Dīgha Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Dīgha Nikāya

Sutta 2

Sāmaññaphala Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


[47]

[1][pts][than] Evaɱ me sutaɱ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati||
Jīvakassa komāra-bhaccassa Amba-vane,||
mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ aḍḍha-teḷasehi bhikkhu-satehi.|| ||

Tena kho pana samayena rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto tadahu'posathe paṇṇarase Komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā rājāmacca-parivuto upari-pāsāda-vara-gato nisinno hoti.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto tadahu'posathe udānaɱ udānesi:|| ||

Ramaṇīyā vata bho dosinā ratti,||
abhirūpā vata bho dosinā ratti,||
dassanīyā vata bho dosinā ratti,||
pāsādikā vata bho dosinā ratti,||
lakkhaññā vata bho dosinā ratti.|| ||

Kaɱ nu kh'ajja samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā payirupāseyyāma,||
yaɱ no payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā ti?|| ||

[2.] Evaɱ vutte aññataro rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ etad avoca:|| ||

Ayaɱ deva Pūraṇo Kassapo saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhu-sammato bahu-janassa rattaññū cira-pabba-jito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo Pūraṇaɱ Kassapaɱ payirupāsatu,||
app'eva nāma devassa Pūraṇaɱ Kassapaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto tuṇhī ahosi.|| ||

[3.] Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ etad avoca:|| ||

Ayaɱ deva [48] Makkhalī-Gosālo saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhu-sammato bahu-janassa rattaññū cira-pabba-jito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo Makkhaliɱ Gosālaɱ payirupāsatu,||
app'eva nāma devassa Makkhaliɱ Gosālaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto tuṇhī ahosi.|| ||

[4.] Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ etad avoca:|| ||

Ayaɱ deva Ajito Kesa-kambalo saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhu-sammato bahu-janassa rattaññū cira-pabba-jito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo Ajitaɱ Kesa-kambalaɱ payirupāsatu||
app'eva nāma devassa Ajitaɱ Kesa-kambalaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-puttaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

[5.] Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ etad avoca:|| ||

Ayaɱ deva Pakudho Kaccāyano saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhu-sammato bahu-janassa rattaññū cira-pabba-jito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo Pakudhaɱ Kaccāyanaɱ payirupāsatu,||
app'eva nāma devassa Pakudhaɱ Kaccāyanaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-puttaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

[6.] Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ etad avoca:|| ||

Ayaɱ deva Sañjayo Beḷaṭṭhi-putto saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhu-sammato bahu-janassa rattaññū cira-pabba-jito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo Sañjayaɱ Beḷaṭṭhi-puttaɱ payirupāsatu,||
app'eva nāma devassa Sañjayaɱ Beḷaṭṭhi-puttaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-puttaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

[7.] Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ etad avoca:|| ||

Ayaɱ deva [49] Nigaṇṭho Nāta-putto saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhu-sammato bahu-janassa rattaññū cira-pabba-jito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo Nigaṇṭhaɱ Nāta-puttaɱ payirupāsatu||
app'eva nāma devassa Nigaṇṭhaɱ Nāta-puttaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-puttaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

[8.] Tena kho pana samayena Jīvako Komārabhacco rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehi-puttassa avidūre tuṇhī-bhūto nisinno hoti.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Jīvakaɱ Komārabhaccaɱ etad avoca:|| ||

Tvaɱ pana samma Jīvaka kiɱ tuṇhī ti?|| ||

Ayaɱ deva Bhagavā arahaɱ Sammā-Sam-Buddho amhākaɱ Amba-vane viharati,||
mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ aḍḍha-teḷasehi bhikkhu-satehi.|| ||

Taɱ kho pana Bhagavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||

Iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-Sam-Buddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī,||
Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā ti.|| ||

Taɱ devo Bhagavantaɱ payirupāsatu,||
app'eva nāma devassa Bhagavantaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā ti.|| ||

Tena hi samma Jīvaka hatthi-yānāni kappāpehī ti.|| ||

[9.] Evaɱ devā ti kho Jīvako Komārabhacco rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehi-puttassa paṭissutvā pañca-mattāni hatthinikā-satāni kappāpetvā,||
rañño ca ārohanīyaɱ nāgaɱ,||
rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehi-puttassa paṭivedesi:|| ||

Kappitāni kho te deva hatthi-yānāni yassa dāni kālaɱ maññasī ti.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pañcasu hatthinikā-satesu paccekā itthiyo āropetvā ārohaṇīyaɱ nāgaɱ abhirūhitvā,||
ukkāsu dhāriyāmānāsu Rājagahamhā niyyāsi mahacca rājānubhāvena,||
yena Jīvakassa Komārabhaccassa Amba-vanaɱ tena pāyāsi.|| ||

[10.] Atha kho rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehi-puttassa avidūre Amba-vanassa ahu-d'eva bhayaɱ,||
ahu chambhitattaɱ,||
ahu lomahaɱso.|| ||

Atha kho rājā Māgadho [50] Ajātasattu Vedehi-putto bhīto saɱviggo loma-haṭṭha-jāto Jīvakaɱ Komārabhaccaɱ etad avoca:|| ||

Kacci maɱ samma Jīvaka na vañcesi?|| ||

Kacci maɱ samma Jīvaka na palambhesi?|| ||

Kacci maɱ samma Jīvaka na paccatthikānaɱ desi?|| ||

Kathaɱ hi nāma tāva mahato bhikkhu-Saŋghassa aḍḍha-teḷasānaɱ bhikkhu-satānaɱ n'eva khipita-saddo bhavissati na ukkāsita-saddo na nigghoso ti?|| ||

Mā bhāyi mahā-rāja na taɱ deva vañcemi.|| ||

Na taɱ deva palambhemi,||
na taɱ deva paccatthikānaɱ demi.|| ||

Abhi-k-kama mahā-rāja.|| ||

Abhi-k-kama mahā-rāja.|| ||

Ete maṇḍala-māḷe dīpā jhāyantī ti.|| ||

[11.] Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā,||
nāgā paccorohitvā pattiko va yena maṇḍala-māḷassa dvāraɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Jīvakaɱ Komārabhaccaɱ etad avoca:|| ||

Kahaɱ pana samma Jīvaka Bhagavā ti?|| ||

Eso mahā-rāja Bhagavā.|| ||

Eso mahā-rāja Bhagavā majjhimaɱ thambhaɱ nissāya puratthābhimukho nisinno purakkhato bhikkhu-Saŋghassā ti.|| ||

[12.] Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaɱ ṭhito kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto tuṇhī-bhūtaɱ tuṇhī-bhūtaɱ bhikkhu-Saŋghaɱ anuviloketvā rahadam iva vippasannaɱ,||
udānaɱ udānesi:|| ||

Iminā me upasamena Udāyi-bhaddo kumāro samannāgato hotu,||
yen'etarahi upasamena bhikkhu-saŋgho samannāgato ti.|| ||

Āgamā kho tvaɱ mahā-rāja yathā pemaɱ ti.|| ||

Piyo me bhante Udāyi-bhaddo kumāro.|| ||

Iminā me bhante upasamena Udāyi-bhaddo kumāro samannāgato hotu,||
yen'etarahi upasamena bhikkhu-saŋgho samannāgato ti.|| ||

[13.] Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavantaɱ abhivādetvā bhikkhu-Saŋghassa añjaliɱ [51] paṇāmetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

Puccheyyām ahaɱ bhante Bhagavantaɱ kiñci'd'eva desaɱ,||
sace me Bhagavā okāsaɱ karoti pañhassa veyyā-karaṇāyā ti.|| ||

Puccha mahā-rāja yadākaŋkhasī ti.|| ||

[14.] Yathā nu kho imāni bhante puthu-sippāyatanāni||
— seyyath'īdaɱ:|| ||

Hatthārohā||
assārohā||
rathikā||
dhanuggahā||
celakā||
calakā||
piṇḍa-dāvikā||
uggā rāja-puttā||
pakkhandino||
mahā-nāgā||
sūrā||
camma-yodhino||
dāsaka-puttā||
āḷārikā-kappakā||
nahāpakā||
sūdā||
mālā-kārā||
rajakā||
pesa-kārā||
naḷa-kārā||
kumbha-kārā||
gaṇakā||
muddikā,||
yāni vā pan'aññāni pi evaɱ-gatāni puthu-sippāyatanāni||
— te diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippa-phalaɱ upajīvan ti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti||
mātā-pitaro sukhenti pīnenti,||
putta-dāraɱ sukhenti pīnenti||
mitt-ā-macce sukhenti pīnenti||
samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho bhante evam eva diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññāpetun ti.|| ||

[15.] "Abhijānāsi no tvaɱ mahā-rāja imaɱ pañhaɱ pañhaɱ aññe samaṇa-brāhmaṇe pucchitā ti?|| ||

Abhijānām ahaɱ bhante imaɱ pañhaɱ aññe samaṇa-brāhmaṇe pucchitā ti.|| ||

Yathā kathaɱ pana te mahā-rāja vyākaɱsu,||
sace te agaru,||
bhāsassū ti.|| ||

Na kho me bhante garu yatth'assa Bhagavā vā nisinno Bhagavanta-rūpā vā ti.|| ||

[52] Tena hi, mahā-rāja, bhāsassū ti.|| ||

[16.] Ekam idāhaɱ bhante samayaɱ yena Pūraṇo Kassapo ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Pūraṇena Kassapena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante Pūraṇaɱ Kassapaɱ etad avoca:|| ||

Yathā nu kho imāni bho Kassapa puthu-sippāyatanāni||
— seyyath'īdaɱ:|| ||

Hatthārohā||
assārohā||
rathikā||
dhanuggahā||
celakā||
calakā||
piṇḍa-dāvikā||
uggā rāja-puttā||
pakkhandino||
mahā-nāgā||
sūrā||
camma-yodhino||
dāsaka-puttā||
āḷārikā-kappakā||
nahāpakā||
sūdā||
mālā-kārā||
rajakā||
pesa-kārā||
naḷa-kārā||
kumbha-kārā||
gaṇakā||
muddikā,||
yāni vā pan'aññāni pi evaɱ-gatāni puthu-sippāyatanāni||
— te diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippa-phalaɱ upajīvan ti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti||
mātā-pitaro sukhenti pīnenti,||
putta-dāraɱ sukhenti pīnenti||
mitt-ā-macce sukhenti pīnenti||
samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho Kassapa evam evaɱ diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññāpetun ti?|| ||

[17.] Evaɱ vutte bhante Pūraṇo Kassapo maɱ etad avoca:|| ||

Karoto kho mahā-rāja kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato kilamayato phandato phandāpayato pāṇam atimāpayato adinnaɱ ādiyato sandhiɱ chindato nillopaɱ harato ekāgārikaɱ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraɱ gacchato musā bhaṇato,||
karoto na karīyati pāpaɱ.|| ||

Khura-pariyantena ce pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe eka-maɱsa-khalaɱ eka-maɱsa-puñjaɱ kareyya,||
n'atthi tato-nidānaɱ pāpaɱ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Dakkhiṇañ ce pi Gaŋgāya-tīraɱ āgaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento,||
n'atthi tato nidānaɱ pāpaɱ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Uttarañ ce pi Gaŋgāya-tīraɱ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento,||
n'atthi tato nidānaɱ puññaɱ,||
n'atthi puññassa āgamo.|| ||

[53] Dānena damena saɱyamena sacca-vajjena n'atthi puññaɱ,||
n'atthi puññassa āgamo ti.|| ||

[18.] Itthaɱ kho me bhante Pūraṇo Kassapo sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno akiriyaɱ vyākāsi.|| ||

Seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ vyākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ vyākareyya,||
evam eva kho bhante Pūraṇo Kassapo sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno akiriyaɱ vyākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ etad ahosi:|| ||

Kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā ti?|| ||

So kho ahaɱ bhante Pūraṇassa Kassapassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ na paṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinan'ditvā a-p-paṭikkositvā anatta-mano anatta-mana-vācaɱ anicchāretvā tam eva vācaɱ anuggaṇhanto anikujjanto uṭṭhāy'āsanā pakkāmiɱ.|| ||

[19.] Ekam idāhaɱ bhante samayaɱ yena Makkhalī-Gosālo ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaɱkamitvā Makkhalinā-Gosālena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇiyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante Makkhaliɱ Gosālaɱ etad avocaɱ:|| ||

Yathā nu kho imāni, bho Gosāla,||
puthu-sippāyatanāni||
— seyyath'īdaɱ:|| ||

Hatthārohā||
assārohā||
rathikā||
dhanuggahā||
celakā||
calakā||
piṇḍa-dāvikā||
uggā rāja-puttā||
pakkhandino||
mahā-nāgā||
sūrā||
camma-yodhino||
dāsaka-puttā||
āḷārikā-kappakā||
nahāpakā||
sūdā||
mālā-kārā||
rajakā||
pesa-kārā||
naḷa-kārā||
kumbha-kārā||
gaṇakā||
muddikā,||
yāni vā pan'aññāni pi evaɱ-gatāni puthu-sippāyatanāni||
— te diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippa-phalaɱ upajīvan ti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti||
mātā-pitaro sukhenti pīnenti,||
putta-dāraɱ sukhenti pīnenti||
mitt-ā-macce sukhenti pīnenti||
samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho bhante evam eva diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññāpetun ti?|| ||

[20.] Evaɱ vutte bhante Makkhali Gosālo maɱ etad avoca:|| ||

N'atthi mahā-rāja hetu||
n'atthi paccayo sattānaɱ saɱkilesāya.|| ||

Ahetu-a-p-paccayā sattā saɱkilissanti.|| ||

N'atthi hetu||
n'atthi paccayo sattānaɱ visuddhiyā.|| ||

Ahetu a-p-paccayā sattā visujjhanti.|| ||

N'atthi atta-kāre||
n'atthi para-kāre||
n'atthi purisa-kāre||
n'atthi balaɱ||
n'atthi viriyaɱ||
n'atthi purisa-thāmo||
n'atthi purisa-parakkamo.|| ||

Sabbe sattā||
sabbe pāṇā||
sabbe bhūtā||
sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyati-saŋgati-bhāva-pariṇatā chass'evābhijātisu sukha-dukkhaɱ paṭisaŋvedenti.|| ||

Cuddasa [54] kho pan'imāni yoni-pamukha-sata-sahassāni saṭṭhiñ ca satāni||
cha ca satāni,||
pañca ca kammuno satāni,||
pañca ca kammāni,||
tīṇi ca kammāni,||
kamme ca aḍḍha-kamme ca,||
dvaṭṭhi paṭipadā,||
dvaṭṭh'antara-kappā,||
chaḷabhijātiyo,||
aṭṭha purisa-bhūmiyo,||
ekūna-paññāsa ājīva-sate,||
ekūna-paññāsa paribbājaka-sate,||
ekūna-paññāsa nāgāvāsa-sate,||
vīse indriya-sate,||
tiɱsa Niraya-sate,||
chattiɱsa rajo-dhātuyo,||
satta saññī-gabbhā,||
satta asaññī-gabbhā,||
satta Ngaṇṭhi-gabbhā,||
satta devā,||
satta mānusā,||
satta pesācā,||
satta sarā,||
satta paṭuvā,||
satta pavuṭā-satāni,||
satta papātā,||
satta papāta-satāni,||
satta supinā,||
satta supina-satāni,||
cūllāsīti mahā-kappuno sata-sahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhass'antaɱ karissanti.|| ||

Tattha n'atthi:||
imināhaɱ sīlena vā||
vatena vā||
tapena vā||
brahma-cariyena vā||
aparipakkaɱ vā kammaɱ paripācessāmi,||
paripakkaɱ vā kammaɱ phussa phussa vyantī-karissāmī ti.|| ||

H'evaɱ n'atthi doṇa-mite sukha-dukkhe pariyanta-kate saɱsāre,||
n'atthi hāyana-vaḍḍhane,||
n'atthi ukkaɱ-sāvakkaɱse.|| ||

Seyyathā pi nāma sutta-guḷe khitte nibbeṭhiyamānam eva paleti,||
evam eva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhass'antaɱ karissantī ti.|| ||

[21.] Itthaɱ kho me bhante Makkhalī-Gosālo sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno saɱsāra-suddhiɱ vyākāsi.|| ||

Seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ vyākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ vyākareyya,||
evam eva kho me bhante Makkhalī-Gosālo sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno saɱsāra-suddhiɱ vyākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi:|| ||

Kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā ti?|| ||

So kho ahaɱ bhante Makkhalissa [55] Gosālassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ na paṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinan'ditvā a-p-paṭikkositvā anatta-mano anatta-mana-vācaɱ anicchāretvā tam eva vācaɱ anuggaṇhanto anikujjanto uṭṭhāy'āsanā pakkāmiɱ.|| ||

[22.] Ekam idāhaɱ bhante samayaɱ yena Ajito Kesa-kambalī ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Ajitena Kesa-kambalena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante Ajitaɱ Kesa-kambalaɱ etad avocaɱ:|| ||

Yathā nu kho imāni bho Ajita puthu-sippāyatanāni||
— seyyath'īdaɱ:|| ||

Hatthārohā||
assārohā||
rathikā||
dhanuggahā||
celakā||
calakā||
piṇḍa-dāvikā||
uggā rāja-puttā||
pakkhandino||
mahā-nāgā||
sūrā||
camma-yodhino||
dāsaka-puttā||
āḷārikā-kappakā||
nahāpakā||
sūdā||
mālā-kārā||
rajakā||
pesa-kārā||
naḷa-kārā||
kumbha-kārā||
gaṇakā||
muddikā,||
yāni vā pan'aññāni pi evaɱ-gatāni puthu-sippāyatanāni||
— te diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippa-phalaɱ upajīvan ti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti||
mātā-pitaro sukhenti pīnenti,||
putta-dāraɱ sukhenti pīnenti||
mitt-ā-macce sukhenti pīnenti||
samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho bhante evam eva diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññāpetun ti?|| ||

[23.] Evaɱ vutte bhante Ajito Kesa-kambalī maɱ etad avoca:|| ||

N'atthi mahā-rāja dinnaɱ,||
n'atthi yiṭṭhaɱ,||
n'atthi hutaɱ,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
n'atthi ayaɱ loko,||
n'atthi paro loko,||
n'atthi mātā,||
n'atthi pitā,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā sammā-paṭipannā ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedenti.|| ||

Cātum-mahā-bhūtiko ayaɱ puriso,||
yadā kālaɱ karoti,||
paṭhavī paṭhavi-kāyaɱ anupeti anupagacchati,
āpo āpo-kāyaɱ anupeti anupagacchati,
tejo tejo-kāyaɱ anupeti anupagacchati,
vāyo vāyo-kāyaɱ anupeti anupagacchati,||
ākāsaɱ indriyāni saɱkamanti.|| ||

Āsandi-pañcamā purisā mataɱ ādāya gacchanti,||
yāva āḷahanā padāni paññā-penti,||
kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti,||
bhassantāhutiyo.|| ||

Dattu-paññattaɱ yad idaɱ dānaɱ.|| ||

Tesaɱ tucchaɱ musā vilāpo ye keci atthika-vādaɱ vadanti.|| ||

Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti,||
na honti param maraṇā ti.|| ||

[24.] Itthaɱ kho me bhante Ajito Kesa-kambalo sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno uccheda-vādaɱ vyākāsi.|| ||

Seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ [56] vyākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ vyākareyya,||
evam eva kho bhante Ajito Kesa-kambalo sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno uccheda-vādaɱ vyākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi:|| ||

Kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā' ti?|| ||

So kho ahaɱ bhante Ajitassa Kesa-kambalassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ na paṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinan'ditvā a-p-paṭikkositvā anatta-mano anatta-mana-vācaɱ anicchāretvā tam eva vācaɱ anugaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāy'āsanā pakkāmiɱ.|| ||

[25.] Ekam idāhaɱ bhante samayaɱ yena Pakudho Kaccāyano ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Pakudhena Kaccāyanena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante Pakudhaɱ Kaccāyanaɱ etad avocaɱ:|| ||

Yathā nu kho imāni bho Kaccāyana puthu-sippāyatanāni,||
— seyyath'īdaɱ:|| ||

Hatthārohā||
assārohā||
rathikā||
dhanuggahā||
celakā||
calakā||
piṇḍa-dāvikā||
uggā rāja-puttā||
pakkhandino||
mahā-nāgā||
sūrā||
camma-yodhino||
dāsaka-puttā||
āḷārikā-kappakā||
nahāpakā||
sūdā||
mālā-kārā||
rajakā||
pesa-kārā||
naḷa-kārā||
kumbha-kārā||
gaṇakā||
muddikā,||
yāni vā pan'aññāni pi evaɱ-gatāni puthu-sippāyatanāni||
— te diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippa-phalaɱ upajīvan ti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti||
mātā-pitaro sukhenti pīnenti,||
putta-dāraɱ sukhenti pīnenti||
mitt-ā-macce sukhenti pīnenti||
samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho Kaccāyana evam eva diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññāpetun ti?|| ||

[26.] Evaɱ vutte bhante Pakudho Kaccāyano maɱ etad avoca:|| ||

Satt'ime mahā-rāja kāyā akaṭā akaṭa-vidhā animmitā animmātā vañjhā kuṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na vipariṇamanti?|| ||

Na aññam-aññaɱ vyābādhenti,||
nālaɱ aññam-aññassa sukhāya vā||
dukkhāya vā||
sukha-dukkhāya vā.|| ||

Katame satta?|| ||

Paṭhavi-kāyo,||
āpo-kāyo,||
tejo-kāyo,||
vāyo-kāyo,||
sukhe dukkhe jīve-sattame.|| ||

Ime satta kāyā akaṭā akaṭa-vidhā animmitā animmātā vañjhā kuṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na vipariṇamanti,||
na aññam-aññaɱ vyābādhenti,||
nālaɱ aññam-aññassa sukhāya vā||
dukkhāya vā||
sukha-dukkhāya vā.|| ||

Tattha n'atthi hantā vā,||
ghātetā vā,||
sotā vā,||
sāvetā vā,||
viññātā vā,||
viññāpetā vā.|| ||

Yo pi tiṇhena satthena sīsaɱ chindati,||
na koci kañci jīvitā voropeti.|| ||

Sattannaɱ yeva kāyānam antarena satthaɱ vivaraɱ anupatatī ti.|| ||

[57] [27.] Itthaɱ kho me bhante Pakudho Kaccāyano sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno aññena aññaɱ vyākāsi.|| ||

Seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ vyākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ vyākareyya,||
evam eva kho me bhante Pakudho Kaccāyano sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno aññena aññaɱ vyākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi:|| ||

Kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā ti?|| ||

So kho ahaɱ bhante Pakudhassa Kaccāyanassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ||
na paṭikkosiɱ,||
anabhinan'ditvā a-p-paṭikkositvā anatta-mano anatta-mana-vācaɱ anicchāretvā tam eva vācaɱ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāy'āsanā pakkāmiɱ.|| ||

[28.] Ekam idāhaɱ bhante samayaɱ yena Nigaṇṭho Nāta-putto ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Ngaṇṭhena Nāta-puttena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante Nigaṇṭhaɱ Nāta-puttaɱ etad avocaɱ:.|| ||

Yathā nu kho imāni bho Aggi-vessana puthu-sippāyatanāni,||
— seyyath'īdaɱ:|| ||

Hatthārohā||
assārohā||
rathikā||
dhanuggahā||
celakā||
calakā||
piṇḍa-dāvikā||
uggā rāja-puttā||
pakkhandino||
mahā-nāgā||
sūrā||
camma-yodhino||
dāsaka-puttā||
āḷārikā-kappakā||
nahāpakā||
sūdā||
mālā-kārā||
rajakā||
pesa-kārā||
naḷa-kārā||
kumbha-kārā||
gaṇakā||
muddikā,||
yāni vā pan'aññāni pi evaɱ-gatāni puthu-sippāyatanāni||
— te diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippa-phalaɱ upajīvan ti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti||
mātā-pitaro sukhenti pīnenti,||
putta-dāraɱ sukhenti pīnenti||
mitt-ā-macce sukhenti pīnenti||
samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho bho Aggi-vessana evam eva diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññāpetun ti?|| ||

[29.] Evaɱ vutte bhante Nigaṇṭho Nāta-putto maɱ etad avoca:|| ||

"Idha mahā-rāja nigaṇṭho cātu-yāma-saŋvaras-aɱvuto hoti.|| ||

Kathañ ca mahā-rāja nigaṇṭho cātu-yāma-saŋvara-saɱvuto hoti?|| ||

Idha mahā-rāja nigaṇṭho sabba vāri-vārito ca hoti,||
sabba-vāri-yuto ca,||
sabba-vāri-dhuto ca,||
sabba-vāri-phuṭo ca.|| ||

Evaɱ kho mahā-rāja nigaṇṭho cātu-yāma-saŋvara-saɱvuto hoti.|| ||

Yato kho mahā-rāja nigaṇṭho evaɱ cātu-yāma-saŋvara-saɱvuto hoti,||
ayaɱ vuccati mahā-rāja nigaṇṭho gatatto ca,||
yatatto ca,||
ṭhitatto cā ti.|| ||

[58] [30.] Itthaɱ kho me bhante Nigaṇṭho Nāta-putto sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno cātu-yāma-saŋvaraɱ vyākāsi.|| ||

Seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ vyākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ vyākareyya,||
evam eva kho bhante Nigaṇṭho Nāta-putto sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno cātu-yāma-saŋvaraɱ vyākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi:|| ||

Kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā ti?|| ||

So kho ahaɱ bhante Nigaṇṭhassa Nāta-puttassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ||
na paṭikkosiɱ||
anabhinan'ditvā a-p-paṭikkositvā anatta-mano anatta-mana-vācaɱ anicchāretvā tam eva vācaɱ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāy'āsanā pakkāmiɱ.|| ||

[31.] Ekam idāhaɱ bhante samayaɱ yena Sañjayo Belaṭṭhi-putto ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Sañjayena Belaṭṭhi-puttena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante Sañjayaɱ Belaṭṭhi-puttaɱ etad avocaɱ:|| ||

Yathā nu kho imāni bho Sañjaya puthu-sippāyatanāni,||
— seyyath'īdaɱ:|| ||

Hatthārohā||
assārohā||
rathikā||
dhanuggahā||
celakā||
calakā||
piṇḍa-dāvikā||
uggā rāja-puttā||
pakkhandino||
mahā-nāgā||
sūrā||
camma-yodhino||
dāsaka-puttā||
āḷārikā-kappakā||
nahāpakā||
sūdā||
mālā-kārā||
rajakā||
pesa-kārā||
naḷa-kārā||
kumbha-kārā||
gaṇakā||
muddikā,||
yāni vā pan'aññāni pi evaɱ-gatāni puthu-sippāyatanāni||
— te diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippa-phalaɱ upajīvan ti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti||
mātā-pitaro sukhenti pīnenti,||
putta-dāraɱ sukhenti pīnenti||
mitt-ā-macce sukhenti pīnenti||
samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho Sañjaya evam eva diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññāpetun ti?|| ||

[32.] Evaɱ vutte bhante Sañjayo Belaṭṭhi-putto maɱ etad avoca:|| ||

Atthi paro loko? ti||
iti ce maɱ pucchasi,||
atthi paro loko ti,||
iti ce me assa,||
atthi paro loko ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

N'atthi paro loko? ti||
iti ce maɱ pucchasi,||
n'atthi paro loko ti,||
iti ce me assa,||
n'atthi paro loko ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

Atthi ca n'atthi ca paro loko? ti||
iti ce maɱ pucchasi,||
atthi ca n'atthi ca paro loko ti,||
iti ce me assa,||
atthi ca n'atthi ca paro loko ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

N'ev'atthi na n'atthi paro loko? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
n'ev'atthi na n'atthi paro loko ti,||
iti ce me assa,||
n'ev'atthi na n'atthi paro loko ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

Atthi sattā opapātikā ti?,||
iti ce maɱ pucchasi,||
atthi sattā opapātikā ti,||
iti ce me assa,||
atthi sattā opapātikā ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

Atthi ca n'atthi ca sattā opapātikā? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
atthi ca n'atthi ca sattā opapātikā ti,||
iti ce me assa,||
atthi ca n'atthi ca sattā opapātikā ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

N'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
n'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā ti,||
iti ce me assa,||
n'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

Atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti,||
iti ce me assa,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

N'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti,||
iti ce me assa,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

Atthi ca n'atthi ca sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
atthi ca n'atthi ca sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti,||
iti ce me assa,||
atthi ca n'atthi ca sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

N'ev'atthi na n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko?' ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
n'ev'atthi na n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti,||
iti ce me assa,||
n'ev'atthi na n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

Hoti Tathāgato [59] param maraṇā? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
hoti Tathāgato param maraṇā ti,||
iti ce me assa,||
hoti Tathāgato param maraṇā ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

Na hoti Tathāgato param maraṇā? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
na hoti Tathāgato param maraṇā ti,||
iti ce me assa,||
na hoti Tathāgato paramaraṇā ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

Hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā ti,||
iti ce me assa,||
hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no.|| ||

N'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā? ti,||
iti ce maɱ pucchasi,||
n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā ti,||
iti ce me assa,||
n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā ti,||
iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evan ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ti pi me no.|| ||

No no ti pi me no ti.|| ||

[33.] Itthaɱ kho me bhante Sañjayo Belaṭṭhi-putto sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno vikkhepaɱ vyākāsi.|| ||

Seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ vyākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ vyākareyya,||
evam eva kho bhante Sañjayo Belaṭṭhi-putto sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno vikkhepaɱ vyākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi:|| ||

Ayañ ca imesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ sabba-bālo sabba-mūḷho.|| ||

Kathaɱ hi nāma sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ puṭṭho samāno vikkhepaɱ vyākarissati ti?|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi:|| ||

Kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā ti?|| ||

So kho ahaɱ bhante Sañjayassa Belaṭṭhi-puttassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ||
na paṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinan'ditvā a-p-paṭikkositvā anatta-mano anatta-mana-vācaɱ anicchāretvā tam eva vācaɱ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāy'āsanā pakkāmiɱ.|| ||

 

§

 

[34.] So'haɱ bhante Bhagavantam pi pucchāmi:|| ||

Yathā nu kho imāni bhante puthu-sippāyatanāni,||
— seyyath'īdaɱ:|| ||

Hatthārohā||
assārohā||
rathikā||
dhanuggahā||
celakā||
calakā||
piṇḍa-dāvikā||
uggā rāja-puttā||
pakkhandino||
mahā-nāgā||
sūrā||
camma-yodhino||
dāsaka-puttā||
āḷārikā-kappakā||
nahāpakā||
sūdā||
mālā-kārā||
rajakā||
pesa-kārā||
naḷa-kārā||
kumbha-kārā||
gaṇakā||
muddikā,||
yāni vā pan'aññāni pi evaɱ-gatāni puthu-sippāyatanāni||
— te diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippa-phalaɱ upajīvan ti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti||
mātā-pitaro sukhenti pīnenti,||
putta-dāraɱ sukhenti pīnenti||
mitt-ā-macce sukhenti pīnenti||
samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Sakkā nu [60] kho me bhante evam eva diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññāpetun ti?|| ||

Sakkā mahā-rāja.|| ||

Tena hi mahā-rāja taɱ yev'ettha paṭipucchissāmi,||
yathā te khameyya,||
tathā naɱ vyākareyyāsi.|| ||

[35.] Taɱ kim maññasi, mahā-rāja?|| ||

Idha te assa puriso dāso kamma-karo pubb'uṭṭhāyī pacchā-nipātī kiŋ-kāra-paṭissāvī manāpa-cārī piya-vādī mukhullokako.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Acchariyaɱ vata bho,||
abbhutaɱ vata bho,||
puññānaɱ gati||
puññānaɱ vipāko.|| ||

Ayaɱ hi rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto manusso,||
aham pi manusso.|| ||

Ayaɱ hi rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgī-bhūto paricāreti devo maññe,||
aham pan'amhi'ssa dāso kamma-karo pubb'uṭṭhāyī pacchā-nipātī kiŋ-kāra-paṭissāvī manāpa-cārī piya-vādī mukhullokako.|| ||

So vat'assāhaɱ puññāni kareyyaɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan ti.|| ||

So aparena samayena kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya.|| ||

So evaɱ pabba-jito samāno kāyena saɱvuto vihareyya,||
vācāya saɱvuto vihareyya,||
manasā saɱvuto vihareyya,||
ghāsacchā-dana-paramatāya santuṭṭho abhirato paviveke.|| ||

Tañ ce te purisā evam āroceyyuɱ:|| ||

Yagghe deva jāneyyāsi,||
yo te puriso dāso kamma-karo pubb'uṭṭhāyī pacchā-nipātī kiŋ-kāra-paṭissāvī manāpa-cārī piya-vādī mukhullokako,||
so deva kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito.|| ||

So evaɱ pabba-jito samāno kāyena saɱvuto viharati,||
vācāya saɱvuto viharati,||
manasā saɱvuto viharati,||
ghāsacchā-dana-paramatāya santuṭṭho abhirato paviveke ti.|| ||

Api nu tvaɱ evaɱ vadeyyāsi:|| ||

Etu me bho so puriso,||
punad eva hotu dāso kamma-karo pubb'uṭṭhāyī pacchā-nipātī kiŋ-kāra-paṭissāvī manāpa-cārī piya-vādī mukhullokako ti?|| ||

[36.] No h'etaɱ bhante.|| ||

Atha kho naɱ mayam eva [61] abhivādeyyāma pi,||
paccuṭṭheyyāma pi,||
āsanena pi nimanteyyāma abhinimanteyyāma pi||
naɱ cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārehi dhammikam pi'ssa rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidaheyyāmā ti.|| ||

Taɱ kim maññasi mahā-rāja?|| ||

Yadi evaɱ sante hoti vā sandiṭṭhikaɱ sāmaññ-phalaɱ,||
no vā ti?|| ||

Addhā kho bhante evaɱ sante hoti sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ ti.|| ||

Idaɱ kho te mahā-rāja mayā paṭhamaɱ diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññattan ti.|| ||

[37.] Sakkā pana bhante aññam pi evam eva diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññapetu ti?|| ||

Sakkā mahā-rāja.|| ||

Tena hi mahā-rāja,||
taɱ yev'ettha paṭipucchissāmi,||
yathā te khameyya tathā naɱ vyākareyyāsi.|| ||

Taɱ kim maññasi mahā-rāja?|| ||

Idha te assa puriso kassako gahapatiko kāra-kārako rāsi-vaḍḍhako.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Acchariyaɱ vata bho abbhutaɱ||
vata bho puññānaɱ gati puññānaɱ vipāko.|| ||

Ayaɱ hi rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto manusso,||
aham pi manusso.|| ||

Ayaɱ hi rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgī-bhūto paricāreti devo maññe.|| ||

Aham pan'amhi'ssa kassako gahapatiko kāra-kārako rāsi-vaḍḍhako.|| ||

So vat'assāhaɱ puññāni kareyyaɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan ti.|| ||

So aparena samayena appaɱ vā||
bhoga-k-khandhaɱ pahāya mahantaɱ vā||
bhoga-k-khandhaɱ pahāya,||
appaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya||
mahantaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya||
kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya.|| ||

So evaɱ pabba-jito samāno kāyena saɱvuto vihareyya,||
vācāya saɱvuto vihareyya,||
manasā saɱvuto vihareyya,||
ghāsacchā-dana-paramatāya santuṭṭho abhirato paviveke.|| ||

Taɱ ce te purisā evam āroceyyuɱ:|| ||

Yagghe deva jāneyyāsi,||
yo te puriso kassako gahapatiko kāra-kārako rāsi-vaḍḍhako,||
so deva kesa-massuɱ ogāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito.|| ||

So evaɱ pabba-jito samāno kāyena saɱvuto viharati,||
vācāya saɱvuto viharati,||
manasā saɱvuto viharati,||
[62] ghāsacchā-dana-paramatāya santuṭṭho abhirato paviveke ti.|| ||

Api nu tvaɱ evaɱ vadeyyāsi:|| ||

Etu me bho so puriso,||
punad eva hotu kassako gahapatiko kāra-kārako rāsi-vaḍḍhako ti?|| ||

[38.] No h'etaɱ bhante.|| ||

Atha kho naɱ mayam eva abhivādeyyāma pi paccuṭṭheyyāma pi,||
āsanena pi,||
nimanteyyāma/abhinimanteyyāma pi||
naɱ cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārehi.|| ||

Dhammikam pi'ssa rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidaheyyāmā ti.|| ||

Taɱ kim maññesi, mahā-rāja?|| ||

Yadi evaɱ sante hoti vā sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ,||
no vā ti?|| ||

Addhā kho maɱ bhante evaɱ sante hoti sandiṭṭhikaɱ sāmaññ-phalan ti.|| ||

Idaɱ kho te mahā-rāja mayā dutiyaɱ diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññattan ti.|| ||

[39.] Sakkā pana bhante aññam pi diṭṭhe'va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ paññāpetuɱ imehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ cā ti?|| ||

Sakkā mahā-rāja.|| ||

Tena hi mahā-rāja suṇohi sādhukaɱ manasi-karohi bhāsissāmī" ti.|| ||

Evaɱ bhante ti kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

[40.] Idha mahā-raja Tathāgato loke uppajjati,||
arahaɱ Sammā-Sam-Buddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi-kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ,||
kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

[41.] Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ [63] sutvā Tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati:|| ||

'Sambādho gharāvāso rajo-patho,||
abbhokāso pabbajjā.|| ||

Na idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ sankha-likhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan' ti.|| ||

So aparena samayena appaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya,||
appaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya,||
kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

[42.] So evaɱ pabba-jito samāno Pātimokkha-saŋvarat-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhā-padesu kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena.|| ||

Parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro bhojane matt'aññū sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho.|| ||

[43.] Kathañ ca mahā-rāja bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||

Idha bhikkhu pāṇāti-pātaɱ pahāya pāṇāti-pātā paṭivirato hoti,||
nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno,||
sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Adinn'ādānaɱ pahāya adinn'ādānā paṭivirato hoti dinn'ādāyī dinna-pāṭikaŋkhī,||
athenena suci-bhūtena attanā virahati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmi.|| ||

ABrahma-cariyaɱ pahāya brahma-cārī hoti ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[44.] Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaŋvādako lokassa.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Pisuṇa-vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti,||
ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya,||
[64] amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā,||
sahitānaɱ vā anuppadātā samagg'ārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Pharusaɱ-vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahu-jana-kantā bahujāna-manāpā,||
tathā-rūpaɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Sampha-p-palāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī,||
nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena sāpadesaɱ pariyanta-vatiɱ attha-sañhitaɱ.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[45.] Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhatatiko hoti ratt'ūparato,||
virato vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-maɱsa-paṭigaggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Aj-eḷaka-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthi-gavassa-va'avā-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyya-paheṇa-gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulākūṭa-kaɱsakūṭa-māna-kūṭā paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākarā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

 


 

[46.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ bījagāma-bhūta-gāma-samārambhaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Mūla-bījaɱ,||
khandha-bījaɱ,||
phalu-bījaɱ,||
agga-bījaɱ,||
bija-bījam eva pañcamaɱ.|| ||

Iti eva-rūpā bījagāma-bhūta-gāma [65] -samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[47.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ sannidhi-kāra-paribhogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Anna-sannidhiɱ,||
pāna-sannidhiɱ,||
vattha-sannidhiɱ,||
yāna-sannidhiɱ,||
sayana-sannidhiɱ,||
gandha-sannidhiɱ,||
āmisa-sannidhiɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlassamiɱ.|| ||

[48.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ visukadassanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Naccaɱ, gītaɱ, vāditaɱ, pekkhaɱ, akkhātaɱ, pāṇissaraɱ, vetālaɱ, kumbha-thūnaɱ, Sobha-nagarakaɱ, caṇḍālaɱ, vaɱsaɱ, dhopanaɱ, hatthi-yuddhaɱ, assa-yuddhaɱ, mahisa-yuddhaɱ, usabha-yuddhaɱ, aja-yuddhaɱ, meṇḍa-yuddhaɱ, kukkuṭa-yuddhaɱ, vaṭṭaka-yuddhaɱ, daṇḍa-yuddhaɱ, muṭṭhi-yuddhaɱ, nibbuddhaɱ uyyodhikaɱ balaggaɱ senā-byūhaɱ aṇīka-dassanaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[49.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Aṭṭha-padaɱ dasa-padaɱ ākāsaɱ parihāra-pathaɱ sannikaɱ khalikaɱ ghaṭikaɱ salāka-hatthaɱ akkhaɱ paŋgacīraɱ vaŋkakaɱ mokkha-cikaɱ ciŋgulikaɱ pattāḷhakaɱ rathakaɱ dhanukaɱ akkharikaɱ manesikaɱ yathā-vajjaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[50.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ uccā-sayana-mahā-sayanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Āsandiɱ pallaŋkaɱ gonakaɱ cittakaɱ paṭikaɱ paṭalikaɱ tūlikaɱ vikatikaɱ udda-lomiɱ ekanta-lomiɱ kaṭṭhi'ssaɱ koseyyaɱ kuttakaɱ hatth'attharaɱ ass'attharaɱ rath'attharaɱ ajinappaveṇiɱ kādali-miga-pavara-paccattharaṇaɱ sa-uttara-c-chadaɱ ubhato-lohita-kūpadhānaɱ.|| ||

Iti vā iti [66] eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[51.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Ucchādanaɱ parimaddanaɱ nahāpanaɱ sambāhanaɱ ādāsaɱ añjanaɱ mālā-vilepanaɱ mukkha-cuṇṇakaɱ mukhalepanaɱ hattha-bandhaɱ sikhā-bandhaɱ daṇḍakaɱ nāḷikaɱ khaggaɱ chattaɱ citrūpāhanaɱ uṇahīsaɱ maṇiɱ vāla-vījaniɱ odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[52.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ tiracchāna-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Rāja-kathaɱ cora-kathaɱ mahāmatta-kathaɱ senā-kathaɱ bhaya-kathaɱ yuddha-kathaɱ anna-kathaɱ pāna-kathaɱ vattha-kathaɱ sayana-kathaɱ mālā-kathaɱ gandha-kathaɱ ñāti-kathaɱ yāna-kathaɱ gāma-kathaɱ nigama-kathaɱ nagara-kathaɱ jana-pada-kathaɱ itthi-kathaɱ purisa-kathaɱ kumāra-kathaɱ kumāri-kathaɱ sūra-kathaɱ visikhā-kathaɱ kumbhaṭṭhāna-kathaɱ pubba-peta-kathaɱ nānatta-kathaɱ loka-k-khāyikaɱ samudda-khāyikaɱ itibhav-ā-bhava-kathaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[53.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā viggāhika-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

"Na tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāsi.|| ||

Ahaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāmi.|| ||

Kiɱ tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭipanno tvam asi.|| ||

Aham asmi sammā-paṭipanno||
— Sahitaɱ me, asahitaɱ te —||
pure vacanīyaɱ pacchā avaca.|| ||

Pacchā vacanīyaɱ pure avaca.|| ||

Aviciṇṇan te viparāvattaɱ — āropito te vādo.|| ||

Niggahīto tvam asi —||
cara vāda-ppamokkhāya.|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī" ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya viggahika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[54.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ dūteyya- [67] pahiṇa-gamanānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Raññaɱ rāja-mahāmantānaɱ khattiyānaɱ brāhmaṇānaɱ gahapatikānaɱ kumārānaɱ|| ||

"Idha gaccha.||
Amutrāgaccha.||
Idaɱ hara.||
Amutra idaɱ āharā" ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[55.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaɱ nijigiɱsitāro.|| ||

Iti eva-rūpā kuhana-lapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

 


 

[56.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Aŋgaɱ nimittaɱ uppātaɱ supiṇaɱ lakkhaṇaɱ mūsikacchinnaɱ aggi-homaɱ dabbi-homaɱ thusa-homaɱ kaṇa-homaɱ taṇḍula-homaɱ sappi-homaɱ tela-homaɱ mukha-homaɱ lohita-homaɱ aŋga-vijjā vatthu-vijjā khatta-vijjā siva-vijjā bhūta-vijjā bhuri-vijjā ahi-vijjā visa-vijjā vicchika-vijjā mūsika-vijjā sakuṇa-vijjā vāyasa-vijjā pakkajjhānaɱ sara-parittānaɱ miga-cakkaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[57.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Maṇi-lakkhaṇaɱ vattha-lakkhaṇaɱ daṇḍa-lakkhaṇaɱ asi-lakkhaṇaɱ usu-lakkhaṇaɱ dhanu-lakkhaṇaɱ āvudha-lakkhaṇaɱ itthi-lakkhaṇaɱ purisa-lakkhaṇaɱ kumāra-lakkhaṇaɱ kumāri-lakkhaṇaɱ dāsa-lakkhaṇaɱ dāsi-lakkhaṇaɱ hatthi-lakkhaṇaɱ assa-lakkhaṇaɱ mahisa-lakkhaṇaɱ usabha-lakkhaṇaɱ go-lakkhaṇaɱ aja-lakkhaṇaɱ meṇḍa-lakkhaṇaɱ kukkuṭa-lakkhaṇaɱ vaṭṭaka-lakkhaṇaɱ godhā-lakkhaṇaɱ kaṇṇikā-lakkhaṇaɱ kacchapa-lakkhaṇaɱ miga-lakkhaṇaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[58.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna- [68] vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Raññaɱ niyyānaɱ bhavissati,||
raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati —||
abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati —||
bāhirānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati—||
abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati—||
bāhirānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.|| ||

Iti imassa jayo bhavissati||
imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[59.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyath'īdaɱ:|| ||

Canda-ggāho bhavissati,||
suriya-ggāho bhavissati,||
nakkhatta-ggāho bhavissati,||
candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati,||
nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Ukkā-pāto bhavissati,||
dīsā-ḍāho bhavissati,||
bhūmi-cālo bhavissati,||
deva-dundūbhi bhavissati.|| ||

Candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko canda-ggāho bhavissati,||
evaɱ-vipāko suriya-ggāho bhavissati,||
evaɱ-vipāko nakkhatta-ggāho bhavissati.,||
evaɱ-vipākaɱ candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipāko ukkā-pāto bhavissati,||
evaɱ-vipāko disā-ḍāho bhavissati,||
evaɱ-vipāko bhumivālo bhavissati,||
evaɱ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati,||
evaɱ-vipāko candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saŋkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Iti vā eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[60.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna- [69] vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti —||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Subbuṭṭhikā bhavissati,||
dubbuṭṭhikā bhavissati,||
subhikkhaɱ bhavissati,||
dubbhikkhaɱ bhavissati,||
khemaɱ bhavissati,||
bhayaɱ bhavissati,||
rogo bhavissati,||
ārogyaɱ bhavissati,||
muddā, gaṇanā, saɱkhānaɱ, kāveyyaɱ, lokāyataɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[61.] Yathā pana pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti —||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Āvāhanaɱ vivāhanaɱ saɱvadanaɱ vivadanaɱ saɱkiraṇaɱ vikiraṇaɱ subhaga-karaṇaɱ dubbhaga-karaṇaɱ viruddha-gabbha-karaṇaɱ jivhā-nittha-d-danaɱ hanusaɱhatanaɱ hatthābhijappanaɱ kaṇṇa-jappanaɱ ādāsa-pañhaɱ kumāri-pañhaɱ deva-pañhaɱ ādiccupaṭṭhānaɱ Mahat-upaṭṭhānaɱ abbhujjalanaɱ Sir'avhāyanaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[62.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti —||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Santi-kammaɱ paṇidhi-kammaɱ bhūta-kammaɱ bhuri-kammaɱ vassa-kammaɱ vossa-kammaɱ vatthu-kammaɱ vatthu-parikiraṇaɱ ācamanaɱ nahāpanaɱ juhanaɱ vamanaɱ virecanaɱ uddha-virecanaɱ adho-virecanaɱ sīsa-virecanaɱ kaṇṇa-telaɱ netta-tappanaɱ natthu-kammaɱ añjanaɱ paccañjanaɱ sālākiyaɱ salla-kattiyaɱ dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaɱ anuppadānaɱ osadhīnaɱ paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[63.] Sa kho so mahā-rāja bhikkhu evaɱ sīla-sampanno na kuto ci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīla-saŋvaratto.|| ||

Seyyathā pi mahā-rāja khattiyo muddhā-vasitto nihata-paccāmitto [70] na kuto ci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ pacca-t-thikato,||
evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ sīla-sampanno na kuto ci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīla-saŋvaratto.|| ||

So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajja-sukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho mahā-rāja bhikkhu sīla-sampanno hoti.|| ||

 


 

[64.] Kathañ ca mahā-rāja bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti?|| ||

Idha mahā-rāja bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ cakkhu'ndriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati cakkhu'ndriyaɱ cakkhu'ndriye saŋvaratɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ sotendriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati sotendriyaɱ sotendriye saŋvaratɱ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ ghān'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati ghān'indriyaɱ ghān'indriye saŋvaratɱ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ jivh'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati jivh'indriyaɱ jivh'indriya saŋvaratɱ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ kāy'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati kāy'indriyaɱ kāy'indriye saŋvaratɱ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ man'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati man'indriyaɱ man'indriye saŋvaratɱ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriya-saɱvarena samannāgato ajjhattaɱ avyāseka-sukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho mahā-rāja bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.|| ||

[65.] Kathañ ca mahā-rāja bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||

Idha mahā-rāja bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti.|| ||

Alokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Samiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Saŋghāṭi-patta-cīvara-dhāraṇe sampajāna-kārī hoti.|| ||

Asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Uccāra-passāva-kamme sampajāna-kārī hoti.|| ||

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||

Evaɱ kho [71] mahā-rāja bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.|| ||

[66.] Kathañ ca mahā-rāja bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||

Idha mahā-rāja bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihāriyena cīvarena kucchi-parihāriyena piṇḍa-pātena,||
so yena yen'eva pakkamati samādāy'eva pakkamati.|| ||

Seyyathā pi mahā-rāja pakkhī sakuṇo yena yen'eva ḍeti sa-patta-bhāro va ḍeti,||
evam eva kho mahā-rāja bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihāriyena cīvarena kucchi-parihāriyena piṇḍ-apātena,||
so yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Evaɱ kho mahā-rāja bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||

[67.] So iminā ca ariyena sīla-kkhandhena samannāgato,||
iminā ca ariyena indriya-saɱvarena samannāgato,||
iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato,||
imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,||
vivittaɱ sen'āsanaɱ bhajati,||
araññaɱ rukkha-mūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giri-guhaɱ susānaɱ vana-patthaɱ abbhokāsaɱ palāla-puñjaɱ.|| ||

So pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇīdhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.|| ||

[68.] So abhijjhaɱ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,||
abhijjhāya cittaɱ parisodheti.|| ||

Vyāpāda-padosaɱ pahāya avyāpanna-citto viharati,||
sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampi,||
vyāpāda-padosā cittaɱ parisodheti.|| ||

Thina-middhaɱ pahāya vigata-thina-middho viharati,||
āloka-saññī sato sampajāno,||
thina-middhā cittaɱ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati,||
ajjhattaɱ vūpasanna-citto,||
uddhacca-kukkuccā cittaɱ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaɱ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati,||
akathaɱ-kathī kusalesu dhammesu,||
vicikicchāya cittaɱ parisodheti.|| ||

[69.] Seyyathā pi mahā-rāja puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya,||
tassa te kammantā samijjheyyuɱ,||
so yāni ca porāṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyantī-kareyya,||
siyā c'assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ.|| ||

[72] Tassa me te kammantā samijjhiɱsu.|| ||

So'haɱ yāni ca poraṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyanti akāsiɱ,||
atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāyā" ti.|| ||

So tato-nidānaɱ labhetha pāmujjaɱ,||
adhigacche somanassaɱ.|| ||

[70.] Seyyathā pi āvuso puriso ābādhiko assa dukkhito bā'ha-gilāno,||
bhattaɱ c'assa na c-chādeyya,||
na c'assa kāye balamattā.|| ||

So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,||
bhattañ c'assa chādeyya,||
siyā c'assa kāye balamattā.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ahaɱ kho pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bā'ha-gilāno,||
bhattaɱ ca me na cchādesi,||
na ca me āsi kāye balamattā.|| ||

So'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti.|| ||

Atthi ca kāye balamattā" ti.|| ||

So tato-nidānaɱ labhetha pāmujjaɱ,||
adhigacche somanassaɱ.|| ||

[71.] Seyyathā pi mahā-rāja puriso bandhanāgāre baddho assa.|| ||

So aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā avyayena,||
na c'assa kiñ ci bhogānaɱ vayo.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiɱ,||
so'mhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā avyayena,||
n'atthi ca me kiñ ci bhogānaɱ vayo" ti.|| ||

So tato-nidānaɱ labhetha pāmujjaɱ,||
adhigacche somanassaɱ.|| ||

[72.] Seyyathā pi mahā-rāja puriso dāso assa anatta-dhīno parādhīno na yena kāmaŋ gamo.|| ||

So aparena samayena tamhā dāsavyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yena kāmaŋ gamo.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Ahaɱ kho pubbe dāso ahosiɱ anattā-dhīno parādhīno na yena kāmaŋ gamo,||
so'mhi etarahi tamhā dāsavyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yena kāmaŋ gamo ti.|| ||

So [73] tato-nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigacche somanassaɱ.|| ||

[73.] Seyyathā pi mahā-rāja puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaɱ paṭipajjeyya dubbhikkhaɱ sappaṭi-bhayaɱ.|| ||

So aparena samayena taɱ kantāraɱ nitthareyya,||
sotthinā gāmantaɱ anupāpuṇeyya khemaɱ appaṭibhayaɱ.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantā-raddhāna-Maggaɱ paṭipajjiɱ dubbhikkhaɱ sappaṭi-bhayaɱ,||
so'mhi etarahi taɱ kantāraɱ nitthiṇṇo,||
sotthinā gāmantaɱ anuppatto khemaɱ appaṭibhayan ti.|| ||

So tato-nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigacche somanassaɱ.|| ||

[74.] Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu,||
yathā iṇaɱ,||
yathā rogaɱ,||
yathā bandhanāgāraɱ,||
yathā dāsavyaɱ,||
yathā kantāraddhāna-maggaɱ,||
ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi mahā-rāja ānaṇyaɱ,||
yathā ārogyaɱ,||
yathā bandhanā mokkhaɱ,||
yathā bhujissaɱ||
yathā khemanta-bhūmiɱ||
evam eva kho mahā-rāja bhikkhu||
ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.|| ||

[75.] Tass'ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaɱ jāyati,||
pamuditassa pīti jāyati,||
pīti-manassa kāyo passambhati,||
passaddha-kāyo sukhaɱ vedeti,||
sukhino cittaɱ samādhiyati.|| ||

So vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ||
viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ||
paṭhama-j-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imam eva kāyaɱ viveka-jena pīti-sukhena||
abhisandeti||
parisandeti||
paripūreti||
parippharati,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphutaɱ hoti.|| ||

[74] [76.] Seyyathā pi mahā-rāja dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaɱsa-thāle nahānīya-cuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaɱ paripphosakaɱ sanneyya,||
sā'ssa nahānīya-piṇḍi||
sinehānugatā||
sineha-paretā||
santara-bāhirā phuṭā sinehena||
na ca paggharaṇīi;
evam eva kho mahā-rāja bhikkhu imam eva kāyaɱ viveka-jena pīti-sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

N'āssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.|| ||

[77.]Puna ca paraɱ mahā-rāja bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā||
ajjhattaɱ sampasādanaɱ||
cetaso ekodi-bhāvaɱ||
avitakkaɱ avicāraɱ||
samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ||
dutiya-j-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imam eva kāyaɱ samādhi-jaɱ pīti-sukhena||
abhisandeti||
parisandeti||
paripūreti||
parippharati,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhi-jaɱ pīti-sukhena apphutaɱ hoti.|| ||

[78.]Seyyathā pi mahā-rāja udaka-rahado ubbhidodako,||
tassa nev'assa puratthimāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na dakkhiṇāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na pacchi-māya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na uttarāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
devo ca na kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anupaveccheyya,||
atha kho tamhā ca udaka-rahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udaka-rahadaɱ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya,||
nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa sītena vārinā apphuṭaɱ assa.

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu imam eva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena abhisandeti parisandeti [75] paripūreti parippharati,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.|| ||

[79.]Puna ca paraɱ mahā-rāja bhikkhu pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca viharati||
sato sampajāno||
sukhañ ca kāyena paṭisaŋvedeti||
yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti:|| ||

Upekkhako satimā sukha-vihārī ti||
tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imam eva kāyaɱ nippītikena-sukhena||
abhisandeti||
parisandeti||
paripūreti||
parippharati,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphutaɱ hoti.|| ||

[80.]Seyyathā pi mahā-rāja uppaliniyaɱ vā||
paduminiyaɱ vā||
puṇḍarīkiniyaɱ vā||
app'ekaccāni uppalāni vā||
padumāni vā||
puṇḍarīkāni vā||
udake-jātāni||
udake saŋvaddhāni||
udakā'nuggatāni||
anto-nimuggā-posīni,
tāni yāva c'aggā yāva ca mūlā||
sītena vārinā abhisannāni,
parisannāni,
paripūrāni,
paripphuṭāni,||
nāssā kiñci sabbā-vataɱ||
uppalānaɱ vā
padumānaɱ vā
puṇḍarīkānaɱ vā||
sītena vārinā apphuṭaɱ assa.

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu imam eva kāyaɱ nippītikena sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.|| ||

[81.]Puna ca paraɱ mahā-rāja bhikkhu sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubb'eva somanassa-domanassānaɱ attha-gamā||
adukkha-m-asukhaɱ||
upekkhā-sati-pārisuddhiɱ||
catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imam eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena [76] pharitvā nisinno hoti,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.

[82.]Seyyathā pi mahā-rāja puriso odātena vatthena sasīsaɱ pārupitvā nisinno assa,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa odātena vatthena apphuṭaɱ assa.|| ||

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu imam'eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.|| ||

[83.]Puna ca paraɱ mahā-rāja bhikkhu so evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte||
ñāṇa-dassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti:|| ||

Ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummāsūpacayo anicc-ucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaɱsana-dhammo.|| ||

Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddhan ti.|| ||

[84.]Seyyathā pi mahā-rāja maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikamma-kato,||
accho vippasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,||
tatra suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍu-suttaɱ vā.|| ||

Tam eva cakkhumā puriso hatthe karitvā pacc-a-vekkheyya:|| ||

Ayaɱ kho maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikamma-kato,||
accho vippasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,||
tatr'idaɱ suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā,||
pītaɱ vā,||
lohitaɱ vā,||
odātaɱ vā,||
paṇḍu-suttaɱ vā ti.|| ||

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti:|| ||

Ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc'ucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaɱsana-dhammo.|| ||

[77] Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddhan ti.|| ||

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.|| ||

[85.] So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā aññaɱ kāyaɱ abhinimmināti rūpiɱ mano-mayaɱ sabbaŋga-paccaŋgiɱ ahīnindriyaɱ.

[86.]Seyyathā pi mahā-rāja puriso muñjamhā isikaɱ pabbāheyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Ayaɱ muñjo||
ayaɱ isikā,||
añño muñjo||
aññā isikā,||
muñjamhā tv'eva isikā pavāḷhā ti.|| ||

Seyyathā pi vā pana mahā-rāja,||
puriso asi kosiyā pavāheyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Ayaɱ asi||
ayaɱ kosi,||
añño asi||
aññā kosi,||
kosiyā tv'eva asi pabbāḷho ti.|| ||

Seyyathā pi vā pana mahā-rāja puriso ahiɱ karaṇḍā uddhareyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ayaɱ ahi||
ayaɱ karaṇḍo,||
añño ahi||
añño karaṇḍo,||
karaṇḍā tv'eva ahi ubbhato" ti.|| ||

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudrabhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā||
aññaɱ kāyaɱ||
abhinimmināti rūpiɱ mano-mayaɱ sabbaŋga-paccaŋgiɱ ahīnindriyaɱ.|| ||

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.|| ||

[87.] So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhi-vidhāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

[78] So aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhoti:|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hoti,||
bahudhā pi hutvā eko hoti,||
āvībhāvaɱ tiro-bhāvaɱ,||
tiro-kuḍḍaɱ,||
tiro-pākāraɱ,||
tiro-pabbataɱ asajja-māno gacchati,||
seyyathā pi ākāse,||
paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaɱ karoti,||
seyyathā pi udake,||
udake pi abhijja-māne gacchati,||
seyyathā pi paṭhaviyaɱ,||
ākāse pi pallankena kamati,||
seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaɱ mahiddhike,||
evaɱ mah-ā-nubhāve pāṇinā parāma-sati parimajjati,||
yāva brahma-lokā pi kāyena va saɱvatteti.|| ||

[88.] Seyyathā pi mahā-rāja dakkho kumbha-kāro vā||
kumbha-kārantevāsī vā||
suparikamma-katāya mattikāya yaɱ yad eva bhājana-vikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya.

Seyyathā pi vā pana mahā-rāja dakkho danta-kāro vā||
danta-kārantevāsī vā||
suparikamma-katasmiɱ dantasmiɱ yaɱ yad eva danta-vikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya.

Seyyathā pi vā pana mahā-rāja dakkho suvaṇṇa-kāro vā suvaṇṇa-kārantevāsī vā supari-kamma-katasmiɱ suvaṇṇasmiɱ yaɱ yad eva suvaṇṇa-vikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya.

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhi-vidhāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhoti:|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hoti||
bahudhā pi hutvā eko hoti.|| ||

Āvī-bhāvaɱ||
tiro-bhāvaɱ||
tiro-kuḍḍaɱ||
tiro-pākāraɱ||
tiro-pabbataɱ||
asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaɱ karoti||
seyyathā pi udake.|| ||

Udake pi abhijja-māne gacchati||
seyyathā pi paṭhaviyaɱ.|| ||

Ākāse pi pallankena kamati,||
seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaɱ mahiddhike||
evaɱ mah-ā-nubhāve||
[79] pāṇinā parāma-sati parimajjati,||
yāva Brahmalokā pi kāyena va saɱvatteti.|| ||

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.|| ||

[89.] So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusi-kāya ubho sadde suṇāti,||
dibbe ca mānuse ca,||
ye dūre santike ca.

[90.] So Seyyathā pi mahā-rāja puriso addhāna-Magga-paṭipanno so suṇeyya bheri-saddam pi mudiŋga-saddam pi saŋkha-paṇava-deṇḍima-saddam pi.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Bheri-saddo iti pi,||
mudiŋga-saddo iti pi,||
saŋkha-paṇava-deṇḍima-saddo iti pi.|| ||

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusi-kāya ubho sadde suṇāti,||
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.

[91.] So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So para-sattānaɱ para-puggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||

Sa-rāgaɱ vā cittaɱ sa-rāgaɱ cittan ti pajānāti,||
Vīta-rāgaɱ vā cittaɱ vīta-rāgaɱ cittan ti pajānāti,||
[80] sa-dosaɱ vā cittaɱ sa-dosaɱ cittatan ti pajānāti,||
Vīta-dosaɱ vā cittaɱ vīta-dosaɱ cittan ti pajānāti,||
Sa-mohaɱ vā cittaɱ sa-mohaɱ cittan ti pajānāti,||
Vīta-mohaɱ vā cittaɱ vīta-mohaɱ cittan ti pajānāti,||
Sankhittaɱ vā cittaɱ sankhittaɱ cittan ti pajānāti,||
Vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittan ti pajānāti,||
Mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittan ti pajānāti,||
Amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittan ti pajānāti,||
Sa-uttaraɱ vā cittaɱ sa-uttaraɱ cittan ti pajānāti,||
Anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittan ti pajānāti,||
Samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittan ti pajānāti,||
Asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittan ti pajānāti,||
Vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittan ti pajānāti,||
Avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittan ti pajānāti.|| ||

[92.] Seyyathā pi mahā-rāja itthi vā,||
puriso vā,||
daharo vā,||
yuvā maṇḍan-jātiko ādāse vā,||
parisuddhe pariyodāte acche vā,||
udaka-patte sakaɱ mukha-nimittaɱ pacc-a-vekkha-māno sakaṇikaɱ vā sakaṇikan ti jāneyya,||
akaṇikaɱ vā akaṇikan ti jāneyya-

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.

So para-sattānaɱ para-puggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||

Sa-rāgaɱ vā cittaɱ sa-rāgaɱ cittan ti pajānāti,||
Vīta-rāgaɱ vā cittaɱ vīta-rāgaɱ cittan ti pajānāti,||
sa-dosaɱ vā cittaɱ sa-dosaɱ cittatan ti pajānāti,||
Vīta-dosaɱ vā cittaɱ vīta-dosaɱ cittan ti pajānāti,||
Sa-mohaɱ vā cittaɱ sa-mohaɱ cittan ti pajānāti,||
Vīta-mohaɱ vā cittaɱ vīta-mohaɱ cittan ti pajānāti,||
Sankhittaɱ vā cittaɱ sankhittaɱ cittan ti pajānāti,||
Vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittan ti pajānāti,||
Mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittan ti pajānāti,||
Amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittan ti pajānāti,||
Sa-uttaraɱ vā cittaɱ sa-uttaraɱ cittan ti pajānāti,||
[81] Anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittan ti pajānāti,||
Samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittan ti pajānāti,||
Asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittan ti pajānāti,||
Vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittan ti pajānāti,||
Avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittan ti pajānāti.|| ||

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.

[93.] So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānussati-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati seyyath'īdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsam pi jātiyo,||
tīsaɱm pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi,||
jāti-sahassam pi,||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi,||
saɱvaṭṭa-kappe aneke pi,||
vivaṭṭa-kappe aneke pi,||
saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||

Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ.|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno ti,||
iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.

[94.] Seyyathā pi mahā-rāja puriso sakamhā gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya,||
tamhā pi gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya,||
tamhā pi gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgaccheyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Ahaɱ kho sakamhā gāmā amuɱ gāmaɱ agacchiɱ,||
tatra evaɱ aṭṭhāsiɱ,||
evaɱ nisīdiɱ,||
evaɱ abhāsiɱ,||
evaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

Tamhā pi gāmā amuɱ gāmaɱ āgañchiɱ,||
tatrā pi evaɱ aṭṭhāsiɱ,||
evaɱ nisīdiɱ,||
evaɱ abhāsiɱ,||
evaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

So'mhi tamhā [82] gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgato ti.

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānussati-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati seyyath'īdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsam pi jātiyo,||
tīsaɱm pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi,||
jāti-sahassam pi,||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi,||
saɱvaṭṭa-kappe aneke pi,||
vivaṭṭa-kappe aneke pi,||
saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||

Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ.|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno ti,||
iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.

[95.] So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapāta-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti:|| ||

Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena [83] satte passati cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti.

[96.] Seyyathā pi mahā-rāja majjhe siɱghāṭake pāsādo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaɱ pavisante pi||
rathiyā vīthiɱ sañcarante pi||
majjhe siɱghāṭake nisinne pi.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Ete manussā gehaɱ pavisanti,||
ete ni-k-khamanti,||
ete rathiyā vīthiɱ sañcarante,||
ete majjhe siɱghāṭake nisinnā ti.

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapāta-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti:|| ||

Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,||
vacī-du-c-caritena samannāgatā,||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā,||
vacī-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucaritena samannāgatā,||
ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti.

Idam pi kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.

[97.] So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ [84] pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-samudayo ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodho ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato,||
evaɱ passato,||
kām'āsavā pi cittaɱ vimuccati,||
bhav'āsavā pi cittaɱ vimuccati,||
avijj'āsavā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttam,||
iti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇiyaɱ,||
nāparaɱ,||
itthattāyā ti pajānāti.

[98.] Seyyathā pi mahā-rāja pabbata-saŋkhepe udaka-rahado accho vippasanno anāvilo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippi-sambūkam pi,||
sakkhara-kaṭhalam pi,||
maccha-gumbam pi,||
carantam pi,||
tiṭṭhantam pi.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Ayaɱ kho udaka-rahado accho vippasanno anāvilo.|| ||

Tatr'ime sippi-sambūkā pi||
sakkhara-kaṭhalā pi||
maccha-gumbā pi||
caranti pi||
tiṭṭhanti pī ti.

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-samudayo ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodho ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato,||
evaɱ passato,||
kām'āsavā pi cittaɱ vimuccati,||
bhav'āsavā pi cittaɱ vimuccati,||
avijj'āsavā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttam,||
iti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇiyaɱ,||
nāparaɱ,||
itthattāyā ti pajānāti.

[85] Idaɱ kho mahā-rāja sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmañña-phalehi abhikkantatarañ ca paṇītatarañ ca.|| ||

Imasmā ca pana mahā-rāja sandiṭṭhi-kā sāmañña-phalā aññaɱ sandiṭṭhikaɱ sāmañña-phalaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā n'atthī ti.

[99.] Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

Abhikkantaɱ bhante,||
abhikkantaɱ bhante.|| ||

Seyyathā pi bhante nikujjitaɱ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaɱ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya:|| ||

Cakkhumanto rūpāni dakkhintī ti.|| ||

Evam eva bhante Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es'āhaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi,||
Dhammañ ca||
bhikkhu-Saŋghañ ca.|| ||

Upāsakaɱ maɱ Bhagavā dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gataɱ.|| ||

Accayo maɱ bhante accagamā yathā-bālaɱ yathā-mūḷhaɱ yathā-akusalaɱ||
so'haɱ pītaraɱ dhammikaɱ Dhamma-rājānaɱ issariyassa kāraṇā jīvitā voropesiɱ.|| ||

Tassa me bhante Bhagavā accayaɱ accayato paṭiggaṇhātu āyatiɱ saɱvarāyā ti.

[100.] Taggha tvaɱ mahā-rāja accayo accagamā yathā-bālaɱ yathā-mūḷhaɱ yathā-akusalaɱ yaɱ tvaɱ pitaraɱ dhammikaɱ Dhamma-rājānaɱ jīvitā voropesi.|| ||

Yato ca kho tvaɱ mahā-rāja accayaɱ accayato disvā yathā-dhammaɱ paṭikarosi,||
tan te mayaɱ paṭigaṇhāma.|| ||

Vuddhi h'esā mahā-rāja ariyassa vinaye,||
yo accayaɱ accayato disvā yathā-dhammaɱ paṭikaroti āyatiɱ saŋvaraɱ āpajjatī ti.

[101.] Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

Handa ca dāni mayaɱ bhante gacchāmi bahu-kiccā mayaɱ bahu-karaṇīyā ti.

Yassa dāni tvaɱ mahā-rāja kālaɱ maññasī ti.

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavato bhāsitaɱ abhinan'ditvā anumo-ditvā uṭṭhāy'āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

[102.] Atha kho Bhagavā acira-pakkantassa rañño Māgadhassa [86] Ajātasattu-Vedehi-puttassa bhikkhū āmantesi:|| ||

Khatāyaɱ bhikkhave rājā,||
upahatāyaɱ bhikkhave rājā.|| ||

Sacāyaɱ bhikkhave rājā pitaraɱ dhammikaɱ Dhamma-rājānaɱ jīvitā na voropessatha,||
imasmiɱ yeva āsane virajaɱ vīta-malaɱ dhamma-cakkhuɱ uppajjissathā ti.

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun ti.


Contact:
E-mail
Copyright Statement