Aŋguttara Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

To view the Pali diacriticals on this site it will be necessary to download and install the custom MozPali font available from the Files and Downloads Page.

 


 

Aŋguttara-Nikāya
II. Catukkanipāto

The Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series Pali text

Public Domain

 

Namo tassa Bhagavato arahato Sammāsambuddhassa

 

NOTICE: These files were reproduced from those originally located on Access to Insight which reproduced them from a version found on the Journal of Buddhist Ethics website.

ALTERATIONS: Some changes not involving content were made to the JBE edition in the Access to Insight edition. Superficial re-formatting of headers, footers and page numbers adding 'ids,' and tag changes to make the file conform to HTML 5 standards. Otherwise the internal text of the files remains untouched.

Page numbers in green refer to the PTS hard copy. They can be found or linked-to by appending '#pg000' (three digits in all cases, i.e. '001') to the end of the url for this file.

 


 

[page 001]

Suttantapiṭake
Aŋguttaranikāyo
Dutiyo bhāgo
Catukkanipāto
1. Paṭhamo paṇṇāsako
1. Bhaṇḍagāmavaggo
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhasasa.

4. 1. 1. 1.
(Anubuddhasuttaɱ)

1. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā vajjīsu viharati bhaṇḍagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ bhagavā etadavoca:

Catunnaɱ bhikkhave dhammānaɱ ananubodhā appaṭivedhā evamidaɱ dīghamaddhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañceva tumhākañca. Katamesaɱ catunnaɱ?

Ariyassa bhikkhave sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaɱ dīghamaddhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañceva tumhākañca.

Ariyassa bhikkhave samādhissa ananubodhā appaṭivedhā evamidaɱ dīghamaddhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañceva tumhākañca.

Ariyāya bhikkhave paññāya ananubodhā appaṭivedhā evamidaɱ dīghamaddhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañceva tumhākañca.

Ariyāya bhikkhave vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā evamidaɱ dīghamaddhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañceva tumhākañca.

[BJT Page 004]
Tayidaɱ bhikkhave ariyaɱ sīlaɱ anubuddhaɱ paṭividdhaɱ. Ariyo samādhi anubuddho paṭividdho. Ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā. Ariyā vimutti anubuddhā paṭividdhā. Ucchinnā bhavataṇhā khīṇā bhavanetti. Natthi'dāni punabbhavoti.

Idamavoca bhagavā. Idaɱ vatvā sugato athāparaɱ etadavoca satthā:
[page 002]

1. Sīlaɱ samādhi paññā ca vimutti ca anuttarā,
Anubuddhā ime dhammā gotamena yasassinā.

2. Iti buddho abhiññāya dhammamakkhāsi bhikkhūnaɱ,
Dukkhassantakaro satthā cakkhumā parinibbuto'ti.

4. 1. 1. 2.
(Papatitasuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ:)

2. Catūhi bhikkhave dhammehi asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito'ti vuccati. Katamehi catūhi?

Ariyena bhikkhave sīlena asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito'ti vuccati.

Ariyena bhikkhave samādhinā asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito'ti vuccati.

Ariyāya bhikkhave paññāya asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito'ti vuccati.

Ariyāya bhikkhave vimuttiyā asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito'ti vuccati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito'ti vuccati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato imasmā dhammavinayā appapatito'ti1 vuccati. Katamehi catūhi?

Ariyena bhikkhave sīlena samannāgato imasmā dhammavinayā appapatito'ti vuccati.

Ariyena bhikkhave samādhinā samannāgato imasmā dhammavinayā appapatito'ti vuccati.
Ariyāya bhikkhave paññāya samannāgato imasmā dhammavinayā appapatito'ti vuccati.

1. Apapatito syā. [PTS.]

[BJT Page 006]

Ariyāya bhikkhave vimuttiyā samannāgato imasmā dhammavinayā appapatito'ti vuccati.
Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato imasmā dhammavinayā appapatito'ti vuccatīti.

3. Cutā patanti patitā giddhā ca punarāgatā,
Kataɱ kiccaɱ1 rataɱ rammaɱ sukhenānvāgataɱ sukhaɱ'ti.

4. 1. 1. 3.
(Paṭhamakhatasuttaɱ)

3. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo [page 003] ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati.
Ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati.
Ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaɱ upadaɱseti.
Ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaɱ upadaɱseti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavatīti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca puññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati.

Anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati.

Anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaɱ upadaɱseti.

Anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaɱ upadaɱseti.

Katakiccaɱ

[BJT Page 008]

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca puññaɱ pasavatīti.

4. Yo nindiyaɱ pasaɱsati taɱ vā nindati yo pasaɱsiyo,
Vicināti mukhena so kaliɱ kalinā tena sukhaɱ na vindati.

5. Appamatto ayaɱ kali yo akkhesu dhanaparājayo,
Sabbassāpi sahāpi attanā ayameva mahantataro kali
Yo sugatesu manaɱ padosaye.

6. Sataɱ sahassānaɱ nirabbudānaɱ chattiɱsatiɱ 2 pañca ca abbudāni,
[page 004] yamariyagarahī 3 nirayaɱ upeti vācaɱ manañca paṇidhāya pāpakanti.

4. 1. 1. 4.

(Dutiyakhatasuttaɱ)

4. Catusu bhikkhave micchā paṭipajjamāno bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavati. Katamesu catusu?

Mātari bhikkhave micchā paṭipajjamāno bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavati.

Pitari bhikkhave micchā paṭipajjamāno bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavati.

Tathāgate bhikkhave micchā paṭipajjamāno bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavati.

Tathāgatasāvake bhikkhave micchā paṭipajjamāno bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavati.

Imesu kho bhikkhave catusu micchā paṭipajjamāno bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavatīti.

1. So sugatesu na manaɱ pasādaye sīmu. 2. Chattiɱsati machasaɱ. Chattiɱsa ca [PTS, 3.] Yamariyaɱ garahiya syā.

[BJT Page 010]

Catusu bhikkhave sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca puññaɱ pasavati. Katamesu catusu?

Mātari bhikkhave sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca puññaɱ pasavati.

Pitari bhikkhave sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca puññaɱ pasavati.

Tathāgate bhikkhave sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca puññaɱ pasavati.

Tathāgatasāvake bhikkhave sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca puññaɱ pasavati.

Imesu kho bhikkhave catusu sammā paṭipajjamāno paṇḍito viyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca puññaɱ pasavatīti.

7. Mātari pitari cāpi yo micchā paṭipajjati,
Tathāgate ca sambuddhe atha vā tassa sāvake,
Bahuñca so pasavati apuññaɱ tādiso naro.

8. Tāya adhammacariyāya mātāpitusu paṇḍitā.
Idheva naɱ garahanti peccāpāyañca gacchati,

9. Mātari pitari cāpi yo sammā paṭipajjati.
Tathāgate ca sambuddhe atha vā tassa sāvake,
[page 005] bahuñca so pasavati puññampi tādiso naro.

10. Tāya dhammacariyāya mātāpitusu paṇḍitā,
Idha ceva naɱ pasaɱsanti pecca sagge ca modatīti.

[BJT Page 012]

4. 1. 1. 5.

(Anusotasuttaɱ)

5. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Anusotagāmī puggalo, paṭisotagāmī puggalo, ṭhitatto puggalo, tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

Katamo ca bhikkhave anusotagāmī puggalo? Idha bhikkhave ekacco puggalo kāme ca paṭisevati, pāpañca kammaɱ karoti, ayaɱ vuccati bhikkhave anusotagāmī puggalo.
Katamo ca bhikkhave paṭisotagāmī puggalo? Idha bhikkhave ekacco puggalo kāme na paṭisevati, pāpañca kammaɱ na karoti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho'pi rudamāno paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati. Ayaɱ vuccati bhikkhave paṭisotagāmī puggalo.

Katamo ca bhikkhave ṭhitatto puggalo? Idha bhikkhave ekacco puggalo pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaɱ vuccati bhikkhave ṭhitatto puggalo.

Katamo ca bhikkhave puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo? [page 006] idha bhikkhave ekacco puggalo āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

11. Ye keci kāmesu asaññatā janā avītarāgā idha kāma bhogino,
Punappunaɱ jātijarūpagāhino taṇhādhipannā anusotagāmino.

12. Tasmā hi dhīro idhupaṭṭhitāsatī kāme ca pāpe ca asevamāno,
Sahāpi dukkhena jaheyya kāme paṭisotagāmīti tamāhu puggalaɱ.

[BJT Page 014]

13. Yo ve kilesāni pahāya pañca paripuṇṇasekho apahānadhammo,
Cetovasippatto samāhitindriyo sa ve ṭhitatto'ti naro pavuccati.

14. Parovarā yassa samecca dhammā vidhūpitā atthagatā na santi,
Sa vedagū vusitabrahmacariyo lokantagū pāragato'ti vuccatīti.

4. 1. 1. 6.

(Appassutasuttaɱ)

6. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Appassuto sutena anupapanno, appassuto sutena upapanno, bahussuto sutena anupapanno, bahussuto sutena upapanno.

Kathañca bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena anupapanno? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa appakaɱ sutaɱ hoti suttaɱ geyyaɱ vyokaraṇaɱ gāthā 1 udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So tassa appakassa sutassa na atthamaññāya na dhammamaññāya na dhammānudhammapaṭipanno hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena anupapanno.

Kathañca bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena upapanno? [page 007] idha bhikkhave ekaccassa puggalassa appakaɱ sutaɱ hoti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So tassa appakassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo appassuto hoti, sutena upapanno.

Kathañca bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena anupapanno? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa bahuɱ2 sutaɱ hoti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ
Itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So tassa bahukassa sutassa na atthamaññāya na dhammamaññāya na dhammānudhamma paṭipanno hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo bahussuto hoti, sutena anupapanno.

1. Gāthā. Machasaɱ. 2. Bahukaɱ machasaɱ.

[BJT Page 016.]

Kathañca bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena upapanno? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa bahuɱ sutaɱ hoti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So tassa bahukassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena upapanno.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

15. Appassuto'pi ce hoti sīlesu asamāhito,
Ubhayena naɱ garahanti sīlato ca sutena ca.

16. Appassutopi ce hoti sīlesu susamāhito,
Sīlato naɱ pasaɱsanti nāssa sampajjate sutaɱ.

17. Bahussutopi ce hoti sīlesu asamāhito,
Sīlato naɱ garahanti tassa sampajjate sutaɱ.

18. [page 008] bahussutopi ce hoti sīlesu susamāhito,
Ubhayena naɱ pasaɱsanti sīlato ca sutena ca.

19. Bahussutaɱ dhammadharaɱ sappaññaɱ buddhasāvakaɱ,
Nekkhaɱ jambonadasseva ko taɱ ninditumarahati,
Devāpi naɱ pasaɱsanti brahmunāpi pasaɱsito'ti.

4. 1. 1. 7.

(Sobhentisuttaɱ)

7. Cattāro'me bhikkhave puggalā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā saŋghaɱ sobhenti. Katame cattāro?

Bhikkhu bhikkhave viyatto vinīto visārado bahussuto dhammadharo dhammānudhammapaṭipanno saŋghaɱ sobheti.

Bhikkhunī bhikkhave viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā saŋghaɱ sobheti.

Upāsako bhikkhave viyatto vinīto visārado bahussuto dhammadharo dhammānudhammapaṭipanno saŋghaɱ sobheti.

Upāsikā bhikkhave viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā saŋghaɱ sobheti.

Ime kho bhikkhave cattāro viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā saŋghaɱ sobhentīti.

[BJT Page 018]

20. Yo hoti viyatto ca visārado ca
Bahussuto dhammadharo ca hoti,
Dhammassa hoti anudhammacārī
Sa tādiso vuccati saŋghasobhano.

21. Bhikkhu ca sīlasampanno bhikkhunī ca bahussutā,
Upāsako ca yo saddho yā ca saddhā upāsikā,
Ete kho saŋghaɱ sobhenti ete hi saŋghasobhanā'ti.

4. 1. 1. 8
(Vesārajjasuttaɱ)

8. Cattārimāni bhikkhave tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti, [page 009] parisāsu sīhanādaɱ nadati, brahmacakkaɱ pavatteti. Katamāni cattāri?

"Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhāti" tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiɱ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaɱ bhikkhave na samanupassāmi. Etampahaɱ bhikkhave nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

"Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇāti" tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiɱ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaɱ bhikkhave na samanupassāmi. Etampahaɱ bhikkhave nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

"Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā. Te paṭisevato nālaɱ antarāyāyāti" tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiɱ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaɱ bhikkhave na samanupassāmi. Etampahaɱ bhikkhave nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

"Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti" tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiɱ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaɱ bhikkhave na samanupassāmi. Etampahaɱ bhikkhave nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

[BJT Page 020]
Imāni kho bhikkhave cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaɱ nadati, brahmacakkaɱ pavattetīti.

22. Ye keci'me vādapathā puthussitā yannissitā samaṇabrāhmaṇā ca tathāgataɱ patvā na te bhavanti visāradaɱ vādapathātivattinaɱ. 1

23. Yo dhammacakkaɱ abhibhuyya kevalī 2 pavattayī sabbabhūtānukampī,
Taɱ tādisaɱ devamanussaseṭṭhaɱ sattā namassanti bhavassa pāragunti.

4. 1. 1. 9
(Taṇhāsuttaɱ)

9. [page 010] cattāro'me bhikkhave taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro?
Cīvarahetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Piṇḍapātahetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Senāsanahetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Itibhavābhavahetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.
Ime kho bhikkhave cattāro taṇhuppādā yatra bhikkhuno taṇhā uppajjamānā
Uppajjatīti.

24. Taṇhādutiyo puriso dīghamaddhāna saɱsaraɱ,
Itthabhāvaññathābhāvaɱ saɱsāraɱ nātivattati.

25. Etamādīnavaɱ ñatvā taṇhaɱ dukkhassa sambhavaɱ,
Vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje'ti.

4. 1. 1. 10
(Yogasuttaɱ)

10. Cattāro'me bhikkhave yogā. Katame cattāro? Kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo.
Katamo ca bhikkhave kāmayogo? Idha bhikkhave ekacco kāmānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ nappajānāti. Tassa kāmānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ appajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandi kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmajjhosānaɱ kāmataṇhā sānuseti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kāmayogo. (Iti kāmayogo)

1. Vādapathātivattaɱ machasaɱ.
2. Kevalo machasaɱ. Kevalaɱ syā

[BJT Page 022]

Bhavayogo ca kathaɱ hoti? Idha bhikkhave ekacco bhavānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ nappajānāti. Tassa bhavānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ appajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandi bhavasineho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariḷāho bhavajjhosānaɱ bhavataṇhā sānuseti. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhavayogo. (Iti kāmayogo bhavayogo)

Diṭṭhiyogo ca kathaɱ hoti? Idha bhikkhave ekacco diṭṭhīnaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ nappajānāti. Tassa diṭṭhīnaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ appajānato [page 011] yo diṭṭhisu diṭṭhirāgo diṭṭhinandi diṭṭhisineho diṭṭhimucchā diṭṭhipipāsā diṭṭhipariḷāho diṭṭhiajjhosānaɱ diṭṭhitaṇhā sānuseti. Ayaɱ vuccati bhikkhave diṭṭhiyogo. (Iti kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo)

Avijjāyogo ca kathaɱ hoti? Idha bhikkhave ekacco channaɱ phassāyatanānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ nappajānāti. Tassa channaɱ phassāyatanānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ appajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā aññāṇaɱ sānuseti, ayaɱ vuccati bhikkhave avijjāyogo. (Iti kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. )

Saɱyutto pāpakehi akusalehi dhammehi saɱkilesikehi ponobhavikehi sadarehi dukkhavipākehi āyatiɱ jātijarāmaraṇikehi, tasmā ayogakkhemīti vuccati.

Ime kho bhikkhave cattāro yogā.

Cattāro'me bhikkhave visaɱyogā. Katame cattāro?
Kāmayogavisaɱyogo bhavayogavisaɱyogo diṭṭhiyogavisaɱyogo avijjāyogavisaɱyogo.

Katamo ca bhikkhave kāmayogavisaɱyogo? Idha bhikkhave ekacco kāmānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa kāmānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ pajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandi kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmajjhosānaɱ kāmataṇhā sā nānuseti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kāmayogavisaɱyogo. (Iti kāmayogavisaɱyogo. )

[BJT Page 024]

Bhavayogavisaɱyogo ca kathaɱ hoti? Idha bhikkhave ekacco bhavānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa bhavānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ pajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandi bhavasineho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariḷāho bhavajjhosānaɱ bhavataṇhā sā nānuseti. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhavayogavisaɱyogo. (Iti kāmayogavisaɱyogo bhavayogavisaɱyogo. )

Diṭṭhiyogavisaɱyogo ca kathaɱ hoti? Idha bhikkhave ekacco diṭṭhīnaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca [page 012] nissaraṇañca yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa diṭṭhīnaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ pajānato yo diṭṭhīsu diṭṭhirāgo diṭṭhinandi diṭṭhimucchā diṭṭhipipāsā diṭṭhipariḷāho diṭṭhiajjhosānaɱ diṭṭhitaṇhā sā nānuseti. Ayaɱ vuccati bhikkhave diṭṭhiyogavisaɱyogo. (Iti kāmayogavisaɱyogo bhavayogavisaɱyogo diṭṭhiyogavisaɱyogo. )

Avijjāyogavisaɱyogo ca kathaɱ hoti? Idha bhikkhave ekacco channaɱ phassāyatanānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa channaɱ phassāyatanānaɱ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaɱ pajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā aññāṇaɱ sā nānuseti. Ayaɱ vuccati bhikkhave avijjāyogavisaɱyogo. (Iti kāmayogavisaɱyogo bhavayogavisaɱyogo diṭṭhiyogavisaɱyogo avijjāyogavisaɱyogo. )

Visaɱyutto pāpakehi akusalehi dhammehi saɱkilesikehi ponobhavikehi sadarehi dukkhavipākehi āyatiɱ jātijarāmaraṇikehi. Tasmā yogakkhemīti vuccati.

Ime kho bhikkhave cattāro visaɱyogāti.

26. Kāmayogena saɱyuttā bhavayogena cūbhayaɱ,
Diṭṭhiyogena saɱyuttā avijjāya purakkhatā,
Sattā gacchanti saɱsāraɱ jātimaraṇagāmino.

27. Ye ca kāme pariññāya bhavayogañca sabbaso,
Diṭṭhiyogaɱ samūhacca avijjañca virājayaɱ,
Sabbayogavisaɱyuttā te ve yogātigā munīti.

Bhaṇḍagāmavaggo paṭhamo.

Tassuddānaɱ:
Anubuddhaɱ papatitaɱ dve khataɱ anusotapañcamaɱ,
[page 013] appassuto ca sobhenti vesārajjaɱ taṇhāyogena te dasā'ti.

[BJT Page 026]

2. Caravaggo

4. 1. 2. 1.
(Carantasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ:)

11. Carato cepi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā
Vyāpādavitakko vā vihiɱsāvitakko vā. Tañca bhikkhu adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na vyantīkaroti, na anabhāvaɱ gameti. Carampi bhikkhave bhikkhu evambhūto anātāpī anottāpī satataɱ samitaɱ kusīto hīnaviriyo'ti vuccati.

Ṭhitassa cepi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā
Vyāpādavitakko vā vihiɱsāvitakko vā. Tañca bhikkhu adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na vyantīkaroti, na anabhāvaɱ gameti. Ṭhitopi bhikkhave bhikkhu evambhūto anātāpī anottāpī satataɱ samitaɱ kusīto hīnaviriyo'ti vuccati.

Nisinnassa cepi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā
Vyāpādavitakko vā vihiɱsāvitakko vā. Tañca bhikkhu adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na vyantīkaroti, na anabhāvaɱ gameti. Nisinnopi bhikkhave bhikkhu evambhūto anātāpī anottāpī satataɱ samitaɱ kusīto hīnaviriyo'ti vuccati.

Sayānassa cepi bhikkhave bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā vyāpādavitakko vā vihiɱsāvitakko vā. Tañca bhikkhu adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na vyantīkaroti, na anabhāvaɱ gameti. Sayānopi bhikkhave bhikkhu jāgaro evambhūto anātāpī anottāpī satataɱ samitaɱ kusīto hīnaviriyo'ti vuccati.

Carato cepi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā
Vyāpādavitakko vā vihiɱsāvitakko vā. Tañca bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti, vyantīkaroti, anabhāvaɱ gameti. Carampi bhikkhave bhikkhu evambhūto ātāpī ottāpī satataɱ samitaɱ āraddhaviriyo pahitatto'ti vuccati.

Ṭhitassa cepi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā
Vyāpādavitakko vā vihiɱsāvitakko vā. Tañca bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Ṭhitopi bhikkhave bhikkhu evambhūto ātāpī ottāpī satataɱ samitaɱ āraddhaviriyo pahitatto'ti vuccati.

Nisinnassa cepi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā
Vyāpādavitakko vā vihiɱsāvitakko vā. Tañca bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Nisinnopi bhikkhave bhikkhu evambhūto ātāpī ottāpī satataɱ samitaɱ āraddhaviriyo pahitatto'ti vuccati.

[BJT Page 028]
Sayānassa cepi bhikkhave bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā vyāpādavitakko vā vihiɱsāvitakko vā. Taɱ ca bhikkhu nādhivāseti pajahati, vinodeti, byantīkaroti, [page 014] anabhāvaɱ gameti. Sayānopi bhikkhave bhikkhu jāgaro evambhūto ātāpī ottāpī satataɱ samitaɱ āraddhaviriyo pahitatto'ti vuccatīti.

28. Caraɱ vā yadi vā tiṭṭhaɱ nisinno udavā sayaɱ,
Yo vitakkaɱ vitakketi pāpakaɱ gehanissitaɱ.

29. Kummaggaɱ paṭipanno so mohaneyyesu mucchito,
Abhabbo tādiso bhikkhu phuṭṭhuɱ sambodhimuttamaɱ.

30. Yo caraɱ vā tiṭṭhaɱ vā nisinno udavā sayaɱ,
Vitakkaɱ samayitvāna vitakkūpasame rato,
Bhabbo so tādiso bhikkhu phuṭṭhuɱ sambodhimuttamanti.

4. 1. 2. 2.
(Sīlasuttaɱ)

12. Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā. Pātimokkhasaɱvarasaɱvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino. Samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. Sampannasīlānāɱ vo bhikkhave viharataɱ sampannapātimokkhānaɱ pātimokkhasaɱvarasaɱvutānaɱ viharataɱ ācāragocarasampannānaɱ aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīnaɱ samādāya sikkhataɱ sikkhāpadesu, kimassa uttariɱ karaṇīyaɱ?

Carato cepi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vyāpādo vigato
Hoti. Thīnamiddhaɱ uddhaccakukkuccaɱ vicikicchā pahīṇā hoti. Āraddhaɱ hoti viriyaɱ asallīnaɱ. Upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā. Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaɱ cittaɱ ekaggaɱ. Carampi bhikkhave bhikkhu evambhūto ātāpī ottāpī satataɱ samitaɱ āraddhaviriyo pahitatto'ti vuccati.

Ṭhitassa cepi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vyāpādo vigato hoti. Thīnamiddhaɱ uddhaccakukkuccaɱ vicikicchā pahīṇā hoti. Āraddhaɱ hoti viriyaɱ asallīnaɱ. Upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā. Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaɱ cittaɱ ekaggaɱ. Ṭhitopi bhikkhave bhikkhu evambhūto ātāpī ottāpī satataɱ samitaɱ āraddhaviriyo pahitatto'ti vuccati.

[BJT Page 030]

Nisinnassa cepi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vyāpādo vigato hoti. Thīnamiddhaɱ uddhaccakukkuccaɱ vicikicchā pahīṇā hoti. Āraddhaɱ hoti viriyaɱ asallīnaɱ. Upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā. 1 Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaɱ cittaɱ ekaggaɱ. Nisinnopi bhikkhave bhikkhu evambhūto ātāpī ottāpī satataɱ samitaɱ [page 015] āraddhaviriyo pahitatto'ti vuccati.

Sayānassa cepi bhikkhave bhikkhuno jāgarassa abhijjhā vyāpādo vigato hoti. Thīnamiddhaɱ uddhaccakukkuccaɱ vicikicchā pahīṇā hoti. Āraddhaɱ hoti viriyaɱ asallīnaɱ. Upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā. Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaɱ cittaɱ ekaggaɱ. Sayānopi bhikkhave bhikkhu jāgaro evambhūto ātāpī ottāpī satataɱ samitaɱ āraddhaviriyo pahitatto'ti vuccatīti.

31. Yataɱ care yataɱ tiṭṭhe yataɱ acche yataɱ saye,
Yataɱ sammiñjaye bhikkhu yatameva naɱ pasāraye.

32. Uddhaɱ tiriyaɱ apācīnaɱ yāvatā jagato gati,
Samavekkhitā ca dhammānaɱ khandhānaɱ udayabbayaɱ.

33. Cetosamathasāmīciɱ sikkhamānaɱ sadā sataɱ,
Satataɱ pahitatto'ti āhu bhikkhuɱ tathāvidhanti.

4. 1. 2. 3.

(Padhānasuttaɱ)

13. Cattārimāni bhikkhave sammappadhānāni. Katamāni cattāri?
Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ anuppādāya chandaɱ janeti, vāyamati, viriyaɱ ārabhati, cittaɱ paggaṇhāti padahati.

Uppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahāṇāya chandaɱ janeti, vāyamati, viriyaɱ ārabhati, cittaɱ paggaṇhāti padahati.

Anuppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ uppādāya chandaɱ janeti, vāyamati, viriyaɱ ārabhati, cittaɱ paggaṇhāti padahati.

Uppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ ṭhitiyā asammosāya bhīyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaɱ janeti, vāyamati, viriyaɱ ārabhati, cittaɱ paggaṇhāti padahati.

Imāni kho bhikkhave cattāri sammappadhānānīti.

1. Asammūḷhā machasaɱ.

[BJT Page 032.]

34. Sammappadhānā māradheyyādhibhūtā 1
Te asitā jātimaraṇabhayassa pāragū,
Te tusitā jetvāna māraɱ savāhiniɱ 2
Te anejā (sabbaɱ) namucibalaɱ upātivattā te sukhitāti.

4. 1. 2. 4.
(Saɱvarappadhānasuttaɱ)

14. [page 016] cattārimāni bhikkhave padhānāni, katamāni cattāri? Saɱvarappadhānaɱ pahāṇappadhānaɱ, bhāvanappadhānaɱ, anurakkhaṇappadhānaɱ.

Katamañca bhikkhave saɱvarappadhānaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati. Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ sotindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaɱ, sotindriye saɱvaraɱ āpajjati. Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati ghāṇindriyaɱ, ghāṇindriye saɱvaraɱ āpajjati. Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ jivhindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaɱ, jivhindriye saɱvaraɱ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ kāyindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaɱ, kāyindriye saɱvaraɱ āpajjati. Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaɱ, manindriye saɱvaraɱ āpajjati. Idaɱ vuccati bhikkhave saɱvarappadhānaɱ.

Katamañca bhikkhave pahāṇappadhānaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, vyantīkaroti, anabhāvaɱ gameti. Uppannaɱ vyāpādavitakkaɱ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, vyantīkaroti, anabhāvaɱ gameti. Uppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, vyantīkaroti, anabhāvaɱ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Idaɱ vuccati bhikkhave pahāṇappadhānaɱ:

1. Māradheyyābhibhūtaɱ machasaɱ.
2. Savāhanaɱ machasaɱ.

[BJT Page 034]

Katamañca bhikkhave bhāvanappadhānaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu satisambojjhaŋgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Dhammavicayasambojjhaŋgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Viriyasambojjhaŋgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Pītisambojjhaŋgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Passaddhisambojjhaŋgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Samādhisambojjhaŋgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Upekkhāsambojjhaŋgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Idaɱ vuccati bhikkhave bhāvanappadhānaɱ.

[page 017] katamañca bhikkhave anurakkhaṇappadhānaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ bhaddakaɱ samādhinimittaɱ anurakkhati aṭṭhikasaññaɱ pulavakasaññaɱ vinīlakasaññaɱ vipubbakasaññaɱ vicchiddakasaññaɱ uddhumātakasaññaɱ. Idaɱ vuccati bhikkhave anurakkhaṇappadhānaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri padhānānīti.

36. Saɱvaro ca pahāṇañca bhāvanā anurakkhaṇā,
Ete padhānā cattāro desitādiccabandhunā,
Yehi bhikkhu idhātāpī khayaɱ dukkhassa pāpuṇe'ti.

4. 1. 2. 5.
(Aggapaññattisuttaɱ)

15. Catasso imā bhikkhave aggapaññattiyo. Katamā catasso?

Etadaggaɱ bhikkhave attabhāvīnaɱ yadidaɱ rāhu asurindo.
Etadaggaɱ bhikkhave kāmabhogīnaɱ yadidaɱ rājā mandhātā.
Etadaggaɱ bhikkhave ādhipateyyānaɱ yadidaɱ māro pāpimā.

Sadevake bhikkhave loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato aggamakkhāyati arahaɱ sammāsambuddho.

Imā kho bhikkhave catasso aggapaññattiyo'ti

37. Rāhaggaɱ1 attabhāvīnaɱ mandhātā kāmabhoginaɱ,
Māro ādhipateyyānaɱ iddhiyā yasasā jalaɱ.

38. Uddhaɱ tiriyaɱ apācīnaɱ yāvatā jagato gati,
Sadevakassa lokassa buddho aggaɱ pavuccatī'ti

1. Rāhuggaɱ machasaɱ.

[BJT Page 036]

4. 1. 2. 6

(Sokhummasuttaɱ)

16. Cattārimāni bhikkhave sokhummāni. Katamāni cattāri?
Idha bhikkhave bhikkhu rūpasokhummena samannāgato hoti paramena, tena ca rūpasokhummena aññaɱ rūpasokhummaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na samanupassati. Tena ca rūpasokhummena aññaɱ rūpasokhummaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti.

Vedanāsokhummena [page 018] samannāgato hoti paramena. Tena ca vedanāsokhummena aññaɱ vedanāsokhummaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na samanupassati. Tena ca vedanāsokhummena aññaɱ vedanāsokhummaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti.

Saññāsokhummena samannāgato hoti paramena. Tena ca saññāsokhummena aññaɱ saññāsokhummaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na samanupassati. Tena ca saññāsokhummena aññaɱ saññāsokhummaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti.

Saɱkhārasokhummena samannāgato hoti paramena. Tena ca saɱkhāra sokhummena aññaɱ saɱkhārasokhummaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na samanupassati. Tena ca saɱkhārasokhummena aññaɱ saɱkhāra sokhummaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti.

Imāni kho bhikkhave cattāri sokhummānīti.

39. Rūpasokhummataɱ ñatvā vedanānañca sambhavaɱ,
Saññā yato samudeti atthaɱ gacchati yattha ca.

40. Saɱkhāre parato ñatvā dukkhato no ca attato,
Sa ve sammaddaso bhikkhu santo santipade rato,
Dhāreti antimaɱ dehaɱ jetvā māraɱ savāhininti.

4. 1. 2. 7

(Agatisuttaɱ)

17. Cattārimāni bhikkhave agatigamanāni katamāni cattāri?
Chandāgatiɱ gacchati. Dosāgatiɱ gacchati. Mohāgatiɱ gacchati. Bhayāgatiɱ gacchati. Imāni kho bhikkhave cattāri agatigamanānīti.

41. Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaɱ ativattati,
Nihīyati tassa yaso kālapakkheva candimā'ti.

[BJT Page 038]

4. 1. 2. 8.

(Nāgatisuttaɱ)

18. Cattārimāni bhikkhave nāgatigamanāni. Katamāni cattāri?
Na chandāgatiɱ gacchati. Na dosāgatiɱ gacchati. Na mohāgatiɱ gacchati. Na bhayāgatiɱ gacchati.

Imāni kho bhikkhave cattāri nāgatigamanānīti.

42. Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaɱ nātivattati,
Āpūrati tassa yaso sukkapakkheva candimā'ti.

4. 1. 2. 9.
(Agatināgatisuttaɱ)

19. Cattārimāni bhikkhave agatigamanāni. Katamāni cattāri?
[page 019] chandāgatiɱ gacchati. Dosāgatiɱ gacchati. Mohāgatiɱ gacchati. Bhayāgatiɱ gacchati.

Imāni kho bhikkhave cattāri agatigamanānīti.

Cattārimāni bhikkhave nāgatigamanāni. Katamāni cattāri?
Na chandāgatiɱ gacchati. Na dosāgatiɱ gacchati. Na mohāgatiɱ gacchati. Na bhayāgatiɱ gacchati.

Imāni kho bhikkhave cattāri nāgatigamanānīti.

43. Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaɱ ativattati,
Nihīyati tassa yaso kālapakkheva candimā'ti.

44. Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaɱ nātivattati,
Āpūrati tassa yaso sukkapakkheva candimā'ti.

4. 1. 2. 10
(Bhattuddesasuttaɱ)

20. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Chandāgatiɱ gacchati. Dosāgatiɱ gacchati. Mohāgatiɱ gacchati. Bhayāgatiɱ gacchati.
Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

[BJT Page 040]
Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Na chandāgatiɱ gacchati. Na dosāgatiɱ gacchati. Na mohāgatiɱ gacchati. Na bhayāgatiɱ gacchati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

45. Ye keci kāmesu asaññatā janā
Adhammikā honti adhammagāravā,
Chandā ca dosā ca bhayā ca gāmino 1
Parisakkasāvo 2 ca panesa vuccati.
Evaɱ hi vuttaɱ samaṇena jānatā

46. Tasmā hi te sappurisā pasaɱsiyā,
Dhamme ṭhitā ye na karonti pāpakaɱ,
Na chandadosā na bhayā ca gāmino.
Parisāya maṇḍo ca panesa vuccati.
Evaɱ hi vuttaɱ samaṇena jānatā'ti.

Caravaggo dutiyo.

Tassuddānaɱ:
Caraɱ sīlaɱ padhānānī saɱvara paññatti pañcamaɱ,
Sokhummaɱ tayo agati bhattuddesena te dasāti.

1. Chandā dosā mohā ca bhayā gāmino machasaɱ.
2. Parisā kasavo machasaɱ.

[BJT Page 042]

3. Uruvelavaggo.
4. 1. 3. 1.
(Paṭhama uruvelasuttaɱ)

21. [page 020] (evaɱ me sutaɱ:) ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Ekamidāhaɱ bhikkhave samayaɱ uruvelāyaɱ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho.
Tassa mayhaɱ bhikkhave rahogatassa patisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: dukkhaɱ kho agāravo viharati appatisso. Kannu kho ahaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyanti. Tassa mayhaɱ bhikkhave etadahosi:

Aparipūrassa kho ahaɱ sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaɱ, na kho panāhaɱ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā attanā sīlasampannataraɱ yamahaɱ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaɱ.

Aparipūrassa kho ahaɱ samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaɱ, na kho panāhaɱ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā attanā samādhi sampannataraɱ yamahaɱ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaɱ.

Aparipūrassa kho ahaɱ paññākkhandhassa pāripūriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaɱ, na kho panāhaɱ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā attanā paññāsampannataraɱ yamahaɱ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaɱ.

Aparipūrassa kho ahaɱ vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaɱ, na kho panāhaɱ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā attanā vimuttisampannataraɱ yamahaɱ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyanti.

Tassa mayhaɱ bhikkhave etadahosi: yannūnāhaɱ yopāyaɱ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaɱ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyanti.

[BJT Page 044.]
Atha kho bhikkhave brahmā sahampati mama cetasā [page 021] cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ 1 vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evamevaɱ brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi.

Atha kho bhikkhave brahmā sahampati ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā dakkhiṇaɱ jāṇumaṇḍalaɱ puthuviyaɱ nihantvā yenāhaɱ tenañjaliɱ paṇāmetvā maɱ etadavoca: evametaɱ bhagavā evametaɱ sugata, yepi te bhante ahesuɱ atītamaddhānaɱ arahanto sammāsambuddhā. Tepi bhagavanto dhammaɱ yeva sakkatvā garukatvā upanissāya vihariɱsu. Yepi te bhante bhavisasanti anāgatamaddhānaɱ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto dhammaɱ yeva sakkatvā garukatvā upanissāya viharissanti. Bhagavāpi bhante etarahi arahaɱ sammāsambuddho dhammaɱ yeva sakkatvā garukatvā upanissāya viharatūti.

Idamavoca brahmā sahampati. Idaɱ vatvā athāparaɱ etadavoca:

47. Ye cabbhatītā 2 sambuddhā ye ca buddhā anāgatā,
Yo cetarahi sambuddho bahunnaɱ sokanāsano.

48. Sabbe saddhammagaruno vihaɱsu viharanti ca,
Athopi viharissanti esā buddhāna dhammatā.

49. Tasmā hi atthakāmena mahattamabhikaŋkhatā,
Saddhammo garukātabbo saraɱ buddhānasāsananti.

Idamavoca bhikkhave brahmā sahampati. Idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyī.

Athakhvāhaɱ bhikkhave brahmuno ca ajjhesanaɱ viditvā attano ca patirūpaɱ, yopāyaɱ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaɱ sakkatvā garukatvā upanissāya vihāsiɱ. Yato ca kho bhikkhave saŋghopi mahattena samannāgato atha me saŋghepi (tibba) gāravoti.

4. 1. 3. 2.
( Dutiya uruvelasuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ:)

22. [page 022] ekamidāhaɱ bhikkhave samayaɱ uruvelāyaɱ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhikkhave sambahulā brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā yenāhaɱ tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā mama saddhiɱ sammodiɱsu. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho bhikkhave te brāhmaṇā maɱ etadavocuɱ:

1. Samiñjitaɱ machasaɱ, 2. Ye ca atītā machasaɱ.

[BJT Page 046.]
Sutaɱ netaɱ 1 bho gotama na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaɱ bho gotama tatheva. Nahi bhavaɱ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaɱ bho gotama na sampannamevāti.

Tassa mayhaɱ bhikkhave etadahosi: na vatime 2 āyasmanto jānanti theraɱ vā therakaraṇe vā dhamme. Vuddho cepi bhikkhave hoti āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā. So ca hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā akālena anapadesaɱ apariyantavatiɱ anatthasaɱhitaɱ. Atha kho so bālo therotveva saŋkhaɱ gacchati.

Daharo cepi bhikkhave hoti yuvā susukāḷakeso bhaddena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. So ca hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ. Atha kho so paṇḍito therotveva saŋkhaɱ gacchati.

Cattārome, bhikkhave therakaraṇā dhammā. Katame cattāro?

Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto [page 023] hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Ime kho bhikkhave cattāro therakaraṇā dhammā ti.

1. Metaɱ si. 2. Nayime machasaɱ na vata me

[BJT Page 048]

50. Yo uddhatena cittena samphañca bahubhāsati,
Asamāhitasaŋkappo asaddhammarato mago,
Ārā so thāvareyyamhā pāpadiṭṭhi anādaro.

51. Yo ca sīlena sampanno sutavā paṭibhānavā,
Saññato thiradhammesu 1 paññāyatthaɱ vipassati,
Pāragū sabbadhammānaɱ akhilo paṭibhānavā.

52. Pahīṇajātimaraṇo brahmacariyassa kevalī,
Tamahaɱ vadāmi theroti yassa no santi āsavā,
Āsavānaɱ khayā bhikkhu so theroti pavuccatīti.

4. 1. 3. 3.
(Lokasuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ:)

23. Loko bhikkhave tathāgatena abhisambuddho. Lokasmā tathāgato visaɱyutto. Lokasamudayo bhikkhave tathāgatena abhisambuddho. Lokasamudayo tathāgatassa pahīṇo. Lokanirodho bhikkhave tathāgatena abhisambuddho. Lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminīpaṭipadā bhikkhave tathāgatena abhisambuddhā. Lokanirodhagāminīpaṭipadā tathāgatassa bhāvitā.

Yaɱ bhikkhave sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ [page 024] pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, sabbaɱ taɱ tathāgatena abhisambuddhaɱ. Tasmā tathāgato'ti vuccati.

Yañca bhikkhave rattiɱ tathāgato abhisambujjhati, yañca rattiɱ parinibbāyati, yaɱ etasmiɱ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaɱ taɱ tatheva hoti. No aññathā. Tasmā tathāgato'ti vuccati.

Yathāvādī bhikkhave tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti
Yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī. Tasmā tathāgato'ti vuccati.

Sadevake bhikkhave loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto, aññadatthu daso vasavattī. Tasmā tathāgato'ti vuccati.

53. Sabbalokaɱ 2 abhiññāya sabbaloke yathā tathaɱ,
Sabbalokavisaɱyutto sabbaloke anūpayo.

1. Dhīro dhammesu machasaɱ. 2. Sabbaɱ lokaɱ ma. Cha. Saɱ.

[BJT Page 050]

54. Sa ve sabbābhibhū dhīro sabbaganthappamocano,
Phuṭṭhassa paramā santi nibbānaɱ akutobhayaɱ.

55. "Esa khīṇāsavo buddho anīghocchinnasaɱsayo,
Sabbakammakkhayaɱ patto vimutto upadhisaŋkhaye.

56. Esa so bhagavā buddho esa sīho anuttaro,
Sadevakassa lokassa brahmacakkaɱ pavattayī. "

57. Iti devamanussā ca ye buddhaɱ saraṇaɱgatā,
Saŋgamma naɱ namassanti mahantaɱ vītasāradaɱ.

58. "Danto damayataɱ seṭṭho santo samayataɱ isī,
Mutto mocayataɱ aggo tiṇṇo tārayataɱ varo"

59. Iti hetaɱ namassanti mahantaɱ vītasāradaɱ,
Sadevakasmiɱ lokasmiɱ natthi te paṭipuggaloti.

4. 1. 3. 4.
(Kāḷakārāmasuttaɱ)

24. (Evaɱ me sutaɱ:) ekaɱ samayaɱ bhagavā sākete viharati kāḷakārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

[page 025] yaɱ bhikkhave sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tamahaɱ jānāmi.

Yaɱ bhikkhave sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tamahaɱ abbhaññāsiɱ. Taɱ tathāgatassa viditaɱ. Taɱ tathāgato na upaṭṭhāsi.

Yaɱ bhikkhave sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tamahaɱ jānāmīti vadeyyaɱ, taɱ mama assa musā.

[BJT Page 052]

Yaɱ bhikkhave sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tamahaɱ jānāmi ca na ca jānāmīti vadeyyaɱ, tampassa tādisameva. Tamahaɱ neva jānāmi na najānāmīti vadeyyaɱ, taɱ mama assa kali.

Iti kho bhikkhave tathāgato daṭṭhā daṭṭhabbaɱ diṭṭhaɱ na maññati. Adiṭṭhaɱ na maññati. Daṭṭhabbaɱ na maññati. Daṭṭhāraɱ na maññati. Sutā 1 sotabbaɱ sutaɱ na maññati. Asutaɱ na maññati. Sotabba na maññati. Sotāraɱ na maññati. Mutā 2 motabbaɱ mutaɱ na maññati. Amutaɱ na maññati. Motabbaɱ na maññati. Motāraɱ na maññati. Viññātā 3 viññātabbaɱ viññātaɱ na maññati. Aviññātaɱ na maññati. Viññātabbaɱ na maññati. Viññātāraɱ na maññati.

Iti kho bhikkhave tathāgato diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu tādīyeva tādī. Tamhā ca pana 4 tāditamhā añño tādī uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti vadāmīti.

60. Yaɱ kiñci diṭṭhaɱ va sutaɱ mutaɱ vā
Ajjhositaɱ saccamutaɱ paresaɱ,
Na tesu tādī sayasaɱvutesu
Saccaɱ musā vāpi paraɱ daheyyaɱ.

61. Etaɱ ca sallaɱ paṭigacca 5 disvā
Ajjhositā yattha pajā visattā,
[page 026]
Jānāmi passāmi tatheva etaɱ
Ajjhositaɱ natthi tathāgatānanti.

4. 1. 3. 5.
(Brahmacariyasuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ:)

25. Nayidaɱ bhikkhave brahmacariyaɱ vussati janakuhanatthaɱ, na janalapanatthaɱ, na lābhasakkārasilokānisaɱsatthaɱ, na itivādappamokkhānisaɱsatthaɱ, na iti maɱ jano jānātūti. Atha kho idaɱ bhikkhave brahmacariyaɱ vussati saɱvaratthaɱ, pahāṇatthaɱ, virāgatthaɱ, nirodhatthanti.

62. Saɱvaratthaɱ pahāṇatthaɱ brahmacariyaɱ anītihaɱ,
Adesayi so bhagavā nibabānogadhagāminaɱ.

63. Esa maggo mahantehi anuyāto mahesihi,
Ye ca taɱ paṭipajjanti yathā buddhena desitaɱ,
Dukkhassantaɱ karissanti satthusāsanakārinoti.

1. Sutvā machasaɱ. 2. Mutvā machasaɱ 3. Viññatvā machasaɱ.
4. Tādimhā machasaɱ. 5. Paṭikacca machasaɱ.

[BJT Page 054.]
4. 1. 3. 6.
(Kuhakasuttaɱ)

26. Ye te bhikkhave bhikkhū kuhā thaddhā lapā siŋgī unnaḷā asamāhitā, na me te bhikkhave bhikkhū māmakā. Apagatā ca te bhikkhave bhikkhū imasmā dhammavinayā. Na ca te imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjanti.

Ye ca kho te bhikkhave bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā, te kho me bhikkhave bhikkhū māmakā. Anapagatā ca te bhikkhave bhikkhū imasmā dhammavinayā. Te ca imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjantīti.

64. Kuhā thaddhā lapā siŋgī unnaḷā asamāhitā,
Na te dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite.

65. Nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā,
Te ve dhamme virūhanti sammāsambuddhadesiteti.

4. 1. 3. 7
( Santuṭṭhisuttaɱ)

27. Cattārimāni bhikkhave appāni ca sulabhāni ca, anavajjāni tāni ca. Katamāni cattāri?

Paɱsukūlaɱ bhikkhave cīvarānaɱ appañca sulabhañca, [page 027] tañca anavajjaɱ. Piṇḍiyālopo bhikkhave bhojanānaɱ appañca sulabhañca, tañca anavajjaɱ. Rukkhamūlaɱ bhikkhave senāsanānaɱ appañca sulabhañca, tañca anavajjaɱ. Pūtimuttaɱ bhikkhave bhesajjānaɱ appañca sulabhañca, tañca anavajjaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri appāni ca sulabhāni ca, tāni anavajjāni.

Yato kho bhikkhave bhikkhu appena ca santuṭṭho hoti sulabhena ca. Idamassāhaɱ aññataraɱ sāmaññaŋganti vadāmīti.

66. Anavajjena tuṭṭhassa appena sulabhena ca,
Na senāsanamārabbha cīvarampānabhojanaɱ,
Vighāto hoti cittassa disā na paṭihaññati.

67. Ye cassa dhammā akkhātā sāmaññassānulomikā,
Adhiggahītā tuṭṭhassa appamattassa bhikkhunoti.

[BJT Page 056.]

4. 1. 3. 8.
(Ariyavaɱsasuttaɱ)

28. Cattāro, me bhikkhave ariyavaɱsā aggaññā, rattaññā, vaɱsaññā, porāṇā, asaŋkiṇṇā, asaŋkiṇṇapubbā, na saŋkīyanti, na saŋkīyissanti, appatikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katame cattāro?

Idha bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti 1 itarītarena cīvarena,
Itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Na ca cīvarahetu anesanaɱ appatirūpaɱ āpajjati. Aladdhā ca cīvaraɱ na paritassati. Laddhā ca cīvaraɱ agathito 2 amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya va pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaɱseti. No paraɱ vambheti. So hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaɱse ṭhito.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Na ca piṇḍapātahetu anesanaɱ appatirūpaɱ āpajjati. Aladdhā ca piṇḍapātaɱ na paritassati. Laddhā ca piṇḍapātaɱ agathito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī [page 028] nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya ca pana itarītarapiṇḍapāta santuṭṭhiyā nevattānukkaɱseti. No paraɱ vambheti. So hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaɱse ṭhito.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Na ca senāsanahetu anesanaɱ appatirūpaɱ āpajjati. Aladdhā ca senāsanaɱ na paritassati. Laddhā ca senāsanaɱ agathito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaɱseti. No paraɱ vambheti. So hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaɱse ṭhito.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu bhāvanārāmo hoti bhāvanārato, pahānārāmo hoti pahānarato. Tāya ca pana bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā pahānārāmatāya pahānaratiyā nevattānukkaɱseti. No paraɱ vambheti. So hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaɱse ṭhito.

1. Tuṭṭho machasaɱ 2. Agadhito machasaɱ.

[BJT Page 058]

Ime kho bhikkhave cattāro ariyavaɱsā aggaññā, rattaññā, vaɱsaññā, porāṇā. Asaŋkiṇṇā. Asaŋkiṇṇapubbā, na saŋkīyanti, na saŋkīyissanti. Appatikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

Imehi ca pana bhikkhave catūhi ariyavaɱsehi samannāgato bhikkhu puratthimāya cepi disāya viharati, sveva aratiɱ sahati, na taɱ arati sahati. Pacchimāya cepi disāya viharati, sveva aratiɱ sahati, na taɱ arati sahati. Uttarāya cepi disāya viharati, sveva aratiɱ sahati, na taɱ arati sahati. Dakkhiṇāya cepi disāya viharati, sveva aratiɱ sahati, na taɱ arati sahati. Taɱ kissa hetu: aratiratisaho hi bhikkhave dhīroti.

68. Nārati sahati vīraɱ nārati vīrasaɱhati,
Dhīro ca aratiɱ sahati dhīro hi aratiɱ saho.

69. [page 029] sabbakammavihāyinaɱ panunnaɱ ko nivāraye,
Nekkhaɱ jambonadasseva ko taɱ ninditumarahati,
Devāpi naɱ pasaɱsanti brahmunāpi pasaɱsitoti.

4. 1. 3. 9
(Dhammapadasuttaɱ)

29. Cattārimāni bhikkhave dhammapadāni aggaññāni, rattaññāni, vaɱsaññāni, porāṇāni, asaŋkiṇṇāni, asaŋkiṇṇapubbāni, na saŋkīyanti, na saŋkīyissanti, appatikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi katamāni cattāri?

Anabhijjhā bhikkhave dhammapadaɱ aggaññaɱ, rattaññaɱ, vaɱsaññaɱ, porāṇaɱ, asaŋkiṇṇaɱ, asaŋkiṇṇapubbaɱ, na saŋkīyati, na saŋkīyissati, appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

Avyāpādo bhikkhave dhammapadaɱ aggaññaɱ, rattaññaɱ, vaɱsaññaɱ porāṇaɱ, asaŋkiṇṇaɱ, asaŋkiṇṇapubbaɱ, na saŋkīyati, na saŋkīyissati, appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

[BJT Page 060]

Sammāsati bhikkhave dhammapadaɱ aggaññaɱ, rattaññaɱ, vaɱsaññaɱ, porāṇaɱ, asaŋkiṇṇaɱ, asaŋkiṇṇapubbaɱ, na saŋkīyati, na saŋkīyissati. Appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

Sammāsamādhi bhikkhave dhammapadaɱ aggaññaɱ, rattaññaɱ, vaɱsaññaɱ, porāṇaɱ, asaŋkiṇṇaɱ, asaŋkiṇṇapubbaɱ, na saŋkīyati, na saŋkīyissati. Appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

Imāni kho bhikkhave cattāri dhammapadāni aggaññāni, rattaññāni, vaɱsaññāni, porāṇāni, asaŋkiṇṇāni, asaŋkiṇṇapubbāni, na saŋkīyanti, na saŋkīyissanti. Appatikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.

70. Anabhijjhālu vihareyya avyāpannena cetasā,
Sato ekaggacittassa ajjhattaɱ susamāhitoti.

4. 1. 3. 10
(Paribbājakasuttaɱ)

30. (Evaɱ me sutaɱ) ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sappiniyātīre 1 paribbājakārāme paṭivasanti. Seyyathīdaɱ: annahāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaɱ patisallānā vuṭṭhito yena sappiniyā tīraɱ paribbājakārāmo tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca:

Cattārimāni paribbājakā dhammapadāni aggaññāni, [page 030] rattaññāni, vaɱsaññāni, porāṇāni, asaŋkiṇṇāni, asaŋkiṇṇapubbāni, na saŋkīyanti, na saŋkīyissanti. Appatikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni cattāri?

1. Sippinikātīre machasaɱ.

[BJT Page 062.]

Anabhijjhā paribbājakā dhammapadaɱ aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ, na saŋkīyati na saŋkīyissati. Appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Avyāpādaɱ paribbājakā dhammapadaɱ aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ, na saŋkīyati na saŋkīyissati. Appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Sammāsati paribbājakā dhammapadaɱ aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ, na saŋkīyati na saŋkīyissati. Appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Sammāsamādhi paribbājakā dhammapadaɱ aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ, na saŋkīyati na saŋkīyissati. Appatikuṭṭhaɱ samaṇehi
Brāhmaṇehi viññūhi.

Imāni kho paribbājakā cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaɱsaññāni porāṇāni asaŋkiṇṇāni asaŋkiṇṇapubbāni, na saŋkīyanti na saŋkīyissanti. Appatikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

Yo kho paribbājakā evaɱ vadeyya: ahametaɱ anabhijjhaɱ dhammapadaɱ paccakkhāya abhijjhāluɱ kāmesu tibbasārāgaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā paññāpessāmīti. Tamahaɱ tattha evaɱ vadeyyaɱ: etu. Vadatu. Vyāharatu. Passāmissa ānubhāvanti.

So vata paribbājakā anabhijjhaɱ dhammapadaɱ paccakkhāya, abhijjhāluɱ kāmesu tibbasārāgaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā paññāpessatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Yo kho paribbājakā evaɱ vadeyya: ahametaɱ abyāpādaɱ dhammapadaɱ paccakkhāya byāpannacittaɱ paduṭṭhamanasaŋkappaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā paññāpessāmīti. Tamahaɱ tattha evaɱ vadeyyaɱ: etu. Vadatu. Vyāharatu. Passāmissa ānubhāvanti.

So vata paribbājakā abyāpādaɱ dhammapadaɱ paccakkhāya, byāpannacittaɱ paduṭṭhamanasaŋkappaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā paññāpessatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Yo kho paribbājakā evaɱ vadeyya, ahametaɱ sammāsatiɱ dhammapadaɱ paccakkhāya, muṭṭhassatiɱ asampajānaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā paññāpessāmīti. Tamahaɱ tattha evaɱ vadeyyaɱ: etu. Vadatu. Vyāharatu. Passāmissa ānubhāvanti.

So vata paribbājakā sammāsatiɱ dhammapadaɱ paccakkhāya, muṭṭhassatiɱ asampajānaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā paññāpessatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

[BJT Page 064]
Yo kho paribbājakā evaɱ vadeyya: ahametaɱ sammāsamādhiɱ dhammapadaɱ paccakkhāya asamāhitaɱ vibbhantacittaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā paññāpessāmīti. Tamahaɱ tattha evaɱ vadeyyaɱ, etu. Vadatu. [page 031] vyāharatu. Passāmissa ānubhāvanti.

So vata paribbājakā sammāsamādhiɱ dhammapadaɱ paccakkhāya asamāhitaɱ vibbhantacittaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā paññāpessatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Yo kho paribbājakā imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaɱ paṭikkositabbaɱ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. Katame cattāro?
Anabhijjhañce bhavaɱ dhammapadaɱ garahati, paṭikkosati. Ye ca hi abhijjhālū kāmesu tibbasarāgā samaṇabrāhmaṇā, te bhoto pujjā. Te bhoto pāsaɱsā.

Abyāpādañce bhavaɱ dhammapadaɱ garahati, paṭikkosati. Ye ca hi byāpannacittā paduṭṭhamanasaŋkappā samaṇabrāhmaṇā. Te bhoto pujjā. Te bhoto pāsaɱsā.

Sammāsatiñce bhavaɱ dhammapadaɱ garahati, paṭikkosati. Ye ca hi muṭṭhassatī asampajānā samaṇabrāhmaṇā, te bhoto pujjā. Te bhoto pāsaɱsā.

Sammāsamādhiñce bhavaɱ dhammapadaɱ garahati, paṭikkosati. Ye ca hi asamāhitā vibbhantacittā samaṇabrāhmaṇā. Te bhoto pujjā. Te bhoto pāsaɱsā.

Yo kho paribbājakā imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaɱ paṭikkositabbaɱ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanni.

Ye pi te paribbājakā ahesuɱ ukkalā vassabhaññā ahetuvādā, akiriyavādā, natthikavādā. Tepi imāni cattāri dhammapadāni na garahitabbaɱ na paṭikkositabbaɱ amaññiɱsu. Taɱ kissa hetu: nindābyārosā upārambhabhayāti.

71. Abyāpanno sadā sato ajjhattaɱ susamāhito,
Abhijjhāvinaye sikkhaɱ appamattoti vuccatīti.

Uruvelavaggo tatiyo.

Tassuddānaɱ:
Dve uruvelā loko kāliko brahmacariyena pañcamaɱ,
Kuhaɱ santuṭṭhi vaɱso dhammapadaɱ paribbājakena cāti.

[BJT Page 066]
4. Cakkavaggo.
4. 1. 4. 1
( Cakkasuttaɱ )
( Sāvatthinidānaɱ:)

31. [page 032] cattārimāni bhikkhave cakkāni yehi samannāgatānaɱ devamanussānaɱ catucakkaɱ vattati, yehi samannāgatā devamanussā nacirasseva mahantattaɱ vepullattaɱ pāpuṇanti bhogesu.

Katamāni cattāri? Patirūpadesavāso, sappurisupassayo, attasammāpaṇidhi, pubbe ca katapuññatā.

Imāni kho bhikkhave cattāri cakkāni, yehi samannāgatānaɱ devamanussānaɱ catucakkaɱ vattati, yehi samannāgatā devamanussā na cirasseva mahantattaɱ vepullattaɱ pāpuṇanti bhogesūti.

72. Patirūpe 1 vase dese ariyacittakaro 2 siyā,
Sammāpaṇidhisampanno pubbe puññakato naro,
Dhaññaɱ dhanaɱ yaso kitti sukhaɱ cetādhivattatīti. 3

4. 1. 4. 2
( Saŋgahavatthusuttaɱ )

32. Cattārimāni bhikkhave saŋgahavatthūni.
Katamāni cattāri? Dānaɱ, peyyavajjaɱ, atthacariyā, samānattatā.

Imāni kho bhikkhave cattāri saŋgahavatthūnīti.

73. Dānaɱ ca peyyavajjañca atthacariyā ca yā idha,
Samānattatā ca dhammesu tattha tattha yathārahaɱ,
Ete kho saŋgahā loke rathassāṇīva yāyato.

74. Ete ca saŋgahā nāssu na mātā puttakāraṇā,
Labhetha mānaɱ pūjaɱ vā pitā vā puttakāraṇā.

75. Yasmā ca saŋgahā ete samavekkhanti paṇḍitā,
Tasmā mahattaɱ papponti pāsaɱsā ca bhavanti te'ti.

4. 1. 4. 3.
(Sīhasuttaɱ)

33. [PTS Page 33] sīho bhikkhave migarājā sāyanhasamayaɱ āsayā nikkhamati. Āsayā nikkhamitvā vijambhati. Vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi. Samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuɱ sīhanādaɱ nadati. Tikkhattuɱ sīhanādaɱ naditvā gocarāya pakkamati. Ye kho pana te bhikkhave tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaɱ suṇanti, te yebhuyyena bhayaɱ saɱvegaɱ santāsaɱ āpajjanti. Bilaɱ
Bilāsayā pavisanti. Dakaɱ dakāsayā pavisanti. Vanaɱ vanāsayā pavisanti. Ākāsaɱ pakkhino bhajanti.

1. Paṭirūpe syā: 2. Ariyamittakaro syā:
3. Cetaɱ dhivattati syā: sīmu.

[BJT Page 068]

Yepi te bhikkhave rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu daḷhehi varattehi bandhanehi baddhā, tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāḷetvā bhītā muttakarīsaɱ cajamānā yena vā tena vā palāyanti. Evaɱ mahiddhiyo kho bhikkhave sīho migarājā tiracchānagatānaɱ pāṇānaɱ evaɱ mahesakkho evaɱ mahānubhāvo.

Evameva kho bhikkhave yadā tathāgato loke uppajjati arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. So dhammaɱ deseti: 'iti sakkāyo, iti sakkāyasamudayo, iti sakkāya nirodho, iti sakkāyanirodhagāminī paṭipadā'ti.

Yepi te bhikkhave devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā, tepi tathāgatassa dhammadesanaɱ sutvā yebhuyyena bhayaɱ saɱvegaɱ santāsaɱ āpajjanti.

Aniccā vata kira bho mayaɱ samānā niccamhā'ti amaññimha. Addhuvā vata kira bho mayaɱ samānā dhuvamhā'ti amaññimha. Asassatā vata kira bho mayaɱ samānā sassatamhā'ti amaññimha. Mayampi kira bho aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā'ti.

Evaɱ mahiddhiyo kho bhikkhave tathāgato sadevakassa lokassa. Evaɱ mahesakkho evaɱ mahānubhāvoti.

76. [page 034] yadā buddho abhiññāya dhammacakkaɱ pavattayi,
Sadevakassa lokassa satthā appaṭipuggalo.

77. Sakkāyañca nirodhañca sakkāyassa ca sambhavaɱ,
Ariyaɱ caṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ dukkhūpasamagāminaɱ.

78. Yepi dīghāyukā devā vaṇṇavanto yasassino,
Bhītā santāsamāpāduɱ sīhassevitare migā.

79. Avītivattā sakkāyaɱ aniccā kira bho mayaɱ,
Sutvā arahato vākyaɱ vippamuttassa tādino'ti.

1 Udakaɱ udakāsayā machasaɱ

[BJT Page 070]

4. 1. 4. 4
( Aggappasādasuttaɱ )

34. Cattāro'me bhikkhave aggappasādā. Katame cattāro?

Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaɱ aggamakkhāyati arahaɱ sammāsambuddho. Ye bhikkhave buddhe pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaɱ aggo vipāko hoti.

Yāvatā bhikkhave dhammā saŋkhatā, ariyo aṭṭhaŋgiko maggo tesaɱ aggamakkhāyati. Ye bhikkhave ariye aṭṭhaŋgike magge pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaɱ aggo vipāko hoti.

Yāvatā bhikkhave dhammā saŋkhatā vā asaŋkhatā vā, virāgo tesaɱ dhammānaɱ aggamakkhāyati. Yadidaɱ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaɱ. Ye bhikkhave dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaɱ aggo vipāko hoti.

Yāvatā bhikkhave saŋghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaŋgho tesaɱ aggamakkhāyati. Yadidaɱ cattāri purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā esa bhagavato sāvakasaŋgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. [page 035] ye bhikkhave saŋghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaɱ aggo vipāko hoti.

Ime kho bhikkhave cattāro aggappasādāti.

80. Aggato ve pasannānaɱ aggaɱ dhammaɱ vijānataɱ,
Agge buddhe pasannānaɱ dakkhiṇeyye anuttare.

81. Agge dhamme pasannānaɱ virāgūpasame sukhe,
Agge saŋghe pasannānaɱ puññakkhette anuttare.

82. Aggasmiɱ dānaɱ dadataɱ aggaɱ puññaɱ pavaḍḍhati,
Aggaɱ āyuɱ1 ca vaṇṇo ca yaso kitti sukhaɱ balaɱ.

83. Aggassa dātā medhāvī aggadhammasamāhito,
Devabhūto manusso vā aggappatto pamodatīti.

1. Āyu ca: machasaɱ.

[BJT Page 072]

4. 1. 4. 5

( Vassakārasuttaɱ )

35. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaɱ etadavoca:

Catūhi kho mayaɱ bho gotama dhammehi samannāgataɱ mahāpaññaɱ mahāpurisaɱ paññapema. Katamehi catūhi?

Idha bho gotama bahussuto hoti tassa tasseva sutajātassa. Tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaɱ jānāti 'ayaɱ imassa bhāsitassa attho, ayaɱ imassa bhāsitassa attho'ti. Satimā kho pana hoti cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yāni kho pana tāni gahaṭṭhakāni kiŋkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti, analaso tatrūpāyavīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ. Imehi kho mayaɱ bho gotama catūhi dhammehi samannāgataɱ mahāpaññaɱ mahāpurisaɱ paññapema. Sace pana me bho gotama anumoditabbaɱ, anumodatu me bhavaɱ gotamo. Sace pana me bho gotama paṭikkositabbaɱ, paṭikkosatu me bhavaɱ gotamoti.

Neva kho tyāhaɱ brāhmaṇa anumodāmi. Na pana paṭikkosāmi. [page 036] catūhi kho ahaɱ brāhmaṇa dhammehi samannāgataɱ mahāpaññaɱ mahāpurisaɱ paññapemi. Katamehi catūhi?

Idha brāhmaṇa bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahu'ssa janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaɱ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā.

So yaɱ vitakkaɱ ākaŋkhati vitakketuɱ. Taɱ vitakkaɱ vitakketi. Yaɱ vitakkaɱ nākaŋkhati vitakketuɱ, na taɱ vitakkaɱ vitakketi. Yaɱ saŋkappaɱ ākaŋkhati saŋkappetuɱ, taɱ saŋkappaɱ saŋkappeti. Yaɱ saŋkappaɱ nākaŋkhati saŋkappetuɱ, na taɱ saŋkappaɱ saŋkappeti. Iti cetovasippatto hoti vitakkapathesu.

Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

[BJT Page 074]

Neva kho tyāhaɱ brāhmaṇa anumodāmi. Na pana paṭikkosāmi. Imehi kho ahaɱ brāhmaṇa catūhi dhammehi samannāgataɱ mahāpaññaɱ mahāpurisaɱ paññapemīti.

Acchariyaɱ bho gotama. Abbhutaɱ bho gotama. Yāvasubhāsitaɱ cidaɱ bhotā gotamena. Imehi ca mayaɱ catūhi dhammehi samannāgataɱ bhavantaɱ gotamaɱ dhārema.

Bhavaɱ hi gotamo bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya, bahu te janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā yadidaɱ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā.

Bhavaɱ hi gotamo yaɱ vitakkaɱ ākaŋkhati vitakketuɱ, taɱ vitakkaɱ vitakketi. Yaɱ vitakkaɱ nākaŋkhati vitakketuɱ, na taɱ vitakkaɱ vitakketi. Yaɱ saŋkappaɱ ākaŋkhati saŋkappetuɱ, taɱ saŋkappaɱ saŋkappeti. Yaɱ saŋkappaɱ nākaŋkhati saŋkappetuɱ, na taɱ saŋkappaɱ saŋkappeti. Bhavaɱ hi gotamo cetovasippatto vitakkapathesu.

Bhavaɱ hi gotamo catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.

Bhavaɱ hi gotamo āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti.

[page 037] addhā kho te brāhmaṇa āsajja upanīyavācā bhāsitā. Api ca tyāhaɱ vyākarissāmi:

Ahaɱ hi brāhmaṇa bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya, bahu me janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā yadidaɱ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā.

Ahaɱ hi brāhmaṇa yaɱ vitakkaɱ ākaŋkhāmi vitakketuɱ, taɱ vitakkaɱ vitakkemi. Yaɱ vitakkaɱ nākaŋkhāmi vitakketuɱ, na taɱ vitakkaɱ vitakkemi. Yaɱ saŋkappaɱ ākaŋkhāmi saŋkappetuɱ, taɱ saŋkappaɱ saŋkappemi. Yaɱ saŋkappaɱ nākaŋkhāmi saŋkappetuɱ, na taɱ saŋkappaɱ saŋkappemi.

Ahaɱ hi brāhmaṇa cetovasippatto vitakkapathesu. Ahaɱ hi brāhmaṇa catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.

Ahaɱ hi brāhmaṇa āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti.

[BJT Page 076]
84. Yo vedi sabbasattānaɱ maccupāsā pamocanaɱ,
Hitaɱ devamanussānaɱ ñāyaɱ dhammaɱ pakāsayī,
Yaɱ ve disvā ca sutvā ca pasīdati bahujjano.

85. Maggāmaggassa kusalo katakicco anāsavo,
Buddho antimasārīro mahāpañño mahāpurisoti vuccatīti.

4. 1. 4. 6.
(Doṇa(loka)suttaɱ*)

36. Ekaɱ samayaɱ bhagavā antarā ca ukkaṭṭhaɱ antarā ca setavyaɱ addhānamaggapaṭipanno hoti. Doṇopi sudaɱ brāhmaṇo antarā ca ukkaṭṭhaɱ antarā ca setavyaɱ addhānamaggapaṭipanno hoti. Addasā kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādesu cakkāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni. Disvānassa etadahosi: "acchariyaɱ vata bho. Abbhutaɱ vata bho na vatimāni manussabhūtassa pādāni bhavissanti" ti.

[page 038] atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiɱ rukkhamūle nisīdi, pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ panidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.

Atha kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādāni anugacchanto addasa bhagavantaɱ aññatarasmiɱ rukkhamūle nisinnaɱ pāsādikaɱ pasādanīyaɱ santindriyaɱ santamānasaɱ uttamadamathasamathamanuppattaɱ dantaɱ guttaɱ saɱyatindriyaɱ nāgaɱ. Disvā yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ etadavoca:

Devo no bhavaɱ bhavissatīti? Na kho ahaɱ brāhmaṇa devo bhavissāmīti. Gandhabbo no bhavaɱ bhavissatīti? Na kho ahaɱ brāhmaṇa gandhabbo bhavissāmīti. Yakkho no bhavaɱ bhavissatīti? Na kho ahaɱ brāhmaṇa yakkho bhavissāmīti. Manusso no bhavaɱ bhavissatīti? Na kho ahaɱ brāhmaṇa manusso bhavissāmīti.

Devo no bhavaɱ bhavissatīti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaɱ brāhmaṇa devo bhavissāmī' ti vadesi. Gandhabbo no bhavaɱ bhavissatīti iti puṭṭho samāno'na kho ahaɱ brāhmaṇa gandhabbo bhavissāmī' ti vadesi. Yakkho no bhavaɱ bhavissatīti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaɱ brāhmaṇa yakkho bhavissāmī'ti vadesi. Manusso no bhavaɱ bhavissatīti iti puṭṭho samāno ' na kho ahaɱ brāhmaṇa manusso bhavissāmī' ti vadesi. Atha ko carahi bhavaɱ bhavissatīti.

*Uddāne 'loke' ti suttanāmaɱ.

[BJT Page 078]

Yesaɱ kho ahaɱ brāhmaṇa āsavānaɱ appahīṇattā devo bhaveyyaɱ, te me āsavā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Yesaɱ kho ahaɱ brāhmaṇa āsavānaɱ appahīṇattā gandhabbo bhaveyyaɱ, te me āsavā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Yesaɱ kho ahaɱ brāhmaṇa āsavānaɱ appahīṇattā yakkho bhaveyyaɱ, te me āsavā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Yesaɱ kho ahaɱ brāhmaṇa āsavānaɱ appahīṇattā manusso bhaveyyaɱ, te me āsavā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā.

Seyyathāpi brāhmaṇa uppalaɱ vā padumaɱ vā puṇḍarīkaɱ vā udake jātaɱ udake saɱvaḍḍhaɱ udakaɱ accuggamma ṭhāti [page 039] anupalittaɱ udakena. Evameva kho ahaɱ brāhmaṇa loke jāto loke saɱvaḍḍho lokaɱ abhibhuyya viharāmi anupalitto lokena. Buddhoti maɱ brāhmaṇa dhārehīti.

86. Yena devūpapatyassa gandhabbo vā vihaŋgamo,
Yakkhattaɱ yena gaccheyyaɱ manussattañca abbaje, 1
Te mayhaɱ āsavā khīṇā viddhastā vinalīkatā.

87. Puṇḍarīkaɱ yathā vaggu 2 toyena nūpalippati,
Nūpalittomhi 3 lokena tasmā buddhosmi brāhmaṇāti.

4. 1. 4. 7.
(Aparihāniya suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

37. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya nibbānasseva santike. Katamehi catūhi?

Idha bhikkhave bhikkhu sīlasampanno hoti, indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaɱ anuyutto hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu sīlasampanno hoti: idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu sīlasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti: idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati cakkhundriyaɱ. Cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati.

1. Abbhaje syā. Aṇḍaje sīmu. 2. Uggaɱ syā.
3. Kupalippāmi syā. Machasaɱ nūpalimpāti ka.

[BJT Page 080]

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī
Yatvādhikaraṇametaɱ sotindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati sotindriyaɱ sotindriye saɱvaraɱ āpajjati. Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati ghāṇindriyaɱ. Ghāṇindriye saɱvaraɱ āpajjati. Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaɱ jivhindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati jivhindriyaɱ. Jivhindriye saɱvaraɱ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaɱ kāyindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati kāyindriyaɱ. Kāyindriye saɱvaraɱ āpajjati. Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā [page 040] dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati manindriyaɱ. Manindriye saɱvaraɱ āpajjati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu paṭisaŋkhā yoniso āhāraɱ āhāreti: neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiɱsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaɱ paṭihaŋkhāmi navañca vedanaɱ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu jāgariyaɱ anuyutto hoti: idha bhikkhave bhikkhu divasaɱ caŋkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaɱ parisodheti, rattiyā paṭhamaɱ yāmaɱ caŋkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaɱ parisodheti, rattiyā majjhimaɱ yāmaɱ dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappeti pāde pādaɱ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaɱ manasi karitvā rattiyā pacchimaɱ yāmaɱ paccuṭṭhāya caŋkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaɱ parisodheti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu jāgariyaɱ anuyutto hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya. Nibbānasseva santiketi.

88. Sīle patiṭṭhito bhikkhu indriyesu ca saɱvuto,
Bhojanamhi ca mattaññū jāgariyaɱ anuyuñjati.

89. Evaɱ viharamānāpī ahorattamatandito,
Bhāvayaɱ kusalaɱ dhammaɱ yogakkhemassa pattiyā.

90. Appamādarato bhikkhu pamāde bhayadassi vā,
Abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi.

(Patilīnasuttaɱ)
4. 1. 4. 8.

38. [page 041] panunnapaccekasacco bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano 2 passaddhakāyasaŋkhāro patilīnoti vuccati.

1. Viharamāno pi sīmu. Vihārī ātāpi machasaɱ
2. Samavayasaccesano sīmu:

[BJT Page 082]
Kathañca bhikkhave bhikkhu panunnapaccekasacco hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno yāni tāni, puthusamaṇabrāhmaṇānaɱ puthupaccekasaccāni seyyathīdaɱ: sassato lokoti vā asassato lokoti vā antavā lokoti vā anantavā lokoti vā taɱ jīvaɱ taɱ sarīranti vā aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīranti vā hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā sabbānissa tāni panunnāni honti, cattāni, vantāni, muttāni, pahīṇāni, paṭinissaṭṭhāni. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu panunnapaccekasacco hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahīṇā hoti. Bhavesanā pahīṇā hoti. Brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaŋkhāro hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaŋkhāro hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu patilīno hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīṇo hoti. Ucchinnamūlo, tālāvatthukato, anabhāvakato, āyatiɱ anuppādadhammo. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu patilīno hoti.

Panunnapaccekasacco bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaŋkhāro patilīnoti vuccatīti.

91. [page 042] kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā saha,
Iti saccaparāmāso diṭṭhiṭṭhānā samussayā.

92. Sabbarāgavirattassa taṇhakkhayavimuttino,
Esanā paṭinissaṭṭhā diṭṭhiṭṭhānaɱ samūhatā.

93. Sa ve santo sato bhikkhu passaddho aparājito,
Mānābhisamayā buddho patilīnoti vuccatīti.

[BJT Page 084]

4. 1. 4. 9.
( Ujjāyasuttaɱ)

39. Atha kho ujjāyo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho ujjāyo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:

Bhavampi no gotamo yaññaɱ vaṇṇetīti?

Na kho ahaɱ brāhmaṇa sabbaɱ yaññaɱ vaṇṇemi. Na panāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ yaññaɱ na vaṇṇemi. Yathārūpe kho brāhmaṇa yaññe gāvo haññanti, ajeḷakā haññanti, kukkuṭasūkarā haññanti, vividhā pāṇā saŋghātaɱ āpajjanti, evarūpaɱ kho ahaɱ brāhmaṇa sārambhaɱ yaññaɱ na vaṇṇemi. Taɱ kissa hetu? Evarūpaɱ hi brāhmaṇa sārambhaɱ yaññaɱ na upasaŋkamanti arahanto vā arahamaggaɱ vā samāpannā.

Yathārūpe ca kho brāhmaṇa yaññe na gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā pāṇā saŋghātaɱ āpajjanti. Evarūpaɱ kho ahaɱ brāhmaṇa nirārambhaɱ yaññaɱ vaṇṇemi. Yadidaɱ niccadānaɱ anukūlayaññaɱ. Taɱ kissa hetu: evarūpaɱ hi brāhmaṇa nirārambhaɱ yaññaɱ upasaŋkamanti arahanto vā arahamaggaɱ vā samāpannāti.

94. Assamedhaɱ purisamedhaɱ sammāpāsaɱ vājapeyyaɱ niraggalaɱ,
Mahāyaññā mahārambhā na te honti mahapphalā.

[page 043]
95. Ajeḷakā ca gāvo ca vividhā yattha haññare,
Na taɱ sammaggatā yaññaɱ upayanti mahesino.

96. Yaɱ ca yaññaɱ 1 nirārambhaɱ yajanti anukulaɱ sadā,
Ajeḷakā ca gāvo ca vividhā nettha haññare.

97. Taɱ ca sammaggatā yaññaɱ upayanti mahesino,
Etaɱ yajetha medhāvī eso yañño mahapphalo.

98. Etaɱ hi 2 yajamānassa seyyo hoti na pāpiyo,
Yañño ca vipulo hoti pasīdanti ca devatāti.

1. Ye ca yaññā ma. Cha. Saɱ. 2. Evaɱ syā.

[BJT Page 086]
4. 1. 4. 10.
(Udāyīsuttaɱ)

40. Atha kho udāyī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho udāyī brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:

Bhavampi no gotamo yaññaɱ vaṇṇetīti?

Na kho ahaɱ brāhmaṇa sabbaɱ yaññaɱ vaṇṇemi. Na panāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ yaññaɱ na vaṇṇemi. Yathārūpe kho brāhmaṇa yaññe gāvo haññanti. Ajeḷakā haññanti. Kukkuṭasūkarā haññanti. Vividhā pāṇā saŋghātaɱ āpajjanti. Evarūpaɱ kho ahaɱ brāhmaṇa sārambhaɱ yaññaɱ na vaṇṇemi. Taɱ kissa hetu: evarūpaɱ hi brāhmaṇa sārambhaɱ yaññaɱ na upasaŋkamanti arahanto vā arahamaggaɱ vā samāpannā.

Yathārūpe ca kho brāhmaṇa yaññe neva gāvo haññanti. Na ajeḷakā haññanti. Na kukkuṭasūkarā haññanti. Na vividhā pāṇā saŋghātaɱ āpajjanti. Evarūpaɱ kho ahaɱ brāhmaṇa nirārambhaɱ yaññaɱ vaṇṇemi yadidaɱ niccadānaɱ anukūlayaññaɱ. Taɱ kissa hetu: evarūpaɱ hi brāhmaṇa nirārambhaɱ yaññaɱ upasaŋkamanti arahanto vā arahamaggaɱ 1 vā samāpannāti.

99. Abhisaŋkhataɱ nirārambhaɱ yaññaɱ kālena kappiyaɱ,
[page 044] tādisaɱ upasaɱyanti saññatā brahmacārayo.

100. Vivattacchaddā 2 ye loke vītivattā kulaɱ gatiɱ,
Yañña 3 metaɱ pasaɱsanti buddhā puññassa 4 kovidā.

101. Yaññe vā yadi vā saddhe hutaɱ katvā yathārahaɱ,
Pasannacitto yajati sukhette brahmacārisu.

102. Suhutaɱ suyiṭṭhaɱ suppattaɱ dakkhiṇeyyesu yaɱ kataɱ,
Yañño ca vipulo hoti pasīdanti ca devatā.

103. Evaɱ yajitvā medhāvī saddho muttena cetasā,
Abyāpajjhaɱ sukhaɱ lokaɱ paṇḍito upapajjatīti.

Cakkavaggo catuttho.
Tassuddānaɱ:

Cakko saŋgaho sīho pasādo vassakāreṇa pañcamaɱ,
Loke aparihāniyo patilīnena ujjāyo udāyinā te dasāti.

1. Arahattamaggaɱ vā machasaɱ. 2. Vivaṭṭacchadā machasaɱ. 3. Havyaɱ syā. 4. Yaññassa kovidā machasaɱ.

[BJT Page 088]

5. Rohitassavaggo.
4. 1. 5. 1.
(Samādhibhāvanāsuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ:)

41. Catasso imā bhikkhave samādhibhāvanā. Katamā catasso?

Atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saɱvattati.

Atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saɱvattati.

Atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saɱvattati.

Atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaɱ khayāya saɱvattati.

[page 045] katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saɱvattati:

Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā
Diṭṭhadhammasukhavihārāya saɱvattati.

Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saɱvattati:

Idha bhikkhave bhikkhu ālokasaññaɱ manasi karoti, divāsaññaɱ adhiṭṭhāti, yathā divā tathā rattiɱ, yathā rattiɱ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaɱ cittaɱ bhāveti. Ayaɱ bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saɱvattati:

Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saɱvattati:

Idha bhikkhave bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti. Viditā upaṭṭhahanti. Viditā abbhatthaɱ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti. Viditā upaṭṭhahanti. Viditā abbhatthaɱ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti. Viditā abbhatthaɱ gacchanti. Ayaɱ bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saɱvattati.
Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaɱ khayāya saɱvattati:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcupādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. Iti rūpaɱ iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaŋgamo. Iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaŋgamo. Iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaŋgamo. Iti saɱkhārā, iti saɱkhārānaɱ samudayo, iti saɱkhārānaɱ atthaŋgamo. Iti viññāṇaɱ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaŋgamoti. Ayaɱ bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaɱ khayāya saɱvattati.

[BJT Page 090.]

Imā kho bhikkhave catasso samādhibhāvanā.

Idañca pana metaɱ bhikkhave sandhāya bhāsitaɱ pārāyane puṇṇakapañhe:

104. Saŋkhāya lokasmiɱ parovarāni 1 yassiñjitaɱ natthi kuhiñci loke,
[page 046] santo vidhūmo anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmīti.

4. 1. 5. 2.
(Pañhavyākaraṇa suttaɱ)

42. Cattārimāni bhikkhave pañhavyākaraṇāni. Katamāni cattāri:
Atthi bhikkhave pañho ekaɱsavyākaraṇīyo, atthi bhikkhave pañho vibhajja vyākaraṇīyo, atithi bhikkhave pañho paṭipucchā vyākaraṇīyo, atthi bhikkhave pañho ṭhapanīyo.
Imāni kho bhikkhave cattāri pañhavyākaraṇānīti.

105. Ekaɱsavacanaɱ ekaɱ vibhajja vacanāparaɱ,
Tatiyaɱ paṭipuccheyya catutthaɱ pana ṭhāpaye.

106. Yo ca nesaɱ tattha tattha jānāti anudhammataɱ,
Catupañhassa kusalo āhu bhikkhuɱ tathāvidhaɱ.

107. Durāsado duppasaho gambhīro duppadhaɱsiyo 2
Atho atthe anatthe ca ubhayassa hoti kovido. 3

108. Anatthaɱ parivajjeti atthaɱ gaṇhāti paṇḍito,
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti.
4. 1. 5. 3.
(Paṭhamakodhagarusuttaɱ)

43. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro:

Kodhagaru na saddhammagaru, makkhagaru na saddhammagaru, lābhagaru na saddhammagaru,
Sakkāragaru na saddhammagaru.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro:

Saddhammagaru na kodhagaru, saddhammagaru na makkhagaru, saddhammagaru na lābhagaru,
Saddhammagaru na sakkāragaru.

[page 047] ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

1. Paroparānimachasaɱ. 2. Duppadhaɱsayo. Sīmu. 3. Ubhayatthassa kovidosyā. Kaɱ.

[BJT Page 092]

109. Kodhamakkhagarū bhikkhū lābhasakkāragāravā,
Na te dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite.

110. Ye ca saddhammagaruno vihaɱsu viharanti ca,
Te ve dhamme virūhanti sammāsambuddhadesite ti.

4. 1. 5. 4.

( Dutiyakodhagarusuttaɱ )

44. Cattāro'me bhikkhave asaddhammā. Katame cattāro

Kodhagarutā na saddhammagarutā, makkhagarutā na saddhammagarutā, lābhagarutā na saddhammagarutā, sakkāragarutā na saddhammagarutā.

Ime kho bhikkhave cattāro asaddhammā.

Cattāro'me bhikkhave saddhammā. Katame cattāro?

Saddhammagarutā na kodhagarutā, saddhammagarutā na makkhagarutā, saddhammagarutā
Na lābhagarutā, saddhammagarutā na sakkāragarutā.

Ime kho bhikkhave cattāro saddhammāti.

111. Kodhamakkhagarū bhikkhu lābhasakkāragāravo,
Sukhette pūtibījaɱva saddhamme na virūhati.

112. Ye ca saddhammagaruno vihaɱsu viharanti ca,
Te ve dhamme virūhanti snehamanvāyamivosadhāti.

4. 1. 5. 5.

( Paṭhamarohitassasuttaɱ)

45: Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho rohitasso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaɱ etadavoca:

[BJT Page 094]

Yattha nu kho bhante na jāyati, na jīyati, na mīyati, na cavati, na
Uppajjati, sakkā nu kho bhante gamanena lokassa antaɱ 1 ñātuɱ vā daṭṭhuɱ vā pāpuṇituɱ vāti?

Yattha kho āvuso na jāyati, na jīyati, na mīyati, [page 048] na cavati, na uppajjati. Nāhantaɱ gamanena lokassa antaɱ ñātayyaɱ daṭṭhayyaɱ pattayyanti vadāmi.

Acchariyambhante, abbhutambhante, yāva subhāsitaɱ cidambhante bhagavatā, yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati, nāhantaɱ gamanena lokassa antaɱ ñātayyaɱ daṭṭhayyaɱ pattayyanti vadāmīti.

Bhūtapubbāhaɱ bhante, rohitasso nāma isi ahosiɱ bhojaputto iddhimā vehāsaŋgamo. Tassa mayhaɱ bhante evarūpo javo ahosi, seyyathāpi nāma daḷhadhammo 2 dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaɱ tālacchāyaɱ atipāteyya.

Evarūpo padavītihāro ahosi, seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo.

Tassa mayhaɱ bhante evarūpena javena samannāgatassa evarūpena ca padavītihārena, evarūpaɱ icchāgataɱ uppajji: ahaɱ gamanena lokassa antaɱ pāpuṇissāmīti.

So kho ahaɱ bhante aññatreva asitapītakhāyitasāyitā, aññatra
Uccārapassāvakammā, aññatra niddākilamathapaṭivinodanā, vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataɱ gantvā appatvāva lokassa antaɱ antarāyeva kālakato.

Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante yāva subhāsitaɱ cidambhante bhagavatā, yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati, nāhantaɱ gamanena lokassa antaɱ ñātayyaɱ daṭṭhayyaɱ pattayyanti vadāmīti.

Yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati, nāhantaɱ gamanena lokassa antaɱ ñātayyaɱ daṭṭhayyaɱ pattayyanti vadāmi. Na cāhaɱ āvuso appatvāva lokassa antaɱ dukkhassa antakiriyaɱ vadāmi. Apicāhaɱ āvuso imasmiɱ yeva byāmamatte kalebare saññimhi samanake lokañca paññāpemi. Lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti.

1. Anto sīmu. 2. Daḷhadhammā machasaɱ.

[BJT Page 096]

113. [page 049] gamanena na pattabbo lokassanto kudācanaɱ,
Na ca appatvā lokantaɱ dukkhā atthi pamocanaɱ.

114. Tasmā have lokavidū sumedho lokantagū vusitabrahmacariyo,
Lokassa antaɱ samitāvi ñatvā nāsiɱsatī 1 lokamimaɱ parañcātī.

4. 1. 5. 6.

(Dutiyarohitassasuttaɱ)

46. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaɱ bhikkhave rattiɱ rohitasso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi, ekamantaɱ ṭhito kho bhikkhave rohitasso devaputto maɱ etadavoca:

Yattha nu kho bhante na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati. Sakkā nu kho so bhante gamanena lokassa antaɱ ñātuɱ vā daṭṭhuɱ vā pāpuṇituɱ vāti.

Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave rohitassaɱ devaputtaɱ etadavocaɱ: yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati. Nāhantaɱ gamanena lokassa antaɱ ñātayyaɱ daṭṭhayyaɱ pattayyanti 2 vadāmīti.

Evaɱ vutte bhikkhave rohitasso devaputto maɱ etadavoca: acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante yāva subhāsitaɱ cidaɱ bhante bhagavatā, yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati. Nāhantaɱ gamanena lokassa antaɱ ñātayyaɱ daṭṭhayyaɱ pattayyanti vadāmīti.

Bhūtapubbāhaɱ bhante rohitasso nāma isi ahosiɱ bhojaputto iddhimā vehāsaŋgamo. Tassa mayhaɱ bhante evarūpo javo ahosi: seyyathāpi nāma daḷhadhammo3 dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaɱ tālacchāyaɱ atipāteyya.

Evarūpo padavītihāro ahosi, seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaɱ bhante evarūpena javena samannāgatassa evarūpena ca padavītihārena, evarūpaɱ icchāgataɱ uppajji: ahaɱ gamanena lokassantaɱ pāpuṇissāmīti.

So kho ahaɱ bhante aññatreva asitapītakhāyitasāyitā [page 050] aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataɱ gantvā appatvāva lokassa antaɱ antarāyeva 4 kālakato.

1. Nā sīsati machasaɱ 2. Ñāteyyaɱ, daṭṭheyyaɱ patteyyaɱti katthaci
3. Daḷhadhammā machasaɱ 4. Antarā katthaci. Machasaɱ.

[BJT Page 098]

Acchariyaɱ bhante, abbhutaɱ bhante, yāva subhāsitaɱ cidaɱ bhante bhagavatā yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati nāhaɱ taɱ gamanena lokassa antaɱ ñātayyaɱ daṭṭhayyaɱ pattayyanti vadāmīti.

Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave rohitassaɱ devaputtaɱ etadavocaɱ: yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati. Nāhaɱ taɱ gamanena lokassa antaɱ ñātayyaɱ daṭṭhayyaɱ pattayyanti vadāmīti. Na cāhaɱ āvuso appatvāva lokassa antaɱ dukkhassa antakiriyaɱ vadāmi. Api cāhaɱ āvuso imasmiɱ yeva byāmamatte kalebare saññimhi samanake lokañca paññāpemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti.

115. Gamanena na pattabbo lokassanto kudācanaɱ,
Na ca appatvā lokantaɱ dukkhā atthi pamocanaɱ.

116. Tasmā have lokavidū sumedho lokantagū vusitabrahmacariyo,
Lokassa antaɱ samitāvi ñatvā nāsiɱsati lokamimaɱ parañcāti.

4. 1. 5. 7.
( Suvidūravidūrasuttaɱ)

47. Cattārimāni bhikkhave suvidūravidūrāni. Katamāni cattāri?

Nabhaɱ ca bhikkhave paṭhavī ca, idaɱ paṭhamaɱ suvidūravidūre. Orimañca bhikkhave tīraɱ samuddassa pārimañca tīraɱ, idaɱ dutiyaɱ suvidūravidūre. Yatho ca bhikkhave verocano abbhudeti, yattha ca atthameti, idaɱ tatiyaɱ suvidūravidūre. Satañca bhikkhave dhammo asatañca dhammo, idaɱ catutthaɱ suvidūravidūre. Imāni kho bhikkhave cattāri suvidūravidūrānīti.

117. [page 051] nabhaɱ ca dūre paṭhavī ca dūre pāraɱ samuddassa tadāhu dūre,
Yato ca verocano abbhudeti pabhaŋkaro yattha ca atthameti.

118. Tato have dūrataraɱ vadanti satañca dhammaɱ asatañca dhammaɱ,
Abyāyiko hoti sataɱ samāgamo yāvampi 2 tiṭṭheyya tatheva hoti,
Khippaɱ hi veti asataɱ samāgamo tasmā sataɱ dhammo asabbhi ārakāti.

1. Atthaɱ gameti syā. 2. Yāvāpi machasaɱ.

[BJT Page 100]

4. 1. 5. 8.
( Visākhasuttaɱ)

48. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā visākho pañcāliputto 1 upaṭṭhānasālāyaɱ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāya.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaɱ patisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: ko nu kho bhikkhave upaṭṭhānasālāyaɱ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyāti.

Āyasmā bhante visākho pañcāliputto upaṭṭhānasālāyaɱ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyāti.

Atha kho bhagavā āyasmantaɱ visākhaɱ pañcāliputtaɱ etadavoca: sādhu sādhu visākha, sādhu kho tvaɱ visākha bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyāti.

119. Na bhāsamānaɱ jānanti missaɱ bālehi paṇḍitaɱ,
Bhāsamānañca jānanti desentaɱ amataɱ padaɱ.

120. Bhāsaye jotaye dhammaɱ paggaṇhe isīnaɱ dhajaɱ,
Subhāsitadhajā isayo dhammo hi isīnaɱ dhajoti.

4. 1. 5. 9.

( Vipallāsasuttaɱ)

49. [page 052] cattāro'me bhikkhave saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā. Katame cattāro?

Anicce bhikkhave niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Dukkhe bhikkhave sukhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Anattani bhikkhave attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Asubhe bhikkhave subhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Ime kho bhikkhave cattāro saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā.

1. Pañcālaputto. Machasaɱ.

[BJT Page 102]

Cattāro'me bhikkhave na saññāvipallāsā na cittavipallāsā na diṭṭhivipallāsā. Katame cattāro?

Anicce bhikkhave aniccanti na saññāvipallāso na cittavipallāso na diṭṭhivipallāso. Dukkhe bhikkhave dukkhanti na saññāvipallāso na cittavipallāso na diṭṭhivipallāso. Anattani bhikkhave anattāti na saññāvipallāso na cittavipallāso na diṭṭhivipallāso. Asubhe bhikkhave asubhanti na saññāvipallāso na cittavipallāso na diṭṭhivipallāso.

Ime kho bhikkhave cattāro na saññāvipallāsā na cittavipallāsā na diṭṭhivipallāsāti.

121. Anicce niccasaññino dukkhe ca sukhasaññino,
Anattani ca attāti asubhe subhasaññino.

122. Micchādiṭṭhigatā sattā khittacittā visaññino,
Te yogayuttā mārassa ayogakkhemino janā.

123. Sattā gacchanti saɱsāraɱ jātimaraṇagāmino,
Yadā ca buddhā lokasmiɱ uppajjanti pabhaŋkarā.

124. Temaɱ dhammaɱ 1 pakāsenti dukkhūpasamagāminaɱ,
Tesaɱ sutvāna sappaññā sacittaɱ paccaladdha te. 2

125. Aniccaɱ aniccato dakkhuɱ dukkhamaddakkhu dukkhato,
Anattani anattāti asubhaɱ asubhataddasuɱ,
Sammādiṭṭhisamādānā sabbaɱ dukkhaɱ upaccagunti.

4. 1. 5. 10.
( Upakkilesasuttaɱ)

50. [page 053] cattāro'me bhikkhave candimasuriyānaɱ upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Katame cattāro?

Abbhā bhikkhave candimasuriyānaɱ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Mahikā 3 bhikkhave candimasuriyānaɱ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Dhūmarajo 4 bhikkhave candimasuriyānaɱ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Rāhu bhikkhave asurindo candimasuriyānaɱ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Ime kho bhikkhave cattāro candimasuriyānaɱ upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti.

1. Te imaɱ machasaɱ 2. Paccaladdhā machasaɱ. Paccalatthu sī. Mu. 3. Mahiyāsyā. 4. Dhumo rajo machasaɱ

[BJT Page 104]

Evameva kho bhikkhave cattāro samaṇabrāhmaṇānaɱ upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Katame cattāro?

Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā suraɱ pivanti merayaɱ, surāmerayapānā appaṭiviratā. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaɱ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā methunaɱ dhammaɱ patisevanti methunasmā dhammā appaṭiviratā. Ayaɱ bhikkhave dutiyo samaṇabrāhmaṇānaɱ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā jātarūparajataɱ sādiyanti jātarūparajatapaṭiggahaṇā appaṭiviratā. Ayaɱ bhikkhave tatiyo samaṇabrāhmaṇānaɱ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā micchājīvena jīvanti micchājīvā appaṭiviratā. Ayaɱ bhikkhave catuttho samaṇabrāhmaṇānaɱ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Ime kho bhikkhave cattāro samaṇabrāhmaṇānaɱ upakkilesā [page 054] yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocantīti.

126. Rāgadosaparikkiṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā,
Avijjānivutā posā piyarūpābhinandino.

127. Suraɱ pivanti merayaɱ paṭisevanti methunaɱ,
Rajataɱ jātarūpañca sādiyanti aviddasu.

128. Micchājīvena jīvanti eke samaṇabrāhmaṇā,
Ete upakkilesā vuttā buddhenādiccabandhunā.

129. Yehi upakkiliṭṭhā 1 eke samaṇabrāhmaṇā,
Na tapanti na bhāsanti addhuvā 2 sarajāpagā.

130. Andhakārena onaddhā taṇhādāsā sanettikā,
Vaḍḍhenti kaṭasiɱ ghoraɱ ādiyanti punabbhavanti.

Rohitassavaggo pañcamo.
Tassuddānaɱ:

Samādhi pañhaɱ dve kodhā rohitassāpare duve,
Suvidūravisākhā vipallāso upakkilesena te dasāti.

Paṭhamo paṇṇāsako.

1. Yehi upakkilesehi machasaɱ. 2. Asuddhā sarajāmagā machasaɱ.

[BJT Page 106]

2. Dutiyo paṇṇāsako.

1. Puññābhisandavaggo.

4. 2. 1. 1.
( Paṭhamapuññābhisandasuttaɱ )

(Sāvatthinidānaɱ:)

1. Cattāro'me bhikkhave puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaɱvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattanti. Katame cattāro?

Yassa bhikkhave bhikkhu cīvaraɱ paribhuñjamāno appamāṇaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati. Appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

Yassa bhikkhave bhikkhu piṇḍapātaɱ paribhuñjamāno appamāṇaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

[page 055] yassa bhikkhave bhikkhu senāsanaɱ paribhuñjamāno appamāṇaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

Yassa bhikkhave bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjamāno appamāṇaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaɱvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattanti.

Imehi ca pana bhikkhave catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraɱ puññassa pamāṇaɱ gahetuɱ, 1 ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattatīti. Atha kho asaŋkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saŋkhaɱ gacchati.

1. Gaṇetuɱ, ka.

[BJT Page 108]

Seyyathāpi bhikkhave mahāsamudde na sukaraɱ udakassa pamāṇaɱ gahetuɱ ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā. Atha kho asaŋkheyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saŋkhaɱ gacchati. Evameva kho bhikkhave imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraɱ puññassa pamāṇaɱ gahetuɱ, ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattatīti. Atha kho asaŋkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saŋkhaɱ gacchatīti

1. Mahodadhiɱ aparimitaɱ mahāsaraɱ bahubheravaɱ ratanagaṇānamālayaɱ1,
Najjo yathā naragaṇasaŋghasevitā 2 [page 056] puthū savanti upayanti sāgaraɱ.

2. Evaɱ naraɱ annadapānavatthadaɱ seyyānisajjattharaṇassa dāyakaɱ,
Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaɱ najjo yathā vārivahāva sāgaranti.

4. 2. 1. 2.

( Dutiyapuññābhisandasuttaɱ)

2. Cattāro'me bhikkhave puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaɱvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattanti. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavāti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

Puna ca paraɱ bhikkhave ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhīti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

1. Ratanavarānamālayaɱ machasaɱ. 2. Macchagaṇasaŋghasevitā syā. Kaɱ.

[BJT Page 110]

Puna ca paraɱ bhikkhave ariyasāvako saŋghe aveccappasādena samannāgato hoti: supaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho, ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho, ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho, yadidaɱ cattāri purisayugāni, aṭṭhapurisapuggalā. Esa bhagavato sāvakasaŋgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

Puna ca paraɱ bhikkhave ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi [page 057] akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaɱvattanikehi. Ayaɱ bhikkhave catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaɱvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattantīti.

3. Yassa saddhā tathāgate acalā suppatiṭṭhitā,
Sīlañca yassa kalyāṇaɱ ariyakantaɱ pasaɱsitaɱ.

4. Saŋghe pasādo yassatthi ujubhūtañca dassanaɱ,
Adaḷiddoti taɱ āhu amoghaɱ tassa jīvitaɱ.

5. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaɱ dhammadassanaɱ,
Anuyuñjetha medhāvī saraɱ buddhānasāsananti.

4. 2. 1. 3.
( Paṭhamasaɱvāsasuttaɱ )

3. Ekaɱ samayaɱ bhagavā antarā ca madhuraɱ antarā ca verañjaɱ addhānamaggapaṭipanno hoti. Sambahulāpi kho gahapatī ca gahapatāniyo ca antarā ca madhuraɱ antarā ca verañjaɱ addhānamaggapaṭipannā honti. Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiɱ rukkhamūle nisīdi*. Addassuɱ 1 kho te gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavantaɱ aññatarasmiɱ rukkhamūle nisinnaɱ. Disvā yena bhagavā tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinne kho te gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavā etadavoca:

Cattāro'me gahapatayo saɱvāsā. Katame cattāro?

Chavo chavāya saddhiɱ saɱvasati, chavo deviyā saddhiɱ saɱvasati, devo chavāya saddhiɱ saɱvasati. Devo deviyā saddhiɱ saɱvasati.

1. Addasaɱsu machasaɱ *paññatte āsane katthaci.

[BJT Page 112.]
Kathañca gahapatayo chavo chavāya saddhiɱ saɱvasati: [page 058] idha gahapatayo sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo. Maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaɱ bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesu micchācārinī musāvādinī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā, maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaɱ. Evaɱ kho gahapatayo chavo chavāya saddhiɱ saɱvasati.

Kathañca gahapatayo chavo deviyā saddhiɱ saɱvasati: idha gahapatayo sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo. Maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaɱ. Bhariyā ca khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā, vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaɱ. Evaɱ kho gahapatayo chavo deviyā saddhiɱ saɱvasati.

Kathañca gahapatayo devo chavāya saddhiɱ saɱvasati: idha gahapatayo sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato sīlavā kalyāṇadhammo, vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaɱ. Bhariyā ca khvassa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesu micchācārinī musāvādinī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā, maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaɱ. Evaɱ kho gahapatayo devo chavāya saddhiɱ saɱvasati.

Kathañca gahapatayo devo deviyā saddhiɱ saɱvasati: idha gahapatayo sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato sīlavā kalyāṇadhammo, vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaɱ. Bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā; vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaɱ. Evaɱ kho gahapatayo devo deviyā saddhiɱ saɱvasati. [page 059] ime kho gahapatayo cattāro saɱvāsāti.

6. Ubho ca honti dussīlā kadariyā paribhāsakā,
Te honti jānipatayo chavā saɱvāsamāgatā.

[BJT Page 114]

7. Sāmiko hoti dussīlo kadariyo paribhāsako,
Bhariyā sīlavatī hoti vadaññū vītamaccharā;
Sāpi devī saɱvasati chavena patinā saha.

8. Sāmiko sīlavā hoti vadaññū vītamaccharo,
Bhariyā hoti dussīlā kadariyā paribhāsikā;
Sāpi chavā saɱvasati devena patinā saha.

9. Ubho saddhā vadaññū ca saññatā dhammajīvino,
Te honti jānipatayo aññamaññaɱ piyaɱvadā.

10. Atthā sampacurā honti phāsatthaɱ 1 upajāyati,
Amittā dummanā honti ubhinnaɱ samasīlinaɱ.

11. Idha dhammaɱ caritvāna samasīlabbatā ubho,
Nandino devalokasmiɱ modanti kāmakāminoti.

4. 2. 1. 4.

(Dutiyasaɱvāsasuttaɱ)

4. Cattāro'me bhikkhave saɱvāsā. Katame cattāro?
Chavo chavāya saddhiɱ saɱvasati, chavo deviyā saddhaɱ saɱvasati, devo chavāya saddhiɱ saɱvasati, devo deviyā saddhiɱ saɱvasati.

Kathañca bhikkhave chavo chavāya saddhiɱ saɱvasati? Idha bhikkhave sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco sampapphalāpī abhijjhālu vyāpannacitto micchādiṭṭhiko dussīlo pāpadhammo. Maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaɱ. Bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesu micchācārinī musāvādinī pisunāvācā pharusāvācā samphappalāpinī abhijjhālunī vyāpannacittā micchādiṭṭhikā dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraɱ [page 060] ajjhāvasati. Akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaɱ. Evaɱ kho bhikkhave chavo chavāya saddhiɱ saɱvasati.

Kathañca bhikkhave chavo deviyā saddhiɱ saɱvasati? Idha bhikkhave sāmiko hoti pāṇātipātī adinnānadāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco sampapphalāpī abhijjhālu vyāpannacitto micchādiṭṭhiko pāpadhammo dussīlo, maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaɱ. Bhariyā ca khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisunāvācā paṭiviratā pharusāvācā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālunī avyāpannacittā sammādiṭṭhikā sīlavatī kalyāṇadhammā, vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati. Anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaɱ. Evaɱ kho bhikkhave chavo deviyā saddhiɱ saɱvasati.

1. Phāsukaɱmachasaɱ. Vāsatthaɱ[PTS.]

[BJT Page 116]

Kathañca bhikkhave devo chavāya saddhiɱ saɱvasati: idha bhikkhave sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu avyāpannacitto sammādiṭṭhiko sīlavā kalyāṇadhammo. Vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaɱ. Bhariyā ca khvassa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesu micchācārinī musāvādinī pisunāvācā pharusāvācā samphappalāpinī abhijjhālunī vyāpannacittā micchādiṭṭhikā dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraɱ ajjhāvasati. Akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaɱ. Evaɱ kho bhikkhave devo chavāya saddhiɱ saɱvasati.

Kathañca bhikkhave devo deviyā saddhiɱ saɱvasati: idha bhikkhave sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu avyāpannacitto sammādiṭṭhiko sīlavā kalyāṇadhammo. Vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati. Anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaɱ. Bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisunāvācā paṭiviratā pharusāvācā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālu avyāpannacittā sammādiṭṭhikā sīlavatī kalyāṇadhammā, vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati. Anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaɱ. Evaɱ kho bhikkhave devo deviyā saddhiɱ saɱvasati. Ime kho bhikkhave cattāro saɱvāsāti.

12. Ubho ca honti dussīlā kadariyā paribhāsakā,
[page 061] te honti jānipatayo chavā saɱvāsamāgatā.

13. Sāmiko hoti dussīlo kadariyo paribhāsako,
Bhariyā sīlavatī hoti vadaññū vītamaccharā,
Sāpi devī saɱvasati chavena patinā saha.

14. Sāmiko sīlavā hoti vadaññū vītamaccharo,
Bhariyā hoti dussīlā kadariyā paribhāsikā,
Sāpi devā saɱvasati devena patinā saha.

15. Ubho saddhā vadaññū ca saññatā dhammajīvino,
Te honti jānipatayo aññamaññaɱ piyaɱvadā.

16. Atthā sampacurā honti phāsatthaɱ upajāyati.
Amittā dummanā honti ubhinnaɱ samasīlinaɱ.

17. Idha dhammaɱ caritvāna samasīlabbatā ubho,
Nandino devalokasmiɱ modanti kāmakāminoti.

4. 2. 1. 3.
( Paṭhama (nakula) samajīvīsuttaɱ )

5. Ekaɱ samayaɱ bhagavā bhaggesu viharati suɱsumāragire 1 bhesakalāvane 2 migadāye. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena nakulapituno gahapatissa nivesanaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.

1. Susumāragire machasaɱ 2. Bhesakaṭṭhāvane machasaɱ.

[BJT Page 118]

Atha kho nakulapitā ca gahapati nakulamātā ca gahapatānī yena bhagavā tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaɱ etadavoca:

Yato me bhante nakulamātā gahapatānī daharasseva daharā ānītā nābhijānāmi nakulamātaraɱ gahapatāniɱ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena. Iccheyyāma mayaɱ bhante diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaɱ passituɱ abhisamparāyañca aññamaññaɱ passitunti.

Nakulamātāpi kho gahapatānī bhagavantaɱ etadavoca: yatvāhaɱ bhante nakulapituno gahapatissa daharasseva daharā ānītā nābhijānāmi nakulapitaraɱ gahapatiɱ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena. Iccheyyāma mayaɱ bhante diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaɱ passituɱ. Abhisamparāyañca aññamaññaɱ passitunti.

[page 062] ākaŋkheyyuɱ ce gahapatayo ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaɱ passituɱ abhisamparāyañca aññamaññaɱ passituɱ. Ubho ca assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā. Te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaɱ passanti abhisamparāyañca aññamaññaɱ passantīti.

18. Ubho saddhā vadaññū ca saññatā dhammajīvino,
Te honti jānipatayo aññamaññaɱ piyaɱvadā.

19. Atthā sampacurā honti phāsatthaɱ upajāyati,
Amittā dummanā honti ubhinnaɱ samasīlinaɱ.

20. Idha dhammaɱ caritvāna samasīlabbatā ubho,
Nandino devalokasmiɱ modanti kāmakāminoti.

4. 2. 1. 6.

( Dutiya (nakula) samajīvīsuttaɱ)

6. Ākaŋkheyyuɱ ce bhikkhave ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaɱ passituɱ abhisamparāyañca aññamaññaɱ passituɱ. Ubho ca assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā, te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaɱ passanti, abhisamparāyañca aññamaññaɱ passantīti.

21. Ubho saddhā vadaññū ca saññatā dhammajīvino,
Te honti jānipatayo aññamaññaɱ piyaɱvadā.

22. Atthā sampacurā honti phāsatthaɱ upajāyati,
Amittā dummanā honti ubhinnaɱ samasīlinaɱ.

23. Idha dhammaɱ caritvāna samasīlabbatā ubho,
Nandino devalokasmiɱ modanti kāmakāminoti.

[BJT Page 120]

4. 2. 1. 7

( Suppavāsāsuttaɱ )

7. Ekaɱ samayaɱ bhagavā koliyesu viharati sajjanelaɱ 1 nāma koliyānaɱ nigamo. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppavāsāya koliyadhītāya nivesanaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaɱ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi, sampavāresi. Atha kho suppavāsā [page 063] koliyadhītā bhagavantaɱ bhuttāviɱ onītapattapāṇiɱ ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho suppavāsaɱ koliyadhītaraɱ bhagavā etadavoca:

Bhojanaɱ suppavāse dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaɱ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri?

Āyuɱ deti vaṇṇaɱ deti sukhaɱ deti balaɱ deti. Āyuɱ kho pana datvā āyussa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaɱ datvā vaṇṇassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Sukhaɱ datvā sukhassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Balaɱ datvā balassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaɱ suppavāse dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaɱ imāni cattāri ṭhānāni detīti.

24. Susaŋkhataɱ bhojanaɱ yā dadāti suciɱ paṇītaɱ 2 rasasā upetaɱ,
Sā dakkhiṇā ujjugatesu dinnā caraṇopapannesu mahaggatesu,
Puññena puññaɱ saɱsandamānā mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.

25. Etādisaɱ yaññamanussarantā ye vedajātā vicaranti loke. ,
Vineyya maccheramalaɱ samūlaɱ aninditā saggamupenti ṭhānanti.

4. 2. 1. 8.
( Sudatta anāthapiṇḍika suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ:)

8. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ bhagavā etadavoca:

Bhojanaɱ gahapati dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaɱ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri?

[page 064] āyuɱ deti, vaṇṇaɱ deti, sukhaɱ deti, balaɱ deti. Āyuɱ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaɱ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Sukhaɱ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Balaɱ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaɱ gahapati dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaɱ imāni cattāri ṭhānāni detīti.

26. Yo saññatānaɱ paradattabhojinaɱ kālena sakkacca dadāti bhojanaɱ,
Cattāri ṭhānāni anuppavecchati āyuñca vaṇṇañca sukhaɱ balañca.

27. So āyudāyī baladāyī sukhaɱ vaṇṇaɱ dado naro, *
Dīghāyu yasavā hoti yattha yatthūpapajjatīti.

1. Pajjanīlaɱ machasaɱ. Pajjanelaɱ syā. Kaɱ. 2. Supaṇītaɱ kaɱ.
* So āyudāyī vaṇṇadāyī sukhaɱ balaɱ dado naromachasaɱ. Sukhaɱ balaɱ dado naro katthaci.

[BJT Page 122]

4. 2. 1. 9.

( Bhojanadāyakasuttaɱ )

9. Bhojanaɱ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaɱ cattāri ṭhānāni deti.
Katamāni cattāri?

Āyuɱ deti, vaṇṇaɱ deti, sukhaɱ deti, balaɱ deti. Āyuɱ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaɱ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Sukhaɱ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Balaɱ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaɱ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaɱ imāni cattāri ṭhānāni detīti.

28. Yo saññatānaɱ paradattabhojinaɱ kālena sakkacca dadāti bhojanaɱ,
Cattāri ṭhānāni anuppavecchati āyuñca vaṇṇañca sukhaɱ balaɱ ca.

29. So āyudāyī baladāyī sukhaɱ vaṇṇaɱ dado naro,
Dīghāyu yasavā hoti yattha yatthūpapajjatīti.

4. 2. 1. 10

( Gihīsāmīcipaṭipadāsuttaɱ )

10. [page 065] atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ bhagavā etadavoca:

Catūhi kho gahapati dhammehi samannāgato ariyasāvako gihīsāmīcipaṭipadaɱ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniɱ saggasaɱvattanikaɱ. Katamehi catūhi?

Idha gahapati ariyasāvako bhikkhusaŋghaɱ paccupaṭṭhito hoti cīvarena, bhikkhusaŋghaɱ paccupaṭṭhito hoti piṇḍapātena, bhikkhusaŋghaɱ paccupaṭṭhito hoti senāsanena, bhikkhusaŋghaɱ paccupaṭṭhito hoti gilānapaccayabhesajjaparikkhārena.

Imehi kho gahapati catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako gihīsāmīcipaṭipadaɱ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniɱ saggasaɱvattanikanti.

30. Gihīsāmicipaṭipadaɱ paṭipajjanti paṇḍitā,
Sammaggate sīlavante cīvarena upaṭṭhitā,
Piṇḍapātasayanena gilānapaccayena ca.

31. Tesaɱ divā ca ratto ca sadā puññaɱ pavaḍḍhati,
Saggañca kamatiṭṭhānaɱ kammaɱ katvāna bhaddakanti.

Puññābhisandavaggo paṭhamo.

Tassuddānaɱ:

Dve puññābhisandā dve saɱvāsā dve ca honti samajīvino,
Suppavāsā sudatto ca bhojanaɱ gihīsāmīcināti.

[BJT Page 124]

2. Pattakammavaggo.

4. 2. 2. 1.

(Pattakammasuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ)

11. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ bhagavā etadavoca:

[page 066] cattāro'me gahapati dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Bhogā me uppajjantu sahadhammenāti, ayaɱ paṭhamo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiɱ.

Bhoge laddhā sahadhammena yaso maɱ abbhuggacchatu sahañātīhi saha-upajjhāyehīti ayaɱ dutiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiɱ.

Bhoge laddhā sahadhammena yasaɱ laddhā sahañātīhi saha-upajjhāyehi ciraɱ jīvāmi dīghamaddhāyuɱ pālemīti, ayaɱ tatiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiɱ.

Bhoge laddhā sahadhammena, yasaɱ laddhā sahañātīhi saha-upajjhāyehi ciraɱ jīvitvā dīghamaddhāyuɱ pāletvā, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjāmīti, ayaɱ catuttho dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiɱ.

Ime kho gahapati cattāro dhammā iṭṭhā kantā manāpā
Dullabhā lokasmiɱ.

Imesaɱ kho gahapati catunnaɱ dhammānaɱ iṭṭhānaɱ kantānaɱ manāpānaɱ dullabhānaɱ lokasmiɱ cattāro dhammā paṭilābhāya saɱvattanti. Katame cattāro?

Saddhāsampadā sīlasampadā cāgasampadā paññāsampadā.

Katamā ca gahapati saddhāsampadā? Idha gahapati ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiɱ, itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavāti. Ayaɱ vuccati gahapati saddhāsampadā.

Katamā ca gahapati sīlasampadā? Idha gahapati ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaɱ vuccati gahapati sīlasampadā.

[BJT Page 126]

Katamā ca gahapati cāgasampadā? Idha gahapati ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, muttācāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato. Ayaɱ vuccati gahapati cāgasampadā.

Katamā ca gahapati paññāsampadā: abhijjhāvisamalobhābhibhūtena [page 067] gahapati cetasā viharanto akiccaɱ karoti kiccaɱ aparādheti, akiccaɱ karonto kiccaɱ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaɱsati. Vyāpādābhibhūtena gahapati cetasā viharanto akiccaɱ karoti kiccaɱ aparādheti akiccaɱ karonto kiccaɱ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaɱsati. Thīnamiddhābhibhūtena gahapati cetasā viharanto akiccaɱ karoti, kiccaɱ aparādheti. Akiccaɱ karonto kiccaɱ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaɱsati. Uddhaccakukkuccābhibhūtena gahapati cetasā viharanto akiccaɱ karoti, kiccaɱ aparādheti. Akiccaɱ karonto kiccaɱ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaɱsati. Vicikicchābhibhūtena gahapati cetasā viharanto akiccaɱ karoti, kiccaɱ aparādheti. Akiccaɱ karonto kiccaɱ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaɱsati.

Sa kho so gahapati ariyasāvako abhijjhāvisamalobho cittassa
Upakkilesoti iti viditvā abhijjhāvisamalobhaɱ cittassa upakkilesaɱ pajahati. Vyāpādo cittassa upakkilesoti iti viditvā vyāpādāɱ cittassa upakkilesaɱ pajahati. Thīnamiddhaɱ cittassa upakkilesoti iti viditvā thīnamiddhaɱ cittassa upakkilesaɱ pajahati. Uddhaccakukkuccaɱ cittassa upakkilesoti iti viditvā uddhaccakukkuccaɱ cittassa upakkilesaɱ pajahati. Vicikicchā cittassa upakkilesoti iti viditvā vicikicchā cittassa upakkilesaɱ pajahati.

Yato ca kho gahapati ariyasāvakassa abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīṇo hoti, vyāpādo cittassa upakkilesoti iti viditvā vyāpādo cittassa upakkileso pahīṇo hoti, thīnamiddhaɱ cittassa upakkilesoti iti viditvā thīnamiddhaɱ cittassa upakkileso pahīṇo hoti, uddhaccakukkuccaɱ cittassa upakkilesoti iti viditvā uddhaccakukkuccaɱ cittassa upakkileso pahīṇo hoti. Vicikicchā cittassa upakkilesoti iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīṇo hoti. Ayaɱ vuccati gahapati ariyasāvako mahāpañño puthupañño āpāthadaso paññāsampanno. Ayaɱ vuccati gahapati paññāsampadā.

Imesaɱ kho gahapati catunnaɱ dhammānaɱ iṭṭhānaɱ kattānaɱ manāpānaɱ dullabhānaɱ lokasmiɱ ime cattāro dhammā paṭilābhāya saɱvattanti.

[BJT Page 128]

Sa kho so gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi cattāri kammāni kattā hoti. Katamāni cattāri?

Idha gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaɱ sukheti pīneti sammā sukhaɱ pariharati, mātāpitaro sukheti pīneti sammā sukhaɱ pariharati. Puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīneti sammā sukhaɱ pariharati. Mittāmacce sukheti pīneti sammā sukhaɱ pariharati. Idamassa paṭhamaɱ ṭhānagataɱ hoti pattagataɱ āyatanaso paribhuttaɱ.

[page 068] puna ca paraɱ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato 1 dāyādato vā. Tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiɱ attānaɱ karoti. Idamassa dutiyaɱ ṭhānagataɱ hoti pattagataɱ āyatanaso paribhuttaɱ.

Puna ca paraɱ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañca balī kattā hoti: ñātibaliɱ atithibaliɱ pubbapetabaliɱ rājabaliɱ devatābaliɱ. Idamassa tatiyaɱ ṭhānagataɱ hoti pattagataɱ āyatanaso paribhuttaɱ.

Puna ca paraɱ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā. Ekamattānaɱ damenti, ekamattānaɱ samenti, ekamattānaɱ parinibbāpenti. Tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ sagga saɱvattanikaɱ. Idamassa catutthaɱ ṭhānagataɱ hoti pattagataɱ āyatanaso paribhuttaɱ.

Sa kho so gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi imāni cattāri pattakammāni kattā hoti.

Yassa kassaci gahapati aññatra imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaɱ gacchanti. Ime vuccanti gahapati bhogā aṭṭhānagatā appattagatā anāyatanaso paribhuttā.

Yassa kassaci gahapati imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaɱ gacchanti. Ime vuccanti gahapati bhogā ṭhānagatā pattagatā āyatanaso paribhuttāti.

1. Appiyato vā machasaɱ.

[BJT Page 130]

32. Bhuttā bhogā bhatā 2 bhaccā vitiṇṇā āpadāsu me,
Uddhaggā dakkhiṇā dinnā atho pañcabalī katā.

33. Upaṭṭhitā sīlavanto saññatā brahmacārayo,
Yadatthaɱ bhogaɱ iccheyya paṇḍito gharamāvasaɱ,
[page 069] so me attho anuppatto kataɱ ananutāpiyaɱ.

34. Etaɱ anussaraɱ macco ariyadhamme ṭhito naro,
Idha ceva naɱ pasaɱsanti pecca sagge ca modatīti.

4. 2. 2. 2.

( Anaṇasuttaɱ)

12. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ bhagavā etadavoca:

Cattārimāni gahapati sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaɱ samayena samayaɱ upādāya. Katamāni cattāri?

Atthisukhaɱ bhogasukhaɱ anaṇasukhaɱ 2 anavajjasukhaɱ.

Katamañca gahapati atthisukhaɱ? Idha gahapati kulaputtassa bhogā honti
Uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā. So bhogā me atthi uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhāti adhigacchati sukhaɱ, adhigacchati somanassaɱ. Idaɱ vuccati gahapati atthisukhaɱ.

Katamañca gahapati bhogasukhaɱ? Idha gahapati kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi bhoge ca bhuñjati, puññāni ca karoti. So uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi bhoge ca bhuñjāmi puññāni ca karomīti adhigacchati sukhaɱ, adhigacchati somanassaɱ. Idaɱ vuccati gahapati bhogasukhaɱ.

Katamañca gahapati anaṇasukhaɱ? Idha gahapati kulaputto na kassaci kiñci dhāreti appaɱ vā bahuɱ vā. So na kassaci kiñci dhāremi appaɱ vā bahuɱ vāti adhigacchati sukhaɱ, adhigacchati somanassaɱ. Idaɱ vuccati gahapati anaṇasukhaɱ.

Katamañca gahapati anavajjasukhaɱ? Idha gahapati ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. So [page 070] anavajjenamhi kāyakammena samannāgato, anavajjena vacīkammena samannāgato, anavajjena manokammena samannāgatoti adhigacchati sukhaɱ, adhigacchati somanassaɱ. Idaɱ vuccati gahapati anavajjasukhaɱ.

1. Bhaṭā syā. Kaɱ. 2. Ānaṇyasukhaɱ machasaɱ.

[BJT Page 132]

Imāni kho gahapati cattāri sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaɱ samayena samayaɱ upādāyāti.

35. Anaṇaɱ sukhaɱ ñatvāna 1 atho atthisukhaɱ sare,
Bhuñjaɱ bhogaɱ sukhaɱ macco tato paññā vipassati. *

36. Vipassamāno jānāti ubho bhāge sumedhaso,
Anavajjasukhassetaɱ kalaɱ nāgghati soḷasintī.

4. 2. 2. 3.

( Sabrahmasuttaɱ )

13. Sabrahmakāni bhikkhave tāni kulāni yesaɱ puttānaɱ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbācariyakāni bhikkhave tāni kulāni yesaɱ puttānaɱ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbadevatāni bhikkhave tāni kulāni yesaɱ puttānaɱ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sāhuneyyakāni bhikkhave tāni kulāni yesaɱ puttānaɱ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti.

Brahmāti bhikkhave mātāpitunnaɱ 2 etaɱ adhivacanaɱ. Pubbācariyāti bhikkhave mātāpitunnaɱ etaɱ adhivacanaɱ. Pubbadevāti bhikkhave mātāpitunnaɱ etaɱ adhivacanaɱ. Āhuneyyāti bhikkhave mātāpitunnaɱ etaɱ adhivacanaɱ. Taɱ kissa hetu?

Bahukārā bhikkhave mātāpitaro puttānaɱ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāroti.

37. Brahmāti mātāpitaro pubbācariyāti vuccare,
Āhuneyyā ca puttānaɱ pajāya anukampakā,
Tasmā hi ne namasseyya sakkareyyātha paṇḍito.

38. Annena atha pānena vatthena sayanena ca,
Ucchādane nahāpane pādānaɱ dhovanena ca.

39. Tāya naɱ paricariyāya mātāpitusu paṇḍitā,
Idha ceva naɱ pasaɱsanti pecca sagge ca modatīti.

4. 2. 2. 4.

(Nirayasuttaɱ)

14. [page 071] catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.
40. Pāṇātipāto adinnādānaɱ musāvādo ca vuccati,
Paradāragamanañcāpi nappasaɱsanti paṇḍitāti.

1. Anavajjasukhaɱ ñatvā sīmu.
* Ānaṇyasukhaɱ ñatvāna atho atthi sukhaɱ saraɱ
Bhuñjaɱ bhogasukhaɱ macco tato paññā vipassati machasaɱ
2. Mātāpitūnaɱ machasaɱ.

[BJT Page 134]

4. 2. 2. 5.

(Rūpa (ppamāṇa) suttaɱ)

15. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasanno.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

41. Ye ca rūpena pāmiɱsu 1 ye ca ghosena anvagū,
Chandarāgavasūpetā na te jānanti taɱ janaɱ. 2.

42. Ajjhattañca na jānāti bahiddhā ca na passati,
Samantāvaraṇo bālo sa ve ghosena vuyhati.

43. Ajjhattañca na jānāti bahiddhā ca vipassati,
Bahiddhā phaladassāvī sopi ghosena vuyhati.

44. Ajjhattañca pajānāti bahiddhā ca vipassati,
Vinīvaraṇadassāvī na so ghosena vuyhati.

4. 2. 2. 6.

( Sarāga (puggala) suttaɱ)

16. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro? Sarāgo, sadoso, samoho, samāno.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

45. [page 072] sārattā rajanīyesu piyarūpābhinandino,
Mohena adhamā 3 sattā baddhā vaḍḍhenti bandhanaɱ.

46. Rāgajañca dosajañca mohajañcāpaviddasu,
Karonti akusalaɱ kammaɱ savighātaɱ dukhudrayaɱ.

47. Avijjānivutā posā andhabhūtā acakkhukā,
Yathā dhammā tathā santā tassevanti 4 na maññareti.

4. 2. 2. 7.

(Ahi(metta)suttaɱ)*

17. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaɱ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālakato hoti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etadavocuɱ:

1. Ye ca rūpe pamāṇiɱsu machasaɱ. 2. Nābhijānanti te chanā machasaɱ.
3. Āvutā machasaɱ. 4. Na tassevanti syā. Machasaɱ.
* Khandhaparittaɱ catubhāṇavārapāḷi.

[BJT Page 136]

Idha bhante sāvatthiyaɱ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālakatoti.

Nahanūna 1 so bhikkhave bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. Sace hi so bhikkhave bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so bhikkhave bhikkhu ahinā daṭṭho kālaɱ kareyya. Katamāni cattāri ahirājakulāni?

Virūpakkhaɱ ahirājakulaɱ, erāpathaɱ ahirājakulaɱ, chabyāputtaɱ ahirājakulaɱ, kaṇhāgotamakaɱ ahirājakulaɱ.

Nahanūna so bhikkhave bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena
Phari. Sace hi so bhikkhave bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, nahi so bhikkhave bhikkhu ahinā daṭṭho kālaɱ kareyya.

Anujānāmi bhikkhave imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituɱ, attaguttiyā attarakkhāya attaparittāyāti.

48. Virūpakkhehi me mettaɱ mettaɱ erāpathehi me,
Chabyāputtehi me mettaɱ mettaɱ kaṇhāgotamakehi ca.

49. Apādakehi me mettaɱ mettaɱ dipādakehi 2 me,
[page 073] catuppadehi me mettaɱ mettaɱ bahuppadehi me.

50. Mā maɱ apādako hiɱsi mā maɱ hiɱsi dipādako,
Mā maɱ catuppado hiɱsi mā maɱ hiɱsi bahuppado.

51. Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā ca kevalā,
Sabbe bhadrāni passantu mā kañci pāpamāgamā.

Appamāṇo buddho. Appamāṇo dhammo. Appamāṇo saŋgho. Pamāṇavantāni siriɱsapāni 3 ahivicchikā satapadī uṇṇānābhi sarabū mūsikā. Katā me rakkhā. Katā me parittā. Paṭikkamantu bhūtāni. So'haɱ namo bhagavato. Namo sattannaɱ sammāsambuddhānanti.

4. 2. 2. 8.

(Devadattasuttaɱ)

18. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaɱ ārabbha bhikkhū āmantesi:

Attavadhāya bhikkhave devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya bhikkhave devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

1. Na hi nūna machasaɱ. 2. Dvipādakehi machasaɱ 3. Sarīsapāni machasaɱ.

[BJT Page 138.]

Seyyathāpi bhikkhave kadali attavadhāya phalaɱ deti, parābhavāya phalaɱ deti, evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave veḷu attavadhāya phalaɱ deti, parābhavāya phalaɱ deti, evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave naḷo attavadhāya phalaɱ deti, parābhavāya phalaɱ deti, evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave assatarī attavadhāya gabbhaɱ gaṇhāti, evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādīti.

52. Phalaɱ ve kadaliɱ hanti phalaɱ veḷuɱ phalaɱ naḷaɱ,
Sakkāro kāpurisaɱ hanti gabbho assatariɱ yathā'ti.

4. 2. 2. 9.

(Padhānasuttaɱ)

19. [page 074] cattārimāni bhikkhave padhānāni. Katamāni cattāri?

Saɱvarappadhānaɱ, pahāṇappadhānaɱ, bhāvanappadhānaɱ, anurakkhaṇappadhānaɱ.

Katamañca bhikkhave saɱvarappadhānaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ anuppādāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati. Idaɱ vuccati bhikkhave saɱvarappadhānaɱ.

Katamañca bhikkhave pahāṇappadhānaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu uppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahāṇāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati. Idaɱ vuccati bhikkhave pahāṇappadhānaɱ.

Katamañca bhikkhave bhāvanappadhānaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ uppādāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati. Idaɱ vuccati bhikkhave bhāvanappadhānaɱ.

[BJT Page 140]

Katamañca bhikkhave anurakkhaṇappadhānaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu uppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ ṭhitiyā asammosāya bhīyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati. Idaɱ vuccati bhikkhave anurakkhaṇappadhānaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri padhānānīti.

53. Saɱvaro ca pahāṇaɱ ca bhāvanā anurakkhaṇā,
Ete padhānā cattāro desitādiccabandhunā
Yehi bhikkhu idhātāpī khayaɱ dukkhassa pāpuṇeti.

4. 2. 2. 10.

(Adhammikasuttaɱ)

20. Yasmiɱ bhikkhave samaye rājāno adhammikā honti, rājayuttāpi tasmiɱ samaye adhammikā honti. Rājayuttesu adhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiɱ samaye adhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu adhammikesu negamajānapadāpi tasmiɱ samaye adhammikā honti. Negamajānapadesu adhammikesu visamaɱ candimasuriyā [page 075] parivattanti. Visamaɱ candimasuriyesu parivattantesu visamaɱ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Visamaɱ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu visamaɱ rattindivā parivattanti. Visamaɱ rattindivesu parivattantesu visamaɱ māsaddhamāsā parivattanti. Visamaɱ māsaddhamāsesu parivattantesu visamaɱ utusaɱvaccharā parivattanti. Visamaɱ utusaɱvaccharesu parivattantesu visamaɱ vātā vāyanti visamā apañjasā. Visamaɱ vātesu vāyantesu visamesu apañjasesu devatā parikupitā bhavanti. Devatāsu parikupitāsu devo na sammādhāraɱ anuppavecchati. Deve na sammā dhāraɱ anuppavecchante visamapākīni sassāni bhavanti. Visamapākīni 1 bhikkhave sassāni manussā paribhuñjantā appāyukā ca honti. Dubbaṇṇā ca dubbalā ca bavhābādhā ca.

Yasmiɱ bhikkhave samaye rājāno dhammikā honti, rājayuttāpi tasmiɱ samaye dhammikā honti. Rājayuttesu dhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiɱ samaye dhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu dhammikesu negamajānapadāpi tasmiɱ samaye dhammikā honti. Negamajānapadesu dhammikesu samaɱ candimasuriyā parivattanti. Samaɱ candimasuriyesu parivattantesu samaɱ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Samaɱ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu samaɱ rattindivā parivattanti. Samaɱ rattindivesu parivattantesu samaɱ māsaddhamāsā parivattanti. Samaɱ māsaddhamāsesu parivattantesu samaɱ utusaɱvaccharā parivattanti. Samaɱ utusaɱvaccharesu parivattantesu samaɱ 2 vātā vāyanti samā pañjasā. Samaɱ 2 vātesu vāyantesu samesu pañjasesu devatā aparikupitā bhavanti. Devatāsu aparikupitāsu devo sammā dhāraɱ anuppavecchati. Deve sammā dhāraɱ anuppavecchante samapākīni sassāni bhavanti. Samapākīni bhikkhave sassāni manussā paribhuñjantā dīghāyukā ca honti. Vaṇṇavanto ca balavanto ca appābādhā cā'ti.

1. Visamapākānī machasaɱ 2. Avisamaɱ sīmu.

[BJT Page 142]

54. Gunnaɱ ce taramānānaɱ jimhaɱ gacchati puŋgavo,
Sabbā tā jimhaɱ gacchanti nette jimhaɱ gate sati.

55. Evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato,
So ce adhammaɱ carati pageva itarā pajā,
[page 076] sabbaɱ raṭṭhaɱ dukhaɱ seti rājā ce hotadhammiko.

56. Gunnaɱ ce taramānānaɱ ujuɱ gacchati puŋgavo,
Sabbā tā uju gacchanti nette ujugate sati.

57. Evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato,
So ceva 1 dhammaɱ carati pageva itarā pajā,
Sabbaɱ raṭṭhaɱ sukhaɱ seti rājā ce hoti dhammikoti.

Pattakammavaggo dutiyo.

Tassuddānaɱ:

Pattakammaɱ anaṇako sabrahma nirayā rūpena pañcamaɱ,
Sarāga ahinā devadatto padhānaɱ adhammikena cā'ti.

1. So sace machasaɱ.
[BJT Page 144]

3. Apaṇṇakavaggo

4. 2. 3. 1.

(Padhāna apaṇṇaka paṭipadāsuttaɱ)*

(Sāvatthi nidānaɱ)

21. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakataɱ 1 paṭipadaɱ paṭipanno hoti. Yoni cassa āraddhā hoti. Āsavānaɱ khayāya. Katamehi catūhi?

Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakataɱ paṭipadaɱ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti, āsavānaɱ khayāyāti.

4. 2. 3. 2.

(Diṭṭhiapaṇṇaka paṭipadāsuttaɱ)

22. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakataɱ 1 paṭipadaɱ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaɱ khayāya. Katamehi catūhi?
Nekkhammavitakkena, avyāpādavitakkena, avihiɱsāvitakkena, sammā diṭṭhiyā.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato [page 077] bhikkhu apaṇṇakataɱ paṭipadaɱ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaɱ khayāyāti.

4. 2. 3. 3.

(Asappurisavadhukāsuttaɱ)

23. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato asappuriso veditabbo. Katamehi catūhi?

Idha bhikkhave asappuriso yo hoti parassa avaṇṇo, taɱ apuṭṭhopi pātukaroti, ko pana vādo puṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambetvā 2 paripūraɱ vitthārena parassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti. Veditabbametaɱ bhikkhave asappuriso ayaɱ bhavanti.

Puna ca paraɱ bhikkhave asappuriso yo hoti parassa vaṇṇo, taɱ puṭṭho'pi na pātukaroti. Ko pana vādo apuṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambetvā aparipūraɱ avitthārena parassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti. Veditabbametaɱ bhikkhave asappuriso ayaɱ bhavanti.

Puna ca paraɱ bhikkhave asappuriso yo hoti attano avaṇṇo, taɱ puṭṭhopi na pātukaroti ko pana vādo apuṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambetvā aparipūraɱ avitthārena attano avaṇṇaɱ bhāsitā hoti. Veditabbametaɱ bhikkhave asappuriso ayaɱ bhavanti.

1. Apaṇṇakappaṭipadaɱ machasaɱ. 2. "Alampetvā" a. Alambitvā machasaɱ.
* Uddāne "āraddhaviriyo'ti padañca, "sammādiṭṭhiyā' ti padañca upādāya padhānasuttanti ca, diṭṭhisuttanti ca vuttaɱ.

[BJT Page 146]

Puna ca paraɱ bhikkhave asappuriso yo hoti attano vaṇṇo, taɱ apuṭṭhopi pātukaroti, ko pana vādo puṭṭhassa puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambetvā paripūraɱ vitthārena attano vaṇṇaɱ bhāsitā hoti. Veditabbametaɱ bhikkhave asappuriso ayaɱ bhavanti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato asappuriso veditabbo.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato sappuriso veditabbo. Katamehi catūhi?

Idha bhikkhave sappuriso yo hoti parassa avaṇṇo, taɱ puṭṭhopi na pātukaroti, ko pana vādo apuṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambetvā aparipūraɱ [page 078] avitthārena parassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti. Veditabbametaɱ bhikkhave sappuriso ayaɱ bhavanti.

Puna ca paraɱ bhikkhave sappuriso yo hoti parassa vaṇṇo, taɱ apuṭṭhopi pātukaroti, ko pana vādo puṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambetvā paripūraɱ vitthārena parassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti. Veditabbametaɱ bhikkhave sappuriso ayaɱ bhavanti.

Puna ca paraɱ bhikkhave sappuriso yo hoti attano avaṇṇo, taɱ apuṭṭhopi pātukaroti, ko pana vādo puṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambetvā paripūraɱ vitthārena attano avaṇṇaɱ bhāsitā hoti. Veditabbametaɱ bhikkhave sappuriso ayaɱ bhavanti.

Puna ca paraɱ bhikkhave sappuriso yo hoti attano vaṇṇo, taɱ puṭṭhopi na pātukaroti, ko pana vādo apuṭṭhassa. Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambetvā aparipūraɱ avitthārena attano vaṇṇaɱ bhāsitā hoti. Veditabbametaɱ bhikkhave sappuriso ayaɱ bhavanti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato sappuriso veditabbo.

Seyyathāpi bhikkhave vadhukā yaññadeva rattiɱ vā divasaɱ 1 vā ānītā hoti. Tāvadevassā tibbaɱ hirottappaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sassuyāpi sasurepi sāmikepi antamaso dāsakammakaraporisesu. Sā aparena samayena saɱvāsamanvāya vissāsamanvāya sassumpi sasurampi sāmikampi evamāha: apetha, kiɱ pana tumhe jānāthāti.

1. Divaɱ vā machasaɱ.

[BJT Page 148]

Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu yaññadeva rattiɱ vā divasaɱ vā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti, tāvadevassa tibbaɱ hirottappaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti bhikkhusu bhikkhunīsu upāsakesu upāsikāsu antamaso ārāmikasamaṇuddesesu. So aparena samayena saɱvāsamanvāya vissāsamanvāya ācariyampi upajjhāyampi evamāha: apetha, kiɱ pana tumhe jānāthāti.

Tasmātiha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ: adhunāgatavadhukāsamena cetasā
Viharissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

4. 2. 3. 4.

(Paṭhamaaggasuttaɱ)

24. [page 079] cattārimāni bhikkhave aggāni. Katamāni cattāri?

Sīlaggaɱ, samādhaggaɱ 1, paññaggaɱ, vimuttaggaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri aggānīti.

4. 2. 3. 5.

(Dutiyaaggasuttaɱ)

25. Cattārimāni bhikkhave aggāni, katamāni cattāri?

Rūpaggaɱ, vedanaggaɱ, saññaggaɱ, bhavaggaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri aggānīti.

4. 2. 3. 6.

(Kusinārāsuttaɱ)

26. Ekaɱ samayaɱ bhagavā kusinārāyaɱ viharati upavattane mallānaɱ sālavane, antarena yamakasālānaɱ parinibbāṇasamaye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussapi kaŋkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saŋghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha '' sammukhībhūto no satthā ahosi, nāsakkhimha bhagavantaɱ sammukhā paṭipucchitunti. '' Evaɱ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuɱ.

Dutiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi: siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussapi kaŋkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saŋghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha ''sammukhībhūto no satthā ahosi, nāsakkhimha bhagavantaɱ sammukhā paṭipucchitunti. '' Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuɱ.

Samādhiggaɱ machasaɱ.

[BJT Page 150]

Tatiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi: siyā kho pana bhikkhave
Ekabhikkhussapi kaŋkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saŋghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha '' sammukhībhūto no satthā ahosi, nāsakkhimha bhagavantaɱ sammukhā paṭipucchitunti. '' Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuɱ.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi. Siyā kho pana bhikkhave
Satthugāravenāpi na puccheyyātha, sahāyakopi bhikkhave sahāyakassa ārocetū ti. Evaɱ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuɱ.

[page 080] atha kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca: acchariyaɱ bhante, abbhutaɱ bhante. Evaɱ pasanno ahaɱ bhante imasmiɱ bhikkhusaŋghe, natthi imasmiɱ bhikkhusaŋghe ekabhikkhussapi kaŋkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saŋghe vā magge vā paṭipadāya vāti.

Pasādā kho tvaɱ ānanda vadesi. Ñāṇameva 1 hettha ānanda
Tathāgatassa, natthi imasmiɱ bhikkhusaŋghe ekabhikkhussapi kaŋkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saŋghe vā magge vā paṭipadāya vā.

Imesaɱ hi ānanda pañcannaɱ bhikkhusatānaɱ yo pacchimako bhikkhu, so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

4. 2. 3. 7.

(Acinteyyasuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ:)

27. Cattārimāni bhikkhave acinteyyāni na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Katamāni cattāri?

Buddhānaɱ bhikkhave buddhavisayo acinteyyo na cintetabbo, yaɱ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa.

Jhāyissa bhikkhave jhānavisayo acinteyyo na cintetabbo, yaɱ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa.

Kammavipāko bhikkhave acinteyyo na cintetabbo, yaɱ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa.

Lokacintā bhikkhave acinteyyā na cintetabbā, yaɱ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa.

Imāni kho bhikkhave cattāri acinteyyāni na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assāti.

1. Ñātameva katthaci.

[BJT Page 152]

4. 2. 3. 8.

(Dakkhiṇāvisuddhisuttaɱ)

28. Catasso imā bhikkhave dakkhiṇāvisuddhiyo. Katamā catasso?

Atthi bhikkhave dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthi bhikkhave dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthi bhikkhave dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthi bhikkhave dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

[page 081] kathañca bhikkhave dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato? Idha bhikkhave dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā. 1 Evaɱ kho bhikkhave dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.

Kathañca bhikkhave dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato? Idha bhikkhave dāyako hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā honti sīlavanto kalyāṇadhammā. Evaɱ kho bhikkhave dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato.

Kathañca bhikkhave dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato? Idha bhikkhave dāyako hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakāpi honti dussīlā pāpadhammā. Evaɱ kho bhikkhave dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.

Kathañca bhikkhave dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca? Idha bhikkhave dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakāpi honti sīlavanto kalyāṇadhammā. Evaɱ kho bhikkhave dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

Imā kho bhikkhave catasso dakkhiṇā visuddhiyoti.

4. 2. 3. 9.

(Vaṇijjāsuttaɱ)

29. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaɱ etadavoca:

Ko nu kho bhante hetu, ko paccayo, yena midh'ekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā chedagāminī hoti? Ko pana bhante hetu, ko paccayo yena midh'ekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā na yathādhippāyaɱ hoti?

1. Paṭiggāhako hoti dussīlo pāpadhammosyā

[BJT Page 154]

Ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena midh'ekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā yathādhippāyaɱ hoti? Ko pana bhante hetu, ko paccayo, yena midh'ekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā parādhippāyā hotīti?

Idha sāriputta ekacco samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā upasaŋkamitvā pavāreti: vada bhante paccayenāti. So [page 082] yena pavāreti, taɱ na deti. So ce tato cuto itthattaɱ āgacchati. So yaññadeva vaṇijjaɱ payojeti, sāssa hoti chedagāminī.

Idha pana sāriputta ekacco samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā upasaŋkamitvā pavāreti: vada bhante paccayenāti. So yena pavāreti. Taɱ na yathādhippāyaɱ deti. So ce tato cuto itthattaɱ āgacchati, so yaññadeva vaṇijjaɱ payojeti, sāssa hoti na yathādhippāyā.

Idha pana sāriputta ekacco samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā upasaŋkamitvā pavāreti: vada bhante paccayenāti. So yena pavāreti, taɱ yathādhippāyaɱ deti. So ce tato cuto itthattaɱ āgacchati. So yaññadeva vaṇijjaɱ payojeti, sāssa hoti yathādhippāyā.

Idha pana sāriputta ekacco samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā upasaŋkamitvā pavāreti: vada bhante paccayenāti. So yena pavāreti, taɱ parādhippāyaɱ deti. So ce tato cuto itthattaɱ āgacchati. So yaññadeva vaṇijjaɱ payojeti, sāssa hoti parādhippāyā. 1

Ayaɱ kho sāriputta hetu, ayaɱ paccayo, yena midh'ekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā chedagāminī hoti.

Ayaɱ pana sāriputta hetu, ayaɱ paccayo, yena midh'ekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā na yathādhippāyā hoti.

Ayaɱ kho sāriputta hetu, ayaɱ paccayo, yena midh'ekaccassa tādisā vaṇijjā payuttā yathādhippāyā hoti.

Ayaɱ pana sāriputta hetu, ayaɱ paccayo, yena midh'ekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā parādhippāyā hotīti.

1. Parādhippāyaɱ machasaɱ. Sīmu.

[BJT Page 156]

4. 2. 3. 10.

(Kambojasuttaɱ)

30. Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca.

Ko nu kho bhante hetu, ko paccayo, yena mātugāmo neva sabhāyaɱ nisīdati, na kammantaɱ payojeti, na kambojaɱ gacchatīti?

Kodhano ānanda mātugāmo, issukī ānanda mātugāmo, [page 083] maccharī ānanda mātugāmo, duppañño ānanda mātugāmo.

Ayaɱ kho ānanda hetu, ayaɱ paccayo, yena mātugāmo neva sabhāyaɱ nisīdati, na kammantaɱ payojeti, na kambojaɱ gacchatīti.

Apaṇṇakavaggo tatiyo.
Tassuddānaɱ:

Padhāna diṭṭhi'sappurisa vadhukā dve ca honti aggāni,
Kusinārā acintitaɱ dakkhiṇāya vaṇijjakambojena vaggo'ti.

[BJT Page 158]

4. Macalavaggo.

4. 2. 4. 1.

(Pāṇātipātīsuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ)

31. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge'ti

4. 2. 4. 2.

( Musāvādīsuttaɱ)

32. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

[page 084] catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Musāvādā paṭivirato hoti, pisunāvācā paṭivirato hoti, pharusāvācā paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge'ti.

4. 2. 4. 3.

(Vaṇṇasuttaɱ)

33. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati. Ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati. Ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaɱ upadaɱseti. Ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaɱ upadaɱseti.

[BJT Page 160]

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsati. Anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsati. Anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaɱ upadaɱseti. Anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaɱ upadaɱseti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge'ti.

4. 2. 4. 4.

(Kodhagarusuttaɱ)

34. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Kodhagaru hoti na saddhammagaru, makkhagaru hoti na saddhammagaru, lābhagaru hoti na saddhammagaru, sakkāragaru hoti na saddhammagaru.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

[page 085] catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Saddhammagaru hoti na kodhagaru, saddhammagaru hoti na makkhagaru, saddhammagaru hoti na lābhagaru, saddhammagaru hoti na sakkāragaru.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

[BJT Page 162]

4. 2. 4. 5.

( Tamotamaparāyanasuttaɱ )

35. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Tamotamaparāyano, tamojotiparāyano, jotitamaparāyano, jotijotiparāyano.

Kathañca bhikkhave puggalo tamo hoti tamaparāyano? Idha bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷidde appannapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo tamo hoti tamaparāyano.

Kathañca bhikkhave puggalo tamo hoti jotiparāyano? Idha bhikkhave ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷidde appannapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaɱ carati, vācāya sucaritaɱ carati, manasā sucaritaɱ carati. So kāyena sucaritaɱ caritvā vācāya sucaritaɱ caritvā manasā sucaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo tamo hoti jotiparāyano.

Kathañca bhikkhave puggalo joti hoti tamaparāyano? [page 086] idha bhikkhave ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittupakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā, vācāya duccaritaɱ caritvā, manasā duccaritaɱ caritvā, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo joti hoti tamaparāyano:

[BJT Page 164]

Kathañca bhikkhave puggalo joti hoti jotiparāyano? Idha bhikkhave ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittupakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaɱ carati, vācāya sucaritaɱ carati, manasā sucaritaɱ carati. So kāyena sucaritaɱ caritvā vācāya sucaritaɱ caritvā manasā sucaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo joti hoti joti parāyano.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 4. 6.

(Onatonata suttaɱ)

36. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Onatonato, onatunnato, unnatonato, unnatunnato.

Kathañca bhikkhave puggalo onatonato hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷidde appannapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So va hoti dubbaṇṇo duddasiko
Kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So
Kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo onatonato hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo onatunnato hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷidde appannapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaɱ carati, vācāya sucaritaɱ carati, manasā sucaritaɱ carati. So kāyena sucaritaɱ caritvā vācāya sucaritaɱ caritvā manasā sucaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo onatunnato hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo unnatonato hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo uccekule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittupakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo unnatonato hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo unnatunnato hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittupakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaɱ caritvā vācāya sucaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo unnatunnato hoti.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 166]

4. 2. 4. 7.

(Samaṇamacala puttasuttaɱ)

37. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇamacalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sekho hoti paṭipado anuttaraɱ yogakkhemaɱ patthayamāno viharati. Seyyathāpi bhikkhave [page 087] rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ābhiseko anabhisitto macalappatto, evameva kho bhikkhave bhikkhu sekho hoti paṭipado anuttaraɱ yogakkhemaɱ patthayamāno viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇamacalo hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. No ca kho aṭṭhavimokkhe kāyena phassitvā viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇapadumo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhevadhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Aṭṭha ca vimokkhe kāyena phassitvā viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇapadumo hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yācitova bahulaɱ cīvaraɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ senāsanaɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiɱ viharati, tyāssa manāpeneva bahulaɱ kāyakammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ vacīkammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ manokammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpaññeva bahulaɱ upahāraɱ upaharanti, appaɱ amanāpaɱ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utuparināmajāni vā visama parihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tānassa 1 na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ [page 088] paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.

1. Tāni me na bahudeva machasaɱ.

[BJT Page 168]

Yaɱ hi taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo' ti. Mameva taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo'ti. Ahaɱ hi bhikkhave yācitova bahulaɱ cīvaraɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ senāsanaɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiɱ viharāmi, te 1 maɱ manāpeneva bahulaɱ kāyakammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ vacīkammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ manokammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpaɱ yeva bahulaɱ upahāraɱ upaharanti, appaɱ amanāpaɱ. Yāni pana 2 tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utuparināmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni me na bahudeva uppajjanti appābādhohamasmi. Catunnaɱ kho pana jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi.

Yaɱ hi taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo'ti. Mameva taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo' ti.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 4. 8.

(Samaṇamacala saññojana suttaɱ)

38. Cattāro' me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ katame cattāro?

Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇamacalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā [page 089] sotāpanno hoti avinipātadhammo, niyato sambodhiparāyaṇo. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇamacalo hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha bhikkhave bhikkhu tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇapadumo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇapadumo hoti.
1. Me machasaɱ 2. Yāni kho machasaɱ.

[BJT Page 170]

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 4. 9.

(Samaṇamacala diṭṭhisuttaɱ)

39. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇamacalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaŋkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsatī hoti, sammāsamādhī hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇamacalo hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭhiko hoti, sammāsaŋkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsatī hoti, sammāsamādhī hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimuttī hoti. No ca kho aṭṭhavimokkhe kāyena phassitvā [page 090] viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇapadumo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaŋkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsatī hoti, sammāsamādhī hoti. Sammāñāṇī hoti, sammāvimuttī hoti, aṭṭha ca vimokkhe kāyena phassitvā viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇapadumo hoti:

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yācitova bahulaɱ cīvaraɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ senāsanaɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito, yācitova bahulaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiɱ viharati, tyāssa manāpeneva bahulaɱ kāyakammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ vacīkammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ manokammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpaññeva bahulaɱ upahāraɱ upaharanti, appaɱ amanāpaɱ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utuparināmajāni vā visama parihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā tānassa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.

Yaɱ hi taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya ' samaṇesu samaṇasukhumālo' ti mameva taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya ' samaṇesu samaṇasukhumālo 'ti. Ahaɱ hi bhikkhave yācitova bahulaɱ cīvaraɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjāmi appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ senāsanaɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiɱ viharāmi, te maɱ manāpenema bahulaɱ kāyakammena samudācaranti. Appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ vacīkammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ manokammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpaɱ yeva bahulaɱ upahāraɱ upaharanti, appaɱ amanāpaɱ. Yāni pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utuparināmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni me na bahudeva uppajjanti appādhohamasmi. Catunnaɱ kho pana jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Ānavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Yaɱ hi taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo'ti mameva taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo'ti.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

1. Phusitvā machasaɱ.

[BJT Page 172]

4. 2. 4. 10.

(Samaṇamacala khandhasuttaɱ)

40. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇamacalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sekho hoti appattamānaso, anuttaraɱ yogakkhemaɱ patthayamāno viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇamacalo hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha bhikkhave bhikkhu pañcasupādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati: iti rūpaɱ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo. Iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo. Iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo. Iti saŋkhārā, iti saŋkhārānaɱ samudayo, iti saŋkhārānaɱ atthagamo. Iti viññāṇaɱ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamoti. No ca kho aṭṭhavimokkhe kāyena phassitvā 1 viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇapadumo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu pañcasupādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati: iti rūpaɱ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo. Iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo. Iti saññā iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo. Iti saŋkhārā, iti saŋkhārānaɱ samudayo, iti saŋkhārānaɱ atthagamo. Iti viññāṇaɱ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa [page 091] atthagamoti. Aṭṭha ca vimokkhe kāyena phassitvā viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇapadumo hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yācitova bahulaɱ cīvaraɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ senāsanaɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjati, appaɱ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiɱ viharati, tyāssa manāpeneva bahulaɱ kāyakammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ vacīkammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ manokammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpaññeva bahulaɱ upahāraɱ upaharanti, appaɱ amanāpaɱ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utuparināmajāni vā visama parihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tānassa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.
Yaɱ hi taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya ' samaṇesu samaṇasukhumālo ' ti. Mameva taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya ' samaṇesu samaṇasukhumālo' ti. Ahaɱ hi bhikkhave yācitova bahulaɱ cīvaraɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ senāsanaɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yācitova bahulaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjāmi, appaɱ ayācito. Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiɱ viharāmi, te maɱ manāpeneva bahulaɱ kāyakammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ vacīkammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpeneva bahulaɱ manokammena samudācaranti, appaɱ amanāpena. Manāpaɱ yeva bahulaɱ upahāraɱ upaharanti, appaɱ amanāpaɱ. Yāni pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utuparināmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni me na bahudeva uppajjanti appābādhohamasmi. Catunnaɱ kho pana jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi.

Yaɱ hi taɱ bhikkhave sammāvadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo' ti mameva taɱ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya 'samaṇesu samaṇasukhumālo' ti.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

Macalavaggo catuttho.

Tassuddānaɱ:

Pāṇātipāto ca musā vaṇṇakodhatamonatā,
Putto saññojanaɱ ceva diṭṭhikhandhena te dasāti.

1. Phusitvā machasaɱ.

[BJT Page 174]

5. Asuravaggo

4. 2. 5. 1.

(Asurasuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ)

41. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Asuro asuraparivāro, asuro devaparivāro, devo asuraparivāro, devo devaparivāro.

Kathañca bhikkhave puggalo asuro hoti asuraparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo. Parisāpissa dussīlā hoti pāpadhammā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo asuro hoti asuraparivāro.

Kathañca bhikkhave puggalo asuro hoti devaparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo. Parisā ca khvassa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo asuro hoti devaparivāro.

Kathañca bhikkhave puggalo devo hoti asuraparivāro? [page 092] idha bhikkhave ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. Parisā ca khvassa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo devo hoti asuraparivāro.

Kathañca bhikkhave puggalo devo hoti devaparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. Parisā pissa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo devo hoti devaparivāro.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 5. 2.

(Paṭhamasamādhisuttaɱ)

Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa.

[BJT Page 176]

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo neva lābhī hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 5. 3.

(Dutiyasamādhisuttaɱ)

43. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo neva lābhī hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo lābhī hoti ajjhattaɱ [page 093] cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, tena bhikkhave puggalena ajjhattaɱ cetosamathe patiṭṭhāya adhipaññādhammavipassanāya yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo lābhī adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa. Tena bhikkhave puggalena adhipaññādhammavipassanāya patiṭṭhāya ajjhattaɱ cetosamathe yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī ce va hoti adhipaññā dhammavipassanāya, lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo neva lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Tena bhikkhave puggalena tesaɱ yeva kusalānaɱ dhammānaɱ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaɱ ca karaṇīyaɱ.

[BJT Page 178]

Seyyathāpi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tassa tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññaɱ ca kareyya, evameva kho bhikkhave tena puggalena tesaɱyeva kusalānaɱ dhammānaɱ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaɱ ca karaṇīyaɱ. So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, tena bhikkhave puggalena tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariɱ āsavānaɱ khayāya yogo karaṇīyo.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 5. 4.

( Tatiyasamādhisuttaɱ )

44. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

Idha [page 094] pana bhikkhave ekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo neva lābhī hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, tena bhikkhave puggalena yvāyaɱ puggalo lābhī adhipaññā dhammavipassanāya, so upasaŋkamitvā evamassa vacanīyo: kathaɱnu kho āvuso saŋkhārā daṭṭhabbā? Kathaɱ saŋkhārā sammasitabbā? Kathaɱ saŋkhārā vipassitabbāti? Tassa so yathādiṭṭhaɱ yathāviditaɱ vyākaroti: evaɱ kho āvuso saŋkhārā daṭṭhabbā, evaɱ saŋkhārā sammasitabbā, evaɱ saŋkhārā vipassitabbāti.

So aparena samayena lābhī ceva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

[BJT Page 180]

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo lābhī adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa. Tena bhikkhave puggalena yvāyaɱ puggalo lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa, so upasaŋkamitvā evamassa vacanīyo: "kathaɱ nu kho āvuso cittaɱ saṇṭhapetabbaɱ? Kathaɱ cittaɱ sannisādetabbaɱ? Kathaɱ cittaɱ ekodikattabbaɱ? Kathaɱ cittaɱ samādahātabbanti?. " Tassa so yathādiṭṭhaɱ yathāviditaɱ vyākaroti: "evaɱ kho āvuso cittaɱ saṇṭhapetabbaɱ, evaɱ cittaɱ sannisādetabbaɱ, evaɱ cittaɱ ekodikattabbaɱ, evaɱ cittaɱ samādahātabbanti. "

So aparena samayena lābhī ceva hoti adhipaññādhammavipassanāya, lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo neva lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, tena bhikkhave puggalena yvāyaɱ puggalo lābhī ceva ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya. So upasaŋkamitvā evamassa vacanīyo: "kathaɱnu kho āvuso cittaɱ saṇṭhapetabbaɱ? Kathaɱ cittaɱ sannisādetabbaɱ? Kathaɱ cittaɱ ekodikattabbaɱ? Kathaɱ cittaɱ samādahātabbaɱ? Kathaɱ saŋkhārā daṭṭhabbā? Kathaɱ saŋkhārā sammasitabbā? Kathaɱ saŋkhārā vipassitabbā?" Ti. Tassa so yathādiṭṭhaɱ yathāviditaɱ vyākaroti: "evaɱ kho āvuso cittaɱ saṇṭhapetabbaɱ, evaɱ cittaɱ sannisādetabbaɱ, evaɱ cittaɱ ekodikattabbaɱ, evaɱ cittaɱ samādahātabbaɱ, evaɱ saŋkhārā daṭṭhabbā, evaɱ saŋkhārā sammasitabbā evaɱ saŋkhārā vipassitabbā" ti.

So aparena [page 095] samayena lābhī ceva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca
Adhipaññādhammavipassanāya.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, tena bhikkhave puggalena tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariɱ āsavānaɱ khayāya yogo karaṇīyo.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 5. 6.

( Chavālātasuttaɱ )

45. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Nevattahitāya paṭipanno no parahitāya. Parahitāya paṭipanno no attahitāya. Attahitāya paṭipanno no parahitāya. Attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca.

1. Ceva machasaɱ.

[BJT Page 182]

Seyyathāpi bhikkhave chavālātaɱ ubhato padittaɱ majjhe gūthagataɱ neva gāme kaṭṭhatthaɱ pharati na araññe. Tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi yvāyaɱ puggalo nevattahitāya paṭipanno no parahitāya.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo parahitāya paṭipanno no attahitāya, ayaɱ imesaɱ dvinnaɱ puggalānaɱ abhikkantataro ca paṇītataro ca.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo attahitāya paṭipanno no parahitāya, ayaɱ imesaɱ tiṇṇaɱ puggalānaɱ abhikkantataro ca paṇītataro ca.

Tatra bhikkhave yvāyaɱ puggalo attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca, ayaɱ imesaɱ catunnaɱ puggalānaɱ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca.

Seyyathāpi bhikkhave gavā khīraɱ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaɱ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo, sappimaṇḍo tattha aggamakkhāyati, evameva kho bhikkhave yvāyaɱ puggalo attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca, ayaɱ imesaɱ catunnaɱ puggalānaɱ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca.

[page 096] ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 5. 6.

( Rāgavinayasuttaɱ)

46. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ, katame cattāro?

Attahitāya paṭipanno no parahitāya. Parahitāya paṭipanno no attahitāya. Neva attahitāya paṭipanno no parahitāya. Attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca.

Kathañca bhikkhave puggalo attahitāya paṭipanno no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā rāgavinayāya paṭipanno hoti, no paraɱ rāgavinayāya samādapeti. Attanā dosavinayāya paṭipanno hoti, no paraɱ dosavinayāya samādapeti. Attanā mohavinayāya paṭipanno hoti, no paraɱ mohavinayāya samādapeti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

[BJT Page 184]

Kathañca bhikkhave puggalo parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā na rāgavinayāya paṭipanno hoti, paraɱ rāgavinayāya samādapeti. Attanā na dosavinayāya paṭipanno hoti, paraɱ dosavinayāya samādapeti. Attanā na mohavinayāya paṭipanno hoti, paraɱ mohavinayāya samādapeti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya.

Kathañca bhikkhave puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā na rāgavinayāya paṭipanno hoti, no paraɱ rāgavinayāya samādapeti. Attanā na dosavinayāya paṭipanno hoti, no paraɱ dosavinayāya samādapeti. Attanā na mohavinayāya paṭipanno hoti, no paraɱ mohavinayāya samādapeti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

Kathañca bhikkhave puggalo attahitāya ca paṭipanno hoti, parahitāya ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā ca rāgavinayāya paṭipanno hoti, parañca rāgavinayāya samādapeti. Attanā ca dosavinayāya paṭipanno hoti, parañca dosavinayāya samādapeti. Attanā ca mohavinayāya paṭipanno hoti, parañca [page 097] mohavinayāya samādapeti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo attahitāya ca paṭipanno hoti, parahitāya ca.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 5. 7.

(Khippanisantisuttaɱ)

47. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Attahitāya paṭipanno no parahitāya. Parahitāya paṭipanno no attahitāya. Nevattahitāya paṭipanno no parahitāya. Attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca.

[BJT Page 186]

Kathañca bhikkhave puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānaɱ ca dhammānaɱ dhārakajātiko hoti. Dhatānaɱ ca dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti. Atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. No ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. No ca sandassako samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Evaɱ kho bhikkhave puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

Kathañca bhikkhave puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo na heva kho khippanisantī hoti kusalesu dhammesu no ca sutānaɱ dhammānaɱ dhārakajātiko hoti. No ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti. No ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Evaɱ kho bhikkhave puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya.

[page 098] kathañca bhikkhave puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo na heva kho khippanisantī hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaɱ dhammānaɱ dhārakajātiko hoti. No ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti. No ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. No ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. No ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Evaɱ kho bhikkhave puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

Kathañca bhikkhave puggalo attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaɱ dhārakajātiko hoti. Dhatānañca dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti. Atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo. Poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Evaɱ kho bhikkhave puggalo attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 188]

4. 2. 5. 8.

( Attahitasuttaɱ )

48. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Attahitāya paṭipanno no parahitāya. Parahitāya paṭipanno neva attahitāya. Neva attahitāya ca paṭipanno no parahitāya. Attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca.

Ime kho bhikkhave, cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 5. 9.

(Sikkhāpadasuttaɱ)

49. Cattāro'me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Attahitāya paṭipanno [page 099] no parahitāya. Parahitāya paṭipanno no attahitāya. Neva attahitāya ca paṭipanno no parahitāya. Attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca.

Kathañca bhikkhave puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā pāṇātipātā paṭivirato hoti, no ca paraɱ pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā adinnādānā paṭivirato hoti, no paraɱ adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, no paraɱ kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā musāvādā paṭivirato hoti, no paraɱ musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, no paraɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

Kathañca bhikkhave puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā pāṇātipātā appaṭivirato hoti, paraɱ pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā adinnādānā appaṭivirato hoti, paraɱ adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā kāmesu micchācārā appaṭivirato hoti, paraɱ kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā musāvādā appaṭivirato hoti, paraɱ musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭivirato hoti, paraɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti.

No paraɱ machasaɱ.

[BJT Page 190]

Evaɱ kho bhikkhave puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya.

Kathañca bhikkhave puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā pāṇātipātā appaṭivirato hoti, no paraɱ pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā adinnādānā appaṭivirato hoti, no paraɱ adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā kāmesu micchācārā appaṭivirato hoti, no paraɱ kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā musāvādā appaṭivirato hoti, no paraɱ musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭivirato hoti, no paraɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya.

Kathañca bhikkhave puggalo attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 2. 5. 10.

(Potaliyasuttaɱ)

50. [page 100] atha kho potaliyo paribbājako yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ 1 vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho potaliyaɱ paribbājakaɱ bhagavā etadavoca:

Cattāro'me potaliya, puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha potaliya, ekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.
Idha pana potaliya, ekacco puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana potaliya, ekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, nopi 2 vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

1. Sāraṇīyaɱ machasaɱ 2. No ca machasaɱ

[BJT Page 192]

Idha pana potaliya, ekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Ime kho potaliya, cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

Imesaɱ kho potaliya, catunnaɱ puggalānaɱ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cāti?

Cattāro'me bho gotama, puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bho gotama, ekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana bho gotama, ekacco puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana bho gotama, ekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, nopi vaṇṇārahassa ca vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana bho gotama, ekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Ime kho bho gotama, cattāro puggalā [page 101] santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

Imesaɱ bho gotama, catunnaɱ puggalānaɱ yvāyaɱ puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, nopi vaṇṇārahassa ca vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Ayaɱ me puggalo khamati imesaɱ catunnaɱ puggalānaɱ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taɱ kissa hetu? Abhikkantā hesā bho gotama yadidaɱ upekkhā' ti.

Cattāro ' me potaliya, puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha pana potaliya, ekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana potaliya, ekacco puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana potaliya, ekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, nopi vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana potaliya, ekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Ime kho potaliya, cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

Imesaɱ kho potaliya, catunnaɱ puggalānaɱ yvāyaɱ puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Ayaɱ imesaɱ catunnaɱ puggalānaɱ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taɱ kissa hetu? Abhikkantā hesā potaliya yadidaɱ tattha tattha kālaññutāti.

[BJT Page 194]

Cattāro'me bho gotama puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bho gotama, ekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, nopi vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana bho gotama, ekacco puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana bho gotama, ekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, nopi vaṇṇārahassa ca vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Idha pana bho gotama, ekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaɱ bhāsitā hoti bhūtaɱ tacchaɱ kālena.

Ime kho bho gotama cattāro puggalo santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

Imesaɱ bho gotama, catunnaɱ puggalānaɱ yvāyaɱ puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaɱ bhāsitā bhūtaɱ tacchaɱ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaɱ bhāsitā bhūtaɱ tacchaɱ kālena, ayaɱ me puggalo khamati imesaɱ catunnaɱ puggalānaɱ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taɱ kissa hetu? Abhikkantā hesā bho gotama yadidaɱ tattha tattha kālaññutāti.

Abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhagavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammaɱ ca bhikkhusaŋghaɱ ca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

Asuravaggo pañcamo.

Tassuddānaɱ:

Asuro tayo samādhi chavālātena pañcamaɱ,
Rāgānaɱ santi attahitāya sikkhapotalikena cā ti.

Dutiyo paṇṇāsako niṭṭhito.

[BJT Page 196]

3. Tatiyo paṇṇāsako,

1. Valāhakavaggo

4. 3. 1. 1.

(Paṭhamavalāhakasuttaɱ)

1. [page 102] ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Cattārome bhikkhave valāhakā. Katame cattāro?

Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. Ime kho bhikkhave cattāro valāhakā.

Evameva kho bhikkhave cattāro'me valāhakūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca.

Kathañca bhikkhave puggalo gajjitā hoti no vassitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo bhāsitā hoti no kattā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo gajjitā hoti no vassitā. Seyyathāpi so bhikkhave valāhako gajjitā no vassitā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo vassitā hoti no gajjitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo kattā hoti no bhāsitā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo vassitā hoti no gajjitā. Seyyathāpi so bhikkhave valāhako vassitā no gajjitā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo neva gajjitā hoti no vassitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo neva bhāsitā hoti no kattā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo neva gajjitā hoti no vassitā. Seyyathāpi so bhikkhave valāhako neva gajjitā hoti no vassitā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

[BJT Page 198]

Kathañca bhikkhave puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo bhāsitā ca hoti kattā ca. Evaɱ kho bhikkhave puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca. Seyyathāpi so bhikkhave valāhako gajjitā ca vassitā ca, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Ime kho bhikkhave cattāro valāhakūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 1. 2.

(Dutiyavalāhakasuttaɱ)

[PTS Page 103 2.] Cattāro'me bhikkhave valāhakā. Katame cattāro?

Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. Ime kho bhikkhave cattāro valāhakā.

Evameva kho bhikkhave cattāro'me valāhakūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca.

Kathañca bhikkhave puggalo gajjitā hoti no vassitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo gajjitā hoti no vassitā. Seyyathāpi so bhikkhave valāhako gajjitā no vassitā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo vassitā hoti no gajjitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo neva dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo vassitā hoti no gajjitā. Seyyathāpi so bhikkhave valāhako vassitā no gajjitā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

[BJT Page 200]

Kathañca bhikkhave puggalo neva gajjitā hoti no vassitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaɱ na pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo neva gajjitā hoti no vassitā. Seyyathāpi so bhikkhave valāhako neva gajjitā no vassitā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca. Seyyathāpi so bhikkhave valāhako gajjitā ca vassitā ca, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.
[page 104]
Ime kho bhikkhave cattāro valāhakūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 1. 3.

( Kumbhasuttaɱ )

3. Cattāro'me bhikkhave kumbhā. Katame cattāro?

Tuccho pihito, pūro vivaṭo, tuccho vivaṭo, pūro pihito. Ime kho cattāro kumbhā.

Evameva kho bhikkhave cattāro'me kumbhūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Tuccho pihito, pūro vivaṭo, tuccho vivaṭo, pūro pihito.

[BJT Page 202]

Kathañca bhikkhave puggalo tuccho hoti pihito? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkha samudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo tuccho hoti pihito. Seyyathāpi so bhikkhave kumbho tuccho pihito, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo pūro hoti vivaṭo? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkha samudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo pūro hoti vivaṭo. Seyyathāpi so bhikkhave kumbho pūro vivaṭo, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo tuccho hoti vivaṭo? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo tuccho hoti vivaṭo. Seyyathāpi so bhikkhave kumbho tuccho vivaṭo, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo pūro hoti pihito? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ [page 105] dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkha samudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo pūro hoti pihito. Seyyathāpi so bhikkhave kumbho pūro pihito, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Ime kho bhikkhave cattāro kumbhūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 204]

4. 3. 1. 4.

(Udakarahadasuttaɱ)

4. Cattāro'me bhikkhave udakarahadā. Katame cattāro?

Uttāno gambhīrobhāso, gambhīro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhīro gambhīrobhāso. Ime kho bhikkhave cattāro udakarahadā.

Evameva kho bhikkhave cattāro'me udakarahadūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Uttāno gambhīrobhāso, gambhīro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhīro gambhīrobhāso.

Kathañca bhikkhave puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso. Seyyathāpi so bhikkhave udakarahado uttāno gambhīrobhāso, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo gambhīro hoti uttānobhāso? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo gambhīro hoti uttānobhāso. Seyyathāpi so bhikkhave udakarahado gambhīro uttānobhāso, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo uttāno hoti uttānobhāso? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo uttāno hoti uttānobhāso. Seyyathāpi so bhikkhave udakarahado uttāno uttānobhāso, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

[BJT Page 206]

[page 106] kathañca bhikkhave puggalo gambhīro hoti. Gambhīrobhāso? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo gambhīro hoti gambhīrobhāso. Seyyathāpi so bhikkhave udakarahado gambhīro gambhīrobhāso, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Ime kho bhikkhave cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 1. 5.

(Ambasuttaɱ)
5. Cattārimāni bhikkhave ambāni. Katamāni cattāri?

Āmaɱ pakkavaṇṇī, pakkaɱ āmavaṇṇi, āmaɱ āmavaṇṇi, pakkaɱ pakkavaṇṇī. Imāni kho bhikkhave cattāri ambāni.

Evameva kho bhikkhave cattāro'me ambūpamā1. Puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro

Āmo pakkavaṇṇī, pakko āmavaṇṇi, āmo āmavaṇṇi, pakko pakkavaṇṇī.

Kathañca bhikkhave puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī. [page 107] idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taɱ bhikkhave ambaɱ āmaɱ pakkavaṇṇī, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo pakko hoti āmavaṇṇī? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo pakko hoti āmavaṇṇī. Seyyathāpi taɱ bhikkhave ambaɱ pakkaɱ āmavaṇṇī, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

1. Cattāro ambūpamā machasaɱ.

[BJT Page 208]

Kathañca bhikkhave puggalo āmo hoti āmavaṇṇī? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo āmo hoti āmavaṇṇī seyyathāpi taɱ bhikkhave ambaɱ āmaɱ āmavaṇṇī, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaɱ hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taɱ bhikkhave ambaɱ pakkaɱ pakkavaṇṇī, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Ime kho bhikkhave cattāro ambūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 1. 6*
4. 3. 1. 7.

(Mūsikāsuttaɱ)

7. Catasso imā bhikkhave mūsikā. Katamā catasso?

Gādhaɱ kattā no vasitā, vasitā no gādhaɱ kattā, neva gādhaɱ kattā no vasitā, gādhaɱ kattā ca vasitā ca. Imā kho bhikkhave catasso mūsikā.

Evameva kho bhikkhave cattāro'me mūsikūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Gādhaɱ kattā no vasitā, vasitā no gādhaɱ kattā, neva gādhaɱ kattā no vasitā, gādhaɱ kattā ca vasitā ca.

[page 108] kathañca bhikkhave puggalo gādhaɱ kattā hoti vasitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo gādhaɱ kattā hoti no vasitā. Seyyathāpi sā bhikkhave mūsikā gādhaɱ kattā no vasitā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

'* Chaṭṭhaɱ uttānatthamevāti'aṭṭhakathāyaɱ dissati. Pāḷiyampana chaṭṭhaɱ suttaɱ na dissati.

[BJT Page 210]

Kathañca bhikkhave puggalo vasitā hoti no gādhaɱ kattā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaɱ na pariyāpuṇāti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo vasitā hoti no gādhaɱ kattā. Seyyathāpi sā bhikkhave mūsikā vasitā no gādhaɱ kattā. Tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo neva gādhaɱ kattā hoti no vasitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaɱ na pariyāpuṇāti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ nappajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ nappajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo neva gādhaɱ kattā hoti no vasitā. Seyyathāpi sā bhikkhave mūsikā neva gādhaɱ kattā no vasitā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo gādhaɱ kattā ca hoti vasitā ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaɱ pariyāpuṇāti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo gādhaɱ kattā ca hoti vasitā ca. Seyyathāpi sā bhikkhave mūsikā gādhaɱ kattā ca vasitā, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Ime kho bhikkhave cattāro mūsikūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 1. 8.

(Balivaddasuttaɱ)

8. Cattāro'me bhikkhave balivaddā. Katame cattāro?

[page 109] sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo. Ime kho bhikkhave cattāro balivaddā.

Evameva kho bhikkhave cattāro'me balivaddūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

[BJT Page 212]

Katame cattāro? Sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo.

Kathañca bhikkhave puggalo sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo? Idha bhikkhave ekacco puggalo sakaɱ parisaɱ 1 ubbejetā hoti, no paraparisaɱ. Evaɱ kho bhikkhave puggalo sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo. Seyyathāpi so bhikkhave balivaddo sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo paragavacaṇḍo hoti no sagavacaṇḍo? Idha bhikkhave ekacco puggalo paraparisaɱ ubbejetā hoti no sakaparisaɱ. Evaɱ kho bhikkhave puggalo paragavacaṇḍo hoti no sagavacaṇḍo. Seyyathāpi so bhikkhave balivaddo paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo? Idha bhikkhave ekacco puggalo sakaparisañca ubbejetā hoti paraparisañca. Evaɱ kho bhikkhave puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca. Seyyathāpi so bhikkhave balivaddo sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo neva sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo? Idha bhikkhave ekacco puggalo neva sakaparisaɱ ubbejetā hoti no paraparisaɱ. Evaɱ kho bhikkhave puggalo neva sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo. Seyyathāpi so bhikkhave balivaddo neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Ime kho bhikkhave cattāro balivaddūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

1. Sakaparisaɱ machasaɱ. Syā.

[BJT Page 214]

4. 3. 1. 9.

(Rukkhasuttaɱ)

9. Cattāro'me bhikkhave rukkhā. Katame cattāro?

[page 110] pheggu phegguparivāro, pheggu sāraparivāro, sāro phegguparivāro, sāro sāraparivāro. Ime kho bhikkhave cattāro rukkhā.

Evameva kho bhikkhave cattāro'me rukkhūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Pheggu phegguparivāro, pheggu sāraparivāro, sāro phegguparivāro, sāro sāraparivāro.

Kathañca bhikkhave puggalo pheggu hoti phegguparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo. Parisāpissa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo pheggu hoti phegguparivāro. Seyyathāpi so bhikkhave rukkho pheggu phegguparivāro, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo pheggu hoti sāraparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo, parisā ca khvassa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo pheggu hoti sāraparivāro. Seyyathāpi so bhikkhave rukkho pheggu sāraparivāro, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo sāro hoti phegguparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. Parisā ca khvassa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo sāro hoti phegguparivāro, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo sāro hoti sāraparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. Parisāpissa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo sāro hoti sāraparivāro. Seyyathāpi so bhikkhave rukkho sāro sāraparivāro, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Ime kho bhikkhave cattāro rukkhūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 216]

4. 3. 1. 10.

( Āsivisasuttaɱ )

10. Cattāro'me bhikkhave āsivisā. Katame cattāro?

Āgataviso na ghoraviso, ghoraviso na āgataviso, āgataviso ca ghoraviso ca, nevāgataviso na ghoraviso. Ime kho bhikkhave cattāro āsivisā.

[page 111] evameva kho bhikkhave cattāro'me āsivisūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Āgataviso na ghoraviso, ghoraviso na āgataviso, āgataviso ca ghoraviso ca, neva āgataviso na ghoraviso.

Kathañca bhikkhave puggalo āgataviso hoti na ghoraviso? Idha bhikkhave ekacco puggalo abhiṇhaɱ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaɱ anuseti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo āgataviso hoti na ghoraviso. Seyyathāpi so bhikkhave āsiviso āgataviso na ghoraviso, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo ghoraviso hoti na āgataviso? Idha bhikkhave ekacco puggalo na heva kho abhiṇhaɱ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaɱ anuseti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo ghoraviso hoti na āgataviso. Seyyathāpi so bhikkhave āsiviso ghoraviso na āgataviso, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo abhiṇhaɱ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaɱ anuseti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca. Seyyathāpi so bhikkhave āsiviso āgataviso ca ghoraviso ca, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Kathañca bhikkhave puggalo nevāgataviso hoti na ghoraviso? Idha bhikkhave ekacco puggalo na heva kho abhiṇhaɱ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaɱ anuseti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo nevāgataviso na ghoraviso, seyyathāpi so bhikkhave āsiviso nevāgataviso na ghoraviso, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Ime kho bhikkhave cattāro āsivisūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

Valāhaka vaggo paṭhamo.

Tassuddānaɱ:

Dve valāhakā ca kumbha udakarahadā dve honti ambāni mūsikā balivaddā rukkhā āsivisena te dasāti. *

* Etthā pi suttamekaɱ ūnaɱ.

[BJT Page 218]

2. Kesivaggo

4. 3. 2. 1.

(Kesisuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ)

11. Atha [page 112] kho kesi assadammasārathī yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho kesiɱ assadammasārathiɱ bhagavā etadavoca:

Tvaɱ ca khvāsi, 1 kesi, saññāto 2 assadammasārathi. Kathaɱ pana tvaɱ kesī, assadammaɱ vinesīti?

Ahaɱ kho bhante assadammaɱ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemīti.

Sace te kesi, assadammo saṇhenapi vinayaɱ na upeti, pharusenapi vinayaɱ na upeti, saṇhapharusenapi vinayaɱ na upeti, kinti naɱ karosīti?

Sace me bhante assadammo saṇhenapi vinayaɱ na upeti, pharusenapi vinayaɱ na upeti, saṇhapharusenapi vinayaɱ na upeti, hanāmi naɱ bhante. Taɱ kissa hetu? Mā me ācariyakulassa avaṇṇo ahosīti.

Bhagavā pana bhante anuttaro purisadammasārathī, kathaɱ pana bhante bhagavā purisadammaɱ vinetīti. 3?

Ahaɱ kho kesi, purisadammaɱ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemi. Tatiradaɱ kesi, saṇhasmiɱ: iti kāyasucaritaɱ, iti kāyasucaritassa vipāko. Iti vacīsucaritaɱ, iti vacīsucaritassa vipāko. Iti manosucaritaɱ, iti manosucaritassa vipāko. Iti devā, iti manussā.

Tatiradaɱ kesi, pharusasmiɱ: iti kāyaduccaritaɱ, iti kāyaduccaritassa vipāko. Iti vacīduccaritaɱ, iti vacīduccaritassa vipāko. Iti manoduccaritaɱ iti manoduccaritassa vipāko. Iti nirayo, iti tiracchānayoni, iti pettivisayo.

Tatiradaɱ kesi, saṇhapharusasmiɱ. Iti kāyasucaritaɱ, iti kāyasucaritassa vipāko. Iti kāyaduccaritaɱ, iti kāyaduccaritassa vipāko. Iti vacīsucaritaɱ, iti vacīsucaritassa vipāko. Iti vacīduccaritaɱ, iti vacīduccaritassa vipāko. Iti manosucaritaɱ, iti manosucaritassa vipāko. Iti manoduccaritaɱ, iti manoduccaritassa vipāko. Iti devā, iti manussā, iti nirayo, iti tiracchānayoni, iti pettivisayoti.

1. Tvaɱ khosi: machasaɱ.
2. Paññāto machasaɱ.
3. Dametīti aṭṭhakathā.

[BJT Page 220]

Sace te bhante purisadammo saṇhena vinayaɱ na upeti, [page 113] pharusena vinayaɱ na upeti, saṇhapharusena vinayaɱ na upeti, kinti naɱ bhagavā karotīti?

Sace me kesi, purisadammo saṇhena vinayaɱ na upeti, pharusena vinayaɱ na upeti, saṇhapharusena vinayaɱ na upeti, hanāmi naɱ kesīti.

Na kho bhante bhagavato pāṇātipāto kappati. Atha ca pana bhagavā evamāha: hanāmi naɱ kesīti.

Saccaɱ kesi, na tathāgatassa pāṇātipāto kappati. Api ca so purisadammo saṇhena vinayaɱ na upeti, pharusena vinayaɱ na upeti, saṇhapharusena vinayaɱ na upeti, na tathāgato vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññati. Napi viññū sabrahmacārī vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti. Vadho hesa kesi, ariyassa vinaye yaɱ na tathāgato vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññati. Napi viññū sabrahmacārī vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññantīti.

So hi nūna bhante suvadho hoti yaɱ na tathāgato vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññati. Napi viññū sabrahmacārī vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññantīti.

Abhikkantaɱ bhante, abhikkantaɱ bhante, seyyathāpi bhante, nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaɱ bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammaɱ ca bhikkhusaɱghaɱ ca. Upāsakaɱ maɱ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

4. 3. 2. 2.

(Assājānīyajava suttaɱ)

12. Catūhi bhikkhave aŋgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rāja bhoggo. Rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati.

Katamehi catūhi? Ajjavena, javena, khantiyā, soraccena.

Imehi kho bhikkhave catūhi aŋgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati.

Evameva kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Katamehi catūhi? Ajjavena javena khantiyā soraccena.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato [page 114] bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

[BJT Page 222]

4. 3. 2. 3.

(Assājānīyapatodasuttaɱ)

13. Cattārome bhikkhave bhadrā assājānīyā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco bhadro assājānīyo patodacchāyaɱ disvā saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati: "kiɱnu kho maɱ ajja assadammasārathī kāraṇaɱ kāressati, kimassāhaɱ patikaromī"ti. Eva rūpopi bhikkhave idhekacco bhadro assājāniyo hoti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo bhadro assājānīyo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco bhadro assājānīyo naheva kho patodacchāyaɱ disvā saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati, api ca kho lomavedhaviddho saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati: "kiɱnu kho maɱ ajja assadammasārathī kāraṇaɱ kāressati, kimassāhaɱ patikaromī"ti. Evarūpopi bhikkhave idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo bhadro assājānīyo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco bhadro assājānīyo naheva kho patodacchāyaɱ disvā saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati, napi lomavedhaviddho saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati. Api ca kho cammavedhaviddho saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati: "kiɱnu kho maɱ ajja assadammasārathī kāraṇaɱ kāressati, kimassāhaɱ patikaromī"ti. Evarūpopi bhikkhave idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo bhadro assājānīyo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco bhadro assājānīyo naheva kho patodacchāyaɱ disvā saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati, napi lomavedhaviddho saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati. Napi cammavedhaviddho saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati. Api ca kho aṭṭhivedhaviddho saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati: [page 115] "kiɱnu kho maɱ ajja assadammasārathī kāraṇaɱ kāressati, kimassāhaɱ patikaromī"ti. Evarūpopi bhikkhave idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho bhadro assājānīyo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

Ime kho bhikkhave cattāro bhadrā assājānīyā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

Evameva kho bhikkhave cattārome bhadrā purisājānīyā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

[BJT Page 224]

Idha bhikkhave ekacco bhadro purisājānīyo suṇāti amukasmiɱ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālakato vāti. So tena saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati. Saɱviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaɱ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so bhikkhave bhadro assājāniyo patodacchāyaɱ disvā saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ bhadraɱ purisājānīyaɱ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo bhadro purisājānīyo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco bhadro purisājānīyo naheva kho suṇāti amukasmiɱ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālakato vā ti. Api ca kho sāmaɱ passati. Itthiɱ vā purisaɱ vā dukkhitaɱ vā kālakataɱ vā. So tena saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati. Saɱviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaɱ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so bhikkhave bhadro assājānīyo lomavedhaviddho saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ bhadraɱ purisājānīyaɱ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo bhadro purisājānīyo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco bhadro purisājānīyo naheva kho suṇāti amukasmiɱ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālakato vā ti, napi sāmaɱ passati. Itthiɱ vā purisaɱ vā dukkhitaɱ vā kālakataɱ vā. Api ca khvassa ñāti vā sālohito vā dukkhito vā hoti kālakato vā. So tena saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati. [page 116] saɱviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaɱ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so bhikkhave bhadro assājānīyo cammavedhaviddho saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ bhadraɱ purisājānīyaɱ vadāmi, evarūpopi bhikkhave idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo bhadro purisājānīyo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco bhadro purisājānīyo naheva kho suṇāti amukasmiɱ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālakato vā ti. Napi sāmaɱ passati itthiɱ vā purisaɱ vā dukkhitaɱ vā kālakataɱ vā. Napissa ñāti vā sālohito vā dukkhito vā hoti kālakato vā. Api ca kho sāmaññeva phuṭṭho hoti sārīrikāhi vedanāhi dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi asātāhi amanāpāhi pāṇaharāhi. So tena saɱvijjati, saɱvegaɱ āpajjati, saɱviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaɱ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so bhikkhave bhadro assājānīyo aṭṭhivedhaviddho saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati, tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ bhadraɱ purisājānīyaɱ vadāmi, evarūpopi bhikkhave idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho bhadro purisājānīyo santo saɱvijjamāno lokasmiɱ.

Ime kho bhikkhave cattāro bhadrā purisājānīyā santo saɱvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 226]

4. 3. 2. 4.

(Nāgasuttaɱ)

14. Catūhi bhikkhave aŋgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati. Katamehi catūhi?

Idha bhikkhave rañño nāgo sotā ca hoti hantā ca khantā ca gantā ca.

Kathañca bhikkhave rañño nāgo sotā hoti, idha bhikkhave rañño nāgo yamenaɱ hatthidammasārathī kāraṇaɱ kāreti yadi vā katapubbaɱ yadi vā akatapubbaɱ, taɱ aṭṭhikatvā 1 manasi katvā sabbaɱ cetaso 2 samannāharitvā ohitasoto suṇāti. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo sotā hoti.

Kathañca bhikkhave rañño nāgo hantā hoti? Idha bhikkhave rañño nāgo saŋgāmagato hatthimpi hanti 3 hatthāruhampi hanti 3 assampi hanti assāruhampi [page 117] hanti rathampi hanti rathikampi hanti pattikampi hanti. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo hantā hoti.

Kathañca bhikkhave rañño nāgo khantā hoti? Idha bhikkhave rañño nāgo saŋgāmagato khamo hoti sattippahārānaɱ usuppahārānaɱ 4 asippahārānaɱ pharasuppahārānaɱ bheripaṇavasaŋkhatiṇavaninnādasaddānaɱ. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo khantā hoti.

Kathañca bhikkhave rañño nāgo gantā hoti? Idha bhikkhave rañño nāgo yamenaɱ hatthidammasārathī disaɱ peseti yadi vā gatapubbaɱ yadi vā agatapubbaɱ, taɱ khippaññeva 5 gantā hoti. Evaɱ kho bhikkhave rañño nāgo gantā hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi aŋgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati.

Evameva kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Katamehi catūhi? Idha bhikkhave bhikkhu sotā ca hoti hantā ca khantā ca gantā ca.

Kathañca bhikkhave bhikkhu sotā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhikatvā manasi katvā sabbaɱ cetaso 2 samannāharitvā ohitasoto dhammaɱ suṇāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu sotā hoti.

1. Aṭṭhiɱ katvāmachasaɱ. 2. Sabbacetasāmachasaɱ. 3. Āhantimachasaɱ.
4. Asippahārānaɱ usupahārānaɱmachasaɱ. 5. Khippamevamachasaɱ.

[BJT Page 228]

Kathañca bhikkhave bhikkhu hantā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti 1 vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Uppannaɱ vyāpādavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Uppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu hantā hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu khantā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaɱsamakasavātātapasiriɱsapasamphassānaɱ duruttānaɱ durāgatānaɱ vacanapathānaɱ, [page 118] uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tibbānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ adhivāsikajātiko hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu khantā hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu gantā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yā disā agatapubbā iminā dīghena addhunā yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaɱ, taɱ khippaññeva gantā hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu gantā hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

4. 3. 2. 5.

(Ṭhānasuttaɱ)

15. Cattārimāni bhikkhave ṭhānāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave ṭhānaɱ amanāpaɱ kātuɱ, tañca kayiramānaɱ anatthāya saɱvattati. Atthi bhikkhave ṭhānaɱ amanāpaɱ kātuɱ, tañca kayiramānaɱ atthāya saɱvattati. Atthi bhikkhave ṭhānaɱ manāpaɱ kātuɱ, tañca kayiramānaɱ anatthāya saɱvattati. Atthi bhikkhave ṭhānaɱ manāpaɱ kātuɱ, tañca kayiramānaɱ atthāya saɱvattati.

Tatra bhikkhave yamidaɱ ṭhānaɱ amanāpaɱ kātuɱ, tañca kayiramānaɱ anatthāya saɱvattati, idaɱ bhikkhave ṭhānaɱ ubhayeneva na kattabbaɱ maññati. Yampidaɱ ṭhānaɱ amanāpaɱ kātuɱ, imināpi taɱ na kattabbaɱ maññati. Yampidaɱ ṭhānaɱ kayiramānaɱ anatthāya saɱvattati, imināpi na kattabbaɱ maññati. Idaɱ bhikkhave ṭhānaɱ ubhayeneva na kattabbaɱ maññati.

Tatra bhikkhave yamidaɱ ṭhānaɱ amanāpaɱ kātuɱ, tañca kayiramānaɱ atthāya saɱvattati, imasmiɱ bhikkhave ṭhāne bālo ca paṇḍito ca veditabbo purisatthāme purisaviriye purisaparakkame. Na bhikkhave bālo iti paṭisañcikkhati, 'kiñcāpi kho idaɱ ṭhānaɱ amanāpaɱ kātuɱ, atha carahidaɱ ṭhānaɱ kayiramānaɱ atthāya saɱvattatī'ti. So taɱ ṭhānaɱ na karoti. Tassa taɱ ṭhānaɱ akayiramānaɱ anatthāya saɱvattati. Paṇḍito ca kho bhikkhave iti paṭisaɱcikkhati: 'kiñcāpi kho idaɱ ṭhānaɱ amanāpaɱ kātuɱ, atha [page 119] carahidaɱ ṭhānaɱ kayiramānaɱ atthāya saɱvattatī'ti. So taɱ ṭhānaɱ karoti. Tassa taɱ ṭhānaɱ kayiramānaɱ atthāya saɱvattatīti.

1. Vinodeti hanti machasaɱ.

[BJT Page 230]

Tatra bhikkhave yamidaɱ ṭhānaɱ manāpaɱ kātuɱ, tañca kayiramānaɱ anatthāya saɱvattati. Imasmimpi bhikkhave ṭhāne bālo ca paṇḍito ca veditabbo purisatthāme purisaviriye purisaparakkame. Na bhikkhave bālo iti paṭisaɱcikkhati: 'kiñcāpi kho idaɱ ṭhānaɱ manāpaɱ kātuɱ, atha carahidaɱ ṭhānaɱ kayiramānaɱ anatthāya saɱvattatī'ti. So taɱ ṭhānaɱ karoti. Tassa taɱ ṭhānaɱ kayiramānaɱ anatthāya saɱvattati. Paṇḍito ca kho bhikkhave iti paṭisaɱcikkhati: 'kiñcāpi kho idaɱ ṭhānaɱ manāpaɱ kātuɱ, atha carahidaɱ ṭhānaɱ kayiramānaɱ anatthāya saɱvattatī'ti. So taɱ ṭhānaɱ na karoti. Tassa taɱ ṭhānaɱ akayiramānaɱ atthāya saɱvattati.

Tatra bhikkhave yamidaɱ ṭhānaɱ manāpaɱ kātuɱ, tañca kayiramānaɱ atthāya saɱvattati, idaɱ bhikkhave ṭhānaɱ ubhayeneva kattabbaɱ maññati. Yampidaɱ ṭhānaɱ manāpaɱ kātuɱ, imināpi taɱ kattabbaɱ maññati. Yampidaɱ ṭhānaɱ kayiramānaɱ atthāya saɱvattati, imināpi taɱ kattabbaɱ maññati. Idaɱ bhikkhave ṭhānaɱ ubhayeneva kattabbaɱ maññati.

Imāni kho bhikkhave cattāri ṭhānānīti.

4. 3. 2. 6.

(Appamādasuttaɱ)

16. Catūhi bhikkhave ṭhānehi appamādo karaṇīyo. Katamehi catūhi?

Kāyaduccaritaɱ bhikkhave pajahatha. Kāyasucaritaɱ bhāvetha. Tattha ca mā pamādattha. Vacīduccaritaɱ bhikkhave pajahatha. Vacīsucaritaɱ bhāvetha. Tattha ca mā pamādattha. Manoduccaritaɱ bhikkhave pajahatha. Manosucaritaɱ bhāvetha. Tattha ca mā pamādattha. Micchādiṭṭhiɱ bhikkhave pajahatha. Sammādiṭṭhiɱ bhāvetha. Tattha ca mā pamādattha.

[page 120] yato kho bhikkhave bhikkhuno kāyaduccaritaɱ pahīṇaɱ hoti, kāyasucaritaɱ bhāvitaɱ. Vacīduccaritaɱ pahīṇaɱ hoti, vacīsucaritaɱ bhāvitaɱ. Manoduccaritaɱ pahīṇaɱ hoti, manosucaritaɱ bhāvitaɱ. Micchādiṭṭhi pahīṇā hoti, sammādiṭṭhi bhāvitā. So na bhāyati samparāyikassa maraṇassāti.

[BJT Page 232]

4. 3. 2. 7.

(Ārakkhasuttaɱ)

17. Catusu bhikkhave ṭhānesu attarūpena appamādo saticetaso ārakkho karaṇīyo. Katamesu catusu?

Mā me rajanīyesu dhammesu cittaɱ rajjīti attarūpena appamādo saticetaso ārakkho karaṇīyo.

Mā me dosanīyesu dhammesu cittaɱ dussīti attarūpena appamādo saticetaso ārakkho karaṇīyo.

Mā me mohanīyesu dhammesu cittaɱ muyhīti attarūpena appamādo saticetaso ārakkho karaṇīyo.

Mā me madanīyesu dhammesu cittaɱ majjīti attarūpena appamādo saticetaso ārakkho karaṇīyo.

Yato kho bhikkhave bhikkhuno rajanīyesu dhammesu cittaɱ na rajjati vītarāgattā, dosanīyesu dhammesu cittaɱ na dussati vītadosattā, mohanīyesu dhammesu cittaɱ na muyhati vītamohattā, madanīyesu dhammesu cittaɱ na majjati vītamadattā, so nacchambhati, na kampati, na vedhati, na santāsaɱ āpajjati. Na ca pana samaṇavacanahetūpi gacchatīti.

4. 3. 2. 8.

(Saɱvejanīyasuttaɱ)

18. Cattārimāni bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saɱvejanīyāni ṭhānāni. Katamāni cattāri?

Idha tathāgato jātoti bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanīyaɱ saɱvejanīyaɱ ṭhānaɱ.

Idha tathāgato anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddhoti bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanīyaɱ saɱvejanīyaɱ ṭhānaɱ.

Idha tathāgato anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavattesīti bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanīyaɱ saɱvejanīyaɱ ṭhānaɱ.

Idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutoti bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanīyaɱ saɱvejanīyaɱ ṭhānaɱ.

[page 121] imāni kho bhikkhave cattāri saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saɱvejanīyāni ṭhānānīti.

[BJT Page 234]

4. 3. 2. 9.

(Bhayasuttaɱ)

19. Cattārimāni bhikkhave bhayāni. Katamāni cattāri? Jātibhayaɱ jarābhayaɱ vyādhibhayaɱ maraṇabhayaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri bhayānīti.

4. 3. 2. 10.

(Dutiyabhayasuttaɱ)

20. Cattārimāni bhikkhave bhayāni. Katamāni cattāri? Aggibhayaɱ udakabhayaɱ rājabhayaɱ corabhayaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri bhayānīti.

Kesīvaggo dutiyo*

3. Bhayavaggo

4. 3. 3. 1.

(Bhayasuttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ)

21. Cattārimāni bhikkhave bhayāni. Katamāni cattāri? Attānuvādabhayaɱ parānuvādabhayaɱ daṇḍabhayaɱ duggatibhayaɱ.

Katamañca bhikkhave attānuvādabhayaɱ? Idha bhikkhave ekacco iti paṭisaɱcikkhati: "ahaɱ ceva kho pana kāyena duccaritaɱ careyyaɱ. Vācāya duccaritaɱ careyyaɱ, manasā duccaritaɱ careyyaɱ, kiñca taɱ maɱ 1 attā sīlato na upavadeyyā" ti. So attānuvādabhayassa bhīto kāyaduccaritaɱ pahāya kāyasucaritaɱ bhāveti. Vacīduccaritaɱ pahāya vacīsucaritaɱ bhāveti. Manoduccaritaɱ pahāya manosucaritaɱ bhāveti. Suddhaɱ attānaɱ pariharati. Idaɱ vuccati bhikkhave attānuvādabhayaɱ.

Katamañca bhikkhave parānuvādabhayaɱ? [page 122] idha bhikkhave ekacco iti paṭisaɱcikkhati: ahañceva kho pana kāyena duccaritaɱ careyyaɱ, vācāya duccaritaɱ careyyaɱ, manasā duccaritaɱ careyyaɱ, kiɱ ca taɱ maɱ 1 pare sīlato na upavadeyyunti. So parānuvādabhayassa bhīto kāyaduccaritaɱ pahāya kāyasucaritaɱ bhāveti. Vacīduccaritaɱ pahāya vacīsucaritaɱ bhāveti. Manoduccaritaɱ pahāya manosucaritaɱ bhāveti. Suddhaɱ attānaɱ pariharati. Idaɱ vuccati bhikkhave parānuvādabhayaɱ.

*Tassuddānaɱ: kesī chavo patodo ca nāgo ṭhānena pañcamī
Appamādo ca ārakkho saɱvejanīyañca dve bhayānīti. Machasaɱ.
1. Yaɱ maɱ machasaɱ.

[BJT Page 236]

Katamañca bhikkhave daṇḍabhayaɱ? Idha bhikkhave ekacco passati coraɱ āgucāriɱ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā 1 kārente kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaŋgathālikampi karonte, saŋkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte, hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi karonte, balisamaɱsikampi karonte, kahāpaṇakampi karonte, khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaɱ chindante.

Tassa evaɱ hoti "yathārūpānaɱ kho pāpakānaɱ kammānaɱ hetu coraɱ āgucāriɱ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti: kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaŋgathālikampi karonti, saŋkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, balisamaɱsikampi karonti, kahāpaṇakampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaɱ chindanti. Ahaɱ ceva kho pana evarūpaɱ pāpakaɱ kammaɱ kareyyaɱ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuɱ: kasāhipi tāḷeyyuɱ, vettehipi tāḷeyyuɱ, addhadaṇḍakehipi tāḷeyyuɱ, hatthampi chindeyyuɱ, pādampi chindeyyuɱ, hatthapādampi chindeyyuɱ, kaṇṇampi chindeyyuɱ, nāsampi chindeyyuɱ, kaṇṇanāsampi chindeyyuɱ, bilaŋgathālikampi kareyyuɱ, saŋkhamuṇḍikampi kareyyuɱ, rāhumukhampi kareyyuɱ, jotimālikampi kareyyuɱ, hatthapajjotikampi kareyyuɱ, erakavattikampi kareyyuɱ, cīrakavāsikampi kareyyuɱ, eṇeyyakampi kareyyuɱ, balisamaɱsikampi kareyyuɱ, kahāpaṇakampi kareyyuɱ, khārāpatacchikampi kareyyuɱ, palighaparivattikampi kareyyuɱ, palālapīṭhakampi kareyyuɱ, tattenapi telena osiñceyyuɱ, sunakhehipi khādāpeyyuɱ, jīvantampi sūle uttāseyyuɱ, asināpi sīsaɱ chindeyyu"nti. So daṇḍabhayassa bhīto na paresaɱ pābhataɱ palumpanto vicarati. Idaɱ vuccati bhikkhave daṇḍabhayaɱ.

[page 123] katamañca bhikkhave duggatibhayaɱ? Idha bhikkhave ekacco iti paṭisaɱcikkhati: kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko abhisamparāyaɱ. Vacīduccaritassa pāpako vipāko abhisamparāyaɱ. Manoduccaritassa pāpako vipāko abhisamparāyaɱ. Ahaɱ ceva kho pana kāyena duccaritaɱ careyyaɱ, vācāya duccaritaɱ careyyaɱ, manasā duccaritaɱ careyyaɱ, kiñca taɱ sāhaɱ na kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjeyyanti. So duggatibhayassa bhīto kāyaduccaritaɱ pahāya kāyasucaritaɱ bhāveti. Vacīduccaritaɱ pahāya vacīsucaritaɱ bhāveti. Manoduccaritaɱ pahāya manosucaritaɱ bhāveti. Suddhaɱ attānaɱ pariharati. Idaɱ vuccati bhikkhave duggatibhayaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri bhayānīti.

1. Kammakaraṇā machasaɱ.

[BJT Page 238]

4. 3. 3. 2.

(Udakorohabhayasuttaɱ)

22. Cattārimāni bhikkhave bhayāni udakorohantassa pāṭikaŋkhitabbāni katamāni cattāri? Ūmibhayaɱ, kumbhīlabhayaɱ, āvaṭṭabhayaɱ, susukābhayaɱ, imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni udakorohantassa pāṭikaŋkhitabbāni.

Evameva kho bhikkhave idh'ekaccassa kulaputtassa imasmiɱ dhammavinaye saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito cattārimāni bhayāni pāṭikaŋkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmibhayaɱ, kumbhīlabhayaɱ, āvaṭṭabhayaɱ, susukābhayaɱ.

Katamañca bhikkhave ūmibhayaɱ? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti "otiṇṇomhi jātiyā jarā, maraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā" ti.

Tamenaɱ tathā pabbajitaɱ samānaɱ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: "evaɱ te abhikkamitabbaɱ. Evaɱ te paṭikkamitabbaɱ. Evaɱ te [page 124] āloketabbaɱ. Evaɱ te viloketabbaɱ. Evaɱ te sammiñjitabbaɱ. Evaɱ te pasāritabbaɱ. Evaɱ te saŋghāṭipattacīvaraɱ dhāretabbanti. "

Tassa evaɱ hoti: "mayaɱ kho pubbe agāriyabhūtā samānā aññe ovadāmapi anusāsāmapi. Ime panamhākaɱ puttamattā maññe, nattamattā maññe, ovaditabbaɱ anusāsitabbaɱ maññantī" ti. So kupito anattamano sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu ūmibhayassa bhīto sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvatto. Ūmibhayanti kho bhikkhave kodhupāyāsassetaɱ adhivacanaɱ. Idaɱ vuccati bhikkhave ūmibhayaɱ.

Katamañca bhikkhave kumbhīlabhayaɱ: idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti "otiṇṇomhi jātiyā jarā 1 maraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā" ti.

1. Jarāya machasaɱ.

[BJT Page 240]

Tamenaɱ tathā pabbajitaɱ samānaɱ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: "idaɱ te khāditabbaɱ, idaɱ te na khāditabbaɱ, idaɱ te bhuñjitabbaɱ, idaɱ te na bhuñjitabbaɱ, idaɱ te sāyitabbaɱ, idaɱ te na sāyitabbaɱ, idaɱ te pātabbaɱ, idaɱ te na pātabbaɱ. Kappiyaɱ te khāditabbaɱ, akappiyaɱ te na khāditabbaɱ, kappiyaɱ te bhuñjitabbaɱ, akappiyaɱ te na bhuñjitabbaɱ, kappiyaɱ te sāyitabbaɱ, akappiyaɱ te na sāyitabbaɱ, kappiyaɱ te pātabbaɱ, akappiyaɱ te na pātabbaɱ, kāle te pātabbaɱ, vikāle te na pātabbaɱ, kāle te khāditabbaɱ. Vikāle te na khāditabbaɱ, kāle te bhuñjitabbaɱ, vikāle te na bhuñjitabbaɱ, kāle te sāyitabbaɱ, vikāle te na sāyitabbanti".

Tassa evaɱ hoti: "mayaɱ kho pubbe agāriyabhūtā samānā yaɱ icchāma taɱ khādāma, yaɱ na icchāma taɱ na khādāma, yaɱ icchāma taɱ bhuñjāma, yaɱ na icchāma taɱ na bhuñjāma, yaɱ icchāma taɱ sāyāma. Yaɱ na icchāma na taɱ sāyāma, yaɱ icchāma taɱ pibāma, yaɱ na icchāma taɱ na pibāma, kappiyampi khādāma, akappiyampi khādāma, kappiyampi bhuñjāma, akappiyampi bhuñjāma, kappiyampi sāyāma, akappiyampi sāyāma, kappiyampi pibāma, akappiyampi pibāma, kālepi khādāma, vikālepi khādāma, kālepi bhuñjāma, vikālepi bhuñjāma, kālepi sāyāma, vikālepi sāyāma, kālepi [page 125] pibāma, vikālepi pibāma. Yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaɱ khādanīyaɱ vā bhojanīyaɱ vā denti, tatrāpime mukhāvaraṇaɱ maññe karontī"ti. So kupito anattamano sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu kumbhīlabhayassa bhīto sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvatto. Kumbhīlabhayanti kho bhikkhave odarikattassetaɱ adhivacanaɱ. Idaɱ vuccati bhikkhave kumbhīlabhayaɱ.

Katamañca bhikkhave āvaṭṭabhayaɱ? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti "otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā" ti. So evaɱ pabbajito samāno pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi. So tattha passati gahapatiɱ vā gahapatiputtaɱ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaɱ samaŋgibhūtaɱ paricārayamānaɱ. Tassa evaɱ hoti: "mayaɱ kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaŋgibhūtā paricārimha. Saɱvijjante kho pana me kule bhogā, sakkā bhoge ca bhuñjituɱ puññāni ca kātuɱ. Yannūnāhaɱ sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaɱ puññāni ca kareyyanti. " So sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu āvaṭṭabhayassa bhīto sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvatto. Āvaṭṭabhayanti kho bhikkhave pañcannetaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Idaɱ vuccati bhikkhave āvaṭṭabhayaɱ.

[BJT Page 242]

Katamañca bhikkhave susukābhayaɱ? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti " otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā" ti. So evaɱ pabbajito samāno pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya [page 126] pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaɱ dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā. Tassa mātugāmaɱ disvā dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā rāgo cittaɱ anuddhaɱseti. So rāgānuddhaɱsena cittena sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu susukābhayassa bhīto sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvatto. Susukābhayanti kho bhikkhave mātugāmassetaɱ adhivacanaɱ. Idaɱ vuccati bhikkhave susukābhayaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni idh'ekaccassa kulaputtassa imasmiɱ dhammavinaye saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitassa pāṭikaŋkhitabbānīti.

4. 3. 3. 3.

(Puggalasuttaɱ)

23. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco puggalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So tadassādeti. Tannikāmeti. Tena ca vittiɱ āpajja ti. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaɱ kurumāno brahmakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Brahmakāyikānaɱ bhikkhave devānaɱ kappo āyuppamāṇaɱ. Tattha puthujjano yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā nirayampi gacchati. Tiracchānayonimpi gacchati. Pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā tasmiɱyeva bhave parinibbāyati. Ayaɱ kho bhikkhave viseso, ayaɱ adhippāyo, idaɱ nānākaraṇaɱ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaɱ gatiyā upapattiyā sati.

[BJT Page 244]

[page 127] puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So tadassādeti. Tannikāmeti. Tena ca vittiɱ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaɱ kurumāno ābhassarānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Ābhassarānaɱ bhikkhave devānāɱ dve kappā āyuppamāṇaɱ. Tattha puthujjano yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā tasmiɱ yeva bhave parinibbāyati. Ayaɱ kho bhikkhave viseso. Ayaɱ adhippāyo. Idaɱ nānākaraṇaɱ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaɱ gatiyā upapattiyā sati.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvedeti yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So tadassādeti tannikāmeti tena ca vittiɱ āpajjati. Tattha [page 128] ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaɱ kurumāno subhakiṇhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Subhakiṇhānaɱ bhikkhave devānaɱ cattāro kappā āyuppamāṇaɱ. Tattha puthujjano yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā tasmiɱ yeva bhave parinibbāyati. Ayaɱ kho bhikkhave viseso, ayaɱ adhippāyo, idaɱ nānākaraṇaɱ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaɱ gatiyā upapattiyā sati.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So tadassādeti. Tannikāmeti. Tena ca vittiɱ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaɱ kurumāno vehapphalānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Vehapphalānaɱ bhikkhave devānaɱ pañcakappasatāni āyuppamāṇaɱ tattha puthujjano yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā tasmiɱ yeva bhave parinibbāyati. . 1

[BJT Page 246]
Ayaɱ kho bhikkhave viseso, ayaɱ adhippāyo, idaɱ nānākaraṇaɱ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaɱ gatiyā upapattiyā sati.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 3. 4
(Dutiyapuggalasuttaɱ)
24. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco puggalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā parammaraṇā suddhāvāsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Ayaɱ bhikkhave asādhāraṇā puthujjanehi.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā parammaraṇā suddhāvāsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Ayaɱ bhikkhave upapajjati. Ayaɱ bhikkhave upapatti asādhāraṇā puthujjanehi.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno. Sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ. Te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā parammaraṇā suddhāvāsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Ayaɱ bhikkhave upapajjati. Ayaɱ bhikkhave upapatti asādhāraṇā puthujjanehi.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaɱgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā parammaraṇā suddhāvāsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Ayaɱ bhikkhave upapatti asādhāraṇā puthujjanehi.
Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 3. 5.
(Tatiyapuggalasuttaɱ)

25. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā [page 129] ekaɱ disaɱ pharitvā viharati tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ, iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So tadassādeti taɱ nikāmeti tena ca vittiɱ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaɱ kurumāno brahmakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Brahmakāyikānaɱ bhikkhave devānaɱ kappo āyuppamāṇaɱ. Tattha puthujjano yāvatāyukā ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā nirayampi gacchati. Tiracchānayonimpi gacchati. Pettivisayampi gacchati.

[BJT Page 248]

Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānāɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā tasmiɱ yeva bhave parinibbāyati. Ayaɱ kho bhikkhave viseso ayaɱ adhippāyo idaɱ nānākaraṇaɱ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaɱ gatiyā upapattiyā sati.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo karuṇāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So tadassādeti taɱ nikāmeti tena ca vittiɱ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaɱ kurumāno ābhassarānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Ābhassarānaɱ bhikkhave devānaɱ dve kappā āyuppamāṇaɱ. Taɱ sabbaɱ khepetvā nirayampi gacchati. Tiracchānayonimpi gacchati. Pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā tasmiɱ. Yeva bhave parinibbāyati. Ayaɱ kho bhikkhave viseso ayaɱ adhippāyo idaɱ nānākaraṇaɱ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaɱ gatiyā upapattiyā sati.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo muditāsahagatena cetasā ekaɱ disā paritvā viharati tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ, iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ muditā sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So tadassādeti taɱ nikāmeti tena ca vittaɱ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaɱ kurumāno subhakiṇhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Subhakiṇhānaɱ bhikkhave devānaɱ cattāro kappā āyuppamāṇaɱ. Tattha puthujjano yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā nirayampi gacchati. Tiracchānayonimpi gacchati. Pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā tasmiɱ yeva bhave parinibbāyati. Ayaɱ kho bhikkhave viseso, ayaɱ adhippāyo. Idaɱ nānākaraṇaɱ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaɱ gatiyā upapattiyā sati.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo upekkhāsahagatena* cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ, iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So tadassādeti taɱ nikāmeti tena ca vittiɱ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaɱ kurumāno vehapphalānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Vehapphalānaɱ bhikkhave devānaɱ pañcakappasatāni āyuppamāṇaɱ. Tattha puthujjano yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā nirayampi gacchati. Tiracchānayonimpi gacchati. Pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaɱ ṭhatvā yāvatakaɱ tesaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ taɱ sabbaɱ khepetvā tasmiɱ yeva bhave parinibbāyati. Ayaɱ kho bhikkhave viseso ayaɱ adhippāyo. Idaɱ nānākaraṇaɱ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaɱ gatiyā upapattiyā sati.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 3. 6.
(Catutthapuggalasuttaɱ)

[page 130]
26. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?
Idha bhikkhave ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati. Tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā parammaraṇā suddhāvāsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Ayaɱ kho bhikkhave upapattī asādhāraṇā puthujjanehi.

Imesaɱ suttappadesānaɱ peyyālamukhānī 'sīmu, machasaɱ, potthakesu aṭṭhānapatitāni dissanti.
Syāmapotthake suttaɱ sampuṇṇameva dissati.

[BJT Page 250]
Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo karuṇāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati. Tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā parammaraṇā suddhāvāsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Ayaɱ bhikkhave upapatti asādhāraṇā puthujjanehi.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo muditāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati. Tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā parammaraṇā suddhāvāsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Ayaɱ bhikkhave upapatti asādhāraṇā puthujjanehi.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo upekkhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati. Tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā parammaraṇā suddhāvāsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjati. Ayaɱ bhikkhave upapatti asādhāraṇā puthujjanehi.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 3. 7
(Tathāgata acchariyasuttaɱ)

27. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavanti. Katame cattāro?

Yadā bhikkhave bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiɱ okkamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaɱ devānubhāvaɱ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaɱvutā andhakārā andhakāratimisā yatthimesaɱ candimasuriyānaɱ evaɱ mahiddhikānaɱ evaɱ mahānubhāvānaɱ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaɱ devānubhāvaɱ. Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaɱ sañjānanti "aññepi kira bho santi sattā idhūpapannā" ti.

[page 131] tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaɱ paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati.

Puna ca paraɱ bhikkhave yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchismā nikkhamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati. Atikkammeva devānaɱ devānubhāvaɱ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaɱvutā andhakārā andhakāratimisā yatthimesaɱ candimasuriyānaɱ evaɱ mahiddhikānaɱ evaɱ mahānubhāvānaɱ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānāɱ devānubhāvaɱ. Yepi tattha sattā upapannā, tepi tenobhāsena aññamaññaɱ sañjānanti "aññepi kira bho santi sattā idhūpapannā" ti.

[BJT Page 252]
Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaɱ dutiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati.
Puna ca paraɱ bhikkhave yadā tathāgato anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambujjhati, atha sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaɱ devānubhāvaɱ yāpi tā lokantarikā aghā asaɱvutā andhakārā andhakāratimisā yatthimesaɱ candimasuriyānaɱ evaɱ mahiddhikānaɱ evaɱ mahānubhāvānaɱ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaɱ devānubhāvaɱ. Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaɱ sañjānanti. "Aññepi kira bho santi sattā idhūpapannā" ti.

Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaɱ tatiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati.

Puna ca paraɱ bhikkhave yadā tathāgato anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavatteti, atha sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaɱ devānubhāvaɱ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaɱvutā andhakārā andhakāratimisā yatthimesaɱ candimasuriyānaɱ evaɱ mahiddhikānaɱ evaɱ mahānubhāvānaɱ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaɱ devānubhāvaɱ. Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaɱ sañjānanti "aññepi kira bho santi sattā idhūpapannā" ti.

Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaɱ catuttho acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati.

Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ime cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavantīti.

4. 3. 3. 8.
(Dutiyatathāgatacchariyasuttaɱ)

28. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavanti. Katame cattāro?
Ālayārāmā bhikkhave pajā ālayaratā ālayasammuditā sā tathāgatena anālaye dhamme desiyamāne sussūsati. Sotaɱ odahati. Aññācittaɱ upaṭṭhapeti.

Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaɱ paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati.

[BJT Page 254]
Mānārāmā bhikkhave pajā mānaratā mānasammuditā. Sā [page 132] tathāgatena mānavinaye dhamme desiyamāne sussūsati. Sotaɱ odahati. Aññācittaɱ upaṭṭhapeti.
Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaɱ dutiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati.
Anupasamārāmā bhikkhave pajā anupasamaratā anupasamasammuditā. Sā tathāgatena opasamike dhamme desiyamāne sussūsati. Sotaɱ odahati. Aññācittaɱ upaṭṭhapeti.

Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaɱ tatiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati.
Avijjāgatā bhikkhave pajā aṇḍabhūtā1. Pariyonaddhā sā tathāgatena avijjāvinaye dhamme desiyamāne sussūsati. Sotaɱ odahati. Aññācittaɱ upaṭṭhapeti. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaɱ catuttho acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati.

Tathāgatassa bhikkhave arahato sammā sambuddhassa pātubhāvā ime cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavantīti.

4. 3. 3. 9.
(Ānandacchariyasuttaɱ)

29. Cattārome bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā ānande. Katame cattāro?

Sace bhikkhave bhikkhuparisā ānandaɱ dassanāya upasaŋkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhammaɱ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave bhikkhuparisā hoti. Atha ānando tuṇhī bhavati.

Sace bhikkhave bhikkhunīparisā ānandaɱ dassanāya upasaŋkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhammaɱ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave bhikkhunīparisā hoti. Atha ānando tuṇhī bhavati.

Sace bhikkhave upāsakaparisā ānandaɱ dassanāya upasaŋkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tattha ve ānando dhammaɱ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave upāsakaparisā hoti. Atha ānando tuṇhī bhavati.

Sace bhikkhave upāsikāparisā ānandaɱ dassanāya upasaŋkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhamma bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave upāsikāparisā hoti. Atha ānando tuṇhī bhavati.

Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānandeti.

1. Andhabhūtā sīmu.

[BJT Page 256]
4. 3. 3. 10
(Cakkavattiacchariyasuttaɱ)

30. [page 133] cattārome bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi. Katame cattāro?

Sace bhikkhave khattiyaparisā rājānaɱ cakkavattiɱ dassanāya upasaŋkamati. Dassanena sā attamanā hoti. Tattha1. Ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave khattiyaparisā hoti. Atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati.

Sace bhikkhave brāhmaṇaparisā rājānaɱ cakkavattiɱ dassanāya upasaŋkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave brāhmaṇaparisā hoti. Atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati.

Sace bhikkhave gahapatiparisā rājānaɱ cakkavattiɱ dassanāya upasaŋkamati. Dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave gahapatiparisā hoti. Atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati.

Sace bhikkhave samaṇaparisā rājānaɱ cakkavattiɱ dassanāya upasaŋkamati dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave samaṇaparisā hoti. Atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati.

Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi.

Evameva kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande. Katame cattāro?

Sace bhikkhave bhikkhuparisā ānandaɱ dassanāya upasaŋkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhammaɱ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave bhikkhuparisā hoti. Atha ānando tuṇhī bhavati.

Sace bhikkhave bhikkhunīparisā ānandaɱ dassanāya upasaŋkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhammaɱ bhāsati bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave bhikkhunīparisā hoti. Atha ānando tuṇhī bhavati,

Sace bhikkhave upāsakaparisā ānandaɱ dassanāya upasaŋkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhammaɱ bhāsati bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave upāsakaparisā hoti. Atha ānando tuṇhī bhavati.

Sace bhikkhave upāsikaparisā ānandaɱ dassanāya upasaŋkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhammaɱ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva bhikkhave upāsikaparisā hoti. Atha ānando tuṇhī bhavati.

Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānandeti.

Bhayavaggo tatiyo*

1. Tatra machasaɱ.
*Tassuddānaɱ: attānuvāda ūmi ca dve ca nānā dve ca honti.
Mettā dve ca acchariyā aparā ca tathā duveti.

[BJT Page 258]
4. Puggalavaggo
4. 3. 4. 1
(Saɱyojanapuggalasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

51. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni appahīṇāni honti. Upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni honti. Bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni honti.

[page 134] idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīṇāni honti. Upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni honti. Bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni honti.

Idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīṇāni honti. Upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni pahīṇāni honti. Bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni honti.

Idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīṇāni honti. Upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni pahīṇāni honti. Bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni pahīṇāni honti.

Katamassa bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni appahīṇāni, upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni, bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni? Sakadāgāmissa1. Imassa kho bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni appahīṇāni upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni. Bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni.

Katamassa bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīṇāti, upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni, bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni? Uddhaɱsotassa akaniṭṭhagāmino. Imassa kho bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīṇāni. Upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni. Bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni.

Katamassa bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīṇāni, upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni pahīṇāni, bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni? Antarāparinibbāyissa. Imassa kho bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīṇāni. Upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni pahīṇāni. Bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni appahīṇāni.

1. Sakadāgāmikassa sīmu.

[BJT Page 260]
Katamassa bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīṇāni, upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni pahīṇāni, bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni pahīṇāni? Arahato. Imassa kho bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīṇāni. Upapattipaṭilābhiyāni saɱyojanāni pahīṇāni. Bhavapaṭilābhiyāni saɱyojanāni pahīṇāni.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 4. 2.
(Paṭibhānapuggalasuttaɱ)

32. [page 135] cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Yuttapaṭibhāno1. Na muttapaṭibhāno, muttapaṭibhāno na yuttapaṭibhāno, yuttapaṭibhāno ca muttapaṭibhāno ca, neva yuttapaṭibhāno neva muttapaṭibhāno.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 4. 3
(Neyyapuggalasuttaɱ)

33. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Ugghaṭitaññū, vipacitaññū, neyyo, padaparamo.
Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 4. 4.
(Phalupajivīpuggalasuttaɱ)

34. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Uṭṭhānaphalupajīvī2. Na kammaphalupajīvī, kammaphalupajīvī na uṭṭhānaphalupajīvī, uṭṭhānaphalupajīvī ca kammaphalupajivī ca nevuṭṭhānaphalupajīvi neva kammaphalupajīvī.
Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

1. Yuttappaṭibhāno na muttappaṭibhāno machasaɱ
2. Uṭṭhānaphalupajīvī ceva machasaɱ.

[BJT Page 262]

4. 3. 4. 5.
(Vajjapuggalasuttaɱ)

35. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Sāvajjo, vajjabahulo, appavajjo, anavajjo.

Kathañca bhikkhave puggalo sāvajjo hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo sāvajjena kāyakammena samannāgato hoti, sāvajjena vacīkammena samannāgato hoti, sāvajjena manokammena samannāgato hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo sāvajjo hoti.

[page 136] kathañca bhikkhave puggalo vajjabahulo hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo sāvajjena bahulaɱ kāyakammena samannāgato hoti, appaɱ anavajjena. Sāvajjena bahulaɱ vacīkammena samannāgato hoti, appaɱ anavajjena. Sāvajjena bahulaɱ manokammena samannāgato hoti, appaɱ anavajjena. Evaɱ kho bhikkhave puggalo vajjabahulo hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo appavajjo hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo anavajjena bahulaɱ kāyakammena samannāgato hoti, appaɱ sāvajjena. Anavajjena bahulaɱ vacīkammena samannāgato hoti, appaɱ sāvajjena. Anavajjena bahulaɱ manokammena samannāgato hoti, appaɱ sāvajjena. Evaɱ kho bhikkhave puggalo appavajjo hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo anavajjo hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo anavajjo hoti.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 4. 6
(Paripūrakāripuggalasuttaɱ)

36. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco puggalo sīlesu na paripūrakārī hoti, samādhismiɱ na paripūrakārī, paññāya na paripūrakārī. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ na paripūrakārī, paññāya na paripūrakārī idha pana bhikkhave ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ paripūrakārī, paññāya na paripūrakārī. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ paripūrakārī, paññāya paripūrakārī.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 264]
4. 3. 4. 7
(Garupuggalasuttaɱ)

37. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

[page 137] idha bhikkhave ekacco puggalo na sīlagaru hoti na sīlādhipateyyo. Na samādhigaru hoti na samādhādhipateyyo. Na paññāgaru hoti na paññādhipateyyo. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sīlagaru hoti sīlādhipateyyo. Na samādhigaru hoti na samādhādhipateyyo. Na paññāgaru hoti na paññādhipateyyo.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sīlagaru hoti sīlādhipateyyo. Samādhigaru hoti samādhādhipateyyo. Na paññāgaru hoti na paññādhipateyyo.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sīlagaru hoti sīlādhipateyyo. Samādhigaru hoti samādhādhipateyyo. Paññāgaru hoti paññādhipateyyo.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 4. 8
(Nikaṭṭhapuggalasuttaɱ)

38. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Nikaṭṭhakāyo anikaṭṭhacitto. Anikaṭṭhakāyo nikaṭṭhacitto. Anikaṭṭhakāyo ca anikaṭṭhacitto ca. Nikaṭṭhakāyo ca nikaṭṭhacitto ca.
Kathañca bhikkhave puggalo nikaṭṭhakāyo hoti anikaṭṭhacitto? Idha bhikkhave ekacco puggalo araññe vanapatthāni1. Pantāni senāsanāni paṭisevati. So tattha kāmavitakkampi vitakketi, vyāpādavitakkampi vitakketi, vihiɱsāvitakkampi vitakketi. Evaɱ kho bhikkhave puggalo nikaṭṭhakāyo hoti anikaṭṭhacitto.

Kathañca bhikkhave puggalo anikaṭṭhakāyo hoti nikaṭṭhacitto. Idha bhikkhave ekacco puggalo naheva kho araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi, abyāpādavitakkampi vitakketi, avihiɱsāvitakkampi vitakketi. Evaɱ kho bhikkhave puggalo anikaṭṭhakāyo hoti nikaṭṭhacitto.

1. Araññavanapatthāni, machasaɱ.

[BJT Page 266]
Kathañca bhikkhave puggalo anikaṭṭhakāyo ca hoti anikaṭṭhacitto ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo na heva kho araññe vanapatthāni1. Pantāni senāsanāni [page 138] paṭisevati. So tattha kāmavitakkampi vitakketi, byāpādavitakkampi vitakketi, vihiɱsāvitakkampi vitakketi. Evaɱ kho bhikkhave puggalo anikaṭṭhakāyo ca hoti anikaṭṭhacitto ca.

Kathañca bhikkhave puggalo nikaṭṭhakāyo ca hoti nikaṭṭhacitto ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi, abyāpādavitakkampi vitakketi, avihiɱsāvitakkampi vitakketi. Evaɱ kho bhikkhave puggalo nikaṭṭhakāyo ca hoti nikaṭṭhacitto ca.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 3. 4. 9.
(Dhammakathikasuttaɱ)

39. Cattārome bhikkhave dhammakathikā. Katame cattāro?
Idha bhikkhave ekacco dhammakathiko appaɱ ca bhāsati asahitañca parisā ca2. Na kusalā hoti sahitāsahitassa. Evarūpo bhikkhave dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saŋkhaɱ gacchati.

Idha pana bhikkhave ekacco dhammakathiko appañca bhāsati sahitañca, parisā ca kusalā hoti sahitāsahitassa. Evarūpo bhikkhave dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saŋkhaɱ gacchati.

Idha pana bhikkhave ekacco dhammakathiko bahuñca bhāsati asahitañca. Parisā ca na kusalā hoti sahitāsahitassa. Evarūpo bhikkhave dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saŋkhaɱ gacchati.

Idha pana bhikkhave ekacco dhammakathiko bahuñca bhāsati sahitañca parisā ca2 kusalā hoti sahitāsahitassa evarūpo bhikkhave dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saŋkhaɱ gacchati.

Ime kho bhikkhave cattāro dhammakathikāti.

1. Araññavanapatthāni machasaɱ.
2. Parisāvassa machasaɱ.

[BJT Page 268]
4. 3. 4. 10.
(Vādīsuttaɱ)

40. Cattārome bhikkhave vādī. Katame cattāro?

[page 139] atthi bhikkhave vādī atthato pariyādānaɱ gacchati no vyañjanato. Atthi bhikkhave vādī vyañjanato pariyādānaɱ gacchati no atthato. Atthi bhikkhave vādī atthato ca vyañjanato ca pariyādānaɱ gacchati. Atthi bhikkhave vādī nevatthato no byañjanato pariyādānaɱ gacchati.

Ime kho bhikkhave cattāro vādī, aṭṭhānametaɱ bhikkhave anavakāso, yaɱ catūhi paṭisambhidāhi samannāgato bhikkhu atthato ca vyañjanato ca pariyādānaɱ gaccheyyāti.

Puggalavaggo catuttho. *
5. Ābhāvaggo
4. 3. 5. 1.
(Ābhāsuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

41. Catasso imā bhikkhave ābhā. Katamā catasso?
Candābhā, suriyābhā, aggābhā, paññābhā.

Imā kho bhikkhave catasso ābhā. Etadaggaɱ bhikkhave imāsaɱ catassannaɱ ābhānaɱ yadidaɱ paññābhāti.

4. 3. 5. 2.
(Pabhāsuttaɱ)

42. Catasso imā bhikkhave pabhā. Katamā catasso?

Candappabhā, suriyappabhā aggippabhā, paññāppabhā.

Imā kho bhikkhave catasso pabhā. Etadaggaɱ bhikkhave imāsaɱ catassannaɱ pabhānaɱ yadidaɱ paññāppabhāti.

Tassuddānaɱ: saññojanaɱ paṭibhāno ugghaṭitaññū uṭṭhānaɱ
Sāvajjo dve ca sīlāni nikaṭṭha dhammavādī cāti machasaɱ.

[BJT Page 270]
4. 3. 5. 3.
(Ālokasuttaɱ)

43. Cattārome bhikkhave ālokā. Katame cattāro:
Candāloko, suriyāloko, aggāloko, paññāloko.

Ime kho bhikkhave cattāro ālokā. Etadaggaɱ bhikkhave imesaɱ catunnaɱ ālokānaɱ yadidaɱ paññālokoti.

4. 3. 5. 4.
(Obhāsasuttaɱ)

44. Cattārome bhikkhave obhāsā. Katame cattāro?

Candobhāso, suriyobhāso, aggobhāso, paññobhāso.
[page 140] ime kho bhikkhave cattāro obhāsā. Etadaggaɱ bhikkhave imesaɱ catunnaɱ obhāsānaɱ yadidaɱ paññobhāsoti.

4. 3. 5. 5.
(Pajjotasuttaɱ)

45. Cattārome bhikkhave pajjotā. Katame cattāro?
Candapajjoto, suriyapajjoto, aggipajjoto, paññāpajjoto.

Ime kho bhikkhave cattāro pajjotā. Etadaggaɱ bhikkhave imesaɱ catunnaɱ pajjotānaɱ yadidaɱ paññāpajjototi.

4. 3. 5. 6.
(Kālasuttaɱ)

46. Cattārome bhikkhave kālā. Katame cattāro?
Kālena dhammasavaṇaɱ, kālena dhammasākacchā, kālena samatho, kālena vipassanā. Ime kho bhikkhave cattāro kālāti.

[BJT Page 272.]
4. 3. 5. 7.
(Dutiyakālasuttaɱ)

47. Cattārome bhikkhave kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaɱ khayaɱ pāpenti. Katame cattāro?

Kālena dhammasavaṇaɱ, kālena dhammasākacchā, kālena samatho, 1. Kālena vipassanā.
Ime kho bhikkhave cattāro kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaɱ khayaɱ pāpenti.

Seyyathāpi bhikkhave uparipabbate thullaphusitake deve vassante taɱ udakaɱ yathā ninnaɱ pavattamānaɱ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti. Pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe2. Paripūrenti. Kussubbhā2. Paripūrā mahāsobbhe paripūrenti. Mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti. Kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti. Mahānadiyo paripūrā samuddaɱ3. Sāgaraɱ paripūrenti. Evameva kho bhikkhave ime cattāro kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaɱ khayaɱ pāpentīti.

4. 3. 5. 8.
(Vacīduccaritasuttaɱ)

48. [page 141] cattārimāni bhikkhave vacīduccaritāni. Katamāni cattāri?
Musāvādo, pisunāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo.
Imāni kho bhikkhave cattāri vacīduccaritāni.

4. 3. 5. 9.
(Vacīsucaritasuttaɱ)

49. Cattārimāni bhikkhave vacīsucaritāni. Katamāni cattāri?
Saccavācā, apisunavācā4. Saṇhavācā4. Mantābhāsā.
Imāni kho bhikkhave cattāri vacīsucaritānīti.

4. 3. 5. 10.
(Sārasuttaɱ)

50. Cattārome bhikkhave sārā. Katame cattāro?
Sīlasāro, samādhisāro, paññāsāro, vimuttisāro.
Ime kho bhikkhave cattāro sārāti.
Ābhāvaggo pañcamo. *
Tatiyo paṇṇāsako.

1. Sammasanā machasaɱ. 2. Kusobbhe machasaɱ. 3. Samudda sāgaraɱ syākaɱ. 4. Apisunāvācā, saṇhāvācā.
*Tassuddānaɱ: ābhā pabhā ca ālokaɱ obhāsā ceva pajjotā
Dve kālā caritā dve ca honti sārena te dasāti machasaɱ.

[BJT Page 274.]
4. Catuttho paṇṇāsako.
1. Indriyavaggo.

4. 4. 1. 1.
(Indriyasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

1. Cattārimāni bhikkhave indriyāni. Katamāni cattāri?
Saddhindriyaɱ, viriyindriyaɱ, satindriyaɱ, samādhindriyaɱ.
Imāni kho bhikkhave cattāri indriyānīti.

4. 4. 1. 2.
(Balasuttaɱ)

2. [page 142] cattārimāni bhikkhave balāni. Katamāni cattāri?

Saddhābalaɱ, viriyabalaɱ, satibalaɱ, samādhibalaɱ.
Imāni kho bhikkhave cattāri balānīti.

4. 4. 1. 3.
(Dutiyabalasuttaɱ)

3. Cattārimāni bhikkhave balāni. Katamāni cattāri?
Paññābalaɱ, viriyabalaɱ, anavajjabalaɱ, saɱgāhabalaɱ.
Imāni kho bhikkhave cattāri balānīti.

4. 4. 1. 4.
(Tatiyabalasuttaɱ)

4. Cattārimāni bhikkhave balāni. Katamāni cattāri?
Satibalaɱ, samādhibalaɱ, anavajjabalaɱ, saɱgāhabalaɱ.
Imāni kho bhikkhave cattāri balānīti.

[BJT Page 276]

4. 4. 1. 5.
(Catuttha balasuttaɱ)

5. Cattārimāni bhikkhave balāni. Katamāni cattāri?
Paṭisaŋkhānabalaɱ, bhāvanābalaɱ, anavajjabalaɱ, saŋgāhabalaɱ.
Imāni kho bhikkhave cattāri balānīti.

4. 4. 1. 6.
(Asaŋkheyya suttaɱ)

6. Cattārimāni bhikkhave kappassa asaŋkheyyāni. Katamāni cattāri?
Yadā bhikkhave kappo saɱvaṭṭati, taɱ na sukaraɱ saŋkhātuɱ ettakāni vassānīti vā ettakānī vassasatānīti vā ettakāni vassasahassānīti vā ettakāni vassasatasahassānīti vā.

Yadā bhikkhave kappo saɱvaṭṭo tiṭṭhati, taɱ na sukaraɱ saŋkhātuɱ ettakāni vassānīti vā ettakāni vassasatānīti vā ettakāni vassasahassānīti vā ettakāni vassasata sahassānīti vā.

Yadā bhikkhave kappo vivaṭṭati. Taɱ na sukaraɱ saŋkhātuɱ ettakāni vassānīti vā ettakāni vassasatānīti vā ettakāni vassasahassānīti vā ettakāni vassasatasahassānīti vā.

Yadā bhikkhave kappo vivaṭṭo tiṭṭhati. Taɱ na sukaraɱ saŋkhātuɱ ettakāni vassānīti vā ettakāni vassasatānīti vā ettakāni vassasahassānīti vā ettakāni vassasatasahassānīti vā.

Imāni kho bhikkhave cattāri kappassa asaŋkheyyānīti.

4. 4. 1. 7
(Rogasuttaɱ)

7. Dveme bhikkhave rogā. Katame dve?
[page 143] kāyiko ca rogo. Cetasiko ca rogo.

Dissanti bhikkhave sattā kāyikena rogena ekampi vassaɱ ārogyaɱ paṭijānamānā. Dvepi vassāni ārogyaɱ paṭijānamānā. Tīṇipi vassāni ārogyaɱ paṭijānamānā. Cattāripi vassāni ārogyaɱ paṭijānamānā. Pañcapi vassāni ārogyaɱ paṭijānamānā. Dasapi vassāni ārogyaɱ paṭijānamānā. Vīsatimpi vassāni ārogyaɱ paṭijānamānā. Tiɱsampi vassāni ārogyaɱ paṭijānamānā. Cattārīsampi vassāni ārogyaɱ paṭijānamānā. Paññāsampi vassāni ārogyaɱ paṭijānamānā. Vassasatampi. Ārogyaɱ paṭijānamānā.

[BJT Page 278]
Te bhikkhave sattā dullabhā1. Lokasmiɱ ye cetasikena rogena muhuttampi ārogyaɱ paṭijānanti, aññatra khīṇāsavehi.

Cattārome bhikkhave pabbajitassa rogā. Katame cattāro?

Idha bhikkhave bhikkhu mahiccho hoti vighātavā asantuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. So mahiccho samāno vighātavā asantuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena pāpikaɱ icchaɱ panidahati anavaññapaṭilābhāya2. , Lābhasakkārasilokapaṭilābhāya. So uṭṭhahati ghaṭeti vāyamati anavaññapaṭilābhāya, lābhasakkārasilokapaṭilābhāya. So saŋkhāya kulāni upasaŋkamati, saŋkhāya nisīdati, saŋkhāya dhammaɱ bhāsati, saŋkhāya uccārapassāvaɱ sandhāreti. Ime kho bhikkhave cattāro pabbajitassa rogā.

Tasamātiha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ: na mahicchā bhavissāma vighāta vanto asantuṭṭhā itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, na pāpikaɱ icchaɱ panidahissāma anavaññapaṭilābhāya, lābhasakkārasilokapaṭilābhāya, na uṭṭhahissāma na ghaṭissāma na vāyamissāma anavaññapaṭilābhāya lābhasakkārasilokapaṭilābhāya. Na khamā bhavissāma sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaɱsamakasavātātapasiriɱsa3pasamphassānaɱ duruttānaɱ durāgatānaɱ vacanapathānaɱ uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tibbānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ adhivāsikajātikā bhavissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

4. 4. 1. 8
(Parihāṇisuttaɱ)

8. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi āvuso [page 144] bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuɱ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Yo hi ko ci āvuso bhikkhu vā bhikkhunī vā cattāro dhamme attanisamanupassati, niṭṭhamettha gantabbaɱ parihāyāmi kusalehi dhammehi. Parihānametaɱ vuttaɱ bhagavatā katame cattāro?
Rāgavepullataɱ4. Dosavepullataɱ, mohavepullataɱ, gambhīresu kho panassa ṭhānāṭhānesu paññācakkhuɱ na kamati.

1. Sudullabhā machasaɱ. 2. Anavaññappaṭilābhāya machasaɱ. 3. Sarisapa machasaɱ. 4. Rāgavepullattaɱ machasaɱ.

[BJT Page 280]
Yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunī vā ime cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaɱ parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānametaɱ vuttaɱ bhagavatā.

Yo hi ko ci āvuso bhikkhu vā bhikkhunī vā cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaɱ na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānametaɱ vuttaɱ bhagavatā katame cattāro?
Rāgatanuttaɱ, dosatanuttaɱ, mohatanuttaɱ, gambhīresu kho panassa ṭhānāṭhānesu paññācakkhuɱ kamati.

Yo hi ko ci āvuso bhikkhu vā bhikkhunī vā ime cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaɱ aparihāyāmi kusalehi dhammehi aparihānametaɱ vuttaɱ bhagavatāti.

4. 4. 1. 9.
(Bhikkhunīsuttaɱ)

9. Ekaɱ samayaɱ āyasmā ānando kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Atha kho aññatarā bhikkhunī aññataraɱ purisaɱ āmantesi: ehi tvaɱ ambho purisa, yena ayyo ānando tenupasaŋkama, upasaŋkamitvā mama vacanena ayyassa ānandassa pāde sirasā vanda, itthannāmā bhante bhikkhunī ābādhikinī dukkhitā bāḷhagilānā, sā ayyassa ānandassa pāde sirasā vandatīti evaɱ ca vadehi: sādhu kira bhante ayyo ānando yena bhikkhunūpassayo yena sā bhikkhunī tenupasaŋkamatu anukampaɱ upādāyāti.

Evaɱ ayyeti kho so puriso tassā bhikkhuniyā paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā [page 145] āyasmantaɱ ānandaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so puriso āyasmantaɱ ānandaɱ etadavoca:
Itthannāmā bhante bhikkhunī ābādhikinī dukkhitā bāḷhagilānā, sā āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati, evaɱ ca vadeti: sādhu kira bhante āyasmā ānando yena bhikkhunūpassayo yena sā bhikkhunī tenupasaŋkamatu anukampaɱ upādāyāti.

Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā ānando nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya yena bhikkhunūpassayo tenupasaŋkami addasā kho sā bhikkhunī āyasmantaɱ ānandaɱ dūratova āgacchantaɱ. Disvā sasīsaɱ pārupitvā mañcake nipajji. Atha kho āyasmā ānando yena sā bhikkhunī tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando taɱ bhikkhuniɱ etadavoca:

Āhārasambhūto ayaɱ bhagini kāyo. Āhāraɱ nissāya āhāro pahātabbo. Taṇhāsambhuto ayaɱ bhagini1. Kāyo taṇhaɱ nissāya taṇhā pahātabbā mānasambhūto ayaɱ bhagini kāyo. Mānaɱ nissāya māno pahātabbo. Methuna sambhūto ayaɱ bhagini kāyo. Methune ca setughāto2. Vutto bhagavatā.

1. Idha bhagini machasaɱ.
2. Methuno pahātabbo methune setughāto" ti syā.

[BJT Page 282]
"Āhārasambhūto ayaɱ bhagini kāyo, āhāraɱ nissāya āhāro pahātabbo"ti iti kho panetaɱ vuttaɱ kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ? Idha pana bhagini bhikkhu paṭisaŋkhāyoniso āhāraɱ āhāreti: neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiɱsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇaɱ ca vedanaɱ paṭihaŋkhāmi, navaɱ ca vedanaɱ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. So aparena samayena āhāraɱ nissāya āhāraɱ pajahati. "Āhārasambhūto ayaɱ bhagini kāyo, āhāraɱ nissāya āhāro pahātabbo" ti iti yantaɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Taṇhāsambhuto ayaɱ bhagini kāyo, taṇhaɱ nissāya taṇhā pahātabbā" ti iti kho panetaɱ1. Vuttaɱ. Kiñcetaɱ [page 146] paṭicca vuttaɱ? Idha bhagini bhikkhu suṇāti itthannāmo kira bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Tassa evaɱ hoti: kudassunāma ahampi āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmīti. So aparena samayena taṇhaɱ nissāya taṇhaɱ pajahati, "taṇhāsambhuto ayaɱ bhagini kāyo, taṇhaɱ nissāya taṇhā pahātabbā" ti iti yantaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Mānasambhūto ayaɱ bhagini kāyo, mānaɱ nissāya māno pahātabbo" ti. Iti kho panetaɱ vuttaɱ. Kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ? Idha bhagini bhikkhu suṇāti itthannāmo kira bhikkhu āsavānaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Tassa evaɱ hoti: so hi nāma āyasmā āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, kimaŋgapanāhanti. So aparena samayena mānaɱ nissāya mānaɱ pajahati. "Mānasambhūto ayaɱ bhagini kāyo, mānaɱ nissāya māno pahātabbo" ti, iti yantaɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Methunasambhūto ayaɱ bhagini kāyo, methune ca setughāto vutto bhagavatā" ti.

Atha kho sā bhikkhunī mañcā uṭṭhahitvā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā āyasmato ānandassa pādesu sirasā nipatitvā āyasmantaɱ ānandaɱ etadavoca: accayo maɱ bhante accagamā yathābālaɱ yathāmūḷhaɱ yathā akusalaɱ yāhaɱ evamakāsiɱ. Tassā me bhante ayyo ānando accayaɱ accayato patigaṇhātu āyatiɱ saɱvarāyāti.

Taggha taɱ bhagini accayo accagamā yathābālaɱ yathāmūḷhaɱ yathāakusalaɱ yā tvaɱ evamakāsi. Yato ca kho tvaɱ bhagini accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikarosi, taɱ te mayaɱ patigaṇhāma. Vuddhi hesā bhagini ariyassa vinaye yā accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikaroti. Āyatiɱ saɱvaraɱ āpajjatīti.

1. Iti yantaɱ sīmu.

[BJT Page 284]
4. 4. 1. 10.
(Sugatavinayasuttaɱ)

10. [page 147] sugato vā bhikkhave loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ.

Katamo ca bhikkhave sugato? Idha bhikkhave tathāgato loke uppajjati arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Ayaɱ bhikkhave sugato.

Katamo ca bhikkhave sugatavinayo? So dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Ayaɱ bhikkhave sugatavinayo.

Evaɱ sugato vā bhikkhave loke tiṭṭhamāno sugatavinayo vā tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

Cattārome bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattanti. Katame cattāro?

Idha bhikkhave bhikkhu duggahītaɱ suttantaɱ pariyāpuṇanti dunnikkhittehi padabyañjanehi. Dunnikkhittassa bhikkhave padabyañjanassa attho'pi dunnayo hoti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dubbacā honti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniɱ. Ayaɱ bhikkhave dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

Puna ca paraɱ bhikkhave ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Te na sakkaccaɱ suttantaɱ paraɱ vācenti tesaɱ accayena chinnamūlako suttanto hoti, appaṭisaraṇo ayaɱ bhikkhave tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

[BJT Page 286]
Puna ca paraɱ bhikkhave therā bhikkhu bāhulikā [page 148] honti sāthalikā okkamane pubbaŋgamā paviveke nikkhittadhurā. Na viriyaɱ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaɱ pacchimā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjati. Sāpi hoti sāthalikā bāhulikā okkamane pubbaŋgamā paviveke nikkhittadhurā. Na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaɱ bhikkhave catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave cattāro dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saɱvattantī ti.

Cattāro me bhikkhave dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattanti. Katame cattāro?

Idha bhikkhave bhikkhu suggahītaɱ suttantaɱ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padabyañjanehi. Sunikkhittassa bhikkhave padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu subbacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniɱ. Ayaɱ bhikkhave dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

Puna ca paraɱ bhikkhave ye te bhikkhu bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Te sakkaccaɱ suttantaɱ paraɱ vāventi. Tesaɱ accayena nacchinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. Ayaɱ bhikkhave tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

Puna ca paraɱ bhikkhave therā bhikkhu na bāhulikā honti na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaŋgamā. Viriyaɱ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaɱ pacchimā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaŋgamā. Viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaɱ bhikkhave catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattati.

[page 149] ime kho bhikkhave cattāro dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saɱvattantī ti.

Indriyavaggo paṭhamo.

Tassuddānaɱ: indriyānī saddhā paññā satisaɱkhāna pañcamaɱ
Kappo rogo parihānī bhikkhunī sugatena cāti.

[BJT Page 288]
2. Paṭipadāvaggo
4. 4. 2. 1.
(Paṭipadāsuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

11. Catasso imā bhikkhave paṭipadā, katamā catasso?

Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā, dukkhāpaṭipadā khippābhiññā, sukhāpaṭipadā dandhābhiññā, sukhāpaṭipadā khippābhiññā. Imā kho bhikkhave catasso paṭipadāti.

4. 4. 2. 2.
(Dutiyapaṭipadāsuttaɱ)

12. Catasso imā bhikkhave paṭipadā. Katamā catasso?
Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā, dukkhāpaṭipadā khippābhiññā, sukhāpaṭipadā dandhābhiññā, sukhāpaṭipadā khippābhiññā,

Katamā ca bhikkhave dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā? Idha bhikkhave ekacco pakatiyāpi tibbarāgajātiko hoti. Abhikkhaṇaɱ rāgajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pakatiyāpi tibbadosajātiko hoti. Abhikkhaṇaɱ dosajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pakatiyāpi tibbamohajātiko hoti. Abhikkhaṇaɱ mohajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Tassimāni pañcindriyāni mudunī pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ so ca imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ muduttā dandhaɱ ānantariyaɱ pāpuṇāti āsavānaɱ khayāya. Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā.

Katamā ca bhikkhave dukkhāpaṭipadā khippābhiññā? Idha bhikkhave ekacco pakatiyāpi tibbarāgajātiko hoti. Abhikkhaṇaɱ rāgajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pakatiyāpi tibbadosajātiko hoti. Abhikkhaṇaɱ dosajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pakatiyāpi tibbamohajātiko hoti. Abhikkhaṇaɱ mohajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni [page 150] pātubhavanti: saddhindirayaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So ca imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ adhimattattā khippaɱ ānantariyaɱ pāpuṇāti āsavānaɱ khayāya. Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhā paṭipadā khippābhiññā.

[BJT Page 290]
Katamā ca bhikkhave sukhāpaṭipadā dandhābhiññā? Idha bhikkhave ekacco pakatiyāpi na tibbarāgajātiko hoti. Nābhikkhaṇaɱ rāgajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pakatiyāpi na tibbadosajātiko hoti. Nābhikkhaṇaɱ dosajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pakatiyāpi na tibbamohajātiko hoti. Nābhikkhaṇaɱ mohajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Tassimāni pañcindriyāni mudunī pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ muduttā dandhaɱ ānantariyaɱ pāpuṇāti āsavānaɱ khayāya. Ayaɱ vuccati bhikkhave sukhāpaṭipadā dandhābhiññā.

Katamā ca bhikkhave sukhāpaṭipadā khippābhiññā? Idha bhikkhave ekacco puggalo pakatiyāpi na tibbarāgajātiko hoti. Nābhikkhaṇaɱ rāgajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pakatiyāpi na tibbadosajātiko hoti. Nābhikkhaṇaɱ dosajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, pakatiyāpi na tibbamohajātiko hoti. Nābhikkhaṇaɱ mohajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ adhimattattā khippaɱ ānantariyaɱ pāpuṇāti āsavānaɱ khayāya ayaɱ vuccati bhikkhave sukhāpaṭipadā khippābhiññā.

Imā kho bhikkhave catasso paṭipadāti.

4. 4. 2. 3.
(Tatiyapaṭipadāsuttaɱ)

13. Catasso imā bhikkhave paṭipadā. Katamā catasso?
Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā, dukkhāpaṭipadā khippābhiññā, sukhāpaṭipadā dandhābhiññā, sukhāpaṭipadā khippābhiññā.

Katamā ca bhikkhave dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā? Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati āhāre paṭikkūlasaññī sabbaloke anabhiratasaññī sabbasaŋkhāresu aniccānupassī. Maraṇasaññā kho panassa ajjhattaɱ sūpaṭṭhitā hoti. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati: saddhābalaɱ hiribalaɱ ottappabalaɱ [page 151] viriyabalaɱ paññābalaɱ. Tassimāni pañcindriyāni mudunī pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ muduttā dandhaɱ ānantariyaɱ pāpuṇāti āsavānaɱ khayāya. Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā.

[BJT Page 292]
Katamā ca bhikkhave dukkhāpaṭipadā khippābhiññā? Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati āhāre paṭikkūlasaññī sabbaloke anabhiratasaññī sabbasaŋkhāresu aniccānupassī. Maraṇasaññā kho panassa ajjhattaɱ sūpaṭṭhitā hoti. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati: saddhābalaɱ hiribalaɱ ottappabalaɱ viriyabalaɱ paññābalaɱ. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ adhimattattā khippaɱ ānantariyaɱ pāpuṇāti āsavānaɱ khayāya. Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhāpaṭipadā khippābhiññā.

Katamā ca bhikkhave sukhāpaṭipadā dandhābhiññā? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī' ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati: saddhābalaɱ hiribalaɱ ottappabalaɱ viriyabalaɱ paññābalaɱ. Tassimāni pañcindriyāni muduni pātubhavanti: saddhindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ muduttā dandhaɱ ānantariyā pāpuṇāti āsavānaɱ khayāya. Ayaɱ vuccati bhikkhave sukhāpaṭipadā dandhābhiññā.

Katamā ca bhikkhave sukhāpaṭipadā khippābhiññā? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī' ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ [page 152] upasampajja viharati. So imāni pañca sekhabalāni upanissāya viharati: saddhābalaɱ hiribalaɱ ottappabalaɱ viriyabalaɱ paññābalaɱ. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ adhimattattā khippaɱ ānantariyaɱ pāpuṇāti āsavānaɱ khayāya. Ayaɱ vuccati bhikkhave sukhāpaṭipadā khippābhiññā.

Imā kho bhikkhave catasso paṭipadāti.

[BJT Page 294]

4. 4. 2. 4.
(Catutthapaṭipadāsuttaɱ)

14. Catasso imā bhikkhave paṭipadā. Katamā catasso?

Akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave akkhamā paṭipadā? Idha bhikkhave ekacco puggalo akkosantaɱ paccakkosati. Rosantaɱ paṭirosati. Bhaṇḍantaɱ paṭibhaṇḍati. Ayaɱ vuccati bhikkhave akkhamā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave khamā paṭipadā? Idha bhikkhave ekacco puggalo akkosantaɱ na paccakkosati. Rosantaɱ na paṭirosati. Bhaṇḍantaɱ na paṭibhaṇḍati. Ayaɱ vuccati bhikkhave khamā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave damā paṭipadā? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati cakkhundriyaɱ. Cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati. Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ sotindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati sotindriyaɱ, sotindriye saɱvaraɱ āpajjati. Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati ghāṇindriyaɱ. Ghāṇindriye saɱvaraɱ āpajjati. Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ jivhindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati jivhindriyaɱ jivhindriye saɱvaraɱ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ kāyindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā pāpakā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati kāyindriyaɱ manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya [page 153] paṭipajjati. Rakkhati manindriyaɱ. Manindriye saɱvaraɱ āpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave damā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave samā paṭipadā? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Uppannaɱ byāpādavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Uppannaɱ vihiɱsā vitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti sameti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Ayaɱ vuccati bhikkhave samā paṭipadā.

Imā kho bhikkhave catasso paṭipadāti.

[BJT Page 296]
4. 4. 2. 5.
(Pañcamapaṭipadāsuttaɱ)

15. Catasso imā bhikkhave paṭipadā. Katamā catasso? Akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave akkhamā paṭipadā? Idha bhikkhave ekacco akkhamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaɱsamakasavātātapasiriɱsapasamphassānaɱ. Duruttānaɱ durāgatānaɱ vacanapathānaɱ, uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tibbānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ anadhivāsikajātiko hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave akkhamā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave khamā paṭipadā? Idha bhikkhave ekacco khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaɱsamakasavātātapasiriɱsapasamphassānaɱ duruttānaɱ durāgatānaɱ vacanapathānaɱ, uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tibbānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ adhivāsikajātiko hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave khamā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave damā paṭipadā? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati. Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ sotindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati sotindriyaɱ, sotindriye saɱvaraɱ āpajjati. Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati ghāṇindriyaɱ ghāṇindriye saɱvaraɱ āpajjati. Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ jivhindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ. Tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati jivhindriyaɱ jivhindriye saɱvaraɱ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ kāyindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ. Tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati kāyindriyaɱ, kāyindriye saɱvaraɱ āpajjati. Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati manindriyaɱ. Manindriye saɱvaraɱ āpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave damā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave samā paṭipadā? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Uppannaɱ byāpādavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Uppannaɱ vihiɱsā vitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti sameti byantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Ayaɱ vuccati bhikkhave samā paṭipadā.

Imā kho bhikkhave catasso paṭipadāti.

4. 4. 2. 6.
(Chaṭṭhapaṭipadāsuttaɱ)

16. [page 154] catasso imā bhikkhave paṭipadā. Katamā catasso?

Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā, dukkhāpaṭipadā khippābhiññā, sukhāpaṭipadā dandhābhiññā, sukhāpaṭipadā khippābhiññā.

[BJT Page 298]
Tatra bhikkhave yāyaɱ paṭipadā dukkhā dandhābhiññā, ayaɱ bhikkhave paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati. Yampāyaɱ paṭipadā dukkhā, imināpayaɱ hīnā akkhāyati. Yampāyaɱ paṭipadā dandhā, imināpayaɱ hīnā akkhāyati. Ayaɱ bhikkhave paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati.

Tatra bhikkhave yāyaɱ paṭipadā dukkhā khippābhiññā, ayaɱ bhikkhave paṭipadā dukkhattā hīnā akkhāyati.

Tatra bhikkhave yāyaɱ paṭipadā sukhā dandhābhiññā, ayaɱ bhikkhave paṭipadā dandhattā hīnā akkhāyati.

Tatra bhikkhave yāyaɱ paṭipadā sukhā khippābhiññā, ayaɱ bhikkhave paṭipadā ubhayeneva paṇītā akkhāyati. Yampāyaɱ paṭipadā sukhā, imināpayaɱ paṇītā akkhāyati. Yampāyaɱ paṭipadā khippā, imināpayaɱ paṇītā akkhāyati. Ayaɱ bhikkhave paṭipadā ubhayeneva paṇītā akkhāyati.

Imā kho bhikkhave catasso paṭipadāti.

4. 4. 2. 7.
(Moggallānapaṭipadāsuttaɱ)

17. Atha kho āyasmā sāriputto yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ etadavoca:

Catasso imā āvuso moggallāna paṭipadā. Katamā catasso?

Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā, dukkhāpaṭipadā khippābhiññā, sukhāpaṭipadā dandhābhiññā, sukhāpaṭipadā khippābhiññā. Imā kho āvuso catasso paṭipadā.

Imāsaɱ āvuso catassannaɱ paṭipadānaɱ katamaɱ te paṭipadaɱ āgamma āsavehi cittaɱ vimuttanti?

[page 155] catasso imā āvuso sāriputta paṭipadā. Katamā catasso?
Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā, dukkhāpaṭipadā khippābhiññā, sukhāpaṭipadā dandhābhiññā, sukhāpaṭipadā khippābhiññā. Imā kho āvuso catasso paṭipadā.

Imāsaɱ āvuso catassannaɱ paṭipadānaɱ yāyaɱ paṭipadā dukkhā khippābhiññā, imaɱ me paṭipadaɱ āgamma anupādāya āsavehi cittaɱ vimuttanti.

[BJT Page 300]
4. 4. 2. 8.
(Sāriputtapaṭipadāsuttaɱ)

18. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yenāyasmā sāriputto tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kataɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaɱ sāriputtaɱ etadavoca:

Catasso imā āvuso sāriputta paṭipadā katamā catasso:
Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā, dukkhāpaṭipadā khippābhiññā, sukhāpaṭipadā dandhābhiññā, sukhāpaṭipadā khippābhiññā, imā kho āvuso sāriputta catasso paṭipadā.

Imāsaɱ kho āvuso catassannaɱ paṭipadānaɱ katamaɱ te paṭipadaɱ āgamma anupādāya āsavehi cittaɱ vimuttanti?
Catasso imā āvuso moggallāna paṭipadā. Katamā catasso:

Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā, dukkhāpaṭipadā khippābhiññā, sukhāpaṭipadā dandhābhiññā, sukhāpaṭipadā khippābhiññā. Imā kho āvuso catasso paṭipadā.

Imāsaɱ kho āvuso catassannaɱ paṭipadānaɱ yāyaɱ paṭipadā sukhā khippābhiññā. Imaɱ me paṭipadaɱ āgamma anupādāya āsavehi cittaɱ vimuttanti.

4. 4. 2. 9.
(Kilesaparinibbānasuttaɱ)

19. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco puggalo diṭṭheva dhamme sasaŋkhāraparinibbāyī hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo kāyassa bhedā sasaŋkhāraparinibbāyī hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo diṭṭheva dhamme asaŋkhāraparinibbāyī hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo kāyassa bhedā asaŋkhāraparinibbāyī hoti.

[BJT Page 302]
Kathañca bhikkhave puggalo diṭṭheva dhamme sasaŋkhāraparinibbāyī hoti? Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati. Āhāre paṭikkūlasaññī. Sabbaloke anabhiratasaññī. 1. Sabbasaŋkhāresu aniccānupassī. Maraṇasaññā kho panassa [page 156] ajjhattaɱ sūpaṭṭhitā hoti. So imāni pañcasekhabalāni upanissāya viharati: saddhābalaɱ hiribalaɱ ottappabalaɱ viriyabalaɱ paññābalaɱ. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ adhimattattā diṭṭheva dhamme sasaŋkhāraparinibbāyī hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo diṭṭheva dhamme sasaŋkhāraparinibbāyī hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo kāyassa bhedā sasaŋkhāraparinibbāyī hoti? Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati. Āhāre paṭikkūlasaññī. Sabbaloke anabhiratasaññī sabbasaŋkhāresu aniccānupassī. Maraṇasaññā kho panassa ajjhattaɱ sūpaṭṭhitā hoti. So imāni pañcasekhabalāni upanissāya viharati: saddhābalaɱ hiribalaɱ ottappabalaɱ viriyabalaɱ paññābalaɱ. Tassimāni pañcindriyāni muduni pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ muduttā kāyassa bhedā sasaŋkhāraparinibbāyī hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo kāyassa bhedā sasaŋkhāraparinibbāyī hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo diṭṭheva dhamme asaŋkhāraparinibbāyī hoti? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī' ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsati pārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imāni pañcasekhabalāni upanissāya viharati: saddhābalaɱ hiribalaɱ ottappabalaɱ viriyabalaɱ paññābalaɱ. Tassimāni pañcindriyāni adhimattāni pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ adhimattattā diṭṭheva dhamme asaŋkhāraparinibbāyī hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo diṭṭheva dhamme asaŋkhāraparinibbāyī hoti.

Kathañca bhikkhave puggalo kāyassa bhedā asaŋkhāraparinibbāyī hoti? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī' ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsati pārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imāni pañcasekhabalāni upanissāya viharati: saddhābalaɱ hiribalaɱ ottappabalaɱ viriyabalaɱ paññābalaɱ. Tassimāni pañcindriyāni muduni pātubhavanti: saddhindriyaɱ viriyindriyaɱ satindriyaɱ samādhindriyaɱ paññindriyaɱ. So imesaɱ pañcannaɱ indriyānaɱ muduttā kāyassa bhedā asaŋkhāraparinibbāyī hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo kāyassa bhedā asaŋkhāraparinibbāyī hoti.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti:

1. Anabhiratisaññi machasaɱ.

[BJT Page 304]
4. 4. 2. 10.
(Arahattappattisuttaɱ)

20. Ekaɱ samayaɱ āyasmā ānando kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi; āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuɱ. Āyasmā ānando etadavoca:

[page 157] yo hi ko ci āvuso bhikkhu vā bhikkhunī vā mama santike arahattappattiɱ vyākaroti. Sabbo so catūhi maggehi, etesaɱ vā aññatarena. Katamehi catūhi?
Idha āvuso bhikkhu samathapubbaŋgamaɱ vipassanaɱ bhāveti. Tassa samathapubbaŋgamaɱ vipassanaɱ bhāvayato maggo sañjāyati. So taɱ maggaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taɱ maggaɱ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanā pahīyanti. Anusayā vyantīhonti.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vipassanāpubbaŋgamaɱ samathaɱ bhāveti, tassa vipassanāpubbaŋgamaɱ samathaɱ bhāvayato maggo sañjāyati. So taɱ maggaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taɱ maggaɱ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanā pahīyanti. Anusayā vyantīhonti.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu samathavipassanaɱ yuganaddhaɱ bhāveti. Tassa samathavipassanaɱ yuganaddhaɱ bhāvayato maggo sañjāyati. So taɱ maggaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taɱ maggaɱ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanā pahīyanti. Anusayā vyantīhonti.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno dhammuddhaccaviggahītaɱ mānaɱ hoti. So āvuso samayo yantaɱ cittaɱ ajjhattaɱyeva santiṭṭhati sannisīdati ekodihoti samādhiyati. Tassa maggo sañjāyati. So taɱ maggaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taɱ maggaɱ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanā pahīyanti. Anusayā vyantīhonti.

Yo hi ko vi āvuso bhikkhu vā bhikkhunī vā mama santike arahattappattiɱ vyākaroti, sabbo so imehi catūhi maggehi, etesaɱ vā aññatarenāti.

Paṭipadāvaggo dutiyo.

[BJT Page 306]
3. Sañcetaniyavaggo
4. 4. 3. 1
(Sañcetanāsuttaɱ)
(Sāvatthiyaɱ)

21. Kāye vā bhikkhave sati kāyasañcetanāhetu uppajjati [page 158] ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Vācāya vā bhikkhave sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Mane vā bhikkhave sati manosañcatanāhetu uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Avijjāpaccayā va.

Sāmaɱ vā taɱ bhikkhave kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Pare vāssa taɱ bhikkhave kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharonti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Sampajāno vā taɱ bhikkhave kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Asampajāno vā taɱ bhikkhave kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ.

Sāmaɱ vā taɱ bhikkhave vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Pare vāssa taɱ bhikkhave vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharonti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Sampajāno vā taɱ bhikkhave vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Asampajāno vā taɱ bhikkhave vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ.

Sāmaɱ vā taɱ bhikkhave manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Pare vāssa taɱ bhikkhave manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharonti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Sampajāno vā taɱ bhikkhave manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Asampajāno vā taɱ bhikkhave manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ.

Imesu bhikkhave dhammesu avijjā anupatitā. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā so kāyo na hoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ. Sā vācā na hoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ.So mano na hoti,yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhaɱ

[BJT Page 308]
Khettaɱ taɱ na hoti, vatthuɱ [page 159] taɱ na hoti, āyatanaɱ taɱ na hoti, adhikaraṇaɱ taɱ na hoti, yaɱ paccayāssa taɱ uppajjati ajjhattaɱ sukhadukkhanti.

Cattārome bhikkhave attabhāvapaṭilābhā. Katame cattāro?

Atthi bhikkhave attabhāvapaṭilābho, yasmiɱ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā, kamati no parasañcetanā. Atthi bhikkhave attabhāvapaṭilābho, yasmiɱ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati no attasañcetanā. Atthi bhikkhave attabhāvapaṭilābho, yasmiɱ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca. Atthi bhikkhave attabhāvapaṭilābho, yasmiɱ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā. Ime kho bhikkhave cattāro attabhāvapaṭilābhāti.

Evaɱ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaɱ etadavoca: imassa kho ahaɱ bhante bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi:

Tatra bhante yvāyaɱ attabhāvapaṭilābho, yasmiɱ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati no parasañcetanā. Attasañcetanāhetu tesaɱ sattānaɱ tamhā kāyā cuti hoti.

Tatra bhante yvāyaɱ attabhāvapaṭilābho, yasmiɱ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati no attasañcetanā. Parasañcetanāhetu tesaɱ sattānaɱ tamhā kāyā cuti hoti.

Tatra bhante yvāyaɱ attabhāvapaṭilābho, yasmiɱ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca. Attasañcetanā ca parasañcetanā ca hetu tesaɱ sattānaɱ tamhā kāyā cuti hoti.

Tatra bhante yvāyaɱ attabhāvapaṭilābho, yasmiɱ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā. Katame tena devā daṭṭhabbāti? "Nevasaññānāsaññāyatanūpagā sāriputta devā tena daṭṭhabbā" ti.

Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena [page 160] midhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaɱ? Ko pana bhante hetu ko paccayo yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattanti?

Idha sāriputta ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saññojanāni appahīṇāni honti. So diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. So tadassādeti. Tannikāmeti, tena ca vittiɱ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī. Aparihīno kālaɱ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaɱ.

[BJT Page 310]
Idha pana sāriputta ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saññojanāni pahīnāni honti. So diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. So tadassādeti. Tannikāmeti, tena ca vittiɱ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī. Aparihīno kālaɱ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaɱ.

Ayaɱ kho sāriputta hetu ayaɱ paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaɱ. Ayaɱ pana sāriputta hetu ayaɱ paccayo, yenamidhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattanti.

4. 4. 3. 2.
(Sāriputta paṭisamhidāsuttaɱ)

22. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi, āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuɱ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Addhamāsūpasampannena me āvuso atthapaṭisambhidā sacchikatā odhiso vyañjanaso. Tamahaɱ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānī karomi. Yassa kho panassa kaŋkhā vā vimati vā so maɱ pañhena, ahaɱ veyyākaraṇena. Sammukhībhūto no satthā, yo no dhammānaɱ sukusalo.

Addhamāsūpasampannena me āvuso dhammapaṭisambhidā sacchikatā odhiso vyañjanaso, tamahaɱ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānī karomi. Yassa kho panassa kaŋkhā vā vimati vā so maɱ pañhena, ahaɱ veyyākaraṇena. Sammukhībhūto no satthā, yo no dhammānaɱ sukusaloti.

Addhamāsūpasampannena me āvuso niruttipaṭisambhidā sacchikatā odhiso vyañjanaso. Tamahaɱ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānī karomi. Yassa kho panassa kaŋkhā vā vimati vā so maɱ pañhena, ahaɱ veyyākaraṇena. Sammukhībhūto no satthā, yo no dhammānaɱ sukusaloti.

[BJT Page 312.]
Addhamāsūpasampannena me āvuso paṭibhānapaṭisambhidā sacchikatā odhiso vyañjanaso. Tamahaɱ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānī karomi. Yassa kho panassa kaŋkhā vā vimati vā so maɱ pañhena, ahaɱ veyyākaraṇena. Sammukhībhūto no satthā, yo no dhammānaɱ sukusaloti.

4. 4. 3. 3.
(Mahākoṭṭhitasuttaɱ)

23. [page 161] atha kho āyasmā mahākoṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiɱ sammodi sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaɱ sāriputtaɱ etadavoca:

Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthaññaɱ kiñcīti? Māhevaɱ āvuso. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā natthaññaɱ kiñcīti? Māhevaɱ āvuso. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthi ca natthi caññaɱ kiñcīti? Māhevaɱ āvuso. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaɱ kiñcīti? Māhevaɱ āvuso.

Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthaññaɱ kiñcīti iti puṭṭho samāno māhevaɱ āvusoti vadesi. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā natthaññaɱ kiñcīti iti puṭṭho samāno māhevaɱ āvusoti vadesi. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthi ca natthi caññaɱ kiñcīti iti puṭṭho samāno māhevaɱ āvusoti vadesi. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaɱ kiñcīti iti puṭṭho samāno māhevaɱ āvusoti vadesi. Yathā kathampanāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabboti?

[BJT Page 314]
Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthaññaɱ kiñcīti iti vadaɱ appapañcaɱ papañceti. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā natthaññaɱ kiñcīti iti vadaɱ appapañcaɱ papañceti. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthi ca natthi caññaɱ kiñcīti iti vadaɱ appapañcaɱ papañceti channaɱ. Āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaɱ kiñcīti iti vadaɱ appapañcaɱ papañceti.

Yāvatā āvuso channaɱ phassāyatanānaɱ gati tāvatā papañcassa gati. Yāvatā papañcassa gati [page 162] tāvatā channaɱ phassāyatanānaɱ gati. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā papañcanirodho, papañcanirodhā papañcavūpasamoti.

4. 4. 3. 4.
(Ānandasuttaɱ)

24. Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā mahākoṭṭhito tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmatā mahākoṭṭhitena saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaɱ mahākoṭṭhitaɱ etadavoca:

Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthaññaɱ kiñcīti? Māhevaɱ āvuso. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā natthaññaɱ kiñcīti? Māhevaɱ āvuso. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthi ca natthi caññaɱ kiñcīti? Māhevaɱ āvuso. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaɱ kiñcīti? Māhevaɱ āvuso.

Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthaññaɱ kiñcīti iti puṭṭho samāno māhevaɱ āvusoti vadesi. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā natthaññaɱ kiñcīti iti puṭṭho samāno māhevaɱ āvusoti vadesi. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthi ca natthi caññaɱ kiñcīti iti puṭṭho samāno māhevaɱ āvusoti vadesi. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaɱ kiñcīti iti puṭṭho samāno māhevaɱ āvusoti vadesi. Yathākathampanāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabboti?

[BJT Page 316]
Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthaññaɱ kiñcīti iti vadaɱ appapañcaɱ papañceti. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā natthaññaɱ kiñcīti iti vadaɱ appapañcaɱ papañceti. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā atthi ca natthi caññaɱ kiñcīti iti vadaɱ appapañcaɱ papañceti. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaɱ kiñcīti iti vadaɱ appapañcaɱ papañceti.

Yāvatā āvuso channaɱ phassāyatanānaɱ gati, tāvatā papañcassa gati. Yāvatā papañcassa gati, tāvatā channaɱ [page 163] phassāyatanānaɱ gati. Channaɱ āvuso phassāyatanānaɱ asesavirāganirodhā papañcanirodho. Papañcanirodhā papañcavūpasamoti.

4. 4. 3. 5.
(Upavānasuttaɱ)

25. Atha kho āyasmā upavāno yenāyasmā sāriputto tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā upavāno āyasmantaɱ sāriputtaɱ etadavoca:

Kinnu kho āvuso sāriputta vijjāyantakaro hotīti? No hidaɱ āvuso. Kimpanāvuso sāriputta caraṇenantakaro hotīti? No hidaɱ āvuso. Kinnu kho āvuso sāriputta vijjācaraṇenantakaro hotīti? No hidaɱ āvuso. Kimpanāvuso sāriputta aññatra vijjācaraṇenantakaro hotīti? No hidaɱ āvuso.

Kinnu kho āvuso sāriputta vijjāyantakaro hotīti. Iti puṭṭho samāno no hidaɱ āvusoti vadesi. Kimpanāvuso sāriputta caraṇenantakaro hotīti iti puṭṭho samāno no hidaɱ āvusoti vadesi. Kimpanāvuso sāriputta vijjācaraṇenantakaro hotīti iti puṭṭho samāno no hidaɱ āvusoti vadesi. Kimpanāvuso sāriputta aññatra vijjācaraṇenantakaro hotīti iti puṭṭho samāno no hidaɱ āvusoti vadesi. Yathākathampanāvuso antakaro hotīti?

[BJT Page 318]
Vijjāya ce āvuso antakaro abhavissa, savupādānova samāno antakaro abhavissa. Caraṇena ce āvuso antakaro abhavissa, savupādānova samāno antakaro abhavissa. Vijjācaraṇena ce āvuso antakaro abhavissa, savupādānova samāno antakaro abhavissa. Aññatra vijjācaraṇena ce āvuso antakaro abhavissa, puthujjano antakaro abhavissa. Puthujjano hi āvuso aññatra vijjācaraṇena. Caraṇavipanno kho āvuso yathābhūtaɱ na jānāti na passati. Caraṇasampanno yathābhūtaɱ [page 164] jānāti passati. Yathābhūtaɱ jānaɱ passaɱ antakaro hotīti.

4. 4. 3. 6.
(Āyācamānasuttaɱ)

26. Saddho bhikkhave bhikkhu evaɱ sammā āyācamāno āyāceyya: tādiso homi yādisā sāriputtamoggallānāti. Esā bhikkhave tulā, etaɱ pamāṇaɱ mama sāvakānaɱ bhikkhūnaɱ yadidaɱ sāriputtamoggallānā.

Saddhā bhikkhave bhikkhunī evaɱ sammā āyācamānā āyāceyya: tādisā homi yādisā khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā vāti. Esā bhikkhave tulā, etaɱ pamāṇaɱ mama sāvikānaɱ bhikkhunīnaɱ yadidaɱ khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā ca.

Saddho bhikkhave upāsako evaɱ sammā āyācamāno āyāceyya: tādiso homi yādiso citto ca gahapati hatthako ca ālavakoti. Esā bhikkhave tulā, etaɱ pamāṇaɱ mama sāvakānaɱ upāsakānaɱ yadidaɱ citto ca gahapati hatthako ca ālavako.

Saddhā bhikkhave upāsikā evaɱ sammā āyācamānā āyāceyya: tādisā homi yādisā khujjuttarā ca upāsikā velukaṇṭakiyā ca nandamātāti. Esā bhikkhave tulā, etaɱ pamāṇaɱ mama sāvikānaɱ upāsikānaɱ yadidaɱ khujjuttarā ca upāsikā velukaṇṭakiyā ca nandamātāti.

4. 4. 3. 7.
(Rāhulasuttaɱ)

27. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ rāhulaɱ bhagavā etadavoca;

[BJT Page 320]
Yā ca rāhula ajjhattikā paṭhavidhātu yā ca bāhirā paṭhavidhātu, paṭhavidhātu revesā. Naɱ "netaɱ mama, nesohamasmi, na meso attā" ti, evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ. Evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā paṭhavidhātuyā nibbindati. Paṭhavidhātuyā cittaɱ virājeti.

Yā ca rāhula ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā [page 165] āpodhātu, āpodhāturevesā. Naɱ"netaɱ mama neso hamasmi, na meso attā" ti, evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ. Evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati. Āpodhātuyā cittaɱ virājeti.

Yā ca rāhula ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu, tejodhāturevesā. Naɱ "netaɱ mama, nesohamasmi, na me so attā" ti, evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ. Evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati tejodhātuyā cittaɱ virājeti.

Yā ca rāhula ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā. Naɱ "netaɱ mama, nesohamasmi, na me so attā" ti, evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ. Evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati. Vāyodhātuyā cittaɱ virājeti.

Yato kho rāhula bhikkhu imāsu catusu dhātusu neva attānaɱ na attaniyaɱ samanupassati. Ayaɱ vuccati rāhula bhikkhu acchecchi taṇhaɱ, vāvattayi saɱyojanaɱ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti.

4. 4. 3. 8.
(Cetovimuttisuttaɱ)

28. Cattārome bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu aññataraɱ santaɱ cetovimuttiɱ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaɱ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaɱ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati nādhimuccati.

[BJT Page 322]
Tassa kho etaɱ bhikkhave bhikkhuno na sakkāyanirodho pāṭikaŋkho.

Seyyathāpi bhikkhave puriso lasagatena1. Hatthena sākhaɱ gaṇheyya, tassa so hattho sajjeyyāpi gaṇheyyāpi khajjeyyāpi. Evameva kho bhikkhave bhikkhu aññataraɱ santaɱ cetovimuttiɱ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaɱ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaɱ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho etaɱ bhikkhave bhikkhuno na sakkāyanirodho pāṭikaŋkho.
Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraɱ santaɱ cetovimuttiɱ upasampajja viharati, so sakkāya nirodhaɱ manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaɱ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho etaɱ bhikkhave bhikkhuno sakkāyanirodho pāṭikaŋkho.

Seyyathāpi bhikkhave puriso suddhena hatthena sākhaɱ gaṇheyya, tassa so hattho neva sajjeyya na gaṇheyya na khajjeyya. Evameva kho bhikkhave bhikkhu aññataraɱ santaɱ cetovimuttiɱ upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaɱ [page 166] manasi karoti. Tassa sakkāyanirodhaɱ manasi karoto sakkāyanirodhe cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho etaɱ bhikkhave bhikkhuno sakkāyanirodho pāṭikaŋkho.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraɱ santaɱ cetovimuttiɱ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaɱ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaɱ manasikaroto avijjāppabhede cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho etaɱ bhikkhave bhikkhuno na avijjāppabhedo pāṭikaŋkho.

Seyyathāpi bhikkhave jambāli anekavassagaṇikā, tassā puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya, devo ca sammādhāraɱ nānuppaveccheyya, evaɱ hi tassā bhikkhave jambāliyā na pālippabhedo2. Pāṭikaŋkho. Evameva kho bhikkhave bhikkhu aññataraɱ santaɱ cetovimuttiɱ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaɱ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaɱ manasi karoto avijjāppabhede cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Tassa kho etaɱ bhikkhave bhikkhuno na avijjāppabhedo pāṭikaŋkho.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraɱ santaɱ cetovimuttiɱ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaɱ manasi karoti. Tassa avijjāppabhedaɱ manasi karoto avijjāppabhede cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho etaɱ bhikkhave bhikkhuno avijjāppabhedo pāṭikaŋkho.

1. Lepagatena machasaɱ 2. Ālippabhedo, sīmu.

[BJT Page 324]
Seyyathāpi bhikkhave jambāli anekavassagaṇikā, tassā puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya, devo ca sammādhāraɱ anuppaveccheyya. Evaɱ hi tassā bhikkhave jambāliyā pālippabhedo pāṭikaŋkho. Evameva kho bhikkhave bhikkhu aññataraɱ santaɱ cetovimuttiɱ upasampajja viharati. So avijjāppabhedaɱ manasi karoti. Tassa [page 167] avijjāppabhedaɱ manasi karoto avijjāppabhede cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tassa kho etaɱ bhikkhave bhikkhuno avijjāppabhedo pāṭikaŋkho.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 4. 3. 9.
(Parinibbānahetusuttaɱ)

29. Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaɱ sāriputtaɱ etadavoca:

Ko nu kho āvuso sāriputta hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme na parinibbāyantīti?

Idhāvuso ānanda sattā imā hānabhāgiyā saññāti yathābhūtaɱ nappajānanti. Imā ṭhitibhāgiyā saññāti yathābhūtaɱ nappajānanti. Imā visesabhāgiyā saññāti yathābhūtaɱ nappajānanti. Imā nibbedhabhāgiyā saññāti yathābhūtaɱ nappajānanti. Ayaɱ kho āvuso ānanda hetu ayaɱ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme na parinibbāyantīti.

Ko panāvuso sāriputta hetu ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti?

Idhāvuso ānanda sattā imā hānabhāgiyā saññāti yathābhūtaɱ pajānanti. Imā ṭhitibhāgiyā saññāti yathābhūtaɱ pajānanti. Imā visesabhāgiyā saññāti yathābhūtaɱ pajānanti. Imā nibbedhabhāgiyā saññāti yathābhūtaɱ pajānanti. Ayaɱ kho āvuso ānanda hetu aya paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti.

[BJT Page 326]
4. 4. 3. 10
(Mahāpadesadesanāsuttaɱ)

30. Ekaɱ samayaɱ bhagavā bhoganagare viharati ānandacetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Cattārome bhikkhave mahāpadese desessāmi. Taɱ [page 168] suṇātha sādhukaɱ manasi karotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katame ca bhikkhave cattāro mahāpadesā?

Idha bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "sammukhā metaɱ āvuso bhagavato sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ ayaɱ dhammo ayaɱ vinayo idaɱ satthusāsana" nti.

Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ neva abhinanditabbaɱ. Na paṭikkositabbaɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbāni tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaɱ: addhā idaɱ na ceva tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Imassa ca bhikkhuno duggahītanti iti idaɱ bhikkhave chaḍḍheyyātha.

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "sammukhā metaɱ āvuso bhagavato sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ ayaɱ dhammo ayaɱ vinayo idaɱ satthusāsana" nti.

Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ neva abhinanditabbaɱ na paṭikkositabbaɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaɱ: addhā idaɱ tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Imassa ca bhikkhuno suggahītanti. Imaɱ bhikkhave paṭhamaɱ mahāpadesaɱ dhāreyyātha.

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "amukasmiɱ nāma āvāse saŋgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saŋghassa sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ ayaɱ dhammo ayaɱ vinayo idaɱ satthusāsana" nti.

[BJT Page 328]
Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ neva abhinanditabbaɱ. Na paṭikkositabbaɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni. Sādhukaɱ uggahetvā sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti, na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaɱ: addhā idaɱ na ceva tassa bhagavato vacanaɱ arahato [page 169] sammāsambuddhassa tassa ca saŋghassa duggahītanti. Iti hidaɱ1. Bhikkhave chaḍḍheyyātha.

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "amukasmiɱ nāma āvāse saŋgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saŋghassa sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ ayaɱ dhammo ayaɱ vinayo idaɱ satthusāsananti".

Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ neva abhinanditabbaɱ. Na paṭikkositabbaɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti, vinaye va sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaɱ: addhā idaɱ tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Tassa ca saŋghassa suggahītanti. Idaɱ bhikkhave dutiyaɱ mahāpadesaɱ dhāreyyātha.

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "amukasmiɱ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaɱ me therānaɱ sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ ayaɱ dhammo ayaɱ vinayo idaɱ satthusāsana" nti.

Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ neva abhinanditabbaɱ. Na paṭikkositabbaɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti, na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaɱ: addhā idaɱ na ceva tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Tesañca therānaɱ duggahītanti. Iti hidaɱ bhikkhave chaḍḍheyyātha.

1. Itihetaɱ machasaɱ.

[BJT Page 330]
Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "amukasmiɱ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhu viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tesaɱ. Me therānaɱ sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ ayaɱ dhammo ayaɱ vinayo idaɱ satthusāsana" nti.

Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ neva abhinanditabbaɱ na paṭikkositabbaɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti, vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaɱ: 'addhā idaɱ tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Tesañca therānaɱ suggahīta' nti. Idaɱ bhikkhave tatiyaɱ mahāpadesaɱ dhāreyyātha.

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "amukasmiɱ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati [page 170] bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ ayaɱ dhammo ayaɱ vinayo idaɱ satthusāsana" nti.

Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ neva abhinanditabbaɱ. Na paṭikkositabbaɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti, na vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaɱ: 'addhā idaɱ na ceva tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Tassa ca therassa duggahīta' nti. Iti hidaɱ bhikkhave chaḍḍheyyātha.

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "amukasmiɱ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ ayaɱ dhammo ayaɱ vinayo idaɱ satthusāsana" nti.

Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ neva abhinanditabbaɱ. Na paṭikkositabbaɱ anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbāni tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti, vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaɱ: "addhā idaɱ tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassa, tassa ca therassa sugahīta" nti. Idaɱ bhikkhave catutthaɱ mahāpadesaɱ dhāreyyātha.

Ime kho bhikkhave cattāro mahāpadesāti.
Sañcetaniyavaggo tatiyo*

*Tassuddānaɱ: cetanā vibhantikoṭṭhito
Ānando upavāna pañcamaɱ
Āyācana rāhula jambāli
Nibbānaɱ mahāpadesenāti.

[BJT Page 332]
4. Brāhmaṇavaggo.
4. 4. 4. 1.
(Yodhājīvasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

31. Catūhi bhikkhave aŋgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati. Katamehi catūhi?

Idha bhikkhave yodhājīvo ṭhānakusalo ca hoti, dūre pākī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā. Imehi kho bhikkhave catūhi aŋgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati.
[page 171] evameva kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi catūhi: idha bhikkhave bhikkhu ṭhānakusalo ca hoti, dūre pātī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā.

Katañca bhikkhave bhikkhu ṭhānakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ṭhānakusalo hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu dūre pātī hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yaɱ kiñci rūpaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā hīnaɱ vā paṇītaɱ vā yaɱ dūre santike vā, sabbaɱ rūpaɱ netaɱ mama, nesohamasmi, na me so attāti, evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati yā kā ci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattikā vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre vā santike vā sabbaɱ vedanaɱ "netaɱ mama, nesohamasmi, na meso attā" ti evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā sabbaɱ saññaɱ "netaɱ mama, nesohamasmi, na me so attā'ti evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati. Ye keci saŋkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattikā vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre vā santike vā sabbe saŋkhārā "netaɱ mama, nesohamasmi, na meso attā" ti evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati. Yaɱ kiñci viññāṇaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā hīnaɱ vā paṇītaɱ vā yaɱ dūre santike vā, sabbaɱ viññāṇaɱ netaɱ mama, nesohamasmi, na meso attāti. Evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dūre pātī hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu akkhaṇavedhī hoti? Idha bhikkhave bhikkhu idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodho'ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu akkhaṇavedhī hoti.

[BJT Page 334]
Kathañca bhikkhave bhikkhu mahato ca kāyassa padāletā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu mahantaɱ avijjākkhandhaɱ padāleti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

4. 4. 4. 2
(Pāṭibhogasuttaɱ)

32. [page 172] catunnaɱ bhikkhave dhammānaɱ natthi ko ci pāṭibhogo samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiɱ katamesaɱ catunnaɱ?

Jarādhammaɱ mā jīriti natthi ko ci pāṭibhogo samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā ko ci vā lokasmiɱ.

Vyādhidhammaɱ mā vyādhīyīti natthi ko ci pāṭibhogo samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā ko ci vā lokasmiɱ.

Maraṇadhammaɱ mā mīyīti natthi ko ci pāṭibhogo samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā ko ci vā lokasmiɱ.

Yāni kho pana tāni pāpakāni kammāni saɱkilesikāni ponobhavikāni sadarāni dukkhavipākāni āyatiɱ jātijarāmaraṇikāni. Tesaɱ vipāko mā nibbattīti natthi ko ci pāṭibhogo samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā ko ci vā lokasmiɱ.

Imesaɱ kho bhikkhave catunnaɱ dhammānaɱ natthi ko ci pāṭibhogo samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā ko ci vā lokasminnī.

4. 4. 4. 3
(Vassakārasuttaɱ)

33. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaɱ etadavoca:

Ahaɱ hi bho gotama evaɱvādī evaɱdiṭṭhī: "yo ko ci diṭṭhaɱ bhāsati 'evaɱ me diṭṭhanti' natthi tato doso, yo ko ci sutaɱ bhāsati 'evaɱ me sutanti' natthi tato doso, yo ko ci mutaɱ bhāsati 'evaɱ me mutanti' natthi tato doso, yo ko ci viññātaɱ bhāsati 'evaɱ me viññātanti' natthi tato dosoti"

[BJT Page 336]
Nāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ diṭṭhaɱ bhāsitabbanti vadāmi. Na panāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ diṭṭhaɱ na bhāsitabbanti vadāmi. Nāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ sutaɱ bhāsitabbanti vadāmi. Na panāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ sutaɱ na [page 173] bhāsitabbanti vadāmi. Nāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ mutaɱ bhāsitabbanti vadāmi. Na panāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ mutaɱ na bhāsitabbanti vadāmi. Nāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ viññātaɱ bhāsitabbanti vadāmi. Na panāhaɱ brāhmaṇa sabbaɱ viññātaɱ na bhāsitabbanti vadāmi.

Yaɱ hi brāhmaṇa diṭṭhaɱ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaɱ diṭṭhaɱ na bhāsitabbanti vadāmi. Yaɱ ca khvāssa brāhmaṇa diṭṭhaɱ bhāsato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaɱ diṭṭhaɱ bhāsitabbanti vadāmi.

Yaɱ hi brāhmaṇa sutaɱ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaɱ sutaɱ na bhāsitabbanti vadāmi. Yaɱ ca khvāssa brāhmaṇa sutaɱ bhāsato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaɱ sutaɱ bhāsitabbanti vadāmi.

Yaɱ hi brāhmaṇa mutaɱ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaɱ mutaɱ na bhāsitabbanti vadāmi. Yaɱ ca khvāssa brāhmaṇa mutaɱ bhāsato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaɱ mutaɱ bhāsitabbanti vadāmi.

Yaɱ hi brāhmaṇa viññātaɱ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaɱ viññātaɱ na bhāsitabbanti vadāmi. Yaɱ ca khvāssa brāhmaṇa viññātaɱ bhāsato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaɱ viññātaɱ bhāsitabbanti vadāmī ti.

Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.

4. 4. 4. 4.
(Jāṇussonīsuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

34. Atha kho jāṇussonī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodī. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho jāṇussonī brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:

Ahaɱ hi bho gotama evaɱvādī evaɱdiṭṭhī: "natthi yo so maraṇadhammo samāno na bhāyati. Na santāsaɱ āpajjati maraṇassā" ti.

Atthi brāhmaṇa maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaɱ āpajjati. Maraṇassa. Atthi pana brāhmaṇa maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaɱ āpajjati maraṇassa.

[BJT Page 338]
Katamo ca brāhmaṇa maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaɱ āpajjati maraṇassa?

Idha brāhmaṇa ekacco kāmesu avītarāgo hoti [page 174] avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tamenaññataro gāḷho rogātaŋko phusati. Tassaññatarena gāḷhena rogātaŋkena phuṭṭhassa evaɱ hoti: piyā vata maɱ kāmā jahissanti, piye vāhaɱ kāme jahissāmīti. So socati kilamati paridevati urattāḷiɱ kandati. Sammohaɱ āpajjati. Ayaɱ kho brāhmaṇa maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaɱ āpajjati maraṇassa.

Puna ca paraɱ brāhmaṇa idhekacco kāye avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Tamenaññataro gāḷho rogātaŋko phusati. Tassaññatarena gāḷhena rogātaŋkena phuṭṭhassa evaɱ hoti: piyo vata maɱ kāyo jahissati. Piyaɱ cāhaɱ kāyaɱ jahissāmīti. So socati kilamati paridevati urattāḷiɱ kandati sammohaɱ āpajjati. Ayampi kho brāhmaṇa maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaɱ āpajjati maraṇassa.

Puna ca paraɱ brāhmaṇa idhekacco akatakalyāṇo hoti akatakusalo akatabhīruttāṇo. Katapāpo kataluddo katakibbiso. Tamenaññataro gāḷho rogātaŋko phusati. Tassaññatarena gāḷhena rogātaŋkena phuṭṭhassa evaɱ hoti: akataɱ vata me kalyāṇaɱ, akataɱ kusalā, akataɱ bhīruttāṇaɱ. Kataɱ pāpaɱ, kataɱ luddaɱ, kataɱ kibbisaɱ. Yāvatā bho akatakalyāṇānaɱ akatakusalānaɱ akatabhīruttāṇānaɱ katapāpānaɱ kataluddānaɱ katakibbisānaɱ gati, taɱ gatiɱ pecca gacchāmīti. So socati kilamatī paridevati urattāḷiɱ kandati sammohaɱ āpajjati. Ayampi kho brāhmaṇa maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaɱ āpajjati maraṇassa.

Puna ca paraɱ brāhmaṇa idhekacco kaŋkhī hoti vecikicchi aniṭṭhaɱgato saddhamme. Tamenaññataro gāḷho rogātaŋko phusati. Tassaññatarena gāḷhena rogātaŋkena phuṭṭhassa evaɱ hoti: kaŋkhī vatamhi vecikicchi aniṭṭhaɱgato saddhammo'ti. So socati kilamati paridevati urattāḷiɱ kandati sammohaɱ āpajjati. Ayampi kho brāhmaṇa maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaɱ āpajjati maraṇassa.

Ime kho brāhmaṇa. Cattāro maraṇadhammā samānā bhāyati, santāsaɱ āpajjanti maraṇassa.

[BJT Page 340]
[page 175] katamo ca brāhmaṇa maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaɱ āpajjati maraṇassa? Idha brāhmaṇa ekacco kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Tamenaññataro gāḷho rogataŋkho phusati. Tassaññatarena gāḷhena rogātaŋkena phuṭṭhassa na evaɱ hoti: piyā vata maɱ kāmā jahissanti, piye vāhaɱ kāme jahissāmīti. So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiɱ kandati na sammohaɱ āpajjati. Ayaɱ kho brāhmaṇa maraṇadhammo samāno na bhāyati na santāsaɱ āpajjati maraṇassa.

Puna ca paraɱ brāhmaṇa idhekacco kāye vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho tamenaññataro gāḷho rogātaŋko phusati. Tassaññatarena gāḷhena rogātaŋkena phuṭṭhassa na evaɱ hoti: piyo vata maɱ kāyo jahissati, piyaɱ cāhaɱ kāyaɱ jahissāmīti. So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiɱ kandati na sammohaɱ āpajjati. Ayampi kho brāhmaṇa maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaɱ āpajjati maraṇassa.

Puna ca paraɱ brāhmaṇa idhekacco akatapāpo hoti akataluddo, akatakibbiso. Katakalyāṇo hoti katakusalo katabhīruttāṇo. Tamenaññataro gāḷho rogātaŋko phusati. Tassaññatarena gāḷhena rogātaŋkena phuṭṭhassa evaɱ hoti: akataɱ vata me pāpaɱ, akataɱ luddaɱ, akataɱ kibbisaɱ, kataɱ kalyāṇaɱ, kataɱ kusalaɱ, kataɱ bhīruttāṇaɱ. Yāvatā bho akatapāpānaɱ akataluddānaɱ akatakibbisānaɱ katakalyāṇānaɱ kata kusalānaɱ katabhīruttāṇānaɱ gati taɱ gatiɱ pecca gacchāmī ti. So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiɱ kandati na sammohaɱ āpajjati. Ayampi kho brāhmaṇa maraṇadhammo samāno na bhāyati na santāsaɱ āpajjati maraṇassa.

Puna ca paraɱ brāhmaṇa idhekacco akaŋkhī hoti avecikicchī niṭṭhaɱ gato saddhamme. Tamenaññataro gāḷho rogātaŋko phusati. Tassaññatarena gāḷhena rogātaŋkena phuṭṭhassa evaɱ hoti: akaŋkhī vatamhi avecikicchī niṭṭhaɱgato saddhammeti. So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiɱ kandati na sammohaɱ āpajjati. [page 176] ayampi kho brāhmaṇa maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaɱ āpajjati maraṇassa.

[BJT Page 342]
Ime kho brāhmaṇa cattāro maraṇadhammā samānā na bhāyanti, na santāsaɱ āpajjati maraṇassāti.

Abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhagavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammaɱ ca bhikkhusaŋghaɱ ca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

4. 4. 4. 5
(Catukoṭikasuññatā suttaɱ)

35. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe, pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sappinikā tīre paribbājakārāme paṭivasanti. Seyyathīdaɱ: annahāro varadharo sakuladāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaɱ patisallānā vuṭṭhito yena sappinikātīre paribbājakārāmo tenupasaŋkami.

Tena kho pana samayena tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayamantarā kathā udapādi: itipi brāhmaṇasaccāni, itipi brāhmaṇasaccānī ti.

Atha kho bhagavā yena te paribbājakā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca: kāya nuttha paribbājakā etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti.

Idha bho gotama amhākaɱ sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayamantarā kathā udapādi: itipi brāhmaṇasaccāni, itipi brāhmaṇasaccānī ti.

Cattārimāni paribbājakā brāhmaṇasaccāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?

Idha paribbājakā brāhmaṇo evamāha: sabbe pāṇā avajjhāti. Iti vadaɱ brāhmaṇo saccaɱ āha, no musā. So tena na samaṇoti maññati. Na brāhmaṇoti maññati na seyyohamasmīti maññati. Na sadisohamasmīti maññati. Na hīnohamasmīti maññati. Api ca yadeva tattha saccaɱ, tadabhiññāya pāṇānaɱ yeva anuddayāya anukampāya paṭipanno hoti.

Puna ca paraɱ paribbājakā brāhmaṇo evamāha: [page 177] sabbe kāmā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti. Iti vadaɱ brāhmaṇo saccaɱ āha, no musā. So tena na samaṇo'ti maññati, na brāhmaṇo'ti maññati. Na seyyohamasmīti maññati. Na hīnohamasmīti maññati. Api ca yadeva tattha saccaɱ, tadabhiññāya kāmānaɱ yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

[BJT Page 344]
Puna ca paraɱ paribbājakā brāhmaṇo evamāha: sabbe bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti. Iti vadaɱ brāhmaṇo, saccaɱ āha, no musā. So tena na samaṇo'ti maññati. Na brāhmaṇo'ti maññati. Na seyyohamasmīti maññati. Na sadisohamasmīti maññati. Na hīnohamasmīti maññati. Api ca yadeva tattha saccaɱ, tadabhiññāya bhavānaɱ yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Puna ca paraɱ paribbājakā brāhmaṇo evamāha: nāhaɱ kvacana, kassaci kiñcanatasmiɱ, na ca mama kvacana, katthaci kiñcanatātthīti. Iti vadaɱ brāhmaṇo saccaɱ āha, no musā. So tena na samaṇo'ti maññati. Na brāhmaṇoti maññati. Na seyyohamasmīti maññati. Na sadisohamasmīti maññati. Na hīnohamasmīti maññati. Api ca yadeva tattha saccaɱ, tadabhiññāya ākiñcaññaɱ yeva paṭipadaɱ paṭipanno hoti.

Imāni kho paribbājakā cattāri brāhmaṇasaccāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditānīti.

4. 4. 4. 6.
(Bahussutasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

36. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca:

Kena nu kho bhante loko nīyati, kena loko parikissati, kassa ca uppannassa vasaɱ gacchatīti?

Sādhu sādhu bhikkhu, bhaddako te bhikkhu ummaggo, bhaddakaɱ paṭibhānaɱ, kalyāṇī paripucchā. Evaɱ hi tvaɱ bhikkhu paripucchasi: kena nu kho bhante loko nīyati, kena loko parikissati, kassa ca uppannassa vasaɱ gacchatīti. Evaɱ bhante.

Cittena kho bhikkhu loko nīyati, cittena parikissati, cittassa uppannassa vasaɱ gacchati.

[page 178] sādhu bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ āpucchi: bahussuto dhammadharo, bahussuto dhammadharoti vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bahussuto dhammadharo hotīti?

Sādhu sādhu bhikkhu, bhaddako te bhikkhu ummaggo, bhaddakaɱ paṭibhānaɱ, kalyāṇī paripucchā. Evaɱ hi tvaɱ bhikkhu pucchasi: bahussuto dhammadharo, bahussuto dhammadharoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante bahussuto dhammadharo hotīti. Evaɱ bhante.

[BJT Page 346]
Bahu kho bhikkhu mayā dhammā desitā: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. Catuppadāya cepi bhikkhu gāthāya atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, bahussuto dhammadharoti alaɱ vacanāyāti.

Sādhu bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ āpucchi: sutavā nibbedhikapañño, sutavā nibbedhikapaññoti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante sutavā nibbedhikapañño hotīti?

Sādhu sādhu bhikkhu, bhaddako kho te bhikkhu ummaggo, bhaddakaɱ paṭibhāṇaɱ, kalyāṇī paripucchā. Evaɱ hi tvaɱ bhikkhu pucchasi: sutavā nibbedhikapañño, sutavā nibbedhikapañño, ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante sutavā nibbedhikapañño hotīti? Evaɱ bhante.

Idha bhikkhu bhikkhuno idaɱ dukkhanti sutaɱ hoti, paññāya cassa atthaɱ ativijjha passati. Ayaɱ dukkhasamudayo'ti sutaɱ hoti, paññāya cassa atthaɱ ativijjha passati. Ayaɱ dukkhanirodho'ti sutaɱ hoti, paññāya cassa atthaɱ ativijjha passati. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā' ti sutaɱ hoti, paññāya cassa atthaɱ ativijjha passati. Evaɱ kho bhikkhu sutavā nibbedhikapañño hotīti.

Sādhu bhante'ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ āpucchi: paṇḍito mahāpañño, paṇḍito mahāpañño'ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante paṇḍito hotīti?

Sādhu [page 179] sādhu bhikkhu bhaddako kho te bhikkhu ummaggo, bhaddakaɱ paṭibhānaɱ, kalyāṇī paripucchā. Evaɱ hi tvaɱ bhikkhu pucchasi: paṇḍito mahāpañño, paṇḍito mahāpañño'ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante paṇḍito mahāpañño hotīti? Evaɱ bhante.

Idha bhikkhu paṇḍito mahāpañño nevattavyābādhāya ceteti, na paravyābādhāya ceteti, na ubhayavyābādhāya ceteti. Attahitaɱ parahitaɱ ubhayahitaɱ sabbalokahitameva cintayamāno cinteti. Evaɱ kho bhikkhu paṇḍito mahāpañño hotīti.

4. 4. 4. 7.
(Dutiyavassakārasuttaɱ)

37. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaɱ etadavoca:

[BJT Page 348]
Jāneyya nu kho bho gotama asappuriso asappurisaɱ "asappuriso ayaɱ bhavanti"?

Aṭṭhānaɱ kho etaɱ brāhmaṇa anavakāso yaɱ asappuriso asappurisaɱ jāneyya "asappuriso ayaɱ bhavanti"

Jāneyya pana bho gotama asappuriso sappurisaɱ "sappuriso ayaɱ bhavanti?

Etampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaɱ anavakāso yaɱ asappuriso sappurisaɱ jāneyya "sappuriso ayaɱ bhavanti"

Jāneyya, pana bho gotama sappuriso sappurisaɱ "sappuriso ayaɱ bhavanti?

Ṭhānaɱ kho etaɱ brāhmaṇa vijjati, yaɱ sappuriso sappurisaɱ jāneyya "sappuriso ayaɱ bhavanti"

Jāneyya, pana bho gotama sappuriso asappurisaɱ 'asappuriso ayaɱ bhavanti'?

Etampi kho brāhmaṇa ṭhānaɱ vijjati, yaɱ sappuriso asappurisaɱ jāneyya 'asappuriso ayaɱ bhavanti' .

Acchariyaɱ bho gotama, abbhutaɱ bho gotama, yāva [page 180] subhāsitaɱ cidaɱ bhotā gotamena: "aṭṭhānaɱ kho etaɱ brāhmaṇa anavakāso yaɱ asappuriso asappurisaɱ jāneyya 'asappuriso ayaɱ bhavanti. ' Etampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaɱ anavakāso, yaɱ asappuriso sappurisaɱ jāneyya 'sappuriso ayaɱ bhavanti'. Ṭhānaɱ kho etaɱ brāhmaṇa vijjati yaɱ sappuriso sappurisaɱ jāneyya 'sappuriso ayaɱ bhavanti. ' Etampi kho brāhmaṇa ṭhānaɱ vijjati, yaɱ sappuriso asappurisaɱ jāneyya' asappuriso ayaɱ bhavanti. '

Ekamidaɱ bho gotama samayaɱ todeyyassa brāhmaṇassa parisatiɱ parūpārambhaɱ vattenti: bālo ayaɱ rājā eleyyo yo samaṇe rāmaputte abhippasanno, samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karoti: yadidaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammanti. Imepi rañño eleyyassa parihārakā bālā, yamako moggallo uggo nāvindakī gandhabbo aggivesso, ye samaṇe rāmaputte abhippasannā, samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karonti: yadidaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammanti.

[BJT Page 350]
Tyāssudaɱ todeyyo brāhmaṇo iminā nayena neti: taɱ kiɱ maññanti bhonto paṇḍito rājā eleyyo karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataroti.

Evaɱ bho, paṇḍito rājā eleyyo karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehī alamatthadasataroti.

Yasmā ca kho bhonto samaṇo rāmaputto raññā elayyena paṇḍitena paṇḍitataro karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarena alamatthadasataro, tasmā rājā eleyyo samaṇe rāmaputte abhippasanno, samaṇe va pana rāmaputte evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karoti: yadidaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ.

Taɱ kiɱ maññanti bhonto, paṇḍitā rañño eleyyassa parihārakā, yamako moggallo [page 181] uggo nāvindakī gandhabbo aggivesso, karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasatarāti.

Evaɱ bho. Paṇḍitā rañño eleyyassa parihārakā, yamako moggallo uggo nāvindakī gandhabbo aggivesso, karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasatarāti.

Yasmā kho bho, samaṇo rāmaputto rañño eleyyassa parihārakehi paṇḍitehi paṇḍitataro karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataro. Tasmā rañño eleyyassa parihārakā samaṇe rāmaputte abhippasannā samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karonti: yadidaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammanti.

Acchariyaɱ bho gotama abbhutaɱ bho gotama yāva subhāsitamidaɱ bhotā gotamena: "aṭṭhānaɱ kho etaɱ brāhmaṇa anavakāso, yaɱ asappuriso asappurisaɱ jāneyya asappuriso ayaɱ bhavanti. Etampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaɱ anavakāso yaɱ asappuriso sappurisaɱ jāneyya sappuriso ayaɱ bhavanni, ṭhānaɱ kho panetaɱ brāhmaṇa vijjati, yaɱ sappuriso sappurisaɱ jāneyya sappuriso ayaɱ bhavanti. Etampi kho brāhmaṇa ṭhānaɱ vijjati yaɱ sappuriso asappurisaɱ jāneyya asappuriso ayaɱ bhavanti. "

Handa cadāni mayaɱ bho gotama gacchāma, bahukicchā mayaɱ bahukaraṇīyāti.

Yassadāni tvaɱ brāhmaṇa kālaɱ maññasīti.

Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.

[BJT Page 352]
4. 4. 4. 8.
(Upakasuttaɱ)

38. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho upako maṇḍikāputto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho upako maṇḍikāputto bhagavantaɱ etadavoca:

Ahaɱ hi bhante evaɱvādī evaɱdiṭṭhī: yo ko ci parūpārambhaɱ vatteti. Parūpārambhaɱ vattento sabbo so1. Na upapādeti2. , [page 182] anupapādento gārayho hoti upavajjoti.

Parūpārambhaɱ ce upaka vatteti, parūpārambhaɱ vattento na upapādeti, anupapādento gārayho hoti upavajjo. Tvaɱ kho upaka parūpārambhaɱ vattesi. Parūpārambhaɱ vattento na upapādesi. Anupapādento gārayho hosi upavajjoti.

Seyyathāpi bhante ummujjamānakaɱ yeva mahatā pāsena bandheyya, evameva kho ahaɱ bhante ummujjamānako yeva bhagavatā mahatā vādapāsena baddho'ti.

Idaɱ akusalanti kho upaka mayā paññattaɱ. Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā itipidaɱ akusalanti.

Taɱ kho panidaɱ akusalaɱ pahātabbanti kho upaka mayā paññattaɱ tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā itipidaɱ akusalaɱ pahātabbanti.

Idaɱ kusalanti kho upaka mayā paññattaɱ. Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā itipidaɱ kusalanti.

Taɱ kho panidaɱ kusalaɱ bhāvetabbanti kho upaka mayā paññattaɱ. Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā itipidaɱ kusalaɱ bhāvetabbanti.

Atha kho upako maṇḍikāputto bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiɱ kathāsallāpo. Taɱ sabbaɱ rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa ārocesi.

Evaɱ vutte rājā māgadho ajātasattu vedehiputto kupito anattamano upakaɱ maṇḍikāputtaɱ etadavoca: yāvadhaɱsi cāyaɱ loṇakārakadārako, yāvamukharo yāvapagabbho, yatra hi nāma taɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammāsambuddhaɱ āsādetabbaɱ maññissati apehi tvaɱ upaka, vinassa, mā tvaɱ addasanti.

1. Sabbaso, 2. Uppādeti, 3. Vatāyaɱ machasaɱ.

[BJT Page: 354]
4. 4. 4. 9
(Sacchikaraṇīyasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

39. Cattārome bhikkhave sacchikaraṇīyā dhammā katame cattāro?

Atthi [page 183] bhikkhave dhammā kāyena sacchikaraṇīyā. Atthi bhikkhave dhammā satiyā sacchikaraṇīyā. Atthi bhikkhave dhammā cakkhunā sacchikaraṇīyā. Atthi bhikkhave dhammā paññāya sacchikaraṇīyā.

Katame ca bhikkhave dhammā kāyena sacchikaraṇīyā. Aṭṭha vimokkhā bhikkhave kāyena sacchikaraṇīyā.

Katame ca bhikkhave dhammā satiyā sacchikaraṇīyā? Pubbenivāso bhikkhave satiyā sacchikaraṇīyo.

Katame ca bhikkhave dhammā cakkhunā sacchikaraṇīyā? Sattānaɱ cutūpapāto bhikkhave cakkhunā sacchikaraṇīyo.

Katame ca bhikkhave dhammā paññāya sacchikaraṇīyā? Āsavānaɱ khayo bhikkhave paññāya sacchikaraṇīyo.

Ime kho bhikkhave cattāro sacchikaraṇīyā dhammāti.

4. 4. 4. 10
(Bhikkhusaŋghathomana suttaɱ)

40. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaŋghaparivuto nisinno hoti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaɱ tuṇhībhūtaɱ bhikkhusaŋghaɱ anuviloketvā bhikkhū āmantesi:

Apalāpāyaɱ bhikkhave parisā. Nippalāpāyaɱ bhikkhave parisā suddhā sāre patiṭṭhitā. Tathārūpo ayaɱ bhikkhave bhikkhusaŋgho. Tathārūpāyaɱ bhikkhave parisā yathārūpā parisā dullabhā dassanāyapi lokasmiɱ. Tathārūpo ayaɱ bhikkhave bhikkhusaŋgho. Tathārūpāyaɱ bhikkhave parisā āhuneyyā pāhuṇeyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Tathārūpo ayaɱ bhikkhave bhikkhusaŋgho.

[BJT Page 356]
Tathārūpāyaɱ bhikkhave parisā yathārūpāyaɱ parisā appampi dinnaɱ bahuɱ hoti, bahuɱ dinnaɱ bahutaraɱ. Tathārūpo ayaɱ bhikkhave bhikkhusaŋgho tathārūpāyaɱ bhikkhave parisā yathārūpaɱ parisaɱ alaɱ yojanagaṇanānipi dassanāya gantuɱ apipuṭaɱsenāpi. Tathārūpo ayaɱ bhikkhave bhikkhusaŋgho.

[page 184] santi bhikkhave bhikkhū imasmiɱ bhikkhusaŋghe devappattā viharanti. Santi bhikkhave bhikkhū imasmiɱ bhikkhusaŋghe brahmappattā viharanti. Santi bhikkhave bhikkhū imasmiɱ bhikkhusaŋghe āneñjappattā viharanti. Santi bhikkhave bhikkhū imasmiɱ bhikkhusaŋghe ariyappattā viharanti.

Kataɱ ca bhikkhave bhikkhu devappatto hoti? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī' ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu devappatto hoti.

Kathaɱ ca bhikkhave bhikkhu brahmappatto hoti? Idha bhikkhave bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati. Tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ . Iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati. Tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthi. Iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Muditāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati. Tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ. Iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Upekkhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati. Tathā dutiyaɱ disaɱ paritvā viharati. Tathā tatiyaɱ disaɱ pharitvā viharati. Tathā catutthiɱ disaɱ paritvā viharati. Iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu brahmappatto hoti.

Kathaɱ ca bhikkhave bhikkhu āneñjappatto hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthagamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu āneñjappatto hoti.

Kathaɱ ca bhikkhave bhikkhu ariyappatto hoti? Idha bhikkhave bhikkhu idaɱ dukkhantī yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ariyappatto hotīti.
Brāhmaṇavaggo1. Catuttho*

1. Yodhājīvavaggo sīmu; syā.
* [page 185] tassuddānaɱ : yodhā pāṭibhogasutaɱ abhayaɱ samaṇasaccena pañcamaɱ.
Ummagga vassakāro upako sacchikiriyā ca uposathoti machasaɱ.

[BJT Page 358]
5. Mahāvaggo
4. 4. 5. 1.
(Sotānudhatasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

41. Sotānudhatānaɱ1. Bhikkhave dhammānaɱ vacasā paricitānaɱ manasānupekkhitānaɱ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaɱ cattāro ānisaɱsā pāṭikaŋkhā. Katame cattāro?

Idha bhikkhave bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā2. Udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ ababhūtadhammaɱ vedallaɱ. Tassa te dhammā sotānudhatā1. Honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaɱ kurumāno aññataraɱ devanikāyaɱ upapajjati, tassa tattha sukhino dhammapadāpilapanti3. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaɱ yeva visesagāmī hoti. Sotānudhatānaɱ bhikkhave dhammānaɱ vacasā paricitānaɱ manasānupekkhitānaɱ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaɱ ayaɱ paṭhamo ānisaɱso pāṭikaŋkho.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaɱ kurumāno aññataraɱ devanikāyaɱ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadāpilapanti. Api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti. Tassa evaɱ hoti: ayaɱ vā so dhammavinayo yatthāhaɱ pubbe brahmacariyaɱ acari'nti. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaɱ yeva visesagāmī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave puriso kusalo bherisaddassa. So addhānamagga paṭipanno bherisaddaɱ suṇeyya, tassa naheva kho assa kaŋkhā vā vimati vā bherisaddo nu kho na nu kho bherisaddoti. Atha kho bherisaddotveva niṭṭhaɱ gaccheyya. Evameva kho bhikkhave bhikkhu dhammaɱ [page 186] pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti. Vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaɱ kurumāno aññataraɱ devanikāyaɱ upapajjati. Tassa tattha naheva kho sukhino dhammapadāpilapanti. Api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti. Tassa evaɱ hoti: ayaɱ vā so dhammavinayo yatthāhaɱ pubabe brahmacariyaɱ acarinti. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaɱ yeva visesagāmī hoti. Sotānudhatānaɱ bhikkhave dhammānaɱ vacasā paricitānaɱ manasānupekkhitānaɱ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaɱ ayaɱ dutiyo ānisaɱso pāṭikaŋkho.

1. Sotānugatānaɱ machasaɱ 2. Gāthaɱ machasaɱ. 3. Palavanti machasaɱ.

[BJT Page 360]
Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaɱ kurumāno aññataraɱ devanikāyaɱ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadāpilapanti. Napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti. Api ca kho devaputto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti. Tassa evaɱ hoti: ayaɱ vā so dhammavinayo yatthāhaɱ pubbe brahmacariyaɱ acarinti. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaɱ yeva visesagāmī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave puriso kusalo saŋkhasaddassa so addhānamaggapaṭipanno saŋkhasaddaɱ suṇeyya, tassa na heva kho assa kaŋkhā vā vimati vā saŋkhasaddo nu kho na nu kho saŋkhasaddoti. Atha kho saŋkhasaddotveva niṭṭhaɱ gaccheyya. Evameva kho bhikkhave bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaɱ kurumāno aññataraɱ devanikāyaɱ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadāpilapanti, na pi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti, api ca kho devaputto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti. Tassa evaɱ hoti: ayaɱ vā so dhammavinayo yatthāhaɱ pubbe brahmacariyaɱ acarinti. Dandho bhikkhave satuppādo atha so satto khippaɱ yeva visesagāmī hoti. Sotānudhatānaɱ bhikkhave dhammānaɱ vacasā paricitānaɱ manasānupekkhitānaɱ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaɱ ayaɱ tatiyo ānisaɱso pāṭikaŋkho.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaɱ kurumāno aññataraɱ devanikāyaɱ upapajjati, tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadāpilapanti, na pi bhikkhu iddhimā ceto vasippatto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti. Napi devaputto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti. Api ca kho opapātiko opapātikaɱ sāreti: sarasi tvaɱ mārisa yattha mayaɱ pubbe brahmacariyaɱ acarimhāti. So evamāha: sarāmi mārisa sarāmi mārisāti. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaɱ yeva visesagāmī hoti.

[BJT Page 362]
Seyyathāpi bhikkhave dve sahāyakā sahapaɱsukīḷikā, te kadāci karahaci aññamaññaɱ samāgaccheyyuɱ, tamenaɱ sahāyako sahāyakaɱ evaɱ vadeyya: itipi samma sarasīti. So evaɱ vadeyya: [page 187] sarāmi samma idampi samma sarasīti. So evaɱ vadeyya: sarāmi sammāti. Evameva kho bhikkhave bhikkhu dhammaɱ pariyāpuṇāti: suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthā udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaɱ kurumāno aññataraɱ devanikāyaɱ upapajjati. Tassa tattha sukhino dhammapadāpilapanti. Napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti. Napi devaputto devaparisāyaɱ dhammaɱ deseti. Api ca kho opapātiko opapātikaɱ sāreti: sarasi tvaɱ mārisa, yattha mayaɱ pubbe brahmacariyaɱ acarimhāti. So evamāha: sarāmi mārisāti, dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaɱyeva visesagāmī hoti sotānudhatānaɱ bhikkhave dhammānaɱ vacasā paricitānaɱ manasānupekkhitānaɱ bhikkhave dhammānaɱ vacasā paricitānaɱ manasānupekkhitānaɱ diṭaṭhiyā suppaṭividdhānaɱ ayaɱ catuttho ānisaɱso pāṭikaŋkho.

Sotānudhatānaɱ bhikkhave dhammānaɱ vacasā parivitānaɱ manasānupekkhitānaɱ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaɱ ime cattāro ānisaɱsā pāṭikaŋkhāti.

4. 4. 5. 2.
(Ṭhānasuttaɱ)

42. Cattārimāni bhikkhave ṭhānāni catūhi ṭhānehi veditabbāni. Katamāni cattāri?

Saɱvāsena bhikkhave sīlaɱ veditabbaɱ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraɱ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññena.

Saɱvohārena bhikkhave soceyyaɱ veditabbaɱ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraɱ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññena.

Āpadāsu bhikkhave thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññena.

Sākacchāya bhikkhave paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññena.

[BJT Page 364]
Saɱvāsena bhikkhave sīlaɱ veditabbaɱ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraɱ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññenāti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ?

Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiɱ vasamāno evaɱ jānāti: dīgharattaɱ kho ayamāyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī na santatakārī na santatavuttī sīlesu. Dussīlo ayamāyasmā. Nāyamāyasmā sīlavāti.

Idha pana bhikkhave puggalo puggalena saddhiɱ vasamāne evaɱ jānāti: digharattaɱ kho ayamāyasmā akhaṇḍakārī acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī [page 188] santatakārī santatavuttī sīlesu. Sīlavā cāyamāyasmā. Nāyamāyasmā dussīloti.

Saɱvāsena bhikkhave sīlaɱ veditabbaɱ, tañca kho dīghena addhunā na ittaraɱ, manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññenāti iti yantaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

Saɱvohārena bhikkhave soceyyaɱ veditabbaɱ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraɱ. Manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ?

Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiɱ saɱvohāramāno evaɱ jānāti: aññathā kho ayamāyasmā ekena eko voharati, aññathā dvīhi, aññathā tīhi, aññathā sambahulehi. Vokkamati ayamāyasmā purimavohārā pacchimavohāraɱ. Aparisuddhavohāro ayamāyasmā, nāyamāyasmā parisuddhavohāroti.

Idha pana bhikkhave puggalo puggalena saddhiɱ saɱvohāramāno evaɱ jānāti: yatheva kho ayamāyasmā ekena eko voharati, tathā dvīhi, tathā tīhi, tathā sambahulehi. Nāyamāyasmā vokkamati purimavohārā pacchimavohāraɱ. Parisuddhavohāro ayamāyasmā, na aparisuddhavohāroti.

Saɱvohārena bhikkhave soceyyaɱ veditabbaɱ, tañca kho dīghena addhunā na ittaraɱ, manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti iti yantaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

[BJT Page 366]
Āpadāsu bhikkhave thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ, manasikarotā no amanasikārā paññavatā no duppaññenāti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ?

Idha bhikkhave ekacco ñātivyasanena vā phuṭṭho samāno bhogavyasanena vā phuṭṭho samāno rogavyasanena vā phuṭṭho samāno na iti paṭisañcikkhati: tathābhūto kho ayaɱ lokasannivāso tathābhūto attabhāvapaṭilābho, yathābhūte lokasannivāse yathābhūte attabhāvapaṭilābhe aṭṭha lokadhammā lokaɱ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati: lābho ca alābho ca ayaso ca yaso ca nindā ca pasaɱsā ca sukhañca dukkhañcāti. So ñātivyasanena vā phuṭṭho samāno bhogavyasanena vā phuṭṭho samāno rogavyasanena vā phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiɱ kandati sammohaɱ āpajjati. Idha pana bhikkhave ekacco ñātivyasanena vā phuṭṭho samāno bhogavyasanena vā phuṭṭho samāno [page 189] rogavyasanena vā phuṭṭho samāno iti paṭisañcikkhati: tathābhūto kho ayaɱ lokasannivāso tathābhūto attabhāvapaṭilābho, yathābhūte lokasannivāse yathābhūte attabhāvapaṭilābhe aṭṭha lokadhammā lokaɱ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati: lābho ca alābho ca ayaso ca yaso ca nindā ca pasaɱsā ca sukhañca dukkhañcāti. So ñātivyasanena vā phuṭṭho samāno bhogavyasanena vā phuṭṭho samāno rogavyasanena vā phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiɱ kandati, na sammohaɱ āpajjati. Āpadāsu bhikkhave thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ. Manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti iti yantaɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

Sākacchāya bhikkhave paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ, manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ?

Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiɱ sākacchāyamāno evaɱ jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo, yathā ca abhinīhāro, yathā pañhasamudācāro, duppañño ayamāyasmā nāyamāyasmā paññavā. Taɱ kissa hetu: tathā hi ayamāyasmā na ceva gambhīraɱ atthapadaɱ udāharati santaɱ paṇītaɱ atakkāvacaraɱ nipuṇaɱ paṇḍitavedanīyaɱ. Yañca ayamāyasmā dhammaɱ bhāsati, tassa ca na paṭibalo saŋkhittena vā vitthārena vā atthaɱ ācikkhituɱ desetuɱ paññapetuɱ paṭṭhapetuɱ vivarituɱ vibhajituɱ uttānīkātuɱ, duppañño ayamāyasmā nāyamāyasmā paññavā.

[BJT Page 368]
Seyyathāpi bhikkhave cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya parittaɱ macchaɱ ummujjamānaɱ, tassa evamassa: yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca ūmighāto yathā ca vegāyitattaɱ, paritto ayaɱ maccho, nāyaɱ maccho mahantoti. Evameva kho bhikkhave puggalo puggalena saddhiɱ sākacchāyamāno evaɱ jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhasamudācāro, duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā. Taɱ kissa hetu: tathā hi ayamāyasmā na ceva gambhīraɱ atthapadaɱ udāharati santaɱ paṇītaɱ atakkāvacaraɱ nipuṇaɱ paṇḍitavedanīyaɱ. Yañca ayamāyasmā dhammaɱ bhāsati, tassa na paṭibalo saŋkhittena vā vitthārena vā atthaɱ ācikkhituɱ desetuɱ paññapetuɱ paṭṭhapetuɱ vivarituɱ vibhajituɱ uttānīkātuɱ. Duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavāti.

Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiɱ sākacchāyamāno evaɱ jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhasamudācāro, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño. Taɱ kissa hetu: tathā hi ayamāyasmā gambhīraɱ ceva atthapadaɱ udāharati santaɱ paṇītaɱ atakkāvacaraɱ nipuṇaɱ paṇḍitavedanīyaɱ, yañca ayamāyasmā dhammaɱ bhāsati, tassa ca paṭibalo saŋkhittena vā vitthārena vā atthaɱ ācikkhituɱ. Desetuɱ paññapetuɱ paṭṭhapetuɱ vivarituɱ vibhajituɱ uttānīkātuɱ, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño.

Seyyathāpi bhikkhave puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya mahantaɱ macchaɱ ummujjamānaɱ, tassa [page 190] evamassa: yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca ūmighāto yathā ca vegāyitattaɱ, mahanto ayaɱ maccho nāyaɱ maccho parittoti. Evameva kho bhikkhave puggalo puggalena saddhiɱ sākacchāyamāno evaɱ jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhasamudācāro, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño taɱ kissa hetu: tathā hi ayamāyasmā gambhīraɱ ceva atthapadaɱ udāharati santaɱ paṇītaɱ atakkāvacaraɱ nipuṇaɱ paṇḍitavedanīyaɱ, yaɱ ca ayamāyasmā dhammaɱ bhāsati, tassa ca paṭibalo saŋkhittena vā vitthārena vā atthaɱ ācikkhituɱ desetuɱ paññapetuɱ paṭṭhapetuɱ vivarituɱ vibhajituɱ uttānīkātuɱ. Paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppaññoti sākacchāya bhikkhave paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ, manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti. Iti yantaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

Imāni kho bhikkhave cattāri ṭhānāni, imehi catūhi ṭhānehi veditabbānīti.

[BJT Page 370]
4. 4. 5. 3.
(Bhaddiyasuttaɱ)

43. Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho bhaddiyo licchavi yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho bhaddiyo licchavi bhagavantaɱ etadavoca:

Sutaɱ metaɱ bhante: māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭanīmāyaɱ jānāti, yāya aññatitthiyānaɱ sāvake āvaṭṭetīti. Ye te bhante evamāhaɱsu: "māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭanīmāyaɱ jānāti, yāya aññatitthiyānaɱ sāvake āvaṭṭetī" ti. Kacci te bhante bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaɱ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaɱ byākaronti. Na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaɱ ṭhānaɱ āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaɱ bhante bhagavantanti.

[page 191] etha tumhe bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe bhaddiya attanāva jāneyyātha, ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññūgarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saɱvattantīti. Atha tumhe bhaddiya pajaheyyātha.

Taɱ kiɱ maññatha bhaddiya, lobho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? Ahitāya bhante. Luddho panāyaɱ bhaddiya, purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti. Yaɱ sa hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāyāti? Evaɱ bhante.

Taɱ kiɱ maññatha bhaddiya doso purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? Ahitāya bhante. Duṭṭho panāyaɱ bhaddiya, purisapuggalo dosena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti. Yaɱ sa hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāyāti? Evaɱ bhante.

Taɱ kiɱ maññatha bhaddiya moho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? Ahitāya bhante. Mūḷho panāyaɱ bhaddiya, purisapuggalo mohena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti. Yaɱ sa hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāyāti? Evaɱ bhante.

Taɱ kiɱ maññatha bhaddiya, sārambho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? " Ahitāya bhante". Sārambho panāyaɱ bhaddiya, purisapuggalo sārambhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaɱ sa hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāyāti? Evaɱ bhante.

1. Āvaṭaṭaniɱ māyaɱ machasaɱ.

[BJT Page 372]

Taɱ kiɱ maññatha bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? "Akusalā bhante. " Sāvajjā vā anavajjā vāti? "Sāvajjā bhante" viññūgarahitā vā viññuppasatthā vāti? "Viññūgarahitā bhante" samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saɱvattanti, no vā kathaɱ vā ettha hotīti? "Samattā bhante samādinnā ahitāya dukkhāya saɱvattanti. Evaɱ no ettha hotī" ti.

Iti kho bhaddiya, yaɱ taɱ avocumha: etha tumhe bhaddiya, mā anussavena mā paramparāya, mā itikirāya, [page 192] mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe bhaddiya attanāva jāneyyātha, ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññūgarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saɱvattanti. Atha tumhe bhaddiya, pajaheyyāthāti iti yantaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

Etha tumhe bhaddiya, mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saɱvattantīti atha tumhe bhaddiya, upasampajja vihareyyātha.

Taɱ kiɱ maññatha bhaddiya, alobho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? "Hitāya bhante". Aluddho panāyaɱ bhaddiya, purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaɱ hanti. Na adinnaɱ ādiyati. Na paradāraɱ gacchati. Na musā bhaṇati. Parampi tathattāya samādapeti. Yaɱ sa hoti dīgharattaɱ hitāya sukhāyāti? "Evaɱ bhante. "

Kaɱ kiɱ maññatha bhaddiya, adoso purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? "Hitāya bhante." Aduṭṭho panāyaɱ bhaddiya, purisapuggalo dosena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaɱ hanti. Na adinnaɱ ādiyati. Na paradāraɱ gacchati. Na musā bhaṇati. Parampi tathattāya samādapeti. Yaɱ sa hoti dīgharattaɱ hitāya sukhāya saɱvattatīti? "Evambhante."

Taɱ kiɱ maññatha bhaddiya, amoho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? "Hitāya bhante." Amūḷho panāyaɱ bhaddiya, purisapuggalo mohena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇa hanti. Na adinnaɱ ādiyati. Na paradāraɱ gacchati. Na musā bhaṇati. Parampi tathattāya samādapeti. Yaɱ sa yoti dīgharattaɱ hitāya sukhāya saɱvattatīti? "Evambhante.".

Taɱ kiɱ maññatha bhaddiya, asārambho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? "Hitāya bhante" asārambho panāyaɱ bhaddiya, purisapuggalo sārambhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaɱ hanti. Na adinnaɱ ādiyati. Na paradāraɱ gacchati. Na musā bhaṇati. Parampi tathattāya samādapeti. Yaɱ sa hoti dīgharattaɱ hitāya sukhāya saɱvattatīti? "Evambhante"'

[BJT Page 374]
Taɱ kiɱ maññatha bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? "Kusalā bhante" sāvajjā vā anavajjā vāti? Anavajjā bhante. Viññūgarahitā vā viññuppasatthā vāti? "Viññuppasatthā bhante" [page 193] samattā samādinnā hitāya sukhāya saɱvattanti, no vā kathaɱ vā ettha hotīti? Samattā bhante samādinnā hitāya sukhāya saɱvattanti. Evaɱ no ettha hotī" ti.

Iti kho bhaddiya, yantaɱ avocumha "etha tumhe bhaddiya, mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti. " Yadā tumhe bhaddiya, "attanāva jāneyyātha ime dhammā anavajjā ime dhammā viññuppasatthā ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saɱvattantīti". Atha tumhe bhaddiya, upasampajja vīhareyyāthā" ti iti yantaɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

Ye kho te bhaddiya, loke santo sappurisā, te sāvakaɱ evaɱ samādapenti: ehi tvaɱ ambho purisa, lobhaɱ vineyya vineyya viharāhi, lobhaɱ vineyya vineyya viharanto na lobhajaɱ kammaɱ karissasi, kāyena vācā manasā. Dosaɱ vineyya vineyya viharāhi, dosaɱ vineyya vineyya viharanto na dosajaɱ kammaɱ karissasi kāyena vācā manasā. Mohaɱ vineyya vineyya viharāhi, mohaɱ vineyya vineyya viharanto na mohajaɱ kammaɱ karissasi kāyena vācā manasā. Sārambhaɱ vineyya vineyya viharāhi, sārambhaɱ vineyya vineyya viharanto na sārambhajaɱ kammaɱ karissasi kāyena vācā manasāti.

Evaɱ vutte bhaddiyo licchavi bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bhante, seyyathāpi bhante, nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evameva bhotā bhante anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhagavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi. Dhammaɱ ca bhikkhusaŋghaɱ ca. Upāsakaɱ maɱ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

Api nu tāhaɱ bhaddiya, evaɱ avacaɱ: "ehi me tvaɱ bhaddiya sāvako hohi ahaɱ satthā bhavissāmī" ti no hetaɱ bhante. Evaɱ vādiɱ kho maɱ bhaddiya evamakkhāyiɱ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: māyāvī samaṇo gotamo āvattanīmāyaɱ jānāti yāya aññatitthiyānaɱ sāvake āvaṭṭetīti.

[page 194] bhaddikā bhante āvaṭṭanīmāyā. Kalyāṇī bhante āvaṭṭanīmāyā. Piyā me bhante ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuɱ. Piyānampi me assa ñātisālohitānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuɱ, sabbesampassa khattiyānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe vepi bhante brāhmaṇā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuɱ, sabbesampassa brāhmaṇānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe vepi bhante vessā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuɱ, sabbesampassa vessānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuɱ, sabbesampassa suddānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāyāti.

[BJT Page 376.]

Evametaɱ bhaddiya, evametaɱ bhaddiya, sabbecepi bhaddiya, khattiyā āvaṭṭeyyuɱ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampassa khattiyānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhaddiya brāhmaṇā, āvaṭṭeyyuɱ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampassa brāhmaṇānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbecepi bhaddiya vessā āvaṭṭeyyuɱ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampassa vessānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbecepi suddā āvaṭṭeyyuɱ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampassa suddānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sadevako cepi bhaddiya loko samārako sabrahmako, sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā āvaṭṭeyyuɱ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Ime cepi bhaddiya mahāsālā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuɱ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya. Imesampassa mahāsālānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya sace ceteyyuɱ. Ko pana vādo manussabhūtassāti.

4. 4. 5. 4.
(Sāpūgiyasuttaɱ)

44. Ekaɱ samayaɱ āyasmā ānando koḷiyesu viharati sāpugannāma1. Koḷiyānaɱ nigamo. Atha kho sambahulā sāpūgiyā koḷiyaputtā yena āyasmā ānando tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinne kho sāpūgiye koḷiyaputte āyasmā ānando etadavoca:

Cattārimāni byagghapajjā pārisuddhipadhāniyaŋgāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā [PTS PAGE 195] sammāsambuddhena sammadakkhātāni sattānaɱ visuddhiyā sokapariddavānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Katamāni cattāri?

Sīlapārisuddhipadhāniyaŋgaɱ cittapārisuddhipadhāniyaŋgaɱ diṭṭhipārisuddhipadhāniyaŋgaɱ vimuttipārisuddhipadhāniyaŋgaɱ.

Katamañca byagghapajjā sīlapārisuddhipadhāniyaŋgaɱ? Idha byagghapajjā bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaɱ vuccati byagghapajjā sīlapārisuddhi. Iti evarūpiɱ sīlapārisuddhiɱ aparipūriɱ vā paripūressāmi, paripūriɱ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaɱ ca. Idaɱ vuccati byagghapajjā sīlapārisuddhipadhāniyaŋgaɱ.

Katamañca byagghapajjā cittapārisuddhipadhāniyaŋgaɱ? Idha byagghapajjā bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti yantaɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhi catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati byagghapajjā cittapārisuddhi. Iti evarūpiɱ cittapārisuddhiɱ aparipūriɱ vā paripūressāmi, paripūriɱ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti. Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaɱ ca. Idaɱ vuccati byagghapajjā cittapārisuddhipadhāniyaŋgaɱ.

1. Sāmūgaɱ. Nāma, machasaɱ.

[BJT Page 378]
Katamañca byagghapajjā diṭṭhipārisuddhipadhāniyaŋgaɱ? Idha byagghapajjā bhikkhu idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ vuccati byagghapajjā diṭṭhipārisuddhi. Iti evarūpiɱ diṭṭhipārisuddhiɱ aparipūriɱ vā paripūressāmi paripūriɱ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti yo tattha chando va vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaɱ ca. Idaɱ vuccati byagghapajjā diṭṭhipārisuddhipadhāniyaŋgaɱ.

Katamañca byagghapajjā vimuttipārisuddhipadhāniyaŋgaɱ? Sa kho so byagghapajjā ariyasāvako iminā ca sīlapārisuddhipadhāniyaŋgena samannāgato iminā ca [page 196] cittapārisuddhipadhāniyaŋgena samannāgato iminā ca diṭṭhipārisuddhipadhāniyaŋgena samannāgato rajanīyesu dhammesu cittaɱ virājeti, vimocanīyesu dhammesu cittaɱ vimocayati, so rajanīyesu dhammesu cittaɱ virājetvā vimocanīyesu dhammesu cittaɱ vimocetvā sammā vimuttiɱ phusati. Ayaɱ vuccati byagghapajjā vimuttipārisuddhi. Iti evarūpiɱ vimuttipārisuddhiɱ aparipūriɱ vā paripūressāmi paripūriɱ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho na ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaɱ ca. Idaɱ vuccati byagghapajjā vimuttipārisuddhipadhāniyaŋgaɱ.

Imāni kho byagghapajjā cattāri pārisuddhipadhāniyaŋgāni, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni sattānaɱ visuddhiyā sokapariddavānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyāti.

4. 4. 5. 5.
(Vappasuttaɱ)

45. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiɱ nigrodhārāme. Atha kho vappo sakko nigaṇṭhasāvako yena āyasmā mahāmoggallāno tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho vappaɱ sakkaɱ nigaṇṭhasāvakaɱ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

Idhassa vappa kāyena saɱvuto vācāya saɱvuto manasā saɱvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaɱ vappa taɱ ṭhānaɱ yato nidānaɱ purisaɱ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuɱ abhisamparāyantī? Passāmahaɱ bhante taɱ ṭhānaɱ; idhassa bhante pubbe pāpakammaɱ kataɱ avipakkavipākaɱ tato nidānaɱ purisaɱ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuɱ abhisamparāyanti.

[BJT Page 380]
Ayañca kho panāyasmato mahāmoggallānassa vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiɱ kathā vippakatā hoti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaɱ patisallānā [page 197] vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ etadavoca: kāya nuttha moggallāna etarahi kathāya sannisinnā kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti.

Idāhaɱ bhante vappaɱ sakkaɱ nigaṇṭhasāvakaɱ etadavocaɱ: idhassa vappa kāyena saɱvuto vācāya saɱvuto manasā saɱvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaɱ vappa taɱ ṭhānaɱ yato nidānaɱ purisaɱ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuɱ abhisamparāyanti? Evaɱ vutte bhante vappo sakko nigaṇṭhasāvako maɱ etadavoca: passāmahaɱ bhante taɱ ṭhānaɱ: idhassa bhante pubbe pāpakammaɱ kataɱ avipakkavipākaɱ tato nidānaɱ purisaɱ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuɱ abhisamparāyanti. Ayaɱ kho bhante vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiɱ kathā vippakatā, atha bhagavā anuppattoti.

Atha kho bhagavā vappaɱ sakkaɱ nigaṇṭhasāvakaɱ etadavoca: sace kho me tvaɱ vappa anuññeyyañceva anujāneyyāsi, paṭikkositabbañca paṭikkoseyyāsi, yassa ca me bhāsitassa atthaɱ na jāneyyāsi, mamevettha uttariɱ paṭipuccheyyāsi: idaɱ bhante kathaɱ, imassa ko attho?Ti siyā no ettha kathāsallāpoti.

Anuññeyyaɱ cevāhaɱ bhante bhagavato anujānissāmi. Paṭikkositabbañca paṭikkosissāmi. Yassa cāhaɱ bhagavato bhāsitassa atthaɱ na jānissāmi, bhagavantaɱ yevettha uttariɱ paṭipucchissāmi: idaɱ bhante kathaɱ imassa kvatthoti? Hotu no ettha kathāsallāpoti.

Taɱ kiɱ maññasi vappa, ye kāyasamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā kāyasamārambhā paṭiviratassa evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaɱ na karoti. Purāṇañca kammaɱ phussa [page 198] phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaɱ veditabbā viññūhīti. Passasi no tvaɱ vappa taɱ ṭhānaɱ yato nidānaɱ purisaɱ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuɱ abhisamparāyanti? No hetaɱ bhante.

Taɱ kiɱ maññasi vappa, ye vacīsamārambhapaccayā upapajjanti āsavā vighātapariḷāhā. Vacīsamārambhā paṭiviratassa evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaɱ na karoti. Purāṇañca kammaɱ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaɱ veditabbā viññūhīti. Passasi no tvaɱ vappa taɱ ṭhānaɱ yato nidānaɱ purisaɱ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuɱ abhisamparāyanti? No hetaɱ bhante.

[BJT Page 382]
Taɱ kiɱ maññasi vappa, ye manosamārambhapaccayā upapajjanti āsavā vighātapariḷāhā manosamārambhā paṭiviratassa evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaɱ na karoti. Purāṇañca kammaɱ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaɱ veditabbā viññūhīti. Passasi no tvaɱ vappa taɱ ṭhānaɱ yatho nidānaɱ purisaɱ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuɱ abhisamparāyanti? No hetaɱ bhante.

Taɱ kiɱ maññasi vappa, ye avijjāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā. Avijjāvirāgā vijjuppādā evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaɱ na karoti. Purāṇañca kammaɱ phussa phussa byantīkaroti sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaɱ veditabbā viññūhīti. Passasi no tvaɱ vappa taɱ ṭhānaɱ yato nidānaɱ purisaɱ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuɱ abhisamparāyanti? No hetaɱ bhante.

Evaɱ sammā vimuttacittassa kho vappa bhikkhuno cha santatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā rūpaɱ disvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaɱ sutvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaɱ ghāyitvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaɱ sāyitvā neva sumano hoti, na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena poṭṭhabbaɱ phusitvā neva sumano hoti.Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā dhammaɱ viññāya neva sumano hoti na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaɱ vedanaɱ vediyamāno kāyapariyantikaɱ vedanaɱ vediyāmīti pajānāti. Jīvitapariyantikaɱ vedanaɱ vediyamāno jīvitapariyantikaɱ vedanaɱ vediyāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaɱ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītibhavissantīti pajānāti.

Seyyathāpi vappa thūṇaɱ paṭicca chāyā paññāyati. Atha [page 199] puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaɱ1 ādāya. So taɱ thūṇaɱ mūle chindeyya. Mūle chetvā2. Paḷikhaṇeyya. Paḷikhaṇitvā mūlānī uddhareyya. Antamaso usīranāḷa3. Mattānipi. So taɱ thūṇaɱ khaṇḍākhaṇḍikaɱ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaɱ chetvā phāleyya. Phāletvā sakalikaɱ sakalikaɱ kareyya. Sakalikaɱ sakalikaɱ karitvā4. Vātātape visoseyya. Vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahitvā5. Masiɱ kareyya. Masiɱ karitvā mahāvāte vā opuneyya. Nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evaɱ hissa vappa yā thūṇaɱ paṭicca chāyā, sā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā.

Evameva kho vappa evaɱ sammā vimuttacittassa bhikkhuno cha santatavihārā adhigatā hontī: so cakkhunā rūpaɱ disvā neva sumano hoti, na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. So cakkhunā rūpaɱ disvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaɱ sutvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaɱ ghāyitvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaɱ sāyitvā neva sumano hoti, na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena poṭṭhabbaɱ phusitvā neva sumano hoti.Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno manasā dhammaɱ viññāya neva sumano hoti na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaɱ vedanaɱ vediyamāno kāyapariyantikaɱ vedanaɱ vediyāmīti pajānāti. Jīvitapariyantikaɱ vedanaɱ vediyamāno jīvitapariyantikaɱ vedanaɱ vediyāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaɱ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītibhavissantīti pajānātīti.

1. Kudālapikaɱ machasaɱ. 2. Mūle chinditvā machasaɱ. 3. Usīranāḷimattānipi machasaɱ 4. Katvā machasaɱ. 5. Ḍahetvā machasaɱ.

[BJT Page 384]
Evaɱ vutte vappo sakko nigaṇṭhasāvako bhagavantaɱ etadavoca: seyyathāpi bhante puriso udayatthiko assapaṇiyaɱ poseyya, so udayañceva na labheyya, uttariɱ ca kilamathassa vighātassa bhāgī assa. Evameva kho ahaɱ bhante udayatthiko bāle nigaṇṭhe payirupāsiɱ. Sohaɱ1. Udayañceva nādhigacchiɱ2. Uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī ahosiɱ. Esāhaɱ bhante ajjatagge yo me bālesu nigaṇṭhesu sampasādo, taɱ mahāvāte vā opunāmi, nadiyā vā sīghasotāya pavāhemi. Abhikkantaɱ bhante, abhikkantaɱ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūlhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjetaɱ dhareyya, cakkhumanto rūpāni evameva bhante bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhante bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaŋghañca. Upāsakaɱ maɱ [page 200] bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

4. 4. 5. 6
(Sāḷhasuttaɱ)

46. Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho sāḷho ca licchavi abhayo ca licchavi yena bhagavā tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinno kho sāḷho licchavi bhagavantaɱ etadavoca: santi bhante eke samaṇabrāhmaṇā dvayena oghassa nittharaṇaɱ paññāpenti sīlavisuddhihetu ca tapojigucchāhetu ca. Idha bhante bhagavā kimāhāti?

Sīlavisuddhiɱ kho ahaɱ sāḷhā aññataraɱ sāmaññaŋganti vadāmi. Ye te sāḷhā samaṇabrāhmaṇā tapojigucchāvādā tapojigucchāsārā tapojigucchaɱ allīnā viharanti, abhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te sāḷhā samaṇabrāhmaṇā aparisuddhakāyasamācārā aparisuddhavacīsamācārā aparisuddhamanosamācārā aparisuddhājīvā, abhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya.

Seyyathāpi sāḷhā puriso nadiɱ taritukāmo tiṇhaɱ kuṭhāriɱ ādāya vanaɱ paviseyya, so tattha passeyya mahatiɱ sālalaṭṭhiɱ ujuɱ navaɱ akukkukajātaɱ3. Tamenaɱ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā sākhāpalāsaɱ suvisodhitaɱ visodheyya, sākhāpalāsaɱ suvisodhitaɱ visodhetvā kuṭhārīhi taccheyya, kuṭhārīhi taccheyya, kuṭhārīhi tacchetvā vāsīhi taccheyya, vāsīhi tacchetvā lekhaniyā likheyya, lekhaniyā likhitvā pāsāṇaguḷena dhopeyya4. Pāsāṇaguḷena dhopetvā nadiɱ patāreyya. Taɱ kiɱ maññasi sāḷhā bhabbo nu kho so puriso nadiɱ taritunti "no hetaɱ bhante". Taɱ kissa hetu? Asu hi bhante sālalaṭṭhi bahiddhā [page 201] suparikammakatā anto avisuddhā. Tassetaɱ pāṭikaŋkhaɱ: sālalaṭṭhi saɱsīdissati, puriso anayabyasanaɱ āpajjissatīti.

1. Svāhā. Machasaɱ. 2. Nādhigacchesyaɱ, machasaɱ. 3. Akukkuccajātaɱ machasaɱ. Akukkuccakajātaɱ syā. 4. Dhoveyya machasaɱ.

[BJT Page 386]
Evameva kho sāḷhā ye te samaṇabrāhmaṇā tapojigucchāvādā tapojigucchāsārā tapojigucchaɱ allīnā viharanti, abhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te sāḷhā samaṇabrāhmaṇā aparisuddhakāyasamācārā aparisuddhavacīsamācārā aparisuddhamanosamācārā aparisuddhājīvā, abhabbā ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ye ca kho te sāḷhā samaṇabrāhmaṇā na tapojigucchāvādā na tapojigucchāsārā na tapojigucchaɱ allīnā viharanti, bhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te sāḷhā samaṇabrāhmaṇā parisuddhakāyasamācārā parisuddhavacīsamācārā parisuddhamanosamācārā parisuddhājīvā, bhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya.

Seyyathāpi sāḷhā puriso nadiɱ taritukāmo tiṇhaɱ kuṭhāriɱ ādāya vanaɱ paviseyya, so tattha passeyya mahatiɱ sālalaṭṭhiɱ ujuɱ navaɱ akukkuccakajātaɱ* tamenaɱ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā sākhāpalāsaɱ suvisodhitaɱ visodheyya, sākhāpalāsaɱ suvisodhitaɱ visodhetvā kuṭhārīhi taccheyya, kuṭhārīhi tacchetvā vāsīhi taccheyya, vāsīhi tacchetvā nikhādanaɱ ādāya anto suvisodhitaɱ visodheyya, anto suvisodhitaɱ visodhetvā lekhaniyā likheyya, lekhaniyā likhitvā pāsāṇaguḷena dhopeyya, pāsāṇaguḷena dhopetvā nāvaɱ kareyya, nāvaɱ karitvā piyārittaɱ bandheyya, piyārittaɱ bandhitvā nadiɱ patāreyya, taɱ kiɱ maññasi sāḷhā bhabbo nu kho so puriso nadiɱ taritunti? Evaɱ bhante. Taɱ kissa hetu? Asu hi bhante sālalaṭṭhi bahiddhā suparikammakatā anto susuddhā nāvā katā, piyārittaɱ baddhā. Tassetaɱ pāṭikaŋkhaɱ: nāvā na saɱsīdissati. Puriso sotthinā pāraɱ gamissatīti.

Evameva kho sāḷhā ye te samaṇabrāhmaṇā na tapojigucchāvādā na tapojigucchāsārā na tapojigucchaɱ allīnā viharanti, bhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te sāḷhā samaṇabrāhmaṇā [page 202] parisuddhakāyasamācārā parisuddhavacīsamācārā parisuddhamanosamācārā parisuddhājīvā, bhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya.

Seyyathāpi sāḷhā yodhājīvo bahūnī cepi kaṇḍacittakāni jānāti, atha kho so tīhi ṭhānehi rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati. Katamehi tīhi? Dūre pātī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā.

Seyyathāpi sāḷhā yodhājīvo dūre pātī, evameva kho sāḷhā ariyasāvako sammāsamādhi hoti. Sammāsamādhi sāḷhā ariyasāvako yaɱ kiñci rūpaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā hīnaɱ vā paṇītaɱ vā yaɱ dūre santike vā sabbaɱ rūpaɱ netaɱ mama nesohamasmi, na meso attāti, evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā hīnaɱ vā paṇītaɱ vā yaɱ dūre santike vā sabbā vedanā netaɱ mama nesohamasmi. Na meso attāti, evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā hīnaɱ vā paṇītaɱ vā yaɱ dūre santike vā sabbā saññā netaɱ mama nesohamasmi, na meso attāti evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati. Ye keci saŋkhārā atītānāgatapaccuppannaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā hīnaɱ vā paṇītaɱ vā yaɱ dūre santike vā sabbā saŋkhārā netaɱ mama nesohamasmi. Na meso attāti evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati. Yaɱ kiñci viññāṇaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā hīnaɱ vā paṇītaɱ vā yaɱ dūre santike vā sabbaɱ viññāṇaɱ netaɱ mama, nesohamasmi, na meso attāti evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati.

* 'Uju' navaɱ akukkukajāta'nti majjhimāgamādisu kadalikkhandhādiɱ sandhāya bhāsitaɱ.

[BJT Page 388]
Seyyathāpi sāḷhā yodhājīvo akkhaṇavedhī, evameva kho sāḷhā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Sammādiṭṭhī sāḷhā ariyasāvako 'idaɱ dukkha'nti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaɱ pajānāti. 'Ayaɱ dukkhanirodhoti' yathābhūtaɱ pajānāti. Sāḷhā ' ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaɱ pajānāti.

Seyyathāpi sāḷhā yodhājīvo mahato kāyassa padāletā, evameva kho sāḷhā ariyasāvako sammāvimuttī hoti. Sammāvimuttī sāḷhā ariyasāvako mahantaɱ avijjākkhandhaɱ padāletīti.

4. 4. 5. 7
Mallikāsuttaɱ.

47. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho mallikā devī yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnā kho mallikā devī bhagavantaɱ etadavoca:

[page 203] ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya, daḷiddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca?

Ko pana bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubabaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya, aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca?

Ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, daḷiddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca?

Ko pana bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā cāti?

Idha mallike ekacco mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā appampi vuttā samānā abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati. Kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā hoti na dātā samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, issāmanikā kho pana hoti paralābhasakkāra garukāramānanavandanapūjanāsu. Issati upadussati issaɱ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaɱ āgacchati. Sā yattha yattha paccājāyati, dubbaṇṇā ca hoti durūpā ca supāpikā dassanāya, daḷiddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca.

[BJT Page 390]
Idha pana mallike ekacco mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā appampi vuttā samānā abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati. Kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ. Anissāmanikā kho pana hoti paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu. Na issati na upadussati na issaɱ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaɱ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati, dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya. Aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca.

Idha pana mallike ekacco mātugāmo akkodhanā hoti anupāyāsabahulā bahumpi vuttā samānā nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ. Issāmanikā kho pana hoti. Paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu. Issati upadussati issaɱ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaɱ āgacchati, sā yattha [page 204] yattha paccājāyati, abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā. Daḷiddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca.

Idha pana mallike ekacco mātugāmo akkodhanā hoti anupāyāsabahulā bahumpi vuttā samānā nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ. Anissāmanikā kho pana hoti paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaɱ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaɱ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā. Aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca.

Ayaɱ kho mallike hetu ayaɱ paccayo yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya, daḷiddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca.

Ayaɱ pana mallike hetu ayaɱ paccayo yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya, aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca.

Ayaɱ kho mallike hetu ayaɱ paccayo yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā. Daḷiddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca.

[BJT Page 392]
Ayaɱ pana mallike hetu ayaɱ paccayo yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā cāti.

Evaɱ vutte mallikā devī bhagavantaɱ etadavoca: yā nūnāhaɱ bhante aññaɱ jātiɱ kodhanā ahosiɱ upāyāsabahulā, appampi vuttā samānā abhisajjiɱ kuppiɱ [page 205] byāpajjiɱ patitthīyiɱ, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsiɱ, sāhaɱ bhante etarahi dubbaṇṇā durūpā supāpikā dassanāya.

Yā nūnāhaɱ bhante aññaɱ jātiɱ adāsiɱ samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ malāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, sāhaɱ bhante etarahi aḍḍhā ca mahaddhanā mahābhogā.

Yā nūnāhaɱ bhante aññaɱ jātiɱ anissāmanikā ahosiɱ paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu, na issiɱ na upadussiɱ na issaɱ bandhiɱ, sāhaɱ bhante etarahi mahesakkhā. Santi kho pana bhante, imasmiɱ rājakule khattiyakaññāpi brāhmaṇakaññāpi gahapatikaññāpi. Tāsāhaɱ issarādhipaccaɱ kāremi.

Esāhaɱ bhante ajjatagge akkodhanā bhavissāmi anupāyāsabahulā. Bahumpi vuttā samānā nābhisajjissāmi na kuppissāmi na vyāpajjissāmi na patitthīyissāmi. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukarissāmi. Dassāmi samaṇassa brāhmaṇassa annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ. Anissāmanikā bhavissāmi paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu. Na ississāmi na upadussissāmi, na issaɱ bandhissāmi.

Abhikkantaɱ bhante abhikkantaɱ bhante seyyathāpi bhante, nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaɱ bhante anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhagavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammaɱ ca bhikkhusaŋghaɱ ca. Upāsikaɱ maɱ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

4. 4. 5. 8.
(Tapasuttaɱ)

48. Cattāro me bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro?

Idha bhikkhave ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto, [page 206] na parantapo hoti na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaɱvedī brahmabhūtena attanā viharati.

[BJT Page 394]
Kathañca bhikkhave puggalo attantapo hoti, attaparitāpanānuyogamanuyutto?

Idha bhikkhave ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano na ehi bhadantiko na tiṭṭhabhadantiko nābhihaṭaɱ na uddissakaṭaɱ na nimantanaɱ sādiyati.

So na kumbhimukhā patigaṇhāti, na khaḷopimukhā patigaṇhāti, na phaḷakamantaraɱ na daṇḍamantaraɱ na musalamantaraɱ na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ na gabbhinīyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saŋkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacāriṇī, na macchaɱ na maɱsaɱ, na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pivati.

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko. Dvāgāriko vā hoti dvālopiko sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissā pi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti. Ekāhikampi āhāraɱ āhāreti, dvāhikampi āhāraɱ āhāreti, sattāhikampi āhāraɱ āhāreti. Iti evarūpaɱ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.

So sākabhakkhopi hoti, sāmākabhakkhopi hoti, nīvārabhakkhopi hoti, daddulabhakkhopi hoti, haṭabhakkhopi hoti, kaṇabhakkhopi hoti, ācāmabhakkhopi hoti, piññākabhakkhopi hoti, tiṇabhakkhopi hoti, gomayabhakkhopi hoti. Vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.

So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paɱsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakamabalampi dhāreti, vālakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti.

Kesamassulocako hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbaṭṭakopi hoti āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayikopi hoti, kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappeti. Sāyatatiyakampi [page 207] udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaɱ anekavihitaɱ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati.

Evaɱ kho bhikkhave puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto.

[BJT Page 396]
Kathañca bhikkhave puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha bhikkhave ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko sākuntiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako bandhanāgāriko, ye vā panaññepi ke ci kurūrakammantā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Kathañca bhikkhave puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto?

Idha bhikkhave ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto brāhmaṇo vā mahāsālo, so puratthimena nagarassa navaɱ santhāgāraɱ kārāpetvā kesamassuɱ ohāretvā kharājinaɱ nivāsetvā sappitelena kāyaɱ abbhañjitvā migavisāṇena piṭṭhiɱ kaṇḍūvamāno santhāgāraɱ pavisati saddhiɱ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena.

So tattha1. Anantarahitāya bhūmiyā haritupalittāya seyyaɱ kappeti. Ekissā gāviyā sarūpavacchāya yaɱ ekasmiɱ thane khīraɱ hoti, tena rājā yāpeti. Yaɱ dutiyasmiɱ thane khīraɱ hoti, tena mahesī yāpeti. Yaɱ tatiyasmiɱ thane khīraɱ hoti, tena brāhmaṇo purohito yāpeti. Yaɱ catutthasmiɱ thane khīraɱ hoti, tena aggiɱ juhanti. Avasesena vacchako yāpeti. So evamāha: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya. Ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya. Ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya. Ettakā ajā haññantu yaññatthāya. Ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya. Ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya. Ettakā dabbā lūyantu barihisatthāyāti. [page 208] yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.

Evaɱ kho bhikkhave puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Parantapo ca hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Kathañca bhikkhave puggalo nevattantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo hoti na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaɱvedī brahmabhūtena attanā viharati?

Idha bhikkhave tathāgato loke uppajjati arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ, sassamaṇabrāhmaṇiɱ pajaɱ sadevamanussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ. Brahmacariyaɱ pakāseti.

1. Anattharahitāya, aṭṭha.

[BJT Page 398]
Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiɱ vā kulepaccājāto. So taɱ dhammaɱ sutvā tathāgate saddhaɱ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho abbhokāso pabbajjā, nayidaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaɱ ekantaparisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ. Yannūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyanti.

So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.

So evaɱ pabbajito samāno bhikkhūnaɱ sikkhāsājīvasamāpanno, pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā [page 209] paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhutena attanā viharati. Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa. Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāvācā paṭivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amusaɱ bhedāya, iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāvācā paṭivirato hoti: yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaŋgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti: kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti, ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍaṇavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dūteyyapahinagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaɱsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāviyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

[BJT Page 400]
So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati, seyyathāpi nāma pakkhi sakuṇo, yena [page 210] yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajjasukhaɱ paṭisaɱvedeti.

So cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati cakkhundriyaɱ cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati. Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ sotindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati sotindriyaɱ sotindriye saɱvaraɱ āpajjati. Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati ghāṇindriyaɱ. Ghāṇindriye saɱvaraɱ āpajjati. Jivhāya rasaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ jivhindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati jivhindriyaɱ jivhindriye saɱvaraɱ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ kāyindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati kāyindriyaɱ. Kāyindriye saɱvaraɱ āpajjati. Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā, domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati. Rakkhati manindriyaɱ manindriye saɱvaraɱ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaɱvedeti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti. Sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti. Saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaɱvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaɱ senāsanaɱ bhajati araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.

So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaɱ parisodheti. Byāpādapadosaɱ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaɱ parisodheti. Thīnamiddhaɱ [page 211] pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaɱ parisodheti. Uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ suvupasantacitto uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti. Vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati. Akathaɱkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaɱ parisodheti. So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī ti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

[BJT Page 402]
So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Seyyathīdaɱ: ekampi jātiɱ dvepi jātiyo tisso pi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiɱsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saɱvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiɱ evannāmo evaŋgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiɱ. Tatrāpāsiɱ evannāmo evaŋgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodhāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā, mano duccaritena samannāgatā, ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāto anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ āsavasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ āsavanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti.

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavāpi cittaɱ vimuccati, bhavāsavāpi cittaɱ vimuccati, avijjāsavāpi cittaɱ vimuccati, vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti. Khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo hoti na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaɱvedī brahmabhūtena attanā viharati.

Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

4. 4. 5. 9.
(Taṇhājālinīsuttaɱ)

49. Taṇhaɱ vo bhikkhave desissāmi jāliniɱ saritaɱ visaṭaɱ visattikaɱ, yāya ayaɱ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇḍikajāto [page 212] muñjababbajabhūto apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ saɱsāraɱ nātivattati. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi karotha. Bhāsissāmī'ti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamā ca sā bhikkhave taṇhā jālinī saritā visaṭā visattikā, yāya ayaɱ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇḍikajāto muñjababbajabhūto apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ saɱsāraɱ nātivattati?

Aṭṭhārasa kho panimāni bhikkhave taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārasataṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya.

[BJT Page 404]
Katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya? Asmīti bhikkhave sati itthasmīti hoti, evamasmī hoti, aññathasmīti hoti, asasmīti hoti, satasmīti hoti, santi hoti, itthaɱ santi hoti, evaɱ santi hoti, aññathā santi hoti, apiha santi hoti, api itthaɱ santi hoti, api evaɱ santi hoti, api aññathā santi hoti, bhavissanti hoti, itthaɱ bhavissanti hoti, evaɱ bhavissanti hoti, aññathā bhavissanti hoti. Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya.

Katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya? Iminā asmīti bhikkhave sati iminā itthasmīti hoti, iminā evasmīti hoti, iminā aññathasmīti hoti, iminā asasmīti hoti, iminā satasmīti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaɱ santi hoti, iminā evaɱ santi hoti, iminā aññathā santi hoti, iminā apiha santi hoti, iminā api itthaɱ santi hoti, iminā api evaɱ santi hoti, iminā api aññathā santi hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaɱ bhavissanti hoti, iminā evaɱ bhavissanti hoti, iminā aññathā bhavissanti hoti. Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya.

Iti aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya. Imāni vuccanti bhikkhave chattiɱsa taṇhāvicaritāni. Iti evarūpāni atītāni chattiɱsa taṇhāvicaritāni, anāgatāni chattiɱsa [page 213] taṇhāvicaritāni, paccuppannāni chattiɱsa taṇhā vicaritāni, aṭṭha ca taṇhāvicaritāni sataɱ hoti.

Ayaɱ kho sā bhikkhave taṇhājālinī saritā visaṭā visattikā, yāya ayaɱ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇḍikajāto muñjababbajabhūto apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ saɱsāraɱ nātivattatīti.

[BJT Page 406]
4. 4. 5. 10

(Pema dosasuttaɱ)

50. Cattārimāni bhikkhave jāyanti. Katamāni cattāri? Pemā pemaɱ jāyati. Pemā doso jāyati. Dosā pemaɱ jāyati. Dosā doso jāyati.

Kathañca bhikkhave pemā pemaɱ jāyati? Idha bhikkhave puggalo puggalassa iṭṭho hoti kanto manāpo. Taɱ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācaranti. Tassa evaɱ hoti: yo kho myāyaɱ puggalo iṭṭho kanto manāpo, taɱ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācarantī' ti so tesu pemaɱ janeti. Evaɱ kho bhikkhave pemā pemaɱ jāyati.

Kathañca bhikkhave pemā doso jāyati? Idha bhikkhave puggalo puggalassa iṭṭho hoti kanto manāpo. Taɱ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācaranti. Tassa evaɱ hoti: yo kho myāyaɱ puggalo iṭṭho kanto manāpo, taɱ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācarantī' ti. So tesu dosaɱ janeti. Evaɱ kho bhikkhave pemā doso jāyati.

Kathañca bhikkhave dosā pemaɱ jāyati idha bhikkhave puggalo puggalassa aniṭṭho hoti akanto amanāpo. Taɱ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācaranti. Tassa evaɱ hoti: yo kho myāyaɱ puggalo aniṭṭho akanto amanāpo, taɱ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācarantī' ti so tesu pemaɱ janeti. Evaɱ kho bhikkhave dosā pemaɱ jāyati.

Kathañca bhikkhave dosā doso jāyati? Idha bhikkhave puggalo puggalassa aniṭṭho hoti akanto [page 214] amanāpo taɱ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācaranti. Tassa evaɱ hoti: yo kho myāyaɱ puggalo aniṭṭho akanto amanāpo, taɱ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācarantī ti. So tesu dosaɱ janeti. Evaɱ kho bhikkhave dosā doso jāyati. Imāni kho bhikkhave cattāri jāyanti.

Yasmiɱ bhikkhave samaye bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, yaɱ pissa pemā pemaɱ jāyati, tampissa tasmiɱ samaye na hoti. Yopissa pemā doso jāyati, sopissa tasmiɱ samaye na hoti. Yopissa pemā doso jāyati, sopissa tasmiɱ samaye na hoti. Yampissa dosā pemaɱ jāyati, tampissa tasmiɱ samaye na hoti. Yopissa dosā doso jāyati, sopissa tasmiɱ samaye na hoti.

[BJT Page 408]

Yasmiɱ bhikkhave samaye bhikkhu vitakka vicāranaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, yampissa pemā pemaɱ jāyati. Tampissa tasmiɱ samaye na hoti. Yopissa pemā doso jāyati, sopissa tasmiɱ samaye na hoti. Yampissa dosā pemaɱ jāyati, tampissa tasmiɱ samaye na hoti. Yopissa dosā doso jāyati, sopissa tasmiɱ samaye na hoti.

Yasmiɱ bhikkhave samaye bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno. Sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvedeti. Yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, yampissa pemā pemaɱ jāyati. Tampissa tasmiɱ samaye na hoti. Yopissa pemā jāyati, doso jāyati, sopissa tasmiɱ samaye na hoti. Yampissa dosā pemaɱ jāyati, tampissa tasmiɱ samaye na hoti. Yopissa dosā doso jāyati, sopissa tasmiɱ samaye na hoti.

Yasmiɱ bhikkhave samaye bhikkhu sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaɱgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ taɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, yampissa pemā pemaɱ jāyati. Tampissa tasmiɱ samaye na hoti. Yopissa pemā doso jāyati, sopissa tasmiɱ samaye na hoti. Yampissa dosā pemaɱ jāyati, tampissa tasmiɱ samaye na hoti. Yopissa dosā doso jāyati, sopissa tasmiɱ samaye na hoti.

Yasmiɱ bhikkhave samaye bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, yampissa pemā pemaɱ jāyati, tampissa pahīṇaɱ hoti. Ucchinnamūlaɱ tālāvatthukataɱ anabhāvakataɱ āyatiɱ anuppādadhammaɱ. Yopissa pemā doso jāyati sopissa pahīṇo hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo. Yampissa dosā pemaɱ jāyati, tampissa pahīṇaɱ hoti, ucchinnamūlaɱ tālāvatthukataɱ anabhāvakataɱ āyatiɱ anuppādadhammaɱ. Yopissa dosā doso jāyati, sopissa pahīṇo hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo.

Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu nevusseneti nappaṭisseneti na dhūpāyani na pajjalati na apajjhāyati.

Kathañca bhikkhave bhikkhu usseneti? Idha bhikkhave bhikkhu rūpaɱ attato samanupassati, rūpavantaɱ vā attānaɱ, attani vā rūpaɱ, rūpasmiɱ vā attānaɱ. Vedanaɱ attato samanupassati, [page 215] vedanāvantaɱ vā attānaɱ attani vā vedanaɱ, vedanāya vā attānaɱ. Saññaɱ attato samanupassati, saññāvantaɱ vā attānaɱ, attani vā saññaɱ, saññāya vā attānaɱ. Saɱkhāre attato samanupassati, saɱkhāravantaɱ vā attānaɱ, attani vā saɱkhāre, saɱkhāresu vā attānaɱ. Viññāṇaɱ attato samanupassati, viññāṇavantaɱ vā attānaɱ, attani vā viññāṇaɱ, viññāṇasmiɱ vā attānaɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu usseneti.

[BJT Page 410]
Kathañca bhikkhave bhikkhu na usseneti? Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaɱ attato samanupassati, na rūpavantaɱ vā attānaɱ, na attani vā rūpaɱ, na rūpasmiɱ vā attānaɱ. Na vedanaɱ attato samanupassati, na vedanāvantaɱ vā attānaɱ, na attani vā vedanaɱ, na vedanāya vā attānaɱ. Na saññaɱ attato samanupassati, na saññāvantaɱ vā attānaɱ, na attani vā saññaɱ, na saññāya vā attānaɱ. Na saɱkhāre attato samanupassati, na saɱkhāravantaɱ vā attānaɱ, na attani vā saɱkhāre, na saɱkhāresu vā attānaɱ. Na viññāṇaɱ attato samanupassati, na viññāṇavantaɱ vā attānaɱ, na attani vā viññāṇaɱ, na viññāṇasmiɱ vā attānaɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na usseneti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu paṭisseneti? Idha bhikkhave bhikkhu akkosantaɱ paccakkosati, rosantaɱ paṭirosati, bhaṇḍantaɱ paṭibhaṇḍati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu paṭisseneti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu na paṭisseneti? Idha bhikkhave bhikkhu akkosantaɱ na paccakkosati, rosantaɱ na paṭirosati, bhaṇḍantaɱ na paṭibhaṇḍati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na paṭisseneti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu dhūpāyati? Asmīti bhikkhave sati itthasmīti hoti, evasmīti hoti, aññathasmīti hoti, asasmīti hoti, satasmīti hoti, santi hoti, itthaɱ santi hoti, evaɱ santi hoti, aññathā santi hoti, apiha santi hoti, api itthaɱ santi hoti, api evaɱ santi hoti, api aññathā santi hoti, bhavissanti hoti, itthaɱ bhavissanti hoti, evaɱ bhavissanti hoti, aññathā bhavissanti hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhūpāyati.

Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūpāyati? Asmīti bhikkhave asati itthasmīti na hoti, aññathasmīti na hoti, asasmīti na hoti, satasmīti na hoti, santi na hoti, itthaɱ santi na hoti, evaɱ santi na hoti, aññathā santi na hoti, apiha santi na hoti, api itthaɱ santi na hoti, api evaɱ santi na hoti, api aññathā [page 216] santi na hoti, bhavissanti na hoti, itthaɱ bhavissanti na hoti, evaɱ bhavissanti na hoti, aññathā bhavissanti na hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na dhūpāyati.

[BJT Page 412]
Kathañca bhikkhave bhikkhu pajjalati? Iminā asmīti bhikkhave sati iminā itthasmīti hoti, iminā evasmīti hoti iminā aññathasmīti hoti, iminā asasmīti hoti, iminā satasmīti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaɱ santi hoti, iminā evaɱ santi hoti, iminā aññathā santi hoti, iminā apiha santi hoti, iminā api itthaɱ santi hoti, iminā api evaɱ santi hoti, iminā api aññathā santi hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaɱ bhavissanti hoti, iminā evaɱ bhavissanti hoti, iminā aññathā bhavissanti hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu pajjalati.

Kathañca bhikkhave bhikkhu na pajjalati? Iminā asmīti bhikkhave asati iminā itthasmīti na hoti, iminā evasmīti na hoti, iminā aññathasmīti na hoti, iminā asasmīti na hoti, iminā satasmīti na hoti, iminā santi na hoti, iminā itthaɱ santi na hoti, iminā evaɱ santi na hoti, iminā aññathā santi na hoti iminā apiha santi na hoti, iminā api itthaɱ santi na hoti, iminā api evaɱ santi na hoti, iminā api aññathā santi na hoti, iminā bhavassanti na hoti, iminā itthaɱ bhavissanti na hoti, iminā evaɱ bhavissanti na hoti, iminā aññathā bhavissanti na hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na pajjalati.

Kathañca bhikkhave bhikkhu apajjhāyati? Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīṇo na hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato. Āyatiɱ uppādadhammo. Evaɱ bhikkhave bhikkhu apajjhāyati.

Kathañca bhikkhave bhikkhu na apajjhāyati? Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīṇo hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na apajjhāyatīti.

Mahāvaggo pañcamo. *
Mahāpaṇṇāsako catuttho.

* Tassuddānaɱ: machasaɱ.
"Sotānugataɱ ṭhānaɱ bhaddiya sāmūga vappasāḷhā ca
Mallika attantapo taṇhā pemena ca dasā teti. "

[BJT Page 414]
5. Pañcama mahāpaṇṇāsako
1. Sappurisavaggo.
4. 5. 1. 1.
(Sappurisasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

1. [page 217] asappurisañca vo bhikkhave desissāmi asappurisena asappurisatarañca, sappurisañca sappurisena sappurisatarañca. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi karotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappuriso.

Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti. Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañca kāmesu micchācāre samādapeti. Attanā musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti. Attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhāne samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro:

Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappuriso.

Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataroti.

[BJT Page 416]
4. 5. 1. 2.
(Dutiya sappurisasuttaɱ)

2. [page 218] asappurisañca vo bhikkhavo desissāmi asappurisena asappurisatarañca, sappurisañca sappurisena sappurisatarañca. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi karotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassatī hoti, duppañño hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappuriso.

Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca assaddho hoti, parañca assaddhiye samādapeti. Attanā ca ahiriko hoti, parañca ahirikatāya samādapeti. Attanā ca anottappī hoti, parañca anottappe samādapeti. Attanā ca appassuto hoti, parañca appassute samādapeti. Attanā ca kusīto hoti, parañca kosajje samādapeti. Attanā ca muṭṭhassatī hoti, parañca muṭṭhasacce samādapeti. Attanā ca duppañño hoti, parañca duppaññatāya samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro.

Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappuriso.

Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca saddhāsampanno hoti. Parañca saddhāsampadāya samādapeti. Attanā ca hirimā hoti, parañca hirimatāya samādapeti attanā ca ottappī hoti, parañca ottappe samādapeti. Attanā ca bahussuto hoti. Parañca bāhusacce samādapeti. Attanā ca āraddhaviriyo hoti, parañca viriyāramhe samādapeti. Attanā ca upaṭṭhitasatī hoti, parañca satipaṭṭhāne samādapeti. Attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataroti.

4. 5. 1. 3.
( Tatiya sappurisasuttaɱ)

3. Asappurisañca vo bhikkhave desissāmi, asappurisena [page 219] asappurisatarañca, sappurisañca sappurisena sappurisatarañca? Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi karotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

[BJT Page 418]
Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti. Kāmesu micchācārī hoti. Musāvādī hoti. Pisuṇāvāco hoti. Pharusāvāco hoti samphappalāpī hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappuriso.

Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti. Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañca kāmesu micchācāre samādapeti. Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti. Attanā ca pisuṇāvāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti. Attanā ca pharusāvāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti. Attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro.

Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti. Pisuṇāvācā paṭivirato hoti. Pharusāvācā paṭivirato hoti. Samphappalāpalā paṭivirato hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappuriso.

Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañca ca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pisuṇāvācā paṭivirato hoti, parañca pisuṇāvācā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pharusāvācā paṭivirato hoti, parañca pharusāvācā veramaṇiyā samādapeti, attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataroti.

4. 5. 1. 4.
(Catuttha sappurisa suttaɱ)

4. Asappurisañca vo bhikkhave desissāmi asappurisena [page 220] asappurisatarañca sappurisañca sappurisena sappurisatarañca. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti. Kāmesu micchācārī hoti. Musāvādī hoti. Pisuṇāvāco hoti. Pharusāvāco hoti. Samphappalāpī hoti. Abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti. Micchādiṭṭhiko hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappuriso.

[BJT Page 420]
Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti. Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañca kāmesu micchācāre samādapeti. Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti. Attanā ca pisuṇāvāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti. Attanā ca pharusāvāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti. Attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti. Attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti. Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro.

Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti. Pisuṇāvācā paṭivirato hoti. Pharusāvācā paṭivirato hoti. Samphappalāpā paṭivirato hoti. Anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti. Sammādiṭṭhiko hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappuriso.

Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañca ca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pisuṇāvācā paṭivirato hoti, parañca pisuṇāvācā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pharusāvācā paṭivirato hoti, parañca pharusāvācā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca anabhijjhālu hoti. Parañca anabhijjhāya samādapeti. Attanā ca abyāpannacitto hoti. Parañca abyāpāde samādapeti. Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti. Parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataroti.

4. 5. 1. 5.
(Pañcama sappurisa suttaɱ)

5. Asappurisañca vo bhikkhave desissāmi asappurisena asappurisatarañca sappurisañca sappurisena sappurisatarañca. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko hoti. Micchāsaŋkappo hoti. Micchāvāco hoti. Micchākammanto hoti. Micchāājīvo hoti. Micchāvāyāmo hoti. Micchāsatī hoti. Micchāsamādhī hoti. [page 221] ayaɱ vuccati bhikkhave asappuriso.

Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti. Parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Attanā ca micchāsaŋkappo hoti. Parañca micachāsaŋkappe samādapeti. Attanā ca micchāvāco hoti. Parañca micchāvācāya samādapeti. Attanā ca micchākammanto hoti. Parañca micchākammante samādapeti. Attanā ca micchāājīvo hoti. Parañca micchāājīve samādapeti. Attanā ca micchāvāyāmo hoti. Parañca micchāvāyāme samādapeti. Attanā ca micchāsati hoti. Parañca micchāsatiyā samādapeti. Attanā ca micchāsamādhi hoti. Parañca micchāsamādhimhi samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro.

[BJT Page 422]
Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti. Sammāsaŋkappo hoti. Sammāvāco hoti. Sammākammanto hoti. Sammāājīvo hoti. Sammā vāyāmo hoti. Sammāsati hoti. Sammāsamādhi hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappuriso.

Katamo bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Attanā ca sammāsaŋkappo hoti. Parañca sammā saŋkappe samādapeti. Attanā ca sammāvāco hoti, parañca sammāvācāya samādapeti. Attanā ca sammākammanto hoti, parañca sammākammante samādapeti. Attanā ca sammāājīvo hoti, parañca sammāājīve samādapeti. Attanā ca sammāvāyāmo hoti, parañca sammāvāyāme samādapeti. Attanā ca sammāsatī hoti, parañca sammāsatiyā samādapeti. Attanā ca sammāsamādhī hoti, parañca sammāsamādhimhi samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataroti.

4. 5. 1. 6.
(Chaṭṭha sappurisa suttaɱ)

6. Asappurisañca vo bhikkhave desissāmi asappurisena asappurisatarañca sappurisañca sappurisena sappurisatarañca. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi karotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaŋkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsatī hoti, micchāsamādhī hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimuttī hoti, ayaɱ vuccati bhikkhave asappuriso.

Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā [page 222] micchādiṭṭhiko hoti, parañca micachādiṭṭhiyā samādapeti. Attanā ca micchāsaŋkappo hoti, parañca micchāsaŋkappe samādapeti. Attanā ca micchāvāco hoti, parañca micchāvācāya samādapeti. Attanā ca micchāājīvo hoti, parañca micchāājīve samādapeti. Attanā ca micchāsati hoti parañca micchāsatiyā samādapeti. Attanā ca micchāsamādhi hoti, parañca micchāsamādhimhi samādapeti. Attanā ca micchāñāṇī hoti, parañca micchāñāṇe samādapeti. Attanā ca micchāvimuttī hoti, parañca micchāvimuttiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro.

Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti. Sammāsaŋkappo hoti. Sammāvāco hoti. Sammākammanto hoti. Sammāājīvo hoti. Sammā vāyāmo hoti. Sammāsatī hoti. Sammāsamādhī hoti. Sammāñāṇī hoti. Sammāvimuttī hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappuriso.

Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Attanā ca sammāsaŋkappo hoti, parañca sammā saŋkappe samādapeti. Attanā ca sammāvāco hoti, parañca sammāvācāya samādapeti. Attanā ca sammā kammanto hoti, parañca sammākammante samādapeti. Attanā ca sammāājīvo hoti, parañca sammāājīve samādapeti. Attanā ca sammāsatī hoti, parañca sammāsatiyā samādapeti. Attanā ca sammāsamādhī hoti, parañca sammāsamādhimhi samādapeti. Attanā ca sammāñāṇī hoti, parañca sammāñāṇe samādapeti. Attanā ca sammāvimuttī hoti, parañca sammāvimuttiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataroti.

[BJT Page 424]
4. 5. 1. 7.
(Paṭhama pāpa kalyāṇasuttaɱ)

7. Pāpañca vo bhikkhave desissāmi pāpena pāpatarañca kalyāṇañca kalyāṇena kalyāṇatarañca. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave pāpo? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti. Kāmesu micchācārī hoti. Musāvādī hoti. Pisuṇāvāco hoti. Pharusāvāco hoti. Samphappalāpī hoti. Abhijjhālu hoti. Byāpannacitto hoti. Micchādiṭṭhiko hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpo.

Katamo ca bhikkhave pāpena pāpataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti. Parañca pāṇātipāte samādapeti. Attanā ca adinnādāyī hoti. Parañca adinnādāne samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārī hoti. Parañca kāmesu micchācāre samādapeti. Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti. Attanā ca pisuṇāvāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti. Attanā ca pharusāvāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti. Attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti. Attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti. Attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti. Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpena pāpataro.

Katamo ca bhikkhave kalyāṇo? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti. Pisuṇāvācā paṭivirato hoti. Pharusāvācā paṭivirato hoti. Samphappalāpā paṭivirato hoti. Anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti. Sammādiṭṭhiko hoti. [page 223] ayaɱ vuccati bhikkhave kalyāṇo.

Katamo ca bhikkhave kalyāṇena kalyāṇataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pisuṇāvācā paṭivirato hoti, parañca pisuṇāvācā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pharusāvācā paṭivirato hoti, parañca pharusāvācā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti. Attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti. Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kalyāṇena kalyāṇataroti.

4. 5. 1. 8
(Dutiya pāpa kalyāṇasuttaɱ)

8. Pāpañca vo bhikkhave desissāmi pāpena pāpatarañca kalyāṇañca kalyāṇena kalyāṇatarañca. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave pāpo? Idha bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko hoti. Micchāsaŋkappo hoti. Micchāvāco hoti. Micchākammanto hoti. Micchāājīvo hoti. Micchāvāyāmo hoti. Micchāsatī hoti. Micchāsamādhī hoti. Micchāñāṇī hoti. Micchāvimuttī hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpo.

Katamo ca bhikkhave pāpena pāpataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Attanā ca micchāsaŋkappo hoti, parañca micachāsaŋkappe samādapeti. Attanā ca micchāvāco hoti, parañca micchāvācāya samādapeti. Attanā ca micchākammanto hoti parañca micchākammante samādapeti. Attanā ca micchāājīvo hoti. Parañca micchāājīve samādapeti. Attanā ca micchāvāyāmo hoti. Parañca micchāvāyāme samādapeti. Attanā ca micchāsatī hoti. Parañca micchāsatiyā samādapeti. Attanā ca micchāsamādhī hoti. Parañca micchāsamādhimhi samādapeti. Attanā ca micchāñāṇī hoti, parañca micchāñāṇe samādapeti. Attanā ca micachāvimuttī hoti, parañca micchāvimuttiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpena pāpataro.

Katamo ca bhikkhave kalyāṇo? Idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti. Sammāsaŋkappo hoti. Sammāvāco hoti. Sammākammanto hoti. Sammāājīvo hoti. Sammā vāyāmo hoti. Sammāsatī hoti. Sammāsamādhī hoti. Sammāñāṇī hoti. Sammāvimuttī hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kalyāṇo.

[BJT Page 426]
Katamo bhikkhave kalyāṇena kalyāṇataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti. Parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Attanā ca sammāsaŋkappo hoti, parañca sammā saŋkappe samādapeti. Attanā ca sammāvāco hoti, parañca sammāvācāya samādapeti. Attanā ca sammākammanto hoti, parañca sammākammante samādapeti. Attanā ca sammāājīvo hoti, parañca sammāājīve samādapeti. Attanā ca sammāvāyāmo hoti, parañca sammāvāyāme samādapeti. Attanā ca sammāsatī hoti, parañca sammāsatiyā samādapeti. Attanā ca sammāsamādhī hoti, parañca sammāsamādhimhi samādapeti. Attanā ca sammāñāṇī hoti. Parañca sammāñāṇe samādapeti. Attanā ca sammāvimuttī hoti. Parañca sammāvimuttiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kalyāṇena kalyāṇataroti.

4. 5. 1. 9.
(Paṭhama pāpadhamma kalyāṇadhamma suttaɱ)

9. Pāpadhammañca vo bhikkhave desissāmi pāpadhammena [page 224] pāpadhammatarañca kalyāṇadhammañca kalyāṇadhammena kalyāṇadhammatarañca. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave pāpadhammo? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti. Kāmesu micchācārī hoti. Musāvādī hoti. Pisuṇāvāco hoti. Pharusāvāco hoti. Samphappalāpī hoti. Abhijjhālū hoti. Byāpannacitto hoti. Micchādiṭṭhiko hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpadhammo.

Katamo ca bhikkhave pāpadhammataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti. Parañca pāṇātipāte samādapeti. Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañca kāmesu micchācāre samādapeti. Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti. Attanā ca pisuṇāvāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti. Attanā ca pharusāvāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti. Attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti. Attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti. Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpadhammena pāpadhammataro.

Katamo ca bhikkhave kalyāṇadhammo? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti. Pisuṇāvācā paṭivirato hoti. Pharusāvācā paṭivirato hoti. Samphappalāpā paṭivirato hoti. Anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti. Sammādiṭṭhiko hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kalyāṇadhammo.

Katamo ca bhikkhave kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pisuṇāvācā paṭivirato hoti, parañca pisuṇāvācā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pharusāvācā paṭivirato hoti, parañca pharusāvācā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti. Attanā ca abyāpannacitto hoti. Parañca abyāpāde samādapeti. Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataroti.

4. 5. 1. 10
(Dutiya pāpadhamma kalyāṇadhamma suttaɱ)

10. Pāpadhammañca vo bhikkhave desissāmi pāpadhammena pāpadhammatarañca kalyāṇadhammañca kalyāṇadhammena kalyāṇadhammatarañca.
Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave pāpadhammo? Idha bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko hoti. Micchāsaŋkappo hoti. Micchāvāco hoti. Micchākammanto hoti. Micchāājīvo hoti. Micchāvāyāmo hoti. Micchāsatī hoti. Micchāsamādhī hoti. Micchāñāṇī hoti. Micchāvimuttī hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpadhammo.

[BJT Page 428]
Katamo ca bhikkhave pāpadhammena pāpadhammataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, [page 225] parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Attanā ca micchāsaŋkappo hoti, parañca micachāsaŋkappe samādapeti. Attanā ca micchāvāco hoti, parañca micchāvācāya samādapeti. Attanā ca micchākammanto hoti, parañca micchākammante samādapeti. Attanā ca micchāājīvo hoti, parañca micchāājīve samādapeti. Attanā ca micchāvāyāmo hoti, parañca micchāvāyāme samādapeti. Attanā ca micchāsatī hoti. Parañca micchāsatiyā samādapeti. Attanā ca micchāsamādhī hoti, parañca micchāsamādhimhi samādapeti. Attanā ca micchāñāṇī hoti, parañca micchāñāṇe samādapeti. Attanā ca micachāvimuttī hoti, parañca micchāvimuttiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpadhammena pāpadhammataro.

Katamo ca bhikkhave kalyāṇadhammo? Idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti. Sammāsaŋkappo hoti. Sammāvāco hoti. Sammākammanto hoti. Sammāājīvo hoti. Sammā vāyāmo hoti. Sammāsatī hoti. Sammāsamādhī hoti. Sammāñāṇī hoti. Sammāvimuttī hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kalyāṇadhammo.

Katamo ca bhikkhave kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti. Parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Attanā ca sammāsaŋkappo hoti, parañca sammā saŋkappe samādapeti. Attanā ca sammāvāco hoti, parañca sammāvācāya samādapeti. Attanā ca sammākammanto hoti, parañca sammākammante samādapeti. Attanā ca sammāājīvo hoti, parañca sammāājīve samādapeti. Attanā ca sammāvāyāmo hoti, parañca sammāvāyāme samādapeti. Attanā ca sammāsatī hoti, parañca sammāsatiyā samādapeti. Attanā ca sammāsamādhī hoti, parañca sammāsamādhimhi samādapeti. Attanā ca sammāñāṇī hoti, parañca sammāñāṇe samādapeti. Attanā ca sammāvimuttī hoti, parañca sammāvimuttiyā samādapeti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataroti.

Sappurisavaggo paṭhamo. *

Tassuddānaɱ:
Sikkhāpadañca assaddhaɱ sattakammaɱ atho ca dasakammaɱ
Aṭṭhaŋgiñca dasamaggaɱ dve pāpadhammā apare dveti. Machasaɱ.

[BJT Page 430.]
2. Parisasobhanavaggo
4. 5. 2. 1.
(Parisasobhanasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

11. Cattāro'me bhikkhave parisadūsanā. Katame cattāro?

Bhikkhu bhikkhave dussīlo pāpadhammo parisadūsano. Bhikkhunī bhikkhave dussīlā pāpadhammā parisadūsanā. Upāsako bhikkhave dussīlo pāpadhammo parisadūsano. Upāsikā bhikkhave dussīlā pāpadhammā parisadūsanā. Ime kho bhikkhave cattāro parisadusanāti.

Cattārome bhikkhave parisasobhanā. Katame cattāro?

Bhikkhu bhikkhave sīlavā kalyāṇadhammo [page 226] parisasobhano. Bhikkhunī bhikkhave sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā. Upāsako bhikkhave sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano upāsikā bhikkhave sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā. Ime kho bhikkhave cattāro parisasobhanāti.

4. 5. 2. 2.
(Paṭhama niraya sagganikkhittasuttaɱ)

12. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, micchādiṭṭhiyā. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, sammādiṭṭhiyā, imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

[BJT Page 432]
(Dutiya niraya sagga nikkhittasuttaɱ)

13. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, akataññutā akataveditā. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, kataññutā kataveditā. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 5. 2. 4.
(Tatiya niraya sagga nikkhitta suttaɱ)

14. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti. Kāmesu micchācārī hoti. Musāvādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.
Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 5. 2. 5.
(Catuttha niraya sagga nikkhitta suttaɱ)

15. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

[page 227] micchādiṭṭhiko hoti. Micchāsaŋkappo hoti. Micchāvāco hoti. Micchākammanto hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Sammādiṭṭhiko hoti. Sammāsaŋkappo hoti. Sammāvāco hoti. Sammākammanto hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

[BJT Page 434]
4. 5. 2. 6.
(Pañcama niraya sagga nikkhitta suttaɱ)

16. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Micchāājīvo hoti. Micchāvāyāmo hoti. Micchāsati hoti. Micchāsamādhī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Sammāājīvo hoti. Sammāvāyāmo hoti. Sammāsatī hoti. Sammāsamādhī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 5. 2. 7.
(Chaṭṭhama niraya sagga nikkhitta suttaɱ)

17. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Adiṭṭhe diṭṭhavādī hoti. Asute sutavādī hoti. Amute mutavādī hoti. Aviññāte viññātavādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi? Adiṭṭhe adiṭṭhavādī hoti. Asute asutavādī hoti. Amute amutavādī hoti. Aviññāte aviññātavādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 5. 2. 8.
(Sattama niraya sagga nikkhitta suttaɱ)

18. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye? Katamehi catūhi?

Diṭṭhe adiṭṭhavādī hoti. Sute asutavādī hoti. Mute amutavādī hoti. Viññāte aviññātavādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi? Diṭṭhe diṭṭhavādī hoti. Sute sutavādī hoti. Mute mutavādī hoti. Viññāte viññātavādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

[BJT Page 436]
4. 5. 2. 9.
(Aṭṭhama niraya sagga nikkhitta suttaɱ)

19. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Assaddho hoti. Dussīlo hoti. Ahiriko hoti. Anottappī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi? Saddho hoti. Sīlavā hoti. Hirimā hoti. Ottappī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

5. 2. 10.
(Navama niraya sagga nikkhitta suttaɱ)
20. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Assaddho hoti. Dussīlo hoti. Kusīto hoti. Duppañño hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ nirayeti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi? [page 228] saddhā hoti. Sīlavā hoti. Āraddhaviriyo hoti. Paññavā hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

Parisasobhanavaggo dutiyo. *

* Tassuddānaɱ:
Parisā diṭṭhiakataññutā pāṇātipātāpi dve maggā
Dve vohārakathā vuttā ahirikaɱ duppaññena vāti machasaɱ.

[BJT Page 438]
3. Sucaritavaggo.
4. 5. 3. 1.
(Vacīsucaritasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

21. Cattārimāni bhikkhave vacīduccaritāni. Katamāni cattāri?

Musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo. Imāni kho bhikkhave cattāri vacīduccaritāni.

Cattārimāni bhikkhave vacīsucaritāni. Katamāni cattāri?

Saccavācā, apisuṇāvācā, saṇhavācā, mattābhassaɱ. Imāni kho bhikkhave cattāri vacīsucaritāni.

4. 5. 3. 2.
(Paṭhama bālapaṇḍitasuttaɱ)

22. [page 229] catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto, asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, micchādiṭṭhiyā. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti. Ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, sammādiṭṭhiyā. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatīti.

[BJT Page 440]
4. 5. 3. 3.
(Dutiya bāla paṇḍita suttaɱ)

23. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, akataññutā akataveditāya. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, kataññutā kataveditāya. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatī ti.

4. 5. 3. 4.
(Tatiya bāla paṇḍita suttaɱ)

24. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti. Kāmesu micchācārī hoti. Musāvādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatīti.

4. 5. 3. 5.
(Catuttha bāla paṇḍita suttaɱ)

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Micchādiṭṭhiko hoti. Micchāsaŋkappo hoti. Micchāvāco hoti. Micchākammanto hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Sammādiṭṭhiko hoti. Sammāsaŋkappo hoti. Sammāvāco hoti. Sammākammanto hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatīti.

[BJT Page 442]

4. 5. 3. 6.
(Pañcama bāla paṇḍita suttaɱ)

26. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Micchāājīvo hoti. Micchāvāyāmo hoti. Micchāsatī hoti. Micchāsamādhī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti. Sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi? Sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatīti.

4. 5. 3. 7.
(Chaṭṭha bāla paṇḍita suttaɱ)

27. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti. Sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Adiṭṭhe diṭṭhavādī hoti. Asute sutavādī hoti. Amute mutavādī hoti. Aviññāte viññātavādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti. Sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Adiṭṭhe adiṭṭhavādī hoti. Asute asutavādī hoti. Amute amutavādī hoti. Aviññāte aviññātavādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatīti.

4. 5. 3. 8.
(Sattama bāla paṇḍita suttaɱ)

28. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Diṭṭhe adiṭṭhavādī hoti. Sute asutavādī hoti. Mute amutavādī hoti. Viññāte aviññātavādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti. Ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Diṭṭhe diṭṭhavādī hoti. Sute sutavādī hoti. Mute mutavādī hoti. Viññāte viññātavādī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatīti.

[BJT Page 444]
4. 5. 3. 9.
(Aṭṭhama bāla paṇḍita suttaɱ)

29. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Assaddho hoti, dussīlo hoti. Ahiriko hoti. Anottappī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavati. Kamehi catūhi?

Saddho hoti. Sīlavā hoti. Hirimā hoti. Ottappī hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatīti.

4. 5. 3. 10.
(Navama bāla paṇḍita suttaɱ)

30. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

[page 230] assaddho hoti. Dussīlo hoti. Kusīto hoti. Duppañño hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca apuññaɱ pasavati.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Saddho hoti. Sīlavā hoti. Āraddhaviriyo hoti. Paññavā hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti. Ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatīti.

4. 5. 3. 11.
(Kavisuttaɱ)

31. Cattārome bhikkhave kavī. Katame cattāro?
Cintākavi, sutakavi, atthakavi, paṭibhānakavi. Ime kho bhikkhave cattāro kavīti.

Sucaritavaggo tatiyo. *

* Tassuddānaɱ:
Du-c-caritaɱ diṭṭhi akataññū ca pāṇātipātāpi dve maggā,
Dve vohārakathā vuttā ahirikaɱ duppaññakavinā cāti machasaɱ .

[BJT Page 446]
4. Kammavaggo.
4. 5. 4. 1.
(Paṭhama kammasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

32. Cattārimāni bhikkhave kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ. Atthi [page 231] bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditānīti.

4. 5. 4. 2.
(Dutiya kammasuttaɱ)

33. Cattārimāni bhikkhave kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco sabyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhaɱ lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhā phassā phusanti. So sabyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhaɱ vedanaɱ vediyati ekantadukkhaɱ. Seyyathāpi sattā nerayikā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco abyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, abyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, abyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So abyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ abyāpajjhaɱ [page 232] lokaɱ upapannaɱ samānaɱ abyāpajjhā phassā phusanti. So abyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyāpajjhaɱ vedanaɱ vediyati ekantasukhaɱ. Seyyathāpi devā subhakiṇhā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ.

[BJT Page 448]

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaɱ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaɱ. Seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati? Tatra bhikkhave yamidaɱ kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, yampidaɱ kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, yampidaɱ kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇha asukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditānīti.

4. 5. 4. 3.
(Tatiya kamma suttaɱ)

34. Atha kho sikhāmoggallāno brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho sikhāmoggallāno brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:

Purimāni bho gotama divasāni purimatarāni soṇakāyano māṇavo yenāhaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā maɱ etadavoca:

Samaṇo gotamo sabbakammānaɱ akiriyaɱ paññāpeti. Sabbakammānaɱ kho pana akiriyaɱ paññāpento ucchedaɱ āha lokassa. Kammasaccāyaɱ bho loko, kammasamārambhaṭṭhāyīti.
(Bhagavā:)
Dassanampi kho ahaɱ brāhmaṇa soṇakāyanassa māṇavassa nābhijānāmi. Kuto panevarūpo kathāsallāpo?

[BJT Page 450]
Cattārimāni brāhmaṇa kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?
Atthi brāhmaṇa kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ. Atthi brāhmaṇa kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ. Atthi brāhmaṇa kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ. [page 233] atthi brāhmaṇa kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Katamañca brāhmaṇa kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ? Idha brāhmaṇa ekacco sabyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhaɱ lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhā phassā phusanti. So sabyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhaɱ vedanaɱ vediyati ekantadukkhaɱ. Seyyathāpi sattā nerayikā. Idaɱ vuccati brāhmaṇa kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ.

Katamañca brāhmaṇa kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ? Idha brāhmaṇa ekacco abyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, abyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, abyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So abyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ abyāpajjhaɱ lokaɱ upapannaɱ phassā phusanti so abyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyāpajjhaɱ vedanaɱ vediyati ekantasukhaɱ. Seyyathāpi devā subhakiṇhā. Idaɱ vuccati brāhmaṇa kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ.

Katamañca brāhmaṇa kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ? Idha brāhmaṇa ekacco sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaɱ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaɱ. Seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaɱ vuccati brāhmaṇa kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ.

Katamañca brāhmaṇa kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati? Tatra brāhmaṇa yamidaɱ kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, yampidaɱ kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, yampidaɱ kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, idaɱ vuccati brāhmaṇa kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇha asukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Imāni kho brāhmaṇa cattāri kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditānīti.

[BJT Page 452]
4. 5. 4. 4.
(Catuttha kammasuttaɱ)

35. Cattārimāni bhikkhave kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?
[page 234] atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhāsukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. [page 235] idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaɱ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaɱ. Seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati? Tatra bhikkhave yamidaɱ kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, yampidaɱ kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, yampidaɱ kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditānīti.

4. 5. 4. 5.
(Pañcama kammasuttaɱ)

Cattārimāni bhikkhave kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

[BJT Page 454]

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ? Idha bhikkhave ekaccena mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaɱ jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaɱ uppāditā hoti. Saŋghopi bhinno hoti. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ? [page 236] idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāvācā paṭivirato hoti, pharusāvācā paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ? [page 237] idha bhikkhave ekacco sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaɱ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaɱ. Seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati? Tatra bhikkhave yamidaɱ kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, yampidaɱ kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, yampidaɱ kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ tassa pahāṇāya yā cetanā, idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhāsukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditānīti.

4. 5. 4. 6.
(Chaṭṭhakammasuttaɱ)

37. Cattārimāni bhikkhave kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco sabyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhaɱ lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhā phassā phusanti. So sabyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhaɱ vedanaɱ vediyati ekantadukkhaɱ. Seyyathāpi sattā nerayikā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco abyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, abyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, abyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So abyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ abyāpajjhaɱ lokaɱ upapannaɱ samānaɱ abyāpajjhā phassā phusanti. So abyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyāpajjhaɱ vedanaɱ vediyati ekantasukhaɱ. Seyyathāpi devā subhakiṇhā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaɱ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaɱ. Seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ.

[BJT Page 456]
Katamañca bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati? Sammādiṭṭhi, sammāsaŋkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhī. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditānīti.

4. 5. 4. 7.
(Sattamakammasuttaɱ)

38. Cattārimāni bhikkhave kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ. Atthi bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco sabyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhaɱ lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhaɱ lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhā phassā phusanti. So sabyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhaɱ vedanaɱ vediyati ekantadukkhaɱ. Seyyathāpi sattā nerayikā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhaɱ kaṇhavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ? Idha bhikkhave ekacco abyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, abyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, abyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So abyāpajjhaɱ kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā abyāpajjhaɱ lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ abyāpajjhaɱ lokaɱ upapannaɱ samānaɱ abyāpajjhā phassā phusanti. So abyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyāpajjhaɱ vedanaɱ vediyati ekantasukhaɱ. Seyyathāpi devā subhakiṇhā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ sukkaɱ sukkavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ?Idha bhikkhave ekacco sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaŋkhāraɱ abhisaŋkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapajjati. Tamenaɱ sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaɱ upapannaɱ samānaɱ sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaɱ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaɱ. Seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ kaṇhasukkaɱ kaṇhasukkavipākaɱ.

Katamañca bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇhaasukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati? Satisambojjhaŋgo, dhammavicayasambojjhaŋgo, viriyasambojjhaŋgo, pītisambojjhaŋgo, passaddhisambojjhaŋgo, samādhisambojjhaŋgo, upekkhāsambojjhaŋgo. Idaɱ vuccati bhikkhave kammaɱ akaṇhaɱ asukkaɱ akaṇha asukkavipākaɱ kammakkhayāya saɱvattati.

Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditānīti.

4. 5. 4. 8.
(Sāvajja anavajjakammasuttaɱ)

39. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diṭṭhiyā.

[BJT Page 458]
Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diṭṭhiyā.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 5. 4. 9.
(Sabyāpajjha abyāpajjhakammasuttaɱ)

40. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Sabyāpajjhena kāyakammena, sabyāpajjhena vacīkammena, sabyāpajjhena manokammena, sabyāpajjhāya diṭṭhiyā, imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

[page 238] catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Abyāpajjhena kāyakammena, abyāpajjhena vacīkammena, abyāpajjhena manokammena, abyāpajjhāya diṭṭhiyā.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 5. 4. 10.

( Samaṇasuttaɱ )

41. Idheva bhikkhave samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇehi aññeti. Evametaɱ bhikkhave sammā sīhanādaɱ nadatha.

Katamo ca bhikkhave samaṇo? Idha bhikkhave bhikkhu tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Ayaɱ bhikkhave samaṇo.

Katamo ca bhikkhave dutiyo samaṇo? Idha bhikkhave bhikkhu tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karoti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo samaṇo.

[BJT Page 460]
Katamo ca bhikkhave tatiyo samaṇo? Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayaɱ bhikkhave tatiyo samaṇo.

Katamo ca bhikkhave catuttho samaṇo? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaɱ bhikkhave catuttho samaṇo.

Idheva bhikkhave samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo. Suññā parappavādā samaṇehi aññe'ti. Evametaɱ bhikkhave sammā sīhanādaɱ nadathāti.

4. 4. 5. 11.
(Sappurisānisaɱsasuttaɱ)

42. [page 239] sappurisaɱ bhikkhave nissāya cattāro ānisaɱsā pāṭikaŋkhā. Katame cattāro?

Ariyena sīlena vaḍḍhati, ariyena samādhinā vaḍḍhati, ariyāya paññāya vaḍḍhati, ariyāya vimuttiyā vaḍḍhati.
Sappurisaɱ bhikkhave nissāya ime cattāro ānisaɱsā pāṭikaŋkhāti.

Kammavaggo catuttho. *

Tassuddānaɱ:
* Saɱkhittavitthāra soṇakāyana sikkhāpadaɱ ariyamaggo
Sāvajjañceva abyāpajjhaɱ samaṇo va sappurisānisaɱsoti. Machasaɱ.

[BJT Page 462]
5. Āpattibhayavaggo
4. 5. 5. 1.
(Pāpabhikkhusuttaɱ)

43. Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ ānandaɱ bhagavā etadavoca:

Api nu taɱ ānanda adhikaraṇaɱ vūpasantanti? "Kuto taɱ bhante adhikaraṇaɱ vūpasamissati, āyasmato bhante anuruddhassa bāhiyo nāma saddhivihāriko kevalakappaɱ saŋghabhedāya ṭhito. Tatthāyasmā anuruddho na ekavācikampi bhaṇitabbaɱ maññatī" ti.

Kadā panānanda anuruddho saŋghamajjhe adhikaraṇesu voyuñjati? Nanu ānanda yāni kāni ci adhikaraṇāni uppajjanti sabbāni tāni tumhe ceva vūpasametha sāriputtamoggallānā ca.

Cattārome ānanda atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saŋghabhedena nandati. Katame cattāro?

Idhānanda pāpabhikkhu dussīlo hoti pāpadhammo asuci saŋkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño [page 240] antopūti avassuto kasambujāto. Tassa evaɱ hoti: "sace kho maɱ bhikkhū jānissanti: ' dussīlo pāpadhammo asuci saɱkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto' ti. Samaggā maɱ santā nāsissanti. Vaggā pana maɱ na nāsissantī" ti. Idaɱ ānanda paṭhamaɱ atthavasaɱ sampassamāno pāpabhikkhu saŋghabhedena nandati.

Puna ca paraɱ ānanda pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Tassa evaɱ hoti: "sace kho maɱ bhikkhū jānissanti 'micchādiṭṭhiko antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato' ti. Samaggā maɱ santā nāsissanti. Vaggā pana maɱ na nāsissantī"ti. Idaɱ ānanda dutiyaɱ atthavasaɱ sampassamāno pāpabhikkhu saŋghabhedena nandati.

1. Nāsessanti machasaɱ.

[BJT Page 464]
Puna ca paraɱ ānanda pāpabhikkhu micchāājīvo hoti. Micchājīvena jīvikaɱ kappeti. Tassa evaɱ hoti: "sace kho maɱ bhikkhū jānissanti: 'micchāājīvo micchāājīvena jīvikaɱ kappetī' ti. Samaggā pana maɱ nāsissanti. Vaggā pana maɱ na nāsissanti" ti. Idaɱ ānanda tatiyaɱ atthavasaɱ sampassamāno pāpabhikkhu saŋghabhedena nandati.

Puna ca paraɱ ānanda pāpabhikkhu lābhakāmo hoti sakkārakāmo anavaññattikāmo. Tassa evaɱ hoti: " sace kho maɱ bhikkhu jānissanti: ' lābhakāmo sakkārakāmo anavaññattikāmo'ti, samaggā maɱ na sakkarissanti na garukarissanti na mānessanti na pūjessanti. Vaggā pana maɱ sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessantī" ti. Idaɱ ānanda catutthaɱ atthavasaɱ sampassamāno pāpabhikkhu saŋghabhedena nandati.

Ime kho ānanda cattāro atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saŋghabhedena nandatīti.

4. 5. 5. 2.
(Āpattibhaya suttaɱ)

44. Cattārimāni bhikkhave āpattibhayāni. Katamāni cattāri?

Seyyathāpi bhikkhave coraɱ āgucāriɱ gahetvā rañño dasseyyuɱ "ayaɱ te deva coro āgucārī, imassa devo daṇḍaɱ paṇetū" ti. Tamenaɱ rājā evaɱ vadeyya: [page 241] gacchatha bho imaɱ purisaɱ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaɱ gāḷhabandhanaɱ bandhitvā khuramuṇḍaɱ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ1. Siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ parinetvā dakkhiṇadvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaɱ chindathāti. Tamenaɱ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaɱ gāḷhabandhanaɱ bandhitvā khuramuṇḍaɱ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ parinetvā dakkhiṇadvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaɱ chindeyyuɱ. Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa pāpakaɱ vata bho ayaɱ puriso kammaɱ akāsi gārayhaɱ sīsacchejjaɱ, yatra hi nāma rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaɱ gāḷhabandhanaɱ bandhitvā khuramuṇḍaɱ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ parinetvā dakkhiṇadvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaɱ chindissanti. So vatassāhaɱ2. Evarūpaɱ pāpaɱ kammaɱ na kareyyaɱ3. Gārayhaɱ sīsacchejjanti.

Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaɱ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti pārājikesu dhammesu, tassetaɱ pāṭikaŋkhaɱ: anāpanno vā pārājikaɱ dhammaɱ na āpajjissati. Āpanno vā pārājikaɱ dhammaɱ yathādhammaɱ paṭikarissati.

1. Rathikāya rathikaɱ machasaɱ 2. Sovatassāyaɱ sīmu. Machasaɱ. 3. Na kareyya sīmu. Kareyyasīmu.

[BJT Page 466]

Seyyathāpi bhikkhave puriso kāḷakaɱ vatthaɱ1. Paridhāya kese pakiritvā musalaɱ khandhe āropetvā mahājanakāyaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadeyya: "ahaɱ bhante pāpaɱ kammaɱ akāsiɱ gārayhaɱ mosallaɱ. Yena me āyasmanto attamanā honti taɱ karomī"ti. Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: "pāpakaɱ vata bho ayaɱ puriso kammaɱ akāsi gārayhaɱ mosallaɱ, yatra hi nāma kāḷakaɱ vatthaɱ paridhāya kese pakiritvā musalaɱ khandhe āropetvā mahājanakāyaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vakkhati: 'ahaɱ bhante pāpaɱ kammaɱ akāsiɱ gārayhaɱ mosallaɱ. Yena me āyasmanto attamanā honti, taɱ karomī" ti. [page 242] so vatassāhaɱ evarūpaɱ pāpaɱ kammaɱ na kareyyaɱ gārayhaɱ mosallanti".

Evameva kho bhikkhave yassa kassa ci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaɱ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti saŋghādisesesu dhammesu, tassetaɱ pāṭikaŋkhaɱ: anāpanno vā saŋghādisesaɱ dhammaɱ na āpajjissati. Āpanno vā saŋghādisesaɱ dhammaɱ na āpajjissati. Āpanno vā saŋghādisesaɱ dhammaɱ yathādhammaɱ paṭikarissati.

Seyyathāpi bhikkhave puriso kāḷakaɱ vatthaɱ paridhāya kese pakiritvā assapuṭaɱ2. Khandhe āropetvā mahājanakāyaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadeyya: "ahaɱ bhante pāpaɱ kammaɱ akāsiɱ gārayhaɱ assapuṭaɱ yena me āyasmanto attamanā honti, taɱ karomī"ti. Ti. Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: "pāpakaɱ vata bho ayaɱ puriso kammaɱ akāsi gārayhaɱ assapuṭaɱ. Yatra hi nāma kāḷakaɱ vatthaɱ paridhāya kese pakiritvā assapuṭaɱ khandhe āropetvā mahājanakāyaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vakkhati: 'ahaɱ bhante pāpaɱ kammaɱ akāsiɱ gārayhaɱ assapuṭaɱ. Yena me āyasmanto attamanā honti, taɱ karomī'ti. So vatassāhaɱ evarūpaɱ pāpaɱ kammaɱ na kareyyaɱ gārayhaɱ assapuṭanti".

Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaɱ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti pācittiyesu dhammesu, tassetaɱ pāṭikaŋkhaɱ: anāpanno vā pācittiyaɱ dhammaɱ na āpajjissati. Āpanno vā pācittiyaɱ dhammaɱ yathā dhammaɱ paṭikarissati.

Seyyathāpi bhikkhave puriso kāḷakaɱ vatthaɱ paridhāya kese pakiritvā mahājanakāyaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadeyya: "ahaɱ bhante pāpaɱ kammaɱ akāsiɱ gārayhaɱ upavajjaɱ. Yena me āyasmanto attamanā honti, taɱ karomī"ti. Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa. "Pāpakaɱ vata bho ayaɱ puriso kammaɱ akāsi gārayhaɱ upavajjaɱ, yatra hi nāma kāḷakaɱ vatthaɱ paridhāya kese pakiritvā mahājanakāyaɱ upasaŋkamitvā [page 243] evaɱ vakkhati: 'ahaɱ bhante pāpaɱ kammaɱ akāsiɱ gārayhaɱ upavajjaɱ. Yena me āyasmanto attamanā honti, taɱ karomī"ti. So vatassāhaɱ evarūpaɱ pāpaɱ kammaɱ na kareyyaɱ gārayhaɱ upavajjanti"'

Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaɱ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti pāṭidesanīyesu dhammesu, tassetaɱ pāṭikaŋkhaɱ: anāpanno vā pāṭidesanīyaɱ dhammaɱ na āpajjissati. Āpanno vā pāṭidesanīyaɱ dhammaɱ yathā dhammaɱ paṭikarissati.

Imāni kho bhikkhave cattāri āpattibhayānīti.

1. Kālavatthaɱ machasaɱ. 2. Bhasamapuṭaɱ machasaɱ.

[BJT Page 468]
4. 5. 5. 3.
(Sikkhānisaɱsasuttaɱ)

45. Sikkhānisaɱsamidaɱ bhikkhave brahmacariyaɱ vussati paññuttaraɱ vimuttisāraɱ satādhipateyyaɱ.

Kathañca bhikkhave sikkhānisaɱsaɱ hoti? Idha bhikkhave mayā sāvakānaɱ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaɱ pasādāya, pasannānaɱ bhiyyobhāvāya. Yathā yathā bhikkhave mayā sāvakānaɱ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaɱ pasādāya, pasannānaɱ bhiyyobhāvāya, tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Puna ca paraɱ bhikkhave mayā sāvakānaɱ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā bhikkhave mayā sāvakānaɱ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti. Acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaɱ bhikkhave sikkhānisaɱsaɱ hoti.

Kathañca bhikkhave paññuttaraɱ hoti? Idha bhikkhave mayā sāvakānaɱ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā bhikkhave mayā sāvakānaɱ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya, tathā tathāssa te dhammā paññāya samavekkhitā honti. Evaɱ kho bhikkhave paññuttaraɱ hoti.

[page 244] kathañca bhikkhave vimuttisāraɱ hoti? Idha bhikkhave mayā sāvakānaɱ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā bhikkhave mayā sāvakānaɱ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya, tathā tathāssa te dhammā vimuttiyā phassitā2. Honti. Evaɱ kho bhikkhave vimuttisāraɱ1. Hoti.

Kathañca bhikkhave satādhipateyyaɱ hoti? Iti aparipūraɱ vā ābhisamācārikaɱ sikkhaɱ paripūressāmi, paripūraɱ vā ābhisamācārikaɱ sikkhaɱ tattha tattha paññāya anuggahessāmīti. Ajjhattaɱ yeva sati sūpaṭṭhitā hoti. Iti aparipūraɱ vā ādibrahmacariyikaɱ sikkhaɱ paripūressāmi, paripūraɱ vā ādibrahmacariyikaɱ sikkhaɱ tattha tattha paññāya anuggahessāmīti ajjhattaɱ yeva sati sūpaṭṭhitā hoti. Iti asamavekkhitaɱ vā dhammaɱ paññāya samavekkhissāmi, samavekkhitaɱ vā dhammaɱ tattha tattha paññāya anuggahessāmīti. Ajjhattaɱ yeva sati sūpaṭṭhitā hoti. Iti aphassitaɱ vā dhammaɱ vimuttiyā phassissāmi. 3. Phassitaɱ4. Vā dhammaɱ tattha tattha paññāya anuggahessāmīti. Ajjhattaɱ yeva sati sūpaṭṭhitā hoti. Evaɱ kho bhikkhave satādhipateyyaɱ hoti.

1. Vimuttisāro sīmu. 2. Phasitā, machasaɱ. 3. Phusissāmi. Machasaɱ.
4. Phusitaɱ.

[BJT Page 470]

Sikkhānisaɱsamidaɱ bhikkhave brahmacariyaɱ vussati paññuttaraɱ vimuttisāraɱ satādhipateyyanti iti yantaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttanti.

4. 5. 5. 4.
(Seyyāsuttaɱ)

46. Catasso imā bhikkhave seyyā. Katamā catasso?
Petaseyyā, kāmabhogīseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyā.
Katamā ca bhikkhave petaseyyā? Yebhuyyena bhikkhave petā uttānā senti. Ayaɱ vuccati bhikkhave petaseyyā.
Katamā ca bhikkhave kāmabhogīseyyā? Yebhuyyena bhikkhave kāmabhogī vāmena passena senti. Ayaɱ vuccati bhikkhave kāmabhogīseyyā.

Katamā ca bhikkhave sīhaseyyā? Sīho [page 245] bhikkhave migarājā dakkhiṇena passena seyyaɱ kappeti pāde pādaɱ accādhāya, antarā satthīnaɱ naŋguṭṭhaɱ anukkhipitvā. So paṭibujjhitvā purimaɱ kāyaɱ abbhunnāmetvā pacchimaɱ kāyaɱ anuviloketi. Sace bhikkhave sīho migarājā kiñci passati kāyassa vikkhittaɱ vā visaṭaɱ vā, tena bhikkhave sīho migarājā anattamano hoti. Sace pana bhikkhave sīho migarājā na kiñci passati kāyāssa vikkhittaɱ vā visaṭaɱ vā, tena bhikkhave sīho migarājā attamano hoti. Ayaɱ vuccati bhikkhave sīhaseyyā.

Katamā ca bhikkhave tathāgataseyyā?

Idha bhikkhave tathāgato vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvedeti. Yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaɱgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsati pārisuddhi taɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave tathāgataseyyā.

Imā kho bhikkhave catasso seyyāti.

4. 5. 5. 5.
(Thūpārahasuttaɱ)

47. Cattārome bhikkhave thūpārahā. Katame cattāro?

Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho thūpāraho, paccekabuddho thūpāraho, tathāgatasāvako thūpāraho, rājā cakkavattī thūpāraho.

Ime kho bhikkhave cattāro thūpārahāti.

4. 5. 5. 6.
(Paññāvuddhi suttaɱ)

48. Cattārome bhikkhave dhammā paññāvuddhiyā saɱvattantī. Katame cattāro?

Sappurisasaɱsevo, saddhammasavaṇaɱ, yoniso manasikāro, dhammānudhammapaṭipatti.

Ime kho bhikkhave cattāro dhammā paññāvuddhiyā saɱvattantīti.

1. Antarasatthimhi machasaɱ.

[BJT Page 472]
4. 5. 5. 7
(Bahukārasuttaɱ)

49. Cattārome bhikkhave dhammā manussabhūtassa bahukārā honti. Katame cattāro?

Sappurisasaɱsevo, saddhammasavaṇaɱ, yoniso manasikāro, dhammānudhammapaṭipatti.

[page 246] ime kho bhikkhave cattāro dhammā manussabhūtassa bahukārā hontīti.

4. 5. 5. 8.
(Anariya vohārasuttaɱ)

50. Cattārome bhikkhave anariyavohārā. Katame cattāro?
Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā.

Ime kho bhikkhave cattāro anariyavohārāti.

4. 5. 5. 9.
(Ariyavohārasuttaɱ)

51. Cattārome bhikkhave ariyavohārā. Katame cattāro?

Adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, asute asutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā.

Ime kho bhikkhave cattāro ariyavohārāti.

4. 5. 5. 10.
(Anariya vohārasuttaɱ)

52. Cattārome bhikkhave anariyavohārā. Katame cattāro?

Diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā.

Ime kho bhikkhave cattāro anariyavohārāti.

4. 5. 5. 12.
(Ariyavohārasuttaɱ)

53. Cattārome bhikkhave ariyavohārā. Katame cattāro?

Diṭṭhe diṭṭhavāditā, 1. Sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.

Ime kho bhikkhave cattāro ariyavohārāti.

Āpattibhayavaggo pañcamo*
Paṇṇāsakaɱ pañcamaɱ.

1. 'Diṭṭhāvādī hoti, ādi, sīmu.
*Tassuddānaɱ
Bheda āpatti sikkhā ca seyyā thūpārahena ca
Paññāvuddhi bahukārā vohārā caturo ṭhitātī machasaɱ.

[BJT Page 474]
6. Abhiññāvaggo
4. 6. 1.
(Abhiññā suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

1. Cattārome bhikkhave dhammā, katame cattāro?

Atthi bhikkhave dhammā abhiññā pariññeyyā. Atthi [page 247] bhikkhave dhammā abhiññā pahātabbā. Atthi bhikkhave dhammā abhiññā bhāvetabbā. Atthi bhikkhave dhammā abhiññā sacchikātabbā.

Katame ca bhikkhave dhammā abhiññā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhā ime vuccanti bhikkhave dhammā abhiññā pariññeyyā.

Katame ca bhikkhave dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca ime vuccanti bhikkhave dhammā abhiññā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca ime vuccanti bhikkhave dhammā abhiññā bhāvetabbā.

Katame ca bhikkhave dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca ime vuccanti bhikkhave dhammā abhiññā sacchikātabbā.

Ime kho bhikkhave cattāro dhammāti.

4. 6. 2.
(Pariyesanā suttaɱ)

2. Catasso imā bhikkhave anariyapariyesanā katamā catasso?

Idha bhikkhave ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhammaɱ yeva pariyesati. Attanā vyādhidhammo samāno vyādhidhammaɱ yeva pariyesati. Attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaɱ yeva pariyesati. Attanā saɱkilesadhammo samāno saɱkilesadhammaɱ yeva pariyesati.

Imā kho bhikkhave catasso anariyapariyesanāti.

[BJT Page 476.]
Catasso imā bhikkhave ariyapariyesanā. Katamā catasso?

Idha bhikkhave ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaɱ viditvā ajaraɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesati. Attanā vyādhidhammo samāno vyādhidhamme ādīnavaɱ viditvā avyādhiɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesati. Attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaɱ viditvā amataɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesati. Attanā saɱkilesadhammo samāno saɱkilesadhamme ādīnavaɱ [page 248] viditvā asaɱkiliṭṭhaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesati.

Ime kho bhikkhave catasso ariyapariyesanāti.

4. 6. 3.
(Saŋgahavatthusuttaɱ)

3. Cattārimāni bhikkhave saŋgahavatthūni. Katamāni cattāri?

Dānaɱ, peyyavajjaɱ, atthacariyā, samānattatā.
Imāni kho bhikkhave cattāri saŋgahavatthūnīti.

4. 6. 4.
(Māluŋkyaputtasuttaɱ)

4. Atha kho āyasmā māluŋkyaputto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā māluŋkyaputto bhagavantaɱ etadavoca:

Sādhu kho me bhante bhagavā saŋkhittena dhammaɱ desetu, yamahaɱ bhagavato dhammaɱ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.

Etthadāni māluŋkyaputta kiɱ dahare vakkhāma, yatra hi nāma tvaɱ jiṇṇo vuddho mahallako tathāgatassa saŋkhittena ovādaɱ yāvasīti.

"Desetu me bhante bhagavā saŋkhittena dhammaɱ, desetu sugato saŋkhittena dhammaɱ, appevanāmāhaɱ bhagavato bhāsitassa atthaɱ ājāneyyaɱ appevanāmāhaɱ bhagavato bhāsitassa dāyādo assanti. "

Cattārome māluŋkyaputta taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro?

Cīvarahetu vā māluŋkyaputta bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, piṇḍapātahetu vā māluŋkyaputta bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, senāsanahetu vā māluŋkyaputta bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, iti bhavābhavahetu vā māluŋkyaputta bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.

Ime kho māluŋkyaputta cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.

[BJT Page 478]
[page 249] yato kho māluŋkyaputta bhikkhuno taṇhā pahīṇā hoti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Ayaɱ vuccati māluŋkyaputta bhikkhu acchecchi taṇhaɱ, vāvattayi saɱyojanaɱ, sammāmānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti.

Atha kho āyasmā māluŋkyaputto bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā māluŋkyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi.

Aññataro ca panāyasmā māluŋkyaputto arahataɱ ahosīti.

4. 6. 5.
(Kulasuttaɱ)

5. Yāni kānici bhikkhave kulāni bhogesu mahantataɱ1. Pattāni na ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni catūhi ṭhānehi, etesaɱ vā aññatarena. Katamehi catūhi?

Naṭṭhaɱ na gavesanti, jiṇṇaɱ na paṭisaŋkharonti, aparimitapānabhojanā honti, dussīlaɱ itthiɱ vā purisaɱ vā ādhipacce ṭhapenti.

Yāni kānici bhikkhave kulāni bhogesu mahantataɱ pattāni. Na ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni imehi catūhi ṭhānehi, etesaɱ vā aññatarena.

Yāni kānici bhikkhave kulāni bhogesu mahantataɱ pattāni ciraṭṭhitikāni bhavanti sabbāni tāni catūhi ṭhānehi, etesaɱ vā aññatarena. Katamehi catūhi?

Naṭṭhaɱ gavesanti, jiṇṇaɱ paṭisaŋkharonti, parimitapānabhojanā honti, sīlavantaɱ itthiɱ vā purisaɱ vā ādhipacce ṭhapenti.

Yāni kānici bhikkhave kulāni bhogesu mahantataɱ pattāni ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni imehi catūhi ṭhānehi, etesaɱ vā aññatarenāti.

1. Mahantaɱ machasaɱ.

[BJT Page 480]
4. 6. 6.
(Paṭhama ājānīyasuttaɱ)

6. [page 250] catūhi bhikkhave aŋgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati. Katamehi catūhi?

Idha bhikkhave rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca.

Imehi kho bhikkhave catūhi aŋgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati.

Evameva kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuṇeyyo , dakkhiṇeyyo , añjalikaraṇīyo , anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi catūhi?

Idha bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca.

Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahāṇāya, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti: idha bhikkhave bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārānaɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ārohapariṇāhasampanno [page 251] hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuṇeyyo , dakkhiṇeyyo , añjalikaraṇīyo , anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

4. 6. 7.
(Dutiya ājānīya suttaɱ)

7. Catūhi bhikkhave aŋgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati. Katamehi catūhi?

[BJT Page 482]
Idha bhikkhave rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca.

Imehi kho bhikkhave catūhi aŋgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati.

Evameva kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuṇeyyo , dakkhiṇeyyo , añjalikaraṇīyo , anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi catūhi?

Idha bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca.

Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati. Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati. Thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu lābhī hoti. Cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ. Evaɱ kho [page 252] bhikkhave bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuṇeyyo hoti, dakkhiṇeyyo hoti, añjalikaraṇīyo hoti, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

4. 6. 8.
(Balasuttaɱ)

8. Cattārimāni bhikkhave balāni. Katamāni cattāri?

Viriyabalaɱ satibalaɱ samādhibalaɱ paññābalaɱ. Imāni kho bhikkhave cattāri balānīti.

4. 6. 9.
(Araññasenāsana suttaɱ)

9. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu nālaɱ araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituɱ. Katamehi catūhi?

[BJT Page 484]
Kāmavitakkena, vyāpādavitakkena, vihiɱsāvitakkena, duppañño hoti jaḷo elamūgo.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu nālaɱ araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitunti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituɱ. Katamehi catūhi?
Nekkhammavitakkena, avyāpādavitakkena, avihiɱsāvitakkena, paññavā hoti ajaḷo anelamūgo.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitunti.

4. 6. 10.
(Sāvajja anavajja suttaɱ)

10. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti. Sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavati. Katamehi catūhi?

Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diṭṭhiyā.

[page 253] imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca apuññaɱ pasavatīti.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuɱ ca puññaɱ pasavati. Kamehi catūhi?

Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diṭṭhiyā.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati. Anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaɱ. Bahuñca puññaɱ pasavatīti.

Abhiññāvaggo chaṭṭho*

*Tassuddānaɱ:
Abhiññā pariyesanā saŋgaɱ māluŋkyaputto. Kulaɱ dve ca ājānīyā balaɱ araññakammunāti machasaɱ.

[BJT Page 486]
7. Kammapathavaggo
4. 7. 1.
(Pāṇātipātasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

1. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

[page 254] attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti, pāṇātipātassa ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti. Parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

4. 7. 2.
Adinnādānasuttaɱ

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye katamehi catūhi?

Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti, adinnādānassa ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

[BJT Page 488]
4. 7. 3.
(Kāmamicchācārasuttaɱ)

3. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti, kāmesu micchācārassa ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 7. 4.
(Musāvādasuttaɱ)

4. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti, musāvādassa ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 7. 5.
(Pisuṇāvācāsuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

1. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Attanā ca pisuṇāvāco hoti, parañca pisuṇāvācāya samādapeti, pisuṇāvācāya ca samanuñño hoti, pisuṇāvācāya ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Attanā ca pisuṇāvācā paṭivirato hoti, parañca pisuṇāvācāya veramaṇiyā samādapeti, pisuṇāvācā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pisuṇāvācā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.
Ca
[BJT Page 490]
4. 7. 6.
(Pharusāvācāsuttaɱ)

6. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Attanā ca pharusāvāco hoti, parañca pharusāvācāya samādapeti, pharusāvācāya ca samanuñño hoti, pharusāvācāya ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Attanā ca pharusāvācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāvācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāvācāya [page 255] veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pharusāvācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 7. 7.
(Samphappalāpasuttaɱ)

7. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti, samphappalāpassa ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 7. 8.
(Abhijjhālusuttaɱ)

8. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti. Abhijjhāya ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti,
Anabhijjhāya ca samanuñño hoti, anabhijjhāya ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.
[BJT Page 492]
4. 7. 9.
(Byāpannacittasuttaɱ)

9. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Attanā ca byāpannacitto hoti, parañca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanuñño hoti, vyāpādassa ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi?

Attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca avyāpāde samādapeti,
Avyāpāde ca samanuñño hoti, avyāpādassa ca vaṇṇaɱ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

4. 7. 10.
(Micchādiṭṭhisuttaɱ)

10. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi catūhi?

Attanā ca micchādiṭṭhi hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, micchādiṭṭhiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi catūhi? Attanā ca sammādiṭṭhi hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Ime [page 256] hi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ saggeti.

Kammapathavaggo sattamo.

[BJT Page 494]
8. Rāgādipeyyālaɱ
4. 8. 1.
(Catusatipaṭṭhānasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā. Katame cattāro?

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime cattāro dhammā bhāvetabbāti.

4. 8. 2.
(Catusammappadhānasuttaɱ)

2. Rāgassa bhikkhave abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ anuppādāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati. Uppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahāṇāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ uppādāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati. Uppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ ṭhitiyā asammosāya bhīyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime cattāro dhammā bhāvetabbāti.
4. 8. 3.
(Caturiddhipādasuttaɱ)

3. Rāgassa bhikkhave abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā katame cattāro?
Idha bhikkhave bhikkhu chandasamādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti. Vīmaɱsāsamādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime cattāro dhammā bhāvetabbāti.

[BJT Page 496]
4. 8. 4. 30
(Catusatipaṭṭhānasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

4. Rāgassa bhikkhave pariññāya cattāro dhammā bhāvetabbāpe

Rāgassa bhikkhave parikkhayāya pe pahāṇāya [page 257] pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime cattāro dhammā bhāvetabbā ti.

4. 8. 31 60.
Dosassa bhikkhave abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā pedosassa bhikkhave pariññāya pe parikkhayāya pepahāṇāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya penirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime cattāro dhammā bhāvetabbā ti.

4. 8. 61 480.
Mohassa bhikkhave pe kodhassa pe upanāhassa pemakkhassa pe palāsassa pe issāya pe macchariyassa pemāyāya pe sāṭheyyassa pe thambhassa pe sārambhassa pemānassa pe madassa pe pamādassa pe abhiññāya pepariññāya pe parikkhayāya pe pahāṇāya pe khayāya pevayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pepaṭinissaggāya pe cattaro dhammā bhāvetabbā ti. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī pevedanāsu vedanānupassī pe citte cittānupassī pe dhammesu dhammānupassī viharati pe akusalānaɱ dhammānaɱ anuppādāya pe pahāṇāya pekusalānaɱ dhammānaɱ uppādāya pepāripūriyā chandaɱ janeti pechandasamādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ peviriyasamādhi pe cittasamādhi pevīmaɱsāsamādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti. Pamādassa bhikkhave abhiññāya pepaṭinissaggāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā ti.

* Rāgādipeyyālaɱ niṭṭhitaɱ

Catukkaɱ samattaɱ

Rāgapadato paṭṭhāya pamādapariyantesu soḷasasu peyyālesu ekamekaɱ abhiññāyādi dasahi padehi yojetvā " cattāro dhammā bhāvetabbā "ti niddiṭṭha satipaṭṭhāna sammappadhāna iddhipādehi paccekaɱ ghaṭitāni sabba suttāni asītyadhikacattāri satāni honti.


Contact:
E-mail
Copyright Statement