Aŋguttara Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Aŋguttara Nikāya
X. Dasaka-Nipāta
XXI: Kara-Ja-Kāya-Vagga

Sutta 209

Adhamma-Cariyā Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[301]

[1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Ko nu kho bho Gotama hetu,||
ko paccayo,||
yena-m-idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjantī" ti?|| ||

"Adhamma-cariyā||
visama-cariyā hetu||
kho brāhmaṇa evam idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjantī" ti.|| ||

"Ko pana bho Gotama hetu,||
ko paccayo,||
yena-m-idh'ekacce sattā kāyassa [302] bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantī" ti?|| ||

"Dhamma-cariyā||
sama-cariyā hetu||
kho brāhmaṇa evam idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantī" ti.|| ||

"Na kho ahaɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājānāmi.|| ||

Sādhu me bhavaɱ Gotamo tathā dhammaɱ desetu,||
yathā'haɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājāneyyan" ti.|| ||

"Tena hi brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaɱ mana-sikarohi bhāsissāmī" ti.|| ||

"Evaɱ bho" ti kho so brāhmaṇo Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

2. "Tividhā kho brāhmaṇa, kāyena adhamma-cariyā visama-cariyā hoti.|| ||

Catubbidhā vācāya adhamma-cariyā visama-cariyā hoti.|| ||

Tividhā manasā adhamma-cariyā visama-cariyā hoti.|| ||

 

§

 

Kathañ ca brāhmaṇa, tividhā kāyena adhamma-cariyā visama-cariyā hoti?|| ||

Idha, bhikkhave, ekacco pāṇāti-pātī hoti||
luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayā-panno sabba-pāṇabhūtesu.|| ||

Idha pana bhikkhave ekacco adinn'ādāyī hoti yaɱ taɱ parassa para-citt'ūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā arañña-gataɱ va,||
taɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādātā hoti,|| ||

Kāmesu micchā-cārī hoti,||
yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhagiṇirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittā pi,||
tathā-rūpāsu cārittaɱ āpajjitā hoti.|| ||

Evaɱ kho brāhmaṇa, tividhā kāyena adhamma-cariyā visama-cariyā hoti.|| ||

 

§

 

Kathañ ca brāhmaṇa catubbidhā vācāya adhamma-cariyā visama-cariyā hoti?|| ||

Musā-vādī hoti,||
sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho|| ||

'Eh'ambho purisa yaɱ jānāsi,||
taɱ vadehī' ti.|| ||

So ajānaɱ vā 'Āhaɱ jānāmī' ti,||
jānaɱ vā 'Āhaɱ na jānāmī' ti,||
apassaɱ vā 'Āhaɱ passāmī' ti,||
passaɱ vā 'Āhaɱ na passāmī' ti.|| ||

Iti attahetu vā||
parahetu vā||
āmisa-kiñcikkha-hetu vā||
sampajānamusā bhāsitā hoti.|| ||

Pisunā-vāco hoti,||
ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya,||
amutra vā sutvā imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti samaggānaɱ vā bhettā bhinnānaɱ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Pharusa-vāco hoti,||
yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhi-saŋvatta-nikā,||
tathā-rūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Samphappalāpī hoti,||
akāla-vādī abhūta-vādī anattha-vādī adhamma-vādī avinaya-vādī anidhāna-vatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti||
akālena anapadesaɱ aparayantavatiɱ anattha-saɱhitaɱ.|| ||

Evaɱ kho brāhmaṇa, catubbidhā vācāya adhamma-cariyā visama-cariyā hoti.|| ||

 

§

 

Kathañ ca brāhmaṇa tividhā manasā adhamma-cariyā visama-cariyā hoti:|| ||

Abhijjhālū hoti,||
yaɱ taɱ parassa paracitt'ūpakaraṇa taɱ abhijjhitā hoti|| ||

'Aho vata yaɱ parassa,||
taɱ mama assā' ti.|| ||

Vyāpanna-citto hoti,||
padu-ṭ-ṭhamana-saŋkappo|| ||

'Ime sattā haññantu vā||
bajjhantu vā||
ucchijjantu vā||
vinassantu vā||
mā vā||
ahesuɱ iti vā' ti.|| ||

Micchā-diṭṭhiko hoti,||
viparīta-dassano:|| ||

'N'atthi dinnaɱ,||
n'atthi yiṭṭhaɱ,||
n'atthi hutaɱ,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
n'atthi ayaɱ loko,||
n'atthi paro-loko,||
n'atthi mātā,||
n'atthi pitā,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā sammā-paṭi-pannā,||
ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedentī' ti.|| ||

Evaɱ kho brāhmaṇa, tividhā manasā adhamma-cariyā visama-cariyā hoti.|| ||

Evaɱ adhamma-cariyā visama-cariyā hetu kho brāhmaṇa,||
evam idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjanti.|| ||

 


 

Tividhā kho brāhmaṇa, kāyena Dhamma-cariyā sama-cariyā hoti.|| ||

Catubbidhā vācāya Dhamma-cariyā sama-cariyā hoti.|| ||

Tividhā manasā Dhamma-cariyā sama-cariyā hoti.|| ||

 

§

 

Kathañ ca brāhmaṇa, tividhā kāyena Dhamma-cariyā sama-cariyā hoti?|| ||

Idha pana bhikkhave ekacco adinn'ādānaɱ pahāya adinn'ādānā paṭivirato hoti,||
yaɱ taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā arañña-gataɱ vā,||
na taɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādātā hoti.|| ||

Kāmesu micchā-cāraɱ pahāya kāmesu micchā-cārā paṭivirato hoti.|| ||

Yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittā pi,||
tathā-rūpāsu na cārittaɱ āpajjitā hoti.|| ||

[303] Evaɱ kho brāhmaṇa, tividhā kāyena Dhamma-cariyā sama-cariyā hoti.|| ||

 

§

 

Kathañ ca brāhmaṇa catubbidhā vācāya Dhamma-cariyā sama-cariyā hoti?|| ||

Idha brāhmaṇa ekacco musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti,||
sabhāgato vā||
parisagato vā||
ñātimajjhagato vā||
pūgamajjhagato vā||
rājakulamajjhagato vā||
abhinīto sakkhipuṭṭho:|| ||

'Ehambho purisa yaɱ jānāsi,||
taɱ vadehī' ti.|| ||

So ajānaɱ vā 'Āhaɱ na jānāmī' ti,||
jānaɱ vā 'Āhaɱ jānāmī' ti,||
apassaɱ vā 'Āhaɱ na passāmī' ti,||
passaɱ vā 'Āhaɱ passāmī' ti.|| ||

Iti attahetu vā parahetu vā āmisa-kiñcikkha-hetu vā na sampa- [285] jānamusā bhāsitā hoti.|| ||

Pisunā vācaɱ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Na ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā samagg'ārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇaɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti,||
yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋgamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,||
tathā-rūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Sampha-p-palāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti,||
kālavādī bhūta-vādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhāna-vatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyanta-vatiɱ attha-saɱhitaɱ.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave catubbidhā vacī-kammantasampatti kusala-sañcetanikā sukhudrayā sukha-vipākā hoti.|| ||

 

§

 

Kathañ ca brāhmaṇa tividhā manasā Dhamma-cariyā sama-cariyā hoti?|| ||

Anabhijjhālū hoti,||
yaɱ taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ,||
taɱ anābhijjhitā hoti:|| ||

'Aho vata yaɱ parassa taɱ mama assā' ti.|| ||

Avyāpanna-citto hoti appa-duṭṭhamana-saɱkappo:|| ||

'Ime sattā averā avyāpajjā anīghā sukhī attānaɱ pariharantu' ti.|| ||

Sammā-diṭṭhiko hoti aviparīta-dassano:|| ||

'Atthi dinnaɱ,||
atthi yiṭṭhaɱ,||
atthi hutaɱ,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
atthi ayaɱ lokā atthi paro loko,||
atthi mātā,||
atthi pitā,||
atthi satto opapātikā,||
atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā sammā-paṭi-pannā,||
ye imaɱ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedentī' ti.|| ||

Evaɱ kho brāhmaṇa, tividhā manasā Dhamma-cariyā sama-cariyā hoti.|| ||

Evaɱ Dhamma-cariyā sama-cariyā hetu kho brāhmaṇa evamidh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantī" ti.|| ||

 

§

 

"Abhikkantaɱ bho Gotama!|| ||

Abhikkantaɱ bho Gotama!|| ||

Seyyathā pi bho Gotama,||
nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭi-c-channaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaɱ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhinti.|| ||

Evam evaɱ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Ete mayaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāma Dhammañ ca bhikkhu Sanghañca.|| ||

Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan" ti.|| ||

Kara-ja-kāya Vagga Paṭhama

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement