa vālaggakoṭinittuddanamattam pi sukkaɱ dhammaɱ na addasaɱ, athāhaɱ Devadattaɱ vyākāsiɱ "āpāyiko Devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho" ti. Sace tumhe ānanda suṇeyyātha Tathāgatassa purisindriyañāṇāni vibhajantassā' ti? 'Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaɱ Bhagavā purisindriyañāṇāni vibhajeyya, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī' ti. 'Tenah' ānanda suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. 'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--

3. Idhāhaɱ ānanda ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā, atthi ca khvāssa kusalamūlaɱ asamucchinnaɱ, tamhā tassa kusalā kusalaɱ pātubhavissati. Evam ayaɱ puggalo āyatiɱ aparihānadhammo bhavissatī' ti. Seyyathā pi ānanda bījāni akhaṇḍāṇi apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'imāni bījāni vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissantī' ti? 'Evaɱ bhante' . Evam eva kho ahaɱ ānanda idh' ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti.

[page 405]

Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā, atthi ca khvāssa kusalamūlaɱ asamucchinnaɱ, tamhā tassa kusalā kusalaɱ pātubhavissati.

Evam ayaɱ puggalo āyatiɱ aparihānadhammo bhavissatī' ti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisindriyañāṇaɱ cetasā ceto paricca viditaɱ hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa āyatiɱ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.

4. Idha panāhaɱ ānanda ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā, atthi ca kvāssa akusalamūlaɱ asamucchinnaɱ, tamhā tassa akusalā akusalaɱ pātubhavissati. Evam ayaɱ puggalo āyatiɱ parihānadhammo bhavissatī' ti. Seyyathā pi ānanda bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni puthusilāya nikkhittāni; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'na yimāni bījāni vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissantī' ti? 'Evaɱ bhante' . Evam eva kho ahaɱ ānanda idh' ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā, atthi ca khvāssa akusalamūlaɱ asamucchinnaɱ, tamhā tassa akusalā akusalaɱ pātubhavissati. Evam ayaɱ puggalo āyatiɱ parihānadhammo bhavissatī' ti.

[page 406]

Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisindriyañāṇaɱ cetasā ceto paricca viditaɱ hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa āyatiɱ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.

5. Idha panāhaɱ ānanda ekaccaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittuddanamatto pi sukko dhammo, samannāgato 'yaɱ puggalo ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjissatī' ti. Seyyathā pi ānanda bījāni khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'na yimāni bījāni vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissantī' ti? 'Evaɱ bhante' . Evam eva kho aham ānanda idh' ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti.

Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittuddanamatto pi sukko dhammo, samannāgato 'yaɱ puggalo ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjissatī' ti.

Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisindriyañāṇaɱ cetasā ceto paricca viditaɱ hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa āyatiɱ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hotī ti.

Evaɱ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'sakkā nu kho bhante imesaɱ tiṇṇaɱ puggalānaɱ apare pi tayo puggalā sappaṭibhāgā paññāpetun' ti?

[page 407]

'Sakk' ānandā' ti. Bhagavā avoca:--

6. Idhāhaɱ ānanda ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā, atthi ca khvāssa kusalamūlaɱ asamucchinnaɱ, tam pi sabbena sabbaɱ samugghātaɱ gacchati. Evam ayaɱ puggalo āyatiɱ parihānadhammo bhavissatī' ti. Seyyathā pi ānanda aṅgārāni ādittāni sampajjalitāni sajotibhūtāni puthusilāya nikkhittāni; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'na yimāni aṅgārāni vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissantī' ti. 'Evam bhante'.

Seyyathā pi vā pan' ānanda sāyaṇhasamayaɱ suriye ogacchante; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'āloko antaradhāyissati, andhakāro pātubhavissatī' ti? 'Evaɱ bhante' . Seyyathā pi vā pan' ānanda abhidose aḍḍharattaɱ bhattakālasamaye; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'āloko antarahito andhakāro pātubhūto' ti? 'Evaɱ bhante' . Evam eva kho ahaɱ ānanda idh' ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā, atthi ca khvāssa kusalamūlaɱ asamucchinnaɱ, tam pi sabbena sabbaɱ samugghātaɱ gacchati.

Evam ayaɱ puggalo āyatiɱ parihānadhammo bhavissatī' ti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisindriyañāṇaɱ cetasā ceto paricca viditaɱ hoti.

[page 408]

Evam pi kho ānanda Tathāgatassa āyatiɱ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.

7. Idha panāhaɱ ānanda ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā, atthi ca khvāssa akusalamūlaɱ asamucchinnaɱ, tam pi sabbena sabbaɱ samugghātaɱ gacchati. Evam ayaɱ puggalo āyatiɱ aparihānadhammo bhavissatī' ti. Seyyathā pi ānanda aṅgārāni ādittāni sampajjalitāni sajotibhūtāni sukkhe tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nikkhittāni; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'imāni aṅgārāni vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissantī' ti?

'Evaɱ bhante' . Seyyathā pi vā pan' ānanda rattiyā paccūsasamayaɱ suriye uggacchante; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'andhakāro antaradhāyissati, āloko pātubhavissatī' ti? 'Evaɱ bhante' . Seyyathā pi vā pan' ānanda abhidose majjhantike bhattakālasamaye; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'andhakāro antarahito, āloko pātubhūto' ti? 'Evaɱ bhante' . Evam eva kho ahaɱ ānanda idh' ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā, atthi ca khvāssa akusalamūlaɱ asamucchinnaɱ, tam pi sabbena sabbaɱ samugghātaɱ gacchati. Evam ayaɱ puggalo āyatiɱ aparihānadhammo bhavissatī' ti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisindriyañāṇaɱ cetasā ceto paricca viditaɱ hoti.

[page 409]

Evam pi kho ānanda Tathāgatassa āyatiɱ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.

8. Idha panāhaɱ ānanda ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittuddanamatto pi akusalo dhammo, samannāgato 'yaɱ puggalo ekantasukkehi anavajjehi dhammehi, diṭṭh'eva dhamme parinibbāyissatī' ti. Seyyathā pi ānanda aṅgārāni sītāni nibbutāni sukkhe tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nikkhittāni; jāneyyāsi tvaɱ ānanda 'na yimāni aṅgārāni vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissantī' ti. 'Evaɱ bhante' . Evaɱ eva kho ahaɱ ānanda idh' ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'imassa kho puggalassa vijjamānā kusalā pi dhammā akusalā pi dhammā' ti. Tam enaɱ aparena samayena evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi 'natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittuddanamatto pi akusalo dhammo, samannāgato 'yaɱ puggalo ekantasukkehi anavajjehi dhammehi, diṭṭh'eva dhamme parinibbāyissatī' ti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa purisindriyañāṇaɱ cetasā ceto paricca viditaɱ hoti. Evam pi kho ānanda Tathāgatassa āyatiɱ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.

Tatr' ānanda ye te purimā tayo puggalā, tesaɱ tiṇṇaɱ puggalānaɱ eko aparihānadhammo, eko parihānadhammo, eko āpāyiko nerayiko. Tatr' ānanda ye 'me pacchimā tayo puggalā, imesaɱ tiṇṇaɱ puggalānaɱ eko aparihānadhammo, eko parihānadhammo, eko parinibbānadhammo ti.

[page 410]

LXIII.

1. Nibbedhikapariyāyaɱ vo bhikkhave dhammapariyāyaɱ desessāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Katamo ca so bhikkhave nibbedhikapariyāyo dhammapariyāyo?

Kāmā bhikkhave veditabbā, kāmānaɱ nidānasambhavo veditabbo, kāmānaɱ vemattatā veditabbā, kāmānaɱ vipāko veditabbo, kāmanirodho veditabbo, kāmanirodhagāminipaṭipadā veditabbā. Vedanā bhikkhave veditabbā, vedanānaɱ nidānasambhavo veditabbo, vedanānaɱ vemattatā veditabbā, vedanānaɱ vipāko veditabbo, vedanānirodho veditabbo, vedanānirodhagāminipaṭipadā veditabbā. Saññā bhikkhave veditabbā, saññānaɱ nidānasambhavo veditabbo, saññānaɱ vemattatā veditabbā, saññānaɱ vipāko veditabbo, saññānirodho veditabbo, saññānirodhagāminipaṭipadā veditabbā. āsavā bhikkhave veditabbā, āsavānaɱ nidānasambhavo veditabbo, āsavānaɱ vemattatā veditabbā, āsavānaɱ vipāko veditabbo, āsavanirodho veditabbo, āsavanirodhagāminipaṭipadā veditabbā. Kammaɱ bhikkhave veditabbaɱ, kammānaɱ nidānasambhavo veditabbo, kammānaɱ vemattatā veditabbā, kammānaɱ vipāko veditabbo, kammanirodho veditabbo, kammanirodhagāminipaṭipadā veditabbā. Dukkhaɱ bhikkhave veditabbaɱ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminipaṭipadā veditabbā.

3. Kāmā bhikkhave veditabbā, kāmānaɱ nidānasambhavo veditabbo, kāmānaɱ vemattatā veditabbā, kāmānaɱ vipāko veditabbo,

[page 411]

kāmanirodho veditabbo, kāmanirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti kho pan'etaɱ vuttaɱ, kiñ c'etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Pañc'ime bhikkhave kāmaguṇā: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā ... ghānaviññeyyā gandhā ... jivhāviññeyyā rasā ... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Api ca kho bhikkhave n' ete kāmā, kāmaguṇā nām' ete ariyassa vinaye vuccanti.

Saṅkapparāgo purisassa kāmo.
N' ete kāmā yāni citrāni loke.
Saṅkapparāgo purisassa kāmo.
Tiṭṭhanti citrāni tath'eva loke.
Ath' ettha dhīrā vinayanti chandan ti.

4. Katamo ca bhikkhave kāmānaɱ nidānasambhavo?

Phasso bhikkhave kāmānaɱ nidānasambhavo.

Katamā ca bhikkhave kāmānaɱ vemattatā?

Añño bhikkhave kāmo rūpesu, añño kāmo saddesu, añño kāmo gandhesu, añño kāmo rasesu, añño kāmo phoṭṭhabbesu. Ayaɱ vuccati bhikkhave kāmānaɱ vemattatā.

Katamo ca bhikkhave kāmānaɱ vipāko?

Yaɱ kho bhikkhave kāmayamāno tajjaɱ tajjaɱ attabhāvaɱ abhinibbatteti puññabhāgiyaɱ vā apuññabhāgiyaɱ vā. Ayaɱ vuccati bhikkhave kāmānaɱ vipāko.

Katamo ca bhikkhave kāmanirodho?

Phassanirodho bhikkhave kāmanirodho. {Ayam} eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kāmanirodhagāminipaṭipadā, seyyathīdaɱ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

[page 412]

Yato ca kho bhikkhave ariyasāvako evaɱ kāme pajānāti, evaɱ kāmānaɱ nidānasambhavaɱ pajānāti, evaɱ kāmānaɱ vemattataɱ pajānāti, evaɱ kāmānaɱ vipākaɱ pajānāti, evaɱ kāmanirodhaɱ pajānāti, evaɱ kāmanirodhagāminipaṭipadaɱ pajānāti, so imaɱ nibbedhikaɱ brahmacariyaɱ pajānāti kāmanirodhaɱ.

Kāmā bhikkhave veditabbā ... pe ... kāmanirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

5. Vedanā bhikkhave veditabbā ... pe ... vedanānirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti kho pan'etaɱ vuttaɱ, kiñ c'etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Tisso imā bhikkhave vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.

6. Katamo ca bhikkhave vedanānaɱ nidānasambhavo?

Phasso bhikkhave vedanānaɱ nidānasambhavo.

Katamā ca bhikkhave vedanānaɱ vemattatā?

Atthi bhikkhave sāmisā sukhā vedanā, atthi nirāmisā sukhā vedanā; atthi sāmisā dukkhā vedanā, atthi nirāmisā dukkhā vedanā; atthi sāmisā adukkhamasukhā vedanā, atthi nirāmisā adukkhamasukhā vedanā. Ayaɱ vuccati bhikkhave vedanānaɱ vemattatā.

Katamo ca bhikkhave vedanānaɱ vipāko?

Yaɱ kho bhikkhave vediyamāno tajjaɱ tajjaɱ attabhāvaɱ abhinibbatteti puññabhāgiyaɱ vā apuññabhāgiyaɱ vā. Ayaɱ vuccati bhikkhave vedanānaɱ vipāko.

Katamo ca bhikkhave vedanānirodho?

Phassanirodho bhikkhave vedanānirodho. Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminipaṭipadā, seyyathīdaɱ sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi. Yato ca kho bhikkhave ariyasāvako evaɱ vedanā pajānāti, evaɱ vedanānaɱ nidānasambhavam pajānāti, evaɱ vedanānaɱ vemattataɱ pajānāti,

[page 413]

evaɱ vedanānaɱ vipākaɱ pajānāti, evaɱ vedanānirodhaɱ pajānāti, evaɱ vedanānirodhagāminipaṭipadaɱ pajānāti, so imaɱ nibbedhikaɱ brahmacariyaɱ pajānāti vedanānirodhaɱ.

Vedanā bhikkhave veditabbā ... pe ... vedanānirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

7. Saññā bhikkhave veditabbā ... pe ... saññānirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti kho pan'etaɱ vuttaɱ, kiñ c'etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Cha yimā bhikkhave saññā: rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā.

8. Katamo ca bhikkhave saññānaɱ nidānasambhavo?

Phasso bhikkhave saññānaɱ nidānasambhavo.

Katamā ca bhikkhave saññānaɱ vemattatā?

Aññā bhikkhave saññā rūpesu, aññā saññā saddesu, aññā saññā gandhesu, aññā saññā rasesu, aññā saññā phoṭṭhabbesu, aññā saññā dhammesu. Ayaɱ vuccati bhikkhave saññānaɱ vemattatā.

Katamo ca bhikkhave saññānaɱ vipāko?

Vohāravepakkāhaɱ bhikkhave saññā vadāmi; yathā yathā naɱ sañjānāti, tathā tathā voharati 'evaɱ saññī ahosin' ti. Ayaɱ vuccati bhikkhave saññānaɱ vipāko.

Katamo ca bhikkhave saññānirodho?

Phassanirodho bhikkhave saññānirodho. Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminipaṭipadā, seyyathīdaɱ sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi. Yato ca kho bhikkhave ariyasāvako evaɱ saññā pajānāti, evaɱ saññānaɱ nidānasambhavaɱ pajānāti, evaɱ saññānaɱ vemattataɱ pajānāti,

[page 414]

evaɱ saññānaɱ vipākaɱ pajānāti, evaɱ saññānirodhaɱ pajānāti, evaɱ saññānirodhagāminipaṭipadaɱ pajānāti, so imaɱ nibbedhikaɱ brahmacariyaɱ pajānāti saññānirodhaɱ.

Saññā bhikkhave veditabbā ... pe ... saññānirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

9. āsavā bhikkhave veditabbā ... pe ... āsavanirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti kho pan'etaɱ vuttaɱ, kiñ c'etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Tayo 'me bhikkhave āsavā: kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.

10. Katamo ca bhikkhave āsavānaɱ nidānasambhavo?

Avijjā bhikkhave āsavānaɱ nidānasambhavo.

Katamā ca bhikkhave āsavānaɱ vemattatā?

Atthi bhikkhave āsavā nirayagamaniyā, atthi āsavā tiracchānayonigamaniyā, atthi āsavā pittivisayagamaniyā, atthi āsavā manussalokagamaniyā, atthi āsavā devalokagamaniyā. Ayaɱ vuccati bhikkhave āsavānaɱ vemattatā.

Katamo ca bhikkhave āsavānaɱ vipāko?

Yaɱ kho bhikkhave avijjāgato tajjaɱ tajjaɱ attabhāvaɱ abhinibbatteti puññabhāgiyaɱ vā apuññabhāgiyaɱ vā.

Ayaɱ vuccati bhikkhave āsavānaɱ vipāko.

Katamo ca bhikkhave āsavanirodho?

Avijjānirodho bhikkhave āsavanirodho. Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āsavanirodhagāminipaṭipadā, seyyathīdaɱ sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi. Yato ca kho bhikkhave ariyasāvako evaɱ āsave pajānāti, evaɱ āsavānaɱ nidānasambhavaɱ pajānāti, evaɱ āsavānaɱ vemattataɱ pajānāti, evaɱ āsavānaɱ vipākaɱ pajānāti, evaɱ āsavanirodhaɱ pajānāti, evaɱ āsavanirodhagāminipaṭipadaɱ pajānāti, so imaɱ nibbedhikaɱ brahmacariyaɱ pajānāti āsavanirodhaɱ.

[page 415]

āsavā bhikkhave veditabbā ... pe ... āsavanirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

11. Kammaɱ bhikkhave veditabbaɱ ... pe ... kammanirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti kho pan'etaɱ vuttaɱ, kiñ c'etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Cetanāhaɱ bhikkhave kammaɱ vadāmi; cetayitvā kammaɱ karoti kāyena vācāya manasā.

12. Katamo ca bhikkhave kammānaɱ nidānasambhavo?

Phasso bhikkhave kammānaɱ nidānasambhavo.

Katamo ca bhikkhave kammānaɱ vemattatā?

Atthi bhikkhave kammaɱ nirayavedaniyaɱ, atthi kammaɱ tiracchānayonivedaniyaɱ, atthi kammaɱ pittivisayavedaniyaɱ, atthi kammaɱ manussalokavedaniyaɱ, atthi kammaɱ devalokavedaniyaɱ. Ayaɱ vuccati bhikkhave kammānaɱ vemattatā.

Katamo ca bhikkhave kammānaɱ vipāko?

Tividhāhaɱ bhikkhave kammānaɱ vipākaɱ vadāmi: diṭṭh'eva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Ayaɱ vuccati bhikkhave kammānaɱ vipāko.

Katamo ca bhikkhave kammanirodho?

Phassanirodho bhikkhave kammanirodho. {Ayam} eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kammanirodhagāminipaṭipadā, seyyathīdaɱ sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi.

Yato ca kho bhikkhave ariyasāvako evaɱ kammaɱ pajānāti, evaɱ kammānaɱ nidānasambhavaɱ pajānāti, evaɱ kammānaɱ vemattataɱ pajānāti, evaɱ kammānaɱ vipākaɱ pajānāti, evaɱ kammanirodhaɱ pajānāti, evaɱ kammanirodhagāminipaṭipadaɱ pajānāti, so imaɱ nibbedhikaɱ brahmacariyaɱ pajānāti kammanirodhaɱ.

Kammaɱ bhikkhave veditabbaɱ ... pe ... kammanirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti:

[page 416]

iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

13. Dukkhaɱ bhikkhave veditabbaɱ, dukkhassa {nidānasambhavo} veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti kho pan'etaɱ vuttaɱ, kiñ c'etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Jāti pi dukkhā, jarā pi dukkhā, vyādhi pi dukkhā, maraṇam pi dukkhaɱ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā pi dukkhā, yam p' icchaɱ na labhati tam pi dukkhaɱ, saɱkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.

14. Katamo ca bhikkhave dukkhassa nidānasambhavo?

Taṇhā bhikkhave dukkhassa nidānasambhavo.

Katamā ca bhikkhave dukkhassa vemattatā?

Atthi bhikkhave dukkhaɱ adhimattaɱ, atthi parittaɱ, atthi dandhavirāgi, atthi khippavirāgi. Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhassa vemattatā.

Katamo ca bhikkhave dukkhassa vipāko?

Idha bhikkhave ekacco yena dukkhena abhibhūto pariyādinnacitto socati kilamati paridevati urattāḷī kandati sammohaɱ āpajjati, yena vā pana dukkhena abhibhūto pariyādinnacitto bahiddhā pariyeṭṭhiɱ āpajjati 'ko ekapadaɱ dvipadaɱ jānāti imassa dukkhassa nirodhāyā' ti? Sammohavepakkaɱ vāhaɱ bhikkhave dukkhaɱ vadāmi pariyeṭṭhivepakkaɱ vā. Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhassa vipāko.

Katamo ca bhikkhave dukkhanirodho?

Taṇhānirodho bhikkhave dukkhanirodho. Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminipaṭipadā, seyyathīdaɱ sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi. Yato ca kho bhikkhave ariyasāvako evaɱ dukkhaɱ pajānāti, evaɱ dukkhassa nidānasambhavaɱ pajānāti,

[page 417]

evaɱ dukkhassa vemattataɱ pajānāti, evaɱ dukkhavipākaɱ pajānāti, evaɱ dukkhanirodhaɱ pajānāti, evaɱ dukkhanirodhagāminipaṭipadaɱ pajānāti, so imaɱ nibbedhikaɱ brahmacariyaɱ pajānāti dukkhanirodhaɱ.

Dukkhaɱ bhikkhave veditabbaɱ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminipaṭipadā veditabbā ti: iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

Ayaɱ kho so bhikkhave nibbedhikapariyāyo dhammapariyāyo ti.

LXIV.

1. Cha yimāni bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti. Katamāni cha?

2. Idha bhikkhave Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ pajānāti, yam pi bhikkhave Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, yam pi bhikkhave Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ vuṭṭhānaɱ yathābhūtaɱ pajānāti,

[page 418]

yam pi bhikkhave Tathāgato ... pe ... idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, yam pi bhikkhave Tathāgato anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāram sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti, yam pi bhikkhave Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato āsavānaɱ khayā ... pe ... abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, yam pi bhikkhave Tathāgato āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

[page 419]

Imāni kho bhikkhave cha Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

8. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataɱ ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaɱ pucchanti, yathā yathā bhikkhave Tathāgatassa ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ ñāṇaɱ viditaɱ, tathā tathā tesaɱ Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ ñāṇena pañhaɱ puṭṭho vyākaroti.

9. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataɱ atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ yathābhūtaɱ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaɱ pucchanti, yathā yathā bhikkhave Tathāgatassa atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ yathābhūtaɱ ñāṇaɱ viditaɱ, tathā tathā tesaɱ Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ yathābhūtaɱ ñāṇena pañhaɱ puṭṭho vyākaroti.

10. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataɱ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ vuṭṭhānaɱ yathābhūtaɱ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaɱ pucchanti, yathā yathā bhikkhave Tathāgatassa jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ vuṭṭhānaɱ yathābhūtaɱ ñāṇaɱ viditaɱ, tathā tathā tesaɱ Tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ vuṭṭhānaɱ yathābhūtaɱ ñāṇena pañhaɱ puṭṭho vyākaroti.

11. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataɱ pubbenivāsānussatiɱ yathābhūtaɱ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaɱ pucchanti, yathā yathā bhikkhave Tathāgatassa pubbenivāsānussatiɱ yathābhūtaɱ ñāṇaɱ viditaɱ, tathā tathā tesaɱ Tathāgato pubbenivāsānussatiɱ yathābhūtaɱ ñāṇena pañhaɱ puṭṭho vyākaroti.

[page 420]

12. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataɱ sattānaɱ cutūpapātaɱ yathābhūtaɱ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaɱ pucchanti, yathā yathā bhikkhave Tathāgatassa sattānaɱ cutūpapātaɱ yathābhūtaɱ ñāṇaɱ viditaɱ, tathā tathā tesaɱ Tathāgato sattānaɱ cutūpapātaɱ yathābhūtaɱ ñāṇena pañhaɱ puṭṭho vyākaroti.

13. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataɱ āsavānaɱ khayā ... yathābhūtaɱ ñāṇena upasaṅkamitvā pañhaɱ pucchanti, yathā yathā bhikkhave Tathāgatassa āsavānaɱ khayā ... yathābhūtuɱ ñāṇaɱ viditaɱ, tathā tathā tesaɱ Tathāgato āsavānaɱ khayā ... yathābhūtaɱ ñāṇena pañhaɱ puṭṭho vyākaroti.

14. Tatra bhikkhave yam idaɱ ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ ñāṇaɱ, tam pi samāhitassa vadāmi, no asamāhitassa. Yam p' idaɱ atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ yathābhūtaɱ ñāṇaɱ, tam pi samāhitassa vadāmi, no asamāhitassa. Yam p' idaɱ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ vuṭṭhānaɱ yathābhūtaɱ ñāṇaɱ, tam pi samāhitassa vadāmi, no asamāhitassa.

Yam p' idaɱ pubbenivāsānussatiɱ yathābhūtaɱ ñāṇaɱ, tam pi samāhitassa vadāmi, no asamāhitassa. Yam p' idaɱ sattānaɱ cutūpapātaɱ yathābhūtaɱ ñāṇaɱ, tam pi samāhitassa vadāmi, no asamāhitassa. Yam p' idaɱ āsavānaɱ khayā ... yathābhūtaɱ ñāṇaɱ, tam pi samāhitassa vadāmi, no asamāhitassa. Iti kho bhikkhave samādhi maggo, asamādhi kummaggo ti.

Mahāvaggo chaṭṭho.

[page 421]

Tass' uddānaɱ:

Soṇo Phagguṇo chaḷābhijātiyo āsavā dārukammahatthimajjhaɱ
Passa-Citta pārāyanaɱ udakaɱ nibbedhika-sīhanādena vaggo ti.

 


 

Devatā-Vagga

LXV.

1. Cha bhikkhave dhamme appahāya abhabbo anāgāmiphalaɱ sacchikātuɱ. Katame cha?

2. Assaddhiyaɱ, ahirikaɱ, anottappaɱ, kosajjaɱ, muṭṭhasaccaɱ, duppaññataɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme appahāya abhabbo anāgāmiphalaɱ sacchikātuɱ.

3. Cha bhikkhave dhamme pahāya bhabbo anāgāmiphalaɱ sacchikātuɱ. Katame cha?

4. Assaddhiyaɱ, ahirikaɱ, anottappaɱ, kosajjaɱ, muṭṭhasaccaɱ, duppaññataɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme pahāya bhabbo anāgāmiphalaɱ sacchikātun ti.

LXVI.

1. Cha bhikkhave dhamme appahāya abhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ. Katame cha?

2. Thīnaɱ, middhaɱ, uddhaccaɱ, kukkuccaɱ, assaddhiyaɱ, pamādaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme appahāya abhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ.

[page 422]

3. Cha bhikkhave dhamme pahāya bhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ. Katame cha?

4. Thīnaɱ, middhaɱ, uddhaccaɱ, kukkuccaɱ, assaddhiyaɱ, pamādaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme pahāya bhabbo arahattaɱ sacchikātun ti.

LXVII.

1. So vata bhikkhave bhikkhu pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko pāpamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno tesañ ca diṭṭhānugatiɱ āpajjamāno abhisamācārikaɱ dhammaɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Abhisamācārikaɱ dhammaɱ aparipūretvā sekhaɱ dhammaɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Sekhaɱ dhammaɱ aparipūretvā sīlāni paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Sīlāni aparipūretvā kāmarāgaɱ vā rūparāgaɱ vā arūparāgaɱ vā pajahissatī ti n'etaɱ thānaɱ vijjati.

2. So vata bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno tesañ ca diṭṭhānugatiɱ āpajjamāno abhisamācārikaɱ dhammaɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Abhisamācārikaɱ dhammaɱ paripūretvā sekhaɱ dhammaɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Sekhaɱ dhammaɱ paripūretvā sīlāni paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Sīlāni paripūretvā kāmarāgaɱ vā rūparāgaɱ vā arūparāgaɱ vā pajahissatī ti ṭhānaɱ etaɱ vijjatī ti.

LXVIII.

1. So vata bhikkhave bhikkhu saɱgaṇikārāmo saɱgaṇikārato saɱgaṇikārāmataɱ anuyutto gaṇārāmo gaṇarato gaṇārāmataɱ anuyutto eko paviveke abhiramissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Eko paviveke anabhiramanto cittassa nimittaɱ gahessatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

[page 423]

Cittassa nimittaɱ agaṇhanto sammādiṭṭhiɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Sammādiṭṭhiɱ aparipūretvā sammāsamādhiɱ paripūressatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Sammāsamādhiɱ aparipūretvā saṅyojanāni pajahissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Saɱyojanāni appahāya nibbānaɱ sacchikarissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

2. So vata bhikkhave bhikkhu na saɱgaṇikārāmo na saɱgaṇikārato na saɱgaṇikārāmataɱ anuyutto na gaṇārāmo na gaṇarato na gaṇārāmataɱ anuyutto eko paviveke abhiramissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Eko paviveke abhiramanto cittassa nimittaɱ gahessatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Cittassa nimittaɱ gaṇhanto sammādiṭṭhiɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Sammādiṭṭhiɱ paripūretvā sammāsamādhiɱ paripūressatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Sammāsamādhiɱ paripūretvā saṅyojanāni pajahissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Saɱyojanāni pahāya nibbānaɱ sacchikarissatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

LXIX.

1. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā Bhagavantaɱ etad avoca 'cha yime bhante dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime kho bhante cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī' ti. Idam avoca sā devatā. Samanuñño Satthā ahosi.

Atha kho sā devatā 'samanuñño me Satthā' ti Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyi.

[page 424]

2. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi 'imaɱ bhikkhave rattiɱ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave sā devatā maɱ etad avoca: Cha yime bhante dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime kho bhante cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī ti. Idam avoca bhikkhave sā devatā, idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyī' ti.

3. Evaɱ vutte āyasmā Sāriputto Bhagavantaɱ abhivādetvā etad avoca:--

Imassa kho ahaɱ bhante Bhagavatā saɱkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi. Idha bhante bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaṇṇavādī, ye c' aññe bhikkhū na satthugāravā, te ca satthugāravatāya samādapeti, ye c' aññe bhikkhū satthugāravā, tesañ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Attanā ca dhammagāravo hoti ... pe ... saṅghagāravo hoti ... sikkhāgāravo hoti ... suvaco hoti ... kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī, ye c' aññe bhikkhū na kalyāṇamittā, te ca kalyāṇamittatāya samādapeti, ye c' aññe bhikkhū kalyāṇamittā, tesañ ca vaññaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Imassa kho ahaɱ bhante Bhagavatā saɱkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmī ti.

'Sādhu sādhu Sāriputta, sādhu kho tvaɱ Sāriputta imassa mayā saɱkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāsi. Idha Sāriputta bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaṇṇavādī,

[page 425]

ye c' aññe bhikkhū na satthugāravā, te ca satthugāravatāya samādapeti, ye c' aññe bhikkhū satthugāravā, tesañ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti ... pe ... saṅghagāravo hoti ... sikkhāgāravo hoti ... suvaco hoti ... kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī, ye c' aññe bhikkhū na kalyāṇamittā, te ca kalyāṇamittatāya samādapeti, ye c' aññe bhikkhū kalyāṇamittā, tesañ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Imassa kho Sāriputta mayā saɱkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena attho daṭṭhabbo' ti.

LXX.

1. So vata bhikkhave bhikkhu na santena samādhinā na paṇītena na paṭippassaddhiladdhena na ekodibhāvādhigatena anekavihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhavissati: eko pi hutvā bahudhā bhavissati, bahudhā pi hutvā eko bhavissati ... pe ... yāva brahmalokā pi kāyena 'va saɱvattissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati; dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇissati dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati; parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānissati: sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittan ti pajānissati ... pe ... avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittan ti pajānissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati; anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarissati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati;

[page 426]

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissati ... pe ... yathākammūpage satte pajānissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati; āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

2. So vata bhikkhave bhikkhu santena samādhinā paṇītena paṭippassaddhiladdhena ekodibhāvādhigatena anekavihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhavissati ... pe ... yāva brahmalokā pi kāyena 'va {saɱvattissatī} ti ṭhānam etaɱ vijjati; dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇissati dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā ti ṭhānam etaɱ vijjati; parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānissati: sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittan ti pajānissati ... pe ... avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittan ti pajānissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati; anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarissati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati; dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati; āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharissatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

LXXI.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇituɱ sati sati āyatane. Katamehi chahi?

[page 427]

2. Idha bhikkhave bhikkhu 'ime hānabhāgiyā dhammā' ti yathābhūtaɱ na ppajānāti, 'ime ṭhitibhāgiyā dhammā' ti yathābhūtaɱ na ppajānāti, 'ime visesabhāgiyā dhammā' ti yathābhūtaɱ na ppajānāti, 'ime nibbedhabhāgiyā dhammā' ti yathābhūtaɱ na ppajānāti asakkaccakārī ca hoti asappāyakārī ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇituɱ sati sati āyatane.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇituɱ sati sati āyatane. Katamehi chahi?

4. Idha bhikkhave bhikkhu 'ime hānabhāgiyā dhammā' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ime ṭhitibhāgiyā dhammā' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ime visesabhāgiyā dhammā' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ime nibbedhabhāgiyā dhammā' ti yathābhūtaɱ pajānāti sakkaccakārī ca hoti sappāyakārī ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu tatra tatr'eva sakkhibhabbataɱ pāpuṇituɱ sati sati āyatane ti.

LXXII.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo samādhismiɱ balataɱ pāpuṇituɱ. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu na samādhissa samāpattikusalo hoti, na samādhissa ṭhitikusalo hoti, na samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti asakkaccakārī ca hoti asātaccakārī ca asappāyakārī ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo samādhismiɱ balataɱ pāpuṇituɱ.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo samādhismiɱ balataɱ pāpuṇituɱ. Katamehi chahi?

[page 428]

4. Idha bhikkhave bhikkhu samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti sakkaccakārī ca hoti sātaccakārī ca sappāyakārī ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo samādhismiɱ balataɱ pāpuṇitun ti.

LXXIII.

1. Cha bhikkhave dhamme appahāya abhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Katame cha?

2. Kāmacchandaɱ, vyāpādaɱ, thīnamiddhaɱ, uddhaccakukkuccaɱ, vicikicchaɱ, kāmesu kho pan'assa ādīnavo na yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭho hoti.

Ime kho bhikkhave cha dhamme appahāya abhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ.

3. Cha bhikkhave dhamme pahāya bhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Katame cha?

4. Kāmacchandaɱ, vyāpādaɱ, thīnamiddhaɱ, uddhaccakukkuccaɱ, vicikicchaɱ, kāmesu kho pan'assa ādīnavo yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭho hoti.

Ime kho bhikkhave cha dhamme pahāya bhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharitun ti.

LXXIV.

1. Cha bhikkhave dhamme appahāya abhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Katame cha?

2. Kāmavitakkaɱ, vyāpādavitakkaɱ, vihiɱsāvitakkaɱ, kāmasaññaɱ, vyāpādasaññaɱ, vihiɱsāsaññaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme appahāya abhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ.

3. Cha bhikkhave dhamme pahāya bhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Katame cha?

4. Kāmavitakkaɱ, vyāpādavitakkaɱ, vihiɱsāvitakkaɱ, kāmasaññaɱ, vyāpādasaññaɱ, vihiɱsāsaññaɱ.

[page 429]

Ime kho bhikkhave cha dhamme pahāya bhabbo paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharitun ti.

Devatāvaggo sattamo.

Tass' uddānaɱ:

Anāgāmi arahaɱ ca mittā devatā so vata
Sakkhi balataɱ jhānaɱ ca apare duve pi cā ti.

 


 

Arahatta-Vagga

LXXV.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme dukkhaɱ viharati savighātaɱ sa-upāyāsaɱ sapariḷāhaɱ, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi chahi?

2. Kāmavitakkena, vyāpādavitakkena, vihiɱsāvitakkena, kāmasaññāya, vyāpādasaññāya, vihiɱsāsaññāya.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme dukkhaɱ viharati savighātaɱ sa-upāyāsaɱ sapariḷāhaɱ, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme sukhaɱ viharati avighātaɱ anupāyāsaɱ apariḷāhaɱ, kāyassa bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhā.

4. Nekkhammavitakkena, avyāpādavitakkena, avihiɱsāvitakkena, nekkhammasaññāya, avyāpādasaññāya, avihiɱsāsaññāya.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme sukhaɱ viharati avighātaɱ anupāyāsaɱ apariḷāhaɱ, kāyassa bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhā ti.

[page 430]

LXXVI.

1. Cha bhikkhave dhamme appahāya abhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ. Katame cha?

2. Mānaɱ, omānaɱ, atimānaɱ, adhimānaɱ, thambhaɱ, atinipātaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme appahāya abhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ.

3. Cha bhikkhave dhamme pahāya bhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ. Katame cha?

4. Mānaɱ, omānaɱ, atimānaɱ, adhimānaɱ, thambhaɱ, atinipātaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme pahāya bhabbo arahattaɱ sacchikātun ti.

LXXVII.

1. Cha bhikkhave dhamme appahāya abhabbo uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ sacchikātuɱ. Katame cha?

2. Muṭṭhasaccaɱ, asampajaññaɱ, indriyesu aguttadvārataɱ, bhojane amattaññutaɱ, kuhanaɱ, lapanaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme appahāya abhabbo uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ sacchikātuɱ.

3. Cha bhikkhave dhamme pahāya bhabbo uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ sacchikātuɱ.

Katame cha?

4. Muṭṭhasaccaɱ, asampajaññaɱ, indriyesu aguttadvārataɱ, bhojane amattaññutaɱ, kuhanaɱ, lapanaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme pahāya bhabbo uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ sacchikātun ti.

[page 431]

LXXVIII.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni c'assa āraddhā hoti āsavānaɱ khayāya. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu dhammārāmo hoti, bhāvanārāmo hoti, pahānārāmo hoti, pavivekārāmo hoti, avyāpajjhārāmo hoti, nippapañcārāmo hoti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭh'eva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni c'assa āraddhā hoti āsavānaɱ khayāyā ti.

LXXIX.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataɱ vā kusalaɱ dhammaɱ adhigantuɱ adhigataɱ vā kusalaɱ dhammaɱ phātikātuɱ. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu na āyakusalo hoti, na apāyakusalo hoti, na upāyakusalo hoti, anadhigatānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ adhigamāya na chandaɱ janeti, adhigate kusale dhamme na sārakkhati, sātaccakiriyāya na sampādeti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataɱ vā kusalaɱ dhammaɱ adhigantuɱ adhigataɱ vā kusalaɱ dhammaɱ phātikātuɱ.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataɱ vā kusalaɱ dhammaɱ adhigantuɱ adhigataɱ vā kusalaɱ dhammaɱ phātikātuɱ. Katamehi chahi?

Idha bhikkhave bhikkhu āyakusalo ca hoti, apāyakusalo ca hoti, upāyakusalo ca hoti, anadhigatānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ adhigamāya chandaɱ janeti,

[page 432]

adhigate kusale dhamme sārakkhati, sātaccakiriyāya sampādeti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataɱ vā kusalaɱ dhammaɱ adhigantuɱ adhigataɱ vā kusalaɱ dhammaɱ phātikātun ti.

LXXX.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu na cirass'eva mahantattaɱ vepullattaɱ pāpuṇāti dhammesu.

Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu ālokabahulo ca hoti, yogabahulo ca hoti, vedabahulo ca hoti, asantuṭṭhibahulo ca, anikkhittadhuro ca kusalesu dhammesu, uttariñ ca patāreti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirass'eva mahantattaɱ vepullattaɱ pāpuṇāti dhammesū ti.

LXXXI.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi chahi?

2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pāpiccho ca, micchādiṭṭhi ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi chahi?

4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, appiccho ca, sammādiṭṭhi ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

[page 433]

LXXXII.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi chahi?

2. Musāvādī hoti, pisuṇāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, luddho ca, pagabbho ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi chahi?

4. Musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāvācāya paṭivirato hoti, pharusāvācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, aluddho ca, appagabbho ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

LXXXIII.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo aggaɱ dhammaɱ arahattaɱ sacchikātuɱ. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottāpī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti, kāye ca jīvite ca sāpekho hoti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo aggaɱ dhammaɱ arahattaɱ sacchikātuɱ.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo aggaɱ dhammaɱ arahattaɱ sacchikātuɱ. Katamehi chahi?

[page 434]

4. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottāpī hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti, kāye ca jīvite ca anapekho hoti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo aggaɱ dhammaɱ arahattaɱ sacchikātun ti.

LXXXIV.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu mahiccho hoti vighātavā asantuṭṭho itaritaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, assaddho hoti, dussīlo hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Katamehi chahi?

4. Idha bhikkhave bhikkhu na mahiccho hoti na vighātavā santuṭṭho itaritaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, saddho hoti, sīlavā hoti, āraddhaviriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī ti.

Arahattavaggo aṭṭhamo.

Tass' uddānaɱ:

[page 435]

Dukkhaɱ arahattaɱ uttariñ ca sukhaɱ adhigamena ca Mahantattaɱ dvayaniraye aggadhammañ ca rattiyo ti.

 


 

Sīti-Vagga

LXXXV.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anuttaraɱ sītibhāvaɱ sacchikātuɱ. Katamehi chahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu yasmiɱ samaye cittaɱ niggahetabbaɱ, tasmiɱ samaye cittaɱ na niggaṇhāti; yasmiɱ samaye cittaɱ paggahetabbaɱ, tasmiɱ samaye cittaɱ na paggaṇhāti; yasmiɱ samaye cittaɱ sampahaɱsitabbaɱ, tasmiɱ samaye cittaɱ na sampahaɱsati; yasmiɱ samaye cittaɱ ajjhupekkhitabbaɱ, tasmiɱ samaye cittam na ajjhupekkhati; hīnādhimuttiko ca hoti; sakkāyābhirato ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anuttaraɱ sītibhāvaɱ sacchikātuɱ.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraɱ sītibhāvaɱ sacchikātuɱ. Katamehi chahi?

4. Idha bhikkhave bhikkhu yasmiɱ samaye cittaɱ niggahetabbaɱ, tasmiɱ samaye cittaɱ niggaṇhāti; yasmiɱ samaye cittaɱ paggahetabbaɱ, tasmiɱ samaye cittaɱ paggaṇhāti; yasmiɱ samaye cittaɱ sampahaɱsitabbaɱ, tasmiɱ samaye cittaɱ sampahaɱsati; yasmiɱ samaye cittaɱ ajjhupekkhitabbaɱ, tasmiɱ samaye cittaɱ ajjhupekkhati; paṇītādhimuttiko ca hoti; nibbānābhirato ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraɱ sītibhāvaɱ sacchikātun ti.

LXXXVI.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi chahi?

[page 436]

2. Kammāvaraṇatāya samannāgato hoti, kilesāvaraṇatāya samannāgato hoti, vipākāvaraṇatāya samannāgato hoti, assaddho ca hoti, acchandiko ca, duppañño ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi chahi?

4. Na kammāvaraṇatāya samannāgato hoti, na kilesāvaraṇatāya samannāgato hoti, na vipākāvaraṇatāya samannāgato hoti, saddho ca hoti, chandiko ca, paññavā ca.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattan ti.

LXXXVII.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi chahi?

2. Mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahā jīvitā voropito hoti, Tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaɱ uppāditaɱ hoti, saṅgho bhinno hoti, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi chahi?

[page 437]

4. Na mātā jīvitā voropitā hoti, na pitā jīvitā voropito hoti, na arahā jīvitā voropito hoti, na Tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaɱ uppāditaɱ hoti, na saṅgho bhinno hoti, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattan ti.

LXXXVIII.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi chahi?

2. Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na sussūsati, na sotaɱ odahati, na aññācittaɱ upaṭṭhapeti, anatthaɱ gaṇhāti, atthaɱ riñcati, ananulomikāya khantiyā samannāgato hoti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ abhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ.

3. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu sammattaɱ. Katamehi chahi?

4. Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne sussūsati, sotaɱ odahati, aññācittaɱ upaṭṭhapeti, atthaɱ gaṇhāti, anatthaɱ riñcati, anulomikāya khantiyā samannāgato hoti.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato suṇanto pi saddhammaɱ bhabbo niyāmaɱ okkamituɱ kusalesu dhammesu samattan ti.

[page 438]

LXXXIX.

1. Cha bhikkhave dhamme appahāya abhabbo diṭṭhisampadaɱ sacchikātuɱ. Katame cha?

2. Sakkāyadiṭṭhiɱ, vicikicchaɱ, sīlabbataparāmāsaɱ, apāyagamaniyaɱ rāgaɱ, apāyagamaniyaɱ dosaɱ, apāyagamaniyaɱ mohaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme appahāya abhabbo diṭṭhisampadaɱ sacchikātuɱ.

3. Cha bhikkhave dhamme pahāya bhabbo diṭṭhisampadaɱ sacchikātuɱ. Katame cha?

4. Sakkāyadiṭṭhiɱ, vicikicchaɱ, sīlabbataparāmāsaɱ, apāyagamaniyaɱ rāgaɱ, apāyagamaniyaɱ dosaɱ, apāyagamaniyaɱ mohaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme pahāya bhabbo diṭṭhisampadaɱ sacchikātun ti.

XC.

1. Cha yime bhikkhave dhammā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā. Katame cha?

2. Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, apāyagamaniyo rāgo, apāyagamaniyo doso, apāyagamaniyo moho.

Ime kho bhikkhave cha dhammā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā ti.

XCI.

1. Cha bhikkhave dhamme abhabbo diṭṭhisampanno puggalo uppādetuɱ. Katame cha?

2. Sakkāyadiṭṭhiɱ, vicikicchaɱ, sīlabbataparāmāsaɱ, apāyagamaniyaɱ rāgaɱ, apāyagamaniyaɱ dosaɱ, apāyagamaniyaɱ mohaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme abhabbo diṭṭhisampanno puggalo uppādetun ti.

XCII.

1. Cha yimāni bhikkhave abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha?

[page 439]

2. Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo Satthari agāravo viharituɱ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo dhamme agāravo viharituɱ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo saṅghe agāravo viharituɱ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo sikkhāya agāravo viharituɱ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo anāgamaniyaɱ vatthuɱ paccāgantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo aṭṭhamaɱ bhavaɱ nibbattetuɱ.

Imāni kho bhikkhave abhabbaṭṭhānānī ti.

XCIII.

1. Cha yimāni bhikkhave abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha?

2. Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraɱ niccato upagantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraɱ sukhato upagantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaɱ attato upagantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo anantariyakammaɱ kātuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kotūhalamaṅgalena suddhiɱ paccāgantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo ito bahiddhā dakkhiṇeyyaɱ gavesituɱ.

Imāni kho bhikkhave cha abhabbaṭṭhānānī ti.

XCIV.

1. Cha yimāni bhikkhave abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha?

2. Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo mātaraɱ jīvitā voropetuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo pitaraɱ jīvitā voropetuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo arahantaɱ jīvitā voropetuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo Tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaɱ uppādetuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo saṅghaɱ bhindituɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo aññaɱ satthāraɱ uddisituɱ.

Imāni kho bhikkhave cha abhabbaṭṭhānānī ti.

[page 440]

XCV.

1. Cha yimāni bhikkhave abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha?

2. Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo sayaɱkataɱ sukhadukkhaɱ paccāgantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo paraɱkataɱ sukhadukkhaɱ paccāgantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo sayaɱkatañ ca paraɱkatañ ca sukhadukkhaɱ paccāgantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo asayaɱkāraɱ adhiccasamuppannaɱ sukhadukkhaɱ paccāgantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo aparaɱkāraɱ adhiccasamuppannaɱ sukhadukkhaɱ paccāgantuɱ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo asayaɱkārañ ca aparaɱkārañ ca adhiccasamuppannaɱ sukhadukkhaɱ paccāgantuɱ. Taɱ kissa hetu?

Tathā hi 'ssa bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa hetu ca sudiṭṭho, hetusamuppannā ca dhammā.

Imāni kho bhikkhave cha abhabbaṭṭhānānī ti.

Sītivaggo navamo.

Tass' uddānaɱ:

Sīti bhabbo āvaraṇatā sussūsā pavuccati
Pahātabbaɱ pahīnā me uppādetabbaɱ Satthari
Kañci saṅkhāraɱ mātari sayaɱkatena vaggo ti.

 


 

Ānisaɱsa-Vagga

[page 441]

XCVI.

1. Channaɱ bhikkhave pātubhāvo dullabho lokasmim.

Katamesaɱ channaɱ?

2. Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiɱ, Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiɱ, ariyāyatane paccājāti dullabhā lokasmiɱ, indriyānaɱ avekallatā dullabhā lokasmiɱ, ajaḷatā aneḷamūgatā dullabhā lokasmiɱ, kusaladhammacchando dullabho lokasmiɱ.

Imesam kho bhikkhave channaɱ pātubhāvo dullabho lokasmin ti.

XCVII.

1. Cha yime bhikkhave ānisaɱsā sotāpattiphalasacchikiriyāya. Katame cha?

2. Saddhammaniyato hoti, aparihānadhammo hoti, pariyantakatassa dukkhaɱ na hoti, asādhāraṇena ñāṇena samannāgato hoti, hetu c'assa sudiṭṭho, hetusamuppannā ca dhammā.

Ime kho bhikkhave cha ānisaɱsā sotāpattiphalasacchikiriyāyā ti.

XCVIII.

1. So vata bhikkhave bhikkhu kañci saṅkhāraɱ niccato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaɱ okkamissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Sammattaniyāmaɱ anokkamamāno sotāpattiphalaɱ vā sakadāgāmiphalaɱ vā anāgāmiphalaɱ vā arahattaɱ vā sacchikarissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

[page 442]

2. So vata bhikkhave bhikkhu sabbasaṅkhāraɱ aniccato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaɱ okkamissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Sammattaniyāmaɱ okkamamāno sotāpattiphalaɱ vā sakadāgāmiphalaɱ vā anāgāmiphalaɱ vā arahattaɱ vā sacchikarissatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

XCIX.

So vata bhikkhave bhikkhu kañci saṅkhāraɱ sukhato samanupassanto ... pe ... sabbasaṅkhāraɱ dukkhato samanupassanto ... pe ...

C.

. . .8 kañci dhammaɱ attato samanupassanto ... pe

. . . sabbadhammaɱ anattato samanupassanto ... pe ...

CI.

1. So vata bhikkhave bhikkhu nibbānaɱ dukkhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaɱ okkamissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Sammattaniyāmaɱ anokkamamāno sotāpattiphalaɱ vā sakadāgāmiphalaɱ vā anāgāmiphalaɱ vā arahattaɱ vā sacchikarissatī ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

2. So vata bhikkhave bhikkhu nibbānaɱ sukhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati.

[page 443]

Anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaɱ okkamissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. Sammattaniyāmaɱ okkamamāno sotāpattiphalaɱ vā sakadāgāmiphalaɱ vā anāgāmiphalaɱ vā arahattaɱ vā sacchikarissatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

CII.

1. Cha bhikkhave ānisaɱse sampassamānena alam eva bhikkhunā sabbasaṅkhāresu anodhiɱ karitvā aniccasaññaɱ upaṭṭhāpetuɱ. Katame cha?

2. Sabbasaṅkhārā ca me anavaṭṭhitato khāyissanti, sabbaloke ca me mano nābhiramissati, sabbalokā ca me mano vuṭṭhahissati, nibbānapoṇañ ca me mānasaɱ bhavissati, saṅyojanā ca me pahānaɱ gacchanti, paramena ca sāmaññena samannāgato bhavissāmī ti.

Ime kho bhikkhave cha ānisaɱse sampassamānena alam eva bhikkhunā sabbasaṅkhāresu anodhiɱ karitvā aniccasaññaɱ upaṭṭhāpetun ti.

CIII.

1. Cha bhikkhave ānisaɱse sampassamānena alam eva bhikkhunā sabbasaṅkhāresu anodhiɱ karitvā dukkhasaññaɱ upaṭṭhāpetuɱ. Katame cha?

2. Sabbasaṅkhāresu ca me nibbānasaññā paccupaṭṭhitā bhavissati seyyathā pi ukkhittāsike vadhake, sabbalokā ca me mano vuṭṭhahissati, nibbāne ca santadassāvī bhavissāmi, anusayā ca me samugghātaɱ gacchanti, kiccakārī ca bhavissāmi, Satthā ca me pariciṇṇo bhavissati mettāvatāyā ti.

[page 444]

Ime kho bhikkhave cha ānisaɱse sampassamānena alam eva bhikkhunā sabbasaṅkhāresu anodhiɱ karitvā dukkhasaññaɱ upaṭṭhāpetun ti.

CIV.

1. Cha bhikkhave ānisaɱse sampassamānena alam eva bhikkhunā sabbadhammesu anodhiɱ karitvā anattasaññaɱ upaṭṭhāpetuɱ. Katame cha?

2. Sabbaloke ca atammayo bhavissāmi, ahaɱkārā ca me uparujjhissanti, mamaɱkārā ca me uparujjhissanti, asādhāraṇena ca ñāṇena samannāgato bhavissāmi, hetu ca me sudiṭṭho bhavissati, hetusamuppannā ca dhammā.

Ime kho bhikkhave cha ānisaɱse sampassamānena alam eva bhikkhunā sabbadhammesu anodhiɱ karitvā anattasaññaɱ upaṭṭhāpetun ti.

CV.

1. Tayo 'me bhikkhave bhavā pahātabbā, tīsu sikkhāsu sikkhitabbaɱ. Katame tayo bhavā pahātabbā?

2. Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo.

Ime tayo bhavā pahātabbā. Katamāsu tīsu sikkhitabbam?

3. Adhisīlasikkhāya, adhicittasikkhāya, adhipaññāsikkhāya.

Imāsu tīsu sikkhāsu sikkhitabbaɱ.

4. Yato kho bhikkhave bhikkhuno ime tayo bhavā pahīnā honti, imāsu ca tīsu sikkhāsu sikkhitasikkho hoti: ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu acchejji taṇhaɱ, vivattayi saṅyojanaɱ, sammā mānābhisamayā antam akāsi dukkhassā ti.

[page 445]

CVI.

1. Tisso imā bhikkhave taṇhā pahātabbā tayo ca mānā.

Katamā tisso taṇhā pahātabbā?

2. Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.

Imā tisso taṇhā pahātabbā. Katame tayo mānā pahātabbā?

3. Māno, omāno, atimāno.

Ime tayo mānā pahātabbā.

4. Yato kho bhikkhave bhikkhuno imā tisso taṇhā pahīnā honti ime ca tayo mānā: ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu acchejji taṇhaɱ, vivattayi saṅyojanaɱ, sammā mānābhisamayā antam akāsi dukkhassā ti.

Ānisaɱsavaggo dasamo.

Tass' uddānaɱ:

Pātubhāvo ānisaɱso aniccaɱ dukkham anattato Nibbānaɱ tayo anodhi saɱvuttā bhavataṇhāya te dasā ti.

[PaññāsakāsaṅGahito-Vaggo]

 


 

Tika-Vagga

CVII.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Rāgo, doso, moho.

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

[page 446]

3. Rāgassa pahānāya asubhā bhāvetabbā, dosassa pahānāya mettā bhāvetabbā, mohassa pahānāya paññā bhāvetabbā.

Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

CVIII.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Kāyaduccaritaɱ, vacīduccaritaɱ, manoduccaritaɱ.

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

3. Kāyaduccaritassa pahānāya kāyasucaritaɱ bhāvetabbaɱ, vacīduccaritassa pahānāya vacīsucaritaɱ bhāvetabbaɱ, manoduccaritassa pahānāya manosucaritaɱ bhāvetabbaɱ.

Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

CIX.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Kāmavitakko, vyāpādavitakko, vihiɱsāvitakko.

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

3. Kāmavitakkassa pahānāya nekkhammavitakko bhāvetabbo, vyāpādavitakkassa pahānāya avyāpādavitakko bhāvetabbo, vihiɱsāvitakkassa pahānāya avihiɱsāvitakko bhāvetabbo.

Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

CX.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Kāmasaññā, vyāpādasaññā, vihiɱsāsaññā.

[page 447]

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

3. Kāmasaññāya pahānāya nekkhammasaññā bhāvetabbā, vyāpādasaññāya pahānāya avyāpādasaññā bhāvetabbā, vihiɱsāsaññāya pahānāya avihiɱsāsaññā bhāvetabbā.

Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

CXI.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Kāmadhātu, vyāpādadhātu, vihiɱsādhātu.

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

3. Kāmadhātuyā pahānāya nekkhammadhātu bhāvetabbā, vyāpādadhātuyā pahānāya avyāpādadhātu bhāvetabbā, vihiɱsādhātuyā pahāṇāya avihiɱsādhātu bhāvetabbā.

Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

CXII.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Assādadiṭṭhi, attānudiṭṭhi, micchādiṭṭhi.

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

3. Assādadiṭṭhiyā pahānāya aniccasaññā bhāvetabbā, attānudiṭṭhiyā pahānāya anattasaññā bhāvetabbā, micchādiṭṭhiyā pahānāya sammādiṭṭhi bhāvetabbā.

Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

[page 448]

CXIII.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Arati, vihiɱsā, adhammacariyā.

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

3. Aratiyā pahānāya muditā bhāvetabbā, vihiɱsāya pahānāya avihiɱsā bhāvetabbā, adhammacariyāya pahānāya dhammacariyā bhāvetabbā.

Imesam kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

CXIV.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Asantuṭṭhitā, asampajaññaɱ, mahicchatā.

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

3. Asantuṭṭhitāya pahānāya santuṭṭhitā bhāvetabbā, asampajaññassa pahānāya sampajaññaɱ bhāvetabbaɱ, mahicchatāya pahānāya appicchatā bhāvetabbā.

Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

CXV.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Dovacassatā, pāpamittatā, cetaso vikkhepo.

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

[page 449]

3. Dovacassatāya pahānāya sovacassatā bhāvetabbā, pāpamittatāya pahānāya kalyāṇamittatā bhāvetabbā, cetaso vikkhepassa pahānāya ānāpāṇassati bhāvetabbā.

Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

CXVI.

1. Tayo 'me bhikkhave dhammā. Katame tayo?

2. Uddhaccaɱ, asaɱvaro, pamādo.

Ime kho bhikkhave tayo dhammā. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya tayo dhammā bhāvetabbā. Katame tayo?

3. Uddhaccassa pahānāya samatho bhāvetabbo, asaɱvarassa pahānāya saɱvaro bhāvetabbo, pamādassa pahānāya appamādo bhāvetabbo.

Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ dhammānaɱ pahānāya ime tayo dhammā bhāvetabbā ti.

Tikavaggo ekādasamo.

Tass' uddānaɱ:

Rāga-duccarita-vitakka-saññā-dhātū ti vuccati.
Assāda-arati-tuṭṭhi-dovaca-uddhaccena vaggo ti.

 


 

[Vaggāsaṅgahitā Suttantā]

CXVII.

1. Cha bhikkhave dhamme appahāya abhabbo kāye kāyānupassī viharituɱ. Katame cha?

2. Kammārāmataɱ, bhassārāmataɱ, niddārāmataɱ, saṅgaṇikārāmataɱ, indriyesu aguttadvārataɱ, bhojane amattaññutaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme appahāya abhabbo kāye kāyānupassī viharituɱ.

[page 450]

3. Cha bhikkhave dhamme bhabbo kāye kāyānupassī viharituɱ. Katame cha?

4. Kammārāmataɱ, bhassārāmataɱ, niddārāmataɱ, saṅgaṇikārāmataɱ, indriyesu aguttadvārataɱ, bhojane amattaññutaɱ.

Ime kho bhikkhave cha dhamme pahāya bhabbo kāye kāyānupassī viharitun ti.

CXVIII.

1. Cha bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ajjhattaɱ kāye ... pe ... bahiddhā kāye ... ajjhattabahiddhā kāye ... vedanāsu ... ajjhattaɱ vedanāsu ... bahiddhā vedanāsu ... ajjhattabahiddhā vedanāsu ... citte ... ajjhattaɱ citte ... bahiddhā citte ... ajjhattabahiddhā citte ... dhammesu ... ajjhattaɱ dhammesu ... bahiddhā dhammesu ... ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharituɱ. Katame cha?

2. Kammārāmataɱ, bhassārāmataɱ, niddārāmataɱ, saṅgaṇikārāmataɱ, indriyesu aguttadvārataɱ, bhojane amattaññutaɱ ...

Ime kho bhikkhave cha dhamme pahāya bhabbo ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharitun ti.

CXIX.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato Tapusso gahapati Tathāgate niṭṭhaɱ gato amataddaso amataɱ sacchikatvā iriyati. Katamehi chahi?

[page 451]

2. Buddhe aveccappasādena, dhamme aveccappasādena, saṅghe aveccappasādena, ariyena sīlena, ariyena ñāṇena, ariyāya vimuttiyā.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato Tapusso gahapati Tathāgate niṭṭhaɱ gato amataddaso amataɱ sacchikatvā iriyatī ti.

CXX.

1. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato Bhalliko gahapati ... Sudatto gahapati Anāthapiṇḍiko ... Citto gahapati Macchikāsaṇḍiko ... Hatthako āḷavako ... Mahānāmo Sakko ... Uggo gahapati Vesāliko ... Uggato gahapati ... Sūro Ambaṭṭho ... Jīvako Komārabhacco ... Nakulapitā gahapati ... Tavakaṇṇiko gahapati ... Pūraṇo gahapati ... Isidatto gahapati ... Sandhāno gahapati ... Vijayo gahapati ... Vajjiyamahito gahapati ... Meṇḍako gahapati ... Vāseṭṭho upāsako, Ariṭṭho upāsako, Sāraggo upāsako Tathāgate niṭṭhaɱ gato amataddaso amataɱ sacchikatvā iriyati.

Katamehi chahi?

2. Buddhe aveccappasādena, dhamme aveccappasādena, saṅghe aveccappasādena, ariyena sīlena, ariyena ñāṇena, ariyāya vimuttiyā.

Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato Sāraggo upāsako Tathāgate niṭṭhaɱ gato amataddaso amataɱ sacchikatvā iriyatī ti.

CXXI.

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya cha dhammā bhāvetabbā. Katame cha?

[page 452]

2. Dassanānuttariyaɱ, savanānuttariyaɱ, lābhānuttariyaɱ, sikkhānuttariyaɱ, pāricariyānuttariyaɱ, anussatānuttariyaɱ. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime cha dhammā bhāvetabbā ti.

CXXII.

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya cha dhammā bhāvetabbā. Katame cha?

2. Buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime cha dhammā bhāvetabbā ti.

CXXIII.

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya cha dhammā bhāvetabbā. Katame cha?

2. Aniccasasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime cha dhammā bhāvetabbā ti.

CXXIV.

1. Rāgassa bhikkhave pariññāya ... pe ... pari-k-khayāya ... pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya cha dhammā bhāvetabbā ...

2. Dosassa ... mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa palāsassa issāya macchariyassa māyāya sāṭheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa abhiññāya ... pariññāya pari-k-khayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya ... pe ... ime cha dhammā bhāvetabbā ti.

Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun ti.

Chakkanipāto samatto.


Contact:
E-mail
Copyright Statement