Aŋguttara Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Aŋguttara Nikāya
Pañcaka Nipāta
8. Yodhājīva Vagga

Sutta 76

Dutiya Yodhājīvūpama Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[93]

[1][pts][than] Sāvatthi nidānaɱ:|| ||

Pañc'ime bhikkhave yodhājīvā santo saŋvijj'amānā lokasmiɱ.|| ||

Katame pañca?|| ||

2. Idha, bhikkhave, ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā [94] dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saɱŋgāmaɱ otarati.|| ||

So tasmiɱ saɱgāme ussahati,||
vāyamati.|| ||

Tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare hananti,||
pariyāpādenti.|| ||

Eva-rūpo pi bhikkhave idh'ekacco yodhājīvo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave paṭhamo yodhājīvo santo saŋvijjamāno lokasmiɱ.|| ||

3. Puna ca paraɱ bhikkhave idh'ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitavā viyūḷhaɱ saŋgāmaɱ otarati.|| ||

So tasmiɱ saŋgāme ussahati,||
vāyamati.|| ||

Tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti.|| ||

Tam enaɱ apanenti.|| ||

Apanetvā ñātakānaɱ nenti.|| ||

So ñātakehi nīyamāno appatvā'va ñātake antarā magge kālaɱ karoti.|| ||

Eva-rūpo pi bhikkhave idh'ekacco yodhājīvo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave dutiyo yodhājīvo santo saŋvijjamāno lokasmiɱ.|| ||

4. Puna ca paraɱ bhikkhave idh'ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saŋgāmaɱ otarati.|| ||

So tasmiɱ saŋgāme ussahati,||
vāyamati.|| ||

Tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti.|| ||

Tam enaɱ apanenti.|| ||

Apanetvā ñātakānaɱ nenti.|| ||

Tam enaɱ ñātakā upaṭṭhahanti,||
paricaranti.|| ||

So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno tenevābādhena kālaɱ karoti.|| ||

Eva-rūpo pi bhikkhave idh'ekacco yodhājīvo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave tatiyo yodhājīvo santo saŋvijjamāno lokasmiɱ.|| ||

5. Puna ca paraɱ bhikkhave idh'ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saŋgāmaɱ otarati.|| ||

So tasmiɱ saŋgāme ussahati,||
vāyamati.|| ||

Tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti.|| ||

Tam enaɱ apanenti.|| ||

Apanetvā ñātakānaɱ nenti.|| ||

Tam enaɱ ñātakā upaṭṭhahanti,||
paricaranti.|| ||

So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā.|| ||

Eva-rūpo pi bhikkhave idh'ekacco yodhājīvo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave catuttho yodhājīvo santo saŋvijjamāno lokasmiɱ.|| ||

6. Puna ca paraɱ bhikkhave idh'ekacco yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saŋgāmaɱ otarati.|| ||

So taɱ saŋgāmaɱ abhivijinitvā vijita-[95] saŋgāmo tam eva saŋgāmasīsaɱ ajjhāvasati.|| ||

Eva-rūpo pi bhikkhave idh'ekacco yodhājīvo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave pañcamo yodhājīvo santo saŋvijjamāno lokasmiɱ.|| ||

Ime kho bhikkhave pañca yodhājīvo santo saŋvijj'amānā lokasmiɱ.|| ||

 

§

 

7. Evam eva kho bhikkhave pañc'ime yodhājīvūpamā puggalā santo saŋvijj'amānā bhikkhusu.|| ||

Katame pañca?|| ||

8. Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati.|| ||

So pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati arakkhiten'eva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi.|| ||

So tattha pasasti mātu-gāmaɱ dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā.|| ||

Tassa taɱ mātu-gāmaɱ disvā dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā rāgo cittaɱ anuddhaɱseti.|| ||

So rāgānuddhaɱsena cittena sikkhaɱ apacca-k-khāya dubbalyaɱ anāvī-katvā methunaɱ dhammaɱ patisevati.|| ||

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saŋgāmaɱ otarati,||
so tasmiɱ saŋgāme ussahati vāyamati,||
tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare hananti pariyāpādenti.|| ||

Tath'ūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.|| ||

Eva-rūpo bhikkhave idh'ekacco puggalo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saŋvijjamāno bhikkhūsu.|| ||

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati.|| ||

So pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati arakkhiten'eva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi.|| ||

So tattha passati mātu-gāmaɱ dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā.|| ||

Tassa taɱ mātu-gāmaɱ disvā dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā rāgo cittaɱ anuddhaɱseti.|| ||

So rāgānuddhaɱsena cittena pariḍayhat'eva kāyena pariḍayhati cetasā.|| ||

Tassa evaɱ hoti: yan nūnāhaɱ ārāmaɱ [96] gantvā bhikkhunaɱ āroceyyaɱ:|| ||

"Rāgāpariyuṭṭhito'mhi āvuso rāgapareto.|| ||

Na Sakkomi Brahma-cariyaɱ santānetuɱ.|| ||

Sikkhādubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāyāvattissāmi" ti.|| ||

So ārāmaɱ gacchanto appatvā'va ārāmaɱ antarāmagge sikkhā-dubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāyāvattati.|| ||

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saŋgāmaɱ otarati,||
so tasmiɱ saŋgāme ussahati vāyamati,||
tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti,||
tam enaɱ apanenti,||
apanetvā ñātakānaɱ nenti.|| ||

So ñatakehi nīyamāno appatvā'va ñātake antarāmagge kālaɱ karoti,||
tath'ūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.|| ||

Eva-rūpo pi bhikkhave idh'ekacco puggalo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saŋvijjamāno bhikkhūsu.|| ||

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati.|| ||

So pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati arakkhiten'eva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi.|| ||

So tattha passati mātu-gāmaɱ dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā.|| ||

Tassa taɱ mātu-gāmaɱ disvā dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā rāgo cittaɱ anuddhaɱseti.|| ||

So rāgānuddhaɱsena cittena pariŋayhat'eva kāyena pariŋayhati cetasā.|| ||

Tassa evaɱ hoti: yan nūnāhaɱ ārāmaɱ gantvā bhikkhunaɱ āroceyyaɱ:|| ||

"Rāgāpariyuṭṭhito'mhi āvuso rāgapareto.|| ||

Na Sakkomi Brahma-cariyaɱ santānetuɱ.|| ||

Sikkhādubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāyāvattissāmī" ti.|| ||

So ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ āroceti:|| ||

"Rāgāpariyuṭṭhito'mhi āvuso rāgapareto.|| ||

Na Sakkomi Brahma-cariyaɱ santānetuɱ.|| ||

Sikkhādubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāyāvattissāmī" ti.|| ||

Tam enaɱ sabrahma-cārī ovadanti anusāsanti: [97]|| ||

"Appassādā āvuso kāmā vuttā Bhagavatā, bahu-dukkhā, bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhīyyo.|| ||

Aṭṭhikaŋ-khalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Maɱsapesūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Tiṇukkūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aŋgārakāsūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Supinakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Yācitakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādinavo ettha bhiyyo.|| ||

Rukkha-phalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Asisūnūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Satti-sūlūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Abhiramatu āyasmā Brahma-cariyaɱ.|| ||

Mā āyasmā sikkhā-dubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāyāvattī" ti.|| ||

So sabrahma-cārīhi evaɱ ovadiyamāno evaɱ anusāsiyamāno evam āha:|| ||

"Kiñ cā pi āvuso appassādā kāmā vuttā Bhagavatā, bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo',||
atha kho nevāhaɱ Sakkomi Brahma-cariyaɱ santānetuɱ,||
sikkhā-dubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāyāvattissāmī" ti.|| ||

So sikkhā-dubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hināyāvattati.|| ||

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saŋgāmaɱ otarati,||
so tasmiɱ saŋgāme ussahati vāyamati,||
tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti,||
tam enaɱ apanenti, [98] apanetvā ñātakānaɱ nenti,||
tam enaɱ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti.|| ||

So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno ten'eva ābādhena kālaɱ karoti,||
tath'ūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.|| ||

Eva-rūpo pi bhikkhave idh'ekacco puggalo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saŋvijjamāno bhikkhūsu.|| ||

11. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati.|| ||

So pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati arakkhiten'eva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaɱvutehi indriyehi.|| ||

So tattha passati mātu-gāmaɱ dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā tassa taɱ mātu-gāmaɱ disvā dunnivatthaɱ vā duppārutaɱ vā rāgo cittaɱ anuddhaɱseti.|| ||

So rāgānuddhaɱsena cittena pariḍayhat'eva kāyena,||
pariḍayhati cetasā.|| ||

Tassa evaɱ hoti:|| ||

Yan nūnāhaɱ ārāmaɱ gantvā āroceyyaɱ:|| ||

"Rāgāpariyuṭṭhito'mhi āvuso rāgapareto,||
na Sakkomi Brahma-cariyaɱ santānetuɱ.|| ||

Sikkhādubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hināyāvattissāmī" ti.|| ||

So ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ āroceti:|| ||

"Rāgāpariyuṭṭhito'mhi āvuso rāgapareto,||
na Sakkomi Brahma-cariyaɱ santānetuɱ.|| ||

Sikkhādubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāyāvattissāmī" ti.|| ||

Tam enaɱ sabrahma-cārī ovadanti anusāsanti:|| ||

"Appassādā āvuso kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṭṭhikaŋ-khalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Maɱsapesūpamākāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Tiṇukkūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aŋgārakāsūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahupāyāsā ādinavo ettha hiyyo.|| ||

Maɱsapesupamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Supinakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Yācitakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Rukkha-phalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Asisūnūpamā [99] kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Satti-sūlūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Abhiramatu āyasmā brahama-cariyaɱ.|| ||

Mā āyasmā sikkhā-dubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāyāvattī" ti.|| ||

So sabrahma-cārīhi evaɱ ovadiyamāno||
evaɱ anusāsiyamāno||
evam āha:||
|| ||

'Ussahissāmi āvuso,||
vāyamissāmi āvuso,||
abhiramissāmi avuso.|| ||

Na dān'āhaɱ āvuso sikkhā-dubbalyaɱ āvīkatvā sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāyāvattissāmī" ti.|| ||

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saŋgāmaɱ otarati,||
so tasmiɱ saŋgāme ussahati,||
vāyamati,||
tam enaɱ ussahantaɱ vāyamantaɱ pare upalikkhanti,||
tam enaɱ apanenti,||
apanetvā ñātakānaɱ nenti,||
tam enaɱ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti.|| ||

So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhati tamhā ābādhā,||
tath'ūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.|| ||

Eva-rūpo pi bhikkhave idh'ekacco puggalo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saŋvijjamāno bhikkhūsu.|| ||

12. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ vā nigamaɱ vā upanissāya viharati.|| ||

So pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya tam eva gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya pavisati rakkhitena kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saɱvutehi indriyehi.|| ||

So cakkhunā rūpaɱ disvā||
na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhi-karaṇam enaɱ cakkhu'ndriyaɱ asaɱvutaɱ vivarantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati cakkhu'ndriyaɱ,||
cakkhu'ndriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā||
na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhi-karaṇam enaɱ sot'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati sot'indriyaɱ,||
sot'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā,||
na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī||
yatvādhi-karaṇam enaɱ ghāṇ'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati ghāṇ'indriyaɱ,||
ghāṇ'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaɱ sāyitvā,||
na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī||
yatvādhi-karaṇam enaɱ jiv'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati jiv'indriyaɱ,||
jiv'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

[100] Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā,||
na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī||
yatvādhi-karaṇam enaɱ kāy'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati kāy'indriyaɱ,||
kāy'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī||
yatvādhi-karaṇam enaɱ man'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati||
rakkhati man'indriyaɱ||
man'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

So pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto vivittaɱ sen'āsanaɱ bhajati,||
araññaɱ rukkha-mūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giri-guhaɱ susānaɱ vana-patthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.|| ||

So araññagato vā rukkha-mūla-gato vā||
suññ-ā-gāra-gato vā nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.|| ||

So abhijjhaɱ loke pahāya||
so ime pañcā nīvaraṇe pahāya||
cetaso upakkilese paññāya dubbagīkaraṇe||
vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
savitakkaɱ||
savicāraɱ||
vivekajaɱ pīītisukhaɱ||
paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā||
ajjhattaɱ sampasādanaɱ||
cetaso ekodibhāvaɱ||
avitakkaɱ||
avicāraɱ||
samādhijaɱ pītisukhaɱ||
dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Pītiyā ca virāgā||
upekhako ca vihāsiɱ||
sato ca sampajāno,||
sukhañ ca kāyena paṭisaɱvedesiɱ,||
yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti||
'upekhako satimā sukha-vihārī' ti||
tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubb'eva somanassa-domanassānaɱ attha¼gamā||
adukkhaɱ||
asukhaɱ||
upekhā sati-pārisuddhiɱ||
catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigat'upakkilese mudu-bhute kammaniye ṭhite āneñja-p-patto āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Idaɱ dukkha-samudayan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Idaɱ dukkha-nirodhan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavā ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.

Ayaɱ āsava-samudayo ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.

Ayaɱ āsava-nirodho ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.

Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Khīṇā jāti||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ||
kataµ karaṇīyaµ||
nāparaɱ itthattāyā ti pajānāti.|| ||

Seyyathā pi so bhikkhave yodhājīvo asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā viyūḷhaɱ saŋgāmaɱ otarati,||
so taɱ saŋgāmaɱ abhivijinitvā vijita-saŋgāmo tam eva saŋgāmasīsaɱ ajjhāvasati,||
tath'ūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ puggalaɱ vadāmi.|| ||

Eva-rūpo pi bhikkhave idh'ekacco puggalo hoti.|| ||

Ayaɱ bhikkhave pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saŋvijjamāno bhikkhūsu.|| ||

Ime kho bhikkhave pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saŋvijj'amānā bhikkhūsū ti.|| ||


Contact:
E-mail
Copyright Statement