Aŋguttara Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

To view the Pali diacriticals on this site it will be necessary to download and install the custom MozPali font available from the Files and Downloads Page.

 


 

Aŋguttara-Nikāya
Part IV. Sattakanipāto, Aṭṭhakanipāto, Navakanipāto

The Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series Pali text

Public Domain

 

Namo tassa Bhagavato arahato Sammāsambuddhassa

 

NOTICE: These files were reproduced from those originally located on Access to Insight which reproduced them from a version found on the Journal of Buddhist Ethics website.

ALTERATIONS: Some changes not involving content were made to the JBE edition in the Access to Insight edition. Superficial re-formatting of headers, footers and page numbers adding 'ids,' and tag changes to make the file conform to HTML 5 standards. Otherwise the internal text of the files remains untouched.

Page numbers in green refer to the PTS hard copy. They can be found or linked-to by appending '#pg000' (three digits in all cases, i.e. '001') to the end of the url for this file.

 


 

[page 001]

Aŋguttaranikāyo

2. Catuttho bhāgo
Sattakanipāto
[BJT Page 278]

Aŋguttaranikāyo

Sattakanipāto
1. Paṭhamo paṇṇāsako

1. Dhana vaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

7. 1. 1. 1.
(Paṭhama piyabhikkhū suttaɱ)
1. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhū lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, 1 anavaññattikāmo ca, ahiriko ca, anottappī ca, pāpiccho ca, micchādiṭṭhi ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahī:

[page 002]
Idha bhikkhave, bhikkhū na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anavaññattikāmo ca, hirimā ca, ottappī ca, appiccho ca, sammādiṭṭhi ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahī dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

1 Bhoti machasaɱ.

[BJT Page 280]

7. 1. 1. 2
(Dutiya piyabhikkhū suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

2. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahī:

Idha bhikkhave, bhikkhū lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, anavaññattikāmo ca, ahiriko ca, anottappi ca, issūkī ca, maccharī ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahī?

Idha bhikkhave bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anavaññattikāmo ca, hirimā ca, ottappī ca, anussukī ca, amaccharī ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

[page 003]
7. 1. 1. 3
(Saŋkhitta sattabala suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
3. Sattimāni bhikkhave, balāni. Katamāni satta:
Saddhābalaɱ, viriyabalaɱ, hiribalaɱ, ottappabalaɱ, satibalaɱ, samā dhibalaɱ, paññābalaɱ. Imāni kho bhikkhave sattabalāni.

1. Saddhābalaɱ viriyabalaɱ hiriottappiyaɱ balaɱ 1
Satibalaɱ samādhī ca paññā ve sattamaɱ balaɱ.
Etehi balavā bhikkhū sukhaɱ jīvatī paṇḍito.

2. Yoniso vicine dhammaɱ paññāyatthaɱ vipassati.
Pajjotasseva nibbānaɱ vimokkho hoti cetaso, ti.

1Saddhābalaɱ viriyañca hiri ottappiyaɱ balaɱ machasaɱ.

[BJT Page 282]
7. 1. 1. 4
(Vitthatasattabala suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

4. Sattimānī bhikkhave, balāni. Katamāni satta:
Saddhābalaɱ, viriyabalaɱ, hiribalaɱ, ottappabalaɱ, satibalaɱ, samādhibalaɱ, paññābalaɱ.
(1) Katamañca bhikkhave, saddhābalaɱ:

Idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiɱ: "itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā"ti. Idaɱ vuccati bhikkhave saddhābalaɱ.

(2) Katamañca bhikkhave, viriyabalaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako āraddhaviriyo viharati: akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaɱ vuccati bhikkhave, viriyabalaɱ.

(3) Katamañca bhikkhave, hiribalaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirīyati kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, hirīyati [page 004] pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave, hiribalaɱ.

(4) Katamañca bhikkhave, ottappabalaɱ:
Idha bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottapati kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, ottapati pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave, ottappabalaɱ.

(5) Katamañca bhikkhave, satibalaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Idaɱ vuccati bhikkhave, satibalaɱ.

(6) Katamañca bhikkhave, samādhibalaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ catutthaɱjhānaɱ upasampajja viharati. Idaɱ vuccati bhikkhave, samādhibalaɱ.

[BJT Page 284]
(7) Katamañca bhikkhave, paññābalaɱ:

Idha bhikkhave ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave, paññābalaɱ.

Imāni kho bhikkhave, sattabalāni.

3. Saddhābalaɱ viriyabalaɱ1 hiriottappiyaɱ balaɱ
Satibalaɱ samādhi ca paññā ve sattamaɱ balaɱ.
Etehi balavā bhikkhū sukhaɱ jīvati paṇḍito.

4. Yoniso vicine dhammaɱ paññāyatthaɱ vipassati
Pajjotasseva nibbānaɱ vimokho hoti cetaso, ti.

7. 1. 1. 5
(Saŋkhitta dhana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
5. Sattimāni bhikkhave, dhanāni. Katamāni satta:
Saddhādhanaɱ, sīladhanaɱ, hiridhanaɱ, ottappadhanaɱ, sutadhanaɱ, cāgadhanaɱ, paññādhanaɱ.
[page 005]

Imāni kho bhikkhave, satta dhanānī, ti

5. Saddhādhanaɱ sīladhanaɱ hiri ottappiyaɱ dhanaɱ
Sutadhanaɱ ca cāgo ca paññā ve sattamaɱ dhanaɱ.

6. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā
Adaḷiddoti taɱ āhu amoghaɱ tassa jīvitaɱ.

7. Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaɱ dhammadassanaɱ
Anuyuñjetha medhāvī saraɱ buddhāna sāsanaɱ, ti.

7. 1. 1. 6
(Vitthatadhana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
6. Sattimāni bhikkhave, dhanāni, katamāni satta:
Saddhādhanaɱ, sīladhanaɱ, hiridhanaɱ, ottappadhanaɱ, sutadhanaɱ, cāgadhanaɱ, paññādhanaɱ.
(1) Katamañca bhikkhave, saddhādhanaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti. Saddahati tathāgatassa bodhiɱ: itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā"ti idaɱ vuccati bhikkhave, saddhādhanaɱ.

1Saddhābalaɱ ciriyañca machasaɱ
[BJT Page 286]

(2) Katamañca bhikkhave, sīladhanaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaɱ vuccati bhikkhave, sīladhanaɱ.

(3) Katamañca bhikkhave, hiridhanaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti. Hiriyati kāyaduccaritena vacīduccaritena, manoduccaritena, hirīyati pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave, hiridhanaɱ.

(4) Katamañca bhikkhave, ottappadhanaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti. Ottapati kāyaduccaritena, vaciduccaritena, manoduccaritena, ottapati pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave, ottappadhanaɱ.

(5) Katamañca bhikkhave, sutadhanaɱ:

[page 006] idha bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ, brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, idaɱ vuccati bhikkhave, sutadhanaɱ.

(6) Katamañca bhikkhave, cāgadhanaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati, muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yāvayogo dānasaɱvibhāgarato. Idaɱ vuccati bhikkhave, cāgadhanaɱ.

(7) Katamañca bhikkhave, paññādhanaɱ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhaya gāminiyā. Idaɱ vuccati bhikkhave, paññādhanaɱ.
Imāni kho bhikkhave, satta dhanānī, ti.

8. Saddhādhanaɱ sīladhanaɱ hiri ottappiyaɱ dhanaɱ
Sutadhanaɱ ca cāgo ca paññā ve sattamaɱ dhanaɱ.

9. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā
Adaḷiddoti taɱ āhu amoghaɱ tassa jīvitaɱ.

10. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaɱ dhammadassanaɱ
Anuyuñjetha medhāvi saraɱ buddhāna sāsananti.

[BJT Page 288]

7. 1. 1. 7.
(Uggamahāmattasuttaɱ) (sāvatthinidānaɱ)
7. Atha kho uggo rājamahāmatto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho uggo rājamahāmatto bhagavantaɱ etadavoca:

Acchariyaɱ bhante, abbhūtaɱ bhante, yāva aḍḍho cāyaɱ bhante, migāro rohaṇeyyo yāva mahaddhano yāva mahābhogoti.

[page 007]
Kiva aḍḍhā panugga, migāro rohaṇeyyo kīva mahaddhano kīva mahābhogoti.

Sataɱ bhante, sahassānaɱ hiraññassa, ko pana vādo rūpiyassāti?

Atthi kho1 etaɱ ugga dhanaɱ, netaɱ natthiti vadāmi. Tañca kho etaɱ ugga, dhanaɱ sādhāraṇaɱ agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehi.

Satta kho imāni ugga, dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhī corehi appiyehi dāyādehi. Katamāni satta:

Saddhādhanaɱ, sīladhanaɱ, hiridhanaɱ, ottappadhanaɱ, sutadhanaɱ, cāgadhanaɱ, paññādhanaɱ. Imāni kho ugga, satta dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhī corehi appiyehi dāyādehi, ti.

11. Saddhādhanaɱ sīladhanaɱ hiri ottappiyaɱ dhanaɱ
Sutadhanaɱ ca cāgo ca paññā ve sattamaɱ dhanaɱ.

12. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā
Save mahaddhano loke ajeyyo devamānuse.

13. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaɱ dhammadassanaɱ
Anuyuñjetha medhāvi saraɱ buddhāna sāsananti.

7. 1. 1. 8
(Sattasaññojana suttaɱ)
(Sāvatthi nidānaɱ)

8. Sattimāni bhikkhave, saññojanānī. Katamāni satta:

Anunayasaññojanaɱ, paṭighasaññojanaɱ, diṭṭhisaññojanaɱ, vicikicchāsaññojanaɱ, mānasaññojanaɱ, bhavarāgasaññojanaɱ, avijjāsaññojanaɱ.
Imāni kho bhikkhave satta saññojanānīti.

1. Atthiko sīmu.

[BJT Page 290]

7. 1. 1. 9
(Saññojanappahāna suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

9. Sattannaɱ bhikkhave, saññojanānaɱ pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Katamesaɱ sattannaɱ:

[page 008]
Anunayasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Paṭighasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Diṭṭhisaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Vicikicchāsaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Mānasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Bhavarāgasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Avijjāsaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati.

Imesaɱ kho bhikkhave, sattannaɱ saññojanānaɱ pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayasaññojanaɱ pahīnaɱ hoti ucchinnamūlaɱ tālāvatthukataɱ anabhāvakataɱ āyatiɱ anuppādadhammaɱ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayapaṭighasaññojanaɱ pahīnaɱ hoti ucchinnamūlaɱ tālāvatthukataɱ anabhāvakataɱ āyatiɱ anuppādadhammaɱ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayadiṭṭhisaññojanaɱ pahīnaɱ hoti ucchinnamūlaɱ tālāvatthukataɱ anabhāvakataɱ āyatiɱ anuppāda dhammaɱ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayavicikicchāsaññojanaɱ pahīnaɱ hoti ucchinnamūlaɱ tālāvatthukataɱ anabhāvakataɱ āyatiɱ anuppādadhammaɱ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayamānasaññojanaɱ pahīnaɱ hoti ucchinnamūlaɱ tālāvatthukataɱ anabhāvakataɱ āyatiɱ anuppādadhammaɱ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayabhavarāgasaññojanaɱ pahīnaɱ hoti ucchinnamūlaɱ tālāvatthukataɱ anabhāvakataɱ āyatiɱ anuppādadhammaɱ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayaavijjāsaññojanaɱ pahīnaɱ hoti ucchinnamūlaɱ tālāvatthukataɱ anabhāvakataɱ āyati anuppādadhammaɱ, ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaɱ, vāvattayi saññojanaɱ, sammā mānābhi samayā antamakāsi dukkhassāti.

7. 1. 1. 10
(Macchariyasaɱyojana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

10. Sattimānī bhikkhave, saññojanāni: katamāni satta:

Anunayasaññojanaɱ, paṭighasaññojanaɱ, diṭṭhisaññojanaɱ, vicikicchāsaññojanaɱ, mānasaññojanaɱ, issāsaññojanaɱ, macchariyasaññojanaɱ

Imāni kho bhikkhave, satta saññojanānīti.

Dhanavaggo paṭhamo.

Tassuddānaɱ:

[page 009]
Dvepiyāni balaɱdhanaɱ, saŋkhittaɱceva vitthataɱ
Uggaɱsaññojanaɱceva pahānaɱ macchariyenacā, ti. 1

1 Dve piyadve bala dhanaɱ asaññi me saŋkhittañceva vitthataɱ.
Uggasaññojanaɱ ceva pahānamacchariyena cā, ti sīmu.

[BJT Page 292]

2. Anusayavaggo
7. 1. 2. 1
(Anusaya suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
11. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta:

Kāmārāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.

Ime kho bhikkhave, satta anusayāti.

7. 1. 2. 2
(Anusayappahāna suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

12. Sattannaɱ bhikkhave anusayānaɱ pahānāya1 samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Katamesaɱ sattannaɱ:
Kāmarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Paṭighānusayassapahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Diṭṭhānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Vicikicchānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Mānānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Bhavarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaɱ vussati. Avijjānusayassa pahānāya mucchedāya brahmacariyaɱ vussati.

Imesaɱ kho bhikkhave, sattannaɱ anusayānaɱ pahānāya samucchodāya brahmacariyaɱ vussati.
Yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno kāmarāgānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiɱ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhūno paṭighānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiɱ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno diṭṭhānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiɱ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno vicikicchānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno mānānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno bhavarāgānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno avijjānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo, ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu niranusayo3 acchecchi taṇhaɱ vāvattayi4 saññojanaɱ sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti.
[page 010]

7. 1. 2. 3.
(Kulūpagamana suttaɱ)*
(Sāvatthinidānaɱ)

13. Sattahi bhikkhave, aŋgehi samannāgataɱ kulaɱ anupagantvā vā nālaɱ upagantuɱ, upagantvā vā nālaɱ upanisīdituɱ. Katamehi sattahī:

Na manāpena paccuṭṭhenti. Na manāpena abhivādenti. Na manāpena āsanaɱ denti. Santamassa pariguhanti. Bahukampi thokaɱ denti. Paṇītampi lūkhaɱ denti. Asakkaccaɱ denti no sakkaccaɱ.

Imehi kho bhikkhave, sattahi aŋgehi samannāgataɱ kulaɱ anupagantvā vā nālaɱ upagantuɱ, upagantvā vā nālaɱ upanisīdituɱ.

1. "Samugghātāya" itica, sīmu. 2. Anabhāvaɱkato machasaɱ 3. Niranusayo machasaɱ, nadissate 4. Vivattayi machasaɱ, *kulasutta machasaɱ.

[BJT Page 294]

Sattahi bhikkhave aŋgehi samannāgataɱ kulaɱ anupagantvā vā alaɱ upagantuɱ, upagantvā vā alaɱ upanisīdituɱ. Katamehi sattahi
Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaɱ denti, santamassa na pariguhanti, bahukampi bahukaɱ denti, paṇītampi paṇītaɱ denti, sakkaccaɱ denti no asakkaccaɱ.

Imehi kho bhikkhave sattahi aŋgehi samannāgataɱ kulaɱ anupagantvā vā alaɱ upagantuɱ, upagantvā vā alaɱ upanisīditunti.

7. 1. 2. 4
(Āhuneyyapuggala suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
14. Sattime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame satta:

Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhappatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī,

[page 011]
Ime kho bhikkhave satta puggalā āhuneyyā, pāhuneyyā, dakkhiṇeyyā, añjalikaraṇīyā, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

7. 2. 9. 5
(Udakūpamapuggala suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
15. Sattime bhikkhave udakūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame satta:

Idha bhikkhave ekacco puggalo sakiɱ nimuggo nimuggova hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā nimujjati. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā ṭhito hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā vipassati. Viloketi. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā patarati. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

(1) Kathañca bhikkhave puggalo sakiɱ nimuggo nimuggova hoti: idha pana bhikkhave ekacco puggalo samannāgato hoti ekanta kāḷakehi akusalehi dhammehī. Evaɱ kho bhikkhave puggalo sakiɱ nimuggo nimuggova hoti.

[BJT Page 296]

(2) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā nimujjati: idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaɱ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaɱ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesū"ti tassa sā saddhā neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva.Tassa sā hiri neva tiṭṭhati,no vaḍḍhati,hāyateva. Tassa taɱ ottappaɱ neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva. Tassa taɱ viriyaɱ neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva. Tassa sā paññā neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva. Evaɱ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā nimujjati.

(3) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā ṭhito hoti: [page 012] idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādha hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaɱ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaɱ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesu"tī. Tassa sā saddhā neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Tassa sā hiri neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Tassa taɱ ottappaɱ neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Tassa taɱ viriyaɱ neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti, tassa sā paññā neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā ṭhito hoti.

(4) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā vipassati, viloketi: idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjati "sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaɱ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaɱ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesū"ti. So tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Evaɱ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā vipassati. Viloketi.

(5) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā patarati: idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaɱ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaɱ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesū"ti. So tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmi hoti. Sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karoti. Evaɱ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā patarati.

(6) Kathañca bhikkhave puggaloummujjitvā patigādhappatto hoti: idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaɱ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaɱ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesū"ti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaɱ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti.

(7) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo: [page 013] idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati "sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaɱ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaɱ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesu"ti. So āsavānaɱ khayā anāsavaɱ ceto vimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

Ime kho bhikkhave satta udakūpamā puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 298]

7. 1. 2. 6
(Aniccānupassī suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

16. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame satta:

(1) Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaŋkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaɱ bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Aniccānupassī
(2) Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaŋkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaɱ acarimaɱ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaɱ bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

(3) Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaŋkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ [page 014] orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

(4) Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaŋkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave, catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

(5) Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaŋkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā asaŋkhāraparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave, pañcamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

(6) Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaŋkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sasaŋkhāraparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave, chaṭṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaŋkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno aññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā uddhaɱsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaɱ bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo, pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

7. 1. 2. 7
(Dukkhānupassi suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
17. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaŋkhāresu dukkhānupassī viharati dukkhasaññī dukkhapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyo
Pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassasāti.

[BJT Page 300]
7. 1. 2. 8
(Anattānupassī suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

18. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbadhammesu anattānupassī viharati anattasaññī anattapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

7. 1. 2. 9
(Sukhānupassī suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

19. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññi sukhapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaɱ bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññi sukhapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaɱ acarimaɱ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaɱ bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññi sukhapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti ayaɱ bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

[page 015]
Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā asaŋkhāraparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave, pañcamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sasaŋkhāraparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave chaṭṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā uddhaɱsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaɱ bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

[BJT Page 302]
7. 1. 2. 10
(Niddasavatthusuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

20. Sattimāni bhikkhave, niddasavatthūni, katamāni satta.

Idha bhikkhave, bhikkhū sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti āyatiñca icchāvinaye avigatapemo, paṭisallāne tibbacchando hoti āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Viriyārambhe tibbacchando hoti āyatiñca viriyārambhe avigata pemo. Satinepakke tibbacchando hoti āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.
Imāni kho bhikkhave, satta niddasavatthuniti.
Anusayavaggo dutiyo.

Tassuddānaɱ:

Dve anusayā kulaɱ puggalaɱ udakūpamañca pañcamaɱ,
Aniccaɱ dukkhaɱ anattā ca sukha niddasa vatthuhī te dasāti,

[page 016]
[BJT Page 304]

3. Vajjisattaka vaggo.
7. 1. 3. 1
(Sārandada suttaɱ)
21. Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati sārandade cetiye.

Atha kho sambahulā licchavī yena bhagavā tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinne kho te licchavi bhagavā etadavoca:
Satta vo licchavi, aparihāniye dhamme desessāmi. Taɱ suṇātha, sādhūkaɱ manasi karotha, bhāsissāmiti. Evambhanteti kho te licchavī bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:
Katame ca licchavī satta aparihānīyā dhammā:

(1) Yāvakīvañca licchavī, vajjī abhiṇhaɱ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(2) Yāvakīvañca licchavī, vajjī samaggā sannipatissantī, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā vajjīkaraṇīyāni karissanti vuddhiyeva licchavī vajjīnaɱ pāṭikkhā no parihāni.

(3) Yāvakīvañca licchavī, vajjī apaññattaɱ na paññāpessanti, paññattaɱ na samucchindissanti, yathā paññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva licchavī vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(4) Yāvakīvañca licchavī, vajjī ye te vajjīnaɱ vajjimahallakā, te sakkarissanti, garukarissanti, mānessanti, pūjessanti, tesañca sotabbaɱ maññissanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(5) Yāvakīvañca licchavī, vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okassa1 pasayha vāsessanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(6) Yāvakīvañca licchavī, vajjī yāni tāni vajjīnaɱ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkarissanti, garukarissanti, [page 017] mānessanti. Pūjessanti, tesañca dinnapubbaɱ katapubbaɱ dhammikaɱ baliɱ no parihāpessanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

1 Okkassa syā

[BJT Page 306]
(7) Yāvakīvañca licchavī, vajjīnaɱ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇaguttī susaɱvihitā bhavissati "kinti anāgatā ca arahanto vijitaɱ āgaccheyyuɱ, āgatā ca arahanto vijite phāsuɱ vihareyyunti" vuddhiyeva licchavī, vajjīnaɱ pāṭiŋkhā no parihānī.

Yāvakīvañca licchavī, ime satta aparihāniyā dhammā vajjisu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandissanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.

7. 1. 3. 2
(Vassakārasuttaɱ)
22. Evamme sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati, gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehi putto vajji abhiyātukāmo hoti.

So evamāha: ahaɱ ime vajji evaɱ mahiddhike evaɱ mahānubhāve ucchecchāmi1 vajji vināsessāmi vajji anayabyasanaɱ āpādessāmīti.

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehi putto vassakāraɱ brāhmaṇaɱ magadhamahāmattaɱ2 āmantesi: ehi tvaɱ brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaŋkama, upasaŋkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsuvihāraɱ puccha:

"Rājā bhante māgadho ajātasattu vedehi putto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsuvihāraɱ pucchatī, ti. Evañca vadehi: rājā bhante māgadho ajātasattu vedehiputto vajji abhiyātukāmo, so evamāha: ahaɱ ime vajji evaɱ mahiddhike evaɱ mahānubhāve ucchecchāmi1 vajji vināsessāmi vajji anayabyasanaɱ [page 018] āpādessāmi, ti. Yathā3 bhagavā vyākararoti taɱ sādhukaɱ uggahetvā mama āroceyyāsī, na hi tathāgatā vitathaɱ bhaṇantī"ti.

Evaɱ bhoti kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto4 rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇiyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisīnno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto4 bhagavantaɱ etadavoca:

Rājā bho gotama māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsuvihāraɱ pucchati.

1. Ucchejjīssāmi syā. 2. Māgadhamahā mattaɱ, machasaɱ. 3. Yathā te machasaɱ 4. Māgadhamavāmatto machasaɱ

[BJT Page 308]
Rājā bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajji abhiyātukāmo. So evamāha: ahaɱ ime vajji evaɱ mahiddhike evaɱ mahānubhāve ucchecchāmi, vajji vināsessāmi, vajji anayabyasanaɱ āpādessāmiti.

Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito1 hoti bhagavantaɱ vijayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaɱ ānanda āmantesi:

(1) Kinti te ānanda sutaɱ vajji abhiṇhaɱ sannipātā sannipāta bahulāti?

Sutaɱ me taɱ bhante, vajji abhiṇhaɱ sannipātā sannipātabahulāti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji abhiṇhaɱ sannipātā bhavissanti, sannipātabahulā, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(2) Kinti te ānanda, sutaɱ, vajji samaggā sannipatanti samaggā vuṭṭhahanti samaggā vajjikaraṇīyāni karontīti?

Sutaɱ me taɱ bhante, vajji samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti samaggā vajjikaraṇīyāni karontīti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti samaggā [page 019] vajjikaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(3) Kinti te ānanda, sutaɱ vajji apaññattaɱ na paññāpenti, paññattaɱ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantīti. ?

Sutaɱ metaɱ bhante, vajji apaññattaɱ na paññāpenti, paññattaɱ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantīti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji paññattaɱ na paññāpessanti, paññattaɱ na samucachindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(4) Kinti te ānanda, sutaɱ vajji ye te vajjīnaɱ vajji mahallakā, te sakkaronti garukaronti1 mānenti pūjenti, tesañca sotabbaɱ maññanti?

Sutaɱ metaɱ bhante, vajji ye te vajjīnaɱ vajjimahallakā, te sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaɱ maññantīti.

1. Piṭaṭhito ṭhito machasaɱ 1 garuɱkaronti machasaɱ.

[BJT Page 310]

Yāvakīvañca ānanda, vajji ye te vajjīnaɱ vajji mahallakā te sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanti tesañca sotabbaɱ maññissantī, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(5) Kinti te ānanda, sutaɱ vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentīti?
Sutaɱ metaɱ bhante, vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentīti,

Yāvakīvañca ānanda, vajji yā tā kulittiyo kulakumāriyo tā na okassa1 pasayha vāsessantī, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(6) Kinti te ānanda, sutaɱ vajji yāni tāni vajjīnaɱ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjentī, tesañca dinnapubbaɱ katapubbaɱ dhammikaɱ baliɱ no parihāpentīti?

Sutaɱ metaɱ bhante, vajji yāni tāni vajjīnaɱ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaɱ katapubbaɱ dhammikaɱ baliɱ no parihāpentīti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji [page 020] yāni tāni vajjīnaɱ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti, garukarissanti mānessanti, pūjessanti, tesañca dinnapubbaɱ katapubbaɱ dhammikaɱ baliɱ no parihāpessanti, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(7) Kinti te ānanda, sutaɱ vajjīnaɱ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaɱvihitā, "kinti anāgatā ca arahanto vijitaɱ āgaccheyyuɱ, āgatā ca arahanto vijite phāsuɱ vihareyyu"nti.

Sutaɱ metaɱ bhante vajjīnaɱ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaɱvihitā bhavissati " kinti anāgatā ca arahanto vijitaɱ āgaccheyyuɱ, āgatā ca arahanto vijite phāsuɱ vihareyyu'nti.

Yāvakīvañca ānanda, vajjīnaɱ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaɱvihitā bhavissati "kinti anāgatā ca arahanto vijitaɱ āgaccheyyuɱ, āgatā ca arahanto vijite phāsuɱ vihareyyunti' vuddhiyeva ānanda vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.

1 Okkassa syā

[BJT Page 312]

Atha kho bhagavā vassakāraɱ brāhmaṇaɱ magadhamahāmattaɱ āmantesi. Ekamidāhaɱ brāhmaṇa, samayaɱ vesāliyaɱ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaɱ brāhmaṇa vajjīnaɱ ime satta aparihāniye dhamme desesiɱ. Yāvakīvañca brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjisu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajji sandissanti, vuddhiyeva brāhmaṇa, vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.

Evaɱ vutte vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaɱ etadavoca: ekamekenapi bho gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaɱ vajjīnaɱ vuddhiyeva pāṭikaŋkhā no parihāni, ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi? Akaraṇīyā ca bho gotama, vajji raññā māgadhena ajātasattunā vedehi puttena yadidaɱ yuddhassa aññatra [page 021] upalāpanā1 aññatra mithubhedā.

Handacadāni mayaɱ bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaɱ bahūkaraṇiyāti. Yassadāni tvaɱ brāhmaṇa, kālaɱ maññasīti.

Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiti.

7. 1. 3. 3.
(Bhikkhu aparihānīya suttaɱ)
23. Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati. Gijjhakuṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: satta vo bhikkhave aparihāniye dhamme desissāmi. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ bhagavā etadavoca:

Katame ca bhikkhave satta aparihānīyā dhammā:

(1) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaɱ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā, no parihāni.

(2) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissantī, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saŋghakaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(3) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū appaññattaɱ na paññāpessanti, paññattaɱ na samucchindissanti, yathā paññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānī.

(4) Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññucirapabbajitā saŋghapitaro saŋghaparināyakā2, te sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanati, tesañca sotabbaɱ maññissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

1Upalāpanāya machasaɱ 2. Saŋghaparināyikā sīmu.

[BJT Page:314]
(5) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaɱ gacchissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā, no parihāni.

(6) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu araññesu1 senāsanesu sāpekkhā [page 022] bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

(7) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū paccattaɱyeva satiɱ upaṭṭhapessanti: kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuɱ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuɱ vihareyyunti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkā no parihānīti.

7. 1. 3. 4
(Dutiyabhikkhū aparihāniya suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

24. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi. Taɱ sunātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā:

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti, na kammārāmataɱ anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassāramataɱ anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddāramataɱ anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na saŋgaṇikārāmā bhavissanti na saŋgaṇikārāmataɱ anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na pāpicchā bhavissanti pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱ gatā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaŋkā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaɱ āpajjissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānī.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.

7. 1. 3. 5
(Tatiyabhikkhū aparihānīya suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

25. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi karotha bhāsissāmiti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca: [page 023] katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

1Āraññakesu machasaɱ

[BJT Page 316]
Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū hirimā1 bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu ottāpino bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū bahussutā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu āraddhaviriyā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu satimā2 bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu paññāvanto bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti. Imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.

7. 1. 3. 6
(Catutthabhikkhu aparihānīya suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

26. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā:

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū satisambojjhaŋgaɱ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānī.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū dhammavicayasambojjhaŋgaɱ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu viriyasambojjhaŋgaɱ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū pītisambojjhaŋgaɱ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū passaddhisambojjhaŋgaɱ bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū samādhi sambojjhaŋgaɱ bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu upekkhāsambojjhaŋgaɱ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.

[page 024]
7. 1. 3. 7
(Pañcama bhikkhū aparihānīya suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

27. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā:

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū aniccasaññaɱ bhāvessantī, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū anattasaññaɱ bhāvessanti,vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu asubhasaññaɱ bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū ādīnavasaññaɱ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū pahānasaññaɱ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhu virāgasaññaɱ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū nirodhasaññaɱ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānī.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.

1. Hirimanto machasaɱ, 2 satimanto machasaɱ.

[BJT Page 318]

7. 1. 3. 8
(Sekha aparihānīya suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

28. Sattime bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti. Katame satta:
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saŋgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā, santi kho pana saŋghe saŋghakaraṇīyānī, tatra sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati. " Santi kho pana saŋghe therā rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino te tena paññāyissantī"ti attanā voyogaɱ1 āpajjati.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti.

Sattime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame satta:
[page 025]

Na kammārāmatā, na niddārāmatā, na bhassārāmatā, na saŋgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, santi kho pana saŋghe saŋghakaraṇīyāni, tatra sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati: " santi kho pana saŋghe therā rattaññu cirapabbajitā bhāravāhino te tena paññāyissantī"ti attanā na voyogaɱ āpajjati.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattantiti.

7.1.3.9
(Upāsaka aparihānīya suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
Sattime bhikkhave, dhammā upāsakassa parihānāya saɱvattanti. Katame satta:

Bhikkhu dassanaɱ hāpeti, saddhammasavaṇaɱ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesuca majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaɱ suṇāti randhagavesī, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaɱ gavesati, tattha ca pubbakāraɱ karoti.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā upāsakassa parihānāya saɱvattanti.

1. Na tesu yogaɱ machasaɱ

[BJT Page:320]
Sattime bhikkhave, dhammā upāsakassa aparihānāya saɱvattanti. Katame satta:

Bhikkhudassanaɱ na hāpeti. Saddhammasavaṇaɱ nappamajjati. Adhisīle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaɱ suṇāti na randhagavesī. Na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaɱ gavesati. Idha ca pubbakāraɱ karoti.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā upāsakassa aparihānāya saɱvattantīti. 1

[page 026]
14. Dassanaɱ bhāvitattānaɱ yo hāpeti upāsako,
Savaṇaɱ ca ariyadhammānaɱ adhisīle na sikkhati.

15. Appasādo ca bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,
Upārambhacitto ca saddhammaɱ sotu micchati.

16. Ito ca bahiddhā aññaɱ dakkhiṇeyyaɱ gavesati,
Tattheva ca pubbakāraɱ yo karoti upāsako,

17. Ete kho parihānīye satta dhamme sudesite,
Upāsako sevamāno saddhammā parihāyati.

18. Dassanaɱ bhāvitattānaɱ yo na hāpeti upāsako,
Savaṇaɱ ca ariyadhammānaɱ adhisīle ca sikkhati.

19. Pasādo cassa bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,
Anupārambhacitto ca saddhammaɱ sotumicchati.

20. Nayito bahiddhā aññaɱ dakkhiṇeyyaɱ gavesati,
Idheva ca pubbakāraɱ yo karoti upāsako.

21. Ete kho aparihānīye satta dhamme sudesite,
Upāsako sevamāno saddhammā na parihāyati.

7. 1. 3. 10
(Upāsaka vipatti suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
30. Sattimā bhikkhave, upāsakassa vipattiyo bhikkhu dassanaɱ hāpeti, saddhammasavaṇaɱ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaɱ suṇāti randhagavesi, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaɱ gavesati, tattha ca pubbakāraɱ karoti

Sattimā bhikkhave, upāsakassa sampattiyo bhikkhudassanaɱ na hāpeti. Saddhammasavaṇaɱ nappamajjati. Adhisīle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhusu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaɱ suṇāti na randhagavesī. Na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaɱ gavesati. Idha ca pubbakāraɱ karoti.

1. Idamavoca bhagavā idaɱ vatvāna sugato athāparaɱ etadavoca satthā. Machasaɱ

[BJT Page 322]
7. 1. 3. 11
(Upāsaka parābhava suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

31. Sattime bhikkhave, upāsakassa parābhavā bhikkhu dassanaɱ hāpeti, saddhammasavaṇaɱ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaɱ suṇāti randhagavesī, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaɱ gavesati, tattha ca pubbakāraɱ karoti.

Sattime bhikkhave, upāsakassa bambhavā. 1. Katame satta:

Bhikkhudassanaɱ na hāpeti. Saddhammasavaṇaɱ nappamajjati. Adhisīle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ca navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaɱ suṇāti na randhagavesi. Na ito baviddhā dakkhiṇeyyaɱ gavesati. Idha ca pubbakāraɱ karoti.

Ime kho bhikkhave, satta upāsakassa sambhavāti.

[page 027]
22. Dassanaɱ bhāvitattānaɱ yo hāpeti upāsako,
Savaṇañca ariyadhammānaɱ adhisīle na sikkhati.

23. Appasādo ca bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,
Upārambhacitto ca saddhammaɱ sotu micchati.

24. Ito ca bahiddhā aññaɱ dakkhiṇeyyaɱ gavesati,
Tattheva ca pubbakāraɱ yo karoti upāsako,

25. Ete kho parihānīye satta dhamme sudesite,
Upāsako sevamāno saddhammā parihāyati.

26. Dassanaɱ bhāvitattānaɱ yo na hāpeti upāsako,
Savaṇaɱ ca ariyadhammānaɱ adhisīle ca sikkhati.

27. Pasādo cassa bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,
Anupārambhacitto ca saddhammaɱ sotumicchati.

28. Nayito bahiddhā aññaɱ dakkhiṇeyyaɱ gavesati,
Idheva ca pubbakāraɱ yo karoti upāsako.

29. Ete kho aparihānīye satta dhamme sudesite,
Upāsako sevamāno saddhammā na parihāyatī'ti.

Vajjisattakavaggo tatiyo*

Tassuddānaɱ
Sārandado vassakāro aparihānīya pañcakaɱ2
Sekho ca parihānī ca vipatti ca parābhavo cāti.

1. Sattimā bhikkhave, upāsakassa sampadā machasaɱ
2. Sārandavassakāro ca tisattakāni bhikkhukā,
Bodhisaññā dve ca hāni vipatti ca parābhavo"ti machasaɱ
Sārandado vassakāro bhikkhukammaɱ ca saddhiyaɱ
Bodhisaññaɱ sekho ca parihāni vipattiparābhavo cāti sīmu.
* Vajjivaggosīmu, syā

[BJT Page 324]

4 Devatā vaggo.
7. 1. 4. 1
(Appamādagārava suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

32. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena [page 028] bhagavā tenupasaŋkamī. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saŋghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī, tī

Idamavoca sā devatā, samanuñño ahosi satthā.

Atha kho sā devatā samanuñño me satthāti bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyī.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaɱ bhikkhave, rattiɱ aññatarā devatā abhikkantāya ratatiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave sā devatā maɱ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saŋghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā, . Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī, tī.

Idamavoca bhikkhave sā devatā. Idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyi, tī.

30. Satthugaru dhammagaru saŋghe ca tibbagāravo,
Samādhigaru ātāpi sikkhāya tibbagāravo.

31. Appamādagaru bhikkhū paṭisanthāragāravo,
Abhabbo parihānāya nibbānasseva santike, ti.

[BJT Page 326]

7. 1. 4. 2
(Hirigārava suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

33. Imaɱ bhikkhave, rattiɱ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā [page 029] yenāhaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave, sā devatā maɱ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattantī. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saŋghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti, ti.

Idamavoca bhikkhave, sā devatā. Idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyī, tī.

32. Satthugaru dhammagaru saŋghe ca tibbagāravo,
Samādhigaru ātāpī sikkhāya tibbagāravo.

33. Hirottappasampanno sappatisso sagāravo,
Abhabbo parihānāya nibbānasseva santike"ti.

7. 1. 4. 3
(Paṭhamasovacassatā suttaɱ)
(Sāvatthi nidānaɱ)

34. Imaɱ bhikkhave, rattiɱ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave, sā devatā maɱ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saŋghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā, ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya
Saɱvattantīti.

Idamavoca bhikkhave, sā devatā idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhīṇaɱ katvā katthevantaradhāyīti.

34. Satthugaru dhammagaru saŋghe ca tibbagāravo,
Samādhigaru ātāpi sikkhāya tibbagāravo.

35. Kalyāṇamitto suvaco sappatisso sagāravo,
Abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi.

[page 030]
[BJT Page 328]

7. 1. 4. 4.
(Dutiya sovacassatā suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

35. Imaɱ bhikkhave, rattiɱ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave, sā devatā maɱ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saŋghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saɱvattantīti.

Idamavo ca bhikkhave, sā devatā. Idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyīti.

Evaɱ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaɱ etadavoca: imassa kho ahaɱ bhante, bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi:

Idha bhante, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā, te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesaɱ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti dhammagāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na dhammagāravā ke ca dhammagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū dhammagāravā tesaɱ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca saŋghagāravo hoti saŋghagāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na saŋghagāravā te ca saŋghagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū saŋghagāravā tesaɱ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kāleka.Attanā ca sikkhāgāravo hoti sikkhāgāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na sikkhāgāravā te ca sikkhāgāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū sikkhāgāravā tesaɱ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca samādhigāravo hoti samādhigāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na samādhigāravā teca samādhigāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū samādhigāravā tesaɱ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca suvaco hoti sovacassatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na suvacā te ca sovacassatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū suvacā tesaɱ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā, te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā, tesañca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālenā, ti.

Idamassa1 kho ahaɱ bhante, bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmiti.

Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaɱ sāriputta, imassa mayā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ajānāsi.

1 Idhassa machasaɱ.

[BJT Page 330]

Idha sāriputta bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugaravatāya ca vaṇṇāvādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā, te ca satthugāravatāya [page 031] samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesaɱ ca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti dhammagāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na dhammagāravā te ca dhammagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū dhammagāravā tesañca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca saŋghagāravo hoti saŋghagāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na saŋghagāravā te ca saŋghagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū saŋghagāravā tesañca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca sikkhāgāravo hoti sikkhāgāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na sikkhāgāravā te ca sikkhāgāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū sikkhāgāravā tesañca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca samādhigāravo hoti samādhigāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na samādhigāravā te ca samādhigāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū samādhigāravā tesañca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca suvaco hoti sovacassatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na suvacā te ca sovacassatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū suvacā tesañca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālena. Attanā ca kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye cañaññe bhikkhū na kalyāṇamittā, te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā, tesañca vaṇṇaɱ bhaṇati bhūtaɱ tacchaɱ kālenā, ti.

Imassa kho sāriputta, mayā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena attho daṭṭhabboti.

7. 1. 4. 5.
(Mitta suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
36. Sattahi bhikkhave, aŋgehi samannāgato mitto sevitabbo, katamehi sattahī:
Duddadaɱ dadāti, dukkaraɱ karoti, dukkhamaɱ khamati, guyhamassa āvikaroti, guyhaɱ assa pariguhati, āpadāsu na jahati, khīṇena nātimaññati. Imehi kho bhikkhave, sattahaŋgehi samannāgato mitto sevitabboti.

36. Duddadaɱ dadāti vittaɱ1 dukkaraɱ cāpi kubbati,
Athopissa duruttāni khamati dukkhamānipi.

37. Guyhaɱ cassa2 akkhāti guyhassa parigūhati,
Āpadāsu na jahāti khīṇena nātimaññati,

38. Yasmiɱ etāni ṭhānāni saɱvijjantīdha puggale,
So mitto mittakāmena bhajitabbo tathāvidhoti.

[page 032]
7. 1. 4. 6
(Bhikkhumitta suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
37. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhūmitto sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo api panujjamānenapi. Katamehi sattahi:

Piyo ca hoti manāpo ca, garu ca, bhāvanīyo ca, vattā ca, vacanakkhamo ca, gambhīrañca kathaɱ kattā hoti, no ca aṭṭhāne niyojeti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhumitto sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo api panujjamānenapī'ti.

1. Duddadaɱdadāti mitto machasaɱ 2. Guyhañca tassa machasaɱ

[BJT Page 332]
39. Piyo ca garu bhāvanīyo vattā ca vacanakkhamo,
Gambhīrañca kathaɱ kattā no caṭṭhāne niyojaye.

40. Yasmiɱ etāni ṭhānāni saɱvijjantīdha puggale,
So mitto mittakāmena atthakāmānukampako,
Api nāsiyamānena bhajitabbo tathāvidhoti.

7. 1. 4. 7
(Paṭhamapaṭisambhidā suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

38. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva catasso paṭisambhidā sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhū idaɱ me cetaso līnattanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ajjhattaɱ saŋkhittaɱ vā cittaɱ ajjhattaɱ me saŋkhittaɱ cittanti yathābhūtaɱ pajānāti. Bahiddhā vikkhittaɱ vā cittaɱ bahiddhā me vikkhittaɱ cittanti yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaɱ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, [page 033] viditā abbhatthaɱ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaɱ gacchanti. Sappāyāsappāyesu kho panassa dhammesu hīnappaṇītesu kaṇhasukkasappaṭibhāgesu nimittaɱ suggahītaɱ hoti sumanasikataɱ sūpadhāritaɱ suppaṭividitaɱ paññāya.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva catasso paṭisambhidā sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti.

[page 034]
7. 1. 4. 8.
(Dutiya paṭisambhidā suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
39. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto catasso paṭisambhidā sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, sāriputto idaɱ me cetaso līnattanti yathābhūtaɱ pajānāti. Ajjhattaɱ saŋkhittaɱ vā cittaɱ ajjhattaɱ me saŋkhittaɱ cittanti yathābhūtaɱ pajānāti. Bahiddhā vikkhittaɱ vā cittaɱ bahiddhā me vikkhittaɱ cittanti yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaɱ gacchanti.

[BJT Page 334]

Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaɱ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti,
Viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaɱ gacchanti. Sappāyāsappāyesu kho panassa dhammesu hīnappaṇītesu kaṇhasukkasappaṭibhāgesu nimittaɱ suggahītaɱ hoti sumanasikataɱ sūpadhāritaɱ suppaṭividdhaɱ paññāya.

Imehi kho bhikkhave sattahi dhammehi samannāgato sāriputto catasso paṭisambhidā sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī"ti.

7. 1. 4. 9.
(Paṭhama cittavasavattana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

40. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū cittaɱ vasevatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kallitakusalo1 hoti, samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinīhārakusalo hoti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū cittaɱ vase vatteti, no ca bhikkhū cittassa vasena vattati.

7. 1. 4. 10.
(Dutiya cittavasavattana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
41. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto cittaɱ vase vatteti, no ca sāriputto cittassa vasena vattatī. Katamehi sattahī:

Idha bhikkhave, sāriputto samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo, samādhissa ṭhitikusalo, samādhissa vuṭṭhānakusalo, samādhissa kallitakusalo, 1samādhissa gocarakusalo, samādhissa abhinīhārakusalo hoti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato sāriputto cittaɱ vase vatteti, no ca sāriputto cittassa vasena vattati"ti.

1Kalyāṇakusalo machasaɱ

[BJT Page 336]

7. 1. 4. 11
(Paṭhama niddasavatthu suttaɱ)
42. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya sāvatthiyaɱ piṇḍāya pāvisi.

Atha kho āyasmato [page 035] sāriputtassa etadahosi: atippago kho tāva sāvatthiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yannūnāhaɱ yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkameyyanti. Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi.

Tena kho pana samayena tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādāsavassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, " niddaso bhikkhū, ti alaɱ vacanāyāti.

Atha kho āyasmā sāriputto tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ neva abhinandi, na paṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 'Bhagavato santike etassa bhisitassa atthaɱ ājānissāmīti.

Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaɱ etadavoca:
Idhāhaɱ bhante, pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya sāvatthiyaɱ piṇḍāya pāvisiɱ. Tassa mayhaɱ bhante, etadahosi: atippago kho tāva sāvatthiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yannūnāhaɱ yenaññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkameyyanti. Atha khvāhaɱ bhante, yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkamiɱ. Upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodiɱ. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱ. Tena kho pana bhante, samayena tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ sannisinnānaɱ [page 036] sannipatitānaɱ ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādāsavassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, "niddaso bhikkhū, ti alaɱ vacanāyā, ti. Atha khvāhaɱ bhante, tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ neva abhinandiɱ, na paṭikkosiɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiɱ "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaɱ ājānissāmi, ti.

Sakkā nu kho bhante, imasmiɱ dhammavinaye kevalaɱ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhūti paññapetūnti.

Na kho sāriputta, sakkā imasmiɱ dhammavinaye kevalaɱ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhūti paññāpetuɱ.

Satta kho imāni sāriputta, niddasavatthūni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni satta:

[BJT Page 338]
Idha sāriputta, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā1 tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Viriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca viriyāramhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.

Imāni kho sāriputta, satta niddasavatthūni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni.
Imehi kho sāriputta, sattahi niddasavatthūhi, samannāgato bhikkhū dvādasa cepi vassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, niddaso bhikkhūti alaɱ vacanāya. Catuvīsatiɱ cepi vassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, niddaso bhikkhūti [page 037] alaɱ vacanāya. Chantiɱsati cepi vassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, niddaso bhikkhūti alaɱ vacanāya. Aṭṭhacattārīsañcepi vassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, niddaso bhikkhūti alaɱ vacanāyāti.

7. 1. 4. 12
(Dutiya niddasavatthu suttaɱ)
43. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya kosambiyaɱ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: atippago kho tāva kosambiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yannūnā, haɱ yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkameyyanti.

Atha kho āyasmā ānando yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodi. Sammodaniyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi.

Tena kho pana samayena tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādāsavassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, " niddaso bhikkhū, ti alaɱ vacanāyāti,

Atha kho āyasmā ānando tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ neva abhinandi, na paṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaɱ ājānissāmi, ti.

Atha kho āyasmā ānando kosambiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando [page 038] bhagavantaɱ etadavoca:
1. Dhammanikantiyā sīmu.

[BJT Page 340]
Idhāhaɱ bhante, pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya kosambiyaɱ piṇḍāya pāvisiɱ. Tassa mayhaɱ bhante, etadahosi: atippago kho tāva kosambiyaɱ pīṇḍāya carituɱ, yannūnāhaɱ yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkameyyantī.
Atha khvāhaɱ bhante, yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkamiɱ. Upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodiɱ. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱ.

Tena kho pana bhante, samayena tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ sannisinnānaɱ ayamantarā kathā udapādi:

Yo hi koci āvuso, dvādāsavassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, niddaso bhikkhūti alaɱ vacanāyāti.

Atha khvāhaɱ bhante, tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ neva abhinandiɱ, na paṭikkosiɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiɱ "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaɱ ājānissāmī, ti.

Sakkā nu kho bhante, imasmiɱ dhammavinaye kevalaɱ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhūti1 paññāpetunti. Na kho ānanda sakkā imasmiɱ dhammavinaye kevalaɱ vassagaṇanamattena

Niddaso bhikkhūti1 paññāpetunti.
Satta kho imāni ānanda niddasavatthuni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni satta:

Idhānanda, bhikkhu saddho hoti. Hirimā hoti. Ottappī hoti. Bahussuto hoti. Āraddhavīriyo hoti. Satimā hoti. Paññavā hoti.

Imāni kho ānanda satta niddasavatthuni mayā sayaɱ abhiññā sacchikatvā paveditāni.

[page 039]
Imehi kho ānanda sattahi niddasavatthuhi samannāgato bhikkhū dvādasa cepi vassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, niddaso bhikkhūti alaɱ vacanāyāti. Catuvīsatiñcepi vassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, niddaso bhikkhūti alaɱ vacanāya. Chattiɱsati cepi vassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, niddaso bhikkhūti alaɱ vacanāya. Aṭṭhacattārīsañcepi vassāni paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, niddaso bhikkhūti alaɱ vacanā yāti.
Devatāvaggo catuttho

Tassuddānaɱ

Appamādo hiri ceva dve dve suvacā mittā,
Dve paṭisamhidā dve vasā dve niddasavatthunāti. 2

1 Niddaso bhikkhu sīmu,
2. Appamādo hirimā cha dve sutavā duve balaɱ
Duve paṭisamahidā ca niddasavatthu pare duveti sīmu.

[BJT Page 342]

5. Mahāyaññā vaggo
7. 1. 5. 1
(Viññāṇaṭṭhiti suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

44. Sattimā bhikkhave viññāṇaṭṭhitiyo. Katamā satta:
1. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasaññino: seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaɱ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

[page 040]
2. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino:seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaɱ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

3. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino: seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaɱ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.

4. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino: seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaɱ catutthā viññāṇaṭṭhiti.

5. Santi bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaɱ pañcamā viññāṇaṭṭhiti.

6. Santi bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaɱ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti.

7. Santi bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaɱ sattamā viññāṇaṭṭhiti.

Imā kho bhikkhave, satta viññāṇaṭṭhitiyoti.

7. 1. 5. 2
(Samādhiparikkhāra suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

45. Sattime bhikkhave, samādhiparikkhārā. Katame satta:

Sammādiṭṭhi, sammāsaŋkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati.

Yā kho bhikkhave, imehi sattahaŋgehi cittassekaggatā parikkhatā, ayaɱ vuccati bhikkhave ariyo sammāsamādhi "saupaniso" itipi " saparikkhāro" itipī, ti.

[page 041]
[BJT Page 344]

7. 1. 5. 3
(Paṭhama aggi suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
46. Sattime bhikkhave, aggī. Katame satta:
Rāgaggi, dosaggi, mohaggi, āhuṇeyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi, kaṭṭhaggi. Ime kho bhikkhave, satta aggī, ti.

7. 1. 5. 4
(Mahāyañña suttaɱ)
47. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. *Tena kho pana samayena uggatasarīrassa brāhmaṇassa mahāyañño upakkhaṭo1 hoti. Pañca usabhasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca vacchatarasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca vacchatarīsatānī thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca ajasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca urabhasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya.

Atha kho uggatasariro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:

Sutaɱ metaɱ bho gotama, aggissa ādānaɱ2 yūpassa ussāpanaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsanti.

Mayāpi kho etaɱ brāhmaṇa, sutaɱ aggissa ādānaɱ yūpassa ussāpanaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsanti.

Dutiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: "sutaɱ metaɱ bho gotama, aggissa ādānaɱ yūpassa ussāpanaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsanti. Mayāpi kho etaɱ brāhmaṇa,sutaɱ aggissa ādānaɱ yūpassa ussāpanaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsanti. Tatiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: " sutaɱ metaɱ bho gotama, aggissa ādānaɱ yūpassa ussāpanaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsanti. Mayāpi kho etaɱ brāhmaṇa, sutaɱ aggissa ādānaɱ yūpassa ussāpanaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsanti", tayidaɱ bho [page 042] gotama, sameti bhoto ceva gotamassa amhākañca yadidaɱ sabbena sabbanti.

* Ayaɱ pāṭho maramma potthake na dissate: 1. Upakkhaṭhomajasaɱ upakaṭṭho aṭṭhakathā 2. Ādhānaɱ syā

[BJT Page 346]

Evaɱ vutte āyasmā ānando uggatasarīraɱ brāhmaṇaɱ etadavoca: na kho brāhmaṇa, tathāgatā evaɱ pucchitabbā: sutammetaɱ bho gotama, aggissa ādānaɱ yūpassa ussāpanaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsanti.

Evañca kho brāhmaṇa, tathāgatā pucchitabbā: ahaɱ hi bhante, aggiɱ ādātukāmo, yūpaɱ ussāpetukāmo. Ovadatu maɱ bhante bhagavā, anusāsatu maɱ bhante bhagavā, yaɱ mama assa dīgharattaɱ hitāya sukhāyāti,

Atha kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: ahaɱ hi bho gotama, aggiɱ ādātukāmo, yūpaɱ ussāpetukāmo. Ovadatu maɱ bhavaɱ gotamo, anusāsatu maɱ bhavaɱ gotamo, yaɱ mama assa dīgharattaɱ hitāya sukhāyāti.

Aggiɱ brāhmaṇa, ādento1 yūpaɱ ussāpento pubbeva yaññātīṇī satthāni ussāpeti akusalāni dukkhudrayānī2 dukkhavipākānī. Katamāni tīṇī:

Kāyasatthaɱ, vacīsatthaɱ, manosatthaɱ.

Aggiɱ brāhmaṇa, ādento yūpaɱ ussāpento pubbeva yaññā evaɱ cittaɱ uppādeti: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāyāti. So puññaɱ karomīti apuññaɱ karoti. Kusalaɱ karomīti akusalaɱ karoti. Sugatimaggaɱ3 pariyesāmīti duggatimaggaɱ4 pariyesati. Aggiɱ brāhmaṇa, ādento yūpaɱ [page 043] ussāpento pubbeva yaññā idaɱ paṭhamaɱ manosatthaɱ ussāpeti akusalaɱ dukkhūdrayaɱ dukkhavipākaɱ.

Puna ca paraɱ brāhmaṇa, aggiɱ ādento yūpaɱ ussāpento pubbeva yaññā evaɱ vācaɱ bhāsati: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāyāti. So puññaɱ karomīti apuññaɱ karoti. Kusalaɱ karomīti akusalaɱ karoti. Sugatimaggaɱ 3 pariyesāmīti duggatimaggaɱ4 pariyesati. Aggiɱ brāhmaṇa, ādento yūpaɱ ussāpento pubbeva yaññā idaɱ dutiyaɱ vacīsatthaɱ ussāpeti akusalaɱ dukkhudrayaɱ dukkhavipākaɱ.

Punaca paraɱ brāhmaṇa, aggiɱ ādento yūpaɱ ussānto pubbeva yaññā sayaɱ paṭhamaɱ samārambhati5 usabhe hantuɱ 6 yaññatthāya. Sayaɱ paṭhamaɱ samārambhati vacchatare hantuɱ yaññatthāya. Sayaɱ paṭhamaɱ samārambhati vacchatarī hantuɱ yaññatthāya. Sayaɱ paṭhamaɱ samārambhati vacchatarī bhantuɱ yaññatthāya. Sayaɱ paṭhamaɱ samārambhati aje hantuɱ yaññatthāya. Sayaɱ paṭhama samārambhati urabbhe hantuɱ yaññatthāyāti.

1. Ādhento syā. 2. Drakkhuddayāti sīmu 3. Sugatiyā maggaɱ machasaɱ
4. Duggatiyā maggaɱ machasaɱ 5. Samārabhati syā, samārabbhati sīmu 6. Haññantu sīmu

[BJT Page 348]

So puññaɱ karomiti apuññaɱ karoti. Kusalaɱ karomiti akusalaɱ karoti. Sugatimaggaɱ pariyesāmīti duggatimaggaɱ pariyesati. Aggiɱ brāhmaṇa, ādento yūpaɱ ussāpentā pubbeva yaññā idaɱ tatiyaɱ kāyasatthaɱ ussāpeti akusalaɱ dukkhudrayaɱ dukkhavipākaɱ.

Aggiɱ brāhmaṇa, ādento yūpaɱ ussāpento pubbeva yaññā imāni tīṇi satthāni ussāpeti akusalāni dukkhudrayāni dukkhavipākāni.

Tayo me brāhmaṇa, aggi pahātabbā parivajjetabbā na sevitabbā. Katame tayo. [page 044] rāgaggi, dosaggi, mohaggi.

Kasmā cāyaɱ brāhmaṇa, rāgaggī pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ?

Ratto kho brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Tasmāyaɱ rāgaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo.

Kasmā cāyaɱ brāhmaṇa, dosaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ?

Duṭṭho kho brāhmaṇa, dosena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Tasmāyaɱ dosaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo.

Kasmā cāyaɱ brāhmaṇa, mohaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ?

Mūḷho kho brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccarita1 carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Tasmāyaɱ mohaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo.

Ime kho brāhmaṇa, tayo aggī pahātabbā, parivajjetabbā na sevitabbā.

Tayo kho brāhmaṇa, aggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaɱ parihātabbā. Katame tayo:

[page 045]
Āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggī.

Katamo ca brāhmaṇa āhuneyyaggī? Idha brāhmaṇa, yassa te honti mātāti vā pitāti vā, ayaɱ vuccati brāhmaṇa āhuneyyaggi. Taɱ kissa hetu: atohayaɱ1 brāhmaṇa, āhuto sambhuto. Tasmāyaɱ āhuneyyaggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaɱ parihātabbo.

Katamo ca brāhmaṇa, gahapataggi. Idha brāhmaṇa, yassa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā. Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, gahapataggi. Tasmāyaɱ gahapataggi sakkatvā garukatvā manetvā pūjetvā sammā sukhaɱ parihātabbo.

1 Atoyaɱ sīmu.

[BJT Page 350]

Katamo ca brāhmaṇa, dakkhiṇeyyaggi: idha brāhmaṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā2 paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaɱ damenti, ekamattānaɱ samenti, ekamattānaɱ parinibbāpenti. Ayaɱ vuccati brāhmaṇa dakkhiṇeyyaggi. Tasmāyaɱ dakkhiṇeyyaggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaɱ parihātabbo.
Ime kho brāhmaṇa, tayo aggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaɱ parihātabbā.

Ayaɱ kho pana brāhmaṇa, kaṭṭhaggi kālena kālaɱ ujjaletabbo, kālena kālaɱ ajjhupekkhitabbo, kālena kālaɱ nibbāpetabbo, kālena kālaɱ nikkhipitabboti.
Evaɱ vutte uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama, upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu, ajjatagge [page 046] pāṇupetaɱ saraṇaɱ gataɱ.

Esāhaɱ bho gotama, pañca usabhasatāni muñcāmi jīvitaɱ vitanomi, 1 pañca vacchatarasatāni muñcāmi jīvitaɱ vitanomi, pañca vacchatarīsatāni muñcāmi jīvitaɱ vitanomi, pañca ajasatāni muñcāmi jīvitaɱ vitanomi, pañca urabbhasatāni muñcāmi jīvitaɱ vitanomi, haritāni ceva tīṇāni khādantu, sītāni ca pānīyāni pivantu, sīto ca tesaɱ vāyo vāyatūti. 2.

7. 1. 5. 5.
(Saŋkhittasattasaññā suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
48. Sattimā bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā satta:

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā.

Imā kho bhikkhave, sattasaññā bhavitā bahulīkatā mahapapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā, ti.

7. 1. 5. 6
(Vitthatasattasaññā suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
49. Sattimā bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā satta:

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā.

1. Jīvitaɱ demi machasaɱ, 2. Sito ca nesaɱ vāto upavāyataɱ machasaɱ

[BJT Page 352]

Imā kho bhikkhave, satta saññā, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā, ti.

(1) Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ:

Asubhasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhūno cetasā bahulaɱ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaɱ [page 047] patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā1 vā paṭikkulyatā vā2 saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaɱ vā nahārudaddulaɱ vā3 aggimhi pakkhīttaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā vā2 saṇṭhāti.
Sace bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññāparicitena cetasā bahulaɱ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaɱ anusandati4 appaṭikūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā "abhāvitā me asubhasaññā natthi me pubbenāparaɱ viseso, appattaɱ me bhāvanāphalanti5 itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave bhikkhūno asubhasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati6 na sampasārīyati upekkhā vā paṭikkūlyatā vā2 saṇṭhāti, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā bhāvitā7 me asubhasaññā, atthi me pubbenāparaɱ viseso, pattaɱ me bhāvanāphalanti5 itiha tattha sampajāno hoti.

Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti iti yaɱ taɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭiccavuttaɱ.

(2) Maraṇasaññā bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā [page 048] hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ:

Maraṇasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaɱ viharato jīvitanikantiyā cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati5 na sampasārīyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā vā2 saṇṭhāti.
Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaɱ vā nahārudaddulaɱ vā3 aggimhi pakkhittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Evameva kho bhikkhave bhikkhuno maraṇasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato jīvitanikantiyā cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā vā1 paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti.

1. Upekhāsīmu. 2. Pāṭikulyatāvā machasaɱ 3. Nāhārūdadadulaɱ machasaɱ
4. Anusaṇṭhāti sīmu. 5. Bhāvanābalanti machasaɱ 6. Pativattati machasaɱ
7. Subhāvitā machasaɱ

[BJT Page 354]

Sace bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato jīvitanikantiyā cittaɱ anusandati, 1 appaṭikūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā "abhāvitā me maraṇasaññā, natti me pubbenāparaɱ viseso, appattaɱ me bhāvanāphalanti"2 itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato jīvitanikantiyā cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā3 paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā "bhāvitā me maraṇasaññā, atthi me pubbenāparaɱ viseso, pattaɱ me bhāvanāphalanti" itiha tattha sampajāno hoti.
Maraṇasaññā bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā [page 049] hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaɱ taɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

(3) Āhāre paṭikkūlasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ.
Āhāre paṭikkūlasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaɱ viharato rasataṇhāya cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā3 paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti,

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaɱ vā nahārudaddulaɱ vā4 aggimhi pakkhittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikkūlasaññāparicitena cetasā bahulaɱ viharato rasataṇhāya cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti,

Sace bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikkūlasaññāparicitena cetasā bahulaɱ viharato rasataṇhāya cittaɱ anusandati, appaṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhuno abhāvitā me āhāre paṭikkūlasaññā, natthi me pubbenāparaɱ viseso, appattaɱ me bhāvanāphalanti, itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikkūlasaññāparicitena cetasā bahulaɱ viharato rasataṇhāya cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā3 paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā "bhāvitā5 me āhāre paṭikkūlasaññā, atthi me pubbenāparaɱ viseso, pattaɱ me bhāvanāphalanti" itiha tattha sampajāno hoti.

[page 050]
Āhāre paṭikkūlasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaɱ taɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ

1. Anusaṇṭhāti. Sīmu 2. Bhāvanā balantimachasaɱ 3. Upekhāvāsīmu 4. Nahāruda laɱ vā machasaɱ 5subhāvitā machasaɱ

[BJT Page 356]
(4) Sabbaloke anabhiratasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulikatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ:

Sabbaloke anabhiratasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaɱ viharato lokacittesu cittaɱ patilīyati patikūṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaɱ vā nahāru daddulaɱ vā aggimhi pakkhittaɱ patilīyati patikūṭati. Pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato lokacittesu1 cittaɱ patilīyati patikūṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā2 vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato lokacittesu1 cittaɱ anusandati, appaṭikkūlyatā3 vā saṇṭhāti. Veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā "abhāvitā me sabbaloke anabhiratasaññā, natthi me pubbenāparaɱ viseso, appattaɱ me bhāvanāphalanti" itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, [page 051] bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato lokacittesu 1 cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaɱ bhikkhave bhikkhunā " bhāvitā me sabbaloke anabhiratasaññā, atthi me pubbonāparaɱ viseso, pattaɱ me bhāvanā phalanti" itiha tattha sampajāno hoti.

Sabbaloke anabhiratasaññā bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahappalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaɱtaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

(5) Aniccasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahanisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ:

Aniccasaññāparicitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaɱ viharato lābhasakkārasiloke cittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā2 vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaɱ vā nahārudaddulaɱ vā aggimhi pakkhittaɱ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva kho bhikkhave bhikkhuno aniccasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato lābhasakkārasiloke cittaɱ patilīyati, patikuṭati pativaṭṭati na sampasāriyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti.

1 Loka citresu machasaɱ 2. Upekhā sīmu 3. Appaṭikulyatā machasaɱ
4. Bhāvanābalanti machasaɱ

[BJT Page 358]
Sace bhikkhave, bhikkhuno aniccasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato lābhasakkārasiloke cittaɱ anusandati, appaṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaɱ bhikkhave bhikkhunā abhāvitā me aniccasaññā, natthi me pubbenāparaɱ viseso, appattaɱ me bhāvanā phalanti itiha tattha sampajāno hoti.
Sace pana bhikkhave, bhikkhuno aniccasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato lābhasakkārasiloke cittaɱ patilīyati [page 052] patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaɱ bhikkhave bhikkhunā bhāvitā me aniccasaññā, natthi me pubbenāparaɱ viseso,
Atthi me pubbenāparaɱ viseso, pattaɱ me bhāvanā phalanti itiha tattha sampajāno hoti.

Aniccasaññā bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yantaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ

(6) Anicce dukkhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaɱ vūttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ:
Anicce dukkhasaññāparicitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaɱ viharato ālasye kosajje vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhanāya tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake.

Sace bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato ālasye kosajje vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhanāya tibbā bhayasaññā na paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā abhāvitā me anicce dukkhasaññā, natthi me pubbenāparaɱ viseso, appattaɱ me bhāvanā phalanti, itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato ālasye kosajje vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhanāya tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā subhāvitā me anicce dukkhasaññā, atthi me pubbenāparaɱ viseso, pattaɱ me bhāvanāphalanti itiha tattha sampajāno hoti.

[BJT Page 360]
Anicce dukkhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā [page 053] hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti iti yaɱ taɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ

(7) Dukkhe anattasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ:
Dukkhe anattasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaɱ viharato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiɱkāramamiɱkāramānāpagataɱ mānasaɱ hoti vidhā samatikkantaɱ santaɱ suvimuttaɱ.

Sace bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu abhiɱkāramamiɱkāramānāpagataɱ mānasaɱ na hoti vidhāsamatikkantaɱ santaɱ suvimuttaɱ, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā abhāvitā me dukkhe anattasaññā, natthi me pubbenāparaɱ viseso, appattaɱ me bhāvanāphalanti. Itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasaññā paricitena cetasā bahulaɱ viharato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu abhiɱkāramamiɱkāramānāpagataɱ mānasaɱ na hoti vidhāsamatikkantaɱ santaɱ suvimuttaɱ, veditabbametaɱ bhikkhave, bhikkhunā subhāvitā me dukkhe anattasaññā, atthi me pubbenāparaɱ viseso, pattaɱ me bhāvanāphalanti. Itiha tattha sampajāno hoti.

Dukkhe anattasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ

Imā kho bhikkhave satta saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti.

[page 054]
[BJT Page 362]
7. 1. 5. 7
(Methuna suttaɱ)
(Sāvatthi nidānaɱ)
50. Atha kho jānussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho jānussoṇi brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:

Bhavamipi no samaṇo gotamo brahmacārī paṭijānātīti.

"Yaɱ hi taɱ brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya. Akhaṇḍaɱ acchiddaɱ asabalaɱ akammāsaɱ paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ caratīti, mamevetaɱ brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya" ahaɱ hi brāhmaṇa, akhaṇḍaɱ acchiddaɱ asabalaɱ akammāsaɱ paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carāmīti.

Kimpana bho gotama, brahmacariyassa khaṇḍampi jiddampi sabalampi kammāsampīti.

(1) Idha brāhmaṇa, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiɱ dvayaɱdvayasamāpattiɱ samāpajjati, api ca kho mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaɱ sādiyati, so tadassādeti, taɱ nikāmeti. Tena ca vittiɱ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyayassa khaṇḍampi jiddampi sabalampi kammāsampi.

Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati saɱyutto methunena saɱyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

[page 055]
(2) Puna ca paraɱ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiɱ dvayaɱ dvayasamāpattiɱ samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaɱ sādiyati. Api ca kho mātugāmena saddhiɱ sañjagghati saŋkīḷati saŋkelāyati. So tadassādeti, taɱ nikāmeti tena ca vittiɱ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi dammāsampi.

Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati saɱyutto methunena saɱyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

(3) Puna ca paraɱ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiɱ dvayaɱdvayasamāpattiɱ samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaɱ sādiyati. Napi mātugāmena saddhiɱ sañjagghati saŋkiḷati saŋkelāyati, api ca kho mātugāmassa cakkhunā cakkhuɱ upanijjhāyati pekkhati. So tadassādeti, taɱ nikāmeti. Tena ca vittiɱ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi dammāsampi.

Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati saɱyutto methunena saɱyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

(4) Puna ca paraɱ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇovā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiɱ dvayaɱdvaya samāpattiɱ samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaɱ sādiyati. Napi mātugāmena saddhiɱ sañjagghati saŋkiḷati saŋkelāyati, napi mātugāmassa cakkhunā cakkhūɱ upanijjhāyati pekkhati, api ca kho mātugāmassa saddaɱ suṇāti, tirokuḍḍaɱ vā tiropākāraɱ vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā. So tadassādeti. Taɱ nikāmeti. Tena ca vittiɱ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampi.

Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati saɱyutto methunena saɱyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

(5) Punaca paraɱ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiɱ dvayaɱdvayasamāpattiɱ samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaɱ sādiyati. Napi mātugāmena saddhiɱ sañjagghati saŋkiḷati saŋkelāyatinapi mātugāmassa cakkhunā cakkhuɱ upanijjhāyati pekkhati napi mātugāmassa saddaɱ suṇāti, tirokuḍḍaɱ vā tiropākāraɱ vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā, api ca kho yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiɱ hasitalapitakīḷitāni, tāsi anussarati. So tadassādeti, taɱ nikāmeti, tena ca vittiɱ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampi.

Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati saɱyutto methunena saɱyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

[BJT Page 364]
(6)
Puna ca paraɱ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇovā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiɱ dvayaɱdvayasamāpattiɱ samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaɱ sādiyati. Napi mātugāmena saddhiɱ sañjagghati saŋkiḷati saŋkelāyati, napi mātugāmassa cakkhunā cakkhuɱ upanijjhāyati pekkhati na pi mātugāmassa saddaɱ suṇāti, tirokuḍḍaɱ vā tiropākāraɱ vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā napi yānissa tāni pubbe mātugā mena saddhiɱ hasitalapitakiḷitāni tāni anussarati. Api ca kho passati gahapatiɱ vā gahapatiputtaɱ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaɱ samaŋgībhūtaɱ paricāriyamānaɱ. So tadassādeti, taɱ nikāmeti, tena ca vittiɱ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi dammāsampi.

Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati saɱyutto methunena saɱyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

(7)
Puna ca paraɱ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇovā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiɱ dvayaɱdvayasamāpattiɱ samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaɱ sādiyati. Napi mātugāmena saddhiɱ sañjagghati saŋkiḷati saŋkelāyati, napi mātugāmassa cakkhunā cakkhuɱ upanijjhāyati pekkhati na pi mātugāmassa saddaɱ suṇāti, tirokuḍḍaɱ vā tiropākāraɱ vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā napi yānissa tāni pubbe mātugā mena saddhiɱ hasitalapitakiḷitāni tāni anussarati. Napi passati gahapatiɱ, vāgahapatiputtaɱ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaɱ samaŋgibhūtaɱ paricāriyamānaɱ api ca kho aññataraɱ devanikāyaɱ paṇīdhāya brahmacariyaɱ carati imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. So kadassādeti, 2 tannikāmeti, tena ca vittiɱ āpajjati.

Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi jiddampi sabalampi kammāsampi.

Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, [page 056] aparisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati, saɱyutto methunena saɱyogena na parimuccati, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Yāvakīvañcāhaɱ brāhmaṇa imesaɱ sattannaɱ methunasaɱyogānaɱ aññataraññataraɱ3 methunasaɱyogaɱ attani appahīnaɱ samanupassiɱ, neva tāvāhaɱ brāhmaṇa, sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddho paccaññāsiɱ.

Yato ca kho ahaɱ brāhmaṇa, imesaɱ sattannaɱ methunasaɱyogānaɱ na aññataraññataraɱ methunasaɱyogaɱ attani appahīnaɱ samanupassiɱ, athāhaɱ brāhmaṇa, sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddho, paccaññāsiɱ.

Ñāṇañca pana me dassanaɱ udapādi: akuppā me cetovimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.

Evaɱ vutte jānussoṇī brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca abhikkantaɱ bho gotama abhikkantaɱ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya, " cakkhūmanto rūpāni dakkhinti"2ti, evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotama saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhu saŋghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

[page 057]
7. 1. 5. 8.
(Saɱyogavisaɱyoga dhammapariyāya suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

51. Saɱyogavisaɱyogaɱ vo bhikkhave, dhammapariyāyaɱ desissāmi. Taɱ sunātha sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca so bhikkhave saɱyogavisaɱyogo dhammapariyāyo:

Itthi bhikkhave ajjhattaɱ itthindriyaɱ manasikaroti itthikuttaɱ itthākappaɱ itthividhaɱ itthicchandaɱ itthissaraɱ itthālaŋkāraɱ sā tattha rajjati, tatrābhiramati. Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā purisindriyaɱ manasikaroti purisakuttaɱ purisākappaɱ purisavidhaɱ purisacchandaɱ purisassaraɱ purisālaŋkāraɱ. Sā tattha rajjati, tatrābhiramati. Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā saɱyogaɱ ākaŋkhati. Yañcassā saɱyogapaccayā uppajjati sukhaɱ somanassaɱ, tañca ākaŋkhati. Itthatte bhikkhave, abhiratā sattā purisesu saɱyogaɱ gatā. Evaɱ kho bhikkhave, itthi itthattaɱ nātivattati.

1. Parivārayamānaɱmachasaɱ 2. Taɱ assādeti machasaɱ 3. Aññataraɱ sīmu.

[BJT Page 366]
Puriso bhikkhave, ajjhattaɱ purisindriyaɱ manasikaroti purisakuttaɱ purisākappaɱ purisavidhaɱ purisacchandaɱ purisassaraɱ purisālaŋkāraɱ. So tattha rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā itthindriyaɱ manasikaroti itthikuttaɱ itthākappaɱ itthividhaɱ itthicchandaɱ itthissaraɱ itthālaŋkāraɱ. So tattha rajjati, tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā saɱyogaɱ ākaŋkhati. Yañcassa saɱyogapaccayā uppajjati sukhaɱ somanassaɱ, tañca ākaŋkhati. Purisatte bhikkhave, abhiratā sattā itthisu saɱyogaɱ gatā. [page 058] evaɱ kho bhikkhave, purise purisattaɱ nātivattati.

Evaɱ kho bhikkhave, saɱyogo hoti
Kathañca bhikkhave, visaɱyogo hoti

Itthi bhikkhave, ajjhattaɱ itthindriyaɱ na manasikaroti itthikuttaɱ itthākappaɱ itthividhaɱ itthicchandaɱ itthissaraɱ itthālaŋkāraɱ. Sā tattha na rajjati. Tattha nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā purisindriyaɱ na manasikaroti purisakuttaɱ purisākappaɱ purisavidhaɱ purisacchandaɱ purisassaraɱ purisālaŋkāraɱ. Sā tattha na rajjati, tattha nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā saɱyogaɱ nākaŋkhati. Yaɱ cassā saɱyogapaccayā uppajjati sukhaɱ somanassaɱ, tañca nākaŋkhati. Itthatte kho bhikkhave, anabhiratā sattā purisesu visaɱyogaɱ gatā. Evaɱ kho bhikkhave, itthi itthattaɱ ativattati.

Puriso bhikkhave, ajjhattaɱ purisindriyaɱ na manasikaroti purisakuttaɱ purisākappaɱ purisavidhaɱ purisacchandaɱ purisassaraɱ purisālaŋkāraɱ. So tattha na rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatra anabhirato bahiddhā itthindriyaɱ namanasikaroti itthikuttaɱ itthākappaɱ itthividhaɱ itthicchandaɱ itthissaraɱ itthālaŋkāraɱ. So tattha na rajjati, tatranābhiramati. So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā saɱyogaɱ nākaŋkhati. Yañcassa saɱyogapaccayā uppajjati sukhaɱ somanassaɱ, tañca nākaŋkhati. Purisatte bhikkhave, anabhiratā sattā itthisu visaɱyogaɱ gatā. Evaɱ kho bhikkhave, puriso purisattaɱ ativattati.

Evaɱ [page 059] kho bhikkhave, visaɱyogo hoti,

Ayaɱ kho bhikkhave, saɱyoga visaɱyogo dhammapariyāyoti.

1Nābhirato sīmu.

[BJT Page 368]

7. 1. 5. 9
(Dānamahapphala suttaɱ)
52. Ekaɱ samayaɱ bhagavā campāyaɱ viharati gaggārāya pokkharaṇīyā tire. Atha kho sambahulā campeyyakā upāsakā yenāyasmā sāriputto tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ sāriputtaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho campeyyakā upāsakā āyasmantaɱ sāriputtaɱ etadavocuɱ:

Cirassutā no bhante sāriputta, bhagavato sammukhā dhammikathā. Sādhu mayaɱ bhante, labheyyāma bhagavato santikā dhammiɱ kathaɱ savaṇāyāti.

Tena hāvuso tadahuposathe āgaccheyyātha appevanāma labheyyātha bhagavato sammukhā dhammiɱ kathaɱ1 savaṇāyāti. Evaɱ bhanteti kho te campeyyakā upāsakā āyasmato sāriputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaɱ sāriputtaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkamiɱsu.

Atha kho te campeyyakā upāsakā tadahuposathe yenāyasmā sāriputto tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ sāriputtaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu.

Atha kho āyasmā sāriputto tehi campeyyakehi upāsakehi saddhiɱ yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaɱ etadavoca:

[page 060] siyā nu kho bhante, idh'ekaccassa tādisaɱyeva dānaɱ dinnaɱ na mahapphalaɱ2na mahānisaɱsaɱ. Siyā pana bhante, idh'ekaccassa tādisaɱyeva dānaɱ dinnaɱ mahapphalaɱ3 mahānisaɱsanti.

Siyā sāriputta, idh'ekaccassa tādisaɱ yeva dānaɱ dinnaɱ na mahapphalaɱ2 na mahānisaɱsaɱ. Siyā pana sāriputta, idh'ekaccassa tādisaɱyeva dānaɱ dinnaɱ mahapphalaɱ3 mahānisaɱsanti.
Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo yena idh'ekaccassa tādisaɱyeva dānaɱ dinnaɱ na mahapphalaɱ hoti, na mahānisaɱsaɱ. Ko pana bhante4 hetu ko paccayo yena idh'ekaccassa tādisaɱyeva dānaɱ dinnaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsanti?

1. Bhagavatā dhammi kathaɱ syā 2. Na mahapphalaɱ hoti machasaɱ 3. Mahapphalaɱ hotimachasaɱ 4. Ko nukho bhante machasaɱ

[BJT Page 370]
(1) Idha sāriputta, ekacco sāpekho1 dānaɱ deti, paṭibaddhacitto dānaɱ deti, sannidhipekho dānaɱ deti, imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā, annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyā sathapadipeyyaɱ.

Taɱ kiɱ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaɱ dānanti. Evaɱ bhante,

Tatra sāriputta, yvāyaɱ sāpekho1 dānaɱ deti, paṭibaddha citto dānaɱ deti, sannidhipekho dānaɱ deti, imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. So taɱ [page 061] dānaɱ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. So taɱ kammaɱ khepetvā taɱ iddhiɱ taɱ yasaɱ taɱ ādhipateyyaɱ2 āgāmī hoti āgantā itthattaɱ.

(2) Idha pana sāriputta, ekacco na heva kho sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sannidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhūñjissāmīti dānaɱ deti. Api ca kho sāhu dānanti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ deti samaṇassa vā brāhmaṇassavā, annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyā sathapadīpeyyaɱ.

Taɱ kiɱ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaɱ dānanti, evaɱ bhante.
Tatra sāriputta yvāyaɱ na sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sannidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhūñjissāmiti dānaɱ deti. Api ca kho sāhu dānanti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. So taɱ kammaɱ khepetvā taɱiddhiɱ taɱ yasaɱ taɱ ādhipateyyaɱ2 āgāmī hoti āgantā itthattaɱ

(3) Idha pana sāriputta, ekaccona heva kho sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sannidhipekho dānaɱ deti, naimaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti api ca kho dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱkulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā, annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyā sathapadipeyyaɱ

Taɱ kiɱ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaɱ dānanti evaɱ bhante.

Tatra sāriputta, yvāyaɱ na heva kho sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sannidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhūjjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti. Apica kho dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱkulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā parama maraṇā cātummahā rājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati so taɱ kammaɱ khepetvātaɱ iddhiɱ taɱ yasaɱ taɱ ādhipateyyaɱ2 āgāmī hoti āgantā itthattaɱ

(4) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sānnidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti napi dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱ kulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. Api ca kho ahaɱ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaɱ adātunti dānaɱ deti so taɱ dānaɱ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā, annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyā sathapadipeyyaɱ

Taɱ kiɱ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaɱ dānanti, evaɱ bhante.

Tatra sāriputta, yvāyaɱ na sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sannidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱ kulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. Api ca kho ahaɱ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaɱ adātunti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati so taɱ kammaɱ khepetvā taɱ iddhiɱ taɱ yasaɱ taɱ ādhipateyyaɱ āgāmī hoti āgantā itthattaɱ

(5) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sānnidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti napi dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱ kulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. Napi
Ahaɱ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaɱ adātunti dānaɱ deti api ca kho yathā tesaɱ pubbakānaɱ isīnaɱ tāni mahāyaññāni ahesuɱ, seyyathīdaɱ: aṭṭakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aŋgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaɱ me ayaɱ dāna saɱvibhāgo bhavissatīti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā, annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyā sathapadipeyyaɱ

Taɱ kiɱ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaɱ dānanti, evaɱ bhante.

Tatra sāriputta, yvāyaɱ na sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sannidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱ kulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. Napi ahaɱ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi
Pacanto apacantānaɱ adātunti dānaɱ deti. Api ca kho yathā tesaɱ pubbakānaɱ isīnaɱ tāni mahāyaññāni ahesuɱ, seyyathīdaɱ:aṭṭakassa cāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aŋgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaɱ me ayaɱ dānasaɱvibhāgo bhavissatīti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedāparammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati so taɱ kammaɱ khepetvā taɱ iddhiɱ taɱ yasaɱ taɱ ādhipateyyaɱ āgāmī hoti āgantā itthattaɱ
(6) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sānnidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti napi dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱ kulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. Napi
Ahaɱ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaɱ adātunti dānaɱ deti napi yathā tesaɱ pubbakānaɱ isīnaɱ tāni mahāyaññāni ahesuɱ, seyyathīdaɱ:
Aṭṭakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aŋgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaɱ me ayaɱ dāna saɱvibhāgo bhavissatīti dānaɱ deti. Api ca kho imaɱ me dānaɱ dadato cittaɱ pasidati, attamanatā somanassaɱ upajāyatīti3 dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā, annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyā vasathapadīpeyyaɱ

Taɱ kiɱ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaɱ dānanti, evaɱ bhante.

Tatra sāriputta, yvāyaɱ na sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sannidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱ kulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. Napi ahaɱ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi
Pacanto apacantānaɱ adātunti dānaɱ deti. Napi yathā tesaɱ pubbakānaɱ isīnaɱ tāni mahāyaññāni ahesuɱ, seyyathīdaɱ:aṭṭakassa cāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aŋgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaɱ me ayaɱ dānasaɱvibhāgo bhavissatīti dānaɱ deti. Api ca kho imaɱ me dānaɱ dadato cittaɱ pasīdati, attamanatā somanassaɱ upajāyatīti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati so taɱ kammaɱ khepetvā taɱ iddhiɱ taɱ yasaɱ taɱ ādhipateyyaɱ āgāmī hoti āgantā itthattaɱ

(7)
Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sānnidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti napi dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱ kulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. Napi
Ahaɱ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaɱ adātunti dānaɱ deti napi yathā tesaɱ pubbakānaɱ isīnaɱ tāni mahāyaññāni ahesuɱ, seyyathīdaɱ:
Aṭṭakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aŋgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaɱ me ayaɱ dāna [page 062] saɱvibhāgo bhavissatīti dānaɱ deti. Napi imaɱ me dānaɱ dadato cittaɱ pasidati, attamanatā somanassaɱ
Upajāyatīti3 dānaɱ deti. Api ca kho cittālaɱkāraɱ cittaparikkhāranti dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā, annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ

Taɱ kiɱ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaɱ dānanti, evaɱ bhante.

1 Sāpekkhosyā 2 ādhipaccaɱmachasaɱ 3 upapādiyatisīmu.

[BJT Page 372]

Tatra sāriputta, yvāyaɱ na heva sāpekho dānaɱ deti, na paṭibaddhacitto dānaɱ deti, na sannidhipekho dānaɱ deti, na imaɱ pecca paribhuñjissāmiti dānaɱ deti. Napi sāhudānanti dānaɱ deti napi dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaɱ kulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti. Napi ahaɱ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi
Pacanto apacantānaɱ dānaɱ adātunti dānaɱ deti. Napi yathā tesaɱ pubbakānaɱ isīnaɱ tāni mahāyaññāni ahesuɱ, seyyathīdaɱ:aṭṭakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aŋgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaɱ me ayaɱ dānasaɱvibhāgo bhavissatīti dānaɱ deti. Napi imaɱ me dānaɱ
Dadato cittaɱ pasīdati, attamanatā somanassaɱ upajāyatīti dānaɱ deti.

Api ca kho cittālaɱkāraɱ cittaparikkhāranti2 dānaɱ deti. So taɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. So taɱ [page 063] kammaɱ khepetvā taɱ iddhiɱ taɱ yasaɱ taɱ ādhipateyyaɱ anāgāmī hoti anāgantā itthattaɱ.

Ayaɱ kho sāriputta hetu ayaɱ paccayo, yena midh'ekaccassa tādisaɱyeva dānaɱ dinnaɱ na mahapphalaɱ hoti, na mahānisaɱsaɱ.

Ayaɱ pana sāriputta, hetu ayaɱ paccayo yena midh'ekaccassa tādisaɱyeva dānaɱ dinnaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsanti.

7. 1. 5. 10
(Nandamātu suttaɱ)
53. Evamme sutaɱ: ekaɱ samayaɱ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno dakkhiṇāgirismiɱ cārikaɱ caranti mahatā bhikkhu saŋghena saddhiɱ. Tena kho pana samayena veḷukaṇṭakī nandamātā upāsikā rattiyā paccūsasamayaɱ paccūṭṭhāya pārāyaṇaɱ sarena bhāsati.

Tena kho pana samayena vessavaṇo mahārājā uttarāya disāya3 dakkhiṇaɱ disaɱ gacchati kenacideva karaṇīyena. Assosi kho vessavaṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya pārāyaṇaɱ sarena bhāsantiyā. Sutvā kathāpariyosānaɱ āgamayamāno aṭṭhāsi. Atha kho nandamātā upāsikā pārāyaṇaɱ sarena bhāsitvā tuṇhī ahosi.

Atha kho vessavaṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya kathāpariyosānaɱ viditvā abbhanumodi: sādhu bhagini, sādhu bhaginīti.

Ko panesa bhadramukhāti.

Ahaɱ te bhaginī bhātā vessavaṇo mahārājāti.

Sādhu bhadramukha, tena hi yo me ayaɱ dhammapariyāyo bhaṇito, idante hotu ātitheyyanti.

Sādhu bhaginī, etaɱ ceva me [page 064] hotu ātitheyyaɱ: sve ca sāriputta moggallānapamukho bhikkhusaŋgho akatapātarāso veḷukaṇṭakaɱ āgamissati. Tañca bhikkhusaŋghaɱ parivisitvā mama dakkhiṇaɱ ādiseyyāsi. Evañca me bhavissati ātitheyyanti.

1. Upajāyātīti machasaɱ, upapādiyatīti sīmu. 2. Cittālaɱkāracitataparikkhāraɱ machasaɱ 3. Uttaradisāya sīmu.

[BJT Page 374]

Atha kho nandamātā upāsikā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyādāpesi. Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaŋgho akatapātarāso yena veḷukaṇṭako tadavasarī.

Atha kho nandamātā upāsikā aññataraɱ purisaɱ āmantesi: ehi tvaɱ ambho purisa, ārāmaɱ gantvā bhikkhūsaŋghassa kālaɱ ārocehi: "kālo bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane niṭṭhitaɱ bhatta, nti. Evaɱ ayye, ti kho so puriso nandamātāya upāsikāya paṭissutvā ārāmaɱ gantvā bhikkhūsaŋghassa kālaɱ ārocesi: "kālo bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane niṭṭhitaɱ bhattanti, "

Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaŋgho pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya yena nandamātuyā upāsikāya nivesanaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññattāsane nisīdi.

Atha kho nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānapamukhaɱ bhikkhusaŋghaɱ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatvā santappesi sampavāresi. Atha kho nandamātā upāsikā āyasmantaɱ sāriputtaɱ bhuttāviɱ onītapattapāṇīɱ ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho nandamātaraɱ upāsikaɱ āyasmā sāriputto etadavoca:

Ko pana te nandamāte, bhikkhusaŋghassa abbhāgamanaɱ ārocesīti.

Idhāhaɱ bhante, rattiyā paccusasamayaɱ paccuṭṭhāya pārāyaṇaɱ sarena bhāsitvā tuṇhī ahosiɱ. Atha kho bhante, vessavaṇo [page 065] mahārājā mama kathāpariyosānaɱ viditvā abbhanumodi "sādhu bhaginī, sādhu bhaginī, ti.

Ko paneso bhadramukhāti ahaɱ te bhagini, bhātā vessavaṇo mahārājā.

Sādhu bhadramukha, tena hi yo me ayaɱ dhammapariyāyo bhaṇito, idaɱ te hotu ātitheyyanti. Sādhu bhagini, etañceva me hotu ātitheyyaɱ: sve ca sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaŋgho akatapātarāso veḷukaṇṭakaɱ āgamissati. Tañca bhikkhūsaŋghaɱ parivisitvā mama dakkhiṇaɱ ādiseyyāsi. Etañca me bhavissati ātitheyyanti. Yadidaɱ bhante, dāne puññaɱ hi taɱ1 vessavaṇassa mahārājassa sukhāya hotuti.

(1) Acchariyaɱ nandamāte, abbhūtaɱ nandamāte, yatra hi nāma vessavaṇena mahārājena evaɱ mahiddhikena evaɱ mahesakkhena devaputtena sammukhā sallapissatīti.

(2) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññepi acchariyo abbhuto dhammo:

Idha me bhante nando nāma2 eko puttako piyo manāpo. Taɱ rājāno kismiñcideva pakaraṇe okkassa paggayha jīvitā voropesuɱ. Tasmiɱ kho panāhaɱ bhante, dārake gahite vā gayhamāne vā baddhe vā vajjhamāne vā hate vā haññamāne vā nābhijānāmi cittassa aññathattanti.

1 Puññaɱ puññamahīti machasaɱ, puññamahaɱ[pts.] Puññamahitaɱ syā 2. Nandako nāmasīmu.

[BJT Page 376]
Acchariyaɱ nandamāte, abbhūtaɱ nandamāte, yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessatīti.
(3) Na kho me [page 066] bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo:

Idha me bhante, sāmiko kālakato assa aññataraɱ yakkhayoniɱ upapanno. 1 So me teneva purimena attabhāvena uddasseti. Na kho panāhaɱ bhante, abhijānāmi tato nidānaɱ cittassa aññathattanti.

Acchariyaɱ nandamāte, abbhūtaɱ nandamāte, yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessatīti.
(4) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo:

Yatohaɱ bhante, sāmikassa daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi sāmikaɱ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyenāti.

Acchariyaɱ nandamāte, abbhutaɱ nandamāte, yatra hi nāma cittuppādamattampi parisodhessatīti.

(5) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo:

Yadāhaɱ bhante, upāsikā paṭidesitā, nābhijānāmi kiñci sikkhāpadaɱ sañcicca vītikkamitāti.
Acchariyaɱ nandamāte, abbhutaɱ nandamāteti.
(6) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo:

Idhāhaɱ bhante, yāvadeva2 ākaŋkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vicekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ3 pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi. Pītiyā ca virāgā upekkhakā ca viharāmi, satā ca sampajānā sukhañca [page 067] kāyena paṭisaɱvedemi. Yaɱ taɱ ariyā ācikkhantī upekkhako satimā sukhavihāriti tatiyaɱ jhanaɱ upasampajja viharāmi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi.

1. Yakkhayoniyaɱ uppanno sīmu. 2. Yāvade machasaɱ 3 vivekajaɱ machasaɱ.
[BJT Page 378]
Acchariyaɱ nandamāne abbhutaɱ nandamāteti.

(7) Na kho me bhante esova1 acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo:

Yānīmāni bhante, bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saññojanāni, nāhaɱ tesaɱ kiñci attani appahīnaɱ samanupassāmi.

Acchariyaɱ nandamāte, abbhutaɱ nandamāteti.

Atha kho āyasmā sāriputto nandamātaraɱ upāsikaɱ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiti.

Nandamātusuttaɱ dasamaɱ

Mahāyaññavaggo2pañcamo.

Tassuddānaɱ:

Ṭhiti parikkhāramaggi3 yaññaɱ saññā parā duve4
Methunā saɱyogo dānaɱ5 nandamātena te dasā, ti.

Paṭhamo paṇṇāsako niṭṭhito. 6

1. Eseva machasaɱ, 2. Mahāpuññavaggo [pts 3.] Cittaparikkhāraɱ dve aggisīmu
Aggisaññāaparā duve sīmu 4. Aggisaññā ca dve parāmachasaɱ
5. Methunā ca saɱyogo annaɱ sīmu, 6. Paṇṇasako samanto machasaɱ.

[BJT Page 380]

Dutiyo paṇṇāsako
1. Abyākata vaggo
7. 2. 1. 1.
(Abyākatavatthu suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

1. Atha kho aññataro bhikkhū yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā [page 068] ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca:
Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nūppajjati avyākatavatthusu. 1

Diṭṭhinirodhā kho bhikkhu, sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nūppajjati avyākatavatthusu.
"Hoti tathāgato parammaraṇā"ti, kho bhikkhu, diṭṭhigata metaɱ. " Na hoti tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhu diṭṭhigatametaɱ. "Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhu, diṭṭhigatametaɱ " neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhu diṭṭhigatametaɱ.

Assutavā bhikkhū, puthujjano diṭṭhiɱ nappajānāti, diṭṭhisamudayaɱ nappajānāti, diṭṭhinirodhaɱ nappajānāti, diṭṭhinirodhagāminiɱ paṭipadaɱ nappajānāti. Tassa sā diṭṭhi pavaḍḍhati. So na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena2 sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Sutavā ca kho bhikkhu, ariyasāvako diṭṭhiɱ pajānāti, diṭṭhisamudayaɱ pajānāti, diṭṭhinirodhaɱ pajānāti, diṭṭhinirodhagāminiɱ paṭipadaɱ pajānāti. Tassa sā diṭṭhi nirujjhati. So parimuccati jātiyā jarāmaraṇe sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāyehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Evaɱ jānaɱ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaɱ passaɱ "hoti tathāgato parammaraṇāti"pi na vyākaroti. " Na hoti tathāgato parammaraṇāti"pi na vyākaroti. " Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇāti"pi na vyākaroti. " Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti, pi na vyākaroti. Evaɱ jānaɱ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaɱ passaɱ evaɱ avyākaraṇadhammo hoti avyākatavatthusu.

Evaɱ jānaɱ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaɱ passaɱ nacchamhati, na kampati, na calati, na vedhati, 3 na santāsaɱ āpajjati avyākatavatthusu.

1. Vatthūsūti machasaɱ 2 jarāya maraṇenamachasaɱ 3. Na calati ūnaɱ machasaɱ

[BJT Page 382]

"Hoti tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhu, taṇhāgatametaɱ, 1 saññāgatametaɱ, [PTS Page 069 2] maññitametaɱ, 3 papañcitametaɱ, 4 upādānagatametaɱ, 5 vippaṭisāro eso.

"Na hoti tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhu taṇhāgatametaɱ, 1, saññāgatametaɱ, 2, maññitametaɱ, 3 papañcitametaɱ, 4, upādānagatametaɱ, 5 vippaṭisāro eso. " Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhu taṇhāgatametaɱ, 1 saññāgatametaɱ, maññitametaɱ, papañcitametaɱ, upādānagatametaɱ vippaṭisāro eso. "Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhū taṇhāgatametaɱ, 1 saññāgatametaɱ, maññitametaɱ, papañcitametaɱ, 4upādānagatametaɱ vippaṭisāro eso.

Assutavā bhikkhu, puthujjano vippaṭisāraɱ nappajānāti. Vippaṭisāra samudayaɱ nappajānāti, vippaṭisāranīrodhaɱ nappajānāti, vippaṭisāranirodha gāminiɱ paṭipadaɱ nappajānāti. Tassa so vippaṭisāro pavaḍḍhati. So na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.
Sutavā bhikkhu, ariyasāvako vippaṭisāraɱ nappajānāti. Vippaṭisāra samudayaɱ pajānāti, vippaṭisāranīrodhaɱ pajānāti, vippaṭisāranirodha gāminiɱ paṭipadaɱ pajānāti. Tassa so vippaṭisāro nirujjhati. So parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.
Evaɱ jānaɱ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaɱ passaɱ "hoti tathāgato parammaraṇā"tipi na vyākaroti, " na hoti tathāgato parammaraṇā"tipi na vyākaroti, "hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā"tipi na vyākaroti, " neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā"tipi na vyākaroti.

Evaɱ jānaɱ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaɱ passaɱ evaɱ avyākaraṇadhammo hoti avyākatavatthusu.

Evaɱ jānaɱ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaɱ passaɱ nacchambhati, na kampatina na calati, na vedhati, na santāsaɱ āpajjati avyākatavatthusu.

[page 070]
Ayaɱ kho bhikkhu, hetu, ayaɱ paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati avyākatavatthusūti.

7. 2. 1. 2
(Purisagati suttaɱ)
(Sāvatthi nidānaɱ)
2. Satta ca bhikkhave6 purisagatiyo desissāmi anupādā ca parinibbānaɱ. Taɱ suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca.

1. Taṇahāgatametaɱ pe machasaɱ 2. Saññāgatametaɱ pemachasaɱ 3. Maññitametaɱpemachasaɱ, sīmu, 4. Papañavītametaɱpe machasaɱ 5. Upādānagatametaɱ pe machasaɱ 6. Satta bhikkhave sīmu.

[BJT Page 384]
Katamā ca bhikkhave, satta purisagatiyo:

(1) Idha bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na ca me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na [page 071] sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti.

(2)
Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti.

1. Atthuttaripadaɱmachasaɱ, syā

[BJT Page 386]

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti.

(3)
Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā anupahacca talaɱ nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. [page 072] na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti.

(4)
Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na
Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā upahacca parinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā upahacca talaɱ nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā upahacca parinibbāyī hoti.

(5)
Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na
Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā asaŋkhāraparinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā paritte tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva parittaɱ tiṇapuñjaɱ vā kaṭṭhapuñjaɱ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā asaŋkhāraparinibbāyī hoti.

[page 073]
(6)
Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sasaŋkhāraparinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā vipule tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva vipulaɱ tiṇapuñjaɱ vā kaṭṭhapuñjaɱ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya,
[BJT Page 388]
Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sasaŋkāraparinibbāyī hoti.

(7)
Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na
Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā uddhaɱsoto hoti akaniṭṭhagāmī.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā mahante tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva mahantaɱ [page 074] tiṇapuñjaɱ vā kaṭṭhapuñjaɱ vā pariyādiyitvā kacchampi1 daheyya, dāyampi daheyya, kacchampi dahitvā dāyampi dahitvā haritantaɱ vā patthantaɱ2vā selantaɱ vā udakantaɱ vā ramaṇīyaɱ vā bhūmibhāgaɱ āgamma anāhārā nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ na sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa na sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā uddhaɱ soto hoti akaniṭṭhagāmī.

Imā kho bhikkhave, satta purisagatiyo.

Katamañca bhikkhave, anupādāparinibbānaɱ:

Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaɱ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na
Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaɱ bhūtaɱ taɱ pajahāmīti upekkhaɱ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariɱ padaɱ1 santaɱ sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaɱ sabbena sabbaɱ sacchikataɱ hoti. Tassa sabbena sabbaɱ mānānusayo pahīno hoti. Sabbena sabbaɱ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Sabbena sabbaɱ avijjānusayo pahīno hoti. So āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Idaɱ vuccati bhikkhave anupādāparinibbānaɱ.

Imā kho bhikkhave, sattapurisagatiyo anupādā ca parinibbānanti.

1. Gacchampi daheyya machasaɱ 2. Pathantaɱ machasaɱ.
[BJT Page: 390]
7. 2. 1. 3.
(Tissabrahma suttaɱ)

3. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho dve devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ gijjhakūṭaɱ [page 075] obhāsetvā yena bhagavā tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho ekā devatā bhagavantaɱ etadavoca:

Etā bhante bhikkhuniyo vimuttāti. Aparā devatā bhagavantaɱ etadavoca etā bhante bhikkhuniyo anupādisesā suvimuttāti. Idamavocuɱ tā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho tā devatā samanuñño satthāti bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyiɱsu.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaɱ bhikkhave, rattiɱ dve devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ gijjhakūṭaɱ obhāsetvā yenāhaɱ tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave ekā devatā maɱ etadavoca:

Etā bhante, bhikkhuniyo vimuttāti. Aparā devatā maɱ etadavoca: etā bhante, bhikkhūniyo anupādisesā suvimuttāti. Idamavocuɱ bhikkhave, tā devatā. Idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyiɱsu, ti.

Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato mahā moggallānassa etadahosi:

Katamesānaɱ kho devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti savupādisese vā savupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Tena kho pana samayena tisso nāma bhikkhū adhunā kālakato aññataraɱ brahmalokaɱ upapanno hoti. Tatrapi naɱ evaɱ jānanti: "tisso brahmā mahiddhiko mahānubhāvo"ti.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evamevaɱ gijjhakūṭe pabbate antarahito tasmiɱ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho tisso brahmā āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ dūratova āgacchantaɱ disvāna [page 076] āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ etadavoca:

[BJT Page 392]

Ehi kho mārisa moggallāna, svāgataɱ mārisa moggallāna, cīrassaɱ kho mārisa moggallāna, imaɱ pariyāyamakāsi yadidaɱ idhāgamanāya. Nisīda mārisa moggallāna, idamāsanaɱ paññattanti. Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Tissopi kho brahmā āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho tissaɱ brahmānaɱ āyasmā mahā moggallāno etadavoca:

Katamesānaɱ kho tissa, devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti

Brahmakāyikānaɱ kho mārisa moggallāna, devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Sabbesaɱyeva nu kho1 tissa, brahmakāyikānaɱ devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Na kho mārisa moggallāna, sabbesaɱ brahmakāyikānaɱ devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Ye kho te mārisa moggallāna, brahmakāyikā devā brahmena āyunā santuṭṭhā, brahmena vaṇṇena brahmena sukhena brahmena yasena brahmena ādhipateyyena santuṭṭhā, tassa ca uttariɱ2 nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ nappajānantī, tesaɱ na evaɱ ñāṇaɱ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupadisesoti.

Ye ca kho te mārisa moggallāna, brahmakāyikā devā brahmena āyunā asantuṭṭhā, brahmena vaṇṇena brahmena sukhena brahmena yasena brahmena ādhipateyyena asantuṭṭhā, tassa cauttariɱ2 nissaraṇaɱ [page 077] yathābhūtaɱ pajānanti, tesaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Idha mārisa moggallāna bhikkhu ubhatobhāgavimutto hoti tamenaɱ devā1 evaɱ jānanti: ayaɱ kho āyasmā ubhatobhāgavimutto, yāvassa kāyo ṭhassati tāva naɱ dakkhinti devamanussā, kāyassa bhedā na naɱ dakkhinti devamanussāti evampi kho mārisa moggallāna, tesaɱ devānaɱ evaɱ ñāṇaɱ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

1. Sabbesaññeca kho machasaɱ,
Te uttariɱ machasaɱ

[BJT Page 394]

Idha pana mārisa moggallāna, bhikkhu paññāvimutto hoti tamenaɱ te devā evaɱ jānanti: ayaɱ kho āyasmā paññāvimutto, yāvassa kāyo ṭhassati tāva naɱ dakkhinti devamanussā, kāyassa bhedā, na naɱ dakkhinti devamanussāti. Evampi kho mārisa moggallāna, tesaɱ devānaɱ ñāṇaɱ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu kāyasakkhī hoti. Tamenaɱ te devā evaɱ jānanti: ayaɱ kho āyasmā kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaɱ devānaɱ ñāṇaɱ hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu diṭṭhappatto hoti. Tamenaɱ te devā evaɱ jānanti: ayaɱ kho āyasmā kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaɱ devānaɱ ñāṇaɱ hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu saddhāvimutto hoti. Tamenaɱ te devā evaɱ jānanti: ayaɱ kho āyasmā kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaɱ devānaɱ ñāṇaɱ hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu dhammānusārī hoti. Tamenaɱ te devā evaɱ jānanti: ayaɱ kho āyasmā [page 078] kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaɱ devānaɱ ñāṇaɱ hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā seyyāthāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva brahmaloke antarahito gijjhakūṭe pāturahosi.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno yāvatako ahosi tissena brahmunā saddhiɱ kathāsallāpo taɱ sabbaɱ bhagavato ārocesi.

Nahi pana te moggallāna tisso brahmā sattamaɱ animittavihāriɱ puggalaɱ desesīti.
Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaɱ bhagavā sattamaɱ animittavihāriɱ puggalaɱ deseyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.

[BJT Page 396]

Tena hi moggallāna suṇāhi, sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmīti. Evambhanteti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Idha moggallāna, bhikkhu sabbanimittānaɱ amanasikārā animittaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati. Tamenaɱ te devā evaɱ jānanti: ayaɱ kho āyasmā sabbanimittānaɱ amanasikārā animittaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati. Appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā [page 079] sacchikatvā upasampajja vihareyyāti.

Evaɱ kho moggallāna, tesaɱ devānaɱ ñāṇaɱ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

7. 2. 1. 4
(Sīhasenāpati suttaɱ)
4. Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho siho senāpati bhagavantaɱ etadavoca:

Sakkā nu kho bhante sandiṭṭhikaɱ dānaphalaɱ paññāpetunti.

Tenhi sīha, taɱyeva tattha1 paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naɱ byākareyyāsi.
(1) Taɱ kiɱ maññasi sīha, idhassu dve purisā2 eko puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, eko puriso saddho dānapati anuppadānarato. Taɱ kiɱ maññasi sīha kaɱ nu kho arahanto paṭhamaɱ anukampantā anukampeyyuɱ. Yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kintaɱ arahanto paṭhamaɱ anukampantā anukampessanti. 3 Yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, taɱyeva arahanto paṭhamaɱ anukampantā anukampeyyuɱ.

1. Kaññevettha machasaɱ 2. Idha dve purisāmachasaɱ 3. Anukampissanti machasaɱ.

[BJT Page 398]

(2) Taɱ kiɱ maññasi sīha, kaɱ nu kho arahanto paṭhamaɱ upasaŋkamantā upasaŋkameyyuɱ: yo vā so puriso assaddho macchirī kadariyo paribhāsako, yo vā so [page 080] puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiɱ taɱ arahanto paṭhamaɱ upasaŋkamantā upasaŋkamissanti yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, taɱyeva arahanto paṭhamaɱ upasaŋkamantā upasaŋkameyyuɱ.

(3) Taɱ kiɱ maññasi sīha, kassa nukho arahanto paṭhamaɱ patigaṇhantā patigaṇheyyuɱ: yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānarato? Ti.

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiɱ tassa arahanto paṭhamaɱ patigaṇhantā patigaṇhissanti. Yo ca kho so bhante, pariso saddho dānapati anuppadānarato. Tasseva arahanto paṭhamaɱ patigaṇhantā patigaṇheyyuɱ.

(4) Taɱ kiɱ maññasi sīha, kassa nu kho arahanto paṭhamaɱ dhammaɱ desentā deseyyuɱ, yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiɱ tassa1 arahanto paṭhamaɱ dhammaɱ desentā desissanti, yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, tasseva arahanto paṭhamaɱ dhammaɱ desentā deseyyuɱ.

(5) Taɱ kiɱ maññasi sīha, kassa nu kho kalyāṇo kittisaddo abbhuggaccheyya yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso assaddho macchari kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kiɱ tassa1 kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati, yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, tasseva kalyāṇo kitti saddo abbhuggaccheyya.

(6) Taɱ kiɱ maññasi sīha, ko nu kho yaññadeva parisaɱ upasaŋkameyya yadi khattiyaparisaɱ yadi brāhmaṇaparisaɱ yadi gahapatiparisaɱ yadi samaṇaparisaɱ [page 081] visārado upasaŋkameyya amaŋkubhūto, yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

1. Kiɱtaɱ tassa machasaɱ,

[BJT Page 400]
Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiɱ so yaññadeva1 parisaɱ upasaŋkamissati, yadi khattīyaparisaɱ yadi brāhmaṇaparisaɱ yadi gahapatiparisaɱ yadi samaṇaparisaɱ, visārado upasaŋkamati amaŋkubhūto, yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, so yaññadeva parisaɱ upasaŋkameyya yadi khattiyaparisaɱ yadi brāhmaṇaparisaɱ yadi gahapatiparisaɱ yadi samaṇaparisaɱ visārado upasaŋkamati amaŋkubhūto.

(7) Taɱ kiɱ maññasi sīha, ko nu kho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjissati, yo ca kho so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

Yo so bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiɱ so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjissati, yo ca kho so bhante, puriso dānapati anuppadānarato, so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjeyya.

Yānimāni bhante, bhagavatā cha sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaɱ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampetāni jānāmi.

Ahaɱ bhante, dāyako dānapati. Maɱ arahanto paṭhamaɱ anukampantā anukampanti. Ahaɱ bhante, dāyako dānapati. Maɱ arahanto paṭhamaɱ upasaŋkamantā upasaŋkamanti ahaɱ bhante, dāyako dānapati. Mayhaɱ arahanto paṭhamaɱ patigaṇhantā patigaṇhanti. Ahaɱ bhante, dāyako dānapati. Mayhaɱ arahanto paṭhamaɱ dhammaɱ desentā desentī. Ahaɱ bhante, dāyako dānapati. Mayhaɱ kalyāṇo kitatisaddo abbhuggato: "sīho senāpati dāyako kārako saŋghūpaṭṭhāko, ti. [page 082] ahaɱ bhante, dāyako dānapati. Yaññadeva parisaɱ upasaŋkamāmi yadi khattiyaparisaɱ, yadi brāhmaṇaparisaɱ, yadi gahapatiparisaɱ yadi samaṇaparisaɱ, visārado upasaŋkamāmi amaŋkubhūto.

Yānīmāni bhante, bhagavatā cha sandiṭṭhikāni dānaphalāni, akkhātāni, nāhaɱ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampetāni jānāmi.

Yaɱ ca kho maɱ bhante, bhagavā evamāha: "dāyako sīha, dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjatī, ti. Etāhaɱ na jānāmi. Ettha ca panāhaɱ bhagavato saddhāya gacchāmi.

Evametaɱ sīha, evametaɱ sīha, dāyako sīha, dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjatīti.

1. Yaɱ yadeva parisaɱ machasaɱ

[BJT Page 402]

7. 2. 1. 5.
(Arakkheyya suttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ)
5. Cattārimāni bhikkhave, tathāgatassa arakkheyyāni. Tīhi ca anupavajjo.

Katamāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni:

(1) Parisuddhakāyasamācāro bhikkhave, tathāgato natthi tathāgatassa kāyaduccaritaɱ, yaɱ tathāgato rakkheyya " mā me idaɱ paro aññāsī" ti. (2) Parisuddhavacīsamācāro bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa vacīduccaritaɱ, yaɱ tathāgato rakkheyya "mā me idaɱ paro aññāsī"ti. (3) Parisuddhamanosamācāro bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa manoduccaritaɱ, yaɱ tathāgato rakkheyya " mā me idaɱ paro aññāsī"ti. (4) Parisuddhājivo bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa micchājivo. 1 Yaɱ tathāgato rakkheyya "mā me idaɱ paro aññāsī"ti.

Imāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni

Katamehi tīhi anupavajjo
[page 083]
(1) Svākkhātadhammo bhikkhave, tathāgato. Tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiɱ sahadhammena paṭicodessati "itipi tvaɱ na2 svākkhātadhammo"ti. Nimittametaɱ bhikkhave, na samanupassāmi. Etampahaɱ3bhikkhave, nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

(2) Supaññattā kho pana me bhikkhave, sāvakānaɱ nibbānagāmiṇīpaṭipadā yathāpaṭipannā mama sāvakā āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiɱ sahadhammena paṭicodessati "itipi te na supaññattā sāvakānaɱ nibbānagāmiṇī paṭipadā yathā paṭipannā tathāgatasāvakā4 āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī"ti. Nimittametaɱ bhikkhave na samanupassāmi. Etampahaɱ3 bhikkhave, nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

1. Cicchāājivo, machasaɱ 2. Itipi te na sīmu. 3. Etamahaɱ machasaɱ 4: tavasāvakā machasaɱ.

[BJT Page 404]
(3) Anekasatā kho pana me bhikkhave, sāvakaparisā āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī. Tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiɱ sahadhammena paṭicodessati "itipi te na anekasatā sāvakaparisā āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī"ti. Nimittametaɱ bhikkhave, na samanupassāmi. Etampahaɱ bhikkhave, [page 084] nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Imehi tīhi anupavajjo.

Imāni kho bhikkhave, cattāri tathāgatassa arakkheyyāni. Imehi tīhi anupavajjoti.
7. 2. 1. 6.
(Kimbila suttaɱ)

6. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā kimbilāyaɱ viharati veḷuvane. 1 Atha kho āyasmā kimbilo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā kimbilo bhagavantaɱ etadavoca:
"Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī"ti.

Idha kimbila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhūniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharantī appatissā, dhamme agāravā viharantī appatissā, saŋghe agāravā viharantī appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, samādhismiɱ agāravā viharanti appatissā, appamāde agāravā viharantī appatissā, paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā.

Ayaɱ kho kimbila hetu ayaɱ paccayo yena tathāgate parinibbūte saddhammo na ciraṭṭhitiko hotīti.

Ko pana bhante, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko, hotī, ti.

1. Niculavane machasaɱ

[BJT Page 406]
Idha kimbila tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saŋghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, samādhismiɱ sagāravā viharanti sappatissā, appamāde sagāravā viharanti sappatissā, paṭisanthāre sagāravā viharanti sappatissā.

Ayaɱ kho kimbila hetu, ayaɱ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī, ti.

[page 085]
7. 2. 1. 7
(Sattadhamma suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

7. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhū saddho hoti. Sīlavā hoti. Bahussuto hoti paṭisallīno hoti. Āraddhaviriyo hoti. Satimā hoti. Paññavā hoti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti.

7. 1. 2. 8
(Pacalāyana suttaɱ)
8. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā bhaggesu viharati suɱsumāragire bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno magadhesu kallavālamuttagāme1 pacalāyamāno nisinno hoti. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ magadhesu kallavālamuttagāme pacalāyamānaɱ nisinnaɱ. Disvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ2 vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva bhaggesu suɱsumāragire bhesakalāvane migadāye antarahito magadhesu kallavālamuttagāme āyasmato mahāmoggallānassa pamukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ etadavoca.

1. Kallavālaputtagāme machasaɱ 2. Samañjitaɱ machasaɱ.

[BJT Page 408]
Pacalāyasi no tvaɱ moggallāna, pacalāyasi no tvaɱ moggallānāti. Evaɱ bhanteti.
(1) Tasmātiha tvaɱ moggallāna yathā saññino1 te viharato taɱ middhaɱ okkamati, taɱ saññaɱ mā manasākāsi. [PTS Page 086 2] taɱ saññaɱ mā bahulamakāsi. 3 Ṭhānaɱ kho panetaɱ moggallāna vijjati yaɱ te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha.

(2) No ce te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha. Tato tvaɱ moggallāna yathā sutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakkeyyāsi, anūvicāreyyāsi, manasānupekkheyyāsi. 4 Ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati, yaɱ te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha.
(3) No ce te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha, tato tvaɱ moggallāna, yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ kareyyāsi. Ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha.

(4) No ce te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha, tato tvaɱ moggallāna, ubho kaṇṇasotāni āviñjeyyāsi5 pāṇinā gattāni anumajjeyyāsi. Ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha.

(5) No ce te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha, tato tvaɱ moggallāna, uṭṭhāyāsanā udakena akkhīni anumajjitvā6 disā anuvilokeyyāsi. Nakkhattāni tārakarūpāni ullokeyyāsi. Ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha.

(6) No ce te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha, tato tvaɱ moggallāna, ālokasaññaɱ manasikareyyāsi, divāsaññaɱ adhiṭṭheyyāsi. Yathā divā tathā rattiɱ yathā rattiɱ tathā divā iti vivaṭena7 cetasā apariyonaddhena sappabhāsaɱ cittaɱ bhāveyyāsi. Ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha.
[page 087]

(7) No ce te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha, tato tvaɱ moggallāna, pacchāpuresaññi caŋkamaɱ adhiṭṭheyyāsi antogatehi indriyehi abahigatena mānasena. Ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha.

No ce te evaɱ viharato taɱ middhaɱ pahīyetha, tato tvaɱ moggallāna dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappeyyāsi pāde pādaɱ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaɱ manasikaritvā. Paṭibuddheneva8 te moggallāna, khippaɱyeva paccuṭṭhātabbaɱ: na seyyasukhaɱ na phassasukhaɱ na middhasukhaɱ anuyutto viharissāmiti. Evaɱ hi te moggallāna, sikkhitabbaɱ.
1. Saññissa machasaɱ, 2 manasikareyyāsi syā 3. Taɱsaññaɱmābahulaɱkareyyāsi syā. 4. Anupekkheyyāsi machasaɱ. 5. Āviñcheyyāsi machasaɱ. 6. Apanijitvā aṭṭhakathāyaɱ, parimajjitvā machasaɱ, syā. 7. Vivaṭṭena syā. 8. Paṭibuddhenaca machasaɱ.

[BJT Page 410]

Tasmātiha moggallāna evaɱ sikkhitabbaɱ: na uccāsoṇḍaɱ paggahetvā kulāni upasaŋkamissāmiti. Evaɱ hi te moggallāna, sikkhitabbaɱ.

Sace moggallāna, bhikkhū uccāsoṇḍaɱ paggahetvā kulāni upasaŋkamati, santi hi moggallāna, kulesu kiccakaraṇīyānī yena1 manussā āgataɱ bhikkhūɱ na manasikaronti. Tatra bhikkhussa evaɱ hoti: kosudāni2 maɱ imasmiɱ kule paribhindi. Virattarūpādāni me manussāti. 3 Itissa alābhena maŋkubhāvo. Maŋkubhūtassa uddhaccaɱ. Uddhatassa asaɱvaro. Asaɱvutassa ārā cittaɱ samādhimhā.

Tasmātiha moggallāna, evaɱ sikkhitabbaɱ: na viggāhikakathaɱ kathessāmiti.
Evaɱ hi te moggallāna, sikkhitabbaɱ. Viggāhikāya moggallāna kathāya sati kathābāhullaɱ pāṭikaŋkhaɱ. Kathābāhulle sati uddhaccaɱ. Uddhatassa asaɱvaro. Asaɱvutassa ārā cittaɱ samādhimhā.

Nāhaɱ moggallāna, sabbeheva saɱsaggaɱ vaṇṇayāmi. [page 088] na panāhaɱ moggallāna sabbeheva saɱsaggaɱ na vaṇṇayāmi. Sagahaṭṭhapabbajitehi kho ahaɱ moggallāna saɱsaggaɱ na vaṇṇayāmi. Yāni ca kho tāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni, tathārūpehi senāsanehi saɱsaggaɱ vaṇṇayāmīti.

Evaɱ vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaɱ etadavoca: kittāvatā nu kho bhante, bhikkhu saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti?

Idha moggallāna, bhikkhuno sutaɱ hoti sabbe dhammā nālaɱ abhinivesāyāti. Evaɱ cetaɱ moggallāna, bhikkhuno sutaɱ hoti sabbe dhammā nālaɱ abhinivesāyāti.

So sabbaɱ dhammaɱ abhijānāti. So sabbaɱ dhammaɱ abhiññāya sabbaɱ dhammaɱ parijānāti. Sabbaɱ dhammaɱ pariññāya yaɱ kiñci vedanaɱ vediyati sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkhamasukhaɱ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānu passī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissāggānupassī viharanto na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaɱ na paritassati. Aparitassaɱ paccattaɱyeva parinibbāyati. Khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti.

1. Yehi machasaɱ 2. Kosunāmaidāni machasaɱ 3. Cirattarūpādāni me mayi manussā machasaɱ

[BJT Page 412]

Ettāvatā kho moggallāna, bhikkhū saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno. Seṭṭho devamanussānanti.

7. 2. 1. 9

(Māpuññabhāyi suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

9. Mā bhikkhave, puññānaɱ bhāyittha. Sukhassetaɱ [page 089] bhikkhave, adhivacanaɱ yadidaɱ puññanti. 1. Abhijānāmi kho panāhaɱ bhikkhave, dīgharattaɱ katānaɱ puññānaɱ dīgharattaɱ iṭṭhaɱ kantaɱ manāpaɱ vipākaɱ paccanubhūtaɱ. Sattavassāni mettaɱ cittaɱ2 bhāvesiɱ. Sattavassāni mettaɱ cittaɱ bhāvetvā sattasaɱvaṭṭavivaṭṭakappe3 nayimaɱ lokaɱ punarāgamāsiɱ. Saɱvaṭṭamānassudāhaɱ4 bhikkhave, loke ābhassarūpago homi. Vivaṭṭamāne loke suññaɱ brahmavimānaɱ upapajjāmi. Tatra sudaɱ bhikkhave, (sattakkhattuɱ) brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī. Chattiɱsakkhattuɱ kho panāhaɱ bhikkhave sakko ahosiɱ devānamindo. Anekasatakkhattuɱ rājā ahosiɱ cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvi janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassa mayhaɱ bhikkhave, imāni sattaratanānī ahesuɱ. Seyyathīdaɱ: cakkaratanaɱ hatthiratanaɱ assaratanaɱ maṇiratanaɱ itthiratanaɱ gahapatiratanaɱ parināyakaratanameva sattamaɱ. Parosahassaɱ kho pana me bhikkhave, puttā ahesuɱ sūrā vīraŋgarūpā parasenappamaddanā. Sohaɱ imaɱ paṭhaviɱ 5 sāgarapariyantaɱ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasinti. 6

41. Passa puññānaɱ vipākaɱ kusalānaɱ sukhesino7
Mettaɱ cittaɱ vībhāvetvā sattavassāni bhikkhave,
Satta saɱvaṭṭa vivaṭṭakappe nayimaɱ lokaɱ punāgamaɱ.

[page 090]
42. Saɱvaṭṭamāne lokambhi homi ābhassarūpago,
Vivaṭṭamāne lokambhi suññaɱ brahmūpago8 ahuɱ.

43. Sattakkhattuɱ mahābrahmā vasavatti tadā ahuɱ.
Chattiɱsakkhattuɱ devindo devarajjamakārayiɱ

44. Cakkavatti ahuɱ rājā jambudīpassa issaro
Muddhāvasitto khattiyo manussādhipatī ahuɱ.

45. Adaṇḍena asatthena vijeyya paṭhaviɱ imaɱ
Asāhasena dhammena samena anusāsiyaɱ. 9

46. Dhammena rajjaɱ kāretvā asmiɱ paṭhavimaṇḍale10
Mahaddhane mahābhoge aḍḍhe ajāyisaɱ11 kule

1. Puññānanti machasaɱ 2. Mettacittaɱ syā. 3. Sattasaɱvaṭṭakappe sīmu
4. Saɱvaṭṭamānesudāhaɱ syā. 5. So imaɱ paṭhaviɱ sīmu. 6. Ajjhāvasati sīmu. 7. Sukhesinaɱ sīmu. 8. Suññabrahamūpago machasaɱ, syā. 9. Manusāsitaɱ machasaɱ, syā manusāsiɱ[pts.] Manusāsiyaɱ katthaci. 10. Puthavimaṇḍalesīmu. 11 Ajāyihaɱmachasaɱ

[BJT Page 414]

47. Sabbakāmehi sampanno ratanehi ca sattahi,
Buddhā saŋgāhakā loke tehi etaɱ1 sudesitaɱ.

48. Esa2 hetumahantassa pathavyo3 yena vuccati.
Pahūtavittūpakaraṇo rājā homi4 patāpavā

49. Iddhimā yasavā homi jambusaṇḍassa issaro.
Ko sutvā nappasīdeyya api kaṇhābhijātiyo.

[page 091]
50. Tasmā hi atthakāmena5 mahattamabhikaŋkhatā6
Saddhammo garukātabbo saraɱ buddhāna sāsanaɱ.

7. 2. 1. 10
(Sattabhariyā suttaɱ)
10. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. * Atha kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Tena kho pana samayena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā honti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ bhagavā etadavoca:

Kinnu te gahapati nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilopeti? Ayaɱ bhante, sujātā gharasuṇhā aḍḍhā aḍḍhakulā ānītā. Sā neva sassuɱ ādiyati. Na sasuraɱ ādiyati. Na sāmikaɱ ādiyati. Bhagavantampi na sakkaroti, na garukaroti na māneti, na pūjetīti.

Atha kho bhagavā sujātaɱ gharasuṇhaɱ āmantesi ehi sujāteti. Evambhanteti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paṭissutvā yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho sujātaɱ gharasuṇhaɱ bhagavā [page 092] etadavoca:

Satta kho imā sujāte, purisassa bhariyāyo. Katamā satta:

Vadhakasamā, corisamā, ayyasamā, mātusamā, bhaginisamā, sakhīsamā, dāsīsamā, imā kho sujāte, satta purisassa bhariyāyo

Tāsaɱ tvaɱ katamāti.

Na kho ahaɱ bhante, imassa bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājānāmi.

1. Tehenaɱ katthaciɱ 2. Eso machasaɱ, 3. Puthaveyyā sīmu 4. Hoti machasaɱ 5. Attakāmena sīmu. 6. Mahatthamabhikaŋkhatā sīmu. *Ayaɱ pāṭho marammapotthake nadissate.

[BJT Page 416]

Sādhu me bhante, bhagavā tathā dhammaɱ desetu, yathā ahaɱ imassa bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājāneyyanti.

Tena hi sujāte, sūṇāhi, sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmiti. Evaɱ bhanteti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

51. Paduṭṭhacittā ahitānukampinī
Aññesu rattā atimaññate patiɱ,
Dhanena kītassa vadhāya ussukā,
Yā evarūpā purisassa bhariyā
Vadhakā ca bhariyāti ca sā pavuccati

52. Yaɱ itthiyā vindati sāmiko dhanaɱ
Sippaɱ vaṇijjañca kasiɱ adhiṭṭhahaɱ,
Appampi tasmā1 apahātumicchati,
Yā evarūpā purisassa bhariyā
Cori ca bhariyāti ca sā pavuccati.

53. Akammakāmā alasā mahagghasā
Pharusā caṇḍī ca duruttavādinī,
Uṭṭhāyakānaɱ abhibhuyya vattati,
Yā evarūpā purisassa bhariyā
Ayyā ca bhariyāti ca sā pavuccati.

[page 093]
54. Yā sabbadā hoti hitānukampinī
Mātāva puttaɱ anurakkhate patiɱ,
Tato dhanaɱ sambhatamassa rakkhati,
Yā evarūpā purisassa bhariyā
Mātā ca bhariyāti ca sā pavuccati.

55. Yathāpi jeṭṭhe2 bhaginī kaniṭṭhā
Sagāravā hoti sakamhi sāmike,
Hirimanā3 bhattuvasānuvattīnī,
Yā evarūpā purisassa bhariyā
Bhagini ca bhariyāti ca sā pavuccati.

56. Yā cīdha disvāna patiɱ pamodati
Sakhī sakhāraɱva cirassamāgataɱ,
Koleyyakā sīlavatī patibbatā,
Yā eva rūpā purisassa bhariyā
Sakhī ca bhariyāti ca sā pavuccati.

57. Akkuddhasantā4 vadhadaṇḍatajjitā,
Aduṭṭhacittā patino titikkhati,
Akkodhanā bhattuvasānuvattīnī,
Yā evarūpā purisassa bhariyā
Dāsī ca bhariyāti ca sā pavuccati.

1. Appampi tassa machasaɱ, appampissa katthaci. 2. Jeṭṭhā sīmū. 3. Hirīmatāsīmu. 4. Akkuṭṭhasantā jātaka aṭṭhakathā.

[BJT Page 418]

58. Yā cīdha bhariyā vadhakāti vuccati,
Cori ca ayyāti ca yā pavuccati,
Dussīlarūpā pharusā anādarā
Kāyassa bhedā nirayaɱ vajanti tā.

59. Yā cīdha mātā bhaginī sakhī ca
Dāsī ca bhariyāti ca yā pavuccati,
Sīle ṭhitattā cirarattasaɱvutā
Kāyassa bhedā sugatiɱ vajanti tā.

Imā kho sujāte satta purisassa bhariyāyo. Tāsaɱ tvaɱ katamāti? [page 094] ajjatagge maɱ bhante, bhagavā dāsi samaɱ sāmikassa bhariyaɱ dhāretūti.

7. 2. 1. 11
(Kodhana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

11. Sattime bhikkhave, dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaɱ āgacchanti itthiɱ vā purisaɱ vā. Katame satta:

(1) Idha bhikkhave, sapatto sapattassa evaɱ icchati: aho vatāyaɱ dubbaṇṇo assāti. Taɱ kissa hetu: na bhikkhave, sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati. Kodhanoyaɱ bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Kiñcāpi so hoti sunahāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano, atha kho so dubbaṇṇova hoti kodhābhibhūto. Ayaɱ bhikkhave, paṭhamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaɱ āgacchati itthiɱ vā purisaɱ vā.

(2) Punacaparaɱ bhikkhave, sapatto sapattassa evaɱ icchati: aho vatāyaɱ dukkhaɱ sayeyyāti. Taɱ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa sukhaseyyāya nandati. Kodhanoyaɱ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Kiñcāpi so pallaŋke seti goṇakatthate paṭikatthate paṭalikatthate kādalimigapavarapaccattharaṇe sauttaracchade ubhato lohitakūpadhāne, atha kho so dukkhaɱyeva seti kodhābhibhūto. Ayaɱ bhikkhave dutiyo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaɱ āgacchati itthiɱ vā purisaɱ vā.

[BJT Page 420]

(3) Punacaparaɱ bhikkhave, sapatto sapattassa evaɱ icchati: aho vatāyaɱ na pacurattho assāti. Taɱ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa pacuratthatāya [page 095] nandatī. Kodhanoyaɱ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Anatthampi gahetvā attho me gahitoti maññati. Atthampi gahetvā anattho me gahitoti maññati. Tassime dhammā aññamaññaɱ vipaccanīkā gahitā dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya saɱvattanti kodhābhibhūtassa. Ayaɱ kho bhikkhave, tatiyo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaɱ āgacchati itthiɱ vā purisaɱ vā.

(4) Punacaparaɱ bhikkhave, sapatto sapattassa evaɱ icchati: aho vatāyaɱ na bhogavā assāti. Taɱ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa bhogavatāya nandati. Kodhanassa bhikkhave, purisapuggalassa kodhābhibhūtassa kodhaparetassa yepissa te honti bhogā uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā, tepirājāno rājakosaɱ pavesenti kodhābhibhūtassa. Ayaɱ bhikkhave, catuttho dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaɱ āgacchati itthiɱ vā purisaɱ vā.

(5) Punacaparaɱ bhikkhave, sapatto sapattassa evaɱ icchati: aho vatāyaɱ na yasavā assāti. Taɱ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa yasavatāya nandati. Kodhanoyaɱ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Yopissa so hoti yaso appamādādhigato tamhāpi dhaɱsati kodhābhibhūto. Ayaɱ bhikkhave, pañcamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaɱ āgacchati itthiɱ vā purisaɱ vā.

(6) Punacaparaɱ bhikkhave, sapatto sapattassa evaɱ icchati: aho vatāyaɱ na mittavā assāti. Taɱ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa mittavatāya nandati. Kodhanoyaɱ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Yepissa te honti mittāmaccā ñātisālohitā, tepi ārakā taɱ parivajjentī kodhābhibhūtaɱ. Ayaɱ bhikkhave,
Chaṭṭho dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaɱ āgacchati itthiɱ vā purisaɱ vā.

[page 096]
(7) Punacaparaɱ bhikkhave, sapatto sapattassa evaɱ icchati: aho vatāyaɱ kāyassa bhedā parammaraṇa apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjeyyāti. Taɱ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa sugatigamanena nandati. Kodhanoyaɱ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhuto kodhapareto kāyena duccaritaɱ carati, vācāya duccaritaɱ carati, manasā duccaritaɱ carati so kāyena duccaritaɱ caritvā so vācāya duccharitaɱ caritvā so manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Kodhābhi bhūto. Ayaɱ bhikkhave, sattamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaɱ āgacchati itthiɱ vā purisaɱ vā.

[BJT Page 422]

Ime kho bhikkhave, satta dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaɱ āgacchanti itthiɱ vā purisaɱ vāti.
60. Kodhano dubbaṇṇo hoti atho dukkhampi seti so
Atho atthaɱ gahetvāna anatthaɱ adhipajjati. 1

61. Tato kāyena vācāya vadhaɱ2 katvāna kodhano,
Kodhābhibhūto puriso dhanajāniɱ nigacchati,

62. Kodhasammadasammatto āyasakayyaɱ nigacchati
Ñātimittā suhajjā ca parivajjenti kodhanaɱ.

63. Anatthajanano kodho kodho cittappakopano,
Bhayamantarato jātaɱ taɱ jano nāvabujjhati.

64. Kuddho atthaɱ na jānāti kūddho dhammaɱ na passati,
Andhantamaɱ tadā hoti yaɱ kodho sahate naraɱ.

[page 097]
65. Yaɱ kuddho uparodheti sukaraɱ viya dukkaraɱ,
Pacchā so vigate kodhe aggidaḍḍhova tappati.

66. Dummaŋkuyaɱ sadasseti dhūmaggi viya pāvako3
Yato patāyatī kodho yena kujjhanti mānavā.

67. Nāssa hiri na ottappaɱ na vāco hoti gāravo,
Kodhena abhibhūtassa na dīpaɱ hoti kiñcanaɱ.

68. Tapanīyāni kammāni yāni dhammehi ārakā,
Tāni ārocayissāmi taɱ suṇātha yathā tathaɱ:

69. Kuddhohi pitaraɱ hanti kuddho hanti samātaraɱ,
Kuddho hi brahmaṇaɱ hanti hanti kuddho puthujjanaɱ.

70. Yāya mātu bhato poso imaɱ lokaɱ avekkhati,
Tampi pāṇadadiɱ santiɱ hanti kuddho puthujjano.

71. Attūpamāya4 te sattā attā hi paramaɱ5 piyo,
Hanti kuddho puthuttānaɱ nānārūpesu mucchito,

72. Asinā hantī attānaɱ visaɱ khādanti mucchitā,
Rajjuyā6 bajjha mīyanti pabbatāmapi kandare.

[page 098]
73. Bhūtabhaccāni kammāni attamāraṇīyānī ca,
Karontā nāvabujjhanti kodhajāto parābhavo

74. Itā, yaɱ kodharūpena maccupāso guhāsayo7
Taɱ damena samucchinde paññā viriyena diṭṭhiyā.

1. Adhigacchati sīmu. Paṭipajjati machasaɱ, syā. 2. Vaṇaɱ [pts. 3.] Dummaŋkuyaɱ padasseti dhūmaɱ dhūmiva pāvako, machasaɱ 4. Attūpamāhi machasaɱ 5. Paramo machasaɱ 6. Rajjubaddhā sīmu. 7. Guhāsamo sīmu.

[BJT Page 424]

75. Ekametaɱ akusalaɱ samucchindetha paṇḍito,
Tatheva dhamme sikkhetha mā no dummaŋkuyaɱ ahu.

76. Vītakodhā anāyāsā vītamohā anussukā,
Dantā kodhaɱ pahatvāna parinibbanti anāsavāti.

Abyākata vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaɱ:
Abyākato purisagati tissasīhārakkheyya1 kimbilo
Sattapacalāyana māpuñña bhariyākodhanekādasā, ti. 2

1. Sīharakkhitapañcamaɱ sīmu, machasaɱ 2. Tatra vata maɱ kimbilo satta bhariyāya kodhanā sīmu. Kimilaɱ satta pacalā mettā bhariyā kodhekādasāti machasaɱ

[BJT Page 426]
[page 099]

2. Mahāvaggo
7. 2. 2. 1
(Hirottappa suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

12. Hirottappe bhikkhave, asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaɱvaro. Indriyasaɱvare asati indriyasaɱvaravipannassa hatūpanisaɱ hoti sīlaɱ. Sīle asati1 sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammā samādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaɱ hoti yathābhūtaɱ ñāṇadassanaɱ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikāpi na pāripūriɱ gacchati, tacopi pheggupi sāropi na pāripūriɱ gacchati, evameva kho bhikkhave, hirottappe asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaɱvaro. Indriyasaɱvare asati indriyasaɱvaravipannassa hatūpanisaɱ hoti sīlaɱ. Sīle asati1 sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammā samādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaɱ hoti yathābhūtaɱ ñāṇadassanaɱ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

Hirottappe bhikkhave sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaɱvaro, indriyasaɱvare sati indriyasaɱvarasampannassa upanisasampannaɱ hoti sīlaɱ, sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikāpi pāripūriɱ gacchati, tacopi pheggupi sāropi pāripūriɱ gacchati, evameva kho bhikkhave, hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaɱvaro indriyasaɱvaresati indriyasaɱvarasampannassa upanisasampannaɱ hoti sīlaɱ, sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassananti.
[page 100]

7. 2. 2. 2.
(Sattasuriyuggamana suttaɱ)

13. Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:
1. Sīlesu asati sīmu.

[BJT Page 428]

Aniccā bhikkhave, saŋkhārā, addhuvā bhikkhave, saŋkhārā, anassāsikā bhikkhave, saŋkhārā. Yāvañcidaɱ bhikkhave, alameva sabbasaŋkhāresu nibbindituɱ, alaɱ virajjituɱ, alaɱ vimuccituɱ.

Sineru bhikkhave, pabbatarājā caturāsīti yojanasahassāni āyāmena, caturāsītiyo janasahassāni vitthārena, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāḷho caturāsitiyojanasahassāni mahāsamuddā accuggato.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaɱ bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni devo na vassati. Deve kho pana bhikkhave, avassante ye kecime bījagāmabhūtagāmā osadhitiṇavanaspatayo1 te ussussanti visussanti visussanti na bhavanti.

Evaɱ aniccā bhikkhave, saŋkhārā, evaɱ addhuvā bhikkhave, saŋkhārā, evaɱ anassāsikā bhikkhave, saŋkhārā. Yāvañcidaɱ bhikkhave, alameva sabba saŋkhāresu nibbindituɱ, alaɱ virajjituɱ, alaɱ vimuccituɱ.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena dutiyo suriyo pātubhavati. Dutiyassa bhikkhave, suriyassa pātubhāvā yā tā kunnadiyo2 kussubbhā3 tā ussussanti, visussanti, na bhavanti.

[page 101]
Evaɱ aniccā bhikkhave saŋkhārā, evaɱ addhuvā bhikkhave saŋkhārā, evaɱ anassāsikā bhikkhave saŋkhārā. Yāvañcidaɱ bhikkhave alameva sabba saŋkhāresu nibbindituɱ alaɱ virajjituɱ. Alaɱ vimuccituɱ.

Hoti kho so bhikkhave samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tatiyo suriyo pātubhavati. Tatiyassa bhikkhave suriyassa pātubhāvā yā kāci mahānadiyo seyyathīdaɱ: gaŋgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tā ussussanti visussanti na bhavanti.

Evaɱ aniccā bhikkhave, saŋkhārā, evaɱ addhuvā bhikkhave saŋkhārā, evaɱ anassāsikā bhikkhave, saŋkhārā. Yāvañcidaɱ bhikkhave, alameva sabbasaŋkhāresu nibbindituɱ, alaɱ virajjituɱ, alaɱ vimuccituɱ.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena catuttho suriyo pātubhavati. Catutthassa bhikkhave, suriyassa pātubhāvā ye te mahāsarā yato imā mahānadiyo sambhavantī4, seyyathīdaɱ: anotattaɱ, sīhapapātaɱ rathakāraɱ, kaṇṇamuṇḍaɱ, kuṇālaɱ, chaddantaɱ mandākinī. 5 Tā ussussanti visussanti. Na bhavanti.

Evaɱ aniccā bhikkhave, saŋkhārā, evaɱ addhuvā bhikkhave saŋkhārā, evaɱ anassāsikā bhikkhave, saŋkhārā. Yāvañcidaɱ bhikkhave, alameva sabbasaŋkhāresu nibbindituɱ, alaɱ virajjituɱ, alaɱ vimuccituɱ.

1. Osadhītiṇavanappatayo machasaɱ 2. Yā kāci kunnadiyo machasaɱ 3. Kusobbhā machasaɱ 4. Pavattanti machasaɱ 5. Mandākīniyā machasaɱ

[BJT Page 430]

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena pañcamo suriyo pātubhavati. Pañcamassa bhikkhave, suriyassa pātubhāvā yojanasatikānipī mahāsamudde udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, tiyojana satikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, catutthayojana satikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, vvvpaɱcamayojana satikānipi mahā samudde udakāni ogacchanti ṣaḍvvvyojana satikānipi mahā samudde udakāni ogacchanti, sattayojana satikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, sattatālampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, chatālampi pañcatālampi catutālampi titālampi dvitālampi [page 102] tālamattampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, sattaporisampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, chaporisamipi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, pañcaporisampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, catuporisampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, tiporisampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, dviporisampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, tāla porisampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, aḍḍhaporisamattampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, kaṭīmattampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, jaṇṇukāmattampi mahāsamudde udakaɱ saṇṭhāti, gopphakamattampi mahāsamudda udakaɱ saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante tattha tattha gopadesu udakāni ṭhitāni honti, evameva kho bhikkhave, tattha tattha gopadamattāni mahāsamudde udakāni ṭhitāni hontī. Pañcamassa bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā aŋgulapabbatemanamattampi1 mahā samudde udakaɱ na hoti.

Evaɱ aniccā bhikkhave saɱkhārā, evaɱ addhuvā bhikkhave saŋkhārā, evaɱ anassāsikā bhikkhave saŋkhārā, yāvañcidaɱ bhikkhave, alameva sabbasaŋkhāresu nibbindituɱ, alaɱ virajjituɱ, alaɱ vimuccituɱ.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena chaṭṭho suriyo pātubhavati. Chaṭṭhassa bhikkhave suriyassa pātubhāvā ayañca mahāpaṭhavī sineru ca pabbatarājā dhūpāyanti sandhūpāyanti sampadhūpāyanti. Seyyathāpi bhikkhave, kumbhakārapāko ālimpito2 paṭhamaɱ paṭhamaɱ dhūpeti sandhūpeti sampadhūpeti. 3 Evameva kho bhikkhave, chaṭṭhassa suriyassa pātubhāvā ayañca mahāpaṭhavi sineru ca pabbatarājā dhūpāyanti sandhūpāyanti4 sampadhūpāyanti.

Evaɱ aniccā bhikkhave saŋkhārā, evaɱ addhuvā bhikkhave saŋkhārā, evaɱ anassāsikā bhikkhave saŋkhārā, yāvañcidaɱ bhikkhave, alameva sabbasaŋkhāresu nibbindituɱ, alaɱ virajjituɱ, alaɱ vimuccituɱ.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaɱ kadāci karahaci dighassa addhuno accayena sattamo suriyo pātubhavati. [page 103] sattamassa bhikkhave suriyassa pātubhāvā ayañca mahāpaṭhavī sineru ca pabbatarājā ādippanti, pajjalanti, ekajālā bhavanti. Imissā ca bhikkhave, mahāpaṭhaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaɱ ḍayhamānānaɱ aggi vātena khittā yāva brahmalokāpi gacchanti. 5

1. Aŋgulipabbamattampi machasaɱ 2. Ālepito machasaɱ, 3. Dhūmeti. Sandhūmeti, sampadhūmeti machasaɱ. 4. Dhūmāyati, sādhumāyati, sampadhūmāyati macha:saɱ 5. Gacchatimachasaɱ

[BJT Page 432]

Sinerussa ca bhikkhave, pabbatarājassa jhāyamānassa ḍayhamānassa vinassamānassa mahatā tejokhandhena abhibhūtassa yojanasatikānipi kūṭāni palujjanti, dviyojanasatikānipi kūṭāni palujjanti, tiyojanasatikānipi kūṭāni palujjanti, catuyojanasatikānipi kūṭāni palujjanti, pañcayojanasatikānipi kuṭāni palujjanti.

Imissā ca bhikkhave, mahāpaṭhaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaɱ ḍayhamānānaɱ neva chārikā paññāyati1 na masī seyyathāpi bhikkhave, sappissa vā telassa vā jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi, evameva kho bhikkhave, imissā ca mahā paṭhaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaɱ ḍayhamānānaɱ neva chārikā paññāyati na masī.

Evaɱ aniccā bhikkhave saŋkhārā, evaɱ addhuvā bhikkhave saŋkhārā, evaɱ anassāsikā bhikkhave, saŋkhārā. Yāvañcidaɱ bhikkhave alameva sabbasaŋkhāresu nibbindituɱ, alaɱ virajjituɱ, alaɱ vimuccituɱ.

Tatra bhikkhave, ko mantā, ko saddhātā ayañca mahāpaṭhavi sineru ca pabbatarājā ḍayhissanti, vinassissanti, na bhavissantiti aññatra diṭṭhapadehi.

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana bhikkhave, [page 104] satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Sunetto bhikkhave satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya dhammaɱ deseti. Ye kho pana bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājāniɱsu, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ brahmalokaɱ upapajjiɱsu. 2 Ye na sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājānīɱsu. Te kāyassa bhedā parammaraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjiɱsu. 2 Appekacce nimmānaratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjiɱsu. 2 Appekacce tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjiɱsu. Appekacce yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjiɱsu. Appekacce tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjiɱsu appekacce cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjiɱsu. Appekacce khattiyamahāsālānaɱ sahavyataɱ upajjiɱsu. Appekacce brāhmaṇamahāsālānaɱ sahavyataɱ upapajjiɱsu. Appekacce gahapatimahāsālānaɱ sahavyataɱ upapajjiɱsu.

Atha kho bhikkhave sunettassa satthuno etadahosi. Na kho panetaɱ patirūpaɱ yohaɱ sāvakānaɱ samasamagatiyo3 assaɱ abhisamparāyaɱ yannūnāhaɱ uttariɱ mettaɱ4 bhāveyyantī. Atha kho bhikkhave, sunetto satthā sattavassāni mettaɱ cittaɱ bhāvesi. Sattavassāni mettaɱ cittaɱ bhāvetvā sattasaɱvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaɱ lokaɱ punarāgamāsi. Saɱvaṭṭamāne sudaɱ [page 105] bhikkhave, loke ābhassarūpago hoti, vivaṭṭamāne loke suññaɱ brahmavimānaɱ upapajjati.

1. Paññāyanti sīmu. 2. Uppajjiɱsuɱ sīmu. 3. Samagatiyo katthaci 4. Uttarimettaɱ machasaɱ, syā

[BJT Page 434]

Tatra sudaɱ bhikkhave, brahmā hoti mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavatti. Chattiɱsakkhattuɱ kho pana bhikkhave, sakko ahosi devānamindo. Anekasatakkhattuɱ rājā ahosi cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Parosahassaɱ kho panassa puttā ahesuɱ surā vīraŋgarūpā parasenappamaddanā. So imaɱ paṭhaviɱ sāgarapariyantaɱ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi.

So hi nāma bhikkhave, sunetto satthā evaɱ dīghāyuko samāno evaɱ ciraṭṭhitiko aparimutto ahosi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Aparimutto dukkhasmāti vadāmi.

Taɱ kissa hetu. Catunnaɱ dhammānaɱ ananubodhā appaṭivedhā. Katamesaɱ catunnaɱ: ariyassa sīlassa ananubodhā appaṭivedhā, ariyassa samādhissa, ariyāya paññāya, ariyāya vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā.

Tayidaɱ bhikkhave ariyaɱ sīlaɱ anubuddhaɱ paṭividdhaɱ, ariyo samādhi anubuddho paṭividdho, ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā, 1 ariyā vimuttī anubuddhā2 paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthidāni punabbhavoti. [page 106] idamavoca bhagavā, idaɱ vatvā sugato athāparaɱ etadavoca satthā:

77. Sīlaɱ samādhi paññā ca vimutti ca anuttarā,
Anubuddhā ime dhammā gotamena yasassinā.

78. Iti buddho abhiññāya dhammamakkhāsi bhikkhūnaɱ,
Dukkhassantakaro satthā cakkhumā parinibbuto

7. 2. 2. 3
(Nagarūpama suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

14. Yato kho bhikkhave, rañño paccantimaɱ nagaraɱ sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataɱ2 hoti, catunnañca āhārānaɱ nikāmalābhi hoti akicchalābhī akasiralābhī. Idaɱ vuccati bhikkhave rañño paccantimaɱ nagaraɱ akaraṇīyaɱ bāhirehi paccatthikehi paccāmittehi.

1. Ariyassasamādhissa ananubodhā appaṭivedhā ariyāya paññāya ananubodhā appavaṭivedhā machasaɱ 2. Anubodhā machasaɱ 3. Suparikkhittaɱ katthaci, parikkhittaɱ aṭṭhakathā, suparikhataɱ sīmu.

[BJT Page 436]

Katamehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataɱ hoti:

(1) Idha bhikkhave, rañño paccantime nagare esikā hoti gambhīranemā sunikhātā acalā asampavedhī. Iminā paṭhamena nagaraparikkhārena suparikkhataɱ hoti rañño paccantimaɱ nagaraɱ abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya.

(2) Punacaparaɱ bhikkhave, rañño paccantime nagare parikhā khatā hoti gambhirā ceva vitthatā ca. Iminā dutiyena nagara parikkhārena suparikkhataɱ hoti rañño paccantimaɱ nagaraɱ abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya.

[page 107]
(3) Punacaparaɱ bhikkhave, rañño paccantime nagare anupariyāya patho hoti ucco ceva vitthato ca. Iminā tatiyena nagara parikkhārena sūparikkhataɱ hoti rañño paccantimaɱ nagaraɱ abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya.

(4) Punacaparaɱ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuɱ āvudhaɱ sannicitaɱ hoti salākaɱ ceva jevaniyañca. Iminā catutthena nagaraparikkhārena suparikkhataɱ hoti rañño paccantimaɱ nagaraɱ abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya.

(5) Punacaparaɱ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahu balakāyo paṭivasati seyyathīdaɱ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyīkā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā surā papphālikā. Cammayodhino dāsakaputtā. Iminā pañcamena nagaraparikkhārena suparikkhataɱ hoti rañño paccantimaɱ nagaraɱ abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya.

(6) Punaca paraɱ bhikkhave, rañño paccantime nagare dovāriko hoti paṇḍito vyatto medhāvi aññātānaɱ nivāretā ñātānaɱ pavesetā. Iminā chaṭṭhena nagaraparikkhārena suparikkhataɱ hoti rañño paccantimaɱ nagaraɱ abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya.

(7) Punacaparaɱ bhikkhave, rañño paccantime nagare pākāro hoti ucco ceva vitthato ca vāsanalepanasampanno ca. Iminā sattamena nagaraparikkhārena suparikkhataɱ hoti rañño paccantimaɱ nagaraɱ abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya.

[page 108]
Imehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataɱ hoti.

Katamesaɱ catunnaɱ āhārānaɱ nikāmalābhi hoti akicchalābhī akasiralābhī:

(1) Idha bhikkhave rañño paccantime nagare bahuɱ tiṇakaṭṭhodakaɱ santicitaɱ hoti abbhantarānaɱ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaɱ paṭighātāya.

1. Jevanikañcasīmu. Machasaɱ.

[BJT Page 438]

(2) Punacaparaɱ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuɱ sāliyavakaɱ sannicitaɱ hoti abbhantarānaɱ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaɱ paṭighātāya.

(3) Punacaparaɱ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuɱ tilamāsamuggāparannaɱ sannicītaɱ hoti abbhantarānaɱ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaɱ paṭighātā ya.

(4) Punacaparaɱ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuɱ bhesajjaɱ sannicitaɱ hoti seyyathīdaɱ: sappi navanītaɱ telaɱ madhu phāṇitaɱ loṇaɱ abbhantarānaɱ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaɱ paṭighātāya.
Imesaɱ kho bhikkhave, catunnaɱ āhārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
Yato kho bhikkhave, rañño paccantimaɱ nagaraɱ imehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataɱ hoti, imesaɱ catunnaɱ āhārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, idaɱ vuccati bhikkhave, rañño paccantimaɱ nagaraɱ akaraṇīyaɱ bāhirehi paccatthikehi paccāmittehi.

Evameva kho bhikkhave, yato ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, catunnañca [page 109] jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaɱ vuccati bhikkhave, ariyasāvako akaraṇīyo mārassa akaraṇīyo pāpimato.

Katamehi sattahi saddhammehi samannāgato:

(1) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare esikā hoti gambhīranemā sunikhātā acalā asampavedhī abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiɱ itipi so bhagavā arahaɱ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavāti. Saddhesiko bhikkhave, ariyasāvako akusalaɱ pajahati, kusalaɱ bhāveti, sāvajjaɱ pajahati, anavajjaɱ bhāveti, suddhaɱ attānaɱ pariharati. Iminā paṭhamena saddhammena samannāgato hoti.

(2) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare parikhā hoti gambhīrā ceva vitthatā ca abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena hirīyati pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā. Hiriparikho1 bhikkhave, ariyasāvako akusalaɱ pajahati, kusalaɱ bhāveti, sāvajjaɱ pajahati, anavajjaɱ bhāveti, suddhaɱ attānaɱ pariharati. Iminā dutiyena saddhammena samannāgato hoti.

1 Hirīparikkho kho machasaɱ.

[BJT Page 440]

(3) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare anupariyāya patho hoti ucco ceva vitthatā ca abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā ottappaparīyāya patho bhikkhave, ariyasāvako akusalaɱ pajahati, kusalaɱ [page 110] bhāveti, sāvajjaɱ pajahati, anavajjaɱ bhāveti, suddhaɱ attānaɱ pariharati. Iminā tatiyena saddhammena samannāgato hoti.

(4) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuɱ āvudhaɱ sannicitaɱ hoti, salākaɱ ceva jevaniyañca abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā kevalaparipuṇṇā parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, kathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Sutāvudho bhikkhave, ariyasāvako akusalaɱ pajahati, kusalaɱ bhāveti, sāvajjaɱ pajahati, anavajjaɱ bhāveti, suddhaɱ attānaɱ pariharati. Iminā catutthena saddhammena samannāgate hoti.

(5) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare bahu balakāyo paṭivasati, seyyathīdaɱ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyikā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Viriyabalakāyo bhikkhave, ariyasāvako akusalaɱ pajahati, kusalaɱ bhāveti, sāvajjaɱ pajahati, anavajjaɱ bhāveti, suddhaɱ attānaɱ pariharati. Iminā pañcamena saddhammena samannāgato hoti.

(6) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare dovāriko hoti paṇḍito viyatto medhāvī aññātānaɱ nivaretā ñātānaɱ pavesetā abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ [page 111] paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Sati dovāriko bhikkhave, ariyasāvako akusalaɱ pajahati, kusalaɱbhāveti, sāvajjaɱ pajahati, anavajjaɱ bhāveti, suddhaɱ attānaɱ pariharati. Iminā chaṭṭhena saddhammena samannāgato hoti.

(7) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare pākāro hoti ucco ceva vitthato ca vāsanalepanasampanno ca abbhantarānaɱ guttiyā bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Paññāvāsanalepanasampanno bhikkhave, ariyasāvako akusalaɱ pajahati, kusalaɱ bhāveti, sāvajjaɱ pajahati, anavajjaɱ bhāveti, suddhaɱ attānaɱ pariharati. Iminā sattamena saddhammena samannāgato hoti.

Imehi sattahi dhammehi samannāgato hoti.

[BJT Page 442]

Katamesaɱ catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī:

(1) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuɱ tiṇakaṭṭhodakaɱ sannicitaɱ hoti abbhantarānaɱ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa.

(2) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare [page 112] bahuɱ sāliyavakaɱ sannicitaɱ hoti abbhantarānaɱ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako citakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱjhānaɱ upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa.

(3) Seyyathāpi bhikkhave rañño paccantime nagare bahuɱ tilamuggamāsāparannaɱ sannicitaɱ hoti abbhantarānaɱ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako pītiyāca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti, yaɱ taɱ ariyā ācīkkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaɱjhānaɱ upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa.

(4) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuɱ bhesajjaɱ sannicitaɱ hoti seyyathīdaɱ: sappi navanītaɱ telaɱ madhu phāṇitaɱ loṇaɱ abbhantarānaɱ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaɱ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa.

Imesaɱ catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

[page 113]
Yato ca kho bhikkhave, ariyasāvako imehi sattahi saddhammehi samannāgato hoti, imesaɱ catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī

Ayaɱ vuccati bhikkhave, ariyasāvako akaraṇīyo mārassa akaraṇīyo pāpimatoti.

[BJT Page 444]
7. 2. 2. 4
(Dhammaññū suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
15. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo hoti dakkhiṇeyyo hoti aɱjalikaraneyyo hoti anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaparovaraññū ca.

(1) Kathañca bhikkhave bhikkhū dhammaññū hoti. Idha bhikkhave, bhikkhū dhammaɱ jānāti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhūtadhammaɱ vedallaɱ. No ce bhikkhave, bhikkhū dhammaɱ jāneyya suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhūtadhammaɱ vedallaɱ nayidha dhammaññuti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhū dhammaɱ jānāti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhūtadhammaɱ vedallaɱ, no ce bhikkhave, bhikkhu dhammaɱ jāneyyati suttaɱ geyya veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhūtadhammaɱ vedallaɱ nayidha dhammaññuti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhū dhammaɱ jānāti suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhūtadhammaɱ vedallaɱ, tasmā bhikkhū dhammaññuti vuccati. Iti dhammaññū.

(2) Atthaññū ca kathaɱ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhu tassa tasseva bhāsitassa atthaɱ jānāti "ayaɱ imassa bhāsitassa attho, ayaɱ imassa bhāsitassa attho"ti. No ce bhikkhave, bhikkhū tassa tasseva bhāsitassa atthaɱ jāneyya" ayaɱ imassa bhāsitassa attho, ayaɱimassa bhāsitassa atthoti" nayidha atthaññūti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhū tassa tasseva bhāsitassa atthaɱ jānāti "ayaɱ imassa bhāsitassa attho, [page 114] ayaɱ imassa bhāsitassa attho"ti. Tasmā atthaññūti vuccati. Iti dhammaññū atthaññū.

(3) Attaññū ca kathaɱ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhu attānaɱ jānāti ettakomhi saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānenāti. No ce bhikkhave, bhikkhu attānaɱ jāneyya ettakomhi saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānenāti, nayidha attaññūti
Vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhu attānaɱ jānāti ettakomhī saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānenāti. Tasmā attaññūti vuccati. Iti dhammaññū atthaññū attaññū.

(4) Mattaññū ca kataɱ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhu mattaɱ jānāti cīvarapiṇḍapātasenāsana gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ paṭiggahaṇāya. No ce bhikkhave, bhikkhū mattaɱ jāneyya cīvarapiṇḍātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ paṭiggahaṇāya. Nayidha mattaññūti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhū mattaɱ jānāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārānaɱ paṭiggahaṇāya, tasmā mattaññūti vuccati. Iti dhammaññū atthaññū, attaññū mattaññū.

1. Puggala paroparaññū machasaɱ

[BJT Page 446]

(5) Kālaññū ca kathaɱ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhū kālaɱ jānāti: ayaɱ kālo uddesassa, ayaɱ kālo paripucchāya, ayaɱ kālo yogassa, ayaɱ kālo paṭisallānāyāti. 1 No ce bhikkhave, bhikkhū kālaɱ jāneyya, ayaɱ kālo uddesassa, ayaɱ kālo paripucchāya, ayaɱ kālo yogassa, ayaɱ kālo paṭisallānāyāti1 nayidha kālaññūti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhu kālaɱ jānāti: ayaɱ kālo uddesassa, ayaɱ kālo paripucchāya, ayaɱ kālo yogassa, ayaɱ kālo paṭisallānāyā, ti 1 tasmā kālaññuti vuccati. Iti dhammaññu atthaññū attaññū mattaññū kālaññū.

(6) Parisaññū ca kathaɱ hoti. Idha bhikkhave bhikkhu parisaɱ jānāti: ayaɱ khattiyaparisā, ayaɱ brāhmaṇa parisā, ayaɱ gahapatiparisā, ayaɱ samaṇaparisā, tattha evaɱ upasaŋkamitabbaɱ, evaɱ [page 115] ṭhātabbaɱ, evaɱ kattabbaɱ, evaɱ nisīditabbaɱ, evaɱ bhāsitabbaɱ, evaɱ tuṇhībhavitabbanti. No ce bhikkhave, bhikkhū parisaɱ jāneyya: ayaɱ khattiyaparisā, ayaɱ brāhmaṇaparisā, ayaɱ gahapati parisā, ayaɱ samaṇaparisā, tattha evaɱ upasaŋkamitabbaɱ, evaɱ ṭhātabbaɱ, evaɱ kattabbaɱ, evaɱ nisīditabbaɱ, evaɱ bhāsitabbaɱ, evaɱ tuṇhībhavitabbanti. Nayidha parisaññūti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhu parisaɱ jānāti: ayaɱ khattiyaparisā, ayaɱ brāhmaṇaparisā ayaɱ gahapatiparisā, ayaɱ samaṇaparisā, tattha evaɱ upasaŋkamitabbaɱ, evaɱ ṭhātabbaɱ, evaɱ kattabbaɱ, evaɱ nisīditabbaɱ, evaɱ bhāsitabbaɱ, evaɱ tuṇhībhavitabbanti. Tasmā parisañuñūti cuccati. Iti dhammaññū atthaññū attaññū mattaññū kālaññū parisaññū.

(7) Puggalaparovaraññū ca2 kathaɱ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā honti. Dve puggalā: eko ariyānaɱ dassanakāmo, eko ariyānaɱ na dassanakāmo. Yvāyaɱ puggalo ariyānaɱ na dassanakāmo evaɱ so tenaŋgena3 gārayho. Yvāyaɱ puggalo ariyānaɱ dassanakāmo evaɱ so tenaŋgena3 pāsaɱso.

Dve puggalā ariyānaɱ dassanakāmā: eko saddhammaɱ sotukāmo, eko saddhammaɱ na sotukāmo. Yvāyaɱ puggalo saddhammaɱ na sotukāmo, evaɱ so tenaŋgena3 gārayho. Yvāyaɱ puggalo saddhammaɱ sotukāmo, evaɱ so tenaŋgena3 pāsaɱso.
Dve puggalā saddhammaɱ sotukāmā: eko ohitasoto dhammaɱ suṇāti, eko anohitasoto dhammaɱ suṇāti. Yvāyaɱ puggalo anohitasoto dhammaɱ suṇāti, evaɱ so tenaŋgena gārayho, yvāyaɱ puggalo [page 116] ohitasoto dhammaɱ suṇāti, evaɱ so tenaŋgena pāsaɱso.

1. Paṭisallānassāti machasaɱ 2. Puggalaparoparaññūca machasaɱ 3. Tena tena sīmu.

[BJT Page 448]

Dve puggalā ohitasotā dhammaɱ suṇanti: eko sutvā dhammaɱ dhāreti, eko sutvā dhammaɱ na dhāreti. Yvāyaɱ puggalo sutvā dhammaɱ na dhāreti, evaɱ so tenaŋgena1 gārayho, yvāyaɱ puggalo sutvā dhammaɱ dhāreti, evaɱ so tenaŋgena1 pāsaɱso.

Dve puggalā sutvā dhammā dhārenti: eko dhatānaɱ dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhati, eko dhatānaɱ dhammānaɱ atthaɱ na upaparikkhati. Yvāyaɱ puggalo dhatānaɱ dhammānaɱ atthaɱ na upaparikkhati, evaɱ so. Tenaŋgena1 gārayho. Yvāyaɱ puggalo dhatānaɱ dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhati, evaɱ so tenaŋgena1 pāsaɱso.

Dve puggalā dhatānaɱ dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhanti: eko atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno, eko na atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno. Yvāyaɱ puggalo na atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno, evaɱ so tenaŋgena1 gārayho. Yvāyaɱ puggalo atthamaññāya dhammaññāya dhammānudhammapaṭipanno, evaɱ so tenaŋgena1 pāsaɱso.

Dve puggalā atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipannā. Eko attahitāya paṭipanno no parahitāya. Eko attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca. Yvāyaɱ puggalo attahitāya paṭipanno no parahitāya, evaɱ so tenaŋgena1 gārayho,
Yvāyaɱ puggalo attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca, evaɱ so tenaŋgena1 pāsaɱso.

Evaɱ kho bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā honti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhū puggalaparovaraññū hoti.

[page 117]
Imehi kho bhikkhave sattahi saddhammehi samannāgato bhikkhū āhuneyyo hoti pāhuneyyo hoti dakkhiṇeyyo hoti añjalikaraṇīyo hoti anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

7. 2. 2. 5
(Pāricchattaka suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

16. Yasmiɱ bhikkhave samaye devānaɱ tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso hoti. Attamanā bhikkhave devā tāvatiɱsā tasmiɱ samaye honti: "paṇḍupalāsodāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva dāni sannapalāso2 bhavissatī, ti.
Yasmiɱ bhikkhave, samaye devānaɱ tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro sannapalāso hoti, attamanā bhikkhave devā tāvatiɱsā tasmiɱ samaye honti: sannapalāsodāni pāricchattako koviḷāro na cirassevadāni jālakajāto bhavissatī, ti.

1. Tena tena machasaɱ, 2 pannapalāso machasaɱ

[BJT Page 450]

Yasmiɱ bhikkhave samaye devānaɱ tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro jālakajāto hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiɱsā tasmiɱ samaye honti jālakajātodāni pāricchattako koviḷāro, na cirassevadāni khārakajāto bhavissatīti.

Yasmiɱ bhikkhave, samaye devānaɱ tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro khārakajāto hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiɱsā tasmiɱ samaye honti khārakajātodāni pāricchattako koviḷāro na cirassevadāni kuḍumalakajāto1 bhavissatīti.

Yasmiɱ bhikkhave samaye devānaɱ tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro kuḍumalakajāto hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiɱsā tasmiɱ samaye honti kuḍumalakajātodāni pāricchattako koviḷāro, na cirassevadāni [page 118] kokāsakajāto bhavissatī, ti.

Yasmiɱ bhikkhave, samaye devānaɱ tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro kokāsakajāto hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiɱsā honti
Kokāsakajātodāni pāricchattako koviḷāro na cirassevadāni sabbapāliphullo3 bhavissatīti.

Yasmiɱ bhikkhave, samaye devānaɱ tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro sabbapāliphullo hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiɱsā pāricchattakassa koviḷārassa mūle dibbe cattāro māse pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaŋgibhūtā parivārenti. Sabbapāliphullassa bhikkhave, pāricchattakassa koviḷārassa samantā paññāsa yojanāni ābhāya phūṭaɱ hoti, anuvātaɱ yojanasataɱ gandho gacchati. Ayamanubhāvo pāricchattakassa koviḷārassa.

(1) Evameva kho bhikkhave, yasmiɱ samaye ariyasāvako agārasmā anagāriyaɱ pabbajjāya ceteti, paṇḍupalāso bhikkhave, ariyasāvako tasmiɱ samaye hoti devānaɱva tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro.

(2) Yasmiɱ bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti, sannapalāso bhikkhave tasmiɱ samaye ariyasāvako hoti devānaɱva tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro.
(3) Yasmiɱ bhikkhave, samaye ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱjhānaɱ upasampajja viharati, jālakajāto bhikkhave, ariyasāvako tasmiɱ samaye hoti devānaɱva tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro.

(4) Yasmiɱ bhikkhave samaye ariyasāvako vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱjhānaɱ upasampajja viharati, khārakajāto bhikkhave, ariyasāvako tasmiɱ samaye hoti devānaɱva tavatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro.

1. Kuṭumalaka jāto machasaɱ 2. Korakajāto machasaɱ 3. Sabba phālithulelā machasaɱ

[BJT Page 452]

(5) Yasmiɱ bhikkhave, [page 119] samaye ariyasāvako pītiyā ca virāgāupekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yaɱ taɱ ariyā ācikkhantī: upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaɱjhānaɱ upasampajja viharati. Kuḍumalakajāto bhikkhave, ariyasāvako tasmiɱ samaye hoti devānaɱva tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro.

(6) Yasmiɱ bhikkhave, samaye ariyasāvako sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, kokāsakajāto bhikkhave ariyasāvako tasmiɱ samaye hoti devānaɱva tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro.

(7) Yasmiɱ bhikkhave, samaye ariyasāvako āsavānaɱ khayā ānāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, sabbapāliphullo bhikkhave, ariyasāvako tasmiɱ samaye hoti devānaɱva tāvatiɱsānaɱ pāricchattako koviḷāro.

Tasmiɱ bhikkhave, samaye bhummā devā saddamanussāventi "eso itthannāmo āyasmā itthinnāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamāvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī"ti bhummānaɱ devānaɱ saddaɱ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāventi

Eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti cātummahārājikānaɱ devānaɱ saddaɱ sutvā tāvatiɱsā devā saddamanussāventi eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhi vihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti

Tāvatiɱsānaɱ devānaɱ saddaɱ sutvā yāmā devāsaddamanussāventi eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato
Saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī
Yāmānaɱ devānaɱ saddaɱ sutvā tusitā devā saddamanussāventi eso itthannāmo āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti

Tusitānaɱ devānaɱ saddaɱ sutvā nimmānaratī devā saddamanussāventi, eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti

Nimmānaratīnaɱ devānaɱ saddaɱ sutvā paranimmitavasavattī devā saddamanussāventi eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti

Paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ saddaɱ sutvā brahmakāyikā devā saddamanussāventi eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchitvā upasampajja viharatīti.

[page 120]
Itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo1 abbhuggacchati. Ayamanubhāvo khīṇāsavassa bhikkhunoti.

7. 2. 2. 6
(Sakkāragarukāra suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

17. Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa patisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: kinnu kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyyā, ti.

1. Sādhukārasadedā aṭṭhakathā.

[BJT Page 454]

Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: " satthāraɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya, kusalaɱ bhāveyya. Dhammaɱ kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya saŋghaɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya, kusalaɱ bhāveyya. Sikkhaɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya, kusalaɱ bhāveyya. Samādhiɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya. Appamādaɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya, kusalaɱ bhāveyya. Paṭisanthāraɱ kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya, kusalaɱ bhāveyyāti.

Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahesi: " ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaɱ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaɱ, evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddha saŋkhatatarā ca. " Seyyathāpi nāma puriso suvaṇṇanikkhaɱ adhigaccheyya parisuddhaɱ pariyodātaɱ, tassa evamassa: ayaɱ kho me suvaṇṇanikkho parisuddho parayodāto, yannūnāhaɱ imaɱ suvaṇṇanikkhaɱ gantvā kammārānaɱ dasseyyaɱ, evameva ayaɱ sūvaṇṇanikkho kammāragato parisuddho ceva bhavissati parisuddhasaŋkhattaro cāti, evamme ime dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaɱ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaɱ, evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaŋkhatatarā cāti.

Atha kho [page 121] āyasmā sāriputto sāyanhasamayaɱ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaɱ etadavoca:

Idha mayhaɱ bhante, rahogatassa patisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: "kinnu kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto, akusalaɱ pajaheyya, kusalaɱ bhāveyyā"ti. Tassa mayhaɱ bhante etadahosi:

" Satthāraɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatva upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, dhammaɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, saŋghaɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, sikkhaɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, samādhiɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, appamādaɱ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā unissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, paṭisanthāraɱ kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyyāti.

Tassa mayhaɱ bhante, etadahosi. "Ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaɱ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaɱ, evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaŋkhatatarā ca. "

Seyyathāpi nāma puriso suvaṇṇanikkhaɱ adhigaccheyya, parisuddhaɱ pariyodātaɱ, tassa evamassa: ayaɱ kho me suvaṇṇanikkho, parisuddho pariyodāto, yannūnāhaɱ imaɱ suvaṇṇanikkhaɱ gantvā kammārānaɱ dasseyyaɱ evamme ayaɱ suvaṇṇanikkho kammāragato parisuddho ceva bhavissati parisuddhasaŋkhatataro cāti, evamme ime dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaɱ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaɱ, evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti [page 122] parisuddhasaŋkhatatarā cāti.

[BJT Page 456]

Sādhu sāriputta, satthāraɱ kho sāriputta, bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, dhammaɱ kho sāriputta, bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, saŋghaɱ kho sāriputta, bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, sikkhaɱ kho sāriputta, bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, samādhiɱ kho sāriputta bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissā viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, appamādaɱ kho sāriputta, bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyya, paṭisanthāraɱ kho sāriputta, bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaɱ pajaheyya kusalaɱ bhāveyyāti.

Evaɱ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaɱ etadavoca: imassa kho ahaɱ bhante bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi:

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so bhante, bhikkhū satthari agāravo dhammepi so agāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjatī. Yo so bhante bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saŋghepi so agāravo:

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saŋgho agāravo sikkhāya sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Yo so bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe, agāravo sikkhāyapi so agāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe āravo sikkhāya agāravo samādhismiɱ sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Yo so bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismimpi so agāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiɱ agāravo appamāde sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

[BJT Page 458]

Yo so bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiɱ [page 123] agāravo appamādepi so agāravo.

So vata bhante bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiɱ agāravo appamāde agāravo paṭisanthāre sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Yo so vata bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiɱ agāravo appamāde agāravo paṭisanthārepi so agāravo.
So vata bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhammepi so sagāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati, yo so bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo, saŋghepi so sagāravo.

So vata bhante bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāyapi so sagāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱ agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱpi so sagāravo.

So vata bhante, [page 124] bhikkhū satthari sagāravo. Dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱ sagāravo appamāde agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

[BJT Page 460]

Yo so bhante bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo, samādhismiɱ sagāravo appamādepi so sagāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthāre agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Yo so bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravoti.

Imassa kho ahaɱ bhante, bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi. Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaɱ sāriputta, imassa mayā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāsi.

So vata sāriputta, bhikkhū satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.
Yo so sāriputta, bhikkhū satthari agāravo dhammepi so agāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati so vata sāriputta bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saŋghepi so agāravo.

So vata sāriputta, bhikkhū satthari agāravo. Dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

So vata sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāyapi so agāravo.
So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiɱ sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiɱpi so agāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiɱ agāravo appamāde sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiɱ agāravo appamāde so agāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiɱ agāravo appamāde agāravo paṭisanthāre sagāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saŋghe agāravo sikkhāya agāravo, samādhismiɱ agāravo appamāde agāravo paṭisanthārepi so agāravo.

So vata sāriputta, bhikkhū satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo.

[page 125]
So vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati so vata sāriputta bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghepi so sagāravo.

So vata sāriputta, bhikkhū satthari sagāravo. Dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati.

So vata sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāyapi so sagāravo.
Saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱ agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱpi so sagāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱ sagāravo appamāde agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱ sagāravo appamāde so sagāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiɱ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthāre agāravo bhavissatīti netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme sagāravo saŋghe sagāravo sikkhāya sagāravo, samādhismiɱ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravo.

Imassa kho sāriputta, saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena attho daṭṭhabboti.

[BJT Page 462]

7. 2. 2. 7
(Bhāvanānuyutta suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

18. Bhāvanaɱ ananuyuttassa bhikkhave bhikkhuno viharato kiñcāpi evaɱ icchā uppajjeyya: aho vata me anupādāya āsavehi cittaɱ vimucceyyā, ti. Atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaɱ vimuccati. Taɱ kissa hetu: abhāvitattātissa vacanīyaɱ. Kissa abhāvitattā: catunnaɱ satipaṭṭhānānaɱ, catunnaɱ sammappadhānānaɱ, catunnaɱ iddhipādānaɱ, pañcannaɱ indriyānaɱ, pañcannaɱ balānaɱ, sattannaɱ bojjhaŋgānaɱ, ariyassa aṭṭhaŋgikassa maggassa.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā na sammā adhisayitāni na sammā pariseditāni na sammā paribhāvitāni. [page 126] kiñcāpi tassā kukkuṭiyā evaɱ icchā uppajjeyya: "aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaɱ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyunti. "

Atha kho abhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaɱ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituɱ. Taɱ kissa hetu: tathā hi bhikkhave kukkuṭiyā aṇḍāni na sammā adhisayitāni na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni, evameva kho bhikkhave bhāvanaɱ ananuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi evaɱ icchā uppajjeyya: aho vata me anupādāya āsavehi cittaɱ vimucceyyāti. Atha khavassa neva anupādāya āsavehi cittaɱ vimuccati. Taɱ kissa hetu:abhāvitattātissa vacanīyaɱ. Kissa abhāvitattā: catunnaɱ satipaṭṭhānānaɱ, catunnaɱ sammappadhānānaɱ, catunnaɱ iddhipādānaɱ, pañcannaɱ indriyānaɱ, pañcannaɱ balānaɱ, sattannaɱ bojjhaŋgānaɱ, ariyassa aṭṭhaŋgikassa maggassa.

Bhāvanaɱ anuyuttassa bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaɱ icchā uppajjeyya: aho vata me anupādāya āsavehi cittaɱ vimucceyyāti, atha khvassa anupādāya āsavehi cittaɱ vimuccati. Taɱ kissa hetu: bhāvitattātissa vacanīyaɱ. Kissa bhāvitattā: catunnaɱ satipaṭṭhānānaɱ, catunnaɱ sammappadhānānaɱ, catunnaɱ iddhipādānaɱ, pañcannaɱ indriyānaɱ, pañcannaɱ balānaɱ, sattannaɱ bojjhaŋgānaɱ, ariyassa aṭṭhaŋgikassa maggassa.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaɱ icchā uppajjeyya: "aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaɱ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyunti. "Atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaɱ
Padāletvā sotthinā abhinibbhijjituɱ. Taɱ kissa hetu: tathāhi bhikkhave kukkuṭiyā aṇḍāni sammā adhisayitāni sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni,

[BJT Page 464]

Evameva kho bhikkhave bhāvanaɱ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaɱ icchā uppajjeyya: [page 127] aho vata me anupādāya āsavehi cittaɱ vimucceyyāti. Atha khvassa anupādāya āsavehi cittaɱ vimuccati. Taɱ kissa hetu: bhāvitattātissa vacanīyaɱ. Kissa bhāvitattā: catunnaɱ satipaṭṭhānānaɱ, catunnaɱ sammappadhānānaɱ, catunnaɱ iddhipādānaɱ, pañcannaɱ indriyānaɱ, pañcannaɱ balānaɱ, sattannaɱ bojjhaŋgānaɱ, ariyassa aṭṭhaŋgikassa maggassa.

Seyyathāpi bhikkhave, palagaṇḍassa1vā palagaṇḍantevāsikassa2 vā dissanteva vāsijaṭe aŋgulipadāni dissati aŋguṭṭhapadaɱ. 3 No ca khvāssa evaɱ ñāṇaɱ hoti: ettakaɱ vā me ajja vāsijaṭassa khīṇaɱ, ettakaɱ hīyyo, ettakaɱ pareti. Atha khvāssa khīṇe khīṇantveva ñāṇaɱ hoti. Evameva kho bhikkhave, bhāvanaɱ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaɱ ñāṇaɱ hoti: ettakaɱ vā me ajja āsavānaɱ khīṇaɱ, ettakaɱ vā bhiyyo, ettakaɱ vā pareti. Atha khavāssa khīṇe khīṇantveva ñāṇaɱ hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabaddhāya chammāsāni udake pariyādāya hemantikena thale ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena ahippavaṭṭāni appakasireneva paṭippassambhanti putikāni bhavanti, evameva kho bhikkhave, bhāvanaɱ anuyuttassa bhikkhuno viharato appakasireneva saɱyojanāni paṭippassambhanti pūtikānī bhavantīti.

[page 128]
7. 2. 2. 8
( Aggikkhandhopama suttaɱ)
19. Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosalesu cārikaɱ carati mahatā bhikkhu saŋghena saddhiɱ. Addasā kho bhagavā addhānamaggapaṭipanno aññatarasmiɱ padese mahantaɱ aggikkhandhaɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ. Disvāna maggā okkamma aññatarasmiɱ rukkhamūle paññattāsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: passatha no tumhe bhikkhave amuɱ mahantaɱ aggikkhandhaɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtantī. Evaɱ bhante.

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, katamaɱ nu kho varaɱ yaɱ amuɱ mahantaɱ aggikkhandhaɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ āliŋgitvā upanisīdeyyavā upanipajjeyyavā yaɱ vā khattiyakaññaɱ vā brāhmaṇakaññaɱ vā, gahapati kaññaɱ vā mudutaluṇahatthapādiɱ āliŋgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vāti. Etadeva bhante, caraɱ yaɱ khattiyakaññaɱ vā brāhmaṇakaññaɱ vā gahapatikaññaɱ vā mudutaluṇahatthapādiɱ āliŋgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā. Dukkhaɱ hetaɱ bhante, yaɱ amuɱ mahantaɱ aggikkhandhaɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ āliŋgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vāti.

1. Phalagaṇḍassa machasaɱ. Sīmu. 2. Phalagaṇḍintevavāsikassa machasaɱ sīmu.
3. Dissanteva vāsijaṭe dissanti aŋgulipadāni sīmu.

[BJT Page 466]

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaɱ dussīlassa pāpadhammassa asucisaɱkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa anto pūtissa avassutassa kasambujātassa yaɱ amuɱ mahantaɱ aggikkhandhaɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ āliŋgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā. Taɱ kissa hetu: tato nidānaɱ hi so bhikkhave maraṇaɱ [page 129] vā nigaccheyya, maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjeyya. Yañca kho so bhikkhave, dussilo pāpadhammo asucisaŋkassarasamācāro paṭicchanna kammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiññassa antopūti avassuko kasambujāto khattiyakaññaɱ vā brāhmaṇakaññaɱ vā gahapatikaññaɱ vā mudutaluṇahatthapādiɱ āliŋgitvā upanisīdati vā upanipajjati vā taɱ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, katamaɱ nu kho varaɱ yaɱ balavā puriso daḷhāya vālarajjūyā ubho jaŋghā veṭhetvā ghaɱseyya, sā chaviɱ jindeyya, chaviɱ chetvā cammaɱ chindeyya, cammaɱ chetvā maɱsaɱ chindeyya, maɱsaɱ chetvā nahāruɱ chindeyya, nahāruɱ chetvā aṭṭhiɱ chindeyya, aṭṭhiɱ chetvā aṭṭhimiñjaɱ āhacca tiṭṭheyya, yaɱ vā khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇa mahā sālānaɱ vā gahapati mahāsālānaɱ vā abhivādanaɱ sādiyeyyāti. Etadeva bhante, varaɱ yaɱ khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā abhivādanaɱ sādiyeyya. Dukkhaɱ hetaɱ bhante, yaɱ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā, uho chaŋghā veṭhetvā ghaɱseyya, sā chaviɱ chindeyya, chaviɱ chetvā cammaɱ chindeyya, cammaɱ chetvā maɱsaɱ chindeyya, maɱsaɱ chetvā nahāruɱ chindeyya nahāruɱ chetvā aṭṭhiɱ chindeyya, aṭṭhiɱ chetvā aṭṭhimiñjaɱ āhacca tiṭṭheyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaɱ, dussīlassa pāpadhammassa asucisaɱkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa antopūtissa avassutassa kasambujātassa yaɱ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho chaŋghā veṭhetvā ghaɱseyya, sā chaviɱ chindeyya, chaviɱ chetvā cammaɱ chindeyya, cammaɱ chetvā maɱsaɱ chindeyya, maɱsaɱ chetvā nahāruɱ chindeyya, nahāruɱ chetvā aṭṭhiɱ chindeyya, aṭṭhiɱ chetvā aṭṭhimiñjaɱ āhacca tiṭṭheyya. Taɱ kissa hetu: tato nidānaɱ hi so bhikkhave, maraṇaɱ vā nigaccheyya maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjeyya. [page 130] yañca kho so bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaɱkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujāto khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā
Abhivādanaɱ sādiyati. Taɱ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

[BJT Page 468]

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, katamannu kho varaɱ yaɱ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiɱ pahareyya, yaɱ vā khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā añjalikammaɱ sādiyeyyāti. Etadeva bhante varaɱ yaɱ khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā añjalikammaɱ sādiyeyya. Dukkhaɱ hetaɱ bhante, yaɱ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiɱ pahareyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaɱ dussīlassa pāpadhammassa asucisaɱkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa antopūtissa avassutassa kasambujātassa yaɱ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiɱ pahareyya. Taɱ kissa hetu, tatonidānaɱ hi so bhikkhave, maraṇaɱ vā nigaccheyya, maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjeyya. Yaɱ ca kho so bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaɱkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño
Abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujāto khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapati mahāsālanaɱ vā añjalikammaɱ sādiyati, taɱ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, katamaɱ nū kho varaɱ yaɱ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena [page 131] sampajjalitena sajotibhūtena kāyaɱ sampaliveṭheyya, yaɱ vā khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ cīvaraɱ paribhūñjeyyāti. Etadeva bhante, varaɱ yaɱ khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ cīvaraɱ paribhūñjeyya, dukkhaɱ hetaɱ bhante, yaɱ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalite na sajotibhūtena kāyaɱ sampaliveṭheyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassavaraɱ dussīlassa pāpadhammassa asucisaɱkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa antopūtissa avassutassa kasambujātassa yaɱ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaɱ sampaliveṭheyya. Taɱ kissa hetu: tato nidānaɱ hi so bhikkhave, maraṇaɱ vā nigaccheyya maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjeyya. Yaɱ ca kho so bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaɱkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūtī avassuto kasambujāto yaɱ khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā saddhādeyya cīvaraɱ paribhuñjati. Taɱ hi tassa bhikkhave, dīgharattaɱ ahitāya hoti dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

[BJT Page 470]

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, katamannu kho varaɱ:yaɱ balavā puriso tattena ayosaŋkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena mukhaɱ vivaritvā tattaɱ lohagulaɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ mukhe pakkhipeyya, taɱ tassa oṭṭhampi daheyya, mukhampi daheyya, jivhampi daheyya, kaṇṭhampi1 daheyya, urampi [page 132] daheyya, antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaɱ vā khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇa mahāsālānaɱ vā gahapatimahāsalānaɱ vā saddhādeyyaɱ piṇḍapātaɱ paribhūñjeyyāti. Etadeva bhante, varaɱ yaɱ khattiyamahā sālānaɱ vā brāhmaṇa mahāsālānaɱ vā gahapati mahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjeyya. Dukkhaɱ hetaɱ bhante, yaɱ balavā puriso tattena ayosaŋkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena mukhaɱ vivaritvā tattaɱ lohagulaɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ mukhe pakkhipeyya, taɱ tassa oṭṭhampi daheyya, mukhampi daheyya, jivhampi daheyya kaṇṭhampi1 daheyya, urampi daheyya, antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaɱ dussīlassa pāpadhammato asucisaɱkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujātassa yaɱ balavā puriso tattena ayosaŋkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena mukhaɱ vivaritvā tattaɱ lobhagulaɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ mūkhe pakkhipeyya, taɱ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya, jivhampi daheyya, kaṇṭhampi1 daheyya, urampi daheyya antampi antaguṇaɱ ādāya adhobhāgā nikkhameyya. Taɱ kissa hetu: tato nidānaɱ hi so bhikkhave maraṇaɱ vā nigaccheyya maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjeyya. Yañca kho so bhikkhave, dussīlo pāpadhammassato asucisaɱkassamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujāto khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ piṇḍapātaɱ paribhuñjati, taɱ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, katamannukho varaɱ yaɱ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā [page 133] gahetvā tattaɱ ayo mañcaɱ vā ayo pīṭhaɱ vā ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ ahinisīdāpeyya vā ahinipajjāpeyya vā, yaɱ khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ mañcapīṭhaɱ paribhūñjeyyāti. Etadeva bhante, varaɱ yaɱ khattīyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ mañcapīṭhaɱ paribhūñjeyya. Dukkhaɱ hetaɱ bhante, yaɱ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaɱ ayo mañcaɱ vā ayo pīṭhaɱ vā ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ abhinisīdāpeyya vā ahinipajjeyya vā.

1. Kaṇṇampi machasaɱ.

[BJT Page 472]

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaɱ dussīlassa pāpadhammassa asucisaɱkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa antopūtissa avassutassa kasambujātassa yaɱ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaɱ ayo mañcaɱ vā ayo pīṭhaɱ vā ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā yaɱ khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ mañcapīṭhaɱ paribhūñjeyyāti. Etadeva bhante, varaɱ yaɱ khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahā sālānaɱ vā saddhādeyyaɱ mañcapīṭhaɱ paribhuñjeyya. Dukkhaɱ hetaɱ bhante, yaɱ balavā puriso sīsevā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaɱ ayo mañcaɱ vā ayo pīṭhaɱ vā ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ abhinisīdāpeyya vā abhinipajjeyya vā taɱ kissa hetu: tato nidānaɱ hi so bhikkhave, maraṇaɱ vā nigaccheyya maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjeyya. Yañca kho so bhikkhave dussīlo pāpadhammo asucisaɱkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujāto khattīya mahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ va gahapatimahāsālānaɱvā saddhādeyyaɱ mañcapīṭhaɱ paribhūñjati, taɱ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkāya. Kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, katamaɱ nu kho varaɱ yaɱ balavā puriso uddhapādaɱ adhosiraɱ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya, so tattha pheṇuddehakaɱ paccamāno sakimpi uddhaɱ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaɱ gaccheyya. Yaɱ vā khattiyamahā sālānaɱ [page 134] vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā, gahapatimahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ vihāraɱ paribhuñjeyyāti. Etadeva bhante, varaɱ yaɱ khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ vihāraɱ paribhuñjeyya. Dukkhaɱ hetaɱ bhante, yaɱ balavā puriso uddhapādaɱ adhosiraɱ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya, so tattha pheṇuddehakaɱ paccamāno sakimpi uddhaɱ gaccheyya, sakimpi adho gaccheyya, sakimpi tiriyaɱ gaccheyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassavaraɱ dussīlassa pāpadhammassa asucisaɱkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brahmacārīpaṭiññassa antopūtissa avassutassa kasambujātassa yaɱ balavā puriso uddhapādaɱ adhosiraɱ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya, so tattha pheṇuddehakaɱ paccamāno sakimpi tiriyaɱ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya, sakimpi tiriyaɱ gaccheyyāti taɱ kissa hetu: tato nidānaɱ hi so bhikkhave, maraṇaɱ vā nigaccheyya, maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ. Na tveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Yañca kho so bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaɱkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujāto
Khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapati mahāsālānaɱ vā saddhādeyyaɱ vihāraɱ paribhūñjati, taɱ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

[BJT Page 474]

Tasmātiha bhikkhave, evaɱ sikkhitabbaɱ:yesañca mayaɱ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraɱ tesaɱ te kārā mahapphalā bhavissanti, mahānisaɱsā. Amhākaɱ cevāyaɱ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayāti evaɱhi vo bhikkhave, sikkhitabbaɱ. Attatthaɱ vā bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuɱ, paratthaɱ vā bhikkhave sampassamānena [page 135] alameva appamādena sampādetuɱ. Ubhayatthaɱ vā bhikkhave sampassamānena alameva appamādena sampādetunti.

Idamavoca bhagavā. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiɱ bhaññamāne saṭṭimattānaɱ bhikkhūnaɱ uṇhaɱ lohitaɱ mukhato uggañji. Saṭṭhi mattā bhikkhū sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattīɱsu dukkaraɱ bhagavā, sudukkaraɱ bhagavāti. Saṭṭimattānaɱ bhikkhūnaɱ anupādāya āsavehi cittāni vimucciɱsūti.

7. 2. 2. 9
(Sunettasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

20. Bhūtapubbaɱ bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Sunetto nāma satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desesi. Ye kho bhikkhave2 sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desentassa cittāni nappasādesuɱ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjiɱsu. Ye kho pana bhikkhave sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjiɱsu.

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, mūgapakkho nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo. Mūgapakkhassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Mūgapakkho nāma satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desesi. Ye kho bhikkhave2 mūgapakkhassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desentassa cittāni nappasādesuɱ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjiɱsu. Ye kho pana bhikkhave mūgapakkhassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjiɱsu.

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, aranemi nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu
Vītarāgo. Aranemissa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Aranemi nāma satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desesi. Ye kho bhikkhave2 aranemissa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desentassa cittāni nappasādesuɱ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjiɱsu. Ye kho pana bhikkhave aranemissa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjiɱsu.

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, kuddālo nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo. Kuddālassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Kuddālo nāma satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desesi. Ye kho bhikkhave2 kuddālassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desentassa cittāni nappasādesuɱ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjiɱsu. Ye kho pana bhikkhave kuddālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjiɱsu.

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, hatthipālo nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo. Hatthipālassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Hatthipālo nāma satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desesi. Ye kho bhikkhave2 hatthipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desentassa cittāni nappasādesuɱ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjiɱsu. Ye kho pana bhikkhave hatthipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjiɱsu.

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, jotipālo nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo. Jotipālassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Jotipālo nāma satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desesi. Ye kho bhikkhave2 jotipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desentassa cittāni nappasādesuɱ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjiɱsu. Ye kho pana bhikkhave jotipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjiɱsu.

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, arako nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu
Vītarāgo. Arakassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Arako nāma satthā sāvakānaɱ brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desesi. Ye kho bhikkhave2 arakassa satthuno [page 136] brahmalokasahavyatāya1 dhammaɱ desentassa cittāni nappasādesuɱ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjiɱsu. Ye kho pana bhikkhave arakassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaɱ desentassa cittāni pasādesuɱ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjiɱsu.

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave, yo ime satta satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaŋghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuɱ so apuññaɱ pasaveyyāti.

Evaɱ bhante.

1. Brahmaloka sahabyatāya machasaɱ. 2. Ye kho pana bhikkhave machasaɱ,
3. Na pasādesuɱ sīmu.

[BJT Page 476]

Yo kho bhikkhave, ime satta satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaŋghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuɱ so apuññaɱ pasaveyya yo ekaɱ diṭṭhisampannaɱ puggalaɱ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaɱ tato bahutaraɱ apuññaɱ pasavati. Taɱ kissahetu: nāhaɱ bhikkhave, itobahiddhā evarūpiɱ khantiɱ vadāmi, yathā amhaɱ sabrahmacārisu. 1.

Tasmātiha bhikkhave, evaɱ sikkhitabbaɱ: natveva amhaɱ sabrahmacārīsu2 cittāni paduṭṭhāni bhavissantīti. Evaɱ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

7. 2. 2. 10 ( Arakasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

21. Bhūtapubbaɱ bhikkhave, arako nāma satthā ahosi, titthakaro kāmesu vītarāgo: arakassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuɱ. Arako satthā sāvakānaɱ evaɱ dhammaɱ deseti:appakaɱ brāhmaṇā, jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahupāyāsaɱ mantāya3 boddhabbaɱ4 [page 137] kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ. Natthi jātassa amaraṇaɱ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, tiṇagge ussāvabindu suriye uggacchante khippameva paṭivigacchati na ciraṭṭhitikaɱ hoti, evameva kho brāhmaṇā, ussāvabinadupamaɱ jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahūpāyāsaɱ, mantāya boddhabbaɱ. Kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ. Natthi jātassa amaraṇaɱ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, thullaphusitake deve vassante udakabubbūḷaɱ khippameva paṭivigacchati na ciraṭṭhitikaɱ hoti, evameva kho brāhmaṇā, udakabubbūḷupamaɱ jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahūpāyāsaɱ, mantāya boddhabbaɱ. 4 Kattabbaɱ kusalaɱ caritabbaɱ brahmacariyaɱ. Natthi jātassa amaraṇaɱ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, udake daṇḍarāji khīppaɱ yeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti, evameva kho brāhmaṇā, udake daṇḍa rājūpamaɱ jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahūpāyāsaɱ mantāya boddhabbaɱ kattabbaɱ kusalaɱ caritabbaɱ brahmacariyaɱ. : Natthi jātassa amaraṇaɱ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, nadī pabbateyyā dūraŋgamā sīghasotā hārahārīnī natthi so khaṇo vā layo vā muhutto vā yaɱ sātharati, atha kho sā gacchateva vattateva sandateva, evameva kho brāhmaṇā, nadīpabbateyyupamaɱ jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahūpāyāsaɱ, mantāya boddhabbaɱ. Kattabbaɱ kusalaɱ caritabbaɱ brahmacariyaɱ. Natthi jātassa amaraṇaɱ.

1. Yathā maɱ sabrahmarīsuɱ machasaɱ. 2. Nano sabrahmarisu machasaɱ 3. Mantāyaɱ machasaɱ 4. Bodhabbaɱ sīmu.

[BJT Page 478]

Seyyathāpi brāhmaṇā, balavā puriso jivhagge kheḷapiṇḍaɱ saññuhitvā appakasireneva vameyya, evameva kho brāhmaṇā khelapiṇḍūpamaɱ jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahūpāyāsaɱ, mantāya boddhabbaɱ. 4 Kattabbaɱ kusalaɱ caritabbaɱ brahmacariyaɱ. Natthi jātassa amaraṇaɱ

Seyyathāpi brāhmaṇā, divasasaɱtatte [page 138] ayokaṭāhe maɱsapesī pakkhittā khippaɱyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti, evameva kho brāhmaṇā, maɱsapesūpamaɱ jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahūpāyāsaɱ, mantāya boddhabbaɱ. Kattabbaɱ kusalaɱ caritabbaɱ brahmacariyaɱ. Natthi jātassa amaraṇaɱ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, gāvī vajjhā āghātanaɱ nīyamānā yaññadeva pādaɱ uddharati santikeva hoti vadhassa santikeva maraṇassa, evameva kho brāhmaṇa, gāvī vajjhūpamaɱ jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahūpāyāsaɱ mantāya boddhabbaɱ. Kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ, natthi jātassa amaraṇanti.

Tena kho pana bhikkhave samayena manussānaɱ saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇaɱ ahosi. Pañcavassasatikā kumārikā alampateyyā ahosi. Tena kho pana bhikkhave, samayena manussānaɱ chaḷeva ābādhā ahesuɱ:sītaɱ, uṇhaɱ, jigacchā, pipāsā, uccāro, passāvo. So hi nāma bhikkhave, arako satthā evaɱ dīghāyukesu manussesu evaɱ ciraṭṭitikesu evaɱ appābādhesu sāvakānaɱ evaɱ dhammaɱ desessati:

"Appakaɱ brāhmaṇā, jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahūpāyāsaɱ mantāya khoddhabbaɱ. Kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ. Natthi jātassa amaraṇa"nti.

Etarahi kho taɱ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya appakaɱ jīvitaɱ manussānaɱ parittaɱ lahukaɱ bahudukkhaɱ bahūpāyāsaɱ mantāya khoddhabbaɱ. Kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ. Natthi jātassa amaraṇanti. Etarahi kho bhikkhave, yo ciraɱ jīvati, so vassasataɱ appaɱ vā bhīyyo vā.

Vassasataɱ kho pana bhikkhave, jīvanto tīṇīyeva utusatāni jīvati: utusataɱ hemantānaɱ, utusataɱ gimhānaɱ, utusataɱ vassānaɱ. Tīṇi kho pana bhikkhave, utusatāni jīvanto dvādasayeva māsasatāni jīvati: cattāri māsasatāni [page 139] hemantānaɱ, cattāri māsasatāni gimhānaɱ, cattāri māsasatāni vassānaɱ. Dvādasaɱ kho, pana bhikkhave, māsasatāni jīvanto catuvīsatiɱ eva addhamāsasatāni jīvati: aṭṭhaddha māsasatāni hemantānaɱ aṭṭhaddhamāsasatāni gimhānaɱ, aṭṭhaddhamāsasatāni vassānaɱ.

1. Yaɱ sā avattatimachasaɱ maratisyā.

[BJT Page 480]

Catuvisatiɱ kho pana bhikkhave, aṭṭhaddhamāsasatāni jīvanto chattiɱsaɱyeva ratti sahassāni jīvati:dvādasa rattisahassāni hemantānaɱ, dvādasarattisahassāni gimhānaɱ, dvādasarattisahassāni gimhānaɱ, dvādasarattisahassāni vassānaɱ. Chattiɱsaɱ kho pana bhikkhave, ratti sahassāni jīvanto dvesattatiɱ eva bhattasahassāni bhuñjati: catuvīsati bhattasahassāni hemantānaɱ, catuvīsati bhattasahassāni gimhānaɱ, catuvīsati bhattasahassāni vassānaɱ saddhiɱ mātuthaññāya, saddhiɱ bhattantarāya. 1 Tatirame bhattantarāyā: kupitopi2 bhattaɱ na bhuñjati, dukkhitopi bhattaɱ na bhuñajati, vyādhitopi bhattaɱ na bhūñjati, uposathikopi bhattaɱ na bhūñjati, alābhakenapi bhattaɱ na bhuñjati.

Iti kho bhikkhave, mayā vassasatāyukassa manussassa āyupi saŋkhātaɱ, āyuppamāṇampi saŋkhātaɱ, utupi saŋkhātā, saɱvaccharāpi saŋkhātā, māsāpi saŋkhātā, addhamāsāpi saŋkhātā, rattipi saŋkhātā, divāpi saŋkhātā, bhattāpi saŋkhātā, bhattantarāyāpi saŋkhātā.

Yaɱ bhikkhave satthārā karaṇīyaɱ sāvakānaɱ hitesinā anukampakena anukampaɱ upādāya, kataɱ vo taɱ mayā. Etāni bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhave, māpamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaɱ vo amhākaɱ anusāsanīti.

[page 140]
Mahāvaggo dutiyo.

Tassuddānaɱ:
Hirīsuriya3 nāgaraɱ upamā dhammaññupāricchattakaɱ
Sakkacchaɱ bhāvanaɱ aggi sunettaarakena te dasāti.

1. Bhattantarāyena machasaɱ. 2. Kapimiddhopi machasaɱ 3. Hirisūriyaɱ upamā dhammaññupārichattakaɱ sakkaccaɱ bhāvanāaggi sutettaarakenacāti machasaɱ

[BJT Page 482]

3. Vinaya vaggo
7. 2. 3. 1.
(Paṭhama vinayadhara suttaɱ)

(Sāvatthinidānaɱ)
22. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi:
Āpattiɱ jānāti. Anāpattiɱ jānāti. Lahukaɱ āpattiɱ jānāti. Garukaɱ āpattiɱ jānāti. Sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvi, samādāya sikkhati sikkhāpadesu catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ [page 141] nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotīti.

7. 2. 3. 2
(Dutiya vinayadhara suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
23. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo hoti. Katamehi sattahi:
Āpattiɱ jānāti. Anāpattiɱ jānāti. Lahukaɱ āpattīɱ jānāti. Garukaɱ āpattīɱ jānāti. Ubhayānī kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhīcetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhevadhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotīti.

7. 2. 3. 3.
(Tatiya vinayadhara suttaɱ)

(Sāvatthi nidānaɱ)
24. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi:
Āpattiɱ jānāti. Anāpattiɱ jānāti. Lahukaɱ āpattiɱ jānāti. Garukaɱ āpattiɱ jānāti. Vinaye kho pana ṭhito hoti asaɱhīro. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotīti.

[BJT Page 484]
[page 142]

7. 2. 3. 4
(Catuttha vinayadhara suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

25. Sattahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo hoti. Katamehi sattahi:
Āpattiɱ jānāti. Anāpattiɱ jānāti. Lahukaɱ āpattiɱ jānāti. Garukaɱ āpattiɱ jānāti. Anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Seyyathīdaɱ: ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiɱsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saɱvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiɱ evannāmo, evaŋgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiɱ1, tatrāpāsiɱ evannāmo evaŋgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo hotīti.

7. 2. 3. 5
(Paṭhama vinayadharasobhana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

26. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi:

Āpattiɱ jānāti, anāpattiɱ jānāti, lahukaɱ āpattiɱ jānāti, garukaɱ āpattiɱ jānāti, sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhevadhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhatīti.

7. 2. 3. 6
(Dutiya vinayadharasobhana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
27. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi:
Āpattiɱ jānāti. Anāpattiɱ jānāti. Lahukaɱ āpattīɱ jānāti. Garukaɱ āpattīɱ jānāti. Ubhayānī kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhīcetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ tikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhevadhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

[page 143]
Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo sobhatīti.

[BJT Page 486]

7. 2. 3. 7
(Tatiyavinayadharasobhana suttaɱ)
(Sāvatthi nidānaɱ)
28. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi:
Āpattiɱ jānāti. Anāpattiɱ jānāti. Lahukaɱ āpattiɱ jānāti. Garukaɱ āpattiɱ jānāti. Vinaye kho pana ṭhito hoti asaɱhīro. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo sobhatīti.

7. 2. 3. 8
(Catutthavinayadharasobhana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)

29. Sattahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi:
Āpattiɱ jānāti. Anāpattiɱ jānāti. Lahukaɱ āpattiɱ jānāti. Garukaɱ āpattiɱ jānāti. Anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Seyyathīdaɱ: ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiɱsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saɱvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiɱ evannāmo, evaŋgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiɱ1, tatrāpāsiɱ evannāmo evaŋgotto evaɱvaṇaṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhatīti.

7. 2. 3. 9
(Satthusāsana suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
30. Atha kho āyasmā upālī, yena bhagavā tenupasaŋkami. Tenupasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaɱ etadavoca:

Sādhu me bhante, bhagavā saŋkhittena dhammaɱ desetu yaɱ ahaɱ bhagavato dhammaɱ sutvā eko vupakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.

[BJT Page 488]

Ye kho tvaɱ upāli dhamme jāneyyāsi "ime dhammā na ekantanibbidāya virāgaya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattantī"ti, ekaɱ senupāli dhāreyyāsi: neso dhammo, nese vinayo, netaɱ satthusāsananti. Ye ca kho tvaɱ upāli, dhamme jāneyyāsi: "ime dhammā ekantanibbidāya virāgaya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattantī"ti, ekaɱ senupāli, dhāreyyāsi: eso dhammo, eso vinayo, etaɱ satthusāsanantī

[page 144]
7. 2. 3. 10
(Adhikaraṇasamatha suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
31. Sattime bhikkhave, adhikaraṇasamatha dhammā uppannuppannānaɱ adhikaraṇānaɱ samathāya vūpasamāya. Katame satta:

Sammukhā vinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāta karaṇaɱ dātabbaɱ, yebhūyyasikā dātabbā, tassapāpiyyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbā.

Ime kho bhikkhave, satta adhikaraṇasamathā dhammā uppannuppannānaɱ adhikaraṇānaɱ samathāya vūpasamāyāti.

Vinayavaggo tatiyo.

Tassuddānaɱ:
Caturo vinayadharā caturo vinayadharasobhanā honti
Sāsanaɱ tatiyavagge dasupāli adhikaraṇasamathenāti.

[BJT Page 490]

4. Samaṇavaggo
7. 2. 4. 1
(Bhikkhudhamma suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
32. Sattannaɱ bhikkhave dhammānaɱ bhinnattā bhikkhū hoti. Katamesaɱ sattannaɱ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaɱ kho bhikkhave sattannaɱ dhammānaɱ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 2
(Samaṇadhamma suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
33. Sattannaɱ bhikkhave dhammānaɱ samitattā samaṇo hoti. Katamesaɱ sattannaɱ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaɱ kho bhikkhave sattannaɱ dhammānaɱ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 3
(Brāhmaṇadhamma suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
34. Sattannaɱ bhikkhave dhammānaɱ bāhitattā brāhmaṇo hoti. Katamesaɱ sattannaɱ:
Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaɱ kho bhikkhave sattannaɱ dhammānaɱ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 4
(Sotthiyadhamma suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
35. Sattannaɱ bhikkhave dhammānaɱ nissutattā sotthiyo hoti. Katamesaɱ sattannaɱ:
Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaɱ kho bhikkhave sattannaɱ dhammānaɱ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 5
(Nahātakadhamma suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
36. Sattannaɱ bhikkhave dhammānaɱ nahātattā nahātako hoti. Katamesaɱ sattannaɱ:
Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaɱ kho bhikkhave sattannaɱ dhammānaɱ bhinnattā bhikkhū hotīti.

[page 145]
7. 2. 4. 6
(Vedagudhamma suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
37. Sattannaɱ bhikkhave dhammānaɱ viditattā vedagu hoti. Katamesaɱ sattannaɱ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaɱ kho bhikkhave sattannaɱ dhammānaɱ bhinnattā bhikkhū hotīti.

[BJT Page 492]

7. 2. 4. 7
(Ariyadhamma suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
38. Sattannaɱ bhikkhave dhammānaɱ arahattā ariyo hoti. Katamesaɱ sattannaɱ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaɱ kho bhikkhave sattannaɱ dhammānaɱ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 8
(Arahatta dhammasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
39. Sattannaɱ bhikkhave dhammānaɱ ārakattā arahā hoti. Katamesaɱ sattannaɱ:

Sakkāyadiṭṭhi ārakā hoti, vicikicchā ārakā hoti, sīlabbataparāmāso ārako hoti, rāgo ārako hoti, doso ārako hoti, moho ārako hoti, māno ārako hoti.

Imesaɱ kho bhikkhave sattannaɱ dhammānaɱ ārakattā arahā hotīti.

7. 2. 4. 9
(Asaddhammasuttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
40. Sattime bhikkhave, asaddhammā. Katame satta:

Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottāpī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

Ime kho bhikkhave, satta asaddhammā.

7. 2. 4. 10
(Saddhammasuttaɱ)
40. Sattime bhikkhave, saddhammā. Katame satta:

Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti.

Ime kho bhikkhave, satta saddhammā.

Samaṇavaggo catuttho.
Tassuddānaɱ:
Bhikkhu samaṇabrāhmaṇa sotthiyo ca nahātako
Vedagu ariyo arahā dve ca dhammāti te dasa*

* Bhikkhuɱ samaṇobrāhmaṇe sotthiyoceva nahātako
Vedaguariyo arahā asaddhammā ca saddhammāti, machasaɱ

[BJT Page 494]

5 Āhuneyyavaggo
7. 2. 5. 1
( Cakkhu aniccānupassī suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
1 Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo cakkhūsmiɱ aniccānupassī viharati, aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā [page 146] sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaɱ kho bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Punacaparaɱ bhikkhave ekacco puggalo cakkhusmiɱ aniccānupassī viharati, aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaɱ acarimaɱ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaɱ bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Punacaparaɱ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiɱ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokkiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Punacaparaɱ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiɱ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokkiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave, catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Punacaparaɱ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiɱ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokkiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā asaɱkhāraparinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave, pañcamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Punacaparaɱ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiɱ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokkiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sasaɱkhāra parinibbāyī hoti. Ayaɱ bhikkhave, chaṭṭho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Punacaparaɱ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiɱ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaɱvedī satataɱ samitaɱ abbokkiṇṇaɱ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā uddhaɱsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaɱ bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa.

Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

7. 2. 5. 2
(Cakkhudukkhānupassī suttādinī)
(Sāvatthidānāni)

2. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo cakkhūsmiɱ dukkhānupassī viharati, pe
[BJT Page 496]
3. Pe cakkhusmiɱ anattānupassī viharati pe
4. Pe cakkhusmiɱ khayānupassī viharati pe
5. Pe cakkhusmiɱ vayānupassī viharati pe
6. Pe cakkhusmiɱ virāgānupassī viharati pe
7. Pe cakkhusmiɱ nirodhānupassī viharati pe
8. Pe cakkhusmiɱ paṭinissaggānupassī viharati pe

7. 2. 5. 9 520.
( Sotaaniccānupassī suttādīni )
(Sāvatthi nidānaɱ)

9 96. Sotasmi pe ghānasmi pe jivhāya pe kāyasmiɱ pe manasmiɱ pe rūpesu pe saddesu pe gandhesu pe rasesu pe [page 147]
Phoṭṭhabbesu pe dhammesu pe
97 144. Cakkhuviññāṇe pe sotaviññāṇe pe ghānaviññāṇe pe jivhāviññāṇe pe kāyaviññāṇe pe manoviññāṇe pe

145 192. Cakkhusamphasse pe sotasamphasse pe ghānasamphasse pe jivhāsamphasse pe kāyasamphasse pe manosamphasse pe

193 240. Cakkhusamphassajāya vedanāya pe sotasamphassajāya vedanāya pe ghānasamphassajāya vedanāya pe jivhāsamphassajāya vedanāya pe kāyasamphassajāya vedanāya pe manosamphassajāya vedanāya pe

241 288. Rūpasaññāya pe saddasaññāya pe gandhasaññāya pe rasasaññāya pe phoṭṭhabbasaññāya pe dhammasaññāya pe

289 336. Rūpasañcetanāya pe saddasañcetanāya pe gandhasañcetanāya pe rasasañcetanāya pe phoṭṭhabbasañcetanāya pe dhammasañcetanāya pe

337 384. Rūpataṇhāya pe saddataṇhāya pe gandhataṇhāya pe rasataṇhāya pe phoṭṭhabbataṇhāya pe dhammataṇhāya pe

385 432. Rūpavitakke pe saddavitakke pe gandhavitakke pe rasavitakke pe phoṭṭhabbavitakke pe dhammavitakke pe

433 480. Rūpavicāre pe saddavicāre pe gandhavicāre pe rasavicāre pe phoṭṭhabbavicāre pe dhammavicāre pe

[BJT Page 498]

481 520. Rūpakkhandhe pe vedanākkhandhe pe saññākkhandhe pe saŋkhārakkhandhe pe viññāṇakkhandhe aniccānupassī viharati. Pe dukkhānapassī viharati pe anattānupassī viharati pe khayānupassī viharati pe vayānupassī viharati pe virāgānupassī viharati pe nirodhānupassī viharati pe paṭinissaggānupassī viharati.

Āhuneyyavaggo *

* Yathā ' cakkhusmiɱ aniccānupassī viharati ' iccādivasena ' cakkhuɱ ' nissāya aṭṭhasuttāni honti. Tatheva sotādī catusaṭṭhipadesu ekekaɱ nissāya pi anicca dukkha anatta khaya vaya virāga nirodha paṭinissagga anupassanā vasena aṭṭhaṭṭhasuttāni labbhanti. Tasmā imasmiɱ vagge vīsatyadhika pañcasatasuttāni honti.

[page 148]
[BJT Page 500]

Rāgādipeyyālasuttāni

1 510.
(Rāgādipeyyāla suttāni )

(Sāvatthinidānaɱ)

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā. Katame satta:
Satisambojjhaŋgo upekkhāsambojjhaŋgo.
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime sattadhammā bhāvetabbā.

2. Rāgassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā. Katame satta:
Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā,
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime sattadhammā bhāvetabbā.

3. Rāgassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā. Katame satta :
Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā,
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime sattadhammā bhāvetabbā.

4 30. Rāgassa bhikkhave, pariññāya sattadhammā bhāvetabbā pe ( rāgassa bhikkhakave ) parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti.

31 60. Dosassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā pe dosassa bhikkhave pariññāya pe parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti.

61 90. Mohassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā pe pariññāya pe parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti.

91 120. Kodhassa bhikkhave abhiññāya pe
121 250. Upanāhassa bhikkhave abhiññāya pe

[BJT Page 500]

151 180. Makkhassa bhikkhave abhiññāya pe
181 210. Palāsassa bhikkhave abhiññāya pe
211 240. Issāya bhikkhave abhiññāya pe
241 270. Macchariyassa bhikkhave abhiññāya pe
271 300. Māyāya bhikkhave abhiññāya pe
301 330. Sāṭheyyassa bhikkhave abhiññāya pe
331 360. Thambhassa bhikkhave abhiññāya pe 361 390. Sārambhassa bhikkhave abhiññāya pe
391 420. Mānassa bhikkhave abhiññāya pe
421 450. Atimānassa bhikkhave abhiññāya pe
451 480. Madassa bhikkhave abhiññāya pe
481 510. Pamādassa bhikkhave abhiññāya pe pariññāya pe parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti.

Rāgādipeyyālaɱ niṭṭhitaɱ*

[page 149]
Sattaka nipāte samatto

* Rāgapadato paṭṭhāya pamādapadapariyantesu sattarasasu padesu ekamekaɱ abhiññāyādī dasapadehi yojetvā sattadhammā bhāvetabbā ' ti niddiṭṭhehi tīhi sattabojjhaŋga satta aniccasaññādi satta asubhasaññādī suttehi paccekaɱ ghaṭitāni sabbasuttāni dasādhikapañcasatāsi honti.

[BJT Vol A - 5] [\z A /] [\w V /]
[BJT Page 002]
[PTS Vol A - 4] [\z A /] [\f IV /]
[page 150]
Suttantapiṭake

Aŋguttaranikāyo

Pañcamo bhāgo

Aṭṭhakanipāto

Paṭhamo paṇṇāsako

1. Mettāvaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

8. 1. 1. 1

Mettānisaɱsa suttaɱ

Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya 1 vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya aṭṭhānisaɱsā pāṭikaŋkhā. Katame aṭṭha:

Sukhaɱ supati, sukhaɱ paṭibujjhati, na pāpakaɱ supinaɱ passati, manussānaɱ piyo hoti, amanussānaɱ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaɱ vā satthaɱ vā kamati, uttariɱ appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti.

Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya 1 vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime aṭṭhānisaɱsā pāṭikaŋkhāti.

1. Yānikathāyamachasaɱ.

[BJT Page 4]

1. Yo ca mettaɱ bhāvayati, appamāṇaɱ patissato1
Tanū2 saɱyojanā honti, passato upadhikkhayaɱ.

2. Ekampi [page 151] ce pāṇamaduṭṭhacitto, mettāyati kusalī tena hoti,
Sabbeva3 pāṇe manasānukampī, pahūtamariyo pakaroti puññaɱ.

3. Ye sattasaṇḍaɱ paṭhaviɱ jinitvā4, rājīsayo5 yajamānānupariyagā6,
Sassamedhaɱ7 purisamedhaɱ, sammāpāsaɱ vācapeyyaɱ8 niraggaḷaɱ.

4. Mettassa cittassa subhāvitassa,
Kalampi te nānubhavanti soḷasiɱ,
Candappabhā tāragaṇāca sabbe,
Yathā na agghanti kalampi soḷasiɱ.

5. Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye,
Mettaɱ so sabbabhūtānaɱ, veraɱ tassa na kenacīti.

8. 1. 1. 2

Ādibrahmacariyapaññā suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhime bhikkhave, hetu aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattanti. Katame aṭṭha.

1. Idha bhikkhave, bhikkhu satthāraɱ upanissāya viharati, aññataraɱ vā garuṭṭhāniyaɱ sabrahmacāriɱ yatthassa tibbaɱ hirottappaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti pemañca gāravo ca, ayaɱ bhikkhave, paṭhamo hetu paṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.

1. Paṭissatomachasaɱ.
2. Tanusīmu.
3. Sabbe camachasaɱ.
4. Vijetvāmachasaɱ.
5. Rājisayomachasaɱ.
6. Yajamānā anupariyagāmachasaɱ.
7. Assamedhaɱsīmu.
8. Vājapeyyaɱsyā, sīmu.

[BJT Page 06]

Aṭṭhakanipāto

2. So [page 152] taɱ satthāraɱ upanissāya viharati aññataraɱ vā garuṭṭhāniyaɱ sabrahmacāriɱ, yatthassa tibbaɱ hirottappaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti. Pemañca gāravo ca, te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripucchati, paripañhati. Idaɱ bhante kathaɱ? Imassa kvatthoti2? Tassa te āyasmanto avivaṭaɱ ceva vivaranti. Anuttānīkataɱ ca uttānīkaronti. Anekavihitesu3 kaŋkhāṭhānīyesu dhammesu kaŋkhaɱ paṭivinodenti. Ayaɱ bhikkhave, dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.

3. So taɱ dhammaɱ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti, kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. Ayaɱ bhikkhave, tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.

4. Sīlavā ca hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaɱ bhikkhave, catuttho hetu catuttho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.

5. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti. Dhatā4 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayaɱ bhikkhave, pañcamo hetu pañcamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.

6. Āraddhaviriyo [page 153] viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayaɱ bhikkhave, chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.
1. Viharantomachasaɱ.
2. Ko atthotimachasaɱ.
3. Anekavihitesu camachasaɱ.
4. Dhātāmachasaɱ

[BJT Page 8]

Aṭṭhakanipāto

7. Saɱghagato kho pana anānākathiko hoti, atiracchānakathiko hoti, sāmaɱ vā dhammaɱ bhāsati, paraɱ vā ajjhesati, ariyaɱ vā tuṇhībhāvaɱ nātimaññati. Ayaɱ bhikkhave, sattamo hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.

8. Pañcasu kho pana upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati "iti rūpaɱ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo1, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo1, iti saññā iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo, iti saŋkhārā, iti saŋkhārānaɱ samudayo iti saŋkhārānaɱ atthagamo, iti viññāṇaɱ, iti viññāṇassa samudayo, viññāṇassa atthagamo'ti. Ayaɱ bhikkhave, aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.

Tamenaɱ sabrahmacārī evaɱ sambhāvayanti2: "ayaɱ kho āyasmā satthāraɱ upanissāya viharati, aññataraɱ vā garuṭṭhāniyaɱ sabrahmacāriɱ, yatthassa tibbaɱ hirottappaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti pemañca gāravo ca. Addhā ayamāyasmā jānaɱ jānāti passaɱ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattati.

Taɱ kho panāyamāyasmā satthāraɱ upanissāya viharanto aññataraɱ vā garuṭṭhāniyaɱ sabrahmacāriɱ yatthassa tibbaɱ hirottappaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti pemañca [page 154] gāravo ca, te3 kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripucchati paripañhati: idaɱ bhante kathaɱ? Imassa kvatthoti4?"

Tassa te āyasmanto avivaṭaɱ ceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti. Anekavihitesu ca kaŋkhāṭhāniyesu dhammesu kaŋkhaɱ paṭivinodenti addhā ayamāyasmā jānaɱ jānāti passaɱ passatīti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattati.

1. Atthaŋgamo machasaɱ
2. Sambhāventi machasaɱ
3. So sīmu.
4. Ko atthe machasaɱ

[BJT Page 10]

8. 1. 1. 2

"Taɱ kho panāyamāyasmā dhammaɱ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca: addhā ayamāyasmā jānaɱ jānāti passaɱ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattati.

"Sīlavā kho pana ayamāyasmā pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati. Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Addhā ayamāyasmā jānaɱ jānāti passaɱ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattati.

"Bahussuto kho pana ayamāyasmā sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathā rūpassa dhammā bahussutā honti. Dhatā1 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, addhā ayamāyasmā jānaɱ jānāti, passaɱ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattati.

"Āraddhaviriyo kho pana ayamāyasmā viharati. Akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, addhā ayamāyasmā jānaɱ jānāti passaɱ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattati.

"Saɱghagato [page 155] kho pana ayamāyasmā anānākathiko hoti atiracchānakathiko, sāmaɱ vā dhammaɱ bhāsati, paraɱ vā ajjhesati, ariyaɱ vā tuṇhībhāvaɱ nātimaññati. Addhā ayamāyasmā jānaɱ jānāti passaɱ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattati.

1. Dhātāmachasaɱ

[BJT Page 12]

(8. 1. 1. 3)

"Pañcasu kho pana ayamāyasmā upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati; iti rūpaɱ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo, iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo, iti saɱkhārā, iti saɱkhārānaɱ samudayo, iti saɱkhārānaɱ atthagamo, iti viññāṇaɱ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamoti, addhā ayamāyasmā jānaɱ jānāti, passaɱ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattatīti.

Ime kho bhikkhave, aṭṭha hetu aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattantīti.

8. 1. 1. 3

Paṭhamapiya suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti, amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi:

Idha [page 156] bhikkhave, bhikkhu appiyapasaɱsī ca hoti. Piyagarahī ca lābhakāmo ca sakkārakāmo ca ahiriko ca anottappī ca pāpiccho ca micchādiṭṭhī ca. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Aṭṭhahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na appiyapasaɱsī ca hoti na piyagarahī ca na lābhakāmo ca na sakkārakāmo ca, hirimā ca hoti ottappī ca appiccho ca sammādiṭṭhī ca. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti, manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

[BJT Page 14]

8. 1. 1. 4

Dutiyapiya suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārinaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu lābhakāmo ca hoti. Sakkārakāmo ca anavaññattikāmo ca akālaññū ca amattaññū ca asuci ca bahubhāṇī ca akkosakaparibhāsako ca sabrahmacārīnaɱ.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaɱ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Aṭṭhahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaɱ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na lābhakāmo ca hoti. Na sakkārakāmo ca na anavaññattikāmo ca kālaññū ca mattaññū ca suci ca na bahubhāṇī ca na akkosakaparibhāsako ca sabrahmacārīnaɱ.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārinaɱ piyo ca hoti. Manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

8. 1. 1. 5

Paṭhamalokadhamma suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhime bhikkhave, loka dhammā lokaɱ anuparivattanti, loko ca aṭṭhalokadhamme anuparivattati. Katame aṭṭha:

Lābho [page 157] ca alābho ca ayaso ca yaso ca nindā ca pasaɱsā ca sukhaɱ ca dukkhaɱ ca, ime kho bhikkhave aṭṭhalokadhammā lokaɱ anuparivattanti, loko ca ime aṭṭhalokadhamme anuparivattatīti.

[BJT Page 16]

Aṭṭhakanipāto

(8. 1. 1. 6)

1. Lābho alābho *ayaso yaso ca
Nindā pasaɱsā ca sukhaɱ ca dukkhaɱ,
Ete aniccā manujesu dhammā
Asassatā viparīnāmadhammā

2. Ete ca ñatvā satimā sumedho
Avekkhatī viparināmadhamme,
Iṭṭhassa dhammā na mathenti cittaɱ
Aniṭṭhato no paṭighātameti.

3. Tassānurodhā athavā virodhā
Vidhūpitā atthagatā na santi,
Padañca ñatvā virajaɱ asokaɱ
Sammappajānāti bhavassa pāragūti.

8. 1. 1. 6

Dutiyalokadhamma suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhime bhikkhave, lokadhammā lokaɱ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati. Katame aṭṭha:

Lābho ca alābho ca yaso ca ayaso ca nindā ca pasaɱsā ca sukhaɱ ca dukkhaɱ ca, ime kho bhikkhave, aṭṭhalokadhammā lokaɱ anuparivattanti. Loko ca ime aṭṭhalokadhamme anuparivattati.

Assutavato bhikkhave, puthujjanassa uppajjati lābhopi alābhopi yasopi ayasopi nindāpi pasaɱsāpi sukhampi dukkhampi.

Sutavatopi kho bhikkhave, ariyasāvakassa uppajjati lābhopi alābhopi, yasopi ayasopi nindāpi pasaɱsāpi sukhampi dukkhampi.

Tatra bhikkhave, ko viseso [page 158] ko adhippayāso1 kiɱ nānākaraṇaɱ2 sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenāti:

Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavantettikā, bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaɱyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.

1. Adhippāyo[pts] sīmu. Machasaɱ
Adhippāyasosyā.

2. Nānā kāraṇaɱsīmu.
*Yasāyasocamachasaɱ

[BJT Page 18]

Aṭṭhakanipāto

Tena hi bhikkhave, suṇātha sādhukaɱ manasi karotha, bhāsissāmīti.

Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

3 Assutavato bhikkhave, puthujjanassa uppajjati lābho, so na iti paṭisañcikkhati: uppanno kho me ayaɱ lābho, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhūtaɱ nappajānāti. Uppajjati alābho, so na iti paṭisañcikkhati: uppanno kho me ayaɱ alābho, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhūtaɱ nappajānāti. Uppajjati yaso, so na iti paṭisañcikkhati: uppanno kho me ayaɱ yaso, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhūtaɱ nappajānāti. Uppajjati ayaso, so na iti paṭisañcikkhati: uppanno kho me ayaɱ ayaso, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhūtaɱ nappajānāti. Uppajjati nindā so na iti paṭisañcikkhati: uppannā kho me ayaɱ nindā, sā ca kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti, yathābhūtaɱ nappajānāti. Uppajjati pasaɱsā so na itipaṭisañcikkhati: uppannā kho me ayaɱ pasaɱsā, sā ca kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti, yathābhūtaɱ nappajānāti. Uppajjati sukhaɱ, so na iti paṭisañcikkhati: uppannaɱ kho me idaɱ sukhaɱ, taɱ ca kho aniccaɱ dukkhaɱ viparināmadhammanti, yathābhūtaɱ nappajānāti. Uppajjati dukkhaɱ, so na itipaṭisañcikkhati uppannaɱ kho me idaɱ dukkhaɱ, taɱ ca kho aniccaɱ dukkhaɱ viparināmadhammanti. Yathābhūtaɱ nappajānāti.

Tassa lābhopi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, alobho pi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, yasopi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, ayasopi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, nindā pi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, pasaɱsāpi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati. Sukhampi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati, dukkhampi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati. So uppantaɱ lābhaɱ anurujjhati alābhe paṭivirujjhati. Uppantaɱ yasaɱ anurujjhati ayase paṭivirujjhati uppannaɱ pasaɱsaɱ anurujjhati nindāya paṭivirujjhati. Uppannaɱ sukhaɱ anurujjhati. Dukkhe paṭivirujjhati so evaɱ anurodhavirodhasamāpanno na parimuccati, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

4. Sutavato ca kho bhikkhave, ariyasāvakassa uppajjati lābho. So iti paṭisañcikkhati; uppanto kho me ayaɱ lābho so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhūtaɱ pajānāti. Uppajjati alābho. So iti paṭisañcikkhati uppanto kho me ayaɱ alābho so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhūtaɱ pajānāti. Uppajjati yaso. [page 159] so iti paṭisañcikkhati uppanto kho me ayaɱ yaso. So ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhūtaɱ pajānāti. Uppajjati ayaso. So iti paṭisañcikkhati uppanno kho me ayaɱ ayaso. So ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhūtaɱ pajānāti. Uppajjati nindā. So iti paṭisañcikkhati uppantā kho me ayaɱ nindā. Sā ca kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti yathābhūtaɱ pajānāti. Uppajjati pasaɱsā. So iti paṭisañcikkhati uppantā kho me ayaɱ pasaɱsā. Sā ca kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti yathābhūtaɱ pajānāti. Uppajjati sukhaɱ. So iti paṭisañcikkhati uppantaɱ kho me idaɱ sukhaɱ. Taɱ ca kho aniccaɱ dukkhaɱ viparināmadhammanti yathābhūtaɱ pajānāti. Uppajjati dukkhaɱ. So iti paṭisañcikkhati:

[BJT Page 20]

Uppannaɱ kho me idaɱ dukkhaɱ. Tañca kho aniccaɱ dukkhaɱ viparināmadhammanti yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa lābho'pi cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati, alobho'pi cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati, yaso'pi cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati, ayaso'pi cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati, nindā'pi cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati, pasaɱsā'pi cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati, sukhampi cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati, dukkhampi cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati. So uppannaɱ lābhaɱ nānurujjhati, alābhe nappaṭivirujjhati. Uppannaɱ yasaɱ nānurujjhati, ayase nappaṭivirujjhati. Uppannaɱ pasaɱsaɱ nānurujjhati, nindāya nappaṭivirujjhati. Uppannaɱ sukhaɱ nānurujjhati, dukkhe nappaṭivirujjhati. So evaɱ anurodhavirodhavippahīno parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Ayaɱ kho bhikkhave, viseso ayaɱ adhippayāso1 idaɱ nānākaraṇaɱ2 sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenāti.

1. Lābho alābho ayaso yaso ca
Nindā pasaɱsā ca sukhañca3 dukkhaɱ,
Ete aniccā manujesu dhammā
Asassatā viparīnāmadhammā.

2. Ete ca ñatvā satimā sumedho
Avekkhati viparīnāmadhamme
Iṭṭhassa dhammā na mathenti cittaɱ
Aniṭṭhato no paṭighātameti.

3. Tassānurodhā [page 160] athavā virodhā
Vidhūpitā atthagatā na santi,
Padañca ñatvā virajaɱ asokaɱ
Sammappajānāti bhavassapāragūti.

8. 1. 1. 7

Devadattavipatti suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaɱ ārabbha bhikkhū āmantesi:

1. Adhippāyaso syā.
2. Nānākāraṇaɱ sīmu.
3. Sukhaɱ dukkhaɱca machasaɱ

[BJT Page 22]

Sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaɱ attavipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaɱ paravipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaɱ attasampattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaɱ parasampattiɱ paccavekkhitā hoti, aṭṭhahi bhikkhave, asaddhammehi abhibhuto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi aṭṭhahi.

Lābhena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Alābhena bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Yasena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Ayasena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sakkārena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Asakkārena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpicchatāya bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpamittatāya bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho, atekiccho.

Sādhu bhikkhave bhikkhu uppannaɱ lābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ alābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ yasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ ayasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ sakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ [page 161] asakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ pāpicchataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ pāpamittataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya.

Kiñca bhikkhave, bhikkhu atthavasaɱ paṭicca uppannaɱ lābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, yaɱ hissa bhikkhave uppannaɱ lābhaɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā. Uppannaɱ lābhaɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Yaɱ hissa bhikkhave uppannaɱ alābhaɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā. Uppannaɱ alābhaɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave uppannaɱ yasaɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā. Uppannaɱ yasaɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave uppannaɱ ayasaɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā. Uppannaɱ ayasaɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave uppannaɱ sakkāraɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsāvā vighātapariḷāhā. Uppannaɱ sakkāraɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave uppannaɱ asakkāraɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā. Uppannaɱ asakkāraɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave uppannaɱ pāpicchataɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā. Uppannaɱ pāpicchataɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave uppannaɱ pāpamittataɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsāvā vighātapariḷāhā. Uppannaɱ pāpamittataɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

[BJT Page 24]

Idaɱ kho bhikkhave, bhikkhu atthavasaɱ paṭicca uppannaɱ lābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ alābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ yasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ ayasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ sakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ asakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ pāpicchataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ pāpamittataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, tasmātiha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ: uppannaɱ lābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ alābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ yasaɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ ayasaɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ sakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ asakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ pāpicchataɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ pāpamittataɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

8. 1. 1. 8

Uttara suttaɱ

Ekaɱ [page 162] samayaɱ āyasmā uttaro mahisavatthusmiɱ viharati saŋkheyyake pabbate dhavajālikāyaɱ1. Tatra kho āyasmā uttaro bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū āyasmato uttarassa paccassosuɱ. Āyasmā uttaro etadavoca:

Sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ attavipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ paravipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ attasampattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ parasampattiɱ paccavekkhitā hotīti.

Tena kho pana samayena vessavaṇo mahārājā uttarāya disāya dakkhiṇaɱ disaɱ gacchati kenacideva karaṇīyena. Assosi kho vessavaṇo mahārājā āyasmato uttarassa mahisavatthusmiɱ saŋkheyyake pabbate dhavajālikāyaɱ bhikkhūnaɱ evaɱ dhammaɱ desentassa, 'sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ attavipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ paravipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ attasampattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ parasampattiɱ paccavekkhitā hotī'ti.

Atha kho vessavaṇo mahārājā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva mahisavatthusmiɱ saŋkheyyake pabbate dhavajālikāyaɱ1 antarahito devesu tāvatiɱsesu pāturahosi.

1. Vaṭṭhajālikāyasyā. Vaṭhajālikāyaɱ machasaɱ.
2. Samiñjitaɱ machasaɱ

[BJT Page 26]

Atha kho vessavaṇo mahārājā yena sakko devānamindo tenupasaŋkami upasaŋkamitvā sakkaɱ devānamindaɱ etadavoca, 'yagghe mārisa, jāneyyāsi, eso āyasmā uttaro mahisavatthusmiɱ saŋkheyyake pabbate dhavajālikāyaɱ bhikkhūnaɱ evaɱ dhammaɱ deseti: sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ attavipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ paravipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ attasampattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ parasampattiɱ paccavekkhitā hoti'ti.

Atha kho sakko devānamindo seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva devesu tāvatiɱsesu antarahito mahisavatthusmiɱ saŋkheyyake [page 163] pabbate dhavajālikāyaɱ āyasmato uttarassa pamukhe1. Pāturahosi: atha kho sakko devānamindo yenāyasmā uttaro tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ uttaraɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho sakko devānamindo āyasmantaɱ uttaraɱ etadavoca:

Saccaɱ kira bhante, āyasmā uttaro bhikkhūnaɱ evaɱ dhammaɱ desesi: sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ attavipattiɱ paccavekkhitā hoti. Sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ paravipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ attasampattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaɱ parasampattiɱ paccavekkhitā hotī'ti. ?

Evaɱ devānamindāti.

Kiɱ panidaɱ2. Bhante, āyasmato uttarassa sakaɱ paṭibhānaɱ, udāhu tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassāti?

Tena hi devānaminda, upamaɱ te karissāmi, upamāyapi idhekacce3 viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti. Seyyathāpi devānaminda, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahādhaññarāsi, tato mahājanakāyo dhaññaɱ āhareyya kājehipi piṭakehipi ucchaŋgehipi [page 164] añjalīhipi. Yo nu kho devānaminda taɱ mahājanakāyaɱ upasaŋkamitvā evaɱ puccheyya: kuto imaɱ dhaññaɱ āharathāti? Kathaɱ taɱ vyākaramāno4. Nu kho devānaminda, so mahājanakāyo sammā vyākaramāno vyākareyyāti?

1. Sammukhe machasaɱ
2. Kiɱ pana syā.
3. Upamāya midhekacce machasaɱ
4. Kathaɱ vyākaramāno machasaɱ.

[BJT Page 28]

Amumhā dhaññarāsimhā āharāmāti kho bhante, so mahājanakāyo sammā vyākaramāno vyākareyyāti.

Evameva kho devānaminda, yaɱ kiñci subhāsitaɱ sabbaɱ taɱ tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassa, tato upādāyupādāya mayañcaññe ca bhaṇāmāti.

Acchariyaɱ bhante, abbhutaɱ bhante, yāva subhāsitamidaɱ1. Bhante, āyasmatā uttarena yaɱ kiñci subhāsitaɱ sabbaɱ taɱ tassa bhagavato vacanaɱ arahato sammāsambuddhassa, tato upādāyupādāya mayañcaññe ca bhaṇāmāti,

Ekamidaɱ bhante, uttara, samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakuṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaɱ ārabbha bhikkhū āmantesi:

Sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaɱ attavipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaɱ paravipattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaɱ attasampattiɱ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaɱ parasampattiɱ paccavekkhitā hotīti.

Aṭṭhahi bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto apāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi aṭṭhahi:

Lābhena2 bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Alābhena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Yasena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Ayasena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sakkārena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Asakkārena bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpicchatāya bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpamittatāya [page 165] bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Sādhu bhikkhave, bhikkhu uppannaɱ lābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ alābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ yasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ ayasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ sakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ asakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ pāpicchataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ pāpamittataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya.

1. Yāva subhasitaɱ cidaɱ machasaɱ.
2. Lābhena hi machasaɱ.

[BJT Page 30]

Kiñca bhikkhave, bhikkhu atthavasaɱ paṭicca uppannaɱ lābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ alābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ yasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya uppannaɱ ayasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ sakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya uppannaɱ asakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ pāpicchataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaɱ pāpamittataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya.

Yaɱ hissa bhikkhave, uppannaɱ lābhaɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaɱ lābhaɱ abhibhuyya viharato evaɱ sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave, uppannaɱ alābhaɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaɱ alābhaɱ abhibhuyya viharato evaɱ sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave, uppannaɱ yasaɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaɱ yasaɱ abhibhuyya viharato evaɱ sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave uppannaɱ ayasaɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaɱ ayasaɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷābhā na honti. Yaɱ hisasa bhikkhave, uppannaɱ sakkāraɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaɱ asakkāraɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hissa bhikkhave, uppannaɱ pāpicchataɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā visātapariḷāhā, uppannaɱ pāpicchataɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷābhā na honti. Uppannaɱ pāpamittataɱ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaɱ pāpamittataɱ abhibhuyya viharato evaɱsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Idaɱ kho bhikkhave, bhikkhu atthavasaɱ paṭicca uppannaɱ [page 166] lābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ alābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ yasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ ayasaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ sakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ asakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ pāpicchataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaɱ pāpamittataɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya.

Tasmātiha bhikkhave, evaɱ sikkhitabbaɱ uppannaɱ lābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaɱ alābhaɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ yasaɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaɱ ayasaɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ sakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaɱ asakkāraɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaɱ pāpicchataɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaɱ pāpamittataɱ abhibhuyya abhibhuyya viharissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

Ettāvatā bhante uttara, manussesu catasso parisā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo. Nāyaɱ dhammapariyāyo kismiñci patiṭṭhito1. Uggaṇhātu bhante, āyasmā uttaro imaɱ dhammapariyāyaɱ pariyāpuṇātu bhante, āyasmā uttaro imaɱ dhammapariyāyaɱ dhāretu bhante, āyasmā uttaro imaɱ dhammapariyāyaɱ, atthasaɱhito ayaɱ bhante, dhammapariyāyo ādibrahmacariyakoti.

1. Upaṭṭhito machasaɱ.

[BJT Page 32]

8. 1. 1. 9

Nanda suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Kulaputto' ti bhikkhave, nandaɱ sammāvadamāno vadeyya: balavāti bhikkhave, nandaɱ sammā vadamāno vadeyya; pāsādikoti bhikkhave, nandaɱ sammā vadamāno vadeyya; tibbarāgoti bhikkhave, nandaɱ sammāvadamāno vadeyya.

Kimaññatra bhikkhave, nando indriyesu guttadvāro bhojanesu mattaññū jāgariyaɱ anuyutto satisampajaññena samannāgato. Yehi
Nando sakkoti paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carituɱ:

Tatiradaɱ bhikkhave, nandassa indriyesu guttadvāratāya hoti: sace [page 167] bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaɱ cetasā samannāharitvā nando puratthimaɱ disaɱ āloketi, 'evaɱ me puratthimaɱ disaɱ ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī'ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa pacchimā disā āloketabbā hoti. Sabbaɱ cetasā samannāharitvā nando pacchimaɱ disaɱ āloketi, 'evaɱ me pacchimaɱ disaɱ ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī'ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa uttarā disā āloketabbā hoti. Sabbaɱ cetasā samannāharitvā nando uttaraɱ disaɱ āloketi, 'evaɱ me uttaraɱ disaɱ ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī'ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa dakkhiṇā disā āloketabbā hoti, sabbaɱ cetasā samannāharitvā nando dakkhiṇaɱ disaɱ āloketi, 'evaɱ me dakkhiṇaɱ disaɱ ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī' ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa uddhaɱ ulloketabbā hoti. Sabbaɱ cetasā samannāharitvā nando uddhaɱ ulloketi, 'evaɱ me uddhaɱ ullokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī' ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa adho oloketabbā hoti. Sabbaɱ cetasā samannāharitvā nando adho oloketi, 'evaɱ me adho olokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī' ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa anudisā anuviloketabbā hoti. Sabbaɱ cetasā samannāharitvā nando anudisaɱ anuviloketi, 'evaɱ me anudisaɱ anuvilokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī' ti, itiha tattha sampajāno, idaɱ kho bhikkhave, nandassa indriyesu guttadvāratāya hoti.

Tatiradaɱ bhikkhave, nandassa bhojane mattaññutāya hoti: idha bhikkhave nando paṭisaŋkhāyoniso āhāraɱ āhāreti: neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiɱsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaɱ paṭihaŋkhāmi, navañca vedanaɱ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Idaɱ kho bhikkhave, nandassa bhojane mattaññutāya hoti.

[BJT Page 34]

Tatiradaɱ bhikkhave, nandassa jāgariyānuyogasmiɱ hoti. Idha [page 168] bhikkhave, nando divasaɱ caŋkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaɱ parisodheti. Rattiyā paṭhamaɱ yāmaɱ caŋkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaɱ parisodheti. Rattiyā majjhimaɱ yāmaɱ dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappeti. Pāde pādaɱ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaɱ manasikaritvā. Rattiyā pacchimaɱ yāmaɱ paccuṭṭhāya caŋkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaɱ parisodheti. Idaɱ kho bhikkhave, nandassa jāgariyānuyogasmiɱ hoti.

Tatiradaɱ bhikkhave, nandassa satisampajaññasmiɱ hoti: idha bhikkhave, nandassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaɱ gacchanti, viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhāhanti, viditā abbhatthaɱ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaɱ gacchanti, idaɱ kho bhikkhave, nandassa satisampajaññasmiɱ hoti.

Kimaññatra bhikkhave, nando indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū jāgariyaɱ anuyutto satisampajaññena samannagato yehi nando sakkoti paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ caritunti.

8. 1. 1. 10

Kāraṇḍava suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā campāyaɱ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhuɱ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno aññenaññaɱ1. Paṭicarati, bahiddhā kathaɱ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi. Niddhamathetaɱ [page 169] bhikkhave puggalaɱ, niddhamathetaɱ bhikkhave, puggalaɱ, apaneyyeso bhikkhave puggalo. Kiɱ vo paraputto viheṭhīyati. 2.

Idha bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaɱ yeva hoti. Abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saɱghāṭipatta cīvaradhāraṇaɱ. Seyyathāpi aññesaɱ bhaddakānaɱ bhikkhūnaɱ yāvassa bhikkhū āpattiɱ na passanti, yato ca khvāssa bhikkhū āpattiɱ passanti tamenaɱ evaɱ jānanti. Samaṇadūsī cāyaɱ samaṇapalāpo samaṇakāraṇaḍavoti. Tamenaɱ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taɱ kissa hetu: mā aññe bhaddake bhikkhū dūsesīti.

1. Aññenāññaɱ syā.
2. Kiɱ vo tena paraputtena visodhitena machasaɱ.
Kiɱ vo paraputto viheṭheti [PTS.]

[BJT Page 36]

Seyyathāpi bhikkhave, sampanne yavakaraṇe yavadūsī jāyetha, yavapalāpo yavakāraṇḍavo. Tassa tādisaɱyeva mūlaɱ hoti. Seyyathāpi aññesaɱ bhaddakānaɱ yavānaɱ, tādisaɱyeva nālaɱ hoti seyyathāpi aññesaɱ bhaddakānaɱ yavānaɱ, tādisaɱyeva pattaɱ hoti seyyathāpi aññesaɱ bhaddakānaɱ yavānaɱ, yāvassa sīsaɱ na nibbattati, yato ca khvāssa1. Sīsaɱ nibbattati. Tamenaɱ evaɱ jātanti: yavadūsī cāyaɱ yavapalāpo yavakāraṇḍavoti. Tamenaɱ iti viditvā samūlaɱ uppāṭetvā bahiddhā yavakaraṇassa chaḍḍhenti. Taɱ kissa hetu: mā aññe bhadrake yave dūsesīti.

Evameva kho bhikkhave idh'ekaccassa puggalassa tādisaɱyeva hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. Seyyathāpi aññesaɱ bhaddakānaɱ bhikkhūnaɱ yāvassa bhikkhū āpattiɱ na passanti. Yato ca khvāssa bhikkhū āpattiɱ passanti. Tamenaɱ evaɱ jānanti: samaṇadusī cāyaɱ samaṇapalāpo samaṇakāraṇḍavoti. Tamenaɱ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taɱ kissa hetu: mā aññe bhadrake bhikkhū dūsesīti.

Seyyathāpi bhikkhave, mahato dhaññarāsissa pūyamānassa2. Tattha yāni dhaññāni daḷhāni sāravannāni tāni ekamantaɱ puñjaɱ hoti, yāni pana tāni dhaññāni dubbalāni palāpāni tāni vāto ekamantaɱ apakassati. Tamenaɱ sāmikā (apa)sammajjaniɱ gahetvā bhiyyo somattāya apasammajjanti. Taɱ kissa hetu: mā aññe bhadrake dhaññe dūsesīti.

Evameva kho bhikkhave, idh'ekaccassa puggalassa tādisaɱyeva hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ. Seyyathāpi nāma aññesaɱ bhaddakānaɱ bhikkhūnaɱ yato ca khvāssa bhikkhū āpattiɱ passanti, tamenaɱ evaɱ jānanti; [page 171] samaṇadūsī cāyaɱ samaṇapalāpo samaṇakāraṇḍavoti. Tamenaɱ iti viditvā bahiddhā nāsenti, taɱ kissa hetu: mā aññe bhaddake bhikkhū dūsesīti.
1. Yāvāssa sīmu.
2. Vuyhamānassa sīmu. Phusayamānassa machasaɱ. Phussayamānassa syā.

[BJT Page 38]

Seyyathāpi bhikkhave puriso udapānapaṇāliyā atthiko tiṇhaɱ kuṭhāriɱ ādāya vanaɱ paviseyya, so taɱ tadeva1 rukkhaɱ kuṭhāripāsena ākoṭeti. Tattha yāni tāni rukkhāni daḷhāni sāravantāni kuṭhāripāsena ākoṭitāni kakkhalaɱ paṭinadanti, yāni tāni rukkhāni antopūtīni avassutāni kasambujātāni tāni kuṭhāripāsena ākoṭitāni daddaraɱ paṭinadanti. Tamenaɱ mūle chindati, mūle chetvā agge chindati, agge chetvā anto suvisodhitaɱ visodheti, anto suvisodhitaɱ visodhetvā udapānapaṇāliyaɱ yojeti.

Evameva kho bhikkhave idh'ekaccassa puggalassa tādisaɱ yeva hoti abhikkantaɱ paṭikkantaɱ ālokitaɱ vilokitaɱ sammiñjitaɱ pasāritaɱ saŋghāṭipattacīvaradhāraṇaɱ, seyyathāpi nāma aññesaɱ bhaddakānaɱ bhikkhūnaɱ yāvassa bhikkhū āpattiɱ na passanti. Yato ca khvāssa bhikkhū āpattiɱ passanti, tamenaɱ evaɱ jānanti: samaṇadūsī cāyaɱ samaṇapalāpo samaṇakāraṇḍavoti. Tamenaɱ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taɱ kissa hetu: mā aññe bhaddake bhikkhū dūsesīti.

1. Saɱvāsā [page 172] yaɱ2. Vijānātha, pāpiccho kodhano iti,
Makkhī thambhī palāsī ca issukī maccharī saṭho.

2. Santavāco janavati, samaṇo viya bhāsati,
Raho karoti kaṭanaɱ3. Pāpadiṭṭhi anādaro.

3. Saɱsappī ca musāvādī, taɱ viditvā yathātathaɱ,
Sabbe samaggā hutvāna, abhinibbajjayātha, 4. Naɱ.

4. Kāraṇḍavaɱ niddhamatha, kasambuñcāpakassatha 5.
Tato palāpe vāhetha, assamaṇe samaṇamānine.

5. Niddhamitvāna pāpicche, pāpakācāragocare,
Suddhāsuddhehi saɱvāsaɱ, kappayavho patissatā
Tato samaggā nipakā, dukkhassantaɱ karissathāti.

Mettāvaggo paṭhamo.

Tatruddānaɱ

Mettā paññā ca dve piyā, dve lokā dve vipattiyo,
Devadatto ca uttaro, nando kāraṇḍavena cāti.

1. Yaɱyadeva machasaɱ
2. Saɱvāsāya sīmu.
3. Karaṇaɱ machasaɱ.
4. Abhinibijjayetha katthaci.
5. Kasambuñcāpakaḍḍhatha katthaci.

[BJT Page 40]

2. Mahāvaggo

8. 1. 2. 1.

Verañja suttaɱ

Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā verañjāyaɱ viharati nalerupucimanda mūle atha kho verañjo brāhmaṇo [page 173] yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:

Sutaɱ metaɱ bho gotama, na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī"ti tayidaɱ bho gotama, tatheva, nahi bhavaɱ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti, tayidaɱ bho gotama na sampannamevāti.

Nāhaɱ taɱ brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yamahaɱ abhivādeyyaɱ vā paccuṭṭheyyaɱ vā āsanena vā nimanteyyaɱ. Yaɱ hi brāhmaṇa, tathāgato abhivādeyya vā paccuṭṭheyya vā āsanena vā nimanteyya muddhāpi tassa vipateyyāti.

1. Arasarūpo bhavaɱ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'arasarūpo samaṇo gotamo' ti. Ye te brāhmaṇa, rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā poṭṭhabbarasā te tathāgatassa pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā1. Anabhāvakatā2. Āyatiɱ anuppādadhammā, ayaɱ kho brāhmaṇa pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammāvadamāno vadeyya arasarūpo samaṇo gotamo'ti. No ca kho yaɱ tvaɱ sandhāya vadesi.

1. Tālavatthukatā katthaci.
2. Anabhāvaɱkatā machasaɱ.

[BJT Page 42]

2. Nibbhogo [page 174] bhavaɱ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, nibbhogo samaṇo gotamo'ti. Ye te brāhmaṇa, rūpabhogā saddabhogā gandhabhogā rasabhogā poṭṭhabbabhogā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā1. Anabhāvakatā2. Āyatiɱ anuppādadhammā, ayaɱ kho brāhmaṇa pariyāyo yena pariyāyena sammā vadamāno vadeyya nibbhogo samaṇo gotamoti, no ca kho yaɱ tvaɱ sandhāya vadesi.

3. Akiriyavādo bhavaɱ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, akiriyavādo samaṇo gotamo' ti. Ahaɱ hi brāhmaṇa, akiriyaɱ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa, anekavihitānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ akiriyaɱ vadāmi. Ayaɱ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo samaṇo gotamoti. No ca kho yaɱ tvaɱ sandhāya vadesi.

4. Ucchedavādo bhavaɱ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, ucchedavādo samaṇo gotamo' ti. Ahaɱ hi brāhmaṇa, ucchedaɱ vadāmi rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ ucchedaɱ vadāmi. Ayaɱ kho brāhmaṇa, pariyāyo, yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo samaṇo gotamo' ti, no ca kho yaɱ tvaɱ sandhāya vadesi.

1. Tālavatthukatā katthaci.
2. Anabhāvakatā machasaɱ.

[BJT Page 44]

5. Jegucchī bhavaɱ gotamoti,

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'jegucchī samaṇo gotamo'ti, ahaɱ hi brāhmaṇa, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, anekavihitānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ [page 175] samāpattiyā jigucchāmi, ayaɱ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, 'jegucchī samaṇo gotamo'ti, no ca kho yaɱ tvaɱ sandhāya vadesi.

6. Venayiko bhavaɱ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, 'venayiko samaṇo gotamo' ti. Ahaɱ hi brāhmaṇa, vinayāya dhammaɱ desemi rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ vinayāya dhammaɱ desemi. Ayaɱ kho brāhmaṇa, pariyāyo, yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'venayiko samaṇo gotamo' ti, no ca kho yaɱ tvaɱ sandhāya vadesi.

7. Tapassī bhavaɱ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'tapassī samaṇo gotamo'ti, tapanīyāhaɱ brāhmaṇa, pāpake akusale dhamme vadāmi kāyaduccaritaɱ vacīduccaritaɱ manoduccaritaɱ, yassa kho brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā, tamahaɱ tapassī'ti vadāmi, tathāgatassa kho brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā, ayaɱ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'tapassī samaṇo gotamo'ti, no ca kho yaɱ tvaɱ sandhāya vadesi.

[BJT Page 46]

8. Apagabbho bhavaɱ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, 'apagabbho samaṇo gotamo'ti. Yassa kho brāhmaṇa, āyatiɱ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā, [page 176] tamahaɱ apagabbhoti vadāmi tathāgatassa kho brāhmaṇa, āyatiɱ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā, ayaɱ kho brāhmaṇa pariyāyo yena maɱ pariyāyena, sammā vadamāno vadeyya 'apagabbho samaṇo gotamo' ti no ca kho yaɱ tvaɱ sandhāya vadesi.

Seyyathāpi brāhmaṇa, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, yo nu kho tesaɱ kukkuṭacchāpakānaɱ paṭhamataraɱ pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaɱ padāḷetvā sotthinā abhinibbhijjeyya, kinti svāssa vacanīyo jeṭṭho vā kaṇiṭṭho vāti?

Jeṭṭhotissa bho gotama, vacanīyo, so hi tesaɱ jeṭṭho hotī'ti.

Evameva kho ahaɱ brāhmaṇa, avijjāgatāya pajāya aṇḍabhūtāya, pariyonaddhāya avijjaṇḍakosaɱ padāletvā eko'va loke anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddho, ahaɱ hi brāhmaṇa jeṭṭho seṭṭho lokassa.

Āraddhaɱ kho pana me brāhmaṇa, viriyaɱ1 ahosi asallīnaɱ upaṭṭhitā pati asammuṭṭhā. 2 Passaddho kāyo asāraddho; samāhitaɱ cittaɱ ekaggaɱ. So kho ahaɱ brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi.

Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ [page 177] jhānaɱ upasampajja viharāmi.

1. Viriyaɱ machasaɱ.
2. Appamuṭaṭhā machasaɱ. Sīmu.

[BJT Page 48]

Pītiyā ca virāgā upekkhako1 ca viharāmi. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedemi, yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti. 'Upekkhako satimā sukhavihārī'ti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi.

Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhute kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

So anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi seyyathīdaɱ: ekampi jātiɱ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiɱsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saɱvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiɱ evannāmo, evaŋgotto evaɱ vaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiɱ, tatrāpāsiɱ evannāmo evaŋgotto evaɱ vaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi. Ayaɱ kho me brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaɱ kho me brāhmaṇa, paṭhamā abhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

So [page 178] evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhute kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā, ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaɱ kho me brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathā taɱ appamattassa atāpino pahitattassa viharato, ayaɱ kho me brāhmaṇa, dutiyā abhinibbhidā ahosi. Kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

1. Upekhako katthaci.

[BJT Page 50]
So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ, so idaɱ dukkhanti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ. Ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ. Ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ. Ayaɱ, dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

Ime āsavāti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ. Ayaɱ [page 179] āsavasamudayoti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ. Ayaɱ āsavanirodhoti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ, ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

Tassa me evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavāpi cittaɱ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaɱ vimuccittha, diṭṭhāsavāpi cittaɱ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaɱ vimuccittha. Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ ahosi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsiɱ. Ayaɱ kho me brāhmaṇa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaɱ kho me brāhmaṇa, tatiyā abhinibbhidā ahosi kukkuṭaccāpakasseva aṇḍakosambhāti.

Evaɱ vutte verañjo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: jeṭṭho bhavaɱ gotamo, seṭṭho bhavaɱ gotamo, abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī' ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhu saŋghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

8. 1. 2. 2.
Sīhasenāpati suttaɱ.

Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaɱ bhāsanti. Dhammassa vaṇṇaɱ bhāsanti. Saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsanti.

[BJT Page 52]

Tena [page 180] kho pana samayena sīho senāpati nigaṇṭhasāvako tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti. Atha kho sīhassa senāpatissa etadahosi; nissaɱsayaɱ kho so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho bhavissati. Tathā hi 'me sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaɱ bhāsanti. Dhammassa vaṇṇaɱ bhāsanti, saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsanti. Yannūnāhaɱ taɱ bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkameyyaɱ arahantaɱ sammāsambuddhanti.

Atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā nigaṇṭhaɱ nātaputtaɱ etadavoca: icchāmahaɱ bhante, samaṇaɱ gotamaɱ dassanāya upasaŋkamitunti.

Kiɱ pana tvaɱ sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaɱ samaṇaɱ gotamaɱ dassanāya upasaŋkamissasi. Samaṇo hi sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

Atha kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaŋkhāro1 bhagavantaɱ dassanāya, so paṭippassambhi.

Dutiyampi kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaɱ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaɱ bhāsanti, saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsanti.

Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi: nissaɱsayaɱ kho so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho bhavissati. Tathā hi 'me sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaɱ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaɱ bhāsanti, saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsanti. Yannūnāhaɱ taɱ bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkameyyaɱ arahantaɱ [page 181] sammāsambuddhanti.

Atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā nigaṇṭhaɱ nātaputtaɱ etadavoca: icchāmahaɱ bhante, samaṇaɱ gotamaɱ dassanāya upasaŋkamitunti.

Kiɱ pana tvaɱ sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaɱ samaṇaɱ gotamaɱ dassanāya upasaŋkamissasi, samaṇo hi sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.
1. Gamikābhisaŋkhāro, sīmu.

[BJT Page 54]
Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaŋkhāro bhagavantaɱ dassanāya, so paṭippassambhi.

Tatiyampi kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaɱ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaɱ bhāsanti, saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsanti.

Tatiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi: nissaɱsayaɱ kho so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho bhavissati. Tathā hi' me sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaɱ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaɱ bhāsanti, saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsanti. Kiɱ hi'me karissanti nigaṇṭhā apalokitā vā anapalokitā vā, yannūnāhaɱ anapalokitāva nigaṇṭhe taɱ bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkameyyaɱ arahantaɱ sammāsambuddhanti.

Atha kho sīho senāpati pañcamattehi rathasatehi divādivassa vesāliyā niyyāsi bhagavantaɱ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaɱ pāvisi. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaɱ etadavoca:

Sutaɱ me'taɱ bhante, akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Ye te bhante, evamāhaɱsu: akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya dhammaɱ [page 182] deseti, tena ca sāvake vinetīti. Kacci te bhante, vuttavādino? Na ca bhagavantaɱ abhūtena abbhācikkhanti, ? Dhammassa cānudhammaɱ vyākaronti. Na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaɱ ṭhānaɱ āgacchati? Anabbhakkhātukāmāhi mayaɱ bhante, bhagavantanti.

1. Atthi sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

2. Atthi sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, kiriyavādo samaṇo gotamo kiriyāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

[BJT Page 56]

3. Atthi sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo samaṇo gotamo ucchedāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

4. Atthi sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, jegucchī samaṇo gotamo jegucchitāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

5. Atthi sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, venayiko samaṇo gotamo vinayāya dhammaɱ deseti. Tena ca sāvake vinetīti.

6. Atthi sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya tapassī samaṇo gotamo tapassitāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

7. Atthi sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, apagabbho samaṇo gotamo apagabbhatāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

8. Atthi sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, assāsako1 samaṇo gotamo assāsāya dhammaɱ deseti. Tena ca sāvake vinetīti.

1. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya [page 183] dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti: ahaɱ hi sīha, akiriyaɱ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa, anekavihitānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ akiriyaɱ vadāmi. Ayaɱ kho sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

2. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya kiriyavādo samaṇo gotamo kiriyāya dhammaɱ deseti. Tena ca sāvake vinetīti: ahaɱ hi sīha, kiriyaɱ vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa, anekavihitānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ kiriyaɱ vadāmi. Ayaɱ kho sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya kiriyavādo samaṇo gotamo kiriyāya dhammaɱ deseti. Tena ca sāvake vinetīti.

1. Assāsanto sīmu.

[BJT Page 58]
3. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti: ahaɱ hi sīha, ucchedaɱ vadāmi rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ ucchedaɱ vadāmi. Ayaɱ kho sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo samaṇo gotamo ucchedāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

4. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya jegucchī samaṇo gotamo jegucchitāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti: ahaɱ hi sīha, jigucchāmi. Kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, anekavihitānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā jigucchāmi. Ayaɱ kho sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya jegucchī samaṇo gotamo jegucchitāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

5. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: venayiko samaṇo gotamo vinayāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti: ahaɱ hi sīha, vinayāya dhammaɱ desemi. Rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaɱ [page 184] pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ vinayāya dhammaɱ desemi. Ayaɱ kho sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

6. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: tapassī samaṇo gotamo tapassitāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti: tapanīyāhaɱ sīha, pāpake akusale dhamme vadāmi. Kāyaduccaritaɱ vacīduccaritaɱ manoduccaritaɱ, yassa kho sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Tamahaɱ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Ayaɱ kho sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya tapassī samaṇo. Gotamo tapassitāya dhammaɱ deseti. Tena ca sāvake vinetīti.

[BJT Page 60]
7. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya apagabbho samaṇo gotamo apagabbhatāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Yassa kho sīha, āyatiɱ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā, tamahaɱ apagabbhoti vadāmi. Tathāgatassa kho sīha, āyatiɱ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Ayaɱ kho sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya apagabbho samaṇo gotamo apagabbhatāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

8. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya assāsako samaṇo gotamo assāsāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Ahaɱ hi sīha, assāsako [page 185] paramena assāsena, assāsāya ca dhammaɱ desemi, tena ca sāvake vinemi. Ayaɱ kho sīha, pariyāyo yena maɱ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya assāsako samaṇo gotamo assāsāya dhammaɱ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

Evaɱ vutte sīho senāpati bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bhante, abhikkantaɱ bhante, seyyathāpi bhante, nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evameva bhante anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhante bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammaɱ ca bhikkhusaŋghaɱ ca. Upāsakaɱ maɱ bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.
Anuviccakāraɱ kho sīha, karohi, anuviccakāro tumhādisānaɱ ñātamanussānaɱ sādhu hotīti.

Iminā pahaɱ bhante bhagavato bhīyyosomattāya attamano abhiraddho, yaɱ maɱ bhagavā evamāha: anuviccakāraɱ kho sīha, karohi, anuviccakāro tumhādisānaɱ ñātamanussānaɱ sādhu hotīti.

[BJT Page 62]
Mamaɱ hi bhante, aññatitthiyā sāvakaɱ labhitvā kevalakappaɱ vesāliɱ paṭākaɱ parihareyyuɱ: sīho amhākaɱ senāpati sāvakattaɱ upagatoti. Atha ca pana maɱ bhagavā evamāha: anuviccakāraɱ kho sīha, karohi. Anuviccakāro tumhādisānaɱ ñātamanussānaɱ sādhu hotīti. Esāhaɱ bhante, dutiyampi bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaŋghañca, upāsakaɱ maɱ bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

Dīgharattaɱ kho te sīha, nigaṇṭhānāɱ opānabhūtaɱ kulaɱ yena tesaɱ upagatānaɱ piṇḍakaɱ dātabbaɱ maññeyyāsīti.

Imināpahaɱ bhante, bhagavato bhīyyosomattāya attamano abhiraddho yaɱ maɱ bhagavā evamāha: dīgharattaɱ kho te sīha, nigaṇṭhānaɱ opānabhūtaɱ kulaɱ yena tesaɱ upagatānaɱ piṇḍakaɱ dātabbaɱ maññeyyāsīti.

Sutaɱ me taɱ bhante, samaṇo gotamo evamāha: mayhameva [page 186] dānaɱ dātabbaɱ na aññesaɱ dānaɱ dātabbaɱ, mayhameva sāvakānaɱ dānaɱ dātabbaɱ na aññesaɱ sāvakānaɱ dānaɱ dātabbaɱ, mayhameva dinnaɱ mahapphalaɱ, na aññesaɱ dinnaɱ mahapphalaɱ, mayhameva sāvakānaɱ dinnaɱ mahapphalaɱ nāññesaɱ sāvakānaɱ dinnaɱ mahapphalanti. Atha ca pana maɱ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca bhante, mayametthakālaɱ jānissāma. Esāhaɱ bhante tatiyampi bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi. Dhammañca bhikkhusaŋghañca upāsakaɱ maɱ bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

Atha kho bhagavā sīhassa senāpatissa ānupubbīkathaɱ1 kathesi. Seyyathīdaɱ: dāna kathaɱ sīlakathaɱ saggakathaɱ kāmānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saŋkilesaɱ nekkhamme ca ānisaɱsaɱ pakāsesi.
1. Anupubbiɱkathaɱ machasaɱ anupubbīkathaɱ syā.

[BJT Page 64]
Yadā bhagavā aññāsi sīhaɱ senāpatiɱ kallacittaɱ muducittaɱ vinīvaraṇacittaɱ udaggacittaɱ pasannacittaɱ, atha yā buddhānaɱ sāmukkaɱsikā dhammadesanā taɱ pakāsesi: dukkhaɱ samudayaɱ nirodhaɱ maggaɱ, seyyathāpi nāma suddhaɱ vatthaɱ apagatakāḷakaɱ sammadeva rajanaɱ patigaṇheyya, evameva sīhassa senāpatissa tasmiɱ yeva āsane virajaɱ vītamalaɱ dhammacakkhuɱ udapādi yaɱ kiñci samudayadhammaɱ sabbantaɱ nirodhadhammanti.
Atha kho sīho senāpati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaŋkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaɱ etadavoca:

Adhivāsetu me bhante, bhagavā svātanāya [page 187] bhattaɱ saddhiɱ bhikkhusaŋghenāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho sīho senāpati bhagavato adhivāsanaɱ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

Atha kho sīho senāpati aññataraɱ purisaɱ āmantesi: gaccha tvaɱ ambho purisa, pavattamaɱsaɱ jānāhīti. Atha kho sīho senāpati tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaɱ ārocāpesi. Kālo bhante, niṭṭhitaɱ bhattanti.
Atha kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sīhassa senāpatissa nivesanaɱ tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiɱ bhikkhusaŋghena.
Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaɱ rathikāya rathikaɱ1 siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ bāhā paggayha kandanti. Ajja sīhena senāpatinā thullaɱ pasuɱ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaɱ kataɱ. Taɱ samaṇo gotamo jānaɱ uddissakaṭaɱ maɱsaɱ paribhuñjati paṭicca kammanti.
1. Rathiyāya rathiyaɱ sīmu.

[BJT Page 66]
Atha kho aññataro puriso yena sīho senāpati tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā sīhassa senāpatissa upakaṇṇake ārocesi. Yagghe bhante, jāneyyāsi: ete sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaɱ rathikāya rathikaɱ1 siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ bāhā paggayha kandanti. Ajja sīhena senāpatinā thullaɱ pasuɱ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaɱ kataɱ, taɱ samaṇo gotamo jānaɱ uddissakaṭaɱ maɱsaɱ paribhuñjati [page 188] paṭiccakammanti.
Alaɱ ayyo dīgharattampi te āyasmanto avaṇṇakāmā buddhassa, avaṇṇakāmā dhammassa, avaṇṇakāmā saŋghassa na ca panete āyasmanto jīranti taɱ bhagavantaɱ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhantā, na ca mayaɱ jīvitahetūpi sañcicca pāṇaɱ jīvitā voropeyyāmāti.

Atha kho sīho senāpati buddhapamukhaɱ bhikkhusaŋghaɱ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi. Sampavāresi. Atha kho sīho senāpati bhagavantaɱ bhuttāviɱ onītapattapāṇīɱ ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho sīhaɱ senāpatiɱ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapekvā samuttejetvā sampahaɱsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.
8. 1. 2. 3.
Ājañña suttaɱ

(Sāvatthi nidānaɱ)

Aṭṭhahi bhikkhave, aŋgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati, katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca. Yassaɱ disāyaɱ aññepi bhadrā assājāniyā jāyanti tassaɱ disāyaɱ jāto hoti, yaɱ kho panassa bhojanaɱ denti allaɱ vā sukkhaɱ vā, taɱ sakkaccaɱ yeva paribhuñjati avikiranto, jegucchī hoti uccāraɱ vā passāvaɱ vā abhinisīdituɱ vā abhinipajjituɱ vā, sorato hoti [page 189] sukhasaɱvāso, na aññe asse ubbejetā, yāni kho panassa honti sāṭheyyāni kūṭeyyāni jimbheyyāni vaŋkeyyāni tāni yathābhūtaɱ sārathissa āvīkattā hoti.
1. Rathiyā rathiyaɱ simu.
[BJT Page 68]

Tesamassa sārathī abhinimmadanāya vāyamati, vāhī kho pana hoti kāmaññe assā vahantu vā mā vā ahamettha vahissāmīti cittaɱ uppādeti, gacchanto kho pana ujumaggeneva gacchati, thāmavā hoti yāva jīvitamaraṇapariyādānā thāmaɱ upadaɱsetā, imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi aŋgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aŋgantveva saŋkhaɱ gacchati.

Evameva kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa, katamehi aṭṭhahi:
Idha bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati. Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, yaɱ kho panassa bhojanaɱ denti lūkhaɱ vā paṇītaɱ vā taɱ sakkaccaɱyeva paribhuñjati avihaññamāno, jegucachī hoti kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, jegucchī hoti anekavihitānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā, sorato hoti sukhasaɱvāso, na aññe bhikkhū ubbejetā. Yāni kho panassa honti sāṭheyyāni kūṭeyyāni [page 190] jimbheyyāni vaŋkeyyāni tāni yathābhūtaɱ āvīkantā hoti satthari vā viññūsu vā sabrahmacārisu, tesamassa satthā vā viññū vā sabrahmacārī abhinimmadanāya vāyamati. Sikkhitā kho pana hoti. Kāmaññeva bhikkhū sikkhantu vā mā vā ahamettha sikkhissāmīti cittaɱ uppādeti. Gacchanto kho pana ujumaggeneva gacchati. Tatrāyaɱ ujumaggo seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi, sammāsaŋkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, āraddhaviriyo viharati kāmaɱ taco ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu sarīre upasussatu maɱsalohitaɱ, yantaɱ purisathāmena purisaviriyena purisaparakkamena pattababaɱ, na taɱ apāpūṇitvā viriyassa santhānaɱ bhavissatīti. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.
[BJT Page 70]
8. 1. 2. 4.
Khaluŋka suttaɱ.

(Sāvatthi nidānaɱ)

Aṭṭha ca bhikkhave assakhaluŋke desissāmi aṭṭha ca assadose, aṭṭha ca purisakhaluŋke aṭṭha ca purisadose, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi karotha bhāsissāmīti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

1. Katame ca bhikkhave, aṭṭha assakhaluŋkā aṭṭha ca assadosā: idha bhikkhave, ekacco assakhaluŋko 'pehī' ti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭisakkati1 piṭṭhito [page 191] rathaɱ paṭivatteti2. Evarūpopi bhikkhave idhekacco assakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, paṭhamo assadoso.

2. Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco assakhaluŋko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchā laɱghati3 kubbaraɱ hanti. Tidaṇḍaɱ bhañjati. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo assadoso.
3. Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco assakhaluŋko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā rathisāya satthiɱ ussajjitvā4 rathisaɱ yeva ajjhomaddati, evarūpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo assadoso.
4. Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco assakhaluŋko 'pehī'ti vutto viddho samāno codito sārathinā ummaggaɱ gaṇhāti, ubbaṭumaɱ rathaɱ karoti. Evarūpopi bhikkhave idhekacco assakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho assadoso.
5. Puna ca paraɱ bhikkhave, idhekacco assakhaluŋko 'pehī' ti vutto viddho samāno codito sārathinā laŋghati purimaɱ kāyaɱ, paggaṇhāti purime pāde. Evarūpopi bhikkhave idhekacco assakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, pañcamo assadoso.
1. Paṭikkamati machasaɱ 2. Pavatteti katthaci 3. Pacchālaŋghipati syā. 4. Ussajitvā sīmu.

[BJT Page 72]
6. Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco assakhaluŋko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā anādiyitvā sārathīɱ anādiyitvā patodaɱ1 dantehi2 mukhādhānaɱ vidaɱsitvā3 [page 192] yena kāmaɱ pakkamati, evarūpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, chaṭṭho assadoso.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco assakhaluŋko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā, neva abhikkamati, no paṭikkamati, tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, sattamo, assadoso.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave idhekacco assakhaluŋko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā purime ca pāde saɱharitvā pacchime ca pāde saɱharitvā tattheva cattāro pāde abhinisīdati. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, aṭṭhamo assadoso. Ime kho bhikkhave, aṭṭha assakhaluŋkā aṭṭha ca assadosā.

1. Katame ca bhikkhave aṭṭha ca purisakhaluŋkā, aṭṭha ca purisadosā: idha bhikkhave bhikkhū bhikkhuɱ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno na sarāmīti asatiyāva nibbeṭheti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluŋko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭisakkati piṭṭhito rathaɱ paṭivatteti. Tathūpamāhaɱ bhikkhave, imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, paṭhamo purisadoso.

2. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū bhikkhuɱ āpattiyā codenti so bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakaɱ [page 193] yeva paṭippharati. Kiɱ nukho tuyhaɱ bālassa abyattassa bhaṇitena tvampi nāma bhaṇitabbaɱ maññasīti. Seyyathāpi so bhikkhave assakhaluŋko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchālaɱghati, kubbaraɱ bhanti, tidaṇḍaɱ bhañjati. Tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo purisadoso.

1. Patodalaṭṭhiɱ machasaɱ. 2. Patodadantehi sīmu. 3. Viddhaɱsitā sīmu.
[BJT Page 74]
3. Puna ca paraɱ bhikkhave, bhikkhū bhikkhuɱ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakasseva paccāropeti tvampi khosi itthannāmaɱ āpattiɱ āpanno tvaɱ tāva paṭhamaɱ paṭikarohīti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluŋko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā rathisāya satthiɱ ussajjitvā rathisaɱ yeva ajjhomaddati. Tathūpamāhaɱ bhikkhave, imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, tatiyo purisadoso.
4. Puna ca paraɱ bhikkhave, bhikkhū bhikkhuɱ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno aññenaññaɱ paṭicarati, bahiddhā kathaɱ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayaɱ ca pātukaroti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluŋko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā ummaggaɱ gaṇhāti, ubbaṭumaɱ rathaɱ karoti. Tathūpamāhaɱ bhikkhave, imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, catuttho purisadoso.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave, bhikkhū bhikkhuɱ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno saŋghamajjhe bāhā vikkhepaɱ bhaṇati. Seyyathāpi so bhikkhave [page 194] assakhaluŋko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā laŋghati purimaɱ kāyaɱ, paggaṇhāti purime pāde, tathūpamāhaɱ bhikkhave, imaɱ puggalaɱ vadāmi evarūpopi bhikkhave idhekacco purisakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, pañcamo purisadoso.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave, bhikkhū bhikkhuɱ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno anādiyitvā saŋghaɱ anādiyitvā codakaɱ sāpattikova yena kāmaɱ pakkamati. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluŋko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā anādiyitvā sārathiɱ anādiyitvā patodaɱ dantehi mukhādhānaɱ vidaɱsitvā1 yena kāmaɱ pakkamati. Tathūpamāhaɱ bhikkhave, imaɱ puggalaɱ vadāmi. Eva rūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave chaṭṭho purisadoso.

1. Viddhaɱsitvā sī. Mu.

[BJT Page 76]
7. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū bhikkhuɱ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno nevāhaɱ āpannomhi na panāhaɱ āpannomhīti tuṇhibhāvena saŋghaɱ viheseti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluŋko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā neva abhikkamati, no paṭikkamati, tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti. Tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave, sattamo purisadoso.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhū bhikkhuɱ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno evamāha; [page 195] kiɱ nukho tumhe āyasmanto atibāḷhaɱ mayi byāvaṭā, idānāhaɱ sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti, so sikkhaɱ paccakkhāya hīnāyāvattitvā evamāha: idāni kho tumhe āyasmanto attamanā hothā'ti, seyyathāpi so bhikkhave assakhaluŋko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā purime ca pāde saɱharitvā pacchime va pāde saɱharitvā tattheva cattāro pāde abhinisīdati. Tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave idhekacco purisakhaluŋko hoti. Ayaɱ bhikkhave aṭṭhamo purisadoso. Ime kho bhikkhave aṭṭha purisakhaluŋkā aṭṭha ca purisadosāti.

8. 1. 2. 5.
Mala suttaɱ
(Sāvatthi nidānaɱ)
Aṭṭhimāni bhikkhave malāni katamāni aṭṭha.

Asajjhāya malā bhikkhave mantā, anuṭṭhānamalā bhikkhave gharā, malaɱ bhikkhave vaṇṇassa kosajjaɱ, pamādo bhikkhave rakkhato malaɱ. Malaɱ bhikkhave itthiyā duccaritaɱ. Maccheraɱ bhikkhave dadato malaɱ. Malā bhikkhave pāpakā akusalā dhammā asmiɱ loke parambhi ca. Tato bhikkhave malā malataraɱ avijjā paramaɱ malaɱ. Imāni kho bhikkhave aṭṭha malānīti.

[BJT Page 78]

1. Asajjhāya malā mantā anuṭṭhānamalā gharā,
Malaɱ vaṇṇassa kosajjaɱ pamādo rakkhato malaɱ

2. Malitthiyā duccaritaɱ maccheraɱ dadato malaɱ,
Malā ve pāpakā dhammā asmiɱ loke parambhi ca
Tato malā malataraɱ avijjā paramaɱ malanti.

8. 1. 2. 6
Dūteyya suttaɱ
(Sāvatthi nidānaɱ)

Aṭṭhahi [page 196] bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu dūteyyaɱ gantumarahati. Katamehi aṭṭhahi:
Idha bhikkhave bhikkhu sotā ca hoti sāvetā ca, uggahetā ca dhāretā ca, viññātā ca viññāpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu duteyyaɱ gantumarahati.

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato sāriputto duteyyaɱ gantumarahati. Katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave sāriputto sotā ca hoti sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, viññātā ca, viññāpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgato sāriputto duteyyaɱ gantumarahatīti.
1. Yo ve na vedhati1 patvā parisaɱ uggavādiniɱ2.
Na ca hāpeti vacanaɱ na ca chādeti sāsanaɱ,

2. Asandiddhañca bhaṇati pucchito na ca kuppati,
Sa ve tādisako bhikkhu duteyyaɱ gantumarahatīti.

1. Byathati machasaɱ, syā. 2. Uggavādinaɱ sīmu.

[BJT Page 80]
8. 1. 2. 7
Purisabandhana suttaɱ
(Sāvatthi nidānaɱ)
Aṭṭhahi bhikkhave ākārehi itthi purisaɱ bandhati, katamehi aṭṭhahi: rūpena bhikkhave, itthi purisaɱ bandhati, hasitena bhikkhave itthi purisaɱ bandhati, bhaṇitena bhikkhave itthi purisaɱ bandhati. Gītena bhikkhave itthi purisaɱ bandhati. . [page 197] ruṇṇena1. Bhikkhave itthi purisaɱ bandhati, ākappena bhikkhave itthi purisaɱ
Bandhati. Vanabhaŋgena bhikkhave, itthī purisaɱ bandhati. Phassena bhikkhave itthi purisaɱ bandhati. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi ākārehi itthi purisaɱ bandhati. Te bhikkhave sattā subaddhā ye2 phassena baddhāti. 3*

8. 1. 2. 8.
Itthibandhana suttaɱ.
(Sāvatthi nidānaɱ)
Aṭṭhahi bhikkhave ākārehi puriso itthiɱ bandhati, katamehi aṭṭhahi:

Rūpena bhikkhave puriso itthiɱ bandhati, hasitena bhikkhave puriso itthiɱ bandhati. Bhaṇitena bhikkhave puriso itthiɱ bandhati. Gītena bhikkhave puriso itthiɱ bandhati. Ruṇṇena1 bhikkhave puriso itthiɱ bandhati. Ākappena bhikkhave puriso itthiɱ bandhati. Vanabhaŋgena bhikkhave, puriso itthiɱ bandhati. Phassena bhikkhave puriso itthiɱ bandhati. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi ākārehi puriso itthiɱ bandhati, te bhikkhave sattā subaddhā ye2 phassena baddhāti. 3*

1. Roṇṇena sīmu. 2. Subandhā sīmu. Syā. 3. Bandhā sīmu syā. *Machasaɱ, potthake imāni dve suttāni aññathā dissanti.

[BJT Page 82]
8. 1. 2. 9
Pahārāda suttaɱ
Ekaɱ samayaɱ bhagavā verañjāyaɱ viharati naḷeru pucimanda mūle. Atha kho pahārādo asurindo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitaɱ kho pahārādaɱ asurindaɱ bhagavā etadavoca: api pana pahārāda, [page 198] asurā mahāsamudde abhiramantīti.

Abhiramanti bhante, asurā mahāsamuddeti:

Kati pana pahārāda, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantīti.

Aṭṭha bhante, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti katame aṭṭha?:

1. Mahāsamuddo bhante, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. Yampi bhante, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto, ayaɱ bhante, mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
2. Puna ca paraɱ bhante, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaɱ nātivattati. Yampi bhante, mahā samuddo ṭhitadhammo velaɱ nātivattati, ayaɱ bhante, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

3. Puna ca paraɱ bhante, mahāsamuddo na matena kuṇapena saɱvasati, yaɱ hoti mahāsamudade mataɱ kuṇapaɱ taɱ khippaɱyeva1 tīraɱ vāheti, thalaɱ ussādeti2 yampi bhante, mahāsamuddo na matena kuṇapena saɱvasati. Yaɱ hoti mahāsamudde mataɱ kuṇapaɱ taɱ khippaɱ yeva tīraɱ vāheti, thalaɱ ussādeti2 ayaɱ bhante, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
1. Khippameva machasaɱ 2. Ussāreti machasaɱ.

[BJT Page 84]
4. Puna ca paraɱ bhante, yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaɱ: gaŋgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā mahā samuddaɱ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva [page 199] saŋkhaɱ gacchanti. Yampi bhante, yā kāci mahānadiyo seyyathīdaɱ gaŋgā yamunā aciravatī sarabhu mahī tā mahāsamuddaɱ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saŋkhaɱ gacchanti. Ayaɱ bhante mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

5. Puna ca paraɱ bhante, yā ca1 loke savantiyo mahāsamuddaɱ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati, yampi bhante, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaɱ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati, ayaɱ bhante, mahāsamudde pañcamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahā samudde abhiramanti.

6. Puna ca paraɱ bhante, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, yampi bhante, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, ayaɱ bhante, mahā samudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

7. Puna ca paraɱ bhante, mahāsamuddo bahuratano anekaratano2 tatiramāni ratanāni, seyyathīdaɱ: muttā. Maṇi, veḷuriyo, saŋkho, silā, pavāḷaɱ. Rajataɱ, jātarūpaɱ, lohitaŋko, masāragallaɱ, yampi bhante, mahā samuddo bahuratano anekaratano. Tatiramāni ratanāni, seyyathīdaɱ muttā, maṇi, veḷuriyo, saŋkho, silā, pavāḷaɱ, rajataɱ, jātarūpaɱ, lohitaŋko, masāragallaɱ, ayaɱ bhante, mahāsamudde [page 200] sattamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
8. Puna ca paraɱ bhante, mahāsamuddo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso. Tatirame bhūtā: timī timiŋgalā timirapiŋgalā3 asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā.

1. Yā kāci. [P. T. S. .] Bahutaratano machasaɱ. 3. Timiŋgalo timirapiŋgalomachasaɱ.

[BJT Page 86]
Yampi bhante, mahāsamuddo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso. Tatirame bhūtā: timi, timiŋgalā timirapiŋgalā, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā, ayaɱ bhante, mahā samudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

Ime kho bhante, mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantīti.

Api pana bhante, bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramantīti?

Abhiramanti pahārāda, bhikkhū imasmiɱ dhammavinayeti.

Kati pana bhante, imasmiɱ dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramantīti, ?

Aṭṭha pahārāda imasmiɱ dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha:

1. Seyyathāpi pahārāda mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. [page 201] evameva kho pahārāda imasmiɱ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā. Na āyatakeneva aññā paṭivedho. Yampi pahārāda, imasmiɱ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Ayaɱ pahārāda, imasmiɱ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

2. Seyyathāpi pahārāda, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaɱ nātivattati, evameva kho pahārāda, yaɱ mayā sāvakānaɱ sikkhāpadaɱ paññattaɱ taɱ mama sāvakā jīvitahetūpi nātikkamanti. Yampi pahārāda, mayā sāvakānaɱ sikkhāpadaɱ paññattaɱ taɱ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti. Ayaɱ pahārāda, imasmiɱ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

[BJT Page 88]
3. Seyyathāpi pahārāda mahāsamuddo na matena kuṇapena saɱvasati. Yaɱ hoti mahāsamudde mataɱ kuṇapaɱ taɱ khippaññeva1. Tiraɱ vāheti, thalaɱ ussādeti2 evameva kho pahārāda, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaŋkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño. Antopūti avassuto kasambujāto. Na tena saŋgho saɱvasati. Atha kho naɱ khippaññeva3 sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaŋghassa nisinno. 4 Atha kho so ārakāva saŋghamhā saŋgho ca tena. Yampi pahārāda yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asuci saŋkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na [page 202] tena saŋgho saɱvasati. Atha kho naɱ khippaññeva sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaŋghassa nisinno4 atha kho so ārakāva saŋghamhā saŋgho ca tena. Ayaɱ pahārāda imasmiɱ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

4. Seyyathāpi pahārāda, yākāci mahā nadiyo, seyyathīdaɱ: gaŋgā yamunā aciravatī sarabhu mahī, tā mahāsamuddaɱ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saŋkhaɱ gacchanti evameva kho pahārāda, cattārome vaṇṇā, khattiyā brāhmaṇā vessā suddā, te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni. 'Samaṇā sakyaputtiyā' tveva saŋkhaɱ gacchanti, yampi pahārāda cattārome vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, 'samaṇā sakyaputtiyā' tveva saŋkhaɱ gacchanti. Ayaɱ pahārāda, imasmiɱ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.
1. Khippameva machasaɱ 2. Ussāreti machasaɱ. 3. Khippameva naɱ machasaɱ. 4. Sannisinno machasaɱ.

[BJT Page 90]
5. Seyyathāpi pahārāda, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaɱ appenti yā ca antalikkhā dhārā papatanti. Na tena mahāsamuddassa ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati evameva kho pahārāda, bahu cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti. Na tena nibbānadhātuyā ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati. Yampi pahārāda, bahū cepi bhikkhū anūpādisesāya nibbānadhātuyā [page 203] parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati. Ayaɱ pahārāda, imasmiɱ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

6. Seyyathāpi pahārāda, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, evameva kho pahārāda, ayaɱ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, yampi pahārāda, ayaɱ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, ayaɱ pahārāda imasmiɱ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

7. Seyyathāpi pahārāda, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni, seyyathīdaɱ, muttā maṇi veḷuriyo saŋkho silā pavāḷaɱ rajataɱ jātarūpaɱ lohitaŋko masāragallaɱ. Evameva kho pahārāda, ayaɱ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni: seyyathīdaɱ, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaŋgā ariyo aṭṭhaŋgiko maggo. Yampi pahārāda, ayaɱ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni seyyathīdaɱ: cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaŋgā ariyo aṭṭhaŋgiko maggo. Ayaɱ pahārāda, imasmiɱ dhammavinaye sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

8. Seyyathāpi pahārāda mahā samuddo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso, tatirame bhūtā: timi timiŋgalā timirapiŋgalā [page 204] asurā nāgā gandhabbā, santi mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā.

Evameva kho pahārāda, ayaɱ dhammavinayo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso tatirame bhūtā: sotāpanto, sotāpatti phalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmi phalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmi phalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno. Yampi pahārāda, ayaɱ dhammavinaye mahataɱ bhūtānaɱ āvāso, tatirame bhūtā, sotāpanno, sotāpatti phalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmi phalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno, ayaɱ pahārāda imasmiɱ dhammavinaye aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

Ime kho pahārāda, imasmiɱ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramantīti.

8. 1. 2. 10.
Uposatha suttaɱ.

Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaŋghaparivuto nisinno hoti. Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante paṭhame yāme uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca:
Abhikkantā bhante ratti nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaŋgho, uddisatu bhante bhagavā bhikkhūnaɱ pātimokkhanti. Evaɱ vutte bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi [page 205] kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante majjhime yāme uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca:

[BJT Page 94]

Abhikkantā bhante, ratti nikkhanto majjhimo yāmo, ciranisinno bhikkhusaŋgho, uddisatu bhante, bhagavā bhikkhūnaɱ pātimokkhanti, dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi, tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: "abhikkantā bhante, ratti, nikkhanto pacchimo yāmo uddhastaɱ aruṇaɱ nandimukhī ratti, ciranisinno bhikkhusaŋgho uddisatu bhante, bhagavā bhikkhūnaɱ pātimokkhanti. Aparisuddhā ānanda parisāti. Atha kho āyasmato moggallānassa etadahosi: kaɱ nu kho bhagavā puggalaɱ sandhāya evamāha: 'aparisuddhā ānanda parisā' ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sabbāvantaɱ bhikkhusaŋghaɱ cetasā ceto paricca manasākāsi.

Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taɱ puggalaɱ dussīlaɱ pāpadhammaɱ asuciɱ saŋkassarasamācāraɱ paṭicchannakammantaɱ assamaṇaɱ samaṇapaṭiññaɱ abrahmacāriɱ brahmacārīpaṭiññaɱ antopūtiɱ avassutaɱ kasambujātaɱ majjhe bhikkhusaŋghassa nisinnaɱ, disvāna uṭṭhāyāsanā yena so puggalo tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā taɱ puggalaɱ etadavoca: uṭṭhehi āvuso1 diṭṭhosi bhagavatā, natthi te bhikkhūhi saddhiɱ saɱvāsoti.

Evaɱ vutte so puggalo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taɱ puggalaɱ etadavoca: uṭṭhehi āvuso1 diṭṭhosi bhagavatā, natthi te bhikkhūhi saddhiɱ saɱvāsoti. Dutiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taɱ puggalaɱ etadavoca: [page 206] uṭṭhehi āvuso, diṭṭhosi bhagavatā, natthi te bhikkhūhi saddhiɱ saɱvāsoti, tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi.

Atha kho āyasmā mahā moggallāno taɱ puggalaɱ bāhāyaɱ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvā sūcighaṭikaɱ datvā yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ etadavoca:
1. Uṭṭhehāvuso machasaɱ.

[BJT Page 96]

Nikkhāmito so bhante puggalo mayā, parisuddhā parisā, uddisatu bhante bhagavā bhikkhūnaɱ pātimokkhanti.

Acchariyaɱ moggallāna, abbhutaɱ moggallāna, yāva bāhā gahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamessatīti1 atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi, tumhevadāni bhikkhave, uposathaɱ, 2 kareyyātha. Pātimokkhaɱ uddiseyyātha. Nadānāhaɱ bhikkhave, ajjatagge uposathaɱ karissāmi. Pātimokkhaɱ uddisissāmi. Aṭṭhānametaɱ bhikkhave, anavakāso yaɱ tathāgato aparisuddhāya parisāya3 uposathaɱ kareyya pātimokkhaɱ uddiseyya.

Aṭṭhime bhikkhave, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha:

1. Mahāsamuddo bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. Yampi bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto, ayaɱ bhikkhave, mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

2. Puna ca paraɱ bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaɱ nātivattati. Yampi bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaɱ nātivattati, ayaɱ bhikkhave, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saɱvasati, yaɱ hoti mahāsamudde mataɱ kuṇapaɱ taɱ khippaɱyeva1 tīraɱ vāheti, thalaɱ ussādeti2. Yampi bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saɱvasati. Yaɱ hoti mahāsamudde mataɱ kuṇapaɱ taɱ khippaɱ yeva tīraɱ vāheti, thalaɱ ussādeti2 ayaɱ bhikkhave, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaɱ: gaŋgā, yamunā, aciravatī. Sarabhū, mahī, tā mahā samuddaɱ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saŋkhaɱ gacchanti. Yampi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo, seyyathīdaɱ gaŋgā, yamunā, aciravatī, sarabhu, mahī, tā mahāsamuddaɱ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saŋkhaɱ gacchanti. Ayaɱ bhikkhave mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave, yā ca1 loke savantiyo mahāsamuddaɱ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati, yampi bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaɱ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati, ayaɱ bhikkhave, mahāsamudde pañcamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahā samudde abhiramanti.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, yampi bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, ayaɱ bhikkhave, mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano tatiramāni ratanāni, seyyathīdaɱ: muttā. Maṇi, veḷuriyo, saŋkho, silā, pavāḷaɱ. Rajataɱ, jātarūpaɱ, lohitaŋko, masāragallaɱ, yampi bhikkhave, mahā samuddo bahuratano anekaratano. Tatiramāni ratanāni, seyyathīdaɱ muttā, maṇi, veḷuriyo, saŋkho, silā, pavāḷaɱ, rajataɱ, jātarūpaɱ, lohitaŋko, masāragallaɱ, ayaɱ bhikkhave, mahāsamudde sattamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave, mahāsamuddo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso. Tatirame bhūtā: timī timiŋgalā timirapiŋgalā. 4. , [page 207] asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā.

Yampi bhikkhave, mahāsamuddo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso. Tatirame bhūtā: timī timiŋgalā timirapiŋgalā, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi5 mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā, ayaɱ bhikkhave, mahā samudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

Ime kho bhikkhave, mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā6 asurā mahāsamudde abhiramanti.

1. Āgamissatīti sīmu. 2. Bhikkhave ito paraɱ uposathaɱ vū 3. Uposathaɱ kareyya machasaɱ ūnaɱ. 4. Timi timiŋgalo timirapiŋgalo machasaɱ. 5. Vasanti mahāsamudde machasaɱ 6. Yaɱ disvā disvā machasaɱ.

[BJT Page 98]

Evameva kho bhikkhave, aṭṭha imasmiɱ dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti,

Katame aṭṭha:

1. Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. Evameva kho bhikkhave, imasmiɱ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā. Na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Yampi bhikkhave, imasmiɱ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Ayaɱ bhikkhave, imasmiɱ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

2. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaɱ nātivattati, evameva kho bhikkhave, yaɱ mayā sāvakānaɱ sikkhāpadaɱ paññattaɱ taɱ mama sāvakā jīvitahetūpi nātikkamanti. Yampi bhikkhave, mayā sāvakānaɱ sikkhāpadaɱ paññattaɱ taɱ mama sāvakā jīvitahetūpi nātikkamanti. Ayaɱ bhikkhave, imasmiɱ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

3. Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo na matena kuṇapena saɱvasati. Yaɱ hoti mahāsamudde mataɱ kuṇapaɱ taɱ khippaññeva1. Tīraɱ vāheti, thalaɱ ussādeti. Evameva kho bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaŋkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño. Antopūti avassuto kasambujāto. Na tena saŋgho saɱvasati. Atha kho naɱ khippaññeva. Sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaŋghassa nisinno. Atha kho so ārakāva saŋghamhā saŋgho ca tena. Yampi bhikkhave yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asuci saŋkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saŋgho saɱvasati. Atha kho naɱ khippaññeva sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaŋghassa nisinno. Atha kho so ārakāva saŋghamhā saŋgho ca tena. Ayaɱ bhikkhave imasmiɱ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

4. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo, seyyathīdaɱ: gaŋgā, yamunā, aciravatī, sarabhu, mahī, tā mahāsamuddaɱ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saŋkhaɱ gacchanti evameva kho bhikkhave, cattārome vaṇṇā, khattiyā, brāhmaṇā, vessā suddā, te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni. "Samaṇā sakyaputtiyā'tveva saŋkhaɱ gacchanti, yampi bhikkhave, cattārome vaṇṇā khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, 'samaṇā sakyaputtiyātveva saŋkhaɱ gacchanti. Ayaɱ bhikkhave, imasmiɱ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

5. Seyyathāpi bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaɱ appenti yā ca antalikkhā dhārā papatanti. Na tena mahāsamuddassa ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati evameva kho bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti. Na tena nibbāna dhātuyā ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati. Yampi bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anūpādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati. Ayaɱ bhikkhave, imasmiɱ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

6. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, evameva kho bhikkhave, ayaɱ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, yampi bhikkhave, ayaɱ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, ayaɱ bhikkhave imasmiɱ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

7. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni, seyyathīdaɱ, muttā maṇi veḷuriyo saŋkho silā pavāḷaɱ rajataɱ jātarūpaɱ lohitaŋko masāragallaɱ. Evameva kho bhikkhave, ayaɱ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni: seyyathīdaɱ, cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaŋgā ariyo aṭṭhaŋgiko maggo. Yampi bhikkhave, ayaɱ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni seyyathīdaɱ: cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaŋgā ariyo aṭṭhaŋgiko maggo. Ayaɱ bhikkhave, imasmiɱ dhammavinaye sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

8. Seyyathāpi bhikkhave mahā samuddo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso tatirame bhūtā: 1 "timi timiŋgalā timirapiŋgalā asurā nāgā gandhabbā, 2 santi mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi [page 208] attabhāvā.

Evameva kho bhikkhave, ayaɱ dhammavinayo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso tatirame bhūtā: sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmi phalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno, yampi bhikkhave, ayaɱ dhammavinaye mahataɱ bhūtānaɱ āvāso, tatirame bhūtā sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmi phalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno, ayaɱ bhikkhave imasmiɱ dhammavinaye aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramanti.

Ime kho bhikkhave, imasmiɱ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhū imasmiɱ dhammavinaye abhiramantīti.

Mahāvaggo dutiyo.
Tatruddānaɱ
Verañjosīho ājaññā khaluŋkena malāni ca
Dūteyyaɱ dve ca bandhanā pahārādo uposathoti,

1. Timi timiŋgalo timirapiŋgalo machasaɱ
2. Vasanti machasaɱ.

[BJT Page 100]
3. Gahapativaggo
8. 1. 3. 1
Vesālika-ugga suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kuṭagārasālāyaɱ tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Aṭṭhahi bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataɱ uggaɱ gahapatiɱ vesālikaɱ dhārethāti. Idamavoca [page 209] bhagavā, idaɱ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraɱ pāvisi. Atha kho aññataro bhikkhu pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaɱ tenupasaŋkami.

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena so bhikkhu tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā taɱ bhikkhuɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho uggaɱ gahapatiɱ vesālikaɱ so bhikkhu etadavoca:

Aṭṭhahi kho tvaɱ gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Katame te gahapati, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā yehi tvaɱ samannāgato bhagavatā vyākatoti.

Na kho ahaɱ bhante, jānāmi katamehi aṭṭhahi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Api ca bhante, ye me aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saɱvijjanti te suṇāhi, sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmīti.

Evaɱ gahapatīti kho so bhikkhu uggassa gahapatino vesālikassa paccassosi. Uggo gahapati vesāliko etadavoca:

[BJT Page 102]

1. Yadāhaɱ bhante, bhagavantaɱ paṭhamaɱ duratova addasaɱ sahadassaneneva me bhante bhagavato cittaɱ pasīdi. Ayaɱ kho me bhante paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

2. So kho ahaɱ bhante, pasannacitto bhagavantaɱ payirupāsiɱ. Tassa me bhagavā ānupubbīkathaɱ kathesi, seyyathīdaɱ:dānakathaɱ sīlakathaɱ saggakathaɱ kāmānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saŋkilesaɱ nekkhamme ca ānisaɱsaɱ pakāsesi. Yadā maɱ bhagavā aññāsi kallacittaɱ muducittaɱ vinīvaraṇacittaɱ udaggacittaɱ pasannacittaɱ, atha yā buddhānaɱ [page 210] sāmukkaɱsikā dhammadesanā, taɱ pakāsesi, dukkhaɱ samudayaɱ nirodhaɱ maggaɱ. Seyyathāpi nāma suddhaɱ vatthaɱ apagatakāḷakaɱ sammadeva rajanaɱ patigaṇheyya, evameva kho me tasmiɱ yeva āsane virajaɱ vītamalaɱ dhammacakkhuɱ udapādi, yaɱ kiñci samudayadhammaɱ sabbaɱ taɱ nirodhadhammanti.

So kho ahaɱ bhante, diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaɱkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva buddhañca dhammañca saŋghañca saraṇaɱ agamāsiɱ. Brahmacariyapañcamāni ca sikkhāpadāni samādiyiɱ. Ayaɱ kho me bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

3. Tassa mayhaɱ bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuɱ. Atha khvāhaɱ bhante, yena tā pajāpatiyo tenupasaŋkamiɱ. Upasaŋkamitvā tā pajāpatiyo etadavocaɱ: mayā kho bhaginiyo brahmacariyapañcamāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge ca bhuñjatu! Puññāni ca karotu! Sakāni vā ñātikulāni gacchatu! Hoti vā pana purisādhippāyā, kassa vo dammīti. Evaɱ vutte sā bhante jeṭṭhā pajāpatī maɱ etadavoca: itthaɱnāmassa maɱ ayyaputta purisassa dehīti.
Atha khvāhaɱ bhante, taɱ purisaɱ pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiɱ gahetvā dakkhiṇena hatthena bhiŋkāraɱ gahetvā tassa purisassa onojesiɱ. Komāriɱ kho panāhaɱ bhante, dāraɱ pariccajanno nābhijānāmi cittassa aññathattaɱ. Ayaɱ kho me bhante, tatiyo acchariyo dhammo saɱvijjati.

[BJT Page 104]
4. Saɱvijjanti [page 211] kho pana me bhante, kule bhogā. Te ca kho appaṭivibhattā sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Ayaɱ kho me bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

5. Yaɱ kho pana ahaɱ bhante, bhikkhuɱ payirupāsāmi, sakkaccaɱyeva payirupāsāmi no asakkaccaɱ. Ayaɱ kho me bhante, pañcamo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

6. So ce1 me bhante, āyasmā dhammaɱ deseti sakkaccaɱ yeva suṇāmi, no asakkaccaɱ. No ce me so āyasmā dhammaɱ deseti ahamassa dhammaɱ desemi. Ayaɱ kho me bhante, chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

7. Anacchariyaɱ kho pana maɱ bhante, devatā upasaŋkamitvā ārocenti: svākkhāto gahapati, bhagavatā dhammoti. Evaɱ vutte ahaɱ bhante, tā devatā evaɱ vadāmi: vadeyyātha vā evaɱ kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammoti, na kho panāhaɱ bhante, abhijānāmi tatonidānaɱ cittassa uṇṇatiɱ, maɱ vā devatā upasaŋkamanti ahaɱ vā devatāhi sallapāmīti. Ayaɱ kho me bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

8. Yānimāni bhante, bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saɱyojanāni, nāhaɱ tesaɱ kiñci attani appahīnaɱ samanupassāmīti. Ayaɱ kho me bhante, aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

Ime [page 212] kho bhante, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saɱvijjanti. No ca kho ahaɱ jānāmi. Katamehipahaɱ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākatoti.

Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino vesālikassa nivesane piṇḍapātaɱ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
1. Ca sīmu.

[BJT Page 106]
Atha kho so bhikkhu pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā vesālikena saddhiɱ kathāsallāpo, taɱ sabbaɱ bhagavato ārocesi.

Sādhu sādhu bhikkhu, yathā taɱ uggo gahapati vesāliko sammā vyākaramāno vyākareyya imeheva bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati vesāliko mayā byākato.

Imehi ca pana bhikkhu, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataɱ uggaɱ gahapatiɱ vesālikaɱ dhārethāti.

[BJT Page 106]
8. 1. 3. 2

Hatthigāmaka ugga suttaɱ.

Ekaɱ samayaɱ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:
Aṭṭhahi bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataɱ uggaɱ gahapatiɱ hatthigāmakaɱ dhārethā'ti. Idamavoca bhagavā. Idaɱ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraɱ pāvisi.
Atha kho aññataro bhikkhu pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesanaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena so bhikkhu tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā taɱ bhikkhuɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho uggaɱ gahapatiɱ hatthigāmakaɱ so bhikkhu etadavoca:
Aṭṭhahi [page 213] kho tvaɱ gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Katame te gahapati, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā yehi tvaɱ samannāgato bhagavatā vyākatoti?

[BJT Page 108]
Na kho ahaɱ bhante, jānāmi katamehipahaɱ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Apica bhante, ye me aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saɱvijjanti te suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi bhāsissāmīti. Evaɱ gahapatīti so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa paccassosi. Uggo gahapati hatthigāmako etadavoca:

1. Yadāhaɱ bhante, nāgavane parivārento bhagavantaɱ paṭhamaɱ duratova addasaɱ. Sahadassaneneva me bhante, bhagavato cittaɱ pasīdi. Surāmado ca pahīyi. Ayaɱ kho me bhante, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

2. So kho ahaɱ bhante, pasannacitto bhagavantaɱ payirupāsiɱ. Tassa me bhagavā ānupubbīkathaɱ kathesi, seyyathīdaɱ:dānakathaɱ sīlakathaɱ saggakathaɱ kāmānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saŋkilesaɱ nekkhamme ca ānisaɱsaɱ pakāsesi. Yadā maɱ bhagavā aññāsi kallacittaɱ muducittaɱ vinīvaraṇacittaɱ udaggacittaɱ pasannacittaɱ, atha yā buddhānaɱ sāmukkaɱsikā dhammadesanā, taɱ pakāsesi, dukkhaɱ samudayaɱ nirodhaɱ maggaɱ. Seyyathāpi nāma suddhaɱ vatthaɱ apagatakāḷakaɱ sammadeva rajanaɱ patigaṇheyya, evameva kho me tasmiɱ yeva āsane virajaɱ vītamalaɱ dhammacakkhuɱ udapādi, yaɱ kiñci samudayadhammaɱ sabbaɱ taɱ nirodhadhammanti.

So kho ahaɱ bhante, diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaɱkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva [page 214] buddhaɱ ca dhammaɱ ca saŋghaɱ ca saraṇaɱ agamāsiɱ. Brahmacariyapañcamāni ca sikkhāpadāni samādiyiɱ. Ayaɱ kho me bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.
[BJT Page 110]

3. Tassa mayhaɱ bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuɱ. Atha khvāhaɱ bhante, yena tā pajāpatiyo tenupasaŋkamiɱ. Upasaŋkamitvā tā pajāpatiyo etadavocaɱ: mayā kho bhaginiyo brahmacariyapañcamāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge ca bhuñjatu! Puññāni ca karotu! Sakāni vā ñātikulāni gacchatu! Hoti vā pana purisādhippāyā, kassa vo dammīti. Evaɱ vutte sā bhante jeṭṭhā pajāpatī maɱ etadavoca: itthannāmassa maɱ ayyaputta purisassa dehīti. Atha khvāhaɱ bhante, taɱ purisaɱ pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiɱ gahetvā dakkhiṇena hatthena bhiŋkāraɱ gahetvā tassa purisassa onojesiɱ. Komāriɱ kho panāhaɱ bhante, dāraɱ pariccajanno nābhijānāmi cittassa aññathattaɱ. Ayaɱ kho me bhante, tatiyo acchariyo dhammo saɱvijjati.

4. Saɱvijjanti kho pana me bhante, kule bhogā. Te ca kho appaṭivibhattā sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Ayaɱ kho me bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

5. Yaɱ [page 215] kho pana ahaɱ bhante, bhikkhuɱ payirupāsāmi, sakkaccaɱyeva payirupāsāmi no asakkaccaɱ. So ce me bhante, āyasmā dhammaɱ deseti sakkaccaɱ yeva suṇāmi, no asakkaccaɱ. No ce me so āyasmā dhammaɱ deseti, ahamassa dhammaɱ desemi. Ayaɱ kho me bhante, pañcamo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

6. Anacchariyaɱ kho pana me bhante, saŋghe nimantite devatā upasaŋkamitvā ārocenti: asuko gahapati, bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhappatto asuko saddhāvimutto, asuko saddhānusārī, asuko dhammānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammoti. Saɱghaɱ kho panāhaɱ bhante, parivisanto nābhijānāmi. Evaɱ cittaɱ uppādetā: imassa vā thokaɱ demi imassa vā bahukanti. Athakhvāhaɱ bhante, samacittova demi. Ayaɱ kho me bhante, chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.
[BJT Page 112]
7. Acchariyaɱ kho pana me bhante, devatā upasaŋkamitvā ārocenti: 'svākkhāto gahapati bhagavatā dhammo' ti. Evaɱ vutte ahaɱ bhante, tā devatā evaɱ vadāmi. 'Vadeyyātha vā evaɱ kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammo' ti. Na kho panāhaɱ bhante, abhijānāmi tato nidānaɱ cittassa uṇṇatiɱ. Maɱ vā devatā upasaŋkamanti. Ahaɱ vā devatāhi sallapāmīti. Ayaɱ kho me bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

8. Sace [page 216] kho panāhaɱ bhante, bhagavato paṭhamataraɱ kālaŋkareyyaɱ anacchariyaɱ kho panetaɱ yaɱ maɱ bhagavā evaɱ vyākareyya; natthi taɱ saɱyojanaɱ yena saɱyojanena saɱyutto uggo gahapati hatthigāmako puna imaɱ lokaɱ āgaccheyyāti. Ayaɱ kho me bhante, aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saɱvijjati.

Ime kho bhante, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saɱvijjanti. No ca kho ahaɱ jānāmi. Katamehipahaɱ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākatoti.

Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesane piṇḍapātaɱ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaŋkami.
Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā hatthigāmakena saddhiɱ kathāsallāpo, taɱ sabbaɱ bhagavato ārocesi.

Sādhu sādhu bhikkhu, yathā taɱ uggo gahapati hatthigāmako sammā vyākaramāno vyākareyya imeheva bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati hatthigāmako mayā vyākato. Imehi ca pana bhikkhu aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataɱ uggaɱ gahapatiɱ hatthigāmakaɱ dhārethāti.

[BJT Page 114]
8. 1. 3. 3.
Hatthakāḷavaka suttaɱ
Ekaɱ samayaɱ bhagavā āḷaviyaɱ viharati aggāḷave cetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Sattahi [page 217] bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataɱ hatthakaɱ āḷavakaɱ dhāretha. Katamehi sattahi:

Saddho bhikkhave, hatthako āḷavako, sīlavā bhikkhave, hatthako āḷavako, hirimā bhikkhave, hatthako āḷavako, ottappī bhikkhave, hatthako āḷavako. Bahussuto bhikkhave, hatthako āḷavako. Cāgavā bhikkhave, hatthako āḷavako, paññavā bhikkhave, hatthako āḷavako. Imehi kho bhikkhave, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataɱ hatthakaɱ āḷavakaɱ dhārethāti, idamavoca bhagavā. Idaɱ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraɱ pāvisi.

Atha kho aññataro bhikkhu pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena hatthakassa āḷavakassa nivesanaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho hatthako āḷavako yena so bhikkhu tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā taɱ bhikkhuɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinnaɱ kho hatthakaɱ āḷavakaɱ so bhikkhu etadavoca: sattahi kho tvaɱ āvuso, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Katamehi sattahi:

Saddho bhikkhave, hatthako āḷavako, sīlavā bhikkhave, hatthako āḷavako, hirimā bhikkhave hatthako āḷavako, ottappī bhikkhave hatthako āḷavako, bahussuto bhikkhave hatthako āḷavako, cāgavā bhikkhave hatthako āḷavako, paññavā bhikkhave hatthako āḷavakoti. Imehi kho tvaɱ āvuso, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākatoti.

Kaccittha bhante, na koci gihī ahosi odātavasanoti?

Na khottha1. Āvuso, koci gihī ahosi odātavasanoti.

Sādhu bhante, yadettha na koci gihī ahosi odātavasanoti.

1. Nahettha machasaɱ.

[BJT Page 116]
Atha kho so bhikkhu hatthakassa āḷavakassa nivesane piṇḍapātaɱ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaŋkami. [page 218] upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: idhāhaɱ bhante, pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena hatthakassa āḷavakassa nivesanaɱ tenupasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdiɱ. Atha kho bhante hatthako āḷavako yenāhaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi: ekamantaɱ nisinnaɱ kho ahaɱ bhante, hatthakaɱ āḷavakaɱ etadavocaɱ.

Sattahi kho tvaɱ āvuso, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Katamehi sattahi: saddho bhikkhave, hatthako āḷavako, sīlavā bhikkhave, hatthako āḷavako, hirimā bhikkhave, hatthako āḷavako, ottappī bhikkhave, hatthako āḷavako, bahussuto bhikkhave, hatthako āḷavako, cāgavā bhikkhave, hatthako āḷavako, paññavā bhikkhave, hatthako āḷavakoti. Imehi kho tvaɱ āvuso, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākatoti.

Evaɱ vutte bhante, hatthako āḷavako maɱ etadavoca: kaccittha bhante, na koci gihī ahosi odātavasanoti. Na khottha āvuso, koci gihī ahosi odāta vasanoti. Sādhu bhante, yadettha na koci gihī ahosi odātavasanoti.

Sādhu sādhu bhikkhu, appiccho so bhikkhu kulaputto santeyeva attani kusale dhamme na icchati parehi ñāyamāne, tena hi tvaɱ bhikkhu, imināpi aṭṭhamena acchariyena abbhutena dhammena samannāgataɱ hatthakaɱ āḷavakaɱ dhārehi yadidaɱ appicchatāyāti.
8. 1. 3. 4
Hatthakāḷavaka saŋgahavatthu suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā āḷaviyaɱ viharati aggāḷave cetiye. Atha kho hatthako āḷavako pañcamattehi upāsakasatehi [page 219] parivuto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho hatthakaɱ āḷavakaɱ bhagavā etadavoca:

[BJT Page 118]
Mahatī kho tyāyaɱ hatthaka, parisā, kathaɱ pana tvaɱ hatthaka, imaɱ mahatiɱ parisaɱ saŋgaṇhāhīti? Yānimāni bhante, bhagavatā desitāni cattāri saŋgahavatthūni tenāhaɱ imaɱ parisaɱ saŋgaṇhāmi. Ahaɱ bhante, yaɱ jānāmi, 'ayaɱ dānena saŋgahetabbo' ti, taɱ dānena saŋgaṇhāmi. Yaɱ jānāmi 'ayaɱ peyyavajjena saŋgahetabbo' ti taɱ peyyavajjena saŋgaṇhāmi, yaɱ jānāmi 'ayaɱ atthacariyāya saŋgahetabbo' ti taɱ atthacariyāya saŋgaṇhāmi, yaɱ jānāmi 'ayaɱ samānattatāya saŋgahetabbo' ti taɱ samānattatāya saŋgaṇhāmi, saɱvijjanti kho pana me bhante, kule bhogā. Daḷiddassa kho no tathā sotabbaɱ maññantīti, .

Sādhu sādhu hatthaka, yoni kho tyāyaɱ hatthaka, mahatiɱ parisaɱ saŋgahetuɱ, yehi keci hatthaka, atītamaddhānaɱ parisaɱ saŋgahesuɱ, sabbe te imeheva catūhi saŋgahavatthūhi mahatiɱ parisaɱ saŋgahesuɱ. Yepi hi keci hatthaka, anāgatamaddhānaɱ mahatiɱ parisaɱ saŋgahessanti sabbe te imeheva catūhi saŋgahavatthuhi mahatiɱ parisaɱ saŋgahissanti.

Yepi hi keci hatthaka, etarahi mahatiɱ parisaɱ saŋgaṇhanni sabbe te imeheva catūhi saŋgahavatthūhi mahatiɱ parisaɱ saŋgaṇhantīti. Atha kho hatthako āḷavako bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.
[page 220]
Atha kho bhagavā acirapakkante hatthake āḷavake bhikkhū āmantesi: aṭṭhahi bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataɱ hatthakaɱ āḷavakaɱ dhāretha, katamehi aṭṭhahi: saddho bhikkhave, hatthako āḷavako, sīlavā bhikkhave, hatthako āḷavako, hirimā bhikkhave, hatthako āḷavako, ottappī bhikkhave, hatthako āḷavako, bahussuto bhikkhave, hatthako āḷavako, cāgavā bhikkhave, hatthako āḷavako, paññavā bhikkhave, hatthako āḷavako. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataɱ hatthakaɱ āḷavakaɱ dhārethāti.
[BJT Page 120]
8. 1. 3. 5
Mahānāma suttaɱ
Ekaɱ samayaɱ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiɱ nigrodhārāme, atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaɱ etadavoca:

Kittāvatā nu kho bhante, upāsako hotīti:

Yato kho mahānāma, buddhaɱ saraṇaɱ gato hoti, dhammaɱ saraṇaɱ gato hoti, saŋghaɱ saraṇaɱ gato hoti, ettāvatā kho mahānāma, upāsako hotīti.

Kittāvatā pana bhante, upāsako sīlavā hotīti:
Yato kho mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ettāvatā kho mahānāma, upāsako sīlavā hotīti.

Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyāti:
Yato [page 221] kho mahānāma, upāsako attanā saddhāsampanno hoti, no paraɱ saddhāsampadāya samādapeti. Attanā sīlasampanno hoti, no paraɱ sīlasampadāya samādapeti. Attanā cāgasampanno hoti, no paraɱ cāgasampadāya samādapeti. Attanā bhikkhūnaɱ dassanakāmo hoti, no paraɱ bhikkhūnaɱ dassane samādapeti. Attanā saddhammaɱ sotukāmo hoti, no paraɱ saddhammasavaṇe samādapeti. Attanā sutānaɱ dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, no paraɱ dhammadhāraṇāya samādapeti. Attanā1 dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti no paraɱ atthūpaparikkhāya samādapeti. Attanā atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, no paraɱ dhammānudhammapaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho mahānāma upāsako attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyāti.

1. Attanāva machasaɱ.

[BJT Page 122]
Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti, parahitāya cāti:
Yato kho mahānāma upāsako attanā ca saddhāsampanno hoti parañca saddhāsampadāya samādapeti. Attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti. Attanā ca cāgasampanno hoti, parañca cāgasampadāya samādapeti, attanā ca bhikkhūnaɱ dassanakāmo hoti, parañca bhikkhūnaɱ dassane samādapeti. Attanā ca saddhammaɱ sotukāmo hoti, parañca saddhammasavaṇe samādapeti. Attanā ca sutānaɱ dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, parañca dhammadhāraṇāya samādapeti. Attanā ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthūparikkhī hoti parañca atthūpaparikkhāya samādapeti. Attanā ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, parañca dhammānudhammapaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho mahānāma, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cāti.

8. 1. 3. 6.
Jīvaka suttaɱ
Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaɱ etadavoca:

Kittāvatā nu kho bhante upāsako hotīti:

Yato kho jīvaka, buddhaɱ saraṇaɱ gato hoti, dhammaɱ saraṇaɱ gato hoti, saŋghaɱ saraṇaɱ gato hoti, ettāvatā kho jīvaka, upāsako hotīti.

Kittāvatā pana bhante, upāsako sīlavā hotīti:

Yato kho jīvaka, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ettāvatā kho jīvaka, upāsako sīlavā hotīti.
[BJT Page 124]

Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyāti:
Yato [page 223] kho jīvaka, upāsako attanā saddhāsampanno hoti, no paraɱ saddhāsampadāya samādapeti. Attanā sīlasampanno hoti, no paraɱ sīlasampadāya samādapeti. Attanā cāgasampanno hoti, no paraɱ cāgasampadāya samādapeti, attanā bhikkhūnaɱ dassanakāmo hoti, no paraɱ bhikkhūnaɱ dassane samādapeti. Attanā saddhammaɱ sotukāmo hoti, no paraɱ saddhammasavaṇe samādapeti. Attanā sutānaɱ dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, no paraɱ dhammadhāraṇāya samādapeti. Attanā dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti, no paraɱ atthūpaparikkhāya samādapeti. Attanā atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, no paraɱ dhammānudhammapaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho jīvaka upāsako attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyāti.

Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti, parahitāya cāti:
Yato kho jīvaka, upāsako attanā ca saddhāsampanno hoti, parañca saddhāsampadāya samādapeti. Attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti. Attanā ca cāgasampanno hoti, parañca cāgasampadāya samādapeti, attanā ca bhikkhūnaɱ dassanakāmo hoti, parañca bhikkhūnaɱ dassane samādapeti. Attanā ca saddhammaɱ sotukāmo hoti, parañca saddhammasavaṇe samādapeti. Attanā ca sutānaɱ dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, parañca dhammadhāraṇāya samādapeti. Attanā ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti parañca atthūpaparikkhāya samādapeti. Attanā ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, parañca dhammānudhammapaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho jīvaka, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cāti.

8. 1. 3. 7
Bala suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhimāni bhikkhave, balāni, katamāni aṭṭha: ruṇṇabalā bhikkhave, dārakā, kodhabalo mātugāmo, āvudhabalā corā, issariyabalā rājāno, ujjhattibalā bālā, nijjhattibalā1 paṇḍitā, paṭisaŋkhānabalā bahussutā, khantibalā samaṇabrāhmaṇā, imāni kho bhikkhave, aṭṭhabalānīti.
1. Nijjhantibalā sīmu.

[BJT Page 126]
8. 1. 3. 8
Khīṇāsavabala suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaŋkami upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ sāriputtaɱ [page 224] bhagavā etadavoca:
Kati nukho sāriputta, khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti khīṇā me āsavāti?

Aṭṭha bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balāni yehi balehi samantāgato khīṇāsavo āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti khīṇā me āsavāti. Katamāni aṭṭha:

1. Idha bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saŋkhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saŋkhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti khīṇā me āsavāti.

2. Puna ca paraɱ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aŋgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, yampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aŋgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti khīṇā me āsavāti.

3. Puna ca paraɱ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaɱ cittaɱ hoti. Vivekapoṇaɱ vivekapabbhāraɱ vavakaṭṭhaɱ1 nekkhammābhirataɱ vyantībhūtaɱ sabbaso āsavaṭṭhānīyehi dhammehi, yampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekanintaɱ cittaɱ hoti vivekapoṇaɱ vivekapabbhāraɱ vavakaṭṭhaɱ nekkhammābhirataɱ vyantībhūtaɱ sabbaso āsavaṭṭhānīyehi dhammehi, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti khīṇā me āsavāti.
1. Vivekaṭṭhaɱ machasaɱ.

[BJT Page 128]

4. Puna ca paraɱ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yampi bhante, khīṇāsavassa [page 225] bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

5. Puna ca paraɱ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

6. Puna ca paraɱ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

7. Puna ca paraɱ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno sattabojjhaŋgā bhāvitā honti subhāvitā. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno sattabojjhaŋgā bhāvitā honti subhāvitā, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

8. Puna ca paraɱ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaŋgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaŋgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

Imāni kho bhante, aṭṭha khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti khīṇā me āsavāti.

8. 1. 3. 9
Akkhaṇa suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Khaṇakicco loko khaṇakicco lokoti bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati no ca kho so jānāti khaṇaɱ vā akkhaṇaɱ vā. Aṭṭhime bhikkhave, akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. Katame aṭṭha.

1. Idha bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayaɱ ca puggalo nirayaɱ upapanno hoti. Ayaɱ bhikkhave, paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

[BJT Page 130]

2. Puna ca paraɱ [page 226] bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayañca puggalo tiracchānayoniɱ upapanno hoti. Ayaɱ bhikkhave, dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayañca puggalo pettivisayaɱ upapanno hoti. Ayaɱ bhikkhave, tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayañca puggalo aññataraɱ dīghāyukaɱ devanikāyaɱ upapanno hoti. Ayaɱ bhikkhave catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayañca puggalo paccantimesu janapadesu paccājāto hoti aviññātāresu milakkhesu. Yattha natthi gati bhikkhūnaɱ bhikkhunīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ. Ayaɱ bhikkhave pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayaɱñca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano natthi dinnaɱ natthi yiṭṭhaɱ natthi hutaɱ natthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, natthi ayaɱ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaɱ parañca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Ayaɱ bhikkhave chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

[BJT Page 132]

7. Puna ca paraɱ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayaɱñca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti so ca hoti duppañño jaḷo elamūgo. Na paṭibalo subhāsita dubbhāsitassa atthamaññātuɱ. Ayaɱ bhikkhave sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Dhammo ca na desīyati [page 227] opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayaɱñca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti so ca hoti paññavā ajaḷo anelamūgo paṭibalo subhāsita dubbhāsitassa atthamaññātuɱ. Ayaɱ bhikkhave, aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Ime kho bhikkhave, aṭṭha akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya.

Ekova bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāya. Katamo eko: idha bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti, arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti paññavā ajaḷo anelamūgo paṭibalo subhāsita dubbhāsitassa atthamaññātuɱ. Ayaɱ bhikkhave, ekova khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyāti.

1. Manussalābhaɱ laddhāna saddhamme suppavedite,
Ye khaṇaɱ nādhigacchanti atināmenti te khaṇaɱ.

2. Bahū hi akkhaṇā vuttā maggassa antarāyikā,
Kadāci karahaci loke uppajjanti tathāgatā.

3. Tassidaɱ sammūkhībhūtaɱ yaɱ lokasmiɱ sudullabhaɱ,
Manussapaṭilābho ca saddhammassa ca desanā
Alaɱ vāyamituɱ tattha attakāmena jantunā.
[BJT Page 134]
4. Kathaɱ [page 228] vijaññā saddhammaɱ khaṇo ve mā upaccagā
Khaṇātītā hi socanti nirayamhi samappitā.

5. Idha ceva naɱ virādheti saddhammassa niyāmataɱ,
Vāṇijova atītattho cirattaɱ anutapessati.

6. Avijjānivuto poso saddhammaɱ aparādhiko,
Jātimaraṇasaɱsāraɱ ciraɱ paccanubhossati.

7. Ye ca laddhā manussattaɱ saddhamme suppavedite,
Akaɱsu tattha vacanaɱ karissanti karonti vā.

8. Khaṇaɱ paccaviduɱ loke brahmacariyaɱ anuttaraɱ,
Ye maggaɱ paṭipajjiɱsu tathāgatappaveditaɱ.

9. Ye saɱvarā cakkhumatā desitādiccabandhunā,
Tesu gutto sadā sato vihare anavassuto.

10. Sabbe anusaye chetvā māradheyya sarānuge,
Te ve pāragatā loke ye pattā āsavakkhayanti.

8. 1. 3. 10
Anuruddha suttaɱ
Ekaɱ samayaɱ bhagavā bhaggesu viharati suɱsumāragire bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho cetīsu viharati pācīnavaɱsadāye. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa patisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi:

[BJT Page 136]
Appicchassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo mahicchassa, santuṭṭhassāyaɱ dhammo [page 229] nāyaɱ dhammo asantuṭṭhassa, pavivittassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo saŋgaṇikārāmassa. Āraddha viriyassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo kusītassa, upaṭṭhitasatissāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo muṭṭhassatissa, samāhitassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo asamāhitassa, paññāvato ayaɱ dhammo, nāyaɱ dhammo duppaññassāti.

Atha kho bhagavā āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evameva bhaggesu suɱsumāragire bhesakalāvane migadāye antarahito cetīsu pācīnavaɱsadāye āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi.

Nisīdi bhagavā paññatte āsane āyasmāpi kho anuruddho bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ anuruddhaɱ bhagavā etadavoca: sādhu sādhu anuruddha, sādhu kho tvaɱ anuruddha, yaɱ taɱ mahāpurisavitakkaɱ vitakkesi: appicchassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo mahicchassa, santuṭṭhassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo asantuṭṭhassa, pavivittassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo saŋgaṇikārāmassa, āraddhaviriyassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo kusītassa, upaṭṭhitasatissāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo muṭṭhassatissa, samāhitassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo asamāhitassa, paññavato ayaɱ dhammo nāyaɱ dhammo duppaññassāti.
[BJT Page 138]

Tena hi tvaɱ anuruddha, imampi aṭṭhamaɱ mahāpurisavitakkaɱ vitakkehi: nippapañcārāmassāyaɱ dhammo nippapañcaratino nāyaɱ dhammo papañcārāmassa papañcaratinoti.

Yato kho tvaɱ anuruddha, ime aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaɱ anuruddha, yāvadeva ākaŋkhissasi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi [page 230] savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharissasi.

Yato kho tvaɱ anuruddha, ime aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi tato tvaɱ anuruddha, yāvadeva ākaŋkhissasi vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharissasi.

Yato kho tvaɱ anuruddha, ime aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi tato tvaɱ anuruddha, yāvadeva ākaŋkhissasi, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharissasi, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedissasi, yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharissasi.

Yato kho tvaɱ anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaɱ anuruddha, yāvadeva ākaŋkhissasi, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharissasi.

Yato [page 231] kho tvaɱ anuruddha, ime ca aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī bhavissasi, akicchalābhī, akasiralābhī, tato tuyhaɱ anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānārattānaɱ dussānaɱ dussakaraṇḍako pūro, evameva te paɱsukulaɱ cīvarānaɱ khāyissati, santuṭṭhassa viharato, ratiyā aparitassāya, phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa.
[BJT Page 140]

Yato kho tvaɱ anuruddha, ime ca aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī bhavissasi, akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaɱ anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā sālīnaɱ odano vigatakāḷako anekasūpo anekavyañjano, evameva te piṇḍiyālopaɱ bhojanānaɱ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.

Yato kho tvaɱ anuruddha, ime ca aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī bhavissasi, akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaɱ anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā kuṭāgāraɱ ullittāvalittaɱ nivātaɱ phussitaggaḷaɱ1 pihitavātapānaɱ, evameva te rukkhamūlaɱ senāsanānaɱ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.

Yato kho tvaɱ anuruddha, ime ca aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī bhavissasi, akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaɱ anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā pallaŋko goṇakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kādalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhato lohitakūpadhāno, evameva te tiṇasanthārako sayanāsanānaɱ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.

1. Phassitaggalaɱ katthaci.

[BJT Page 142]
Yato [page 232] kho tvaɱ anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaɱ anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānā bhesajjāni, seyyathīdaɱ: sappinavanītaɱ telaɱ madhuphāṇītaɱ. Evameva te pūtimuttaɱ bhesajjānaɱ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.

Tena hi tvaɱ anuruddha, āyatikampi vassāvāsaɱ idheva cetīsu pācīnavaɱsadāye vihareyyāsīti. Evaɱ bhanteti kho āyasmā anuruddho bhagavato paccassosi.
Atha kho bhagavā āyasmantaɱ anuruddhaɱ iminā ovādena ovaditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva cetīsu pācīnavaɱsadāye antarahito bhaggesu suɱsumāragire bhesakalāvane migadāye pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: aṭṭha kho bhikkhave, mahāpurisavitakke desissāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi karotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ bhagavā etadavoca:

Katame ca bhikkhave, aṭṭha mahā purisavitakkā:

Appicchassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaɱ bhikkhave dhammo nāyaɱ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo saŋgaṇikārāmassa. Āraddhaviriyassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo kusītassa, upaṭṭhitasatissāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo muṭṭhassatissa. Samāhitassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo asamāhitassa. Paññavato ayaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo duppaññassa, [page 233] nippapañcārāmassāyaɱ bhikkhave, dhammo nippapañcaratino nāyaɱ dhammo papañcārāmassa papañcaratino.

[BJT Page 144]

1. Apapicchassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo mahicchassā'ti iti kho panetaɱ vuttaɱ kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: idha bhikkhave bhikkhu appiccho samāno appicchoti maɱ jāneyyunti na icchati, santuṭṭho samāno santuṭṭhoti maɱ jāneyyunti na icachati, pavivitto samāno pavivittoti maɱ jāneyyunti na icchati, āraddhaviriyo samāno āraddhaviriyoti maɱ jāneyyunti na icchati, upaṭṭhitasati samāno upaṭṭhitasatīti maɱ jāneyyunti na icachati, samāhito samāno samāhitoti maɱ jāneyyunti na icchati, paññavā samāno paññavāti maɱ jāneyyunti na icchati, nippapañcārāmo samāno nippapaññārāmoti maɱ jāneyyunti na icchati. 'Appicchassāyaɱ dhammo nāyaɱ dhammo mahicchassā' ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

2. 'Santuṭṭhassāyaɱ bhikkhave, dhammo, nāyaɱ dhammo asantuṭṭhassā' ti iti kho panetaɱ vuttaɱ kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: idha bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, 'santuṭṭhassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo asaṭṭhantussā' ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

3. 'Pavivittassāyaɱ bhikkhave, dhammo, nāyaɱ dhammo saŋgaṇikārāmassā' ti iti kho panetaɱ vuttaɱ kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: idha bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato bhavanti upasaŋkamitāro bhikkhū bhikkhūniyo, upāsakā upāsikāyo rājāno rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā. Tatra bhikkhu vivekaninnena cittena vivekapoṇena vivekapabbhārena vavakaṭṭhena nekkhammābhiratena aññadatthu uyyojanikapaṭisaɱyuttaɱyeva kathaɱ kattā hoti. 'Pavivittassāyaɱ [page 234] bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo saŋgaṇikārāmassā' ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

[BJT Page 146.]

4. 'Āraddhaviriyassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo kusītassā'ti iti kho panetaɱ vuttaɱ kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: idha bhikkhave, bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu 'āraddhaviriyassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo kusītassā' ti iti yaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

5. 'Upaṭṭhitasatissāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo muṭṭhassatissā' ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: idha bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. 'Upaṭṭhitasatissāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo muṭṭhassatissā' ti iti yantaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

6. 'Samāhitassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo asamāhitassā' ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: idha bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, satoca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti, yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. 'Samāhitassāyaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo asamāhitassā' ti iti yantaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

7. 'Paññavato ayaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo duppaññassā' ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: idha bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. 'Paññavato ayaɱ bhikkhave, dhammo nāyaɱ dhammo duppaññassā' ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

8. 'Nippapañcārāmassāyaɱ [page 235] bhikkhave, dhammo nippapañcaratino nāyaɱ dhammo papañcārāmassa papañcaratino' ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: idha bhikkhave bhikkhuno papañcanirodhe cittaɱ pakkhandati pasīdati, santiṭṭhati, vimuccati, 'nippapañcārāmassāyaɱ bhikkhave, dhammo nippapañcaratino nāyaɱ dhammo papañcārāmassa papañcaratino' ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭicca vuttanti.
[BJT Page 148]
Atha kho āyasmā anuruddho āyatikampi vassāvāsaɱ tattheva cetīsu pācīnavaɱsadāye vihāsi. Atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariya pariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ ittatthāyāti abbhaññāsi.

Aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataɱ ahosi. Atha kho āyasmā anuruddho arahattappatto tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi.

1. Mama saŋkappamaññāya satthā loke anuttaro,
Manomayena kāyena iddhiyā upasaŋkami.

2. Yathā me ahu saŋkappo tato uttari desayī,
Nippapañcarato buddho nippapañcaɱ adesayi.

3. Tassāhaɱ dhammamaññāya vihāsiɱ sāsane rato,
Tisso vijjā anuppatto kataɱ buddhassa sāsanaɱ.

Gahapativaggo tatiyo.

Tassuddānaɱ:
Dve uggā dve ca hatthakā mahānāmena jīvako,
Dve balā akkhaṇā vuttā anuruddhena te dasāti.

[BJT Page 150]

4. Dānavaggo

8. 1. 4. 1
Dāna suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Aṭṭhimāni [page 236] bhikkhave dānāni. Katamāni aṭṭha:
Āsajja dānaɱ deti, bhayā dānaɱ deti, adāsi meti dānaɱ deti, dassati meti dānaɱ deti, sāhu dānanti dānaɱ deti, ahaɱ pacāmi ime na pacanti na arahāmi pacanto apacantānaɱ dānaɱ adātunti dānaɱ deti, imaɱ me dānaɱ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatīti dānaɱ deti. Cittālaŋkāracittaparikkhāratthaɱ dānaɱ deti, imāni kho bhikkhave aṭṭha dānānīti.

8. 1. 4. 2
Dutiyadāna suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Saddhā hiriyaɱ kusalañca dānaɱ
Dhammā ete sappurisānuyātā,
Etaɱ hi maggaɱ diviyaɱ vadantī
Etehi gacchati devalokanti.

8. 1. 4. 3
Dānavatthu suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhimāni bhikkhave, dānavatthūni, katamāni aṭṭha:

Chandā dānaɱ deti, dosā dānaɱ deti, mohā dānaɱ deti, garahā dānaɱ deti, 1 dinnapubbaɱ katapubbaɱ pitupitāmahegi nārahāmi porāṇaɱ2. Kulavaɱsaɱ hāpetunti dānaɱ deti, imāhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjissāmīti dānaɱ deti, imaɱ me dānaɱ dadato cittaɱ pasīdati attamanataɱ [page 237] somanassaɱ upajāyatīti dānaɱ deti, cittālaŋkāracittaparikkhāratthaɱ dānaɱ deti. Imāni kho bhikkhave aṭṭha dānavatthūnīti.

1. Bhayā dānaɱ deti sīmu. 2. Porāṇānaɱ sīmu katthaci.

[BJT Page 152]
8. 1. 4. 4
Khettūpama suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Aṭṭhaŋgasamannāgate bhikkhave, khette bījaɱ vuttaɱ na mahapphalaɱ hoti. Na mahassādaɱ na phātiyeyyāti. Kathaɱ aṭṭhaŋgasamantāgate:

Idha bhikkhave, khettaɱ unnāmaninnāmī ca hoti pāsāṇasakkharillañca hoti. Ūsarañca hoti. Na ca gambhīrasītaɱ hoti. Na āyasampannaɱ hoti, na apāyasampannaɱ hoti, na mātikāsampannaɱ hoti, na mariyādāsampannaɱ hoti, evaɱ aṭṭhaŋgasamannāgate bhikkhave khette bījaɱ vuttaɱ na mahapphalaɱ hoti. Na mahassādaɱ. Na phātiyeyyāti.
Evameva kho bhikkhave aṭṭhaŋgasamannāgatesu samaṇabrāhmaṇesu dānaɱ dinnaɱ na mahapphalaɱ hoti, na mahānisaɱsaɱ na mahājutikaɱ na mahāvipphāraɱ. Kathaɱ aṭṭhaŋgasamannāgatesu:

Idha bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā micchādiṭṭhikā honti micchāsaŋkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatino micchāsamādhino. Evaɱ aṭṭhaŋgasamannāgatesu bhikkhave samaṇabrāhmaṇesu dānaɱ dinnaɱ na mahapphalaɱ hoti. Na mahānisaɱsaɱ na mahājutikaɱ na mahāvipphāraɱ.

Aṭṭhaŋgasamannāgate bhikkhave, khette bījaɱ vuttaɱ mahapphalaɱ hoti mahassādaɱ phātiyeyyāti. Kathaɱ aṭṭhaŋgasamannāgate:

Idha bhikkhave, khettaɱ anunnāmaninnāmī ca hoti, apāsāṇasakkharillañca hoti, anusarañca hoti. Gambhīrasītaɱ [page 238] hoti, āyasampannaɱ hoti, apāyasampannaɱ hoti, mātikāsampannaɱ hoti, mariyādāsampannaɱ hoti, evaɱ aṭṭhaŋgasamannāgate bhikkhave, khette bījaɱ vuttaɱ mahapphalaɱ hoti, mahassādaɱ phātiyeyyāti.

[BJT Page 154]
Evameva kho bhikkhave, aṭṭhaŋgasamannāgatesu samaṇabrāhmaṇesu dānaɱ dinnaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsaɱ mahājutikaɱ mahāvipphāraɱ. Kathaɱ aṭṭhaŋgasamannāgatesu: idha bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā sammādiṭṭhikā honti sammāsaŋkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsatino sammāsamādhino. Evaɱ aṭṭhaŋgasamannāgatesu bhikkhave, samaṇabrāhmaṇesu dānaɱ dinnaɱ mahapphalaɱ hoti mahānisaɱsaɱ mahājutikaɱ mahāvipphāranti.

1. Yathāpi khette sampanne pavuttā bījasampadā,
Deve sampādayantamhi hoti dhaññassa sampadā

2. Anīti sampadā hoti virūḷhī bhavati sampadā,
Vepullasampadā hoti phalaɱ ve hoti sampadā.

3. Evaɱ sampannasīlesu dinnā bhojanasampadā,
Sampadānaɱ upaneti sampannaɱ hissa taɱ kataɱ

4. Tasmā sampadamākaŋkhī sampannatthudha puggalo,
Sampannapaññe sevetha evaɱ ijjhanti sampadā.

5. Vijjācaraṇasampanno laddhā cittassa sampadaɱ,
Karoti kammasampadaɱ labhati ca1 atthasampadaɱ.

6. Lokaɱ ñatvā yathābhūtaɱ pappuyya diṭṭhisampadaɱ,
Maggasampadamāgamma yāti sampannamānaso.

7. Odhunitvā [page 239] malaɱ sabbaɱ patvā nibbāna sampadaɱ,
Muccati sabbadukkhehi sā hoti sabbasampadā.

1. Ce sī. Mu.

[BJT Page 156]

8. 1. 4. 5
Dānūpapatti suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Aṭṭhimā bhikkhave dānūpapattiyo katamā aṭṭha:

1. Idha bhikkhave ekacco dānaɱ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, so yaɱ deti. Taɱ paccāsiɱsati. So passati khattiyamahāsāle vā brāhmaṇamahāsāle vā gahapatimahāsāle vā pañcahi kāmaguṇehi samappite samaŋgībhūte paricārayamāne. Tassa evaɱ hoti: aho vatāhaɱ kāyassabhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaɱ vā brahmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā sahavyataɱ upapajjeyyanti. So taɱ cittaɱ dahati. Taɱ cittaɱ adhiṭṭhāti, taɱ cittaɱ bhāveti. Tassa taɱ cittaɱ hīne vimuttaɱ uttariɱ abhāvitaɱ tatrūpapattiyā saɱvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaɱ vā brāhmaṇamahāsālānaɱ vā gahapatimahāsālānaɱ vā sahavyataɱ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati bhikkhave. Sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

2. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaɱ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, so yaɱ deti taɱ paccāsiɱsati, tassa sutaɱ hoti: cātummahārājikā devā [page 240] dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaɱ hoti: ahovatāhaɱ kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti. So taɱ cittaɱ dahati. Taɱ cittaɱ adhiṭṭhāti. Taɱ cittaɱ bhāveti. Tassa taɱ cittaɱ hīne muttaɱ uttariɱ abhāvitaɱ tatrūpapattiyā saɱvattati, kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

[BJT Page 158]

3. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaɱ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, so yaɱ deti. Taɱ paccāsiɱsati. Tassa sutaɱ hoti: tāvatiɱsā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaɱ hoti: ahovatāhaɱ kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti. So taɱ cittaɱ dahati. Taɱ cittaɱ adhiṭṭhāti. Taɱ cittaɱ bhāveti. Tassa taɱ cittaɱ hīne vimuttaɱ uttariɱ abhāvitaɱ tatrūpapattiyā saɱvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

4. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaɱ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, so yaɱ deti. Taɱ paccāsiɱsati. Tassa sutaɱ hoti: yāmā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaɱ hoti: ahovatāhaɱ kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti. So taɱ cittaɱ dahati. Taɱ cittaɱ adhiṭṭhāti. Taɱ cittaɱ bhāveti. Tassa taɱ cittaɱ hīne vimuttaɱ uttariɱ abhāvitaɱ tatrūpapattiyā saɱvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

5. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaɱ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, so yaɱ deti. Taɱ paccāsiɱsati. Tassa sutaɱ hoti: tusitā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaɱ hoti: ahovatāhaɱ kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti. So taɱ cittaɱ dahati. Taɱ cittaɱ adhiṭṭhāti. Taɱ cittaɱ bhāveti. Tassa taɱ cittaɱ hīne vimuttaɱ uttariɱ abhāvitaɱ tatrūpapattiyā saɱvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

6. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaɱ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, so yaɱ deti. Taɱ paccāsiɱsati. Tassa sutaɱ hoti: nimmāṇaratī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaɱ hoti: ahovatāhaɱ kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti. So taɱ cittaɱ dahati. Taɱ cittaɱ adhiṭṭhāti. Taɱ cittaɱ bhāveti. Tassa taɱ cittaɱ hīne vimuttaɱ uttariɱ abhāvitaɱ tatrūpapattiyā saɱvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi, visuddhattā.

7. Idha pana bhikkhave ekacco dānaɱ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, so yaɱ deti. Taɱ paccāsiɱsati. Tassa sutaɱ hoti: paranimmitavasavattino devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaɱ hoti: ahovatāhaɱ kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti. So taɱ cittaɱ dahati. Taɱ cittaɱ adhiṭṭhāti. Taɱ cittaɱ bhāveti. Tassa taɱ cittaɱ hīne vimuttaɱ uttariɱ abhāvitaɱ tatrūpapattiyā saɱvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

8. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaɱ deti. Samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, so yaɱ deti. Taɱ taɱ paccāsiɱsati. Tassa sutaɱ hoti: brahmakāyikā devā dīghāyukā [page 241] vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaɱ hoti: ahovatāhaɱ kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti. So taɱ cittaɱ dahati. Taɱ cittaɱ adhiṭṭhāti. Taɱ cittaɱ bhāveti. Tassa taɱ cittaɱ hīne vimuttaɱ uttariɱ abhāvitaɱ tatrūpapattiyā saɱvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā. Imā kho bhikkhave, aṭṭhadānūpapattiyoti.

8. 1. 4. 6
Puññakiriyavatthu suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Tīṇimāni bhikkhave, puññakiriyavatthūni, katamāni tīṇi.
Dānamayaɱ puññakiriyavatthu1 sīlamayaɱ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaɱ puññakiriyavatthu.

1. Puññakiriyavatthuɱ [PTS. ,]

[BJT Page 160]
1. Idha bhikkhave, ekaccassa dānamayaɱ puññakiriyavatthu parittaɱ kataɱ hoti, sīlamayaɱ puññakiriyavatthu parittaɱ kataɱ hoti bhāvanāmayaɱ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā manussadobhaggaɱ1 upapajjati.

2. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaɱ puññakiriyavatthu mattaso kataɱ hoti, sīlamayaɱ puññakiriyavatthu mattaso kataɱ hoti, bhāvanāmayaɱ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā manussasobhaggaɱ2 upapajjati.

3. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, sīlamayaɱ puññakiriyavatthu [page 242] adhimattaɱ kataɱ heti, bhāvanāmayaɱ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tatra bhikkhave, cattāro mahārājāno dānamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā3 sīlamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā4 cātummahārājike deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

4. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, sīlamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, bhāvanāmayaɱ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tatra bhikkhave, sakko devānamindo dānamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā, sīlamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā tāvatiɱse deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

5. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, sīlamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, bhāvanāmayaɱ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tatra bhikkhave, suyāmo devaputto dānamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā, sīlamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā, yāme deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

1. Dobhagya machasaɱ 2. Sobhagyaɱ machasaɱ. 3. Katvākatthaci.

[BJT Page 162]
6. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, sīlamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, bhāvanāmayaɱ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tatra [page 243] bhikkhave, santusito devaputto dānamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā, sīlamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā, tusite deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

7. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, sīlamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, bhāvanāmayaɱ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tatra bhikkhave, sunimmito devaputto dānamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā, sīlamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā, nimmāṇaratī deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

8. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, sīlamayaɱ puññakiriyavatthu adhimattaɱ kataɱ hoti, bhāvanāmayaɱ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Tatra bhikkhave, vasavattī devaputto dānamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā, sīlamayaɱ puññakiriyavatthuɱ atirekaɱ karitvā, paranimmitavasavattī deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehirasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

Imāni kho bhikkhave, tīṇi puññakiriyavatthūnīti.

[BJT Page 164]
8. 1. 4. 7
Sappurisadāna suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
37. Aṭṭhimāni bhikkhave, sappurisadānāni, katamāni aṭṭha:

Suciɱ [page 244] deti, paṇītaɱ detī, kālena deti, kappiyaɱ deti, viceyya deti, abhiṇhaɱ deti, dadaɱ cittaɱ pasādeti. Datvā attamano hoti, imāni kho bhikkhave, aṭṭha sappurisadānānīti.
1. Suciɱ paṇītaɱ kālena kappiyaɱ pānabhojanaɱ
Abhiṇhaɱ dadāti dānaɱ sukhettesu1 brahmacārīsu.

2. Na ca2 vippaṭisārissa cajitvā āmisaɱ bahuɱ,
Evaɱ dinnāni dānāni vaṇṇayanti vipassino.

3. Evaɱ yajitvā medhāvī saddho muttena cetasā,
Abyāpajjhaɱ sukhaɱ lokaɱ paṇḍito upapajjatīti.

8. 1. 4. 8
Sappurisa suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Sappuriso bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti mātāpitunnaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti. Puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti, dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mittāmaccānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti. Pubbapetānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti, rañño atthāya hitāya sukhāya hoti devatānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti, samaṇabrāhmaṇānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti.

1. Sukhette. [PTS. 2.] Neva machasaɱ.

[BJT Page 166]

Seyyathāpi bhikkhave, mahāmegho sabbasassānusampādento bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Evameva kho bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mātāpitunnaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti. Puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Dāsakammakaraporissa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mittāmaccānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti, pubbapettānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti, rañño atthāya hitāya sukhāya [page 245] hoti. Devatānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti. Samaṇabrāhmaṇānaɱ atthāya hitāya sukhāya hoti.

1. Bahunnaɱ 1. Vata atthāya sappañño gharamāvasaɱ,
Mātaraɱ pitaraɱ pubbe rattindivamatandito.

2. Pūjeti sahadhammena pubbe katamanussaraɱ,
Anāgāre pabbajite apace2. Brahamacārayo3

3. Niviṭṭhasaddho pūjeti ñatvā dhammedhapesale, 4
Rañño hito devahito ñātīnaɱ sakhinaɱ hito.

4. Sabbesaɱ so hito5 hoti saddhamme suppatiṭṭhito,
Vineyya maccheramalaɱ salokaɱ bhajate sivanti.

8. 1. 4. 9
Puññābhisanda suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhime bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaɱvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattanti. Katame aṭṭha:

1. Idha bhikkhave, ariyasāvako buddhaɱ saraṇaɱ gato hoti. Ayaɱ bhikkhave, paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

1. Bahunaɱ machasaɱ. 2. Apāpe syā. 3. Brahmacārino syā. 4. Pesalo sī. Mu. 5. Sahito syā [PTS.]

[BJT Page 168]
2. Puna ca paraɱ bhikkhave, ariyasāvako dhammaɱ saraṇaɱ gato hoti. Ayaɱ bhikkhave, dutiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave, ariyasāvako saɱghaɱ saraṇaɱ gato hoti. Ayaɱ bhikkhave, tatiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

4. Pañcimāni [page 246] bhikkhave, dānāni mahādānāni aggaññāni rattaññāni vaɱsaññāni porāṇāni asaŋkiṇṇāni asaŋkiṇṇapubbāni na saŋkīyanti na saŋkīyissanti appatikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni pañca:

Idha bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Pāṇātipātā paṭivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ deti. Averaɱ deti. Abyāpajjhaɱ deti. Aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ datvā averaɱ datvā abyāpajjhaɱ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaɱ bhikkhave, paṭhamaɱ dānaɱ mahādānaɱ, aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ na saŋkīyati na saŋkīyissati appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaɱ bhikkhave catuttho puññābhisāndo kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

5. Idha bhikkhave, ariyasāvako adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ deti. Averaɱ deti. Abyāpajjhaɱ deti. Aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ datvā averaɱ datvā abyāpajjhaɱ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaɱ bhikkhave, dutiyaɱ dānaɱ mahādānaɱ, aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ na saŋkīyati na saŋkīyissati appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaɱ bhikkhave pañcamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

6. Idha bhikkhave, ariyasāvako kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā paṭivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ deti. Averaɱ deti. Avyāpajjhaɱdeti. Aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ datvā averaɱ datvā abyāpajjhaɱ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaɱ bhikkhave, tatiyaɱ dānaɱ mahādānaɱ, aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ na saŋkīyati na saŋkīyissati appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaɱ bhikkhave chaṭṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

7. Idha bhikkhave, ariyasāvako musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ deti. Averaɱ deti. Abyāpajjhaɱ deti. Aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ datvā averaɱ datvā abyāpajjhaɱ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaɱ bhikkhave, catutthaɱ dānaɱ mahādānaɱ, aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ na saŋkīyati na saŋkīyissati appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaɱ bhikkhave sattamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

8. Idha bhikkhave, ariyasāvako surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ deti. Averaɱ deti. Abyāpajjhaɱ deti. Aparimāṇānaɱ sattānaɱ abhayaɱ datvā averaɱ datvā abyāpajjhaɱ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaɱ bhikkhave, pañcamaɱ dānaɱ mahādānaɱ, aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ na saŋkīyati na saŋkīyissati appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaɱ bhikkhave aṭṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

[BJT Page 170]

Idaɱ bhikkhave, pañcamaɱ dānaɱ mahādānaɱ aggaññaɱ rattaññaɱ vaɱsaññaɱ porāṇaɱ asaŋkiṇṇaɱ asaŋkiṇṇapubbaɱ na saŋkīyati na saŋkīyissati appatikuṭṭhaɱ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaɱ bhikkhave aṭṭhamo puññābhisando kusalābhisando [page 247] sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaɱvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattati.

Imā kho bhikkhave, aṭṭha puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaɱvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattantīti.

8. 1. 4. 10
Apāyasaɱvattanika suttaɱ)
(Sāvatthinidānaɱ)
1. Pāṇātipāto bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaɱvattaniko tiracchānayonisaɱvattaniko pettivisayasaɱvattaniko, yo sabbalahuso pāṇātipātassa vipāko manussabhūtassa appāyukasaɱvattaniko hoti.

2. Adinnādānaɱ bhikkhave, āsevitaɱ bhāvitaɱ bahulīkataɱ nirayasaɱvattanikaɱ tiracchānayonisaɱvattanikaɱ pettivisayasaɱvattanikaɱ, yo sabbalahuso adinnādānassa vipāko manussabhūtassa bhogavyasana saɱvattaniko hoti.

3. Kāmesu micchācāro bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaɱvattaniko tiracchānayonisaɱvattaniko pettivisayasaɱvattaniko, yo sabbalahuso kāmesu micchācārassa vipāko manussabhūtassa verasapattasaɱvattaniko hoti.

[BJT Page 172]

4. Musāvādo bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaɱvattaniko tiracchānayonisaɱvattaniko pettivisayasaɱvattaniko, yo sabbalahuso1. Musāvādassa vipāko manussabhūtassa abhūtabyākkhānasaɱvattaniko hoti.

5. Pisuṇā bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaɱvattanikā tiracchānayonisaɱvattanikā pettivisayasaɱvattanikā, yo sabbalahuso pisuṇāya vācāya vipāko manussabhūtassa mittehi bhedanasaɱvattaniko hoti.

6. Pharusā [page 248] bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaɱvattanikā tiracchānayonisaɱvattanikā pettivisayasaɱvattanikā, yo sabbalahuso pharusāya vācāya vipāko manussabhūtassa amanāpasaddasaɱvattaniko hoti.

7. Samphappalāpo bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaɱvattaniko tiracchānayonisaɱvattaniko pettivisayasaɱvattaniko, yo sabbalahuso samphappalāpassa vipāko manussabhūtassa anādeyya vācāsaɱvattaniko hoti.

8. Surāmerayapānaɱ bhikkhave, āsevitaɱ bhāvitaɱ bahulīkataɱ nirayasaɱvattanikaɱ tiracchānayonisaɱvattanikaɱ pettivisayasaɱvattanikaɱ, yo sabbalahuso surāmerayapānassa vipāko manussabhūtassa ummattakasaɱvattaniko hoti.

Dānavaggo catuttho.
Tatruddānaɱ:

Dve dānāni vatthuñca mettaɱ dānūpapattiyo kiriyaɱ devasappurisā abhisando saɱvattati.

1. Sabbalahuko syā.

[BJT Page 174]
5. Uposathavaggo
8. 1. 5. 1
Saŋkhitta aṭṭhaŋguposatha suttaɱ.

Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Aṭṭhaŋgasamannāgato bhikkhave, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro.

Kathaɱ upavuttho ca bhikkhave, aṭṭhaŋgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha [page 249] bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yāvajīvaɱ arahanto pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmī. Imināpahaɱ1 aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aŋgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaɱ arahanto adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhūtena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca rattiɱ imañca divasaɱ adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhutena attanā viharāmi. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aŋgena samannāgato hoti.

1. Imināpaŋgenapahaɱ machasaɱ.

[BJT Page 176]

3. Yāvajīvaɱ arahanto abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aŋgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaɱ arahanto musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaɱvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī [page 250] saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā catutthena aŋgena samannāgato hoti.

5. Yāvajīvaɱ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā pañcamena aŋgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaɱ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aŋgena samannāgato hoti.

7. Yāvajīvaɱ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti. Iminā sattamena aŋgena samannāgato hoti.

[BJT Page 178]
8. Yāvajīvaɱ arahanto uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaɱ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaɱ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, [page 251] uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aŋgena samannāgato hoti.

Evaɱ upavuttho kho bhikkhave, aṭṭhaŋgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāroti.

8. 1. 5. 2
Vitthata aṭṭhaŋguposatha suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Aṭṭhaŋgasamannāgato bhikkhave, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaɱ upavuttho ca bhikkhave, aṭṭhaŋgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahavipphāro:

1. Idha bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yāvajīvaɱ arahanto pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imipanāhaɱ1 aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aŋgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaɱ arahanto adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnadāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhutena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aŋgena samannāgato hoti.

3. Yāvajīvaɱ arahanto abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aŋgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaɱ arahanto musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaɱvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā catutthena aŋgena samannāgato hoti.

5. Yāvajīvaɱ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā pañcamena aŋgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaɱ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aŋgena samannāgato hoti.

7. Yāvajīvaɱ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti. Iminā sattamena aŋgena samannāgato hoti.
[BJT Page 180]

8. Yāvajīvaɱ arahanto uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaɱ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaɱ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aŋgena samannāgato hoti.
Evaɱ upavuttho kho bhikkhave, aṭṭhaŋgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāroti.
[page 252]
Kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaɱso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro:
.
Seyyathāpi bhikkhave, yo imesaɱ soḷasannaɱ mahājanapadānaɱ pahūtasattaratanānaɱ issariyādhipaccaɱ rajjaɱ kāreyya, seyyathīdaɱ: aŋgānaɱ magadhānaɱ kāsīnaɱ kosalānaɱ vajjīnaɱ mallānaɱ cetīnaɱ vaŋgānaɱ kurūnaɱ pañcālānaɱ macchānaɱ surasenānaɱ assakānaɱ avantīnaɱ gandhārānaɱ kambojānaɱ, aṭṭhaŋgasamantāgatassa uposathassa etaɱ kalaɱ nāgghati soḷasiɱ. Taɱ kissa hetu: kapaṇaɱ bhikkhave, mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yānimāni bhikkhave, mānusakāni paññāsavassāni cātummahārājikānaɱ devānaɱ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena pañcavassasatāni cātummahārājikānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya. Idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

[BJT Page 182]
Yaɱ bhikkhave mānusakaɱ vassasataɱ tāvatiɱsānaɱ devānaɱ eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo tena saɱvaccharena dibbaɱ vassasahassaɱ tāvatiɱsānaɱ devānaɱ [page 253] āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya, idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni bhikkhave, mānusakāni dve vassasatāni yāmānaɱ devānaɱ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya, idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni kho bhikkhave, mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaɱ eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya. Idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni bhikkhave, mānusakāni aṭṭhavassasatāni nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni aṭṭhavassasahassāni nimmāṇaratīṇaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ [page 254] uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya, imaɱ kho panetaɱ bhikkhave sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

[BJT Page 184]
Yāni bhikkhave, mānusakāni soḷāsavassasatāni paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni soḷāsavassasahassāni paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāyāti.

1. Pāṇaɱ na hāne na ca dinnamādiye
Musā na bhāse na ca majjapo siyā
Abrahmacariyā virameyya methunā
Rattiɱ na bhuñjeyya vikālabhojanaɱ.

2. Mālaɱ na dhāre na ca gandhamācare
Mañce chamāyaɱ ca sayetha santhate
Etaɱ hi aṭṭhaŋgikamāhu posathaɱ
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaɱ.

3. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā
Obhāsayaɱ anupariyanti yāvatā,
Tamonudā te pana antalikkhagā
Nabhe pabhāsenti disāvirocanā.

4. Etasmiɱ [page 255] yaɱ vijjati antare dhanaɱ
Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaɱ
Siŋgīsuvaṇṇaɱ athavāpi kañcanaɱ
Yaɱ jātarūpaɱ haṭakanti vuccati
Aṭṭhaŋgupetassa uposathassa
Kalampi te nānubhavanti soḷasiɱ
Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

5. Tasmāhi nārī ca naro ca sīlavā
Aṭṭhaŋgupetaɱ upavassuposathaɱ
Puññāni katvāna sukhudāyāni
Aninditā saggamupenti ṭhānanti.

[BJT Page 186]

8. 1. 5. 3
Visākhūposatha suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho visākhaɱ migāramātaraɱ bhagavā etadavoca:

Aṭṭhaŋgasamannāgato kho visākhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro.

Kathaɱ upavuttho ca visākhe aṭṭhaŋgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha visākhe, ariyasāvako iti paṭisañcīkkhati: yāvajīvaɱ arahanto pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmī. Imipanāhaɱ1 aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aŋgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaɱ arahanto adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena suvibhūtena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. [page 256] uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aŋgena samannāgato hoti.

3. Yāvajīvaɱ arahanto abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aŋgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaɱ arahanto musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaɱvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā catutthena aŋgena samannāgato hoti.

5. Yāvajīvaɱ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā pañcamena aŋgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaɱ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aŋgena samannāgato hoti.

7. Yāvajīvaɱ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti. Iminā sattamena aŋgena samannāgato hoti.

8. Yāvajīvaɱ arahanto uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaɱ kappenti mañcake vā tiṇasatthārake vā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaɱ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aŋgena samannāgato hoti.

Evaɱ upavuttho kho visākhe, aṭṭhaŋgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāroti.

Kīva mahapphalo hoti, kīva mahānisaɱso kīva mahājutiko kīva mahāvipphāro:

[BJT Page 188]

Seyyathāpi visākhe, yo imesaɱ soḷasannaɱ mahājanapadānaɱ pahūtasattaratanānaɱ issariyādhipaccaɱ rajjaɱ kāreyya, seyyathīdaɱ: aŋgānaɱ magadhānaɱ kāsīnaɱ kosalānaɱ vajjīnaɱ mallānaɱ cetīnaɱ vaŋgānaɱ kurūnaɱ pañcālānaɱ macchānaɱ surasenānaɱ assakānaɱ avantīnaɱ gandhārānaɱ kambojānaɱ, aṭṭhaŋgasamantāgatassa uposathassa etaɱ kalaɱ nāgghati soḷasiɱ. Taɱ kissa hetu:

Kapaṇaɱ visākhe, mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya. Yāni visākhe, mānusakāni paññāsavassāni cātummahārājikānaɱ devānaɱ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena pañcavassasatāni cātummahārājikānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ visākhe, vijjati yaɱ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjeyya. [page 257] idaɱ kho panetaɱ visākhe sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yaɱ visākhe, mānusakaɱ vassasataɱ tāvatiɱsānaɱ devānaɱ eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo. Tena saɱvaccharena dibbaɱ vassasahassaɱ tāvatiɱsānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya, idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni visākhe, mānusakāni dve vassasatāni yāmānaɱ devānaɱ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya, idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni kho visākhe, mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaɱ eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya. Idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni visākhe, mānusakāni aṭṭhavassasatāni nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni aṭṭhavassasahassāni nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya, imaɱ kho panetaɱ bhikkhave sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni visākhe, mānusakāni soḷāsavassasatāni paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni soḷāsavassasahassāni paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ,

[BJT Page 190]

Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāyāti.

1. Pāṇaɱ na hāne na ca dinnamādiye
Musā na bhāse na ca majjapo siyā
Abrahmacariyā virameyya methunā
Rattaɱ na bhuñjeyya vikālabhojanaɱ.

2. Mālaɱ na dhāre na ca gandhamācare
Mañce [page 258] chamāyaɱ ca sayetha santhate
Etaɱ hi aṭṭhaŋgikamāhu posathaɱ
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaɱ.

3. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā
Obhāsayaɱ anupariyanti yāvatā,
Tamonudā te pana antalikkhagā
Nabhe pabhāsenti disāvirocanā.

4. Etasmiɱ yaɱ vijjati antare dhanaɱ
Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaɱ
Siŋgīsuvaṇṇaɱ athavāpi kañcanaɱ
Yaɱ jātarūpaɱ haṭakanti vuccati
Aṭṭhaŋgupetassa uposathassa
Kalampi te nānubhavanti soḷasiɱ
Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

5. Tasmāhi nārī ca naro ca sīlavā
Aṭṭhaŋgupetaɱ upavassuposathaɱ
Puññāni katvāna sukhudrayāni
Aninditā saggamupenti ṭhānanti.

8. 1. 5. 4
Vāseṭṭhuposatha suttaɱ
Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosambiyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho vāseṭṭho upāsako yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinnaɱ kho vāseṭṭhaɱ upāsakaɱ bhagavā etadavoca:

[BJT Page 192]
Aṭṭhaŋgasamannāgato vāseṭṭha, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro.

Kathaɱ upavuttho ca bhikkhave, aṭṭhaŋgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha vāseṭṭha, ariyasāvako iti paṭisañcīkkhati: yāvajīvaɱ arahanto pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmī. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aŋgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaɱ arahanto adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena suvibhūtena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca rattiɱ adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena suvibhūtena attanā viharāmi. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aŋgena samannāgato hoti.

3. Yāvajīvaɱ arahanto abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aŋgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaɱ arahanto musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaɱvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā catutthena aŋgena samannāgato hoti.

5. Yāvajīvaɱ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā pañcamena aŋgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaɱ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aŋgena samannāgato hoti.

7. Yāvajīvaɱ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāranamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti. Iminā sattamena aŋgena samannāgato hoti.

8. Yāvajīvaɱ arahanto uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaɱ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaɱ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aŋgena samannāgato hoti.

Evaɱ upavuttho kho vāseṭṭha aṭṭhaŋga samannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro.

Evaɱ vutte vāseṭṭho upāsako bhagavantaɱ etadavoca:

Piyā [page 259] me bhante ñātisālohitā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ. Piyānampi me assa ñātisālohitānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, khattiyā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ, sabbesampissa khattiyānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, brāhmaṇā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ, sabbesampissa brāhmaṇānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, vessā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ, sabbesampissa vessānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, suddā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ sabbesampissa suddānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāyāti.

Evametaɱ vāseṭṭha, evametaɱ vāseṭṭha, sabbe cepi vāseṭṭha, khattiyā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ, sabbesampissa khattiyānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi vāseṭṭha, brāhmaṇā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ, sabbesampissa brāhmaṇānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi vāseṭṭha, vessā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ, sabbesampissa vessānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe cepi vāseṭṭha, suddā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ, sabbesampissa suddānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sadevako cepi vāseṭṭha, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā1 te aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ, sadevakassapissalokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Ime cepi vāseṭṭha mahāsālā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavaseyyuɱ. Imesampissa mahāsālānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Ko pana vādo manussabhūtassāti.

8. 1. 5. 5
(Bojjhuposatha suttaɱ)

Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bojjhā upāsikā yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho bojjhaɱ upāsikaɱ bhagavā etadavoca:

Aṭṭhaŋgasamannāgato kho bojjhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro.

1. Sassamaṇa brāhmaṇiyā pajāya devamanussāya katthaci.
[BJT Page 194]

Kathaɱ [page 260] upavuttho ca bojjhe, aṭṭhaŋgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha bojjhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yāvajīvaɱ arahanto pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpahaɱ1 aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aŋgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaɱ arahanto adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena suvibhūtena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca rattiɱ imañca divasaɱ adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena suvibhūtena attanā viharāmi. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aŋgena samannāgato hoti.

3. Yāvajīvaɱ arahanto abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aŋgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaɱ arahanto musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaɱvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā catutthena aŋgena samannāgato hoti.
5. Yāvajīvaɱ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā pañcamena aŋgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaɱ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ ekahabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aŋgena samannāgato hoti.

7. Yāvajīvaɱ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti. Iminā sattamena aŋgena samannāgato hoti.

8. Yāvajīvaɱ arahanto uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaɱ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaɱ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaɱ aŋgena arahataɱ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aŋgena samannāgato hoti.

Evaɱ upavuttho kho bojjhe, aṭṭhaŋgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāroti.

Kīvamahapphalo hoti, kīvamahānisaɱso, kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro:

Seyyathāpi bojjhe, yo imesaɱ soḷasannaɱ mahājanapadānaɱ pahūtasattaratanānaɱ issariyādhipaccaɱ rajjaɱ kāreyya, seyyathīdaɱ: aŋgānaɱ magadhānaɱ kāsīnaɱ kosalānaɱ vajjīnaɱ mallānaɱ cetīnaɱ vaŋgānaɱ kurūnaɱ pañcālānaɱ macchānaɱ surasenānaɱ assakānaɱ [page 261] avantīnaɱ gandhārānaɱ kambojānaɱ, aṭṭhaŋgasamantāgatassa uposathassa etaɱ kalaɱ nāgghati soḷasiɱ. Taɱ kissa hetu: kapaṇaɱ bhikkhave, mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni paññāsavassāni cātummahārājikānaɱ devānaɱ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena pañcavassasatāni cātummahārājikānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ.

[BJT Page 196]

Ṭhānaɱ kho panetaɱ bojjhe, vijjati yaɱ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjeyya. Idaɱ kho panetaɱ bojjhe, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yaɱ bojjhe, mānusakaɱ vassasataɱ tāvatiɱsānaɱ devānaɱ eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbaɱ vassasahassaɱ tāvatiɱsānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya, idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni dve vassasatāni yāmānaɱ devānaɱ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya, idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaɱ eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya. Idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni aṭṭhavassasatāni nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni aṭṭhavassasahassāni nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya, imaɱ kho panetaɱ bhikkhave sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni soḷāsavassasatāni paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiɱsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbāni soḷāsavassasahassāni paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ āyuppamāṇaɱ, ṭhānaɱ kho panetaɱ bhikkhave, vijjati yaɱ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya idaɱ kho panetaɱ bhikkhave, sandhāya bhāsitaɱ kapaṇaɱ mānusakaɱ rajjaɱ dibbaɱ sukhaɱ upanidhāyāti.

1. Pāṇaɱ na hāne na ca dinnamādiye
Musā na bhāse na ca majjapo siyā
Abrahmacariyā [page 262] virameyya methunā
Rattaɱ na bhuñjeyya vikālabhojanaɱ.

2. Mālaɱ na dhāre na ca gandhamācare
Mañce chamāyaɱ ca sayetha santhate
Etaɱ hi aṭṭhaŋgikamāhu posathaɱ
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaɱ.

3. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā
Obhāsayaɱ anupariyanti yāvatā,
Tamonudā te pana antalikkhagā
Nabhe pabhāsenti disāvirocanā.

[BJT Page 198]

4. Etasmiɱ yaɱ vijjati antare dhanaɱ
Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaɱ
Siŋgīsuvaṇṇaɱ athavāpi kañcanaɱ
Yaɱ jātarūpaɱ haṭakanti vuccati
Aṭṭhaŋgupetassa uposathassa
Kalampi te nānubhavanti soḷasiɱ
Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

5. Tasmāhi nārī ca naro ca sīlavā
Aṭṭhaŋgupetaɱ upavassuposathaɱ
Puññāni katvāna sukhudrayāni
Aninditā saggamupenti ṭhānanti.

8. 1. 5. 6
Anuruddhamanāpakāyika suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho divāvihāragato hoti patisallīno. Atha kho sambahulā manāpakāyikā devatā yena āyasmā anuruddho tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ anuruddhaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho tā devatā āyasmantaɱ anuruddhaɱ etadavocuɱ:

Mayaɱ bhante [page 263] anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā tīsu ṭhānesu issariyaɱ kārema. Vasaɱ vattema. Mayaɱ bhante anuruddha, yādisakaɱ vaṇṇaɱ ākaŋkhāma tādisakaɱ vaṇṇaɱ ṭhānaso paṭilabhāma. Yādisakaɱ sukhaɱ ākkhaŋkhāma tādisakaɱ sukhaɱ ṭhānaso paṭilabhāma. Yādisakaɱ saraɱ ākaŋkhāma tādisakaɱ saraɱ ṭhānaso paṭilabhāma. Mayaɱ bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā imesu tīsu ṭhānesu issariyaɱ kārema vasaɱ vattemāti.

Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva nīlā assu nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaŋkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbā nīlā ahesuɱ nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaŋkārā. Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: aho vatimā sabbāva pītā assu pītā vaṇṇā pītāvatthā pītālaŋkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbāva pītāvaṇṇā pītāvatthā pītālaŋkārā. Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: aho vatimā sabbāva lohitakā assu lohitakā vaṇṇā lohitakā vatthā lohitālaŋkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbāva lohitakā vaṇṇā lohitakā vatthā lohitakālaŋkārā. Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi : aho vatimā sabbāva odātā assu odātavaṇṇā odātavatthā odātālaŋkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbāva odātā ahesuɱ odātavaṇṇā odātavatthā odātālaŋkārā.

[BJT Page 200]
Atha kho tā devatā ekā ca1 gāyi, ekā ca nacci, ekā ca accharikaɱ vādesi2 seyyathāpi nāma pañcaŋgikassa turiyassa3 suvinītassa suppaṭipatāḷitassa kusalehi susamannāgatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca, evameva [page 264] tāsaɱ devatānaɱ alaŋkārānaɱ saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca. Atha kho āyasmā anuruddho indriyāni okkhipi.

Atha kho tā devatā na kho ayyo anuruddho sādīyatīti tatthevantaradhāyiɱsu.

Atha kho āyasmā anuruddho sāyanhasamayaɱ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaɱ etadavoca:

Idhāhaɱ bhante, divāvihāragato homi patisallīno. Atha kho bhante, sambahulā manāpakāyikā devatā yenāhaɱ tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu, ekamantaɱ ṭhitā kho bhante, tā devatā maɱ etadavocuɱ:

Mayaɱ bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā, tīsu ṭhānesu issariyaɱ kārema, vasaɱ vattema, mayaɱ bhante anuruddha yādisakaɱ vaṇṇaɱ ākaŋkhāma, tādisakaɱ vaṇṇaɱ ṭhānaso paṭilabhāma, yādisakaɱ saraɱ ākaŋkhāma, tādisakaɱ saraɱ ṭhānaso paṭilabhāma, yādisakaɱ saraɱ ākaŋkhāma, tādisakaɱ saraɱ ṭhānaso paṭilabhāma, yādisakaɱ sukhaɱ ākaŋkhāma, tādisakaɱ sukhaɱ ṭhānaso paṭilabhāma, mayaɱ bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā imesu tīsu ṭhānesu issariyaɱ kārema, vasaɱ vattemāti.

1. Ekāva syā. [PTS]
2. Accharaɱ vādesi machasaɱ.
3. Turiyassa. Machasaɱ.

[BJT Page 202]

Tassa mayhaɱ bhante etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva nīlā assu nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaŋkārāti. Atha kho bhante tā devatā mama cittamaññāya sabbāva nīlā ahesuɱ nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaŋkārā. Tassa mayihaɱ bhante etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva pītā assu pītavaṇṇovvv pītavatthā pītālaŋkārāti. Atha kho bhante tā devatā mama cittamaññāya sabbāva pītā ahesuɱ pītā vaṇṇā pītavatthā pītālaŋkārā. Tassa mayhaɱ etadahosi:
Aho vatimā devatā sabbāva lohitakā assu lohitakā vaṇṇā lohitakāvatthā lohitakālaŋkārāti. Atha kho bhante tā devatā mama cittamaññāya sabbāva lohitakā ahesuɱ lohitakā vaṇṇā lohitakā vatthā lohitakālaŋkārā. Tassa mayhaɱ bhante etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva odātā assu odātavaṇṇā odātavatthā odātālaŋkārāti. Atha [page 265] kho bhante tā devatā mama cittamaññāya sabbāva odātā ahesuɱ odātavaṇṇā odātavatthā odātālaŋkārā.

Atha kho bhante tā devatā ekā ca gāyi, ekā ca nacci, ekā ca accharikaɱ vādesi1 seyyathāpi nāma pañcaŋgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭipatāḷitassa kusalehi susamannāgatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca, evameva tāsaɱ devatānaɱ alaŋkārānaɱ saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamaniyo ca pemanīyo ca madanīyo ca athakhvāhaɱ bhante indriyāni okkhipiɱ. Atha kho bhante tā devatā na kho ayyo anuruddho sādiyatīti tatthevantaradhāyiɱsu,

Kati hi nu kho bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjatīti.

Aṭṭhahi kho anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi:

1. Idha anuruddha, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti, atthakāmā hitesino anukampakā anukampaɱ upādāya, tassa hoti pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī kiŋkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī.

2. Ye te bhattugaruno honti, mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā te sakkaroti garukaroti māneti pūjeti abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjeti.
1. Accharaɱ vādesī machasaɱ.

[BJT Page 204]
3. Ye te bhattu abbhantarakammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā tattha dakkhā hoti analasā tatrūpāyāya vīmaɱsāya samannāgatā alaŋkātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ.

4. Yo so bhatatu abbhantaro anto jano [page 266] dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tesaɱ katañca katato jānāti, akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaɱ jānāti, khādanīyaɱ bhojanīyañcassa paccaɱsena1 saɱvibhajati.

5. Yaɱ bhattu āharati dhanaɱ vā dhaññaɱ vā jātarūpaɱ vā taɱ ārakkhena guttiyā sampādeti tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā.

6. Upāsikā kho pana hoti buddhaɱ saraṇaɱ gatā, dhammaɱ saraṇaɱ gatā, saŋghaɱ saraṇaɱ gatā.

7. Sīlavatī kho pana hoti pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā.

8. Cāgavatī kho pana hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati muttavāgā payatapāṇī vossaggaratā yācayogā dānasaɱvibhāgaratā. Imehi kho anuruddha, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati.

1. Yo naɱ bharati sabbadā niccaɱ ātāpī ussuko,
Taɱ sabbakāmadaɱ2 posaɱ bhattāraɱ nātimaññati.

2. Na cāpi sotthī bhattāraɱ issāvādena rosaye,
Bhattu ca garuno sabbe patipūjeti paṇḍitā.

3. Uṭṭhāyikā3 analasā saŋgahītaparijjanā,
Bhattu manāpaɱ carati sambhataɱ anurakkhati.

4. Yā evaɱ vattatī nārī bhattu chandavasānugā,
Manāpā nāma te devā4 yattha sā upapajjatīti.

1. Paccaɱsena sī 2. Sabbakāmaharaɱ [PTS.] Syā. 3. Manāpakāyikā devā katthaci.

[BJT Page 206]
8. 1. 5. 7
Visākhamanāpakāyika suttaɱ

Ekaɱ [page 267] samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati pubbārāme migāramātupāsāde . Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho visākhaɱ migāramātaraɱ bhagavā etadavoca:

Aṭṭhahi kho visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi:

1. Idha visākhe, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti, atthakāmā hitesino anukampakā anukampaɱ upādāya, tassa hoti pubbuṭaṭhāyinī pacchānipātinī kiŋkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī.
2. Ye te bhattugaruno honti, mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā te sakkaroti garukaroti māneti pūjeti abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjeti.
3. Ye te bhattu abbhantarakammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā tattha dakkhā hoti analasā tatrūpāyāya vīmaɱsāya samannāgatā alaŋkātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ.
4. Yo so bhatatu abbhantaro anto jano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tesaɱ katañca katato jānāti, akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaɱ jānāti, khādanīyaɱ bhojanīyañcassa paccaɱsena saɱvibhajati.
5. Yaɱ bhattu āharati dhanaɱ vā dhaññaɱ vā jātarūpaɱ vā taɱ ārakkhena guttiyā sampādeti tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā.
6. Upāsikā kho pana hoti buddhaɱ saraṇaɱ gatā, dhammaɱ saraṇaɱ gatā, saŋghaɱ saraṇaɱ gatā.
7. Sīlavatī kho pana hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. 8. Cāgavatī kho pana hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇī vossaggaratā yācayogā dānasaɱvibhāgaratā. Imehi kho anuruddha, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati.

1. Yo naɱ bharati sabbadā niccaɱ ātāpī ussuko,
Taɱ sabbakāmadaɱ posaɱ bhattāraɱ nātimaññati.

2. Na cāpi sotthī bhattāraɱ issāvādena rosaye,
Bhattu ca garuno sabbe patipūjeti paṇḍitā.

3. Uṭṭhāyikā analasā saŋgahītaparijjanā,
Bhattu manāpaɱ carati sambhataɱ anurakkhati.

4. Yā evaɱ vattatī nārī bhattu chandavasānugā,
Manāpā nāma te devā yattha sā upapajjatīti.

[BJT Page 208]

8. 1. 5. 8
Nakulamātumanāpakāyika suttaɱ

Ekaɱ [page 268] samayaɱ bhagavā bhaggesu viharati suɱsumāragire1. Bhesakalāvane migadāye. Atha kho nakulamātā gahapatāni yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho nakulamātaraɱ gahapatāniɱ bhagavā etadavoca:
Aṭṭhahi kho nakulamāte, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi:

1. Idha nakulamāte, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti, atthakāmā hitesino anukampakā anukampaɱ upādāya, tassa hoti pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī kiŋkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī.
2. Ye te bhattugaruno honti, mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā te sakkaroti garukaroti māneti pūjeti abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjeti.
3. Ye te bhattu abbhantarakammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā tattha dakkhā hoti analasā tatrūpāyāya vīmaɱsāya samannāgatā alaŋkātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ.
4. Yo so bhatatu abbhantaro anto jano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tesaɱ katañca katato jānāti, akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaɱ jānāti, khādanīyaɱ bhojanīyañcassa paccaɱsena saɱvibhajati.
5. Yaɱ hattu āharati dhanaɱ vā dhaññaɱ vā jātarūpaɱ vā taɱ ārakkhena guttiyā sampādeti tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā.
6. Upāsikā kho pana hoti buddhaɱ saraṇaɱ gatā, dhammaɱ saraṇaɱ gatā, saŋghaɱ saraṇaɱ gatā.
7. Sīlavatī kho pana hoti pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā.

[BJT Page 210]

8. Cāgavatī kho pana hoti vigatamalamaccherena cetasā [page 269] agāraɱ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇī vossaggaratā yācayogā dānasaɱvibhāgaratā. Imehi kho anuruddha, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjati.

Imehi kho nakulamāte, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjatīti.

1. Yo naɱ bharati sabbadā niccaɱ ātāpī ussuko,
Taɱ sabbakāmadaɱ posaɱ bhattāraɱ nātimaññati.

2. Na cāpi sotthī bhattāraɱ issāvādena rosaye,
Bhattu ca garuno sabbe patipūjeti paṇḍitā.

3. Uṭṭhāyikā analasā saŋgahītaparijjanā,
Bhattu manāpaɱ carati sambhataɱ anurakkhati.

4. Yā evaɱ vattatī nārī bhattu chandavasānugā,
Manāpā nāma te devā yattha sā upapajjatīti.

8. 1. 5. 9
Paṭhamalokavijaya suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho visākhaɱ migāramātaraɱ bhagavā etadavoca:

Catūhi kho visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti, ayaɱsā loko āraddho hoti. Katamehi catūhi: idha visākhe, mātugāmo susaɱvihitakammanto hoti saŋghahitaparijanā, bhattu manāpaɱ carati, sambhataɱ anurakkhati.

1. Payatapāṇī sī, sya [PTS]

[BJT Page 212]

1. Katamañca visākhe, mātugāmo susaɱvihitakammanno hoti: idha visākhe, mātugāmo ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā hoti analasā, tatrūpāyāya vimaɱsāya samannāgatā alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ. Evaɱ kho visākhe, mātugāmo susaɱvihitakammanto [PTS Page 27o] hoti.

2. Kathañca visākhe mātugāmo saŋgahītaparijano hoti, idha visākhe mātugāmo yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaɱ katañca katato jānāti. Akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaɱ jānāti, khādanīyabhojanīyañcassa paccaɱsena saɱvibhajati. Evaɱ kho visākhe, mātugāmo saŋgahitaparijano hoti.

3. Katañca visākhe, mātugāmo bhattu manāpaɱ carati, idha visākhe, mātugāmo yaɱ bhattu amanāpasaŋkhātaɱ, taɱ jīvitahetupi na ajjhācarati. Evaɱ kho visākhe, mātugāmo bhattu manāpaɱ carati.

4. Kathañca visākhe mātugāmo sambhataɱ anurakkhati, idha visākhe, mātugāmo yaɱ bhattā āharati, dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā, taɱ ārakkhena guttiyā sampādeti. Tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā, evaɱ kho visākhe, mātugāmo samabhataɱ anurakkhati. Imehi kho visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo idha lokavijayāya paṭipanno hoti, ayaɱsā loko1 āraddho hoti.

Catūhi kho visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, parassāloko āraddho hoti. Katamehi catūhi: idha visākhe, mātugāmo saddhā sampanno hoti sīlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, paññāsampanno hoti.

5. Kathañca visākhe mātugāmo saddhāsampanno hoti, idha visākhe, mātugāmo saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiɱ itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavāti. Evaɱ kho visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti.

1. Ayaɱ saloko syā ayaɱ loko machasaɱ. [PTS]

[BJT Page 214]

6. Kathañca visākhe, mātugāmo sīlasampanno hoti: idha [page 271] visākhe mātugāmo pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Evaɱ kho visākhe, mātugāmo sīla sampanno hoti.

7. Kathañca visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti: idha visākhe mātugāmo vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati muttācāgo payatapāṇī1 vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato. Evaɱ kho visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti.

8. Kathañca visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti: idha visākhe, mātugāmo paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaɱ kho visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti. Imehi kho visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, parassā loko2 āraddho hotīti.

1. Susaɱvihitakammantā saŋgahītaparijjanā
Bhattu manāpaɱ carati sambhataɱ anurakkhati.

2. Saddhā sīlena sampannā vadaññū vītamaccharā,
Niccaɱ maggaɱ visodheti sotthānaɱ samparāyikaɱ

3. Iccete aṭṭha dhammā ca yassā vijjanti nāriyā,
Tampi sīlavatiɱ āhu dhammaṭṭhaɱ saccavādiniɱ.

4. Soḷasākārasampannā aṭṭhaŋgasusamāgatā,
Sā tādisī sīlavatī upāsikā upapajjati devalokaɱ manāpaɱ

8. 1. 5. 10
Dutiyalokavijaya suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti, ayaɱsā loko āraddho hoti. Katamehi catūhi:

Idha [page 272] bhikkhave mātugāmo susaɱvihitakammanto hoti saŋgahitaparijanā, bhattu manāpaɱ carati, sambhataɱ anurakkhati.

[BJT Page 216]

1. Katañca bhikkhave, mātugāmo susaɱvihitakammanno hoti: idha bhikkhave mātugāmo ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā hoti analasā, tatrūpāyāya vimaɱsāya samannāgatā alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ. Evaɱ kho bhikkhave, mātugāmo susaɱvihitakammanto hoti.

2. Kathañca bhikkhave mātugāmo saŋgahītaparijano hoti, idha visākhe mātugāmo yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaɱ katañca katato jānāti. Akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaɱ jānāti, khādanīyabhojanīyañcassa paccaɱsena saɱvibhajati. Evaɱ kho bhikkhave, mātugāmo saŋgahitaparijano hoti.

3. Katañca bhikkhave, mātugāmo bhattu manāpaɱ carati, idha visākhe, mātugāmo yaɱ bhattu amanāpasaŋkhātaɱ, taɱ jīvitahetupi na ajjhācarati. Evaɱ kho bhikkhave, mātugāmo bhattu manāpaɱ carati.

4. Kathañca bhikkhave mātugāmo sambhataɱ anurakkhati, idha visākhe, mātugāmo yaɱ bhattā āharati, dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā, taɱ ārakkhena guttiyā sampādeti. Tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā, evaɱ kho bhikkhave, mātugāmo sambhataɱ anurakkhati. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo idha lokavijayāya paṭipanno hoti, ayaɱsā loko āraddho hoti.

Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, parassāloko āraddho hoti. Katamehi catūhi: idha bhikkhave, mātugāmo saddhā sampanno hoti sīlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, paññāsampanno hoti.

5. Kathañca bhikkhave mātugāmo saddhāsampanno hoti, idha bhikkhave, mātugāmo saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiɱ itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavāti. Evaɱ [page 273] kho bhikkhave mātugāmo saddhāsampanno hoti.

6. Kathañca bhikkhave, mātugāmo sīlasampanno hoti: idha bhikkhave mātugāmo pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Evaɱ kho bhikkhave, mātugāmo sīlasampanno hoti.

[BJT Page 218]

7. Kathañca bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti: idha bhikkhave mātugāmo vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati muttācāgo payatapāṇī1. Vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato. Evaɱ kho bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti.

8. Kathañca bhikkhave, mātugāmo paññāsampanno hoti: idha bhikkhave, mātugāmo paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaɱ kho bhikkhave, mātugāmo paññāsampanno hoti. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, parassa loko āraddho hotīti.

1. Susaɱvihitakammantā saŋgahītaparijjanā
Bhattu manāpaɱ carati sambhataɱ anurakkhati.

2. Saddhā sīlena sampannā vadaññū vītamaccharā,
Niccaɱ maggaɱ visodheti sotthānaɱ samparāyikaɱ

3. Iccete aṭṭha dhammā ca yassā vijjanti nāriyā,
Tampi sīlavatiɱ āhu dhammaṭṭhaɱ saccāvādiniɱ.

4. Soḷasākārasampannā aṭṭhaŋgasusamāgatā,
Sā tādisī sīlavatī upāsikā upapajjati devalokaɱ manāpaɱ

Uposathavaggo pañcamo

Tatruddānaɱ:

Saŋkhitte vitthate visākhe vāseṭṭho bojjhāya pañcamaɱ
Anuruddha puna visākhe nakulā idha lokikā1. Dveti.

Paṭhamo paṇṇāsako.

1. Lokiyā sīmu. * Paṇṇāsakaɱ paṭhamaɱ sīmu.

[BJT Page 220]

Dutiyo paṇṇāsako
6. Gotamīvaggo
8. 2. 6. 1
Gotamī suttaɱ

[page 274] ekaɱ samayaɱ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiɱ nigrodhārāme. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaɱ etadavoca:
Sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti.

Alaɱ gotamī, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjāti.

Dutiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaɱ etadavoca: sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti.

Alaɱ gotami, mā te rucci, mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjāti.

Tatiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaɱ etadavoca: sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti.

Alaɱ gotami, mā te rucci, mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjāti.

Atha kho mahāpajāpatī gotamī na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

[BJT Page 222]

Atha kho bhagavā kapilavatthusmiɱ yathābhirantaɱ viharitvā yena vesāli tena cārikaɱ pakkāmi. Anupubbena cārikaɱ caramāno yena vesāli tadavasari. Tatra sudaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ.

Atha kho mahāpajāpatī gotamī kese chedāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā sambahulābhi sākiyānīhi saddhiɱ yena vesāli [page 275] tena pakkāmi. Anupubbena yena vesāli mahāvane kūṭāgārasālaɱ tenupasaŋkami.

Atha kho mahāpajāpatī gotamī sunehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi, addasā kho āyasmā ānando mahāpajāpatiɱ gotamiɱ sunehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhiɱ dummanaɱ assumukhiɱ rudamānaɱ bahidvārakoṭṭhake ṭhitaɱ, disvāna mahāpajāpatiɱ gotamiɱ etadavoca:

Kinnu tvaɱ gotami, sunehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitāti?

Tathā hi pana bhante ānanda, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti.

Tena hi gotamī, idheva tāva1 hohi, yāvāhaɱ bhagavantaɱ yācāmi mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaŋkami upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca:

"Esā bhante, mahāpajāpatī gotamī sunehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti. "

1. Muhuttaɱ idheva tāva vū pāḷi.

[BJT Page 224]

Sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti. "

Alaɱ ānanda, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjāti.

Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca: "sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti. "

Tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca: "sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti. "

Alaɱ ānanda, māte rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhamma vinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti.

Atha [page 276] kho āyasmato ānandassa etadahosi: na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjaɱ. Yannūnāhaɱ aññenapi pariyāyena bhagavantaɱ yāceyyaɱ mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti.

Atha kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca: bhabbo nu kho bhante, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajitvā sotapattiphalaɱ vā sakadāgāmiphalaɱ vā anāgāmiphalaɱ vā arahattaphalaɱ vā sacchikātunti?
Bhabbo ānanda mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātunti.

Sace bhante, bhabbo mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātuɱ, bahukārā1 bhante, mahāpajāpatī gotamī bhagavato mātucchā āpādikā posikā, bhagavantaɱ janettiyā kālakatāya2 thaññaɱ pāyesi.

Sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjanti.

Sace ānanda, mahāpajāpatī gotamī aṭṭhagarudhamme patigaṇhāti, sāvassā hotu upasampadā.

1. Bahupakārā cu pāḷi machasaɱ syā.
2. Kālaŋkatāya machasaɱ.

[BJT Page 226]
1. "Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikamma sāmīcikammaɱ kattabbaɱ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā1 mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

2. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaɱ upagantabbaɱ, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

3. Anvaddhamāsaɱ bhikkhuniyā bhikkhusaŋghato dvedhammo paccāsiɱsitabbā: uposathapucchakañca ovadūpasaŋkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

4. Vassaɱ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saŋghe tīhi ṭhānehi pavāretabbā: diṭṭhena sutena parisaŋkāya. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

5. Garudhammaɱ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhato saŋghe pakkhamānattaɱ caritabbaɱ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

6. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhato saŋghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

7. Na kenaci pariyāyena bhikkhuniyā bhikkhū akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

8. Ajjatagge ānanda, ovaṭo bhikkhunīnaɱ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaɱ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo. "

Sace ānanda, mahāpajāpatī gotamī ime aṭṭhagarudhamme patigaṇhāti, sāvassā hotu upasampadāti.

[BJT Page 228]

Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike ime aṭṭhagarudhamme uggahetvā yena mahāpajāpatī gotamī tenupasaŋkami upasaŋkamitvā mahāpajāpatiɱ gotamiɱ etadavoca:
Sace kho tvaɱ gotami, aṭṭhagarudhamme patigaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā.

"Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikamma sāmīcikammaɱ kattabbaɱ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaɱ upagantabbaɱ, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

Anvaddhamāsaɱ bhikkhuniyā bhikkhusaŋghato dvedhammo paccāsiɱsitabbā: uposathapucchakañca ovadūpasaŋkamanañca. [page 277] ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

Vassaɱ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saŋghe tīhi ṭhānehi pavāretabbā: diṭṭhena sutena parisaŋkāya. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

Garudhammaɱ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhato saŋghe pakkhamānattaɱ caritabbaɱ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.
Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhato saŋghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

Na kenaci pariyāyena bhikkhuniyā bhikkhū akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo.

Ajjatagge ānanda, ovaṭo [page 278] bhikkhunīnaɱ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaɱ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaɱ anatikkamanīyo. "

Sace kho tvaɱ gotamī, ime aṭṭhagarudhamme patigaṇhayyāsi, sāva te bhavissati upasampadāti.

Seyyathāpi bhante ānanda, itthi vā puriso vā daharo yuvāmaṇḍanakajātiko sīsaɱ nahāto uppalamālaɱ vā vassikamālaɱ vā atimuttakamālaɱ vā lahitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaŋge sirasmiɱ patiṭṭhāpeyya1 evameva kho ahaɱ bhante, ime aṭṭhagarudhamme patigaṇhissāmi yāvajīvaɱ anatikkamanīyeti.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca:

Paṭiggahītā bhante, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā yāvajīvaɱ anatikkamanīyāti. 2

Sace ānanda, nālabhissa3 mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajjaɱ, ciraṭṭhitikaɱ ānanda, brahmacariyaɱ abhavissa, vassasahassameva saddhammo patiṭṭhaheyya, yato ca kho ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, nadāni ānanda, brahmacariyaɱ ciraṭṭhitikaɱ bhavissati, pañcevadāni ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassati.

1. Patiṭṭhapeyya vū pā.
2. Aṭṭhagaru dhammā. Upasampannā bhagavato mātucchāti cū pā.
3. Nālabhissā cū pā.

[BJT Page 230]

Seyyathāpi ānanda, yāni kānici kulāni bahukitthikāni1 appurisakāni, tāni suppadhaɱsiyāni honti corehi kumbhatthenakehi. Evameva kho ānanda, yasmiɱ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaɱ pabbajjaɱ, na taɱ brahmacariyaɱ viraṭṭhitikaɱ hoti.

Seyyathāpi ānanda, sampanne sālikkhette setaṭṭhikā nāmarogajāti nipatati, evaɱ taɱ sālikkhettaɱ [page 279] na ciraṭṭhitikaɱ hoti. Evameva kho ānanda, yasmiɱ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaɱ pabbajjaɱ na taɱ brahmacariyaɱ ciraṭṭhitikaɱ hoti.

Seyyathāpi ānanda, sampanne ucchukkhette mañjeṭṭhikā nāma rogajāti nipatati, evaɱ taɱ ucchukkhettaɱ na ciraṭṭhitikaɱ hoti, evameva kho ānanda, yasmiɱ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaɱ pabbajjaɱ na taɱ brahmacariyaɱ ciraṭṭhitikaɱ hoti.

Seyyathāpi ānanda, puriso mahato taḷākassa paṭigacceva āḷiɱ bandheyya yāvadeva udakassa anatikkamanāya, evameva kho ānanda mayā paṭigacceva bhikkhunīnaɱ aṭṭha garudhammā paññattā yāvajīvaɱ anatikkamanīyāti.

8. 2. 6. 2
Bhikkhunovādaka suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca:

Kati hi nū kho bhante, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhuno vādako sammantitabboti.

[BJT Page 232]

Aṭṭhahi kho ānanda, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhuno vādako sammannitabbo. Katamehi aṭṭhahi:

Idhānanda, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati. Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā kovalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni
Vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattinī suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpanīyā, paṭibalo hoti [page 280] bhikkhunīsaŋghassa dhammiyā kathāya sandassetuɱ samādapetuɱ samuttejetuɱ sampahaɱsetuɱ, yebhuyyena bhikkhunīnaɱ piyo hoti manāpo, na kho panetaɱ bhagavantaɱ uddissa pabbajitāya kāsāyavatthavasanāya garudhammaɱ ajjhāpannapubbo hoti, vīsativasso vā hoti atirekavīsati vasso vā.

Imehi kho ānanda, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammantitabboti.

8. 2. 6. 3

Saŋkhitta gotamiyovāda suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ, atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaŋkami upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaɱ etadavoca:
Sādhu bhante, bhagavā saŋkhittena dhammaɱ desetu, yamahaɱ bhagavato dhammaɱ sutvā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyyanti.

[BJT Page 234]

Ye kho tvaɱ gotamī, dhamme jāneyyāsi ime dhammā sarāgāya saɱvattanti no visaɱyogāya, ācayāya saɱvattanti no apacayāya, mahicchatāya saɱvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saɱvattanti no santuṭṭhiyā. Saŋgaṇikāya saɱvattanti no pavivekāya. Kosajjāya saɱvattanti no viriyārambhāya. Dubharatāya saɱvattanti no subharatāya, ekaɱsena gotami, dhāreyyāsi neso dhammo neso vinayo netaɱ satthusāsananti.

Ye ca kho tvaɱ gotamī, dhamme jāneyyāsi ime dhammā virāgāya saɱvattanti no sarāgāya, visaɱyogāya saɱvattanti no saɱyogāya, apacayāya saɱvattanti no ācayāya, appicchatāya saɱvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā saɱvattanti no asantuṭṭhiyā, pavivekāya saɱvattanti no saŋgaṇikāya, [page 281] viriyārambhāya saɱvattanti no kosajjāya, subharatāya saɱvattanti no dubharatāyāti. Ekaɱsena gotamī, dhāreyyāsi eso dhammo eso vinayo etaɱ satthusāsananti.

8. 2. 6. 4
Vyagghapajja suttaɱ

4. Ekaɱ samayaɱ bhagavā koliyesu viharati kakkarapattaɱ nāma koliyānaɱ nigamo. Tatra1 kho dīghajāṇu koliyaputto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho dīghajāṇu koliyaputto bhagavantaɱ etadavoca:

Mayaɱ bhante, gihī kāmabhogī2 puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasāma, kāsikacandanaɱ paccanubhoma, mālāgandhavilepanaɱ dhārayāma, jātarūparajataɱ sādiyāma. Tesaɱ no bhante, bhagavā tathā dhammaɱ desetu, ye ambhākaɱ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya diṭṭhadhammasukhāya samparāya hitāya samparāyasukhāyāti.

1. Atha kho ma cha saɱ.
2. Gihī kāmabhogino ma cha saɱ.

[BJT Page 236]

Cattāro me vyagghapajja, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saɱvattanti diṭṭhadhammasukhāya. Katame cattāro: uṭṭhānasampadā ārakkhasampadā kalyāṇamittatā samajīvikatā. 1

1. Katamā ca vyagghapajja, uṭṭhānasampadā: idha vyagghapajja kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaɱ kappeti, yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena2 yadi rājaporisena yadi sippaññatarena. Tattha dakkho hoti analaso tatrapāyāya vimaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ, ayaɱ vuccati vyagghapajja, uṭṭhānasampadā.

2. Katamā ca vyagghapajja, ārakkhasampadā: idha vyagghapajja, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānaviriyādhigatā [page 282] bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā, te ārakkhena guttiyā sampādeti 'kinti me ime bhoge neva rājāno hareyyuɱ na corā hareyyuɱ na aggi ḍaheyya na udakaɱ vaheyya na appiyā dāyādā hareyyunti. Ayaɱ vuccati vyagghapajja, ārakkhasampadā.

3. Katamā ca vyagghapajja, kalyāṇamittatā: idha vyagghapajja, kulaputto yasmiɱ gāme vā nigame vā paṭivasati. Tattha ye te honti gahapati vā gahapatiputto vā daharā vā vuddhasīlino vuddhā vā vuddhasīlā saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā paññāsampannā' tehi saddhiɱ santiṭṭhati sallapati sākacchaɱ samāpajjati. Yathā rūpānaɱ saddhāsampannānaɱ saddhāsampadaɱ anusikkhati, yathārūpānaɱ sīlasampannānaɱ sīlasampadaɱ anusikkhati yathārūpānaɱ cāgasampannānaɱ cāgasampadaɱ anusikkhati, yathārūpānaɱ paññāsampannānaɱ paññāsampadaɱ anusikkhati. Ayaɱ vuccati vyagghapajja, kalyāṇamittatā.

4. Katamā ca vyagghapajja samajīvikatā: idha vyagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaɱ viditvā vayañca bhogānaɱ viditvā samaɱ jīvikaɱ kappeti nāccogāḷhaɱ nātihīnaɱ, evaɱ me āyo vayaɱ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaɱ pariyādāya ṭhassatīti.

1. Samajīvitā ma cha saɱ
2. Issattena. Ma cha saɱ.

[BJT Page 238]

Seyyathāpi vyagghapajja, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaɱ paggahetvā jānāti ettakena vā onataɱ ettakena vā unnatanti. Evameva kho vyagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaɱ viditvā vayañca bhogānaɱ viditvā samaɱ jīvikaɱ kappeti, na ca accogāḷhaɱ na atihīnaɱ. Evaɱ me āyo vayaɱ pariyādāya ṭhassati, [page 283] na ca me vayo āyaɱ pariyādāya ṭhassatīti. Sacāyaɱ vyagghapajja, kulaputto appāyo samāno uḷāraɱ jīvikaɱ kappeti, tassa bhavanti cattāro udumbarakhādīkaɱ vāyaɱ1 kulaputto bhoge bādatī'ti.

Sace panāyaɱ vyagghapajja, kulaputto mahāyo samāno kasiraɱ jīvikaɱ kappeti, tassa bhavanti vattāro 'ajaddhumārikaɱ vāyaɱ2 kulaputto marissatīti.

Yato ca khvāyaɱ vyagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaɱ viditvā vayañca bhogānaɱ viditvā samaɱ jīvikaɱ kappeti na accogāḷhaɱ nātihīnaɱ, evaɱ me āyo vayaɱ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaɱ pariyādāya ṭhassatī ti. Ayaɱ vuccati vyagghapajja, samajīvikatā.

Evaɱ samuppannānaɱ vyagghapajja bhogānaɱ cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto hoti surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaŋko. Seyyathāpi vyagghapajja, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni. Cattāri ca apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidabheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya, devo ca na sammādhāraɱ anuppaveccheyya, evaɱ hi tassa vyagghapajja mahato taḷākassa hāniyeva pāṭikaŋkhā. No vuddhī. Evameva kho vyagghapajja, evaɱ samuppannānaɱ bhogānaɱ cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto hoti surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaŋko.

1. Udumbarakhādicāyaɱ machasaɱ
2. Ajeḷamaraṇaɱ cāyaɱ machasaɱ

[BJT Page 240]

Evaɱ samuppannānaɱ vyagghapajja, bhogānaɱ cattāri āyamukhāni honti. Na itthidhutto hoti na surādhutto na akkhadhutto [page 284] kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko. Seyyathāpi vyagghapajja, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ceva apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya, devo ca sammā dhāraɱ anuppaveccheyya, evaɱ hi tassa vyagghapajja, mahato taḷākassa vuddhiyeva pāṭikaŋkhā no parihāni, evameva kho vyagghapajja, evaɱ samuppannānaɱ% bhogānaɱ cattāri āyamukhāni honti na itthidhutto hoti, na surādhutto na akkhadhutto kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko.

Ime kho vyagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saɱvattanti, diṭṭhadhammasukhāyāti.

Cattāro me vyagghapajja, dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saɱvattanti samparāyasukhāya, katame cattāro: saddhāsampadā sīlasampadā cāgasampadā paññāsampadā.

5. Katamā ca vyagghapajja, saddhāsampadā: idha vyagghapajja, kulaputto saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiɱ: iti'pi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavāti. Ayaɱ vuccati vyagghapajja saddhāsampadā.

6. Katamā ca vyagghapajja, sīlasampadā: idha vyagghapajja kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ayaɱ vuccati vyagghapajja sīlasampadā.

7. Katamā ca vyagghapajja cāgasampadā: idha vyagghapajja, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato, ayaɱ vuccati vyagghapajja cāgasampadā.

[BJT Page 242]

8. Katamā ca vyagghapajja paññāsampadā: idha [page 285] vyagghapajja, kulaputto paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā, ayaɱ vuccati vyagghapajja paññāsampadā.

Ime kho vyagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saɱvattanti samparāyasukhāyāti.

1. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā,
Samaɱ kappeti jīvikaɱ1 sambhataɱ anurakkhati.

2. Saddho sīlena sampanno vadaññū vītamaccharo,
Niccaɱ maggaɱ visodheti sotthānaɱ samparāyikaɱ

3. Iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino,
Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā.

4. Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca
Evametaɱ gahaṭṭhānaɱ cāgo puññaɱ pavaḍḍhatīti.

8. 2. 6. 5
Ujjaya suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Atha kho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇiyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:

Mayaɱ bho gotama, pavāsaɱ gantukāmā, tesaɱ no bhavaɱ gotamo amhākaɱ tathā dhammaɱ desetu yenamhākaɱ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya diṭṭhadhammasukhāya samparāyahitāya samparāyasukhāyāti.

Cattārome brāhmaṇa, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saɱvattanti diṭṭhadhammasukhāya. Katame cattāro:

Uṭṭhānasampadā [page 286] ārakkhasampadā kalyāṇamittatā samajīvikatā:

1. Jīvitaɱ sīmu. Machasaɱ

[BJT Page 244]

1. Katamā ca brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā: idha brāhmaṇa, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaɱ kappeti yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, tattha dakkho hoti analaso tatrapāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātunti. Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā.

2. Katamā ca brāhmaṇa ārakkhasampadā: idha brāhmaṇa, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparivitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā te ārakkhena guttiyā sampādeti, kinti me bhoge neva rājāno hareyyuɱ na corā hareyyuɱ na aggi ḍaheyya na udakaɱ vaheyya na appiyā dāyādā hareyyunti. Ayaɱ vuccati brāhmaṇa ārakkhasampadā.

3. Katamā ca brāhmaṇa, kalyāṇamittatā: idha brāhmaṇa, kulaputto yasmiɱ gāme vā nigame vā paṭivasati. Tattha ye te honti gahapati vā gahapatiputto vā daharā vā vuddhasīlino vuddhā vā vuddhasīlā saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā paññāsampannā' tehi saddhiɱ santiṭṭhati sallapati sākacchaɱ samāpajjati. Yathā rūpānaɱ saddhāsampannānaɱ saddhāsampadaɱ anusikkhati, yathārūpānaɱ sīlasampannānaɱ sīlasampadaɱ anusikkhati yathārūpānaɱ cāgasampannānaɱ cāgasampadaɱ anusikkhati, yathārūpānaɱ paññāsampannānaɱ paññāsampadaɱ anusikkhati. Ayaɱ vuccati brāhmaṇa, kalyāṇamittatā.

4. Katamā ca brāhmaṇa samajīvikatā: idha brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaɱ viditvā vayañca bhogānaɱ viditvā samaɱ jīvikaɱ kappetī nāccogāḷhaɱ [page 287] nātihīnaɱ, evaɱ me āyo vayaɱ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaɱ pariyādāya ṭhassatīti.

[BJT Page 246]

Seyyathāpi brāhmaṇa, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaɱ paggahetvā jānāti ettakena vā onataɱ ettakena vā unnatanti. Evameva kho brāhmaṇa kulaputto āyañca bhogānaɱ viditvā vayañca bhogānaɱ viditvā samaɱ jīvikaɱ kappeti, na ca accogāḷhaɱ na atihīnaɱ. Evaɱ me āyo vayaɱ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaɱ pariyādāya ṭhassatīti.

Sacāyaɱ brāhmaṇa, kulaputto appāyo samāno uḷāraɱ jīvikaɱ kappeti, tassa bhavanti cattāro 'udumbarakhādikaɱ vāyaɱ kulaputto bhoge bādatī'ti.

Sace panāyaɱ brāhmaṇa, kulaputto mahāyo samāno kasiraɱ jīvikaɱ kappeti, tassa bhavanti vattāro 'ajaddhumārikaɱ vāyaɱ kulaputto marissatīti.

Yato ca khvāyaɱ brāhmaṇa kulaputto āyañca bhogānaɱ viditvā vayañca bhogānaɱ viditvā samaɱ jīvikaɱ kappeti na accogāḷhaɱ nātihīnaɱ, evaɱ me āyo vayaɱ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaɱ pariyādāya ṭhassatī ti. Ayaɱ vuccati brāhmaṇa samajīvikatā.

Evaɱ samuppannānaɱ brāhmaṇa bhogānaɱ cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto hoti surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaŋko.
Seyyathāpi brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni. Cattāri ca apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidabheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya, devo ca na sammādhāraɱ anuppaveccheyya, evaɱ tassa brāhmaṇa [page 288] mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaŋkhā. No vuddhī.

Evameva kho brāhmaṇa, evaɱ samuppannānaɱ bhogānaɱ cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaŋko. Evaɱ samuppannānaɱ brāhmaṇa, bhogānaɱ cattāri āyamukhāni honti. Na itthidhutto hoti na surādhutto na akkhadhutto kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko.

[BJT Page 248]

Seyyathāpi brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya, devo ca sammādhāraɱ anuppaveccheyya, evaɱ hi tassa brāhmaṇa, mahato taḷākassa vuddhiyeva pāṭikaŋkhā no parihāni, evameva kho brāhmaṇa, evaɱ samuppannānaɱ bhogānaɱ cattāri āyamukhāni honti: na itthidhutto hoti, na surādhutto na akkhadhutto kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko.

Ime kho brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saɱvattanti, diṭṭhadhammasukhāya.

Cattāro me brāhmaṇa, dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saɱvattanti samparāyasukhāya, katame cattāro: saddhāsampadā sīlasampadā cāgasampadā paññāsampadā.

5. Katamā ca brāhmaṇa, saddhāsampadā: idha brāhmaṇa, kulaputto saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiɱ: iti'pi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavāti. Ayaɱ vuccati vyagghapajja saddhāsampadā.

6. Katamā ca brāhmaṇa, sīlasampadā: idha brāhmaṇa kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ayaɱ vuccati brāhmaṇa sīlasampadā.

7. Katamā ca brāhmaṇa cāgasampadā: idha [page 289] vyagghapajja, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato, ayaɱ vuccati brāhmaṇa, cāgasampadā.

8. Katamā ca brāhmaṇa paññāsampadā: idha vyagghapajja, kulaputto paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā, ayaɱ vuccati brāhmaṇa paññāsampadā.

[BJT Page 250]

Ime kho brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saɱvattanti samparāyasukhāyāti.

1. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā,
Samaɱ kappeti jīvikaɱ sambhataɱ anurakkhati.

2. Saddho sīlena sampanno vadaññū vītamaccharo,
Niccaɱ maggaɱ visodheti sotthānaɱ samparāyikaɱ

3. Iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino,
Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā.

4. Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca
Evametaɱ gahaṭṭhānaɱ cāgo puññaɱ pavaḍḍhatīti.
8. 2. 6. 6
Kāmādhivacana suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Bhayanti bhikkhave, kāmānametaɱ adhivacanaɱ, dukkhanti bhikkhave, kāmānametaɱ adhivacanaɱ, rogoti bhikkhave, kāmānametaɱ adhivacanaɱ, gaṇḍoti bhikkhave, kāmānametaɱ adhivacanaɱ, sallanti bhikkhave, kāmānametaɱ adhivacanaɱ, saŋgoti bhikkhave, kāmānametaɱ adhivacanaɱ paŋkoti bhikkhave, kāmānametaɱ adhivacanaɱ. Gabbhoti bhikkhave, kāmānametaɱ adhivacanaɱ.

Kasmā ca bhikkhave, bhayanti kāmānametaɱ adhivacanaɱ: yasmā ca kāmarāgarattāyaɱ bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi [page 290] bhayā na parimuccati, tasmā bhayanti kāmānametaɱ adhivacanaɱ.

Kasmā ca bhikkhave, rogoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ: yasmā ca kāmarāgarattāyaɱ bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi rogā na parimuccati, samparāyikāpi rogā na parimuccati, tasmā rogoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ.

Kasmā ca bhikkhave, gaṇḍoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ: yasmā ca kāmarāgarattāyaɱ bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi gaṇḍā na parimuccati, samparāyikāpi gaṇḍā na parimuccati, tasmā gaṇḍoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ.

Tasmā ca bhikkhave, sallanti kāmānametaɱ adhivacanaɱ: yasmā ca kāmarāgarattāyaɱ bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi sallā na parimuccati, samparāyikāpi sallā na parimuccati, tasmā sallanti kāmānametaɱ adhivacanaɱ.

Kasmā ca bhikkhave, saŋgoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ: yasmā ca kāmarāgarattāyaɱ bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi saŋgā na parimuccati, samparāyikāpi saŋgā na parimuccati, tasmā saŋgoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ.

Kasmā ca bhikkhave, paŋkoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ: yasmā ca kāmarāgarattāyaɱ bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi paŋkā na parimuccati, samparāyikāpi paŋkā na parimuccati, tasmā paŋkoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ.

Tasmā ca bhikkhave, gabbhoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ:

[BJT Page 252]
Yasmā ca kāmarāgarattāyaɱ bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi gabbhā na parimuccati, samparāyikāpi gabbhā na parimuccati. Tasmā gabbhoti kāmānametaɱ adhivacanaɱ. Parimuccati, tasmā bhayanti kāmānametaɱ adhivacanaɱ.

1. Bhayaɱ dukkhañca rogo ca gaṇḍo sallañca saŋgo ca,
Paŋko gabbho ca ubhayaɱ ete kāmā pavuccanti,
Yattha satto puthujjano.

2. Otiṇṇo sātarūpena punagabbhāya gacchati,
Yato ca bhikkhu ātāpī sampajaññaɱ na riñcati1

3. So imaɱ palipaɱ duggaɱ atikkamma tathāvidho,
Pajaɱjāti jarūpetaɱ phandamānaɱ avekkhatīti.

1. Riccati sīmu.
8. 2. 6. 7
Paṭhama āhuneyyabhikkhu suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa, katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati. Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Kalyāṇamitto hoti , kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko. Sammādiṭṭhiko hoti, sammādassanena samannāgato. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti, akicchalābhī akasiralābhī. Anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati seyyathīdaɱ: ekampi jātiɱ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiɱsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saɱvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiɱ evannāmo, evaŋgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiɱ. Tatrāpāsiɱ evannāmo evaŋgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno' ti. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā . Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimutti paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
[page 291]
Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

[BJT Page 254]

8. 2. 6. 8
Dutiyāhuneyyabhikkhu suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa, katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati. Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Āraddhaviriyo viharati thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Āraññiko hoti pantha senāsano. Aratirati saho hoti, uppannaɱ aratiɱ abhibhuyya abhibhuyya viharati. Bhayabheravasaho hoti, uppannaɱ bhayabheravaɱ abhibhuyya abhibhuyya viharati. Catunna jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
[page 292]
Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

8. 2. 6. 9
Paṭhama aṭṭhapuggala suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi aṭṭha:

Sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi sakadāgāmiphala sacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Ime kho bhikkhave, aṭṭhapuggalā āhuneyyā, pāhuneyyā, dakkhiṇeyyā, añjalikaraṇīyā, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

1. Cattāro ca paṭipannā cattāro ca phale ṭhitā
Esa saŋgho ujubhūto paññāsīlasamāhito.

2. Yajamānānaɱ manussānaɱ puññapekkhānapāṇinaɱ1.
Karotaɱ opadhikaɱ puññaɱ saŋghe dinnaɱ mahapphalanti.

1. Puññapekhāna pāṇinaɱ katthaci.

[BJT Page 256]

8. 2. 6. 10
Dutiya aṭṭhapuggala suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame aṭṭha:
[page 293]

Sotāpanno sotāpannaphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi sakadāgāmiphala sacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Ime kho bhikkhave, aṭṭhapuggalā āhuneyyā, pāhuneyyā, dakkhiṇeyyā, añjalikaraṇīyā, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

1. Cattāro ca paṭipannā cattāro ca phale ṭhitā
Esa saŋgho ujubhūto paññāsīlasamāhito.

2. Yajamānānaɱ manussānaɱ puññapekkhānapāṇinaɱ
Karotaɱ opadhikaɱ puññaɱ saŋghe dinnaɱ mahapphalanti.

Gotamīvaggo chaṭṭho.

Tatruddānaɱ:

Gotamī ovādaɱ saŋkhittaɱ dīghajāṇu ca ujjayo,
Bhayaɱ dve āhuneyyā ca dve ca aṭṭhapuggalā ti.

[BJT Page 258]

7. Cāpālavaggo
8. 2. 7. 1

Lābhicchā suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Aṭṭhime bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame aṭṭha:

1. Idha bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho nūppajjati, so tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷiɱ kandati sammohaɱ āpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya. [page 294] uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Na ca lābhī, socī ca paridevī ca cuto ca saddhammā.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya lābhī ca madī ca pamādī ca cuto ca saddhammā.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya, lābho nūppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷiɱ kandati sammohaɱ āpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhī socī ca paridevī ca cuto ca saddhammā.

[BJT Page 260]

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Lābhī ca madī ca pamādī ca vuto ca saddhammā.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato [page 295] lābhāya lābho nūppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati, na paridevati, na urattāḷiɱ kandati na sammohaɱ āpajjati, ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya na ca lābhī na ca socī na ca paridevī accuto ca saddhammā.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyatta vuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya lābhī ca na ca madī ca na ca pamādī accuto ca saddhammā.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato na vāyamato lābhāya lābho nūppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiɱ kandati, na sammohaɱ āpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhī na ca socī, na ca paridevī accuto ca saddhammā.

[BJT Page 262]

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato na vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Lābhī ca na ca madī ca na ca pamādī accuto ca saddhammā.
Ime kho bhikkhave, aṭṭha puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.
[page 296]

8. 2. 7. 2
Alaɱ suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

1. Chahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano, alaɱ paresaɱ. Katamehi chahi:

Idha bhikkhave bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu, sutānaɱ dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpaparikkhitā hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ.

[BJT Page 264]

2. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ. Katamehi pañcahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpparikkhitā hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano, alaɱ paresaɱ.

3. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano nālaɱ paresaɱ. Katamehi catūhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu, sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko [page 297] hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpparikkhitā hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti. No ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaɱ attano, nālaɱ paresaɱ.

4. Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ, nālaɱ attano. Katamehi catūhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu, sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, no va dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpparikkhitā hoti, na ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano, alaɱ paresaɱ.

[BJT Page 266]

5. Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano, nālaɱ paresaɱ. Katamehi tīhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisasti ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpparikkhitā hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco hoti, kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya [page 298] anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaɱ attano, nālaɱ paresaɱ.

6. Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ. Nālaɱ attano1 katamehi tīhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti. No ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhitā hoti. No ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ, nālaɱ attano. 1

7. Dvīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano, nālaɱ paresaɱ, 2
Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisastī ca hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaɱ dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpaparikkhitā hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco hoti, kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaɱ attano, nālaɱ paresaɱ. 2

1. No attano sīmu.
2. No paresaɱ sīmu.

[BJT Page 268]

8. Dvīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ, nālaɱ attano1. Katamehi dvīhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu naheva kho khippanisanti hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaɱ dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti. No ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhitā [page 299] hoti, no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ, nālaɱ attanoti. 1

8. 2. 7. 3
Saŋkhittadesita suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca:
Sādhu me bhante, bhagavā saŋkhittena dhammaɱ desetu yamahaɱ bhagavato dhammaɱ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.

Evameva panidhekacce moghapurisā mamaññeva ajjhesanti. Dhamme ca bhāsite mamaññeva anubandhitabbaɱ maññanti.

Desetu me bhante, bhagavā saŋkhittena dhammaɱ, desetu sugato saŋkhittena dhammaɱ, appevanāmāhaɱ bhagavato bhāsitassa atthaɱ ājāneyyaɱ, appevanāmāhaɱ bhagavato bhāsitassa dāyādo assantī.

1. No attano sīmu.

[BJT Page 270]

Tasmātīha te bhikkhū, evaɱ sikkhitabbaɱ: ajjhattameva1 cittaɱ ṭhitaɱ bhavissati susaṇṭhitaɱ. Na cuppannā2. Pāpakā akusalā dhammā cittaɱ pariyādāya ṭhassantīti. Evaɱ hi te bhikkhu, sikkhitabbaɱ.

Yato kho te bhikkhu, ajjhattaɱ cittaɱ ṭhitaɱ hoti susaṇṭhitaɱ, na cuppannā pāpakā akusalā dhammā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhanti, tato te bhikkhu, evaɱ sikkhitabbaɱ: [page 300] mettā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhāti. Evaɱ hi te bhikkhu, sikkhītabbaɱ.

Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti bahulīkato tato tvaɱ bhikkhū, imaɱ samādhiɱ savitakkampi savicāraɱ3 bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaɱ4 bhāveyayāsi. Avitakkampi avicāraɱ5. Bhāveyyāsi. Sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi.

Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaɱ sikkhitabbaɱ: karuṇā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhāti. Evaɱ hi te bhikkhu, sikkhitabbaɱ.
Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaɱ sikkhitabbaɱ: muditā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā parivitā susamāraddhāti. Evaɱ hi te bhikkhu, sikkhitabbaɱ.
Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaɱ sikkhitabbaɱ: upekkhā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhāti. Evaɱ hi te bhikkhu, sikkhitabbaɱ.
Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti subhāvito tato tvaɱ bhikkhū, imaɱ samādhiɱ savitakkampi savicāraɱ bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaɱ bhāveyayāsi. Avitakkampi avicāraɱ bhāveyyāsi. Sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi.
1. Ajjhattaɱ me machasaɱ
2. Na ca uppannā machasaɱ
3. Savitakkasavicārampi machasaɱ
4. Avitakkavicāramattampi machasaɱ
5. Avitakkaavicārampi machasaɱ

[BJT Page 272]

Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaɱ sikkhitabbaɱ: kāye kāyānupassi viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti. Evaɱ hi te bhikkhu, sikkhitabbaɱ.

Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti bahulīkato tato tvaɱ bhikkhū, imaɱ samādhiɱ savitakkampi savicāraɱ bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaɱ [page 301] bhāveyyāsi. Avitakkampi avicāraɱ bhāveyyāsi. Sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi.

Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaɱ sikkhitabbaɱ: vedanāsu vedanānupassi viharissāmi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti. Evaɱ hi te bhikkhu sikkhitabbaɱ.
Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaɱ sikkhitabbaɱ: cittesu cittānupassi viharissāmi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti. Evaɱ hi te bhikkhu sikkhitabbaɱ.
Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaɱ sikkhitabbaɱ: dhammesu dhammānupassi viharissāmi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti. Evaɱ hi te bhikkhu, sikkhitabbaɱ.

Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito hoti bahulīkato tato tvaɱ bhikkhū, imaɱ samādhiɱ savitakkampi savicāraɱ bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaɱ bhāveyyāsi. Avitakkampi avicāraɱ bhāveyyāsi. Sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi.
Yato kho te bhikkhu, ayaɱ samādhi evaɱ bhāvito bhavissati subhāvito, tato tvaɱ bhikkhu, yena yeneva gacchasi phāsuññeva gacchasi. Yattha yattha ṭhassasi phāsuññeva ṭhassasi. Yattha yattha nisīdissasi phāsuññeva nisīdissasi. Yattha yattha seyyaɱ kappessasi phāsuññeva' seyyaɱ kappessasīti.

[BJT Page 274]

Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti [page 302] vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataɱ ahosīti.

8. 2. 7. 4
Adhidevañāṇadassana suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā gayāyaɱ viharati gayāsīse. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

1. Pubbāhaɱ bhikkhave, sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsaññeva kho1 sañjānāmi, no ca rūpāni passāmi.

2. Tassa mayhaɱ bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaɱ obhāsañceva sañjāneyyaɱ, rūpāni ca passeyyaɱ, evaɱ me idaɱ ñāṇadassanaɱ parisuddhataraɱ assāti. So kho ahaɱ bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi rūpāni ca passāmi. No ca kho tāhi devatāhi saddhiɱ santiṭṭhāmi, sallapāmi, sākacchaɱ samāpajjāmi.

3. Tassa mayhaɱ bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaɱ obhāsañceva sañjāneyyaɱ rūpāni ca passeyyaɱ tāhi ca devatāhi saddhiɱ santiṭṭheyyaɱ sallapeyyaɱ sākacchaɱ samāpajjeyyaɱ, evaɱ me idaɱ ñāṇadassanaɱ parisuddhataraɱ assāti.

So kho ahaɱ bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiɱ santiṭṭhāmi, sallapāmi, sākacchaɱ samāpajjāmi. No ca kho tā devatā jānāmi, imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti.
[page 303]

1. Obhāsaɱ hi kho sīmu.

[BJT Page 276]

4. Tassa mayhaɱ bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaɱ obhāsañceva sañjāneyyaɱ, rūpāni ca passeyyaɱ, tāhi ca devatāhi saddhiɱ santiṭṭheyyaɱ sallapeyyaɱ sākacchaɱ samāpajjeyyaɱ, tā ca devatā jāneyyaɱ imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti, evaɱ ce idaɱ ñāṇadassanaɱ parisuddhataraɱ assāti.

So kho ahaɱ bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiɱ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaɱ samāpajjāmi. Tā ca devatā jānāmi imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti. No ca kho tā devatā jānāmi imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannāti, tā ca devatā jāneyyaɱ imā devatā evamāhārā evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedaniyoti, tā ca devatā jāneyyaɱ imā devatā evaɱ dīghāyukā evaɱ ciraṭṭhitikāti, tā ca devatā jāneyyaɱ yadi vā me imāhi devatāhi saddhiɱ sannivutthapubbaɱ yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaɱ me idaɱ ñāṇadassanaɱ parisuddhataraɱ assāti.

5. Tā ca devatā jānāmi, imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannā' ti. No ca kho tā devatā jānāmi. Imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvediniyoti. Tā ca devatā jāneyyaɱ imā devatā evaɱ dīghāyukā evaɱ ciraṭṭhitikāni, tā ca devatā jāneyyaɱ yadi vā me imāhi devatāhi saddhiɱ sannivutthapubbaɱ yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaɱ me idaɱ ñāṇadassanaɱ parisuddhataraɱ assāti.

6. Tā ca devatā jānāmi, imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvediniyoti, no ca kho tā devatā jānāmi. Imā devatā evaɱ dīghāyukā evaɱ ciraṭṭhitikāti. Tā ca devatā jāneyyaɱ yadi vā me imāhi devatāhi saddhiɱ sannivutthapubbaɱ yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaɱ me idaɱ ñāṇadassanaɱ parisuddhataraɱ assāti.

7. Tā ca devatā jānāmi, imā devatā evaɱ dīghāyukā evaɱ ciraṭṭhitikāti. No ca kho tā devatā jānāmi, yadi vā me imāhi devatāhi saddhiɱ sannivutthapubbaɱ yadi vā na sannivutthapubba'nti.

8. Tassa mayhaɱ bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaɱ obhāsañceva sañjāneyyaɱ, rūpāni ca passeyyaɱ, tāhi ca devatāhi saddhiɱ santiṭṭheyyaɱ sallapeyyaɱ sākacchaɱ [page 304] samāpajjeyyaɱ, tā ca devatā jāneyyaɱ imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti, tā ca devatā jāneyyaɱ imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannāti, tā ca devatā jāneyyaɱ imā devatā evamāhārā evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedaniyoti, tā ca devatā jāneyyaɱ imā devatā evaɱ dīghāyukā evaɱ ciraṭṭhitikāti, tā ca devatā jāneyyaɱ yadi vā me imāhi devatāhi saddhiɱ sannivuttapubbaɱ yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaɱ me idaɱ ñāṇadassanaɱ parisuddhataraɱ assāti.

So kho ahaɱ bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi tāhica devatāhi saddhiɱ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaɱ samāpajjāmi,

[BJT Page 278]

Tā ca devatā jānāmi: imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti. Tā ca devatā jānāmi: imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannāti. Tā ca devatā jānāmi: imā devatā evamāhārā evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvediniyoti. Tā ca devatā jānāmi imā devatā evaɱ dīghāyukā evaɱ ciraṭṭhitikāti. Tā ca devatā jānāmi: yadi vā me imāhi devatāhi saddhiɱ sannivutthapubbaɱ, yadi vā na sannivutthapubbanti.

Yāvakīvañca me bhikkhave, evaɱ aṭṭhaparivaṭṭaɱ adhidevañāṇadassanaɱ na suvisuddhaɱ ahosi, neva tāvāhaɱ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddhoti paccaññāsiɱ, yato ca kho me bhikkhave, evaɱ aṭṭhaparivattaɱ adhidevañāṇadassanaɱ suvisuddhaɱ ahosi. Athāhaɱ bhikkhave, [page 305] sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddhoti paccaññāsiɱ. Ñāṇañca pana me dassanaɱ udapādi: "akuppā me cetovimutti. Ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo" ti.

8. 2. 7. 5
Abhibhāyatana suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

1. Aṭṭhimāni bhikkhave, abhibhāyatanāni, katamāni aṭṭha: ajjhattaɱ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññī hoti, idaɱ paṭhamaɱ abhibhāyatanaɱ.

2. Ajjhattaɱ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Idaɱ dutiyaɱ abhibhāyatanaɱ.

3. Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Idaɱ tatiyaɱ abhibhāyatanaɱ.

[BJT Page 280]

4. Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Idaɱ catutthaɱ abhibhāyatanaɱ.

5. Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Idaɱ pañcamaɱ abhibhāyatanaɱ.

6. Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Idaɱ chaṭṭhaɱ abhibhāyatanaɱ.
[page 306]

7. Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Idaɱ sattamaɱ abhibhāyatanaɱ.

8. Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Idaɱ aṭṭhamaɱ abhibhāyatanaɱ. Imāni kho bhikkhave, aṭṭhaabhibhāyatanānīni.

8. 2. 7. 6
Vimokkha suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhime bhikkhave, vimokkhā katame aṭṭha:

1. Rūpi rūpāni passati. Ayaɱ paṭhamo vimokkho.

2. Ajjhattaɱ arūpasaññī eko1 bahiddhā rūpāni passati. Ayaɱ dutiyo vimokkho.

1. Eko, machasaɱ natthi.

[BJT Page 282]

3. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaɱ tatiyā vimokkho.

4. Sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthagamā1 nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsanañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ catuttho vimokkho.

5. Sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ pañcamo vimokkho.

6. Sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ chaṭṭho vimokkho.

7. Sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ sattamo vimokkho.

8. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitaɱ nirodhaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ aṭṭhamo vimokkhoti. Ime kho bhikkhave aṭṭha vimokkhāti.
[page 307]

8. 2. 7. 7
Anariyavohāra suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhime bhikkhave, anariyavohārā. Katame aṭṭha:

Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā, diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā. Imā kho bhikkhave, aṭṭha anariyavohārāti.

1. Atthaŋgamā machasaɱ.

[BJT Page 284]
8. 2. 7. 8

Ariyavohārasuttaɱ
Aṭṭhime bhikkhave, ariyavohārā. Katame aṭṭha:

Adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, asute asutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā, diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā. Ime kho bhikkhave, aṭṭha ariyavohārāti.

8. 2. 7. 9
Parisa suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Aṭṭhimā bhikkhave parisā katamā aṭṭha: khattiyaparisā, brāhmaṇā parisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātummahārājikaparisā, tāvatiɱsaparisā, māraparisā, brahmaparisā.

Abhijānāmi kho panāhaɱ bhikkhave, anekasataɱ khattiyaparisaɱ upasaŋkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti, tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaɱsemi, bhāsamānañca maɱ na jānanti, ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maɱ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.
[page 308]

Abhijānāmi kho panāhaɱ bhikkhave, anekasataɱ brāhmaṇaparisaɱ upasaŋkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti, tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaɱsemi, bhāsamānañca maɱ na jānanti, ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maɱ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaɱ bhikkhave, anekasataɱ gahapatiparisaɱ upasaŋkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti, tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaɱsemi, bhāsamānañca maɱ na jānanti, ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maɱ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaɱ bhikkhave, anekasataɱ samaṇaparisaɱ upasaŋkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti, tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaɱsemi, bhāsamānañca maɱ na jānanti, ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maɱ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaɱ bhikkhave, anekasataɱ cātummahārājikaparisaɱ upasaŋkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti, tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaɱsemi, bhāsamānañca maɱ na jānanti, ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maɱ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaɱ bhikkhave, anekasataɱ tāvatiɱsaparisaɱ upasaŋkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tatta yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti, tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaɱsemi, bhāsamānañca maɱ na jānanti, ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maɱ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaɱ bhikkhave, anekasataɱ māraparisaɱ upasaŋkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti, tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaɱsemi, bhāsamānañca maɱ na jānanti, ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maɱ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaɱ bhikkhave, anekasataɱ brahmaparisaɱ upasaŋkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti, tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaɱsemi, bhāsamānañca maɱ na jānanti, ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maɱ na jānanti ko nukho ayaɱ antarahito devo vā manusso vāti. Imā kho bhikkhave, aṭṭhaparisāti.
[BJT Page 286]

8. 2. 7. 10

Bhumicāla suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliyaɱ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyā piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi; gaṇhāhi ānanda nisīdanaɱ, yena cāpālaɱ cetiyaɱ1 tenupasaŋkamissāma divāvihārāyāti. Evaɱ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanamādāya bhagavantaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

Atha kho bhagavā yena cāpālaɱ cetiyaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi: [page 309]
Ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaɱ udenaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ gotamakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ sattambaɱ2 cetiyaɱ ramaṇīyaɱ bahuputtaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ sārandadaɱ cetiyaɱ ramaṇīyaɱ cāpālaɱ cetiyaɱ. *
Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaŋkhamāno so, ānanda kappaɱ vā3. Tiṭṭheyya, kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho ānanda cattā iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaŋkhamāno ānanda4 tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya, kappāvasesaɱ vāti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituɱ. Na bhagavantaɱ yāci: tiṭṭhatu bhante, bhagavā kappaɱ tiṭṭhatu sugato kappaɱ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, yathā taɱ mārena pariyuṭṭhitacitto.

1. Pācālacetiyaɱ, syā. Cāpālanacetiyaɱ [PTS]
2. Sattambakaɱ sīmu [PTS]
* Dīghanikāye mahāparinibbānasutte "ramaṇīyaɱ udenanacetiyaɱ pe ramaṇīyaɱ cāpālacetiyaɱ"
3. Mayā ākaŋkamāne kappaɱ cā dīni.
4. Yo ākaŋkamāno ānanda dīni.

[BJT Page 288]

Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi: ramaṇīyā ānanda, vesāli, ramaṇīyaɱ udenaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ gotamakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ sattambakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ bahuputtaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ sārandadaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ cāpālaɱ cetiyaɱ.
Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaŋkhamāno so, ānanda kappaɱ vā1 tiṭṭheyya, kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaŋkhamāno ānanda2. Tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya, kappāvasesaɱ vāti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituɱ. Na bhagavantaɱ yāci: tiṭṭhatu bhante, bhagavā kappaɱ tiṭṭhatu sugato kappaɱ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, yathā taɱ mārena pariyuṭṭhitacitto.

Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi: ramaṇīyā ānanda, vesāli, ramaṇīyaɱ udenaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ gotamakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ sattambakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ bahuputtaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ sārandadaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ cāpālaɱ cetiyaɱ.

Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaŋkhamāno so, ānanda kappaɱ vā tiṭṭheyya, kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaŋkhamāno ānanda tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya, kappāvasesaɱ vāti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā [page 310] oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituɱ. Na bhagavantaɱ yāci: tiṭṭhatu bhante, bhagavā kappaɱ tiṭṭhatu sugato kappaɱ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, yathā taɱ mārena pariyuṭṭhita citto.

Atha kho bhagavā āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi: gaccha tvaɱ ānanda, yassadāni kālaɱ maññasīti. Evaɱ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā bhagavato avidūre aññatarasmiɱ rukkhamūle nisīdi.

Atha kho māro pāpimā acirapakkhante āyasmante ānando bhagavantaɱ etadavoca; parinibbātu bhante, bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālodāni bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaɱ pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā3 sāmīcipaṭipannā anudhammacārino sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desissanti4 paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni5 karissanti, uppannaɱ parappavādaɱ sahadhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desissantīti.
A

1. So ākaŋkhamāno kappaɱ vā dī. Ni.
2. So ākaŋkhamāno ānanda dī. Ni. 3.
3. Dhammānudhammapaṭipannā sāmīcippaṭipannā katthaci.
4. Desessanati dī. Ni. Ma. Su.
5. Uttāniɱ katthaci.

[BJT Page 290]

Etarahi bhante bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni karonti. Uppannaɱ parappavādaɱ sahadhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā parinibbātu sugato, parinibbānakālo'dāni bhante, bhagavato.

Bhāsitā khopanesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti. Viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti, desissanti, paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaɱ parappavādaɱ sahadhammena suniggahitaɱ niggahetvā sappaṭihāriyaɱ dhammaɱ desissantīti.
Etarahi bhante bhikkhaniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti. Uppannaɱ parappavādaɱ sahadhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti. Parinibbātu 'dāni bhante bhagavā parinibbātu sugato, parinibbānakālo ' kāsi bhante bhagavato.

Bhāsitā khopanesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaɱ pāpima. Parinibbāyissāmi, yāva me upāsakā [page 311] na sāvakā bhavissanti. Viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti, desissanti, paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaɱ parappavādaɱ sahadhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desissantīti.

Etarahi bhante upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti. Uppannaɱ parappavādaɱ sahadhammena suniggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti. Parinibbātu ' dāni bhante bhagavā parinibbātu sugato, parinibbānakālo ' dāni bhante, bhagavato. Sahadhammena suniggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desissantīti.

Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaɱ pāpima. Parinibbāyissāmi, yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti. Viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti, desissanti, paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaɱ parappavādaɱ sahadhammena suniggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desissantīti.

Etarahi bhante upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānikaronti. Uppannaɱ parappavādaɱ sahadhammena suniggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti.

Parinibbātu 'dāni bhante bhagavā parinibbātu sugato, parinibbāna kālo' dāni bhante bhagavato. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi. Yāva me idaɱ brahmacariyaɱ na iddhaɱ ceva bhavissati phitañca vitthārikaɱ1 bāhujaññaɱ puthubhūtaɱ yāva devamanussehi suppakāsitanti. Etarahi bhante bhagavato brahmacariyaɱ iddhañceva phitañca vitthārikaɱ bāhujaññaɱ puthubhūtaɱ yāva devamanussehi suppakāsitaɱ.

Parinibbātu 'dāni bhante bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbāna kālo' dāni bhante bhagavatoti.

1. Vitthāritaɱ katthaci.

[BJT Page 292]

Appossukko tvaɱ pāpima hohi, naciraɱ tathāgatassa parinibbānaɱ bhavissati, ito tiṇṇaɱ māsānaɱ accayena tathāgato parinibbāyissatīti.

Atha kho bhagavā cāpāle cetiye1 sato sampajāno āyusaŋkhāraɱ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaŋkhāre mahābhumicālo ahosi hiɱsanako2 salomahaɱso. 3 Devadundubhiyo ca caliɱsu. Atha kho bhagavā etamatthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi.
[page 312]

1. Tulamatulañca sambhavaɱ
Bhavasaŋkhāramavassaji4 munī,
Ajjhattarato samāhito
Abhindi kavacamivattasambhavanti.

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: mahāvatāyaɱ bhūmicālo, sumahāvatāyaɱ bhūmicālo hiɱsanako salomahaɱso devadundubhiyo ca eliɱsu. Ko nukho hetu. Ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti:

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca:

*Mahāvatāyaɱ bhante bhūmicālo* sumahāvatāyaɱ bhante bhūmicālo hiɱsanako salomahaɱso. Devadundubhiyo ca caliɱsu. Ko nukho bhante hetu, ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti:

Aṭṭhime ānanda5 hetu, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, katame aṭṭha:

1. Cāpālacetiye dī. Ni.
2. Hīsanako katthaci
3. Lomahaɱsano katthaci
4. Mossaji sīmu.
* "Acchariyaɱ vata bho abbhutaɱ vata bho mahāvatāyaɱ bhūmicālo" iccādivaseta mahāparinibbāna sutte dissati.
5. Aṭṭha kho ime ānanda dī. Ni. Ma. Sū.

[BJT Page 294]

1. Ayaɱ ānanda mahāpaṭhavi1 udake patiṭṭhitā. Udakaɱ vāte ṭhitaɱ, vāto ākāsaṭṭho hoti. So ānanda2 samayo yaɱ mahāvātā vāyanti, mahāvātā vāyantā udakaɱ kampenti. Udakaɱ kampitaɱ paṭhaviɱ kampeti. Ayaɱ ānanda paṭhamo hetu3 paṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

2. Puna ca paraɱ ānanda samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā ceto vasippatto devatā vā mahiddhikā mahānubhāvā4 tassa parittā paṭhavisaññā bhāvitā hoti, appamāṇā āposaññā. So imaɱ paṭhaviɱ kampeti. Saŋkampeti, sampakampeti5 ayaɱ ānanda* dutiyo hetu, dutiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

3. Puna ca paraɱ ānanda yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiɱ okkamati, tadāyaɱ [page 313] paṭhavī kampati saŋkampati sampakampati5. Ayaɱ ānanda* tatiyo hetu. Tatiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

4. Puna ca paraɱ ānanda yadā bodhisatto sato sampajāno mātu kucchismā nikkhamati, tadāyaɱ paṭhavī kampati saŋkampati sampakampati. Ayaɱ ānanda* catuttho hetu catuttho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

5. Puna ca paraɱ ānanda yadā tathāgato anuttaraɱ sammā sambodhiɱ abhisambujjhati. Tadāyaɱ paṭhavī kampati, saŋkampati sampakampati6. Ayaɱ ānanda* pañcamo hetu pañcamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

6. Puna ca paraɱ ānanda yadā tathāgato anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavatteti, tadāyaɱ paṭhavī kampati, saŋkampati sampakampati6. Ayaɱ ānanda* chaṭṭho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

1. Mahāpathavi machasaɱ
2. So kho ānandadī. Ni. Ma. Sū.
3. Ayaɱ paṭhamo hetu dī. Ni. Ma. Sū.
*'Ānanda' itipadaɱ ma. Pa. Sutte natthi
4. Devā vā mahiddiko mahānubhāvo machasaɱ
5. Sampakamepati sampavedheti dī. Ni. Ma. Sū.
6. Sampati sampavedheti dī. Ni. Ma. Sū.

[BJT Page 296]

7. Puna ca paraɱ ānanda yadā tathāgato sato sampajāno āyusaŋkhāraɱ ossajati, 2 tadāyaɱ paṭhavī kampati, saŋkampati, sampakampati1. Ayaɱ ānanda* sattamo hetu, sattamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

8. Puna ca paraɱ ānanda yadā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, tadāyaɱ paṭhavī kampati, saŋkampati, sampakampati. 1 Ayaɱ ānanda* aṭṭhamo hetu, aṭṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Ime kho ānanda aṭṭhahetu, aṭṭhapaccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti.

Cāpālavaggo sattamo.
Tatruddānaɱ:
[page 314]

Icchā alañca saŋkhittaɱ gayā abhibhunā saha
Vimokkho dve ca vohārā parisā bhūmicālenāti.

1. Sampakampati sampavedhati dī. Ni. Mahāparinibbānasutta
2. Osasajjati machasaɱ
3. * 'Ānanda' ihi padaɱ ma. Pa. Sutetanatthi
* "Acchariyaɱ vata bho abbhutaɱ vata bho mahāvatāyaɱ bhūmicālo" icchādivasena mahāparinibbānasutte dissati.

[BJT Page 298]

8. Yamakavaggo
8. 2. 8. 1

Paṭhama samantapāsādika suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Saddho ca1 bhikkhave bhikkhu hoti, no ca sīlavā2 , evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ 'kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā cā' ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca. Evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca no ca bahussuto evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ "kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto cā" ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca, evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko, tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ,'kintāhaɱ saddho ca asasaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko cāti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca, evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.
Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ, 'kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cā" ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca, evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaɱ deseti, evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ, " kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseyya " nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado da parisāya dhammaɱ deseti. Evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca paresaɱ dhammaɱ deseti. No ca catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ, kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca paresaɱ dhammaɱ deseyya" nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca paresaɱ dhammaɱ deseti, catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca paresaɱ dhammaɱ deseti. Catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti, akicchalābhī akasiralābhī. No ca āsavānaɱ khayāanāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti.
Tena taɱ aŋgaɱ [page 315] paripūretabbaɱ, kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseyyaɱ, catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhi assaɱ akicchalābhī akasiralābhī āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti.

1. Saddho syā
2. Nosīlavā syā.

[BJT Page 300]

Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseti, catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikamalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhehi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cāti.

8. 2. 8. 2
Dutiya samantapāsādika suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā cāti. Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca. Evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca no ca bahussuto evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ "kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto cā" ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca, evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko. Evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ " kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko cāti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca parisāvacaro. Evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ. " Kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cāti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parināvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaɱ deseti. Evaɱ so tena aŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ. " Kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseyyanti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseti. Evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseti, no ca ye te santi vimokkhā atikkamma rūpena āruppā te kāyena phusitvā viharati. Evaɱ so tena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ. " Kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseyyaɱ, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā vihareyya "nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseti, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseti. [page 316] ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, no ca āsavānaɱ khayā anāsavaɱ acetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ. " Kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseyyaɱ, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā vihareyyaɱ āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya nti.

[BJT Page 302]

Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseti, ye te sattā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati. Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhehi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cāti.

8. 2. 8. 3
Paṭhama maraṇasati suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā nādike1 viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi [page 317] bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Maraṇasati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe bhikkhave maraṇasatinti?

Evaɱ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: ahaɱ kho bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu, bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaɱ bhante, evaɱ hoti: aho vatāhaɱ rattindivaɱ jīveyyaɱ, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti. Evaɱ kho ahaɱ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

1. Nātike machasaɱ, nāṭike [PTS]

[BJT Page 304]

2. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaɱ bhante, evaɱ hoti: aho vatāhaɱ divasaɱ jīveyyaɱ bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti. Evaɱ kho ahaɱ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

3. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaɱ bhante, evaɱ hoti: aho vatāhaɱ upaḍḍhaḍadivasaɱ jīveyyaɱ bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti. Evaɱ kho ahaɱ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

4. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaɱ bhante, evaɱ hoti: aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ ekaɱ piṇḍapātaɱ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti. Evaɱ kho ahaɱ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

5. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraṇasatinti. Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti. ?

Idha mayhaɱ bhante, evaɱ hoti: aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ upaḍḍhapiṇḍapātaɱ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti. Evaɱ kho ahaɱ bhante bhāvemi maraṇasatinti.

[BJT Page 306]

6. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraṇasatinti. Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti?

Idha mayhaɱ [page 318] bhante, evaɱ hoti: aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ, yadantaraɱ cattāro pañca ālope saŋkhāditvā ajjhoharāmi. Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ bahuɱ vata me kataɱ assāti. Evaɱ kho ahaɱ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

7. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraṇasatinti. Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti?

Idha mayhaɱ bhante, evaɱ hoti: aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ, yadantaraɱ ekaɱ ālopaɱ saŋkhāditvā ajjhoharāmi. Bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti. Evaɱ kho ahaɱ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

8. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

Yathā kathaɱ pana tvaɱ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaɱ bhante, evaɱ hoti: aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ, yadantaraɱ assasitvā vā passāmi, passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti. Evaɱ kho ahaɱ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

[BJT Page 308]

Evaɱ vutte bhagavā te bhikkhū etadavoca: yvāyaɱ bhikkhave, bhikkhu evaɱ maraṇasati bhāveti: aho vatāhaɱ rattindivaɱ jīveyyaɱ bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ bahuɱ vata me kataɱ assāti, yopāyaɱ bhikkhave, bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti: [page 319] aho vatāhaɱ divasaɱ jīveyyaɱ bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti. Yopāyaɱ bhikkhave, bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti. Aho vatāhaɱ upaḍḍhaḍadivasaɱ jīveyyaɱ, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti, yopāyaɱ bhikkhave, bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti: aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ ekaɱ piṇḍapātaɱ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti. Yopāyaɱ bhikkhave, bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti: aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ, yadantaraɱ upaḍḍhapiṇḍapātaɱ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti, yopāyaɱ bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti: aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ cattāro vā pañca ālope saŋkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti, ime vuccanti bhikkhave bhikkhū pamattā viharanti dandhaɱ maraṇasatiɱ bhāventi āsavānaɱ khayāya:

Yo ca khvāyaɱ bhikkhave bhikkhu evaɱ maraṇasatiɱ bhāveti; aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ yadantaraɱ ekaɱ ālopaɱ saŋkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ bahuɱ vata me kataɱ assāti, yopāyaɱ bhikkhave bhikkhu maraṇasatiɱ bhāveti: aho vatāhaɱ tadantaraɱ jīveyyaɱ, yadantaraɱ assasitvā passasāmī ca passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaɱ manasikareyyaɱ, bahuɱ vata me kataɱ assāti, ime vuccanti bhikkhave bhikkhū appamattā viharanti tikkhaɱ maraṇasatiɱ bhāventi āsavānaɱ khayāya.

Tasmātiha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ: appamattā viharissāma, tikkhaɱ maraṇasatiɱ bhāveyyāma āsavānaɱ khayāyāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
[page 320]
[BJT Page 310]

8. 2. 8. 4
Dutiyamaraṇasati suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā nādike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Maraṇasati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā. Kathaɱ bhāvitā ca bhikkhave, maraṇasati kathaɱ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā:

Idha bhikkhave bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya1 itipaṭisañcikkhati: bahukā kho me paccayā maraṇassa. Abhi vā maɱ ḍaɱseyya, vicchiko vā maɱ ḍaɱseyya, satapadī vā maɱ ḍaɱseyya, tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo, upakkhalitvā vā papateyyaɱ, bhattaɱ vā me bhuttaɱ byāpajjeyya, pittaɱ vā me kuppeyya, semhaɱ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuɱ, manussā vā maɱ upakkameyyuɱ, amanussā vā maɱ upakkameyyuɱ, tena me assa kālakiriyā, so mama assa antarāyoti.

Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ: atthī nū kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu rattiɱ kālaɱ karontassa antarāyāyāti. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu rattaɱ kālaɱ karontassa antarāyāyāti. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaɱ ca karaṇīyaɱ.

1. Paṭihitāya [PTS.]

[BJT Page 312]

Seyyathāpi bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyyaɱ, evameva kho bhikkhave, tena bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ [page 321] akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaɱ.

Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu rattiɱ kālaɱ karontassa antarāyāyāti, tena bhikkhave bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaɱ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Idha pana bhikkhave bhikkhu rattiyā nikkhantāya divase patihite itipaṭisañcikkhati: bahukā kho me paccayā maraṇassa. Ahi vā maɱ ḍaɱseyya, vicchiko vā maɱ ḍaɱseyya, satapadī vā maɱ ḍaɱseyya, tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyāti. Upakkhalitvā vā papateyyaɱ, bhattaɱ vā me bhuttaɱ byāpajjeyya, pittaɱ vā me kuppeyya, semhaɱ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuɱ, manussā vā maɱ upakkameyyuɱ, amanussā vā maɱ upakkameyyuɱ, tena me assa kālakiriyā, so mama assa antarāyāti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ: atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu divā kālaɱ karontassa antarāyāyāti.

Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: atthī me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu divā kālaɱ karontassa antarāyāti. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaɱ ca karaṇīyaɱ.

[BJT Page 314]

Seyyathāpi bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya, evameva kho bhikkhave, tena bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaɱ.

Sace pana bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: natthi me pāpakā akusalā dhammā [page 322] appahīnā. Ye me assu divākālaɱ karontassa antarāyāyāti, tena bhikkhave bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaɱ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Evaɱ bhāvitā kho bhikkhave maraṇasati evaɱ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti.

8. 2. 8. 5
Paṭhamasampadā suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Aṭṭhimā bhikkhave sampadā. Katamā aṭṭha: uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvikatā, saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā, imā kho bhikkhave, aṭṭha sampadāti:

1. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā
Samaɱ kappeti jīvikaɱ sambhataɱ anurakkhati.

2. Saddho sīlena sampanno vadaññū vitamaccharo,
Niccaɱ maggaɱ visodheti sotthānaɱ samparāyikaɱ.

3. Iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino
Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā.

4. Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca
Evametaɱ gahaṭṭhānaɱ cāgo puññaɱ pavaḍḍhaḍatīti.

[BJT Page 316]

8. 2. 8. 6
Dutiya sampadā suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhimā bhikkhave sampadā: katamā aṭṭha: uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvikatā, saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadāti.

1. Katamā ca bhikkhave uṭṭhānasampadā:

Idha bhikkhave kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaɱ kappeti yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, [page 323] tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ, ayaɱ vuccati bhikkhave uṭṭhānasampadā.

2. Katamā ca bhikkhave ārakkhasampadā:

Idha bhikkhave kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā so te1 ārakkhena guttiyā sampādeti 'kinti me bhoge neva rājāno hareyyuɱ, na corā hareyyuɱ, na aggi ḍaheyya, na udakaɱ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyunti. Ayaɱ vuccati bhikkhave ārakkhasampadā.

3. Katamā ca bhikkhave, kalyāṇamittatā:

Idha bhikkhave, kulaputto yasmiɱ gāme vā nigame vā paṭivasati. Tattha ye te honti gahapati vā gahapatiputto vā daharā vā vuddhasīlino vuddhā vā vuddhasīlā saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā paññāsampannā' tehi saddhiɱ santiṭṭhati sallapati sākacchaɱ samāpajjati. Yathārūpānaɱ saddhāsampannānaɱ saddhāsampadaɱ anusikkhati, yathārūpānaɱ sīlasampannānaɱ sīlasampadaɱ anusikkhati yathārūpānaɱ cāgasampannānaɱ cāgasampadaɱ anusikkhati, yathārūpānaɱ paññāsampannānaɱ paññāsampadaɱ anusikkhati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, kalyāṇamittatā.

1. Sotena katthaci.

[BJT Page 318]

4. Katamā ca bhikkhave samajīvikatā: idha bhikkhave, kulaputto āyañca bhogānaɱ viditvā vayañca bhogānaɱ viditvā samaɱ jīvikaɱ kappetī nāccogāḷhaɱ nātihīnaɱ, evaɱ me āyo vayaɱ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaɱ pariyādāya ṭhassatīti.

Seyyathāpi bhikkhave, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaɱ paggahetvā jānāti ettakena vā onataɱ [page 324] ettakena vā unnatanti. Evameva kho brāhmaṇa kulaputto āyañca bhogānaɱ viditvā vayañca bhogānaɱ viditvā samaɱ jīvikaɱ kappeti, na ca accogāḷhaɱ na atihīnaɱ. Evaɱ me āyo vayaɱ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaɱ pariyādāya ṭhassatīti.

Sacāyaɱ bhikkhave, kulaputto appāyo samāno uḷāraɱ jīvikaɱ kappeti, tassa bhavanti cattāro udumbarakhādikaɱ vāyaɱ1 kulaputto bhoge khādatī'ti. Sace panāyaɱ bhikkhave, kulaputto mahāyo samāno kasiraɱ jīvikaɱ kappeti, tassa bhavanti vattāro 'ajaddhumārikaɱ vāyaɱ kulaputto marissa tī'ti.
Yato ca khvāyaɱ bhikkhave kulaputto āyañca bhogānaɱ viditvā vayañca bhogānaɱ viditvā samaɱ jīvikaɱ kappeti na accogāḷhaɱ nātihīnaɱ, evaɱ me āyo vayaɱ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaɱ pariyādāya ṭhassatīti ayaɱ vuccati bhikkhave samajīvikatā.

5. Katamā ca bhikkhave, saddhāsampadā: idha bhikkhave, kulaputto saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiɱ: iti'pi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavāti. Ayaɱ vuccati bhikkhave saddhāsampadā.

6. Katamā ca bhikkhave, sīlasampadā: idha bhikkhave kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ayaɱ vuccati bhikkhave sīlasampadā.

7. Katamā ca bhikkhave cāgasampadā: idha bhikkhave, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato, ayaɱ vuccati bhikkhave, cāgasampadā.

1. Ayañca katthaci. 2. Udumbarabādī cāya machasaɱ. 3. Ajeḷamaraṇaɱ: cāyaɱmachasaɱ

[BJT Page 320]

8. Katamā ca bhikkhave paññāsampadā: [page 325] idha bhikkhave kulaputto paññavā hoti udayatthāgāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā, ayaɱ vuccati bhikkhave paññāsampadā.

Imā kho bhikkhave, aṭṭhasampadāti.

21. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā,
Samaɱ kappeti jīvikaɱ sambhataɱ anurakkhati.

22. Saddho sīlena sampanno vadaññū vītamaccharo,
Niccaɱ maggaɱ visodheti sotthānaɱ samparāyikaɱ

23. Iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino,
Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā.

24. Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca
Evametaɱ gahaṭṭhānaɱ cāgo puññaɱ pavaḍḍhatīti.

8. 2. 8. 7

Icchā suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhu āyasmato sāriputtassa paccassosuɱ āyasmā sāriputto etadavoca:
Aṭṭhime bhikkhave puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame aṭṭha:

Idhāvuso bhikkhūno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho nūppajjati, so tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷiɱ kandati sammohaɱ āpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya. Uṭṭhahati [page 326] ghaṭati vāyamati lābhāya. Na ca lābhī, socī ca paridevī ca cuto ca saddhammā.

[BJT Page 322]

2. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya lābhī ca madī ca pamādī ca cuto ca saddhammā.

3. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya, lābho nūppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷiɱ kandati sammohaɱ āpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhī socī ca paridevī ca cuto ca saddhammā.

4. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Lābhī ca madī ca pamādī ca cuto ca saddhammā.

5. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho nūppajjati. So tena alābhena na socati na [page 327] kilamati, na paridevati, na urattāḷiɱ kandati, na sammohaɱ āpajjati, ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya na ca lābhī na ca socī na ca paridevī accuto ca saddhammā.

[BJT Page 324]

6. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyatta vuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya lābhī ca na ca madī na ca pamādī accuto ca saddhammā.

7. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato na vāyamato lābhāya lābho nūppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiɱ kandati, na sammohaɱ āpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhī na ca socī, na ca paridevī accuto ca saddhammā.

8. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato na vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati [page 328] na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Lābhī ca na ca madī na ca pamādī accuto ca saddhammā.

Ime kho bhikkhave, aṭṭha puggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 326]

8. 2. 8. 8
Alaɱ suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuɱ. Chahi āvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano alaɱ paresaɱ katamehi chahi:

Idhāvuso bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu, sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpparikkhitā hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ.

Imehi kho bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano alaɱ paresaɱ.

Pañcahāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano, alaɱ paresaɱ. Katamehi pañcahi:

Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ.
[page 329]

Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano, alaɱ paresaɱ.

Catūhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano nālaɱ paresaɱ. 1 Katamehi catūhi:

Idhāvuso bhikkhu khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpaparikkhitā hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti. No ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaɱ attano, nālaɱ paresaɱ. 1.

1. No paresaɱ sīmu.

[BJT Page 328]

Catuhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ, nālaɱ attano. 1. Katamehi catūhi:

Idhāvuso bhikkhu khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, no va dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti, na ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato alaɱ paresaɱ. Nālaɱ attano. 1

Tīhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano, nālaɱ paresaɱ. 2 Katamehi tīhi:

Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisasti ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaɱ [page 330] dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco hoti, kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaɱ attano, nālaɱ paresaɱ. 2

Tīhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ. Nālaɱ attano1 katamehi tīhi:

Idhāvuso bhikkhu na bheva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti. No ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti. No ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ, nālaɱ attano. 1

Dvīhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ attano, no paresaɱ, 2 katamehi dvīhi:

Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaɱ dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco hoti, kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaɱ attano, nālaɱ paresaɱ. 3

1. No attano sīmu.
2. No paresaɱ sīmu.
3. No paresaɱ sīmu.

[BJT Page 330]
[page 331]

Dvīhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ, nālaɱ attano1 katamehi dvīhi:

Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisanti hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaɱ dhammānaɱ dhāraṇajātiko hoti. No ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthūpaparikkhī hoti, no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ. Imehi kho bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaɱ paresaɱ, nālaɱ attanoti. 1

8. 2. 8. 9
Sekhaparihāniya suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhame bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti. Katame aṭṭha:
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saŋgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā, saɱsaggārāmatā, papañcārāmatā. Ime kho bhikkhave aṭṭha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saɱvattanti.
Aṭṭhime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattanti. Katame aṭṭha:

Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saŋgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, asaɱsaggārāmatā, nippapañcārāmatā. Ime kho bhikkhave aṭṭha dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saɱvattantīti.

1. No attano sīmu.

[BJT Page 332]
[page 332]

8. 2. 8. 10

Kusītārambhavatthu suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Aṭṭhimāni bhikkhave kusītavatthūni. Katamāni aṭṭha:

1. Idha bhikkhave bhikkhunā kammaɱ kattabbaɱ hoti. Tassa evaɱ hoti: kammaɱ kho me kattabbaɱ bhavissati. Kammaɱ kho pana me karontassa kāyo kilamissati handāhaɱ nipajjāmīti. So nipajjati, na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave paṭhamaɱ kusītavatthu.

2. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhunā kammaɱ kataɱ hoti. Tassa evaɱ hoti: ahaɱ kho kammaɱ akāsiɱ, kammaɱ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaɱ nipajjāmīti. So nipajjati. Na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave dutiyaɱ kusītavatthu.
3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaɱ hoti: 'maggo me gantabbo bhavissati, maggaɱ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati. Handāhaɱ nipajjāmī'ti. So nipajjati na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave, tatiyaɱ kusītavatthu.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaɱ hoti: ahaɱ kho maggaɱ agamāsiɱ, maggaɱ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaɱ nipajjāmī'ti, so nipajjati, na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave catutthaɱ kusītatthu.

[BJT Page 334]

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ. Tassa evaɱ [page 333] hoti: ahaɱ kho gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto nālatthaɱ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ, tassa me kāyo kilanto, akammaññohaɱ, nipajjāmī'ti. So nipajjati, na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave pañcamaɱ kusītavatthu.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ. Tassa evaɱ hoti: ahaɱ kho gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto alatthaɱ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ. Tassa me kāyo garuko akammañño, māsāvitaɱ1 maññe, handāhaɱ nipajjāmī' ti so nipajjati na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave, chaṭṭhaɱ kusītavatthu.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho, tassa evaɱ hoti: "uppanno kho me ayaɱ appamattako ābādho, atthi kappo2 nipajjituɱ3 handāhaɱ nipajjāmī" ti. So nipajjati. Na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave sattamaɱ kusītavatthu.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti, aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaɱ hoti: ahaɱ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño. Handāhaɱ nipajjāmīti. So nipajjati, na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave aṭṭhamaɱ kusītavatthu.
Imāni kho bhikkhave aṭṭha kusītavatthūnī ti.

1. Māsāvitakaɱ sīmu.
2. Aṭṭhikappo sīmu.
3. Nippajjituɱ sīmu.

[BJT Page 336]
[page 334]

Aṭṭhimāni bhikkhave ārambhavatthūni, katamāni aṭṭha:

1. Idha bhikkhave bhikkhunā kammaɱ kattabbaɱ hoti. Tassa evaɱ hoti; kammaɱ kho me kattabbaɱ bhavissati, kammaɱ kho pana me karontena na sukaraɱ buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ, handāhaɱ paṭigacceva viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti so viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave paṭhamaɱ ārambhavatthu.

2. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhunā kammaɱ kataɱ hoti. Tassa evaɱ hoti: ahaɱ kho kammaɱ akāsiɱ, kammaɱ kho panāhaɱ karonto nāsakkhiɱ buddhasāsanaɱ manasikātuɱ, handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave dutiyaɱ ārambhavatthu.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaɱ hoti: maggo me gantabbo bhavissati, maggaɱ kho pana me gacchantena na sukaraɱ buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ. Handāhaɱ vīriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave tatiyaɱ ārambhavatthu.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaɱ hoti: ahaɱ kho maggaɱ agamāsiɱ, maggaɱ kho panāhaɱ gacchanto nāsakkhiɱ buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ, handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya idaɱ bhikkhave catutthaɱ ārambhavatthu.
[page 335]

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ. Tassa evaɱ hoti: ahaɱ kho gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto nālatthaɱ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya idaɱ bhikkhave pañcamaɱ ārambhavatthu.

[BJT Page 338]

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ. Tassa evaɱ hoti: ahaɱ kho gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto alatthaɱ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ. Tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyā "ti. So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave, chaṭṭhaɱ ārambhavatthu.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaɱ hoti: uppanno kho me ayaɱ appamattako ābādho. Ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaɱ paṭigacceva viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave, sattamaɱ ārambhavatthu.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti, acira vuṭṭhito gelaññā. Tassa evaɱ hoti: ahaɱ kho gilānā vuṭṭhito, aciravuṭṭhito gelaññā. Ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaɱ paṭigacceva viriyaɱ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaɱ bhikkhave, aṭṭhamaɱ ārambhavatthu.

Imāni kho bhikkhave, aṭṭha ārambhavatthūnīti.

Yamakavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaɱ:
[page 336]

Dve saddhā dve maraṇasatī dve sampadā athāpare
Icchā alaɱ parihānaɱ kusītaɱ ārambhavatthanīti.

[BJT Page 340]

9. Sativaggo
8. 2. 9. 1
Satisampajañña suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Satisampajañño bhikkhave, asati sampajaññavipannassa hatūpanisaɱ hoti hirottappaɱ. Hirottappe asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaɱvaro. Indriyasaɱvare asati indriyasaɱvaravipannassa hatūpanisaɱ hoti sīlaɱ. Sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanne, tassa papaṭikāpi na pāripūriɱ gacchati, tacopi pheggupi sāropi na pāripūriɱ gacchati. Evameva kho bhikkhave, satisampajaññe asati satisampajañña vipannassa hatūpanisaɱ hoti hirottappaɱ. Hirottappe asati hirottappa vipannassa hatūpanisaɱ hoti sīlaɱ. Sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

Satisampajaññe bhikkhave, sati satisampajaññasampannassa upanisasampannaɱ hoti hirottappaɱ. Hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaɱvaro. Indriyasaɱvare sati indriyasaɱvarasampannassa upanisasampannaɱ hoti sīlaɱ. Sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammā samādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassana sampannassa upanisasampanno hoti [page 337] nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidā virāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttīñāṇadassanaɱ.

[BJT Page 342]

Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno tassa papaṭikāpi pāripūriɱ gacchati, tacopi pheggupi sāropi pāripūriɱ gacchati. Evameva kho bhikkhave satisampajaññe sati satisampajaññasampannassa upanisasampannaɱ hoti hirottappaɱ, hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indirayasaɱvaro. Indriyasaɱvare sati indriyasaɱvarasampannassa upanisasampannaɱ hoti sīlaɱ. Sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

8. 2. 9. 2
Puṇṇiya suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Atha kho āyasmā puṇṇiyo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā puṇṇiyo bhagavantaɱ etadavoca:

Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena appekadā tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti, appekadā nappaṭibhātīti?

Saddho ca puṇṇiya, bhikkhu hoti, no ca upasaŋkamitā. Neva tāva tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya, bhikkhu saddho ca hoti, upasaŋkamitā ca. Evaɱ tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti.

Saddho ca puṇṇiya, bhikkhu hoti, upasaŋkamitā ca no ca payirupāsitā, neva tāva tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca, evaɱ tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti. Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca no ca paripucchitā. Neva tāva tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca. Evaɱ tathāgataɱ dhammaɱ paṭibhāti. Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca no ca ohitasoto dhammaɱ suṇāti neva tāva tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaɱkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohita soto ca dhammaɱ suṇāti, evaɱ tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti.

Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti upasaɱkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca no ca sutvā dhammaɱ dhāreti. Neva tāva tathāgataɱ dhammadesanaɱ paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaɱ suṇāti sutvā ca dhammaɱ dhāreti, evaɱ tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti. Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaɱ suṇāti. Sutvā ca dhammaɱ dhāreti no ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhati, neva tāva tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaɱ suṇāti, sutvā ca dhammaɱ dhāreti dhatānañca dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhati, evaɱ tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti. Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaɱ suṇāti, sutvā ca dhammaɱ dhāreti, dhatānañca dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhati, no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, neva tāva tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti.
Yato ca kho puṇṇiya, bhikkhu saddho [page 338] ca hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaɱ suṇāti, sutvā ca dhammaɱ dhāreti, dhatānañca dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhati, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti. Evaɱ tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti. Imehi kho puṇṇiya aṭṭhahi dhammehi samannāgato ekantapaṭibhānaɱ tathāgataɱ dhammadesanā hotīti.

[BJT Page 344]

8. 2. 9. 3
Kiɱmūlaka suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Sace bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaɱ puccheyyuɱ: kiɱmūlakā āvuso, sabbe dhammā, kiɱsambhavā sabbe dhammā, kiɱ samudayā sabbe dhammā, kiɱsamosaraṇā sabbe dhammā, kiɱpamukhā sabbe dhammā. Kiɱādhipateyyā sabbe dhammā, kiɱuttarā sabbe dhammā, kiɱsārā sabbe dhammāti? Evaɱ puṭṭhā tumbhe bhikkhave, tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ kinti byākareyyāthāti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavannettikā bhagavaɱ paṭisaraṇā. Sādhu bhante, bhagavantaɱ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti

Tena hi bhikkhave, suṇātha1. Sādhukaɱ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Sace bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaɱ puccheyyuɱ: kimmūlakā āvuso, sabbe dhammā, kiɱsambhavā sabbe dhammā, kiɱ samudayā sabbe dhammā, kiɱsamosaraṇā sabbe dhammā, kiɱpamukhā sabbe dhammā, [page 339] kiɱ ādhipateyyā sabbe dhammā, kiɱuttarā sabbe dhammā, kiɱ sārā sabbe dhammāti? Evaɱ puṭṭhā tumhe bhikkhave, tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ evaɱ byākareyyātha:

Chandamūlakā āvuso, sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanā samosaraṇā sabbe dhammā, samādhipamukhā sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, paññuttarā sabbe dhammā, vimuttisārā sabbe dhammā'ti. Evaɱ phuṭṭhā tumhe bhikkhave, tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ evaɱ byākareyyāthāti.

1. Desessami. Taɱ suṇātha machasaɱ

[BJT Page 346]

8. 2. 9. 4
Mahā coraŋga suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Aṭṭhahi bhikkhave, aŋgehi samannāgato mahācoro khippaɱ pariyāpajjati, na ciraṭṭhitiko hoti. Katamehi aṭṭhahi:

Appaharantassa paharati, anavasesaɱ ādiyati, itthiɱ hanati, kumāriɱ dūseti, pabbajitaɱ vilumpati, rājakosaɱ vilumpati, accāsanne kammaɱ karoti, na ca nidhānakusalo hoti, imehi kho bhikkhave, aṭṭhahaŋgehi samannāgato mahācoro khippaɱ pariyāpajjati, na ciraṭṭhitiko hoti.

Aṭṭhahi bhikkhave, aŋgehi samannāgato mahācoro na khippaɱ pariyāpajjati, ciraṭṭhitiko hoti. Katamehi aṭṭhahi:

Na appaharantassa paharati, na anavasesaɱ ādiyati, na itthiɱ hanti, na kumāriɱ dūseti, na pabbajitaɱ vilumpati, na rājakosaɱ vilumpati, na accāsanne kammaɱ karoti, nidhānakusalo ca hoti, imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi aŋgehi samannāgato mahācoro na khippaɱ pariyāpajjati, ciraṭṭhitiko hoti.
[page 340]

8. 2. 9. 5
Tathāgatādhivacana suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Samaṇoti bhikkhave, tathāgatassetaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Brāhmaṇoti bhikkhave, tathāgatassetaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Bhisakkoti bhikkhave, tathāgatassetaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Vedagūti bhikkhave, tathāgatassetaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Nimmaloti bhikkhave, tathāgatassetaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Vimaloti bhikkhave, tathāgatassetaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsamābuddhassa. Ñāṇīti bhikkhave tathāgatassetaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Vimuttoti bhikkhave, tathāgatassetaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassāti.

[BJT Page 348]

1. Yaɱ samaṇena pattabbaɱ brāhmaṇena vusīmatā,
Yaɱ vedagunā pattabbaɱ bhisakkena anuttaraɱ

2. Yaɱ nimmalena pattabbaɱ vimalena sudhīmatā,
Yaɱ ñāṇinā pattabbaɱ vimuttena anuttaraɱ.

3. Sohaɱ vijitasaŋgāmo mutto mocemi bandhanā,
Nāgomhi paramo danto asekho parinibbutoti

8. 2. 9. 6
Nāgita suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhusaŋghena saddhiɱ yena icchānaŋgalaɱ nāma kosalānaɱ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaɱ bhagavā icchānaŋgale viharati icchānaŋgalavanasaṇḍe. Assosuɱ kho icchānaŋgalakā brāhmaṇa gahapatikā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaŋgalaɱ anupatto icchānaŋgale viharati [page 341] icchānaŋgalavanasaṇḍe. Taɱ kho pana bhagavantaɱ gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato; 'itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā' ti. Sādhu kho pana tathārūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotīti.

Atha kho icchānaŋgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ ādāya yena icchānaŋgalā vanasaṇḍo tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaɱsu uccāsaddā mahāsaddā.

Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaɱ nāgitaɱ āmantesi: 'ke pana te nāgita, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope' ti?

Ete bhante icchānaŋgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaɱyeva uddissa bhikkhusaŋghañcāti.

[BJT Page 350]

Māhaɱ nāgita, yasena samāgamaɱ, mā ca mayā yaso, yo kho nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaɱ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaɱ akicchalābhī akasiralābhī. So taɱ mīḷhasukhaɱ middhasukhaɱ lābhasakkārasilokasukhaɱ sādiyeyyāti.

Adhivāsetu'dāni bhante, bhagavā, adhivāsetu sugato, adhivāsanakālo'dāni bhante, bhagavato. Yena yenevadāni bhante, bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissati brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi [page 342] bhante, thullaphusitake deve vassante yatā ninnaɱ udakāni pavattanti, evameva kho bhante, yena yenevadāni bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissati brāhmaṇā gahapatikā negamā ceva jānapadā ca taɱ kissa hetu: tathā hi bhante, bhagavato sīlapaññāṇanti.

Māhaɱ nāgita, yasena samāgamaɱ, mā ca mayā yaso, yo kho nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaɱ nekkhamma sukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaɱ akicchalābhī akasiralābhī so taɱ mīḷhasukhaɱ middhasukhaɱ lābhasakkārasilokasukhaɱ sādiyeyya.

Devatāpi kho nāgita, ekaccā nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhiniyo assu akicchalābhiniyo akasiralābhiniyo. Yassāhaɱ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaɱ akicchalābhī akasiralābhī.

1. Tathā hi me sīmu.

[BJT Page 352]

1. Tumbhākampi kho nāgita, saŋgamma samāgamma saŋgaṇikavihāraɱ anuyuttānaɱ viharataɱ evaɱ hoti: nahanūna me āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu, akicchalābhino akasiralābhino, yassāhaɱ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaɱ akicchalābhī akasiralābhī. Tathā hi paname1 āyasmanto [page 343] saŋgamma samāgamma saŋgaṇika vihāraɱ anuyuttā viharanti.

2. Idhāhaɱ nāgita, bhikkhū passāmi aññamaññaɱ aŋgulipatodakehi sañjagghante saŋkīḷante. Tassa mayhaɱ nāgita, evaɱ hoti: nahanūname2 āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino akicchalābhino assu akasiralābhino yassāhaɱ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaɱ akicchalābhī akasiralābhī tathā hi paname1 āyasmanto aññamaññaɱ aŋgulipatodakehi sañjagghanti3 saŋkīḷanti.

3. Idhāhaɱ4 nāgita, bhikkhū passāmi yāvaatthaɱ udarāvadehakaɱ bhuñjitvā seyyasukhaɱ passasukhaɱ5 middhasukhaɱ anuyutte viharante. Tassa mayhaɱ nāgita, evaɱ hoti: nahanūna me2 āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino yassāhaɱ nekkhamma sukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaɱ, akicchalābhī akasiralābhī tathā hi me āyasmanto yāvadatthaɱ udarāvadehakaɱ bhuñjitvā seyyasukhaɱ passasukhaɱ5 middhasukhaɱ anuyuttā viharanti.

4. Idhāhaɱ4 nāgita, bhikkhuɱ passāmi gāmantavihāriɱ samāhitaɱ nisinnaɱ, tassa mayhaɱ nāgita, evaɱ hoti:

1. Tathā hi me sīmu
2. Nahinuname machasaɱ
3. Sañjaganti, machasaɱ
4. Imāhaɱ, machasaɱ
5. Phassasukhaɱ sīmu.

[BJT Page 354]

Idāni imaɱ āyasmantaɱ ārāmiko vā paccessati samaṇuddeso vā, taɱ tamhā samādhimhā cāvessatīti. Tenāhaɱ [page 344] nāgita tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena.

5. Idha panāhaɱ nāgita bhikkhuɱ passāmi āraññakaɱ āraññe pacalāyamānaɱ nisinnaɱ. Tassa mayhaɱ nāgita evaɱ hoti: idāni ayaɱ āyasmā imaɱ niddākilamathaɱ paṭivinodetvā araññasaññaɱ yeva manasikarissati ekattanti: tenāhaɱ nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.

6. Idha panāhaɱ nāgita bhikkhuɱ passāmi āraññakaɱ araññe asamāhitaɱ nisinnaɱ. Tassa mayhaɱ nāgita evaɱ hoti: idāni ayamāyasmā asamāhitaɱ vā cittaɱ samādahissati, samāhitaɱ vā cittaɱ anurakkhissatīti. Tenāhaɱ nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.

7. Idha panāhaɱ nāgita bhikkhuɱ passāmi āraññakaɱ araññe samāhitaɱ nisinnaɱ. Tassa mayhaɱ nāgita evaɱ hoti: idāni ayamāyasmā avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccissati, vimuttaɱ vā cittaɱ anurakkhissatīti. Tenāhaɱ nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.

8. Yasmāhaɱ nāgita samaye addhānamaggapaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me nāgita tasmiɱ samaye hoti antamaso uccārapassāvakammāyāti.

8. 2. 9. 7
Pattanikkujjana suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhahi bhikkhave aŋgehi samannāgatassa upāsakassa ākaŋkhamāno saŋgho pattaɱ nikkujjeyya. Katamehi aṭṭhahi:

Bhikkhūnaɱ [page 345] alābhāya parisakkati, bhikkhūnaɱ anatthāya parisakkati bhikkhūnaɱ avāsāya parisakkati, bhikkhūnaɱ akkosati paribhāsati. Bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saŋghassa avaṇṇaɱ bhāsati, imehi kho bhikkhave aṭṭhahaŋgehi samannāgatassa upāsakassa ākaŋkhamāno saŋgho pattaɱ nikkujjeyya.

1. Anāvāsāya sīmu. Syā.

[BJT Page 356]

Aṭṭhahi bhikkhave aŋgehi samannāgatassa upāsakassa ākaŋkhamāno saŋgho pattaɱ ukkujjeyya. Katamehi aṭṭhahi:

Na bhikkhūnaɱ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaɱ anatthāya parisakkati na bhikkhūnaɱ avāsāya parisakkati, na bhikkhūnaɱ akkosati paribhāsati. Na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti buddhassa vaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa vaṇṇaɱ bhāsati, saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsati, imehi kho bhikkhave aṭṭhahaŋgehi samannāgatassa upāsakassa ākaŋkhamāno saŋgho pattaɱ ukkujjeyyāti.

8. 2. 9. 8
Appasādappasāda suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaŋkhamānā upāsakā appasādaɱ pavedeyyuɱ. Katamehi aṭṭhahi:

Gihīnaɱ alābhāya parisakkati, gihīnaɱ anatthāya parisakkati, gihīnaɱ akkosati paribhāsati, gihī gihīhi bhedeti. Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saŋghassa avaṇṇaɱ bhāsati, agocare ca taɱ passanti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaŋkhamānā upāsakā appasādaɱ pavedeyyuɱ.

Aṭṭhahi [page 346] bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaŋkhamānā upāsakā pasādaɱ pavedeyyuɱ. Katamehi aṭṭhahi:

Na gihīnaɱ alābhāya parisakkati, na gihīnaɱ anatthāya parisakkati, na gihīnaɱ akkosati paribhāsati, na gihī gihīhi bhedeti. Buddhassa vaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa vaṇṇaɱ bhāsati, saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsati, gocare ca taɱ passanti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaŋkhamānā upāsakā pasādaɱ pavedeyyunti.

[BJT Page 358]

8. 2. 9. 9
Paṭisāraṇiyakamma suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaŋkhamāno saŋgho paṭisāraṇiyakammaɱ kareyya. Katamehi aṭṭhahi:

Gihīnaɱ alābhāya parisakkati, gihīnaɱ anatthāya parisakkati, gihīnaɱ akkosati paribhāsati. Gihī gihīhi bhedeti. Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saŋghassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammikañca gihīpaṭissavaɱ na saccāpeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaŋkhamāno saŋgho paṭisāraṇīya kammaɱ kareyya.
Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaŋkhamāno saŋgho paṭisāraṇiya kammaɱ paṭippassamheyya. Katamehi aṭṭhahi:

Na gihīnaɱ alābhāya parisakkati, na gihīnaɱ anatthāya parisakkati, na gihīnaɱ akkosati paribhāsati. Na gihī gihīhi bhedeti. Buddhassa vaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa [page 347] vaṇṇaɱ bhāsati, saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsati, dhammikañca gihīpaṭissavaɱ saccāpeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaŋkhamāno saŋgho paṭisāraṇīya kammaɱ paṭippassamheyyāti.

8. 2. 9. 10
Tassapāpiyyasikā sammāvattana suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Tassapāpiyyasikākammakatena bhikkhave bhikkhunā aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbaɱ. Na upasampādetabbaɱ. Na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā, na kāci saŋghasammuti sāditabbā, na kismiñci paccekaṭṭhāne ṭhapetabbo. Na ca tenamūlena vuṭṭhāpetabbaɱ.

Tassa pāpiyyasikākammakatena bhikkhave bhikkhunā imesu aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbanti.
Sativaggo navamo.

Tassuddānaɱ:

Sati puṇṇiyamūlena corādhivacana1. Pañcamaɱ
Nāgita pattāppasādo2. Paṭisāraṇīyañca vattatī.

1. Vorasamaṇena sīmu.
2. Yaso pattapayādena sīmu.

[BJT Page 360.]

10. Sāmaññavaggo

8. 2. 10. 1 27

(Sāvatthinidānaɱ)
Atha kho bojjhā upāsikā pe sirimā padumā sudhanā manujā uttarā muttā khemā somā1 ruci cundī rājakumāri bimbī2 upāsikā sumanā rājakumārī mallikā [page 348] devī tissā upāsikā tissāya mātā3 soṇā soṇāya mātā4 kāṇā kāṇāya mātā5 uttarā nandamātā visākhā migāramātā bujjuttarā upāsikā sāmāvatī upāsikā suppavāsā koliyaṭhitā6 suppiyā upāsikā nakulamātā gahapatāni pe*

Sāmaññavaggo dasamo.
Dutiyo paṇṇāsako samatto.

1. Somā iti machasaɱ potthakesu na dissate.
2. Vimabi. Sīmu
3. Tismatātā machasaɱ
4. Soṇamātā machasaɱ
5. Kāṇamātā machasaɱ
6. Koḷiyaṭhitā syā. [PTS]

* "Imāsaɱ ettakānaɱ aṭṭhaŋgasamannāgata uposathakamma meva kathitaɱ" iti aṭṭhakathāyaɱ dissati icchantena heṭṭhā 192 piṭṭhe bojjhajuposatha sutte vuttana yena vitthāretvā kathetabbaɱ.

[BJT Page 362]

11. Rāgādipeyyālaɱ
8. 11. 1. 3
Aṭṭhamaggaŋga suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Rāgassa bhikkhave abhiññāya aṭṭha dhammā bhāvetabbā, katame aṭṭha:

Sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime aṭṭha dhammā bhāvetabbāti.

8. 11. 2
Aṭṭhaabhibhāyatana suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Rāgassa bhikkhave abhiññāya aṭṭha dhammā bhāvetabbā. Katame aṭṭha:

Ajjhattaɱ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Ajjhattaɱ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti.

Ajjhattaɱ [page 349] arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Ajjhattaɱ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti.

Ajjhattaɱ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni, nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti.
Ajjhattaɱ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni, pītanidassanāni pītanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti.
Ajjhattaɱ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni, lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti.
Ajjhattaɱ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni, odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaɱ saññi hoti. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā.

[BJT Page 364]

8. 11. 3
Aṭṭhavimokkha suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Rāgassa bhikkhave abhiññāya aṭṭha dhammā bhāvetabbā. Katame aṭṭha:

Rūpī rūpāni passati, ajjhattaɱ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Subhantveva adhimutto hoti. Sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati.

Sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā.

8. 11. 4 510

Sāvatthinidānaɱ

Rāgassa bhikkhave pariññāya pe parikkhayāya. Pe pahānāya. Pe khayāya pevayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā.

Dosassa pe mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa palāsassa issāya macchariyassa [PTS Page 350 ] māyāya sāṭheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa abhiññāya pe pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya pe ime aṭṭha dhammā bhāvetabbāti.

Rāgādipeyyālaɱ niṭṭhitaɱ*

* Rāgapadato paṭṭhāya pamādapadapariyantesu sattarassu padesu ekamekaɱ abhiññāyādi dasapadehi yojetvā 'aṭṭha dhammā bhāvetabbā' ti niddiṭṭhehi tīhi aṭṭhamaggaŋga aṭṭha abhibhāyatana aṭṭhavimokkha suttehi paccekaɱ ghaṭitāni sabbasuttāni dasādhika pañcasatāni honti.

[BJT Page 366]

Navakanipāto
Paṭhamo paṇṇāsako

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa
Sambodhivaggo

9. 1. 1. 1
Sambodhipakkhiya suttaɱ

Evaɱ [page 351] me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi. Bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaɱ puccheyyuɱ: sambodhipakkhiyānaɱ1 āvuso dhammānaɱ kā upanisā bhāvanāyāti. Evaɱ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ kinti byākareyyāthāti.

Bhagavammūlakā no bhante dhammā bhagavannettikā, bhagavampaṭisaraṇā, sādhu vata bhante bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitasya attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.

Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaɱ puccheyyuɱ sambodhipakkhiyānaɱ āvuso dhammānaɱ kā upanisā bhāvanāyāti. Evaɱ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ evaɱ byākareyyātha:

1. Sambodhipakkhikānaɱ machasaɱ.

[BJT Page 368]
1. Idhāvuso bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko. [page 352] sambodhipakkhiyānaɱ āvuso dhammānaɱ ayaɱ paṭhamā upanisā bhāvanāya.

2. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Sambodhipakkhiyānaɱ āvuso dhammānaɱ ayaɱ dutiyā upanisā bhāvanāya.

3. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhū yāyaɱ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā seyyathīdaɱ: appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaɱsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Sambodhipakkhiyānaɱ āvuso dhammānaɱ ayaɱ tatiyā upanisā bhāvanāya.

4. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Sambodhipakkhiyānaɱ āvuso dhammānaɱ ayaɱ catutthi1 upanisā bhāvanāya.
5. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhayagāminiyā. Sambodhipakkhiyānaɱ āvuso dhammānaɱ ayaɱ pañcamī upanisā bhāvanāya.

Kalyāṇamittassetaɱ bhikkhave bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa sīlavā bhavissati pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharissati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvi samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Kalyāṇamittassetaɱ bhikkhave bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa yāyaɱ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā seyyathīdaɱ: appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaɱsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā kathāya nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī.
1. Catutthā sīmu.

[BJT Page 370]

Kalyāṇamittassetaɱ bhikkhave bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa: āraddhaviriyo viharissati [page 353] akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.

Kalyāṇamittassetaɱ bhikkhave bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa: paññavā bhavissati udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhagāminiyā.

Tena ca pana bhikkhave bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttariɱ bhāvetabbā:

6 9. Asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya. Mettā bhāvetabbā vyāpādassa pahānāya. Ānāpānasati bhāvetabbā vitakkupacchedāya. Aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya, aniccasaññino bhikkhave bhikkhuno anattasaññā saṇṭhāti. Anattasaññī asmimānasamugghātaɱ pāpuṇāti, diṭṭheva dhamme nibbānanti.

9. 1. 1. 2

Nissayasampanna suttaɱ
(Sāvatthinādānaɱ)

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: nissayasampanno nissayasampannoti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu nissayasampanno hotīti.

Saddhañce bhikkhu, bhikkhu nissāya1 akusalaɱ pajahati kusalaɱ bhāveti pahīnamevassa taɱ akusalaɱ hoti.
Hiriñce bhikkhu, bhikkhu nissāya2 akusalaɱ pajahati kusalaɱ bhāveti pahīnamevassa taɱ akusalaɱ hoti.
Ottappañce bhikkhu, bhikkhu nissāya3 akusalaɱ pajahati kusalaɱ bhāveti pahīnamevassa taɱ akusalaɱ hoti.
Viriyañce bhikkhu, bhikkhu nissāya4 akusalaɱ pajahati kusalaɱ bhāveti pahīnamevassa taɱ akusalaɱ hoti.
[page 354] paññañce bhikkhu, bhikkhu nissāya5 akusalaɱ pajahati kusalaɱ bhāveti pahīnamevassa taɱ akusalaɱ
Hoti.
Taɱ hi'ssa bhikkhuno akusalaɱ pahīnaɱ hoti suppahīnaɱ, yaɱsa ariyāya paññāya disvā pahīnaɱ.

1. Saddhañceva bhikkhu nissāya sīmu
2. Hiriñce bhikkhu nissāya sīmu.
3. Ottappañce bhikkhu nissāya sīmu.
4. Viriyañce bhikkhu nissāya sīmu.
5. Paññañce bhikkhu nissāya sīmu.

[BJT Page 372]

Tena naca pana bhikkhū, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā upanissāya vihātabbā. Katame cattāro: idha bhikkhu, bhikkhu saŋkhāyekaɱ paṭisevati, saŋkhāyekaɱ adhivāseti, saŋkhāyekaɱ parivajjeti, saŋkhāyekaɱ vinodeti, evaɱ kho bhikkhū, bhikkhu nissayasampanno hotīti.

9. 1. 1. 3
Meghiya suttaɱ

Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā cālikāyaɱ viharati cālikāya pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā meghiyo bhagavato upaṭṭhāko hoti, atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaɱ etadavoca: icchāmahaɱ bhante, chantugāmaɱ1 piṇḍāya pavisitunti. Yassadāni tvaɱ meghiya kālaɱ maññasīti.

Atha kho āyasmā meghiyo pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaɱ piṇḍāya pāvisi: jantugāme piṇḍāya caritvā paccābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikālāya nadiyā tīraɱ tenupasaŋkami. Addasā kho āyasmā meghiyo kimikālāya nadiyā tīre jaŋghāvihāraɱ anucaŋkamamāno anuvicaramāno ambavanaɱ [page 355] pāsādikaɱ ramaṇīyaɱ. Disvānassa etadahosi: pāsādikaɱ vatidaɱ ambavanaɱ ramaṇīyaɱ. Alaɱ vatidaɱ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maɱ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaɱ imaɱ ambavanaɱ padhānāyāti.

Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaɱ etadavoca: idhāhaɱ bhante pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaɱ piṇḍāya pāvisiɱ. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikālāya nadiyā tīraɱ tenupasaŋkamiɱ.

1. Jatugāmaɱ syā.

[BJT Page 374]

Addasaɱ kho ahaɱ bhante, kimikālāya nadiyā tīre jaŋghāvihāraɱ anucaŋkamamāno anuvicaramāno ambavanaɱ pāsādikaɱ ramaṇīyaɱ, disvāna me etadahosi: pāsādikaɱ vatidaɱ ambavanaɱ ramaṇīyaɱ, alaɱ vatidaɱ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maɱ bhagavā anujāneyya āgaccheyyāhaɱ imaɱ ambavanaɱ padhānāyāti. Sace maɱ bhagavā anujāneyya gaccheyyāhaɱ taɱ ambavanaɱ padhānāyāti.

Āgamehi tāva meghiya, ekakamhā1 tāva yāva aññepi koci bhikkhu āgacchatīti. 2

Dutiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaɱ etadavoca: bhagavato bhante, natthi kiñci uttariɱ karaṇīyaɱ, natthi katassa paticayo. Mayhaɱ kho pana bhante, atthi uttariɱ karaṇīyaɱ, atthi katassa paticayo. Sace maɱ bhagavā anujāneyya, gaccheyyāhaɱ taɱ ambavanaɱ padhānāyāti.

Āgamehi tāva meghiya, ekakamhā1 tāva yāva aññepi koci bhikkhu āgacchatīti. 2

Tatiyampi [page 356] kho āyasmā meghiyo bhagavantaɱ etadavoca: bhagavato bhante, natthi kiñci uttariɱ karaṇīyaɱ, natthi katassa paticayo. Mayhaɱ kho pana bhante, atthi uttariɱ karaṇīyaɱ, atthi katassa paticayo. Sace maɱ bhagavā anujāneyya, gaccheyyāhaɱ taɱ ambavanaɱ padhānāyāti.

Padhānanti kho meghiya vadamānaɱ kinti vadeyyāma, yassadāni tvaɱ meghiya kālaɱ maññasīti.

Atha kho āyasmā meghiyo uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena taɱ ambavanaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā taɱ ambavanaɱ ajjhogāhetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi. Atha kho āyasmato meghiyassa tasmiɱ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti. Seyyathīdaɱ: kāmavitakko vyāpādavitakko vihiɱsāvitakko. Atha kho āyasmato meghiyassa etadahosi: acchariyaɱ vata bho, abbhutaɱ vata bho, saddhāya vata camhi agārasmā anagāriyaɱ pabbajito. Atha ca pana imehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsatto kāmavitakkena vyāpādavitakkena vihiɱsāvitakkenāti.

1. Ekakamhi machasaɱ 2. Dissatuti sīmu.

[BJT Page 376]

Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaɱ etadavoca: idha mayhaɱ bhante tasmiɱ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti. Seyyathīdaɱ: kāmavitakko vyāpādavitakko vihiɱsāvitakko. Tassa mayhaɱ bhante, etadahosi: acchariyaɱ vata bho, abbhutaɱ vata bho, saddhāya vatacamhī agārasmā anagāriyaɱ pabbajito. Atha ca panimehi [page 357] tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsatto kāmavitakkena vyāpādavitakkena vihiɱsāvitakkenāti.

Aparipakkāya meghiya cetovimuttiyā pañcadhammā paripakkāya saɱvattanti. Katame pañca:
1. Idha meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko. Aparipakkāya meghiya ceto vimuttiyā ayaɱ paṭhamo dhammo paripakkāya saɱvattati.

2. Puna ca paraɱ meghiya bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Aparipakkāya meghiya, cetovimuttiyā ayaɱ dutiyo dhammo paripakkāya saɱvattati.

3. Puna ca paraɱ meghiya bhikkhu yāyaɱ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā seyyathīdaɱ: appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaɱsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Aparipakkāya meghiya, cetovimuttiyā ayaɱ tatiyo dhammo paripakkāya saɱvattati.

4. Puna ca paraɱ meghiya bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Aparipakkāya meghiya cetovimuttiyā ayaɱ catuttho dhammo paripakkāya saɱvattati.

5. Puna ca paraɱ meghiya bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Aparipakkāya meghiya cetovimuttiyā ayaɱ pañcamo dhammo paripakkāya saɱvattati.

[BJT Page 378]

Kalyāṇamittassetaɱ meghiya bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa sīlavā bhavissati pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharissati ācāragocarasampanno [page 358] aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Kalyāṇamittassetaɱ meghiya bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa: yāyaɱ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaɱ; appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaɱsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Kalyāṇamittassetaɱ meghiya bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇasahāyassa, kalyāṇasampavaŋkassa āraddhaviriyo viharissati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.
Kalyāṇamittassetaɱ meghiya bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa: paññavā bhavissati udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

69 Tena ca pana meghiya bhikkhuno imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttariɱ bhāvetabbā: asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā vyāpādassa pahānāya, ānāpānasati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. Aniccasaññino meghiya anattasaññā saṇṭhāti. Anattasaññī asmimānasamugghātaɱ pāpuṇāti. Diṭṭheva dhamme nibbānanti.

9. 1. 1. 4
Nandaka suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā nandako upaṭṭhānasālāyaɱ bhikkhū dhammiyā kathāya sandesseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti.

[BJT Page 380]

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosānaɱ āgamayamāno. Atha kho bhagavā kathāpariyosānaɱ viditvā ukkāsitvā aggalaɱ [page 359] ākoṭesi. Vivariɱsu kho te bhikkhu bhagavato dvāraɱ. Atha kho bhagavā upaṭṭhānasālaɱ pāvisi. Pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaɱ nandakaɱ etadavoca: dīgho kho tyāyaɱ nandaka dhammapariyāyo bhikkhūnaɱ paṭibhāsi. Api ca me1 piṭṭhi āgilāyati bahidvārakoṭṭhake ṭhitassa kathāpariyosānaɱ āgamayamānassāti.

Evaɱ vutte āyasmā nandako sārajjāyamānarūpo2 bhagavantaɱ etadavoca, na kho mayhaɱ bhante jānāma bhagavā bahidvārakoṭṭhake ṭhitoti. Sace hi mayaɱ bhante jāneyyāma bhagavā bahidvārakoṭṭhake ṭhitoti ettakampi3 no nappaṭibhāseyyāti.

Atha kho bhagavā āyasmantaɱ nandakaɱ sārajjāyamānarūpaɱ viditvā āyasmantaɱ nandakaɱ etadavoca: sādhu sādhu nandaka, evaɱ kho nandaka, tumhākaɱ patirūpaɱ kulaputtānaɱ saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitānaɱ yaɱ tumhe dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha. Sannipatitānaɱ vo nandaka dvayaɱ karaṇīyaɱ: dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo.

Saddho ca nandaka bhikkhu hoti no ca sīlavā, evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ: kinnāhaɱ saddho ca assaɱ [page 360] sīlavā cāti. Yato ca kho nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti.

Saddho ca nandaka bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa. Evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ: kiɱ nāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassāti. Yato ca kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa, evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti. Saddho ca nandaka bhikkhu hoti sīlavā ca, lābhī ca ajjhattaɱ ceto samathassa. Na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti.

1. Api me machasaɱ
2. Sārajjamānarūpo machasaɱ
Sārajjayamānarūpo sīmu.
3. Ettakampi dhammaɱ machasaɱ.

[BJT Page 382]

Seyyathāpi nandaka pāṇako catuppādako, tassassa eko pādo omako lāmako, evaɱ so tenaŋgena aparipūro assa, evameva kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ; kinnāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyāti yato ca kho nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, evaɱ so tenaŋgena paripūro hotīti.
Idamavo ca bhagavā idaɱ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraɱ pāvisi.

Atha kho āyasmā nandako acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: idānāvuso bhagavā catūhi padehi kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāsetvā [page 361] uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho: "saddho ca nandaka bhikkhu hoti, no ca sīlavā, evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti, tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ: kinnāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā cāti. Yato ca kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaɱ so tenaŋgena paripūro hoti. Saddho ca nandaka bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyāti yato ca kho nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti.

Seyyathāpi nandaka, pāṇako catuppādako, tassassa eko pādo omako lāmako, evaɱ so tenaŋgena aparipūro assa, evameva kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, evaɱ so tenaŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ; kinnāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyāti yato ca kho nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, evaɱ so tenaŋgena paripūro hotīti.

[BJT Page 384]

Pañcime āvuso. Ānisaɱsā kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya. Katame pañca:

Idhāvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Tathā tathā so satthupiyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca ayaɱ āvuso, paṭhamo ānisaɱso kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya.
Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Tathā tathā so tasmiɱ dhamme atthapaṭisaɱvedī ca hoti dhammapaṭisaɱvedī ca, ayaɱ āvuso, dutiyo ānisaɱso kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya.
Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Tathā tathā so tasmiɱ dhamme gambhīraɱ atthapadaɱ paññāya ativijjha passati, ayaɱ āvuso tatiyo ānisaɱso kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ [page 362] pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Tathā tathā naɱ sabrahmacārī uttariɱ sambhāventi. "Addhā ayamāyasmā patto vā pacchati vā" ti, ayaɱ āvuso, catuttho ānisaɱso kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Tattha tattha ye te bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraɱ yogakkhemaɱ patthayamānā viharanti, te taɱ dhammaɱ sutvā viriyaɱ ārabhanti appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ye pana tattha bhikkhu arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaɱyojanā sammadaññā vimuttā, te taɱ dhammaɱ sutvā diṭṭhadhammasukhavihāraññeva [page 363] anuyuttā viharanti. Ayaɱ āvuso, pañcamo ānisaɱso kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya. Ime kho āvuso, pañca ānisaɱsā kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāyāti.
1. Pajjati vā machasaɱ gacchati vā syā.

[BJT Page 386]

9. 1. 1. 5
Balasaŋgahavatthu suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Cattārimāni bhikkhave balāni, katamāni cattāri: paññābalaɱ viriyabalaɱ anavajjabalaɱ saŋgahabalaɱ. Katamañca bhikkhave paññābalaɱ: ye dhammā akusalā akusalasaŋkhātā, ye dhammā kusalā kusalasaŋkhātā, ye dhammā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā, ye dhammā anavajjā anavajjasaŋkhātā, ye dhammā kaṇhā kaṇhasaŋkhātā, ye dhammā sukkā sukkasaŋkhātā, ye dhammā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā, ye dhammā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā, ye dhammā nālamariyā nālamariyasaŋkhātā, ye dhammā alamariyā alamariyasaŋkhātā, tyāssa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā honti. Idaɱ vuccati bhikkhave paññābalaɱ.

Katamañca bhikkhave viriyabalaɱ: ye dhammā akusalā akusalasaŋkhātā, ye dhammā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā, ye dhammā kaṇhā kaṇhasaŋkhātā, ye dhammā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā, ye dhammā nālamariyā nālamariyasaŋkhātā, tesaɱ dhammānaɱ pahānāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati. Ye dhammā kusalā kusalasaŋkhātā, ye dhammā anavajjā anavajjasaŋkhātā, ye dhammā sukkā sukkasaŋkhātā, ye dhammā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā, [page 364] ye dhammā alamariyā alamariyasaŋkhātā, tesaɱ dhammānaɱ paṭilābhāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati. Idaɱ vuccati bhikkhave viriyabalaɱ.

[BJT Page 388]

Katamañca bhikkhave, anavajjabalaɱ: idha bhikkhave ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti. Anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. Idaɱ vuccati bhikkhave anavajjabalaɱ.

Katamañca bhikkhave, saŋgahabalaɱ: cattārimāni bhikkhave saŋgahavatthūni. Dānaɱ peyyavajjaɱ atthacariyā samānattatā. Etadaggaɱ bhikkhave, dānānaɱ yadidaɱ dhammadānaɱ. Etadaggaɱ bhikkhave, peyyavajjānaɱ yadidaɱ atthikassa ohitasotassa punappunaɱ dhammaɱ deseti. Etadaggaɱ bhikkhave, atthacariyānaɱ yadidaɱ assaddhaɱ saddhāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti. Dussīlaɱ sīlasampadāya samādapeti nivesati patiṭṭhāpeti, macchariɱ cāgasampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti. Duppaññe paññāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, etadaggaɱ bhikkhave, samānattatānaɱ yadidaɱ sotāpanno sotāpannassa samānatto, sakadāgāmī sakadāgāmissa samānatto, anāgāmī anāgāmissa samānatto, arahaɱ arahato samānatto. Idaɱ vuccati bhikkhave saŋgahabalaɱ. Imāni kho bhikkhave cattāri balānīti.

Imehi kho bhikkhave catūhi balehi samannāgato ariyasāvako pañcabhayāni samatikkanto hoti, katamāni pañca: ājīvikabhayaɱ asilokabhayaɱ, parisasārajjabhayaɱ, maraṇabhayaɱ, [page 365] duggatibhayaɱ. Sa kho so bhikkhave ariyasāvako itipaṭisañcikkhati:
Nāhaɱ ājīvikabhayassa bhāyāmi, kissāhaɱ ājīvikabhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri balāni, paññābalaɱ viriyabalaɱ anavajjabalaɱ saŋgahabalaɱ. Duppañño kho ājīvikabhayassa bhāyeyya, kusīto ājīvikabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacīkammanto manokammanto ājīvikabhayassa bhāyeyya, asaŋgāhako ājīvikabhayassa bhāyeyya.

Nāhaɱ asilokabhayassa bhāyāmi. Kissāhaɱ asilokabhayassa bhāyissāmi. Atthi me cattāri balāni, paññābalaɱ viriyabalaɱ anavajjabalaɱ saŋgahabalaɱ. Duppañño kho asilokabhayassa bhāyeyya, kusīto asilokabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanetā vacīkammanto manokammanetā asilokabhayassa bhāyeyya, asaŋgāhako asilokabhayassa bhāyeyya.

Nāhaɱ parisasārajjabhayassa bhāyāmi, kissāhaɱ parisasārajjabhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri balāni, paññābalaɱ viriyabalaɱ anavajjabalaɱ saŋgahabalaɱ. Duppañño kho parisasārajjabhayassa bhāyeyya, kusīto parisasārajjabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacīkammanto manokammanto parisasārajjabhayassa bhāyeyya, asaŋgāhako parisasārajjabhayassa bhāyeyya.

Nāhaɱ maraṇabhayassa bhāyāmi, kissāhaɱ maraṇabhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri balāni, paññābalaɱ viriyabalaɱ anavajjabalaɱ saŋgahabalaɱ. Duppañño kho maraṇabhayassa bhāyeyya, kusīto maraṇabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacīkammanto manokammanto maraṇabhayassa bhāyeyya, asaŋgāhako maraṇabhayassa bhāyeyya.

Nāhaɱ duggatibhayassa bhāyāmi, kissāhaɱ duggatibhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri balāni, paññābalaɱ viriyabalaɱ anavajjabalaɱ saŋgahabalaɱ. Duppañño kho duggatibhayassa bhāyeyya, kusīto duggatibhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacīkammanto manokammanto duggatibhayassa bhāyeyya, asaŋgāhako duggatibhayassa bhāyeyya.
Imehi kho bhikkhave catūhi balehi samannāgato ariyasāvako imāni pañcabhayāni samatikkanto hotīti.

[BJT Page 390]

9. 1. 1. 6
Sevitabbāsevitabba suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuɱ, āyasmā sāriputto etadavoca: puggalopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopi, cīvarampi āvuso duvidhena veditabbaɱ sevitabbampi asevitabbampi. Piṇḍapātopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopi, senāsanampi āvuso duvidhena veditabbaɱ sevitabbampi asevitabbampi. Gāmanigamopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi [page 366] asevitabbopi. Janapadapadesopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopi.

"Puggalopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" iti kho panetaɱ vuttaɱ kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ tattha yaɱ jaññā puggalaɱ "imaɱ kho me puggalaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyanti ye ca kho me pabbajitena jīvita parikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca kasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, so ca me sāmaññattho na bhāvanā pāripūriɱ gacchati" ti. Tenāvuso, puggalena so puggalo rattibhāgaɱ vā divasabhāgaɱ vā saŋkhāpi anāpucchā pakkamitabbaɱ nānubandhitabbo:

Tattha yaɱ jaññā puggalaɱ "imaɱ kho me puggalaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā paribhāyanti. Ye ca kho me pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca appakasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, so ca me sāmaññattho na bhāvanā pāripūriɱ gacchatīti, tenāvuso puggalena so puggalo saŋkhāpi anāpucchā pakkamitabbaɱ nānubandhitabbo.

[BJT Page 392]

Tattha yaɱ jaññā puggalaɱ "imaɱ kho me puggalaɱ sevato akusalā [page 367] dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti. Ye ca kho me pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca kasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, so ca me sāmaññattho bhāvanā pāripūriɱ gacchatīti, tenāvuso puggalena so puggalo saŋkhāpi anubandhitabbo na pakkamitabbaɱ.

Tattha yaɱ jaññā puggalaɱ "imaɱ kho me puggalaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti. Ye ca kho me pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca appakasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, so ca me sāmaññattho bhāvanā pāripūriɱ gacchatīti, tenāvuso puggalena so puggalo yāvajīvaɱ anubandhitabbo na pakkamitabbaɱ api panujjamānena. "Puggalopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ, idametaɱ paṭiccavuttaɱ.

Cīvarampi kho āvuso1 duvidhena veditabbaɱ sevitabbampi asevitabbampī" ti. Iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: tattha yaɱ jaññā cīvaraɱ "idaɱ kho me cīvaraɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyantī" ti. Evarūpaɱ cīvaraɱ na sevitabbaɱ tattha yaɱ jaññā cīvaraɱ idaɱ kho me cīvaraɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍantī" ti. Evarūpaɱ cīvaraɱ sevitabbaɱ. "Cirampi [page 368] kho āvuso duvidhena veditabbaɱ sevitabbampi asevitabbampī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Piṇḍapātopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti. Iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: tattha yaɱ jaññā piṇḍapātaɱ "imaɱ kho me piṇḍapātaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyantī" ti. Evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo. Tattha yaɱ jaññā piṇḍapātaɱ imaɱ kho me piṇḍapātaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍantī" ti. Evarūpo piṇḍapāto sevitabbo "piṇaḍapātopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

1. Civarampi āvuso machasaɱ

[BJT Page 394]

"Senāsanampi kho āvuso duvidhena veditabbaɱ sevitabbampi asevitabbampī" ti. Iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭiccavuttaɱ: tattha yaɱ jaññā senāsanaɱ "idaɱ kho me senāsanaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyantī" ti. Evarūpaɱ senāsanaɱ na sevitabbaɱ. Tattha yaɱ jaññā senāsanaɱ idaɱ kho me senāsanaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍantī" ti. Evarūpaɱ senāsanaɱ sevitabbaɱ. "Senāsanampi āvuso duvidhena veditabbaɱ sevitabbampi asevitabbampī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭiccavuttaɱ.

"Gāmanigamopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti. Iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: tattha yaɱ jaññā gāmanigamaɱ "imaɱ kho me gāmanigamaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyantī" ti. Evarūpo gāmanigamo na sevitabbo. Tattha yaɱ jaññā gāmanigamaɱ "imaɱ kho me gāmanigamaɱ [page 369] sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍantī" ti. Evarūpo gāmanigamo sevitabbo "gāmanigamopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Janapadapadesopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti. Iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ: tattha yaɱ jaññā janapadapadesaɱ "imaɱ kho me janapadapadesaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti" ti. Evarūpo janapadapadeso na sevitabbo. "Janapadapadesopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttanti.

[BJT Page 396]

9. 1. 1. 7
Sutavāparibbājaka suttaɱ
Evaɱ me sutaɱ, ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sutavā paribbājako yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho sutavā paribbājako bhagavantaɱ etadavoca:

Ekamidaɱ bhante, samayaɱ bhagavā idheva rājagahe viharati giribbaje, tatra me bhante, bhagavato sammukhā paṭiggahītaɱ "yo so sutavā1 bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro [page 370] anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto, abhabbo so pañcaṭhānāni ajjhācarituɱ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaɱ jīvitā voropetuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaɱ dhammaɱ patisevituɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaɱ kāme paribhuñjituɱ, seyyathāpi pubbe agārikabhūtoti. " Kacci metaɱ bhante, bhagavato sussutaɱ suggahītaɱ sumanasikataɱ sūpadhāritanti.

Taggha tetaɱ2 sutavā, sussutaɱ suggahītaɱ sumanasikataɱ supadhāritaɱ. Pubbevāhaɱ sutavā, etarahi ca evaɱ vadāmi. "Yo so bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññāvimutto. Abhabbo sonavaṭhānāni ajjhācarituɱ: abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaɱ jīvitā voropetuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaɱ dhammaɱ patisevituɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārake kāme paribhuñjituɱ, seyyathāpi pubbe agāriyabhūto.

1. Sutaɱ syā 2. Te etaɱ machasaɱ

[BJT Page 398]

Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu buddhaɱ paccakkhātuɱ1 abhabbo khīṇāsavo bhikkhu dhammaɱ paccakkhātuɱ2 abhabbo khīṇāsavo bhikkhu saŋghaɱ paccakkhātuɱ3 abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sikkhaɱ paccakkhātuɱ4 pubbevāhaɱ [page 371] sutavā, etarahi ca evaɱ vadāmi: yo so bhikkhu arahaɱ vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Abhabbo so imāni navaṭhānāni ajjhācaritunti.

9. 1. 1. 8
Sajjhaparibbājaka suttaɱ

Evaɱ me sutaɱ, ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sajjho paribbājako yena bhagavā tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho sajjho paribbājako bhagavantaɱ etadavoca:

Ekamidaɱ bhante, samayaɱ bhagavā idheva rājagahe viharati giribbaje, tatra me bhante, bhagavato sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ "yo so sajjha, bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto, abhabbo so pañcaṭhānāni ajjhācarituɱ.

Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaɱ jīvitā voropetuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaɱ dhammaɱ patisevituɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārake kāme paṭisevituɱ, seyyathāpi pubbe agāriyabhūtoti. Kacci metaɱ bhante, bhagavato sussutaɱ suggahītaɱ sumanasikataɱ sūpadhāritanti.

1. Paccācikkhituɱ sīmu chandagatiɱ ganatuɱ machasaɱ
2. Paccāvikkhituɱ, sīmu dosāgatiɱ ganatuɱ machasaɱ
3. Paccāvikkhituɱ, sīmu mohāgatiɱ ganatuɱ machasaɱ
4. Paccāvikkhituɱ, sīmu bhayāgatiɱ ganatuɱ machasaɱ

[BJT Page 400]

Taggha [page 372] tetaɱ1 sajjha, sussutaɱ suggahītaɱ sumanasikataɱ supadhāritaɱ. Pubbecāhaɱ sajjha, etarahi ca evaɱ vadāmi. "Yo so bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññāvimutto. Abhabbo so navaṭhānāni ajjhācarituɱ: abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaɱ jīvitā voropetuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaɱ dhammaɱ patisevituɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārake kāme paribhuñjituɱ, seyyathāpi pubbe agāriyabhūto.

Dhammaɱ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu chandāgatiɱ gantuɱ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu dosāgatiɱ gantuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu mohāgatiɱ gantuɱ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu bhayāgatiɱ gantuɱ. Pubbecāhaɱ sajjha, etarahi ca evaɱ vadāmi. "Yo kho bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitvā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano, sammadaññā vimutto, abhabbo so imāni navaṭhānāni ajjhācaritu" nti.

9. 1. 1. 9
Puggala suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Nava ime bhikkhave, puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ, katame nava: arahā, arahattāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalaɱ sacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, puthujjano. Ime kho bhikkhave, navapuggalā santo saɱvijjamānā lokasminti.

9. 1. 1. 10
Āhuneyyapuggala suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Nava [page 373] ime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuṇeyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame nava: arahā, arahattāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphala sacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, gotrabhū. Ime kho bhikkhave, navapuggalā āhuneyyā pāhuṇeyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti.

Sambodhivaggo paṭhamo.

Tatruddānaɱ:

Sambodhinissayo ceva meghiyaɱ nandakaɱ balaɱ,
Sevanā sutavā sajjhe puggalo āhuneyyo cāti.

1. Te etaɱ machasaɱ.

[BJT Page 402]

2. Sīhanādavaggo
9. 1. 2. 1
Sāriputta sīhanāda suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaɱ etadavoca: "vuttho me bhante, sāvatthiyaɱ vassāvāso, icchāmahaɱ bhante, janapadacārikaɱ pakkamitu" nti. Yassadāni tvaɱ sāriputta, kālaɱ maññasīti. Atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

Atha [page 374] kho aññataro bhikkhu acirapakkante sāriputte bhagavantaɱ etadavoca: "āyasmā maɱ bhante, sāriputto āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkanto" ti.

Atha kho bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ āmantesi: "ehi tvaɱ bhikkhu, mama vacanena sāriputtaɱ āmantesi: 'satthā taɱ āvuso sāriputta, āmantetī' ti". "Evaɱ bhante" ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ sāriputtaɱ etadavoca: "satthā taɱ āvuso sāriputta, āmantetī" ti. Evamāvusoti kho āyasmā sāriputto tassa bhikkhuno paccassosi.

Tena kho pana samayena āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca ānando avāpuraṇaɱ1 ādāya vihārena vihāraɱ anvāhiṇḍanti2 abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, idānāyasmā sāriputto bhagavato sammukhā sīhanādaɱ nadissatīti.

Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ sāriputtaɱ bhagavā etadavoca: idha te sāriputta, aññataro sabrahmacārī khīyanadhammaɱ āpanno. "Āyasmā maɱ bhante, sāriputto āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkanto" ti.
1. Apāpūraṇaɱ, syā
2. Āhiṇḍanti, machasaɱ. Vihāraɱ āhiṇḍanti, syā.
[BJT Page 404]

1. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraɱ sabrahmacāriɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyya. Seyyathāpi bhante, paṭhaviyaɱ1 sucimpi nikkhipanti, asucimpi nikkhipanti, gūthagatampi nikkhipanti, muttagatampi nikkhipanti, khelagatampi nikkhipanti, pubbagatampi nikkhipanti, lohitagatampi nikkhipanti, na ca tena paṭhavī aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva [page 375] kho ahaɱ bhante paṭhavisamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

2. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraɱ sabrahmacāriɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyya. Seyyathāpi bhante, āpasmiɱ sucimpi dhovanti, asucimpi dhovanti, gūthagatampi dhovanti, muttagatampi dhovanti, khelagatampi dhovanti, lohitagatampi dhovanti, na ca tena āpo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva kho ahaɱ bhante āposamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

3. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraɱ sabrahmacāriɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyya. Seyyathāpi bhante, tejo sucimpi ḍahati, asucimpi ḍahati, gūthagatampi ḍahati, muttagatampi ḍahati, khelagatampi ḍahati, pubbagatampi ḍahati, lohitagatampi ḍahati. Na ca tena tejo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva kho ahaɱ bhante tejosamena cetasā viharāmi, vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

Yassa nūna bhante kāye kāyagatā sati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraɱ sabrahmacārīɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyya. Seyyathāpi bhante, vāyo sucimpi upavāyati, asucimpi upavāyati, gūthagatampi upavāyati, muttagatampi upavāyati, khelagatampi upavāyati, pubbagatampi upavāyati, lohitagatampi upavāyati. Na ca tena vāyo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā. Evameva kho ahaɱ bhante, vāyosamena cetasā viharāmi, vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

1. Pathaviyaɱ, machasaɱ.

[BJT Page 406]

5. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraɱ sabrahmacāriɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyya. Seyyathāpi [page 376] bhante, rajoharaṇaɱ sucimpi puñachati. Asucimpi puñchati, gūthagatampi puñchati muttagatampi puñchati, khelagatampi puñchati. Pubbagatampi puñchati, lohitagatampi puñchati. Na ca tena rajoharaṇaɱ aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā. Evameva kho ahaɱ bhante rajoharaṇasamena cetasā viharāmi, vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

6. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraɱ sabrahmacāriɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyya, seyyathāpi bhante caṇḍālakumārako vā caṇḍālakumārikā vā kaḷopibhattho nattakavāsī gāmaɱ vā nigamaɱ vā pavisasto nīvacittaññeva upaṭṭhapetvā pavisati. Evameva kho ahaɱ bhante caṇḍālakumārakasamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

7. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraɱ sabrahmacāriɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyya. Seyyathāpi bhante usabho chinnavisāṇo sorato1 sudanto suvinīto rathiyāya rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ anvāhiṇḍanto na kiñci hiɱsati pādena vā visāṇena vā. Evameva kho ahaɱ bhante usabhacchinnavisāṇasamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

8. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa. So idha aññataraɱ sabrahmacāriɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyya. Seyyathāpi bhante itthi vā puriso vā daharo vā yuvā vā maṇḍanaka jātiko sīsaɱ nahāto ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena [page 377] vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭīyeyya, harāyeyya jiguccheyya. Evameva kho ahaɱ bhante iminā pūtikāyena aṭṭiyāmi harāyāmi jigucchāmi.

1. Surato syā. [PTS.] Surato katthaci.

[BJT Page 408]

9. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa so idha aññataraɱ sabrahmacāriɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyya. Seyyathāpi bhante puriso medakathālikaɱ parihareyya chiddaɱ vicchiddaɱ1 uggharantaɱ paggharantaɱ. Evameva kho ahaɱ bhante imaɱ kāyaɱ pariharāmi. Chiddaɱ vicchiddaɱ uggharantaɱ paggharantaɱ.

Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraɱ sabrahmacāriɱ āsajja appaṭinissajja cārikaɱ pakkameyyāti.

Atha kho so bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaɱ etadavoca: "accayo maɱ bhante accagamā yathābālaɱ yathāmūḷhaɱ yathāakusalaɱ. Yohaɱ āyasmantaɱ sāriputtaɱ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhiɱ. Tassa me bhante bhagavā accayaɱ accayato patigaṇhātu āyatiɱ saɱvarāyā" ti.

Taggha taɱ2 bhikkhu accayo accagamā yathābālaɱ yathāmūḷhaɱ yathā akusalaɱ yo tvaɱ sāriputtaɱ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhi. Yato ca kho tvaɱ bhikkhu accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikarosi, taɱ te mayaɱ patigaṇhāma. Vuddhihesā bhikkhu ariyassa vinaye yo accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikaroti āyatiɱ saɱvaraɱ āpajjatīti.

Atha [page 378] kho bhagavā āyasmantaɱ sāriputtaɱ āmantesi: khama sāriputta imassa moghapurisassa purāssa ettheva sattadhā muddhā phalissatīti.

Khamāmahaɱ bhante tassa āyasmato sace maɱ so āyasmā eva māha: khamatu ca me3 so āyasmāti.

1. Chiddavachiddaɱ machasaɱ
2. Taggha tvaɱ sīmu. [PTS]
3. Khamatu me. Sīmu.

[BJT Page 410]

9. 1. 2. 2
Sopādisesa suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaɱ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yannūnāhaɱ yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkameyya" nti. Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodi sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi.

Tena kho pana samayena tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayamantarā kathā udapādi: "yo hi koci āvuso sopādiseso1 kālaɱ karoti sabbo so aparimutto nirayā, aparimutto tiracchānayoniyā, aparimutto pettivisayā, aparimutto apāya duggati vinipātāti.

Atha kho āyasmā sāriputto tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ neva abhinandi, na paṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi, "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaɱ ājānissāmī" ti. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ [page 379] piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaɱ etadavoca:

"Idāhaɱ bhante pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaɱ piṇḍāya pāvisiɱ. Tassa mayhaɱ bhante etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yannūnāhaɱ yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkameyya" nti. Athakhvāhaɱ bhante yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo tenupasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodiɱ. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱ.

1. Saupādiseso machasaɱ sīmu.

[BJT Page 412]

Tena kho pana bhante samayena tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayamantarā kathā udapādi: "yohi koci āvuso sopādiseso kālaɱ karoti, sabbo so aparimutto nirayā, aparimutto tiracchānayoniyā, aparimutto pettivisayā aparimutto apāyaduggativinipātā" ti. Athakhvāhaɱ bhante tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ neva abhinandiɱ na paṭikkosiɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiɱ bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaɱ ājānissāmī'ti

Ke ca1 sāriputta aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā, ke ca sopādisesaɱ2 vā upādisesoti jānissanti, anupādisesaɱ vā anupādisesoti jānissanti.

Nava ime sāriputta puggalā sopādisesā kālaɱ kurumānā parimuttā pettivisayā, parimuttā apāyaduggativinipātā. Katame nava:

1. Idha [page 380] sāriputta ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ paripūrakārī, paññāya mattasokārī3 so pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti. Ayaɱ sāriputta, paṭhamo puggalo sopādiseso kālaɱ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

2. Puna ca paraɱ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ paripūrakārī paññāya mattasokārī4. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā upahacca parinibbāyī hoti. Ayaɱ sāriputta, dutiyo puggalo sopādiseso kālaɱ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

3. Puna ca paraɱ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ paripūrakārī paññāya mattasokārī4. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā asaŋkhāraparinibbāyī hoti. Ayaɱ sāriputta, tatiyo puggalo sopādiseso kālaɱ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

4. Puna ca paraɱ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ paripūrakārī, paññāya mattasokārī. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sasaŋkhāra parinibbāyī hoti. Ayaɱ sāriputta, catuttho puggalo sopādiseso kālaɱ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

5. Puna ca paraɱ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ paripūrakārī, paññāya mattasokārī. So pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā uddhaɱsoto hoti akaṇiṭṭhagāmī. Ayaɱ sāriputta, pañcamo puggalo sopādiseso kālaɱ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

1. Keci [PTS 2.] Saupādisesaɱ machasaɱ, sīmu.
3. Na paripūrakāri, sīmu. 4. Na paripūrakārī, sīmu.

[BJT Page 414]

6. Puna ca paraɱ sāriputta, idhekacco puggalo, sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ paripūrakārī paññāya mattasokārī1. So tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karoti. Ayaɱ sāriputta, chaṭṭho puggalo sopādiseso kālaɱ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggati vinipātā.

7. Puna ca paraɱ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī, hoti samādhismiɱ mattasokārī1, paññāya mattasokārī1. So tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā ekabījī hoti ekaññeva mānusakaɱ bhavaɱ nibbattetvā dukkhassantaɱ [page 381] karoti. Ayaɱ sāriputta sattamo puggalo sopādiseso kālaɱ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā, parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

8. Puna ca paraɱ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiɱ mattasokārī, paññāya mattasokārī, so tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā kolaŋkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhassantakaro. Ayaɱ sāriputta, aṭṭhamo puggalo sopādiseso kālaɱ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā, parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

9. Puna ca paraɱ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiɱ mattasokārī paññāya mattasokārī. So tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti, sattakkhattuparamaɱ deve ca mānuse ca sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhassantaɱ karoti. Ayaɱ sāriputta navamo puggalo sopādiseso kālaɱ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā, parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

Ke ca sāriputta aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā, ke ca sopādisesaɱ vā sopādisesoti jānissanti. Anupādisesaɱ vā anupādisesoti jānissanti.

Ime kho sāriputta nava puggalā sopādisesā kālaɱ kurumānā parimuttā nirayā, parimuttā tiracchānayoniyā, parimuttā pettivisayā, parimuttā apāyaduggativinipātā. Na tāvāyaɱ sāriputta dhammapariyāyo paṭibhāsi bhikkhūnaɱ bhikkhunīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ. Taɱ kissa hetu: māyimaɱ dhammapariyāyaɱ sutvā pamādaɱ āhariɱsūti, api [page 382] ca mayā sāriputta dhammapariyāyo pañhādhippāyena bhāsitoti.

1. Na paripūrakārī, sīmu.

[BJT Page 416]

9. 1. 2. 3
Mahākoṭṭhita suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito1 yenāyasmā sāriputto tenupasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaɱ sāriputtaɱ etadavoca:

Kinnukho āvuso sāriputta yaɱ kammaɱ diṭṭhadhammavedanīyaɱ taɱ me kammaɱ samparāyavedanīyaɱ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatiti? No hidaɱ āvuso.

Kimpanāvuso sāriputta yaɱ kammaɱ samparāyavedanīyaɱ, tamme kammaɱ diṭṭhadhammavedaniyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti? No hidaɱ āvuso.

Kinnukho āvuso sāriputta yaɱ kammaɱ sukhavedaniyaɱ, taɱ me kammaɱ sukhavedaniyaɱ2 hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti? No hidaɱ āvuso.

Kinnu kho āvuso sāriputta yaɱ kammaɱ dukkhavedanīyaɱ, taɱ me kammaɱ sukhavedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti? No hidaɱ āvuso.

Kinnukho kinnu kho āvuso sāriputta yaɱ kammaɱ paripakkavedaniyaɱ, taɱ me kammaɱ aparipakkavedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti? No hidaɱ āvuso.

Kimpana āvuso sāriputta yaɱ kammaɱ aparipakkavedaniyaɱ, taɱ me kammaɱ paripakkavedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti? No hidaɱ āvuso.
Kinnu kho āvuso sāriputta yaɱ kammaɱ bahuvedanīyaɱ, taɱ me kammaɱ appavedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti? No hidaɱ āvuso.
1. Mahākoṭṭhiko machasaɱ, 2. Dukkhavedanīyaɱ machasaɱ

[BJT Page 418]

Kimpanāvuso sāriputta, [page 383] yaɱ kammaɱ appa vedanīyaɱ taɱ me kammaɱ bahuvedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti? No hidaɱ āvuso.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ vedanīyaɱ taɱ me kammaɱ avedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti? Nohidaɱ āvuso.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ diṭṭhadhammavedanīyaɱ taɱ me kammaɱ samparāyavedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ samparāyavedanīyaɱ taɱ me kammaɱ diṭṭhadhammavedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ sukhavedanīyaɱ taɱ me kammaɱ sukhavedanīyaɱ hotūti. Etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ dukkhavedanīyaɱ taɱ me kammaɱ sukhavedanīyaɱ hotūti. Etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ paripakkavedanīyaɱ taɱ me kammaɱ aparipakkavedanīyaɱ hotūti. Etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ aparipakkavedanīyaɱ taɱ me kammaɱ paripakkavedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ [page 384] vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi.

1. Dukkhavedanīyaɱ, machasaɱ

[BJT Page 420]

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ bahuvedanīyaɱ taɱ me kammaɱ appavedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ appavedanīyaɱ taɱ me kammaɱ bahuvedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ vedanīyaɱ taɱ me kammaɱ avedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaɱ kammaɱ avedanīyaɱ taɱ me kammaɱ vedanīyaɱ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaɱ āvusoti vadesi. Atha kimatthaɱ carahāvuso, bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti?

Yaɱ khvassāvuso, 1 aññātaɱ adiṭṭhaɱ appattaɱ asacchikataɱ anabhisametaɱ, tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti.

Kimpanassāvuso, aññātaɱ adiṭṭhaɱ appattaɱ asacchikataɱ anabhisametaɱ yassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti?

Idaɱ dukkhanti khvassa āvuso aññātaɱ adiṭṭhaɱ appattaɱ asacchikataɱ anabhisametaɱ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. Ayaɱ [page 385] dukkhasamudayoti khvassa āvuso aññātaɱ adiṭṭhaɱ appattaɱ asacchikataɱ anabhisametaɱ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti.
Ayaɱ dukkhanirodhoti khvassa āvuso aññātaɱ adiṭṭhaɱ appattaɱ asacchikataɱ anabhisametaɱ tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. Ayaɱ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti khvassa āvuso aññātaɱ adiṭṭhaɱ appattaɱ asacchikataɱ anabhisametaɱ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti.
Idaɱ khvassa āvuso aññātaɱ adiṭṭhaɱ appattaɱ asacchikataɱ anabhisametaɱ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti.

1. Yaɱ khvassa āvuso machasaɱ

[BJT Page 422]

9. 1. 2. 4
Samiddhi suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Atha kho āyasmā samiddhi yenāyasmā sāriputto tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ sāriputtaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ samiddhiɱ āyasmā sāriputto etadavoca:

'Kimārammaṇā samiddhi, purisassa saŋkappavitakkā uppajjantīti? Nāmarūpārammaṇā bhanteti.

Te pana samiddhi, kva nānattaɱ gacchantīti? Dhātusu bhanteti.

Te pana samiddhi, kiɱ samudayāti? Phassasamudayā bhanteti.

Te pana samiddhi, kiɱ samosaraṇāti? Vedanā samosaraṇā bhanteti.

Te pana samiddhi, kiɱ pamukhāti? Samādhipamukhā bhanteti.

Te pana samiddhi, kiɱ ādhipateyyāti? Satādhipateyyā bhanteti.

Te pana samiddhi, kimuttarāti? Paññuttarā bhanteti.

Te pana samiddhi, kiɱ sārāti? Vimuttisārā bhanteti.

Te pana samiddhi kiɱ ogadhāti? Amatogadhā bhanteti.

Kimārammaṇā samiddhi, purisassa saŋkappavitakkā uppajjantīti? Iti puṭṭho samāno nāmarūpārammaṇā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kva nānattaɱ gacchantīti iti [page 386] puṭṭho samāno dhātusu bhanteti vadesi.

[BJT Page 424]

Te pana samiddhi, kiɱsamudayāti iti puṭṭho samāno phassasamudayā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiɱsamosaraṇāti iti puṭṭho samāno vedanā samosaraṇā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiɱpamukhāti iti puṭṭho samāno samādhipamukhā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiɱādhipateyyāti iti puṭṭho samāno satādhipateyyā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiɱuttarāti iti puṭṭho samāno paññuttarā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiɱsārāti iti puṭṭho samāno vimuttisārā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiɱogadhāti iti puṭṭho samāno amatogadhā bhanteti vadesi.

Sādhu sādhu samiddhi, sādhu kho tvaɱ samiddhi, pañhaɱ puṭṭho vissajjesi. Tena ca mā maññīti.

9. 1. 2. 5
Gaṇḍopama suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Seyyathāpi bhikkhave, gaṇḍo anekavassagaṇiko tassassu nava vaṇamukhāni nava abhedanamukhāni, tato yaɱ kiñci pagghareyya asuciññeva pagghareyya, duggandhañceva pagghareyya, jegucchiyaññeva pagghareyya. Yaɱ kiñci pasaveyya asuciññeva pasaveyya, duggandhaññeva pasaveyya, jegucchiyaññeva pasaveyya.

[BJT Page 426]

'Gaṇḍo' ti kho bhikkhave, imasseva cātummahābhūtikassa kāyassa adhivacanaɱ mātāpettikasambhavassa odanakummāsupacayassa aniccucchādanaparimaddana bhedana viddhaɱsanadhammassa tassa nava vanamukhāni, nava abhedanamukhāni, tato yaɱ kiñci paggharati asuciññeva paggharati, duggandhaññeva paggharati, jegucchiyaññeva [page 387] paggharati. Yaɱ kiñci pasavati asuciññeva pasavati, duggandhaññeva pasavati, jegucchiyaññeva pasavati. Tasmātiha bhikkhave imasmiɱ kāye nibbindathāti.

9. 1. 2. 6
Saññā suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Nava imā bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahāniɱsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā nava?

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāga saññā. Imā kho bhikkhave, nava saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānāti.

)

9. 1. 2. 7
Kulopagamana suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Navahi bhikkhave, aŋgehi samannāgataɱ kulaɱ anupagantvā vā nālaɱ upagantuɱ, upagantvā vā nālaɱ upanisīdituɱ1 katamehi navahi:

Na manāpena paccuṭṭhenti, na manāpena abhivādenti, na manāpena āsanaɱ denti, santamassa parigūhanti, bahukampi thokaɱ denti, paṇītampi lūkhaɱ denti, asakkaccaɱ denti no sakkaccaɱ, na upanisīdanti dhammasavaṇāya, bhāsitassa na rasīyanti. Imehi kho bhikkhave, navahaŋgehi samannāgataɱ kulaɱ anupagantvā vā nālaɱ upagantuɱ, upagantvā vā nālaɱ upanisīdituɱ.

1. Nisīdituɱ machasaɱ

[BJT Page 428]

Navahi bhikkhave, aŋgehi samannāgataɱ kulaɱ anupaganatvā vā alaɱ upagantuɱ, upagantvā vā alaɱ upanisīdituɱ. Katamehi navahi:

Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaɱ denti, santamassa parigūhanti, bahukampi [page 388] bahukaɱ denti, paṇītampi paṇītaɱ denti, sakkaccaɱ denti no asakkaccaɱ, upanisīdanni dhammasavaṇāya, bhāsitassa rasīyanti.

Imehi kho bhikkhave, navahaŋgehi samannāgataɱ kulaɱ anupagantvā vā alaɱ upagantuɱ, upagantvā vā alaɱ upanisīditunti.

9. 1. 2. 8
Navaŋguposatha suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Navahaŋgehi samannāgato1 bhikkhave uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaɱ upavuttho ca bhikkhave, navahaŋgehi samannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati.
"Yāvajīvaɱ arahanto pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī2 viharanti. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imānāpaŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā paṭhamenaŋgena samannāgato hoti.
2. "Yāvajīvaɱ arahanto adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhūtena attanā viharanti, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpaŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā dutiyenaŋgena samannāgato hoti.
. 2
1. Navahi bhikkhave aŋgehi samannāgato machasaɱ
2. Sabbapāṇabhūtahitānukampino machasaɱ

[BJT Page 430]

3. "Yāvajīvaɱ [page 389] arahanto abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī ārācārī viratā methunā gāmadhammā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī virato methunā gāmadhammā. Imināpaŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā tatiyenaŋgena samannāgato hoti.

4. "Yāvajīvaɱ arahanto musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādī saccasandhā thetā paccayikā avisaɱvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa. Imināpaŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā catutthenaŋgena samannāgato hoti.

5. "Yāvajīvaɱ arahanto surāmeraya majjapamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ surāmeraya majjamādaṭṭhānaɱ pahāya surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato imināpaŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā pañcamenaŋgena samannāgato hoti.

6. "Yāvajīvaɱ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Viharāmi. Imināpaŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti. Iminā chaṭṭhenaŋgena samannāgato hoti.

7. Yāvajīvaɱ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhusanaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhusanaṭṭhānā paṭivirato viharāmi. Imināpaŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī ti. Iminā sattamenaŋgena samannāgato hoti.

8. Yāvajīvaɱ arahanto uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaɱ kappenti [page 390] mañcake vā tiṇasanthārake vā ahampajja imañca rattiɱ imañca divasaɱ uccāsayanamahāsayanaɱ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaɱ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpaŋgena arahataɱ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā aṭṭhamenaŋgena samannāgato hoti.

9. Idha bhikkhave, ariyasāvako mettāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati tathā dutiyaɱ disaɱ pharitvā viharati tathā tatiyaɱ disaɱ pharitvā viharati. Iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Iminā navamenaŋgena samannāgato hoti.

Evaɱ upavuttho kho bhikkhave, navahaŋgehi samannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāroti.

[BJT Page 432]

9. 1. 2. 9
Devatā suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Imaɱ1 bhikkhave, rattiɱ sambahulā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maɱ etadavocuɱ:

Upasaŋkamiɱsu no bhante, pubbe manussabhūtānaɱ pabbajitā agārāni, tā mayaɱ2 bhante, paccuṭṭhimha, no ca kho abhivādimha, tā mayaɱ bhante, aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo3 hīnaɱ kāyaɱ upapannā" ti.

Aparāpi [page 391] maɱ bhikkhave, sambahulā devatā upasaŋkamitvā etadavocuɱ "upasaŋkamiɱsu no bhante pubbe manussabhūtānaɱ pabbajitā agārāni tā2 mayaɱ bhante paccuṭṭhimha, abhivādimha4 no ca kho5 āsanaɱ adamha, tā mayaɱ bhante, aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaɱ kāyaɱ upapannā" ti.

Aparāpi maɱ bhikkhave, sambahulā devatā upasaŋkamitvā etadavocuɱ "upasaŋkamiɱsu no bhante pubbe manussabhūtānaɱ pabbajitā agārāni, tā mayaɱ bhante paccuṭṭhimha, abhivādimha āsanañca adamha6 no ca kho yathāsatti yathābalaɱ saɱvibhajimha. Tā mayaɱ bhante, aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaɱ kāyaɱ upapannā " ti.

Aparā pi maɱ bhante sambahulā devatā upasaŋkamitvā etadavocuɱ. " Upasaŋkamiɱsu no bhante pubbe manussabhūtānaɱ pabbajitā agārāni, tā mayaɱ bhante paccupaṭṭhimha, abhivādimha, āsanañca adamha, yathāsatti yathābalaɱ saɱvibhajimha, no ca kho upanisīdimha dhammasavaṇāya. Tā mayaɱ bhante aparipuṇaṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaɱ kāyaɱ upapannā" ti.

Aparāpi maɱ bhikkhave sambahulā devatā upasaŋkamitvā etadavocuɱ. " Upasaŋkamiɱsu no bhante, pubbe manussabhūtānaɱ pabbajitā agārāni, tā mayaɱ bhante paccupaṭṭhimha, abhivādimha, āsanañca adamha, yathāsatti yathābalaɱ saɱvijimha, upanisīdimha 7 dhammasavaṇāya no ca kho ohitasoto dhammaɱ suṇimha. Tā mayaɱ bhante aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaɱ kāyaɱ upapannā " ti.

Aparāpi maɱ bhikkhave sambahulā devatā upasaŋkamitvā etadavocuɱ. " Upasaŋkamiɱsu no bhante pubbe manussabhūtānaɱ pabbajitā agārāni. Tā mayaɱ bhante paccupaṭṭhimha, abhivādimha, āsanaɱ adamha, yathāsatti yathābalaɱ saɱvibhajimha. Upanisīdimha 7 dhammasavaṇāya, ohitasoto 8 dhammaɱ suṇimha. No ca sutvā dhammaɱ dhārayimha. Tā mayaɱ bhante aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaɱ kāyaɱ upapannā "ti.

Aparāpi maɱ bhikkhave sambahulā devatā upasaŋkamitvā etadavocuɱ. " Upasaŋkamiɱsu no pubbe manussabhūtānaɱ pabbajitā agārāni, tā mayaɱ bhante paccupaṭṭhimha, abhivādimha, āsanañca adamha, yathāsatti yathābalaɱ saɱvibhajimha upanisīdimha dhammasavaṇāya, ohitasoto dhammaɱ suṇimha, sutvā 9 dhammaɱ dhārayimha, no ca dhatānaɱ 10 dhammānaɱ dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhimha, tā mayaɱ bhante aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaɱ kāyaɱ upapannā " ti.

Aparāpi maɱ bhikkhave sambahulā devatā upasaŋkamitvā ecadavocuɱ. " Upasaŋkamiɱsu no bhante pubbe manussabhūtānaɱ pabbajitā agārāni. Tā mayaɱ bhante paccupaṭṭhimha, abhivādimha, ānasañca adamha, yathāsatti yathābalaɱ saɱvibhajimha, upanisīdimha dhammasavaṇāya, ohitasoto dhammaɱ suṇimha, sutvā dhammaɱ dhārayimha, dhatānaɱ 11 dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhimha no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaɱ paṭipajjimha. Tā mayaɱ bhante aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaɱ kāyaɱ upapannā " ti. Ti.

1. Imañca machasaɱ 6. Āsanaɱ adamha machasaɱ
2. Te mayaɱ: machasaɱ 7. Upanisidimha ca syā
3. Paccānutāpiniyo machasaɱ 8. Ohitasotā ca machasaɱ
4. Pavuṭṭhimaha ca abhivādimha ca syā 9. Sutvā ca machasaɱ
5. No ca tesaɱ machasaɱ 10. Dhātānaɱ machasaɱ
11. Dhātānañca machasaɱ

[BJT Page 434]

Aparāpi maɱ bhikkhave, sambahulā devatā upasaŋkamitvā etadavocuɱ:
"Upasaŋkamiɱsu no bhante, pubbe manussabhūtānaɱ pabbajitā agārāni. Tā mayaɱ bhante, paccuṭṭhimha, abhivādimha, āsanaɱ adamha, yathāsatti [page 392] yathābalaɱ saɱvibhajimha, upanisīdimha dhammasavaṇāya, ohitasotā ca dhammaɱ suṇimha, sutvā ca dhammaɱ dhārayimha, dhatānañca dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhimha. Atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaɱ paṭipajjimha. Tā mayaɱ bhante, paripuṇṇakammantā avippaṭisāriniyo apacchānutāpiniyo paṇītaɱ kāyaɱ upapannā" ti.

Etāni bhikkhave, rukkhamūlāni etāni suññāgārāni jhāyatha bhikkhave, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha, seyyathāpi tā purimikā devatāti.

9. 1. 2. 10
Velāma suttaɱ

Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ bhagavā etadavoca:

Api nu te gahapati, kule dānaɱ dīyatīti? Dīyati me bhante, kule dānaɱ, tañca kho lūkhaɱ kaṇākaɱ bilaŋgadutiyanti.
Lūkhañcepi1 gahapati, dānaɱ deti paṇītaɱ vā, tañca asakkaccaɱ deti. Avintīkatvā2 deti, apaviddhaɱ3 deti, anāgamanadiṭṭhiko deti. Yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko nibbattati, na uḷārāya bhattabhogāya cittaɱ namati, na uḷārāya vatthabhogāya cittaɱ namati, na uḷārāya yānabhogāya cittaɱ namati, na uḷāresu pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaɱ namati. Yepissa te honti [page 393] puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi na sussūsanti, na sotaɱ odāhanti, na aññā cittaɱ upaṭṭhapenti. Taɱ kissahetu: evaɱ hetaɱ4 gahapati, hoti asakkaccakatānaɱ5 kammānaɱ vipāko.
1. Lukhaɱ cāpi syā
2. Apacittiɱ katvā syā. Acittikatvā: [PTS]
3. Apaviṭṭhaɱ syā
4. Evañetaɱ syā
5. Asakkaccaɱ katānaɱ machasaɱ

[BJT Page 436]

Lūkhañcepi gahapati, dānaɱ deti paṇītaɱ vā, tañca sakkaccaɱ deti. Cittīkatvā deti, sahatthā deti, anapaviddhaɱ deti, āgamanadiṭṭhiko deti. Yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko nibbattati, uḷārāya bhattabhogāya cittaɱ namati. Uḷārāya vatthabhogāya cittaɱ namati. Uḷārāya yānabhogāya cittaɱ namati. Uḷāresu pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaɱ namati. Yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi sussūsanti sotaɱ odahanti, aññāya cittaɱ upaṭṭhapenti. Taɱ kissa hetu: evaɱ hetaɱ gahapati, hoti sakkaccakatānaɱ1 kammānaɱ vipāko.

Bhūtapubbaɱ gahapati, velāmo nāma brāhmaṇo ahosi, so evarūpaɱ dānaɱ adāsi mahādānaɱ: caturāsītisuvaṇṇapātisahassāni adāsi rūpiya pūrāni. Caturāsīti rūpiyapātisahassāni adāsi suvaṇṇapūrāni, caturāsīti kaɱsapātisahassāni adāsi hiraññapūrāni, caturāsi hatthisahassāni adāsi sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālasañchannāni. Caturāsīti rathasahassāni adāsi sīhacammaparivārāni vyagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālasañchannāni2 caturāsīti dhenusahassāni adāsi dukūlasandassanāni3. Kaɱsūpadhāraṇāni caturāsītikaññāsahassāni adāsi āmuktamaṇikuṇḍalāyo.4 Caturāsītipallaŋkasahassāni adāsi goṇakatthatāni [page 394] paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kādalimigapavarapaccattharaṇāni5 sauttaracchadāni ubhato lohitakūpadhānāni. Caturāsīti vatthakoṭisahassāni adāsi khomasukhumānaɱ koseyyasukhumānaɱ kambalasukhumānaɱ kappāsikasukhumānaɱ. Ko pana vādo annassa pānassa bajjassa bhojjassa leyyassa peyyassa? Najjo maññe vissandanti6

Siyā kho pana te gahapati evamassa "añño nūna tena samayena velāmo brāhmaṇo ahosi. So taɱ dānaɱ adāsi mahādānanti na kho panetaɱ gahapati, evaɱ daṭṭhabbaɱ, ahaɱ tena samayena velāmo brāhmaṇo ahosiɱ, ahaɱ taɱ dānaɱ adāsiɱ mahādānaɱ.

Tasmiɱ kho pana gahapati, dāne na koci dakkhiṇeyyo ahosi. Na taɱ koci dakkhiṇaɱ visodheti. Yaɱ gahapati, velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo cekaɱ dīṭṭhisampannaɱ bhojeyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

1. Sakkaccaɱ katānaɱ machasaɱ
2. Hemajālappaṭicchannāni machasaɱ
3. Dukulasandhanāni machasaɱ. Dukulasaṇḍanāni; syā dukulasanthanāni [PTS]
4. Āmuttamaṇikuṇḍalāyo: sīmu, machasaɱ
5. Kadalimigapavarapaccattharaṇāni machasaɱ
6. Vissandati; sīmu [PTS]

[BJT Page 438]
Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo ca ekaɱ diṭṭhisampannaɱ bhojeyya, yo ca sataɱ diṭṭhisampannānaɱ bhojeyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo ca sataɱ diṭṭhisampannānaɱ bhojeyya, yo cekaɱ sakadāgāmiɱ bhojeyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo ca sataɱ sakadāgāmīnaɱ bhojeyya, yo cekaɱ anāgāmiɱ bhojeyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādāna, yo cekaɱ anāgāmiɱ bhojeyya, yo ca sataɱ anāgāminaɱ bhojeyya, idaɱ tato pahapphalataraɱ,

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo ca sataɱ anāgāmīnaɱ bhojeyya, yo cekaɱ arahantaɱ bhojeyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādāna, yocekaɱ arahantaɱ bhojeyya. Yo ca sataɱ arahantānaɱ bhojeyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo ca sataɱ arahantānaɱ bhojeyya, yo cekaɱ paccekabuddhaɱ bhojeyya, [page 395] idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dāna adāsi mahādāna, yo cekaɱ paccekabuddhaɱ bhojeyya, yo ca sataɱ paccekabuddhānaɱ bhojeyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo ca sataɱ paccekabuddhānaɱ bhojeyya, yo ca tathāgataɱ arahantaɱ sammāsambuddhaɱ bhojeyya. Idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo ca arahantaɱ sammāsambuddhaɱ bhojeyya. Yo ca buddhapamukhaɱ1 bhikkhusaŋghaɱ bhojeyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo ca buddhapamukhaɱ bhikkhusaŋghaɱ bhojeyya, yo ca cātuddisaɱ saŋghaɱ uddissa vihāraɱ kārāpeyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo ca cātuddisaɱ saŋghaɱ uddissa vihāraɱ kārāpeyya, yo ca pasannacitto buddhañca dhammañca saŋghañca saraṇaɱ gaccheyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo pasannacitto buddhañca dhammañca saŋghañca saraṇaɱ gaccheyya, yo ca pasannacitto sikkhāpadāni samādiyeyya pāṇātipātā veramaṇiɱ, adinnādānā veramaṇiɱ, kāmesumicchācārā veramaṇiɱ, musāvādā veramaṇiɱ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiɱ, yo ca antamaso gandhūhanamattampi2 mettacittaɱ bhāveyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Bhāveyya, idaɱ tato mahapphalataraɱ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaɱ adāsi mahādānaɱ, yo cekaɱ diṭṭhisampannaɱ bhojeyya, yo ca sataɱ diṭṭhisampannānaɱ bhojeyya, yo cekaɱ sakadāgāmiɱ bhojeyya, yo ca sataɱ sakadāgāmīnaɱ bhojeyya, yo cekaɱ anāgāmiɱ bhojeyya, yo ca sataɱ anāgāmīnaɱ bhojeyya, yo cekaɱ arahantaɱ bhojeyya, yo ca sataɱ arahantānaɱ bhojeyya, yo cekaɱ paccekabuddhaɱ bhojeyya, yo ca sataɱ paccekabuddhānaɱ bhojeyya. Yo ca tathāgataɱ arahantaɱ sammāsambuddhaɱ bhojeyya, yo ca buddhapamukhaɱ bhikkhusaŋghaɱ bhojeyya, yo ca cātuddisaɱ saŋghaɱ uddissa vihāraɱ kārāpeyya, yo ca pasannacitto buddhañca dhammañca saŋghañca saraṇaɱ gaccheyya, yo ca pasannacitto sikkhāpadāni samādiyeyya pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesumicchācārā veramaṇī musāvādā veramaṇī surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī. Yo ca antamaso gandhūhanamattampi mettacittaɱ bhāveyya, [page 396] yo ca accharāsaŋghātamattampi aniccasaññaɱ bhāveyya, idaɱ tato mahapphalataranti.

Sīhanādavaggo dutiyo

Tassuddānaɱ:

Nādo1 sa upādiseso ca koṭṭhitena samiddhinā
Gaṇḍasaññā tulaɱ mettā devatā velāmenacāti

1. Sodheti aṭṭhakathāyaɱ
2. Buddhappamukhaɱ machasaɱ
3. Ganedhāhanamattampi machasaɱ gadduhanamattampi katthaci.

[BJT Page 440]

3. Sattāvāsavaggo

9. 1. 3. 1
Ṭhāna suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Tīhi bhikkhave, ṭhānehi uttarakurukā manussā deve ca tāvatiɱse adhigaṇhanti1 jambudīpike ca manusse. Katamehi tīhi:

Amamā apariggahā, niyatāyukā, visesabhuno. 1 Imehi kho bhikkhave, tīhi ṭhānehi uttarakurukā manussā deve ca tāvatiɱse adhigaṇhanti jambudīpike ca manusse.

Tīhi bhikkhave, ṭhānehi devā tāvatiɱsā uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti jambudīpike ca manusse katamehi tīhi:

Dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, imehi kho bhikkhave, tīhi ṭhānehi devā tāvatiɱsā uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti jambudīpike ca manusse.

Tīhi bhikkhave, ṭhānehi jambudīpikā manussā uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti deve ca tāvatiɱse. Katamehi tīhi:

Sūrā, satimanto, idha brahmacariyavāso. Imehi kho bhikkhave, tīhi ṭhānehi jambudīpikā manussā uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti deve ca tāvatiɱseti.

9. 1. 3. 2
Khaluŋka suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Tayo [page 397] ca bhikkhave, assakhaluŋke desissāmi tayo ca purisakhaluŋke, tayo ca assasadasse2 tayo ca purisasadasse3 tayo ca bhadre assājānīye tayo ca bhadre purisājānīye. Taɱ suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti.

1. Visesaguṇā machasaɱ
2. Assaparasse machasaɱ
3. Purisaparasse machasaɱ
4. Bhadde machasaɱ

[BJT Page 442]

Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ bhagavā etadavoca:
Katame ca bhikkhave, tayo assakhaluŋkā:

Idha bhikkhave, ekacco assakhaluŋko javasampanno ca hoti, na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco, assakhaluŋko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco assakhaluŋko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave tayo assakhaluŋkā.

Katame ca bhikkhave, tayo purisakhaluŋkā: idha bhikkhave, ekacco purisakhaluŋko javasampanno hoti na ca vaṇṇasampanno hoti, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco purisakhaluŋko javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco purisakhaluŋko javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, ārohapariṇāha sampanno ca.

Kathañca bhikkhave, purisakhaluŋko, javasampanno hoti na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāha sampanno:

Idha bhikkhave, bhikkhu 'idaɱ dukkha'nti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ dukkhanirodho' ti yathābhūtaɱ pajānāti 'ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā' ti yathābhūtaɱ pajānāti. Idamassa [page 398] javasmiɱ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaɱ puṭṭho saɱsādeti, no vissajjeti, idamassa na vaṇṇasmiɱ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, idamassa na ārohapariṇāhasmiɱ vadāmi. Evaɱ kho bhikkhave, purisakhaluŋko javasampanno hoti na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāha sampanno.
[BJT Page 444]

Kathañca bhikkhave, purisakhaluŋko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāha sampanno:

Idha bhikkhave, bhikkhu 'idaɱ dukkha'nti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ dukkhanirodho' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā' ti yathābhūtaɱ pajānāti. Idamassa javasmiɱ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaɱ puṭṭho vissajjeti no saɱsādeti. Idamassa vaṇṇasmiɱ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, idamassa na ārohapariṇāhasmiɱ vadāmi. Evaɱ kho bhikkhave, purisakhaluŋko javasampanno ca hoti na vaṇṇa sampanno ca, na ārohapariṇāha sampanno.

Katañca bhikkhave, purisakhaluŋko java sampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāha sampanno ca:

Idha bhikkhave, bhikkhu 'idaɱ dukkha'nti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti, 'ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaɱ pajānāti, idamassa javasmiɱ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaɱ puṭṭho vissajjeti no saɱsādeti. Idamassa vaṇṇasmiɱ vadāmi. Lābhī [page 399] kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, idamassa ārohapariṇāhasmiɱ vadāmi. Evaɱ kho bhikkhave, purisakhaluŋko javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāha sampanno ca. Ime kho bhikkhave, tayo purisakhaluŋkā.

Katame ca bhikkhave, tayo assasadassā1

Idha bhikkhave, ekacco assasadasso javasampanno ca hoti, na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco, assasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco assasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave tayo assasadassā.

Katame ca bhikkhave, tayo purisa sadassā: idha bhikkhave, ekacco purisasadasso javasampanno hoti na ca vaṇṇasampanno hoti, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco purisasadasso javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco purisasadasso javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, ārohapariṇāha sampanno ca.

1. Assaparassā machasaɱ

[BJT Page 446]

Kathañca bhikkhave, purisasadasso javasampanno hotā na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāha sampanenā:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī hoti anāvattidhammo tasmā lokā idamassa javasmiɱ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaɱ puṭṭho saɱsādeti no vissajjeti, idamassa vaṇṇasmaɱ vadāmi. Na lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, idamassa ārohapariṇāhasmiɱ vadāmi. Evaɱ kho bhikkhave purisasadasso javasampanno hoti na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave purisasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca . Na ārohapariṇāhasampanno.
Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī hoti anāvattidhammo tasmā lokā idamassa javasmiɱ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaɱ puṭṭho vissajjeti no saɱsādeti, idamassa vaṇṇasmiɱ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, idamassa ārohapariṇāhasmiɱ vadāmi. Evaɱ kho bhikkhave purisasadasso javasampanno hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave purisasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca

Idha bhikkhave, bhikkhu pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī hoti anāvattidhammo tasmā lokā, idamassa javasmiɱ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaɱ puṭṭho vissajjeti no saɱsādeti, idamassa vaṇṇasmiɱ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, idamassa ārohapariṇāhasmiɱ vadāmi. Evaɱ kho bhikkhave, purisasadasso javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave, tayo purisasadassā.

Katame ca bhikkhave, tayo bhadrā assājānīyā:

Idha bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime [page 400] kho bhikkhave tayo bhadrā assājāniyā.

Katame ca bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyā:

Idha bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo javasampanno hoti na ca vaṇṇasampanno hoti, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, ārohapariṇāha sampanno ca.

Kathañca bhikkhave, bhadro purisājānīyo javasampanno hoti na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno:

Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiɱ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaɱ puṭṭho saɱsādeti no vissajjeti. Imassa vaṇṇasmiɱ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ. Idamassa ārohapariṇāhasmiɱ vadāmi. Evaɱ kho bhikkhave bhadro purisājānīyo javasampanno hoti na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno.

Katañca bhikkhave bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno.:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī hoti anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiɱ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaɱ puṭṭho vissajjeti no saɱsādeti. Idamassa vaṇṇasmiɱ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ. Idamassa ārohapariṇāhasmiɱ vadāmi. Evaɱ kho bhikkhave, bhadro purisājānīyo javasampanno hoti, vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca

Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiɱ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaɱ puṭṭho vissajjeti, no saɱsādeti, idamassa vaṇṇasmiɱ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, idamassa ārohapariṇāhasmiɱ vadāmi.

Evaɱ kho bhikkhave, bhadro purisajānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāha sampanno ca. Ime kho bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyāti.
[BJT Page 448]

9. 1. 3. 3
Taṇhāmūlaka suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Nava bhikkhave, taṇhāmūlake dhamme desessāmi. Taɱ suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaɱ bhante ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katame ca bhikkhave, nava taṇhāmūlakā dhammā? Taṇhaɱ paṭicca pariyesanā. Pariyesanaɱ paṭicca lābho, lābhaɱ paṭicca vinicchayo vinicchayaɱ paṭicca chandarāgo, chandarāgaɱ paṭicca ajjhosānaɱ, ajjhosānaɱ paṭicca pariggaho pariggahaɱ paṭicca macchariyaɱ, macchariyaɱ paṭicca ārakkhā, ārakkhādhikaraṇaɱ daṇḍādānasatthādāna1 [page 401] kalaha viggaha vivādā2 tuvaɱtuvapesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā samabhavanti. Ime kho bhikkhave, nava taṇhāmūlakā dhammāti.

9. 1. 3. 4
Sattāvāsa suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Nava ime bhikkhave, sattāvāsā. Katame nava:

1. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā nānatta saññino seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaɱ paṭhamo sattāvāso.

2. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā ayaɱ dutiyo sattāvāso.

3. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā abhassarā. Ayaɱ tatiyo sattāvāso.

4. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaɱ catuttho sattāvāso.

1. Daṇḍādānaɱ satthādānaɱ machasaɱ
2. Kālahaviggaha vivāda machasaɱ

[BJT Page 450]

5. Santi bhikkhave sattā asaññino appaṭisaɱvedino, seyyathāpi devā asaññasattā. Ayaɱ pañcamo sattāvāso.

6. Santi bhikkhave sattā sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaɱ chaṭṭho sattāvāso.

7. Santi bhikkhave sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma 'anantaɱ viññāṇanti' viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaɱ sattamo sattāvāso.

8. Santi bhikkhave sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma 'natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaɱ aṭṭhamo sattāvāso.

9. Santi bhikkhave sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaɱ navamo sattāvāso.

Ime kho bhikkhave nava sattāvāsāti.

9. 1. 3. 5
Paññāparicita suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Yato [page 402] kho bhikkhave bhikkhuno paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti, tassetaɱ bhikkhave, bhikkhuno kallaɱ vacanāya 'khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānātī ti.

Kathañca bhikkhave bhikkhuno paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti. Vītarāgaɱ me cittanti paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti. Vītadosaɱ me cittanti paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti, vītamohaɱ me cittanti paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti. Asārāgadhammaɱ1 me cittanti paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti. Asandosadhammaɱ me cittanti paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti.

1. Asarāga dhammaɱ machasaɱ

[BJT Page 452]

Asammohadhammaɱ me cittanti paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti anāvattidhammaɱ me cittaɱ kāmabhavāyāti paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti. Anāvattidhammaɱ me cittaɱ rūpabhavāyāti paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti. Anāvattidhammaɱ me cittaɱ arūpabhavāyāti paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti.

Yato kho bhikkhave bhikkhuno paññāya cittaɱ suparicitaɱ hoti, tassetaɱ bhikkhave bhikkhuno kallaɱ vacanāya khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā'ti pajānāmīti.

9. 1. 3. 6
Silāyūpopama suttaɱ

Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca candikāputto1 rājagahe viharani2 veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi: āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhū āyasmato candikāputtassa paccassosuɱ. Āyasmā candikāputto etadavoca: "devadatto āvuso bhikkhūnaɱ evaɱ dhammaɱ deseti: yato ca3 kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaɱ paricitaɱ hoti4 tassetaɱ bhikkhuno kallaɱ veyyākaraṇāya [PTS Page 403 ']khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāmīti.

Atha kho5 āyasmā sāriputto āyasmantaɱ candikāputtaɱ etadavoca: "na kho āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaɱ evaɱ dhammaɱ deseti:" yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaɱ paricitaɱ hoti3 tassetaɱ bhikkhuno kallaɱ veyyākaraṇāya khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāmī' ti. Evañca kho āvuso candikāputta devadatto bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti: 'yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti, tassetaɱ bhikkhuno kallaɱ veyyākaraṇāya 'khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāmī' ti.

1. Chandikāputto sī 1.
2. Viharati machasaɱ
3. Yato kho machasaɱ
4. Cetasā vitaɱ hoti machasaɱ
5. Evaɱ vutte machasaɱ

[BJT Page 454]

Dutiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi: devadatto āvuso bhikkhūnaɱ evaɱ dhammaɱ deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaɱ paricitaɱ hoti, tassetaɱ bhikkhuno kallaɱ veyyākaraṇāya 'khīṇā jāti vusitaɱ' brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāmī' ti.

Dutiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaɱ candikāputtaɱ etadavoca: na kho āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaɱ evaɱ dhammaɱ deseti: yato kho āvuso, bhikkhuno cetasā cittaɱ paricitaɱ hoti, tassetaɱ bhikkhuno kallaɱ veyyākaraṇāya khīṇājāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāmīti. Evañca kho āvuso candikāputta devadatto bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti, tassetaɱ bhikkhuno kallaɱ veyyākaraṇāya ' khīṇā jāti vusitaɱ buhmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānīmī 'ti.

Tatiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi : devadatto āvuso bhikkhūnaɱ evaɱ dhammaɱ deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaɱ paricitaɱ hoti, tassetaɱ bhikkhuno kallaɱ veyyākaraṇāya 'khīṇā jāti vusitaɱ' brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāmī' ti.

Tatiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaɱ candikāputtaɱ etadavoca: na kho āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaɱ evaɱ dhammaɱ deseti: yato kho āvuso, bhikkhuno cetasā cittaɱ paricitaɱ hoti, tassetaɱ bhikkhuno kallaɱ veyyākaraṇāya khīṇājāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāmīti. Evañca kho āvuso candikāputta devadatto bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti, tassetaɱ bhikkhuno kallaɱ veyyākaraṇāya 'khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāmī' ti.

Kathañca āvuso bhikkhuno cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti: vītarāgaɱ [page 404] me cittanti cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti. Vītadosaɱ me cittanti cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti. Vītamohaɱ me cittanti cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti. Asārāgadhammaɱ me cittanti1. Cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti. Asandosadhammaɱ me cittanti2 cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti. Asammohadhammaɱ me cittanti3 cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti. Anāvattidhammaɱ me cittaɱ kāmabhavāyāti cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti. Anāvattidhammaɱ me cittaɱ rūpabhavāyāti cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti. Anāvattidhammaɱ me cittaɱ arūpabhavāyāti cetasā cittaɱ suparicitaɱ hoti.

1. Asarāgadhammaɱ me cittanti, machasaɱ
2. Asadosa dhammaɱ me cittanti, machasaɱ
3. Asamoha dhammaɱ me cittanti, machasaɱ

[BJT Page 456]

Evaɱ sammā vimuttacittassa kho āvuso bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ vayañcassānupassati.
Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati. 2

Seyyathāpi āvuso silāyūpo soḷasakukkuko, tassassu aṭṭhakukku heṭṭhā nemassa aṭṭhakukku uparinemassa atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naɱ kampeyya na saŋkampeyya na sampakampeyya [page 405] na sampavedheyya, atha pacchimāya cepi disāya atha pacchimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naɱ kampeyya na saŋkampeyya na sampavedheyya, atha uttarāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naɱ kampeyya na saŋkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naɱ kampeyya na saŋkampeyya na sampakampeyya, taɱ kissa hetu: gambhīrattā āvuso nemassa, sunikhātattā na sampavedheyya silāyūpassa.

Evameva kho āvuso evaɱ sammā vimuttacittassa kho āvuso bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaɱ āgacchanti. Nevassa cittaɱ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaɱ hoti ṭhitaɱ āneñjappattaɱ, vayañcassānupassati.

9. 1. 3. 7
Paṭhamaverabhaya suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ bhagavā etadavoca:

[BJT Page 458]
Yato kho gahapati ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. Catūhi ca sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti. So ākaŋkhamāno attanāva attānaɱ byākareyya: khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇaapāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano1

Katamāni [page 406] pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti:

1. Yaɱ gahapati pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

2. Yaɱ gahapati adinnādāyī adinnādānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Adinnādānā paṭivirato neva diṭṭhadhammakampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Adinnādānā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

3. Yaɱ gahapati kāmesu micchācārī kāmesu micchācārappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Kāmesumicchācārā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Kāmesumicchācārā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

4. Yaɱ gahapati musāvādī musāvādappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Musāvādā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Musāvādā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

5. Yaɱ gahapati surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti. Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. Hoti.

Katamehi catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti.

6. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā'ti.

7. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti. 'Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti.

1. Parāyaṇoti machasaɱ

[BJT Page 460]

8. Saŋghe aveccappasādena samannāgato hoti. 'Supaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho ñāyapaṭipanno [page 407] bhagavato sāvakasaŋgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho, yadidaɱ cattāri purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā esa bhagavato sāvakasaŋgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā'ti.

9. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaɱvattanikehi. Imehi catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti.

Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañcabhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti, so ākaŋkhamāno attanāva attānaɱ byākareyya: khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇaapāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

9. 1. 3. 8
Dutiyaverabhaya suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Yato kho gahapati ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. Catūhi ca sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti. So ākaŋkhamāno attanāva attānaɱ byākareyya: khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇaapāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano.

Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti:

1. Yaɱ gahapati pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

2. Yaɱ gahapati adinnādāyī adinnādānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedetī. Adinnādānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Adinnādānā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

3. Yaɱ gahapati kāmesu micchācārī kāmesu micchācārappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedetī. Kāmesumicchācārā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Kāmesumicchācārā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

4. Yaɱ gahapati musāvādī musāvādappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedetī. Musāvādā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Musāvādā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

5. Yaɱ gahapati surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedetī. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikampi bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikampi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaɱ taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantāni hoti.

Katamehi catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti.

6. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā'ti.

7. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti. 'Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti.

8. Saŋghe aveccappasādena samannāgato hoti. 'Supaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaŋgho yadidaɱ cattāri purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā esa bhagavato sāvakasaŋgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā'ti.

9. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaɱvattanikehi. Imehi catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti.

[BJT Page 462]

Yato [page 408] kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañcabhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti, so ākaŋkhamāno attanāva attānaɱ byākareyya: khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇaapāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

[BJT Page 462]

9. 1. 3. 9
Āghātavatthu suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Nava imāni bhikkhave āghātavatthūni, katamāni nava:
Anatthaɱ me acarīti āghātaɱ bandhati. Anatthaɱ me caratīti āghātaɱ bandhati, anatthaɱ me carissatīti āghātaɱ bandhati.
Piyassa me manāpassa anatthaɱ acarīti āghātaɱ bandhati. Piyassa me manāpassa anatthaɱ caratīti āghātaɱ bandhati, piyassa me manāpassa anatthaɱ carissatīti āghātaɱ bandhati.
Appiyassa me amanāpassa atthaɱ acarīti āghātaɱ bandhati. Appiyassa me amanāpassa atthaɱ caratīti āghātaɱ bandhati, appiyassa me amanāpassa atthaɱ carissatīti āghātaɱ bandhati. Imāni kho bhikkhave nava āghātavatthūnīti.

9. 1. 3. 10
Āghātapaṭivinaya suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Nava ime bhikkhave āghāta paṭivinayā, katame nava:
Anatthaɱ me acari taɱ kutettha labbhāti āghātaɱ paṭivineti, anatthaɱ me carati taɱ kutettha labbhāti āghātaɱ paṭivineti, anatthaɱ me carissati taɱ kutettha labbhāti āghātaɱ paṭivineti.
Piyassa me manāpassa anatthaɱ acari taɱ kutettha labbhāti āghātaɱ paṭivineti, piyassa me manāpassa anatthaɱ carati taɱ kutettha labbhāti āghātaɱ paṭivineti, piyassa me manāpassa anatthaɱ [page 409] carissati taɱ kutettha labbhāti āghātaɱ paṭivineti.
Appiyassa me amanāpassa atthaɱ acari taɱ kutettha labbhāti āghātaɱ paṭivineti. Appiyassa me amanāpassa atthaɱ carissati. Taɱ kutettha labbhāti, āghātaɱ paṭivineti, ime kho bhikkhave nava āghātapaṭivinayāti.

[BJT Page 464]

9. 1. 3. 11
Anupubbanirodha suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Nava ime bhikkhave anupubbanirodhā, katame nava
Paṭhamaɱ jhānaɱ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti. Dutiyaɱ jhānaɱ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaɱ jhānaɱ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaɱ jhānaɱ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaɱ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaɱ samāpannassa ākāsānañcāyatana saññā niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaɱ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaɱ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitaɱ nirodhaɱ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Ime kho bhikkhave nava anupubbanirodhāti.

Sattāvāsavaggo tatiyo
Tatruddānaɱ:
Ṭhānabaluŋkā taṇhā ca sattapaññā sīlāyupo,
Dve verā ca dve āghātāni, anupubbanirodhena cāti.

[BJT Page 466]

4. Mahāvaggo
9. 1. 4. 1
Anupubbavihāra suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)
Idha [page 410] bhikkhave vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakka vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā āvikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

Sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati.

Ime kho bhikkhave, nava anupubba vihārāti.

[BJT Page 468]
9. 1. 4. 2
Anupubbavihārasamāpatti suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Nava imā bhikkhave, anupubbavihārasamāpattiyo desessāmi. 1 Taɱ suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Katamā ca bhikkhave, nava anupubbavihāra samāpattiyo:

1. Yattha kāmā nirujjhanti, ye ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā2 [page 411] pāragatā tadaŋgenāti vadāmi. 'Kattha kāmā nirujjhanti, ke ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti: ahametaɱ na jānāmi, ahametaɱ na passāmī' ti iti yo evaɱ vadeyya, so evamassa vacanīyo:

'Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettha kāmā nirujjhanti, te ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharantiti. Addhā bhikkhave, asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaɱ abhinandeyya anumodeyya sādhūti bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

2. Yattha vitakkavicārā nirujjhanti, ye ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaŋgenāti vadāmi. Kattha vitakkavicārā nirujjhanti. Ke ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti? Ahametaɱ na jānāmi ahametaɱ na passāmīti. Iti yo evaɱ vadeyya, so evamassa vacanīyo: "idhāvuso, bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettha vitakkavicārā nirujjhanti, te ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharantīti. Addhā bhikkhave, asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaɱ abhinandeyya anumodeyya, sādhūti bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

1. Desissāmi sīmu.
2. Tiṇṇa sīmu. Machasaɱ

[BJT Page 470]

3. Yattha piti nirujjhati, ye ca pītiɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaŋgenāti vadāmi. Kattha pīti nirujjhati: ke ca pītiɱ nirodhetvā nirodhetvā viharantīti: ahametaɱ na jānāmi. Ahametaɱ na passāmīti. Iti yo evaɱ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
Idhāvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettha pīti nirujjhati, taɱ ca pītiɱ nirodhetvā nirodhetvā [page 412] viharantīti. Addhā bhikkhave, asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaɱ abhinandeyya anumodeyya, sādhūti bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

4. Yattha upekhāsukhaɱ1 nirujjhati, ye ca upekhāsukhaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaŋgenāti vadāmi. "Kattha upekhāsukhaɱ nirujjhati. Ke ca upekkhāsukhaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti? Ahametaɱ na jānāmi, ahametaɱ na passāmīti iti yo evaɱ vadeyya, so evamassa vacanīyo: "idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettha upekhāsukhaɱ nirujjhati, te ca upekhāsukhaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharantī" ti. Addhā bhikkhave, asaṭho amāyāvī 'sādhu' bhāsitaɱ abhinandeyya anumodeyya, 'sādhū' ti bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

5. Yattha rūpasaññā2 nirujjhanti3, ye ca rūpasaññā2 nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaŋgenāti vadāmi, "kattha rūpasaññā nirujjhanti, ke ca rūpasaññā nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ahametaɱ na jānāmi, ahametaɱ na passāmī" ti. Iti yo evaɱ vadeyya so evamassa vacanīyo: "idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ettha rūpasaññā nirujjhanti.

1. Upekkhāsukhaɱ machasaɱ
2. Rūpasaññaɱ machasaɱ
3. Nirujjhati machasaɱ

[BJT Page 472]

Te va rūpasaññā nirodhetvā nirodhetvā viharantīti. Addhā bhikkhave, asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaɱ abhinandeyya anumodeyya, sādhūti bhāsitaɱ abhinandeyya anumodeyya, sādhuti bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

6. Yattha [page 413] ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati. Ye ca ākāsānañcāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te1 āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā2. Pāragatā tadaŋgenāti vadāmi. "Kattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca ākāsānañcāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaɱ na jānāmi ahametaɱ na passāmī" ti iti so evaɱ vadeyya, so evamassavacanīyo: "idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati ettha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati. Te ca ākāsānañcāyatanasaññaɱ nirodhetvā viharantī" ti. Addhā bhikkhave asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaɱ abhinandeyya anumodeyya, sādhūti bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

7. Yattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca viññāṇañcāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā2 pāragatā tadaŋgenāti vadāmi. "Kattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca viññāṇañcāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaɱ na jānāmi, ahametaɱ na passāmīti yo evaɱ vadeyya, so evamassa vacanīyo: idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati, ettha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca viññāṇañcāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharantī" ti. Addhā bhikkhave asaṭho amāyāvī 'sādhū' ti bhāsitaɱ abhinandeyya anumodeyya, 'sādhū' ti bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

1. Te ca machasaɱ
2. Tiṇṇā machasaɱ

[BJT Page 474]

8. Yattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākiñcaññāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaŋgenāti vadāmi. "Kattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati?, Ke ca ākiñcaññāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaɱ [page 414] na jānāmi, ahametaɱ na passāmī'ti yo evaɱ vadeyya, so evamassa vacanīyo: idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati, ettha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākiñcaññāyatanatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharantī" ti. Addhā bhikkhave asaṭho amāyāvī 'sādhū' ti bhāsitaɱ abhinandeyya anumodeyya, 'sādhū' ti bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

9. Yattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaŋgenāti vadāmi. "Kattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati. Ke ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaɱ na jānāmi, ahametaɱ na passāmī" ti iti yo evaɱ vadeyya, so evamassa vacanīyo: "idhāvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Ettha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati. Te ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaɱ nirodhetvā nirodhetvā viharantī" ti. Addhā bhikkhave asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaɱ abhinandeyya, anumodeyya 'sādhū' ti bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Imā kho bhikkhave, nava anupubba vihārasamāpattiyoti.

[BJT Page 476]

9. 1. 4. 3
Nibbānasukha suttaɱ

Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe, tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuɱ. Āyasmā sāriputto etadavoca: sukhamidaɱ āvuso nibbānaɱ sukhamidaɱ āvuso, nibbānanti.

Evaɱ vutte āyasmā udāyī āyasmantaɱ sāriputtaɱ etadavoca: kiɱ [page 415] panettha āvuso sāriputta sukhaɱ yadettha natthi vedayitanti? Etadeva khottha1 āvuso sukhaɱ, yadettha natthi vedayitaɱ.

Pañcime āvuso kāmaguṇā, katame pañca:

Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā.
Ime kho āvuso pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaɱ somanassaɱ. Idaɱ vuccatāvuso kāmasukhaɱ.

1. Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaɱ uppajjeyya, yāvadeva ābādhāya, evamevassa te kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti svāssa hoti ābādho, yo kho panāvuso ābādho dukkhametaɱ vuttaɱ bhagavatā. Imināpi kho etaɱ āvuso pariyāyena veditabbaɱ yathāsukhaɱ nibbānanti.

2. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakka vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā [page 416] samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa te vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso ābādho dukkhametaɱ vuttaɱ bhagavatā. Imināpi kho etaɱ āvuso pariyāyena veditabbaɱ yathāsukhaɱ nibbānanti.

1. Khvettha machasaɱ

[BJT Page 478]

3. Puna ca paraɱ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Tassa te āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso, sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa te pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaɱ vuttaɱ bhagavatā. Imināpi kho etaɱ āvuso, pariyāyena veditabbaɱ yathāsukhaɱ nibbānanti.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato upekkhā sahagatā [page 417] saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso, sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa te upekkhā sahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaɱ vuttaɱ bhagavatā. Imināpi kho etaɱ āvuso, pariyāyena veditabbaɱ yathāsukhaɱ nibbānanti.

6. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññā manasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamassa te ākāsānañcāyatanasahagatā saññā manasikārā samudācaranti. Svāssa hoti ābādho, yo kho panāvuso ābādho, dukkhametaɱ vuttaɱ bhagavatā. Imināpi kho etaɱ āvuso pariyāyena veditabbaɱ yathā sukhaɱ nibbānanti.

7. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatana sahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso, sukhino dukkhā uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa te viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso ābādho dukkhametaɱ vuttaɱ bhagavatā. Imināpi kho etaɱ āvuso pariyāyena veditabbaɱ yathāsukhaɱ nibbānanti.

8. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa te ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso ābādho, dukkhametaɱ vuttaɱ bhagavatā. Imināpi kho etaɱ āvuso, pariyāyena veditabbaɱ yathāsukhaɱ nibbānanti.

9. Puna ca paraɱ [page 418] āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati, paññāyaɱ vassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Imināpi kho etaɱ āvuso pariyāyena veditabbaɱ yathā sukhaɱ nibbānanti.

9. 1. 4. 4
Gāvīupamā suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Seyyathāpi bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattaɱ akhettaññū akusalā visame pabbate carituɱ, tassā evamassa: 'yannūnāhaɱ agatapubbañceva disaɱ gaccheyyaɱ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaɱ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyanti. Sā purimaɱ pādaɱ na suppatiṭṭhitaɱ patiṭṭhāpetvā pacchimaɱ pādaɱ uddhareyya, sā na ceva agatapubbaɱ disaɱ gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiṇāni khādeyya. Na ca apītapubbāni ca pānīyāni piveyya, yasmiɱ cassā padese ṭhitāya evamassa: yannūnāhaɱ agatapubbañceva disaɱ gaccheyyaɱ, abāditapubbāni ceva tiṇāni khādeyyaɱ, apītapubbāni ce va pānīyāni pibeyyanti, tañca padesaɱ na sotthinā paccāgaccheyya. Taɱ kissa hetu: tathā hi sā bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituɱ.

[BJT Page 482]

Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu bālo abyatto akhettaññū akusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati1 so taɱ nimittaɱ na āsevati. Na bhāveti, na bahulīkaroti, na svādhiṭṭhitaɱ adhiṭṭhāti.

Tassa evaɱ hoti: 'yannūnāhaɱ vitakka vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyyanti. So na sakkoti vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Tassevaɱ hoti; yannūnāhaɱ vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja [page 419] vihareyyanti. So na sakkoti vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharituɱ. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu ubhato bhaṭṭho ubhato parihīno. Seyyathāpi sā gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituɱ.

Seyyathāpi bhikkhave gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate carituɱ. Tassā evamassa: 'yannūnāhaɱ agatapubbañceva disaɱ gaccheyyaɱ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaɱ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyanti. Sā purimaɱ pādaɱ suppatiṭṭhitaɱ patiṭṭhāpetvā pacchimaɱ pādaɱ uddhareyya, sā agatapubbañceva disaɱ gaccheyya, akhāditapubbāni ceva tiṇāni khādeyya, apītapubbāni ca pānīyāni piveyya. Yasmiɱ cassā padese ṭhitāya evamassa: yannūnāhaɱ agatapubbañceva disaɱ gaccheyyaɱ, akhāditapubbāni ceva tiṇāni khādeyyaɱ apītapubbāni ceva pānīyāni piveyyanti' tañca padesaɱ sotthinā paccāgaccheyya. Taɱ kissa hetu: tathā hi sā bhikkhave gāvī pabbateyyā paṇḍitā vyattā khettaññu kusalā visame pabbate carituɱ.

Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu paṇḍito byatto khettaññu kusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So taɱ nimittaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaɱ adhiṭṭhāti.

Tassa evaɱ hoti: vitakka vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyyanti. ' So dutiyaɱ jjhānaɱ anabhihiɱsamāno vitakkavicārānaɱ vūpasamā dutiyaɱ jjhānaɱ upasampajja viharati. So taɱ nimittaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādiṭṭhitaɱ adhiṭṭhāti.

1. Viharituɱ sīmu.

[BJT Page 484]

Tassa evaɱ hoti: "yannūnāhaɱ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaɱ, sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvedeyyaɱ, yantaɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī 'ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyyanti' so pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvedeti yantaɱ ariyā upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So taɱ nimittaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaɱ adhiṭṭhāti.

Tassa evaɱ hoti: ' yannūnāhaɱ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsati pārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyyanti. So catutthaɱ jhānaɱ anabhihiɱsamāno sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsati pārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So taɱ nimittaɱ āsevati, bhāveti, bahulīkaroti, svādhiṭṭhitaɱ adhiṭṭhāti.

Tassa evaɱ hoti: ' yannūnāhaɱ sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ' ananto ākāso ' ti ākānāsañcāyatanaɱ upasampajja vihareyyanti. So ākāsānañcāyatanaɱ anabhihiɱsamāno sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ' ananto ākāso ' ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. So taɱ nimittaɱ āsevati, bhāveti, bahulīkaroti, svādhiṭṭhitaɱ adhiṭṭhāti.

Tassa evaɱ hoti: ' yannūnāhaɱ sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma ' anantaɱ viññāṇanti' viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja vihareyyanti. So viññāṇañcāyatanaɱ anibhihiɱsamāno sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. So taɱ nimittaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaɱ adhiṭṭhāti.

Tassa evaɱ hoti: 'yannūnāhaɱ sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja vihareyyanti. So ākiñcaññāyatanaɱ anabhihiɱsamāno sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. So taɱ nimittaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaɱ adhiṭṭhāti.

Tassa evaɱ hoti: ' yannūnāhaɱ sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja vihareyyanti. So nevasaññānāsaññāyatanaɱ anabhihiɱsamāno sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. So taɱ nimittaɱ āsevati bhāveti bahulīkaroti svidhiṭṭhitaɱ dhiṭṭhāti.

1. Atthagamā sīmu.

[BJT Page 486]

Tassa evaɱ hoti: ' yannūnāhaɱ sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññā vedayitanirodhaɱ upasampajja vihareyyanti. So saññāvedayitanirodhaɱ anabhihiɱsamāno sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati.

Yato kho bhikkhave bhikkhu taɱ tadevasamāpattiɱ samāpajjatipi vuṭṭhāti pi. Tassa muduɱ cittaɱ hoti kammaññaɱ,mudunā citte kammaññena appamāṇo samādhi hoti subhāvito. So appamāṇena samādhinā subhāvitena yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaɱ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya. Tatra tatreva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaŋkhati " anekavihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhaveyyaɱ, ekopi hutvā bahudhā assaɱ bahudhāpi hutvā eko assaɱ āvībhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamāno gaccheyyaɱ seyyathāpi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimujjaɱ kareyyaɱ seyyathāpi udake, udake pi abhijjamāne gaccheyyaɱ seyyathāpi paṭhaviyaɱ, ākāse pi pallaŋkena kameyyaɱ seyyathāpi pakkhisakuṇo, imepi candimasuriye evaɱ mahiddhike mahānubhāve pāṇinā parimaseyyaɱ parimajjeyyaɱ, yāva brahmalokāpi kāyena vasaɱ vatteyya" nti. Tatra tatreva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaŋkhati " dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaɱ dibbe ca mānuse ca ye dūre ye santike cā"ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaŋkhati parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajāneyyaɱ sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajāneyyaɱ, vītarāgaɱ vā cittaɱ vītarāgaɱ cittanti pajāneyyaɱ, sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittanti pajāneyyaɱ, vītadosaɱ vā cittaɱ vītadosaɱ cittanti pajāneyyaɱ, samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajāneyyaɱ, vītamohaɱ vā cittaɱ vītamohaɱ cittanti pajāneyyaɱ, saŋkhittaɱ vā cittaɱ saŋkhittaɱ cittanti pajāneyyaɱ, vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajāneyyaɱ, mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajāneyyaɱ, amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajāneyyaɱ, sauttaraɱ vā cittaɱ sauttaraɱ citatanti pajāneyyaɱ, anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajāneyyaɱ, samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajāneyyaɱ, asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajāneyyaɱ, vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajāneyyaɱ, avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajāneyyanti. Tatra tatreva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaŋkhati " nekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussareyyaɱ, seyyathīdaɱ : ekampi jātiɱ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiɱsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saɱvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiɱ evannāmo evaŋgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiɱ. Tatrāpāsiɱ evannāmo evaŋgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno ' ti. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussareyya "nti tatra tatreva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaŋkhati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaɱ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaɱ. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā. ' Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaɱ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya " nati tatra tatreva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaŋkhati " āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya "nti tatra tatreva sakkhibhabbataɱ pāpuṇāti sati sati āyatane.Ti.

[BJT Page 488]

9. 1. 4. 5
Jhānanisasaya suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)

Paṭhamampahaɱ1 bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmi.
Dutiyampahaɱ2 bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmi.
Tatiyampahaɱ bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmi.
Catutthampahaɱ bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmi.
Ākāsānañcāyatanampahaɱ bhikkhave3 nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmi.
Viññānañcāyatanampahaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmi.
Ākiñcāyatanampahaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmi.
Nevasaññānāsaññāyatanampahaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmi.
Saññāvedayitanirodhampahaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmi.

"Paṭhamampahaɱ bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ;

Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato [page 423] anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

1. Paṭhamampāhaɱ machasaɱ 3. Jhānaɱ sī 1.
2. Dutiyampāhaɱ machasaɱ 4. Patiṭṭhāpeti syā.
5. Paṭṭhāpetvā syā.

[BJT Page 490]
Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake1 vā mattikāpuñje vā yoggaɱ karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Paṭhamampahaɱ [page 424] bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ. Idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Dutiyampahaɱ bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ;

Idha bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicārā samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaɱ karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4
So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Dutiyampahaɱ bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ. Idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Tatiyampahaɱ bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ;

Idha bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱ vedeti yantaɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaɱ karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyāācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4
So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Tatiyampahaɱ bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ. Idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Catutthampahaɱ bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ;

Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaɱgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaɱ karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaɱgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsati pārisuddhi catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4
So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Catutthampahaɱ bhikkhave jhānaɱ nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ. Idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

" Ākāsānañcāyatanampahaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ;

Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā3 nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

1. Tiṇapurisarūpake machasaɱ.
2. Padālitā machasaɱ,
3. Atthagamā sīmu.

[BJT Page 492]

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaɱ karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4
So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Ākāsānañcāyatanampahaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ. Idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Viññāṇañcāyatanampahaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ;

Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma ' anantaɱ viññāṇanti ' viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaɱ karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma ' anantaɱ viññāṇanti' viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4
So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Viññāṇañcāyatanaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ. Idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Ākiñcaññāyatanampahaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti kho panetaɱ vuttaɱ, kiñcetaɱ paṭicca vuttaɱ;

Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaɱ karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataɱ vedanāgataɱ saññāgataɱ saŋkhāragataɱ viññāṇagataɱ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpeti4
So tehi dhammehi cittaɱ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaɱ upasaɱharati. "Etaɱ santaɱ etaɱ paṇītaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti. No ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Ākiñcaññāyatanampahaɱ bhikkhave nissāya āsavānaɱ khayaɱ vadāmī" ti iti yaɱ taɱ vuttaɱ. Idametaɱ paṭicca vuttaɱ.

Iti kho bhikkhave yāvatā saññāsamāpatti tāvatā aññāpaṭivedho yāni ca kho imāni bhikkhave āyatanāni nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti ca saññāvedayitanirodho ca jhāyīhete bhikkhave bhikkhūhi samāpattikusalehi samāpattivuṭṭhānakusalehi samāpajjitvā vuṭṭhahitvā samakkhātabbānīti1 vadāmīti.

1. Sammā ajjhātabbānīti machasaɱ

[BJT Page 494]

9. 1. 4. 6
Ānanda suttaɱ
Evaɱ me sutaɱ ekaɱ: samayaɱ āyasmā ānando kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi. Āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuɱ. Āyasmā ānando etadavoca:

Acchariyaɱ āvuso, abbhutaɱ āvuso; yāvañcidaɱ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena sambādho okāsādhigamo anubuddho sattānaɱ visuddhiyā sokapariddavānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaŋgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Tadeva nāma cakkhuɱ bhavissati te rūpā tañcāyatanaɱ [page 427] no paṭisaɱvedissati. Tadeva nāma sotaɱ bhavissati, te saddā, tañcāyatanaɱ no paṭisaɱvedissati. Tadeva nāma ghānaɱ bhavissati, te gandhā. Tañcāyatanaɱ, no paṭisaɱvedissati. Sā ca nāma jivhā bhavissati, te rasā. Tañcāyatanaɱ no paṭisaɱvedissati, so ca nāma kāyo bhavissati te phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ no paṭisaɱvedissatīti.

Evaɱ vutte āyasmā udāyī āyasmantaɱ ānandaɱ etadavoca: "saññimeva nukho āvuso ānanda tadāyatanaɱ no paṭisaɱvedeti udāhu asaññī" ti? Saññīmeva kho āvuso tadāyatanaɱ no paṭisaɱvediti. No asaññīti.

Kiɱ saññī panāvuso tadāyatanaɱ no paṭisaɱvedetīti?

Idhāvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Evaɱ saññīpi kho āvuso tadāyatanaɱ no paṭisaɱvedeti.

[BJT Page 496]

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma 'anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Evaɱ saññīpi kho āvuso tadāyatanaɱ no paṭisaɱvedeti.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Evaɱ saññīpi kho āvuso tadāyatanaɱ no paṭisaɱvedetīti.

Ekamidāhaɱ āvuso, samayaɱ sākete viharāmi añjanavane migadāye. Atha kho āvuso, jaṭilagāhiyā1 bhikkhunī [page 428] yenāhaɱ tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho āvuso, jaṭilabhāgiyā bhikkhunī maɱ etadavoca: "yāyaɱ bhante ānanda samādhi nacābhinato na cāpanato na ca sasaŋkhāra niggayha vāritavate"2 vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito santusitattā no paritassati. Ayaɱ bhante ānanda samādhi kiɱphalo vutto bhagavatāti?

Evaɱ vutte ahaɱ3 āvuso jaṭilagāhiyaɱ bhikkhuniɱ etadavocaɱ: yāyaɱ bhagini samādhi na cābhinato na cāpanato, na sasaŋkhāraniggayha vāritavato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaɱ bhagini samādhi aññāphalo vutto bhagavatāti. Evaɱ saññīpi kho āvuso tadāyatanaɱ no paṭisaɱvedeti.

9. 1. 4. 7
Lokāyatika brāhmaṇa suttaɱ

(Sāvatthinidānaɱ)
Atha kho dve lokāyatikā brahmaṇā yena bhagavā tenupasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaɱ etadavocuɱ:

Pūraṇo bho gotama kassapo sabbaññū sabbadassāvī aparisesañāṇadassanaɱ4 paṭijānāti "carato ca me tiṭṭhito ca suttassa ca jāgarassa ca satataɱ samitaɱ ñāṇadassanaɱ paccupaṭṭhitanti. So evamāha: "ahaɱ anantena ñāṇena antavantaɱ5 lokaɱ jānaɱ passaɱ viharāmī" ti.

1. Jaṭilavāsakā, machasaɱ
2. Yasaŋkhāraniggayihacāritagato, machasaɱ
3. Sohaɱ, machasaɱ
4. Aparisesaɱ ñāṇadassanaɱ, machasaɱ
5. Anantaɱ machasaɱ

[BJT Page 498]

Ayampi1 [page 429] bho gotama, nigaṇṭho nātaputto 2 sabbaññū sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassanaɱ paṭijānāti 'carato ca me tiṭṭhito ca suttassa ca jāgarassa ca satataɱ samitaɱ ñāṇadassanaɱ paccupaṭṭhitanti'. So evamāha: "ahaɱ antavantena3 ñāṇena antavantaɱ lokaɱ jānaɱ passaɱ viharāmīti. Imesaɱ bho gotama, ubhinnaɱ ñāṇavādānaɱ ubhīnnaɱ aññamaññaɱ vipaccanīkavādānaɱ ko saccaɱ āha ko musāti?

Alaɱ brāhmaṇā, tiṭṭhatetaɱ "imesaɱ ubhinnaɱ ñāṇavādānaɱ ubhinnaɱ aññamaññaɱ vipaccanīkavādānaɱ ko saccaɱ āha ko musā" ? Ti. Dhammaɱ vo brāhmaṇā, desessāmi, 4 taɱ suṇātha, sādhukaɱ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evaɱ bhoti kho te brāhmaṇā bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Seyyathāpi brāhmaṇā, cattāro purisā catuddisā ṭhitā paramāya gatiyā ca javena ca samannāgatā5 paramena ca padavītihārena. Te evarūpena javena samannāgatā assu, seyyathāpi nāma brāhmaṇā, daḷhadhammo6 dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaɱ tālacchāyaɱ7 atipāteyya, evarūpena ca padavītihārena. Seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Atha puratthimāya disāya ṭhito puriso evaɱ vadeyya: "ahaɱ gamanena lokassa antaɱ pāpuṇissāmī"ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatreva8 uccārapassāvakammā aññatreva8 niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataɱ gantvā appatvāva lokassa antaɱ antarā kālaɱ [page 430] kareyya.
Atha pacchimāya disāya ṭhito puriso evaɱ vadeyya: "ahaɱ gamanena lokassa antaɱ pāpuṇissāmī"ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatreva uccārapassāvakammā aññatreva8 niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataɱ gantvā appatvāva lokassa antaɱ antarā kālaɱ kareyya.
Atha uttarāya disāya ṭhito puriso evaɱ vadeyya: "ahaɱ gamanena lokassa antaɱ pāpuṇissāmī"ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatreva uccārapassāvakammā aññatreva niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataɱ gantvā appatvāva lokassa antaɱ antarā kālaɱ kareyya.
Atha dakkhiṇāya disāya ṭhito puriso evaɱ vadeyya: "ahaɱ gamanena lokassa antaɱ pāpuṇissāmī"ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatreva uccārapassāvakammā aññatreva niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataɱ gantvā appatvāva lokassa antaɱ antarā kālaɱ kareyya.
Taɱ kissa hetu: nāhaɱ brāhmaṇā, evarūpāya sandhāvanikāya lokassa antaɱ ñāteyyaɱ daṭṭheyyaɱ patteyyanti vadāmi. Na cāhaɱ brāhmaṇā, appatvāva lokassa antaɱ dukkhassantakiriyaɱ vadāmīti.

1. Ayampi hi syā,
2. Nāṭaputto, machasaɱ
3. Anantena machasaɱ
4. Desissāmi sīmu.
5. Paramena javena ca samannāgato machasaɱ
6. Daḷhadhammā machasaɱ
7. Tālacchāti sī. Syā [PTS]
8. Aññatra machasaɱ

[BJT Page 500]

Pañcime brāhmaṇā, kāmaguṇā ariyassa vinaye lokoti vuccati, katame pañca?

Cakkhu viññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā, sota viññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā, ghāna viññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā, jivhā viññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā, kāya viññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā,
Ime kho brāhmaṇā, pañcakāmaguṇā ariyassa vinaye lokoti vuccati.

Idha bhikkhave vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

Ayaɱ vuccati brāhmaṇā, bhikkhu lokassa antaɱ āgamma lokassa ante viharati. Tamaññe evamāhaɱsu "ayampi lokapariyāpanno, anissaṭo lokamhā" ti. Ahampi brāhmaṇā, evaɱ vadāmi: "ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā" ti.

Puna ca paraɱ [page 431] brāhmaṇā, bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti, yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Idaɱ vuccati brāhmaṇā, bhāvanābalaɱ. Imāni kho bhikkhave dve balānīti.

Puna ca paraɱ brāhmaṇā, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati brāhmaṇā, bhikkhu lokassa antaɱ āgamma lokassa ante viharati, tamaññe evamāhaɱsu: "ayaɱmpi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā" ti. Ahampi brāhmaṇā evaɱ vadāmi: "ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā" ti.

Puna ca paraɱ brāhmaṇā, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma 'anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Evaɱ saññīpi kho āvuso tadāyatanaɱ no paṭisaɱvedeti.
Puna ca paraɱ brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Evaɱ saññīpi kho āvuso tadāyatanaɱ no paṭisaɱvedetīti.
Puna ca paraɱ brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati brāhmaṇā, bhikkhu lokassa antaɱ āgamma lokassa ante viharati. Tamaññe evamāhaɱsu:

[BJT Page 502]

"Ayampi lokapariyāpanto ayampi anissaṭo lokamhā" ti. Ahampi brāhmaṇā, evaɱ vadāmi: "ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā" ti.

Puna ca paraɱ brāhmaṇā, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaɱ vuccati brāhmaṇā, bhikkhu lokassa [page 432] antaɱ āgamma lokassa ante viharati. Tiṇṇo loke visattikanti.
. 1
9. 1. 4. 8
Devāsurasaŋgāma suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, devāsurasaŋgāmo samūpabbuḷho ahosi. Tasmiɱ kho pana bhikkhave, saŋgāme asurā jiniɱsu devā parājiyiɱsu. 1 Parājitā ca bhikkhave devā apayaɱsveva2 uttarena mukhā3 abhiyaɱsu4 asurā. Atha kho bhikkhave, devānaɱ etadahosi: 'abhiyanteva kho asurā yannūna mayaɱ dutiyampi asurehi5 saŋgāmeyyāmā' ti. Dutiyampi kho bhikkhave, devā asurehi saŋgāmesuɱ dutiyampi kho bhikkhave, asurāva jiniɱsu devā parājiyiɱsu1 parājitā ca bhikkhave devā bhītā apayaɱsveva uttarenamukhā abhiyaɱsu asurā:

Atha kho bhikkhave devānaɱ etadahosi: "abhiyanteva kho asurā, yannūna mayaɱ tatiyampi asurehi saŋgāmeyyāmāti". Tatiyampi kho bhikkhave, devā asurehi saŋgāmesuɱ. Tatiyampi kho bhikkhave, asurāva jiniɱsu devā parājiyiɱsu. Parājitā ca bhikkhave, devā bhītā devapuraɱ yeva pavisiɱsu.

Devapuragatānañca pana bhikkhave, devānaɱ etadahosi: "bhīruttānaɱ gatena kho dāni mahaɱ etarahi [page 433] attanā viharāma. Akaraṇīyā asurehī" ti. Asurānampi bhikkhave, etadahosi: "bhīruttānagatena kho dāni devā etarahi attanā viharanti. Akaraṇīyā ambhehī" ti.
1. Parājayiɱsu machasaɱ
2. Apayiɱsuyeva machasaɱ
3. Uttarenābhimukhā machasaɱ
4. Abhiniyiɱsu machasaɱ
5. Asure si;

[BJT Page 504]

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, devāsurasaŋgāmo samūpabbuḷho ahosi. Tasmiɱ kho pana bhikkhave, saŋgāme devā jīniɱsu. Asurā parājiyisu1 parājitā ca bhikkhave asurā apayaɱsveva dakkhiṇena mukhā, abhiyaɱsu devā. Atha kho bhikkhave, asurānaɱ etadahosi: abhiyanteva kho devā yannūna mayaɱ dutiyampi devehi saŋgāmeyyāmāti. Dutiyampi kho bhikkhave, asurā devehi saŋgāmesuɱ. Dutiyampi kho bhikkhave, devo ca jiniɱsu. Asurā parājiɱsu. Parājitā ca bhikkhave, asurā apayaɱsve va dakkhiṇena mukhā. Abhiyaɱsu devā. Atha kho bhikkhave asurānaɱ etadahosi: "abhiyanteva kho devā, yannūna mayaɱ tatiyampi devehi saŋgāmeyyāmāti. Tatiyampi kho bhikkhave, asurā devehi saŋgāmesuɱ, tatiyampi kho bhikkhave, devā va jiniɱsu asurā parājiyiɱsu. Parājitā va bhikkhave, asurā bhītā asurapuraññeva pavisiɱsu. Asurapura gatānañca pana bhikkhave, asurānaɱ etadahosi: abhīruttānagatena kho dāni mayaɱ etarahi attanā viharāma. Akaraṇīyā devehī" ti. Devānampi bhikkhave, etadahosi: "bhīruttāna gatena kho dāni asurā etarahi attanā viharanti, akaraṇīyā amhehī" ti.

Evameva kho bhikkhave, yasmiɱ samaye bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Tasmiɱ bhikkhave, samaye bhikkhussa evaɱ hoti: "bhīruttānagatena kho dānāhaɱ etarahi attanā [page 434] viharāmi, akaraṇīyo mārassā" ti.

Mārassapi bhikkhave, pāpimato evaɱ hoti: "bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati. Akaraṇīyo mayhanti".

Yasmiɱ bhikkhave samaye bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti, yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhaɱ asukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Tasmiɱ bhikkhave, samaye bhikkhussa evaɱ hoti: "bhīruttānagatena kho dānāhaɱ etarahi attanā viharāmi, akaraṇīye mārassā" ti. Mārassāpi bhikkhave, pāpimato evaɱ hoti: "bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati, akaraṇīyo mayhanti"

1. Parājayiɱsumachasaɱ

[BJT Page 506]

Yasmiɱ bhikkhave samaye bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu antamakāsi māraɱ apadaɱ vadhitvā māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato.

Yasmiɱ bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma 'anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu antamakāsi māraɱ apadaɱ vadhitvā māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato.
Puna ca paraɱ bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu antamakāsi māraɱ apadaɱ vadhitvā māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato.
Puna ca paraɱ bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu antamakāsi māraɱ apadaɱ vadhitvā māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato.

Puna ca paraɱ bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaɱ vuccati bhikkhave, bhikkhu antamakāsi māraɱ apadaɱ vadhitvā māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato, tiṇṇaɱ loke visattikanti.

9. 1. 4. 9
Āraññakanāgopama suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Yasmiɱ [page 435] bhikkhave samaye āraññakassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpi purato gantvā tiṇaggāni chindanti, tena bhikkhave, āraññako nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. Yasmiɱ bhikkhave, samaye āraññakassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi obhaggobhaggaɱ sākhābhaŋgaɱ khādanti. Tena bhikkhave, āraññako nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.
Yasmiɱ bhikkhave, samaye āraññakassa nāgassa ogāhaɱ otiṇṇassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato ganatvā soṇḍāya udakaɱ ālolenti. Tena bhikkhave, āraññako nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.

Yasmiɱ bhikkhave, samaye āraññakassa nāgassa ogāhaɱ otiṇṇassa hatthīniyo kāyaɱ upanighaɱsantiyo gacchanti, tena bhikkhave, āraññako nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.

[BJT Page 508]

Tasmiɱ bhikkhave, samaye āraññakassa nāgassa evaɱ hoti: "ahaɱ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi, hatthihi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi. Obhaggobhaggañca me sākhābhaŋgaɱ khādanti. Āvilāniceva pānīyāni pivāmi ogāhaɱ me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaɱ upanighaɱsantiyo gacchanti yannūnāhaɱ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyanti. "

So aparena samayena eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati acchinnaggāniceva tiṇāni khādati. Obhaggobhaggañcassa sākhābhaŋgaɱ [page 436] na khādanti. Anāvilāni ca pāniyāni pivati. Ogāhañcassa otiṇṇassa na hatthiniyo kāyaɱ upanighaɱsantiyo gacchanti. Tasmiɱ bhikkhave, samaye āraññakassa nāgassa evaɱ hoti:

"Ahaɱ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiɱ hatthihi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiɱ, obhaggobhaggañca me sākhābhaŋgaɱ khādiɱsu. Āvilāni ca pānīyāni āpāyiɱ, ogāhañca me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaɱ upanighaɱsantiyo agamaɱsu. Sohaɱ etarahi eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharāmi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi. Obhaggobhaggañca me sākhābhaŋgaɱ na khādanti anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhañca otiṇṇassa na hatthiniyo kāyaɱ upanighaɱsantiyo gacchanti. " So soṇḍāya sākhābhaŋgaɱ bhañjitvā sākhābhaŋgena kāyaɱ parimadditvā attamano1 kaṇḍuɱ saɱhanti. '

Evameva kho bhikkhave, yasmiɱ samaye bhikkhu ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tasmiɱ samaye bhikkhussa evaɱ hoti: ahaɱ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi, bhikkhūhī bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Yannūnāhaɱ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyanti. So vivittaɱ senāsanaɱ bhajati: araññaɱ rukkhamūlaɱ [page 437] pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.

1. Parimaditvā attamano soṇḍaɱ saɱharati machasaɱ.

[BJT Page 510]

So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaɱ parisodheti, byāpāda padosaɱ pahāya abyāpanna citto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpāda padosā cittaɱ parisodheti. Thīna middhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññi sato sampajāno, thīnamiddhā cittaɱ parisodheti, uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti, vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaŋkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.
So attamano kaṇḍuɱ saɱhanti. 1 Vitakkavicārānaɱ vūpasamā dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So attamano kaṇḍuɱ saɱhanti so attamano kaṇḍuɱ saɱhanti. Pe tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So attamano kaṇḍuɱ saɱhanti. Pecatutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So attamano kaṇḍuɱ saɱhanti.

Sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti, ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati, so attamano kaṇḍuɱ saɱhanti.
Sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkama anantaɱ viññānanti, viññānañcāyatanaɱ upasampajja viharati, so attamano kaṇḍuɱ saɱhanti. Sabbaso viññānañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati, sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati, so attamano kaṇḍuɱ saɱhanti.
Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ [page 438] samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. So attamano kaṇḍuɱ saɱhantīti

1. Soṇḍaɱ saɱharati machasaɱ kaṇḍuɱ saɱhanti syā.

9. 1. 4. 10
Tapussagahapati suttaɱ

Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā malatesu1 viharati uruvelakappaɱ nāma malatānaɱ2 nigamo. Atha kho bhagavā pubbanha samayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya uruvelakappaɱ piṇḍāya pāvisi. Uruvelakappe piṇḍāya caritvā paccābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi. 'Idheva tāva tvaɱ ānanda hohi, yāvāhaɱ mahāvanaɱ ajjhogāhāmi divāvihārāyā' ti. Evaɱ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahāvanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi.

Atha kho tapusso gahapati yenāyasmā ānando tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho tapusso gahapati āyasmantaɱ ānandaɱ etadavoca:

Mayaɱ bhante ānanda, gihī kāmabhogī kāmārāmā kāmaratā kāmasammuditā. Tesaɱ no bhante, ambhākaɱ gihīnaɱ kāmabhogīnaɱ kāmārāmānaɱ kāmaratānaɱ kāmasammuditānaɱ papāto viya bāyati yadidaɱ nekkhammaɱ. Sutaɱ metaɱ bhante, imasmiɱ dhammavinaye daharānaɱ daharānaɱ bhikkhūnaɱ nekkhamme cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Etaɱ santanti passataɱ, nayidaɱ bhante imasmiɱ dhammavinaye bhikkhūnaɱ bahunā janena visabhāgo yadadiɱ nekkhammanti.

Atthi [page 439] kho etaɱ gahapati, kathāpābhataɱ bhagavantaɱ dassanāya, āyāma gahapati, yena bhagavā tenupasaɱkamissāma, upasaŋkamitvā bhagavato etamatthaɱ ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissatī tathā naɱ dhāressāmāti, evaɱ bhanteti kho tapusso gahapati āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ānando tapussena gahapatinā saddhiɱ yena bhagavā tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca:

1. Mallosu machasaɱ, mallakesu syā.
2. Malalānaɱ machasaɱ, mallakānaɱ syā.

[BJT Page 514]

Ayaɱ bhante tapusso gahapati evamāha: mayaɱ bhante ānanda gihī kāmabhogī kāmārāmā kāmāratā kāmasammuditā. Tesaɱ no bhante, ambhākaɱ gihīnaɱ kāmabhogīnaɱ kāmārāmānaɱ kāmaratānaɱ kāmasammuditānaɱ papāto viya khāyati yadidaɱ nekkhammaɱ. Sutaɱ metaɱ bhante, imasmiɱ dhammavinaye daharānaɱ daharānaɱ bhikkhūnaɱ nekkhamme cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaɱ santanti passataɱ1 tayidaɱ bhante, imasmiɱ dhammavinaye bhikkhūnaɱ bahunā janena visabhāgo yadidaɱ nekkhammanti.

Evametaɱ ānanda, evametaɱ ānanda, mayhampi kho ānanda, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: 'sādhu nekkhammaɱ, sādhu paviveko'ti. Tassa mayhaɱ ānanda nekkhamme cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati, etaɱ santanti passato. Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: ko nukho hetu, ko paccayo yena me nekkhamme cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati, etaɱ santanti passato. Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: kāmesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, nekkhamme ānisaɱso anadhigato, so ca me anāsevito. [page 440] tasmā nekkhamme cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaɱ santanti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaɱ kāmesu ādīnavaɱ disvā taɱ bahulīkareyyaɱ, nekkhamme ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseveyyaɱ, ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ me nekkhamme cittaɱ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaɱ santanti passato.

So kho ahaɱ ānanda, aparena samayena kāmesu ādīnavaɱ disvā taɱ bahulamakāsiɱ, nekkhamme ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseviɱ, tassa mayhaɱ ānanda, nekkhamme cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati, 'etaɱ santanti' passato.

So kho ahaɱ ānanda, aparena samayena vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaɱ ānanda, iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññā manasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa me kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa me hoti ābādho.

1. Passato sīmu, machasaɱ

[BJT Page 516]

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: "yannūnāhaɱ vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyyanti" tassa mayhaɱ ānanda, avitakke cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccatī "etaɱ santanti" passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: "ko nu kho hetu, ko paccayo yena me avitakke cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati "etaɱ santanti" passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: "vitakkesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, avitakke ānisaɱso anadhigato, so ca [page 441] me anāsevito. Tasmā me avitakke cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati. "Etaɱ santanti" passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: "sace kho ahaɱ vitakkesu ādīnavaɱ disvā taɱ bahulīkareyyaɱ avitakke ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseveyyaɱ, ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ me avitakke cittaɱ pakkhandeyya, pasīdeyya, santiṭṭheyya, vimucceyya 'etaɱ santanti' passato.

So kho ahaɱ ānanda, aparena samayena vitakkesu ādīnavaɱ disvā taɱ bahulamakāsiɱ. Avitakke ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseviɱ. Tassa mayhaɱ ānanda, avitakke cittaɱ pakkhandati, pasīdati, santiṭṭhati, vimuccati 'etaɱ santanti' passato.

2. So kho ahaɱ ānanda, aparena samayena vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi, tassa mayhaɱ ānanda, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācarantī, svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: "yannūnāhaɱ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaɱ sato ca sampajāno, sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvedeyyaɱ. Yantaɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī 'ti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyyanti. Tassa mayhaɱ ānanda, nippītike cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati "etaɱ santanti" passato. Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi, "ko nu kho hetu ko paccayo, yena me nippītike cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, [page 442] na vimuccati "etaɱ santanti" passato.

[BJT Page 518]

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: pītiyā kho me ādīnavo adiṭṭho, yo ca me abahulīkato. Nippītike ānisaɱso anadhigato so ca me anāsevito. Tasmā me nippītike cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati "etaɱ santi" nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda etadahosi: "sace kho ahaɱ pītiyā ādīnavaɱ disvā taɱ bahulīkareyyaɱ, nippītike ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseveyyaɱ ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati, yaɱ me nippītike cittaɱ pakkhandeyya pasīdeyya, santiṭṭheyya vimucceyya "etaɱ santanti" passato.

So kho ahaɱ ānanda, aparena samayena pītiyā ādīnavaɱ disvā taɱ bahulamakāsiɱ. Nippītike ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseviɱ, tassa mayhaɱ ānanda, nippītike cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaɱ santanti passato.

3. So kho ahaɱ ānanda, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedemi, yanataɱ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī 'ti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaɱ ānanda, iminā vihārena viharato pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'yannūnāhaɱ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyyanti. Tassa mayhaɱ ānanda, adukkhamasukhe cittaɱ na pakkhandati. Nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo yena me adukkhamasukhe cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati' 'etaɱ santa' nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'upekkhāsukhe kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato. Adukkhamasukhe ca ānisaɱso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me adukkhamasukhe cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati "etaɱ santa" nti passato.

[BJT Page 520]

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaɱ upekkhāsukhe ādīnavaɱ disvā taɱ [page 443] bahulīkareyyaɱ, adukkhamasukhe ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseveyyaɱ, ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati, yaɱ me adukkhamasukhe cittaɱ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya 'etaɱ santanti' passato.

So kho ahaɱ ānanda, aparena samayena upekkhāsukhe ādīnavaɱ disvā taɱ bahulamakāsiɱ, adukkhamasukhe ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseviɱ, tassa mayhaɱ ānanda adukkhamasukhe cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

4. So kho ahaɱ ānanda aparena samayena sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaɱ ānanda iminā vihārena viharato upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda sukhino dukkhaɱ upapajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa me upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'yannūnāhaɱ sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti, ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja vihareyya'nti, tassa mayhaɱ ānanda. Ākāsānañcāyatane cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo yena me ākāsānañcāyatane cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'rūpesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato. Ākāsānañcāyatane ānisaɱso anadhigato. So ca me anāsevito. Tasmā me ākāsānañcāyatane cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaɱ santa'nti [page 444] passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaɱ rūpesu ādīnavaɱ disvā taɱ bahulīkareyyaɱ, ākāsānañcāyatane ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseveyyaɱ, ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ me ākāsānañcāyatane cittaɱ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya 'etaɱ santa'nti passato.

[BJT Page 522]

So kho ānanda, aparena samayena rūpesu ādīnavaɱ disvā taɱ bahulamakāsiɱ, ākāsānañcāyatane ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseviɱ, tassa mayhaɱ ānanda, ākāsānañcāyatane cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

So kho ānanda, sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti, ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaɱ ānanda, iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaɱ uppajjeyya, yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: yannūnāhaɱ sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja vihareyyanti. ' Tassa mayhaɱ ānanda viññāṇañcāyatane cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaɱ santanti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me viññāṇañcāyatane cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: ākāsānañcāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato. Viññāṇañcāyatane ca ānisaɱso anadhigato. So ca me anāsevito. Tasmā me viññāṇañcāyatane cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati' 'etaɱ santa'nti passato.

Sace kho ahaɱ ākāsānañcāyatane ādīnavaɱ disvā taɱ bahulīkareyyaɱ, [page 445] viññāṇañcāyatane ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseveyyaɱ, ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ me viññāṇañcāyatane cittaɱ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya 'etaɱ santa'nti passato.

So kho ahaɱ ānanda, aparena samayena ākāsānañcāyatane ādīnavaɱ disvā taɱ bahulamakāsiɱ, viññāṇañcāyatane ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseviɱ. Tassa mayhaɱ ānanda, viññāṇañcāyatane cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

[BJT Page 524]

6. So kho ahaɱ ānanda, sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaɱ ānanda, iminā vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaɱ ānanda etadahosi: 'yannūnāhaɱ sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja vihareyya'nti. Tassa mayhaɱ ānanda, ākiñcaññāyatane cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me ākiñcaññāyatane cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato. Tassa mayhaɱ ānanda etadahosi: "viññāṇañcāyatane ca ānisaɱso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me ākiñcaññāyatane cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda etadahosi: 'sace kho ahaɱ viññāṇañcāyatane ādīnavaɱ disvā taɱ bahulīkareyyaɱ, ākiñcaññāyatane ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseveyyaɱ, ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ me ākiñcaññāyatane [page 446] cittaɱ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya "etaɱ santa" nti passato.

So kho ahaɱ ānanda, aparena samayena viññāṇañcāyatane ādīnavaɱ disvā taɱ bahulamakāsiɱ ākiñcaññāyatane ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseviɱ, tassa mayhaɱ ānanda ākiñcaññāyatane cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

7. So kho ahaɱ ānanda sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaɱ ānanda, iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.
[BJT Page 526]

Seyyathāpi ānanda sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa me viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.
Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'yannūnāhaɱ sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja vihareyya'nti. Tassa mayhaɱ ānanda, nevasaññānāsaññāyatane cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati, 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'ko nukho hetu, ko paccayo, yena me nevasaññānāsaññāyatane cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: ākiñcaññāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, nevasaññānāsaññāyatane ānisaɱso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me nevasaññānāsaññāyatane cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaɱ ākiñcaññāyatane ādīnavaɱ disvā taɱ bahulīkareyyaɱ, nevasaññānāsaññāyatane ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseveyyaɱ, ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ me nevasaññānāsaññāyatane cittaɱ pakkhandeyya, pasīdeyya, santiṭṭheyya, vimucceyya, 'etaɱ santa'nti passato.

So [page 447] kho āhaɱ ānanda, aparena samayena ākiñcaññāyatane ādīnavaɱ disvā taɱ bahulamakāsiɱ. Nevasaññānāsaññāyatane ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseviɱ, tassa mayhaɱ ānanda nevasaññānāsaññāyatane cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.
[BJT Page 528]

8. So kho ahaɱ ānanda, sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharāmi, tassa mayhaɱ ānanda, iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatana sahagatā saññāmanasikārā samudācaranti' svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaɱ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'yannūnāhaɱ nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññā vedayitanirodhaɱ upasampajja vihareyyanti' tassa mayhaɱ ānanda, saññāvedayitanirodhe cittaɱ na pakkhandati, nappasīdati na santiṭṭhati, na vimuccati, 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'ko nukho hetu, ko paccayo, yena me saññāvedayitanirodhe cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'nevasaññānāsaññāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato saññāvedayitanirodhe ānisaɱso anadhigato. So ca me anāsevito. Tasmā me saññāvedayitanirodhe cittaɱ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaɱ santi' nti passato.

Tassa mayhaɱ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaɱ nevasaññānāsaññāyatane ādīnavaɱ disvā taɱ bahulīkareyyaɱ saññāvedayitanirodhe ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseveyyaɱ ṭhānaɱ kho panetaɱ vijjati yaɱ me saññāvedayitanirodhe cittaɱ pakkhandeyyaɱ, pasīdeyya, santiṭṭheyya, vimucceyya 'etaɱ santa'nti passato.

So kho ahaɱ ānanda, aparena samayena nevasaññānāsaññāyatane ādīnavaɱ disvā taɱ bahulamakāsiɱ, [page 448] saññāvedayitanirodhe ānisaɱsaɱ adhigamma tamāseviɱ. Tassa mayhaɱ ānanda, saññāvedayitanirodhe cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaɱ santa'nti passato.

[BJT Page 530]

9. So kho ahaɱ ānanda sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharāmi, paññāya ca me disvā āsavā parikkhayaɱ agamaɱsu.

Yāvakīvañcāhaɱ ānanda imā nava anupubbavihārasamāpattiyo na evaɱ anulomapaṭilomaɱ samāpajjimpi, vuṭṭhahimpi neva tāvāhaɱ ānanda sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddhoti paccaññāsiɱ.

Yato ca kho ahaɱ ānanda, imā nava anupubbavihārasamāpattiyo evaɱ anulomapaṭilomaɱ samāpajjimpi vuṭṭhahimpi, athāhaɱ ānanda, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddhoti paccaññāsiɱ. Ñāṇañca pana me dassanaɱ udapādi, akuppā me cetovimutti. Ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.

Mahāvaggo catuttho.

Tassuddānaɱ:

Dve vihārā ca nibbānaɱ gāvijhānena pañcamaɱ,
Ānando brāhmaṇo devo nāgena tapussena cāti.

[BJT Page 532]

5. Sāmaññavaggo
9. 1. 5. 1
Sambādha suttaɱ

Evaɱ [page 449] me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ āyasmā ānando kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā udāyī yenāyasmā ānando tenupasaŋkami. Upasaŋkamitvā āyasmatā ānandena saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā udāyī āyasmantaɱ ānandaɱ etadavoca: vuttamidaɱ āvuso, pañcālacaṇḍena devaputtena:

1. "Sambādhe vata1 okāsaɱ avindi2 bhuri medhaso
Yo jhānamabudhā3. Buddho patilīnanisabho munī" ti.

Katamo nu kho āvuso sambādho katamo sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatāti:
Pañcime āvuso kāmaguṇā sambādho vutto bhagavatā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Ime kho āvuso pañcakāmaguṇā sambādho vutto bhagavatā.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā. Pariyāyena tattha'patthi sambādho, kiñca tattha sambādho:1 yadeva [page 450] tattha vitakkavicārā aniruddhā honti ayamettha sambādho.
1. Sambādhegataɱ machasaɱ
2. Avidavā machasaɱ
3. Jhānamabujjhi machasaɱ

[BJT Page 534]

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tattha patthi sambādho. Kiñca tattha sambādho: yadeva tattha: pīti aniruddhā hoti, ayamettha sambādho.

Puna ca paraɱ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambodhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tattha'patthi sambādho, kiñca tattha sambādho: yadeva tattha upekkhāsukhaɱ1 aniruddhaɱ hoti, ayamettha sambādho.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā. Tattha'patthi sambādho. Kiñca tattha sambādho yadeva tattha rūpasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha'patthi sambādho. Kiñca: tattha sambādho yadeva tattha ākāsānañcāyatanasaññā aniruddhā hoti. Ayamettha sambādho.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ [page 451] upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambodhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha'patthi sambādho. Kiñca tattha sambādho yadeva tattha viññāṇañcāyatanasaññā aniruddhā hoti. Ayamettha sambādho.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha'patthi sambādho. Kiñca tattha sambādho: yadeva tattha ākiñcaññāyatanasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho.

1. Upekhāsukhaɱ sīmu.

[BJT Page 536]

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha patthi sambādho. Kiñca tattha sambādho: yadeva tattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 2
Kāyasakkhi suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Kāyasakkhi kāyasakkhī" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatāti.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā1. Viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ [page 452] āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatā pi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā1 viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena.

1. Phusitvā machasaɱ, syā.

[BJT Page 538]

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamma paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 3
Paññāvimutta suttaɱ
(Kosambīnidāna)

"Paññāvimutto paññāvimutto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso, paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

[BJT Page 540]

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ [page 453] āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 4
Ubhatobhāgavimutta suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Ubhatobhāgavimutto ubhatobhāgavimutto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā āvikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso, ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatā pi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

[BJT Page 542]

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 5
Sandiṭṭhikadhamma suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 6
Sandiṭṭhikanibbāna suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ sandiṭṭhikaɱ nibbāna" nti. Āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi pi kho āvuso sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaɱ nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā nippariyāyenāti.

[BJT Page 544]

9. 1. 5. 7
Nibbāna suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

" Nibbānaɱ [page 454] nibbāna" nti. Āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso nibbāna' vuttaɱ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 8
Parinibbāna suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

" Parinibbānaɱ parinibbāna" nti. Āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso parinibbānaɱ nti vuttaɱ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso, parinibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatā pi kho āvuso parinibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 9
Tadaŋganibbāna suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

" Tadaŋganibbānaɱ tadaŋganibbāna" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naɱ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaɱ tathā tathā naɱ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naɱ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaŋganibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā nippariyāyenāti.
9. 1. 5. 10
Diṭṭhadhammanibbāna suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Diṭṭhadhammanibbānaɱ diṭṭhadhammanibbāna" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaɱ vuttaɱ bhagavatāti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso, diṭṭhadhammanibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Paññāyacaparaɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,
Raɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatā pi kho āvuso diṭṭhadhamma nibbānaɱ vuttaɱ bhagavatā nippariyāyenāti.
Sāmaññavaggo pañcamo.

Tassuddānaɱ:
Sambādho kāyasakkhi paññā1
Ubhato2 sandiṭṭhikā duve
Nibbānaɱ parinibbānaɱ
Tadaŋga diṭṭhadhammikena cāti.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

Pañcālavaggo sīmu.
1. Pañcālokāyasakkhī [page 455] ca sīmu
2. Ubho sīmu.

[BJT Page 546]

Dutiyo paṇṇāsako
1. Khemavaggo
9. 2. 1. 1
Khema suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Khemaɱ khema" nti. Āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso khemaɱ vuttaɱ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso khemaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatā pi kho āvuso khemaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, khemaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatā pi kho āvuso khemaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.
Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ettāvatāpi kho āvuso khemaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso khemaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemaɱ vuttaɱ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 12
Khemappatta suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Khemappatto khemappatto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatāti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ettāvatāpi kho āvuso khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaɱ vuttaɱ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 3
Amata suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Amataɱ amata" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso amataɱ vuttaɱ bhagavatāti.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, amataɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.
Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ettāvatāpi kho āvuso amataɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso amataɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataɱ vuttaɱ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 4
Amatappatta suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Amatappatto amatappatto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso amatappatto vutto bhagavatāti.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti . Ettāvatāpi kho āvuso, amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

[BJT Page 548]

9. 2. 1. 5
Abhaya suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Abhayaɱ abhaya" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso abhayaɱ vuttaɱ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, abhayaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ettāvatāpi kho āvuso abhayaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso abhayaɱ vuttaɱ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaɱ vuttaɱ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 6
Abhayappatta suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Abhayappatto abhayappatto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatāti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 7
Passaddhi suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

"Passaddhi passaddhī" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatāti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaɱvedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taɱ tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekkhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā
Pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 8
Anupubbapassaddhi [page 456] suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)

'Anupubbapassaddhi anupubbapassaddhī' ti āvuso vuccati pe

9. 2. 1. 9
Nirodha suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)
'Nirodho nirodho'ti āvuso vuccati pe

9. 2. 1. 10
Anupubba nirodha suttaɱ
(Kosambīnidānaɱ)
Anupubbanirodho anupubbanirodhoti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso anupubbanirodho vutto bhagavatāti.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi pe

[BJT Page 550]

9. 2. 1. 11
Arahattā bhabbābhabbadhamma suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Nava bhikkhave dhamme appahāya abhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ. Katame nama:

Rāgaɱ, dosaɱ, mohaɱ, kodhaɱ, upanāhaɱ, makkhaɱ, palāsaɱ, issaɱ, macchariyaɱ. Ime kho bhikkhave nava dhamme appahāya abhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ.

Nava bhikkhave dhamme pahāya bhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ. Katame nava:

Rāgaɱ, dosaɱ, mohaɱ, kodhaɱ, upanāhaɱ, makkhaɱ, palāsaɱ, issaɱ macchariyaɱ. Ime kho bhikkhave nava dhamme pahāya bhabbo arahattaɱ sacchikātunti.

Khemavaggo paṭhamo.

Tassuddānaɱ:

Khemā dve amatā dve ca dve bhayā passaddhiyā duve,
Nirodho anupubbo ceva bhabbābhabbenekādasāti.
Khemo [page 457] ca amataɱ ceva abhayaɱ passaddhiyena ca nirodho anupubbo ceva dhammaɱ pahāya bhabbena cāti sīmu.

1. Chaṭṭhe sīmu.

[BJT Page 552]

2. Satipaṭṭhānavaggo

9. 2. 2. 1

Sikkhādubbalya satipaṭṭhāna suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Pañcimāni bhikkhave sikkhādubbalyāni. Katamāni pañca: pāṇātipāto, adinnādānaɱ, kāmesu micchācāro, musāvādo, surāmerayamajjapamādaṭṭhānaɱ. Imāni kho bhikkhave pañca sikkhā dubbalyāni. Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ sikkhādubbalyānaɱ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ. Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ sikkhādubbalyānaɱ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.
9. 2. 2. 2
Nīvaraṇa satipaṭṭhāna suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Pañcimāni bhikkhave nīvaraṇāni. Katamāni pañca:
Kāmacchandanīvaraṇaɱ, vyāpādanīvaraṇaɱ, thīnamiddhanīvaraṇaɱ, [page 458] uddhaccakukkuccanīvaraṇaɱ, vicikicchānīvaraṇaɱ. Imāni kho bhikkhave pañca nīvaraṇāni.
Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ nīvaraṇānaɱ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro:
Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ. Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ nīvaraṇānaɱ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.
9. 2. 2. 3
Kāmaguṇa satipaṭṭhāna suttaɱ
(Sāvatthinidānaɱ)

Pañcime bhikkhave kāmaguṇā. Katame pañca:

Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūsaɱhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā p