Dīgha Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Dīgha Nikāya

Sutta 3

Ambaṭṭha Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][pts] Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi yena Icchānangalaɱ nāma kosalānaɱ brāhmaṇa-gāmo tad avasari.|| ||

Tatra sudaɱ Bhagavā Icchānaŋgale viharati Icchānangalavana-saṇḍe.|| ||

2. Tena kho pana samayena brāhmaṇo pokkharasātī Ukkaṭṭhaɱ ajjhāvasati sattussadaɱ satiṇakaṭṭhodakaɱ sadhaññaɱ rāja-bhoggaɱ raññā Pasenadinā kosalena dinnaɱ rājadāyaɱ brahmadeyyaɱ.|| ||

Assosi kho brāhmaṇo pokkhara-sāti:|| ||

"Samaṇo khalu bho Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi Icchānangalaɱ anuppatto Icchānaŋgale viharati Icchānangalavana-saṇḍe.|| ||

Taɱ kho pana Bhagavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato: "Iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-Sam-Buddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī6 Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ8 kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ [88] Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotī" ti.|| ||

3. Tena kho pana samayena brāhmaṇassa pokkhara-sātissa ambaṭṭho nāma māṇavo9 antevāsī hoti ajjhāyako manta-dharo tiṇṇaɱ vedānaɱ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaɱ sākkhara-p-pabhe-dānaɱ itihāsa-pañca-mānaɱ padako veyyā-karaṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo anuññātapaṭiññāto sake ācariyake tevijjake pāvacane yamahaɱ jānāmi taɱ tvaɱ jānāsi,||
yaɱ tvaɱ jānāsi tam ahaɱ jānāmīti.|| ||

4. Atha kho brāhmaṇo pokkhara-sāti ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ āmantesi: "ayaɱ tāta ambaṭṭha Samaṇo Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi Icchānangalaɱ anuppatto Icchānaŋgale viharati Icchānangalavana-saṇḍe.|| ||

Taɱ kho pana bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato: "Iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-Sam-Buddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotī" ti.|| ||

Ehi tvaɱ tāta ambaṭṭha yena Samaṇo Gotamo ten'upasankama.|| ||

Upasaŋkamitvā samaṇaɱ Gotamaɱ jānāhi yadi vā taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ tathāsantaɱ yeva saddo abbhu-g-gato,||
yadi vā no tathā,||
yadi vā so bhavaɱ Gotamo tādiso,||
yadi vā na tādiso,||
tathā mayaɱ taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ vedissāmāti.|| ||

5. "Yathā kathaɱ pan'āhaɱ bho taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ jānissāmi yadi vā taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ tathāsantaɱ yeva saddo abbhu-g-gato,||
yadi vā no tathā,||
yadi vā so bhavaɱ Gotamo tādiso yadi vā na tādiso" ti.|| ||

6. "Āgatāni kho tāta ambaṭṭha amhākaɱ mantesu dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā: sace agāraɱ ajjhāvasati rājā hoti cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-padatthāvariya-p-patto satta-ratana-samannāgato.|| ||

[89] tassimāni sattaratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath'īdaɱ: cakka-ratanaɱ hatthi-ratanaɱ assa-ratanaɱ maṇi-ratanaɱ itthi-ratanaɱ gahapati-ratanaɱ parināyaka-ratanam'eva sattamaɱ.|| ||

Parosahassaɱ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraŋgarūpā parasena-p-pamaddanā.|| ||

So imaɱ paṭhaviɱ sāgarapariyan taɱ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaɱ pabbajati arahaɱ hoti Sammā-Sam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Ahaɱ kho pana tāta ambaṭṭha mantānaɱ dātā tvaɱ mantānaɱ paṭiggahetā" ti.|| ||

"Evaɱ bho'ti kho ambaṭṭho māṇavo brāhmaṇassa pokkhara-sātissa paṭissutvā uṭṭhāy āsanā brāhmaṇaɱ pokkhara-sātiɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā va'avārathamāruyha sambahulehi māṇavehi saddhiɱ yena Icchānangalavana-saṇḍo tena pāyāsi.|| ||

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko'va ārāmaɱ pāvisi.|| ||

7. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caŋkamanti.|| ||

Atha kho ambaṭṭho māṇavo yena te bhikkhū ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā te bhikkhū etad avoca: "kahannu kho bho etarahi so bhavaɱ Gotamo viharati?|| ||

Taɱ hi mayaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ dassanāya idhūpasaŋkantā" ti.|| ||

8. Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etad ahosi: "ayaɱ kho ambaṭṭho māṇavo abhiññāta-kolañño c'eva abhiññātassa ca brāhmaṇassa pokkhara-sātissa antevāsī.|| ||

Agaru kho pana Bhagavato eva-rūpehi kula-puttehi saddhiɱ kathā-sallāpo hotī" ti.|| ||

Te ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avocuɱ: "eso ambaṭṭha vihāro saɱvutadvāro.|| ||

Tena appasaddo upasankamitvā ataramāno ālindaɱ pavisitvā ukkāsitvā agga'aɱ ākoṭehi.|| ||

Vivarissati te Bhagavā dvāranti."|| ||

9. Atha kho ambaṭṭho māṇavo yena so vihāro saɱvutadvāro tena appasaddo upasankamitvā ataramāno ālindaɱ pavisitvā ukkāsitvā agga'aɱ ākoṭesi.|| ||

Vivari Bhagavā dvāraɱ.|| ||

Pāvisi ambaṭṭho māṇavo.|| ||

Māṇavakā'pi pavisitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ambaṭṭho pana māṇavo caŋkamanto pi nisinnena Bhagavatā [90] kañci kañci kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāreti.|| ||

Ṭhito pi nisinnena Bhagavatā kañci kañci kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāreti.|| ||

10. Atha kho Bhagavā ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca: evannu kho te ambaṭṭha brāhmaṇehi vuddhehi mahallakehi ācariya-pācariyehi saddhiɱ kathā-sallāpo hoti yatha-yidaɱ caraɱ tiṭṭhaɱ nisinnena mayā kañci kañci kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāresī" ti?|| ||

"Noh'idaɱ bho Gotama.|| ||

Gacchanto vā hi bho Gotama gacchantena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiɱ sallapitumarahati.|| ||

Ṭhito vā hi bho Gotama ṭhitena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiɱ sallapitumarahati.|| ||

Nisinno vā hi bho Gotama nisinnena brāhmaṇo buhmaṇena saddhiɱ sallapitumarahati.|| ||

Sayāno vā hi bho Gotama sayānena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiɱ sallapitumarahati.|| ||

Ye ca kho te bho Gotama muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā,||
tehipi me saddhiɱ evaɱ kathā-sallāpo hoti yathariva bhotā gotamenā" ti.|| ||

11. "Atthikavato kho pana te ambaṭṭha idhāgamanaɱ ahosi.|| ||

Yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātho tam eva atthaɱ sādhukaɱ manasi kareyyātho.|| ||

Avusitavā yeva kho pana bho ayaɱ ambaṭṭho māṇavo,||
vusitamānī kimaññatra avusitattā" ti.|| ||

12. Atha kho ambaṭṭho māṇavo Bhagavatā avusitavādena vuccamāno kupito anatta-mano Bhagavantaɱ yeva khuɱsento Bhagavantaɱ yeva vambhento Bhagavantaɱ yeva upavada-māno samaṇo ca me bho Gotamo pāpito bhavissatīti Bhagavantaɱ etad avoca: "caṇḍā bho Gotama Sakyajāti,||
pharusā bho Gotama Sakyajāti,||
lahusā [91] bho Gotama Sakyajāti,||
rabhasā bho Gotama Sakkājāti.|| ||

Ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti na brāhmaṇe garu-karonti na brāhmaṇe mānenti na brāhmaṇe pūjenti na brāhmaṇe apacāyanti.|| ||

Ta-y-idaɱ bho Gotama nacchannaɱ tayidaɱ nappaṭirūpaɱ yadime Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti na brāhmaṇe garu karonti na brāhmaṇe mānenti na brāhmaṇe pūjenti na brāhmaṇe apacāyantī ti.|| ||

Iti ha ambaṭṭho māṇavo idaɱ paṭhamaɱ Sakkesu ibbhavādaɱ nipātesi.|| ||

13. "Kim pana te ambaṭṭha Sakkā aparaddhunti?"|| ||

"Eka midāhaɱ bho Gotama samayaɱ ācariyassa brāhmaṇassa pokkhara-sātissa kenavideva karaṇīyena Kapilavatthuɱ agamāsiɱ.|| ||

Yena Sakkānaɱ santhāgāraɱ ten'upasankamiɱ.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā Sakkā c'eva Sakyakumārā ca santhāgāre uccesu āsanesu nisinnā honti añña-maññaɱ aŋgulipatodakehi sañjagghantā saɱkī'antā aññadatthu mamañ ñeva maññe anujagghantā.|| ||

Na maɱ koci āsanena'pi nimantesi.|| ||

Ta-y-idaɱ bho Gotama nacchannaɱ,||
tayidaɱ nappaṭirūpaɱ,||
yadime Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti na brāhmaṇe garu-karonti na brāhmaṇe mānenti na brāhmaṇe pūjenti na brāhmaṇe apacāyantī" ti.|| ||

Iti ha ambaṭṭho māṇavo idaɱ dutiyaɱ Sakkesu ibbhavādaɱ nipātesi.|| ||

14. "Laṭukikāpi kho ambaṭṭha sakuṇikā sake kulāvake kāmalāpinī hoti.|| ||

Sakaɱ kho pan'etaɱ ambaṭṭha Sakkānaɱ yad idaɱ Kapilavatthu.|| ||

Na arahatāyasmā ambaṭṭho imāya appamattāya abhisajjituntī."|| ||

15. "Cattāro'me bho Gotama vaṇṇā: khattiyā brāhmaṇā vessā suddā.|| ||

Imesaɱ hi bho Gotama catunnaɱ vaṇṇānaɱ tayo vaṇṇā khattiyā ca vessā ca suddā ca aññadatthu brāhmaṇasseva paricārikā sampajjanti.|| ||

Ta-y-idaɱ bho [92] Gotama nacchannaɱ tayidaɱ nappaṭirūpaɱ yadi me Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti na brāhmaṇe karukaronti na brāhmaṇe mānenti na brāhmaṇe pūjenti na brāhmaṇe apacāyantī" ti.|| ||

Iti ha ambaṭṭho māṇavo idaɱ tatiyaɱ Sakkesu ibbhavādaɱ nipātesi.|| ||

16. Atha kho Bhagavato etad ahosi: atibā'haɱ kho ayaɱ ambaṭṭho māṇavo Sakkesu ibbhavādena nimmāneti.|| ||

Yan nūnāhaɱ gottaɱ puccheyynti.|| ||

Atha kho Bhagavā ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca: 'kathaɱ gottosi ambaṭṭhā?Ti' "kaṇhāyano'hamasmi bho gotamā" ti.|| ||

17. "Porāṇaɱ kho pana te ambaṭṭha mātāpettikaɱ nāmagottaɱ anussarato ayyaputtā Sakkā bhavanti,||
dāsiputto tvam asi Sakkānaɱ.|| ||

Sakyā kho pana ambaṭṭha rājānaɱ okkākaɱ pitāmahaɱ dahanti.|| ||

"Bhūta-pubbaɱ ambaṭṭha rājā okkāko yā sā mahesī piyā manāpā tassā puttassa rajjaɱ pariṇāmetukāmo jeṭṭhakumāre raṭṭhasmā pabbājesi ukkā-mukhaɱ karakaṇḍaɱ hatthinikaɱ nipuraɱ.|| ||

Te raṭṭhasmā pabbājitā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo tattha vāsaɱ kappesuɱ.|| ||

Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaganīhi saddhiɱ saŋvāsaɱ kappesuɱ.|| ||

Atha kho ambaṭṭha rājā okkāko amacce pārisajje āmantesi: "kahannu kho bho etarahi kumārā sammantīti"?|| ||

"Atthi deva himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo tatthetarahi kumārā sammanti.|| ||

Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaganīhi saddhiɱ saŋvāsaɱ kappenti" ti.|| ||

Atha kho ambaṭṭha rājā okkāko udānaɱ udānesi: [93] "Sakkā vata bho kumārā paramaSakkā vata bho kumārā" ti.|| ||

Tadagge kho pana ambaṭṭha Sakkā paññāyanti.|| ||

So'va1 n'esaɱ pubbapuriso.|| ||

Rañño ca kho pana ambaṭṭha okkākassa disā nāma dāsī ahosi.|| ||

Sā kaṇhaɱ nāma janesi.|| ||

Jāto kaṇho pabyāhāsi: "dhovatha maɱ amma,||
nahāpetha maɱ amma,||
imasmā maɱ amma asucismā parimocetha,||
atthāya vo bhavissāmī" ti.|| ||

Yathā kho pana ambaṭṭha etarahi manussā pisāce disvā 'pisācā'ti sañjānanti.|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha tena samayena manussā pisāce 'kaṇhā'ti sañjānanti.|| ||

Te evam āhaɱsu: ayaɱ jāto pabyāhāsi: 'kaṇho jāto pisāco jāto'ti.|| ||

Tadagge kho pana ambaṭṭha kaṇhāyanā paññāyanti.|| ||

So ca kaṇhāyanānaɱ pubbapuriso.|| ||

Iti kho te ambaṭṭha porāṇaɱ mātāpettikaɱ nāmagottaɱ anussarato ayyaputtā Sakkā bhavanti.|| ||

Dāsiputto tvam asi Sakkānanti.|| ||

18. Evaɱ vutte te māṇavakā Bhagavantaɱ etad avocuɱ: "mā bhavaɱ Gotamo ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ atibā'haɱ dāsiputtavādena nimmānesi.|| ||

Sujāto ca bho Gotama ambaṭṭho māṇavo kula-putto ca ambaṭṭho māṇavo bahu-s-suto ca ambaṭṭho māṇavo kalyāṇa-vākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo paṇḍito ca ambaṭṭho māṇavo.|| ||

Pahoti ca ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetun" ti.|| ||

19. Atha kho Bhagavā te māṇavake etad avoca: "sace kho tumhākaɱ māṇavakā evaɱ hoti 'dujjāto ca ambaṭṭho māṇavo,||
akula-putto ca ambaṭṭho māṇavo,||
appassuto [94] ca ambaṭṭho māṇavo,||
akalyāṇa-vākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo,||
duppañño ca ambaṭṭho māṇavo,||
na ca pahoti ambaṭṭho māṇavo samaṇena Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetunti,||
tiṭṭhatu ambaṭṭho māṇavo,||
tumhe mayā saddiɱ mantayavho1 asmiɱ vacane.|| ||

Sace pana tumhākaɱ māṇavakā evaɱ hoti: sujāto ca ambaṭṭho māṇavo,||
kula-putto ca ambaṭṭho māṇavo,||
bahu-s-suto ca ambaṭṭho māṇavo,||
kalyāṇa-vākkaraṇo va ambaṭṭho māṇavo,||
paṇḍito ca ambaṭṭho māṇavo,||
pahoti ca ambaṭṭho māṇavo samaṇena Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetunti,||
tiṭṭhatha tumhe,||
ambaṭṭho māṇavo mayā saddhiɱ paṭimantetu" ti.|| ||

20. "Sujāto ca bho Gotama ambaṭṭho māṇavo,||
kula-putto ca ambaṭṭho māṇavo,||
bahu-s-suto ca ambaṭṭho māṇavo,||
kalyāṇa-vākkaraṇo va ambaṭṭho māṇavo,||
paṇḍito ca ambaṭṭho māṇavo,||
pahoti ca ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetuɱ.|| ||

Tuṇhī mayaɱ bhavissāma.|| ||

Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetū" ti.|| ||

21. Atha kho Bhagavā ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca: ayaɱ kho pana te ambaṭṭha saha-dhammiko pañho āga-c-chati.|| ||

Akāmāpi vyākātabbo.|| ||

Sace tvaɱ na vyākarissasi aññena vā aññaɱ paṭicarissasi,||
tuṇhī vā bhavissasi,||
pakkamissasi vā,||
ettheva te sattadhā muddhā phalissati.|| ||

Taɱ kiɱ maññasi ambaṭṭha?|| ||

Kinti te sutaɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ kutopabhūtikā kaṇhāyanā?|| ||

Ko ca kaṇhāyanānaɱ pubbapuriso" ti?|| ||

Evaɱ vutte ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi.|| ||

dutiyam pi kho Bhagavā ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca: taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Kinti te sutaɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ kukopabhūtikā kaṇhāyanā?|| ||

Ko ca kaṇhāyanānaɱ [95] pubbapuriso?Ti dutiyam pi kho ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi.|| ||

Atha kho Bhagavā ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca: vyākarohi 'dāni ambaṭṭha,||
na 'dāni te tuṇhī-bhāvassa kālo.|| ||

Yo kho ambaṭṭha Tathāgatena yāvatatiyakaɱ saha-dhammikaɱ pañhaɱ puṭṭho na vyākaroti etthev'assa sattadhā muddhā phalissati.|| ||

22. Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho mahantaɱ ayokūṭaɱ ādāya ādittaɱ sampajjalitaɱ sa-joti-bhūtaɱ ambaṭṭhassa māṇavassa upari-vehāsaɱ ṭhito hoti: sacāyaɱ ambaṭṭho māṇavo Bhagavatā yāvatatiyakaɱ saha-dhammikaɱ pañhaɱ puṭṭho na vyākarissati etthev'assa sattadhā muddhaɱ phālessāmīti.|| ||

Taɱ kho pana vajirapāṇiɱ yakkhaɱ Bhagavā c'eva passati ambaṭṭho ca māṇavo.|| ||

23. Atha kho ambaṭṭho māṇavo bhīto saɱviggo loma-haṭṭha-jāto Bhagavantaɱ yeva tāṇagavesī Bhagavantaɱ yeva leṇagavesī Bhagavantaɱ yeva saraṇagavesi upanisīditvā Bhagavantaɱ etad avoca: "kiɱ me taɱ bhavaɱ Gotamo āha?|| ||

Puna bhavaɱ Gotamo bravītū" ti.|| ||

"Taɱ kimmaññasī ambaṭṭha?|| ||

Kinti te sutaɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallākānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsa-mānānaɱ,||
kutoppabhūtikā kaṇhāyanā?|| ||

Ko ca kaṇhāyanānaɱ pubbapuriso?Ti."|| ||

"Evam eva me bho Gotama sutaɱ,||
yatheva bhavaɱ Gotamo āha.|| ||

Tatoppabhūtikā kaṇhāyanā.|| ||

So ca kaṇhāyanānaɱ pubbapuriso" ti.|| ||

24. Evaɱ vutte te māṇavakā unnādino uccā-saddamahā-saddā ahesuɱ: "dujjāto kira bho ambaṭṭho māṇavo,||
akula-putto kira bho ambaṭṭho māṇavo,||
dāsiputto kira bho ambaṭṭho māṇavo Sakkānaɱ,||
ayyaputtā kira bho ambaṭṭhassa māṇavassa Sakkā bhavanti.|| ||

Dhammavādiɱ yeva kira mayaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ apasādetabbaɱ amaññimhā" ti.|| ||

25. Atha kho Bhagavato etad ahosi: "atibā'haɱ kho [96] ime māṇavakā ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ dāsiputtavādena nimmānenti.|| ||

Yan nūnāhaɱ parimoceyyanti."|| ||

Atha kho Bhagavā te māṇavake etad avoca: "mā kho tumhe māṇavakā ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ atibā'haɱ dāsiputtavādena nimmānetha.|| ||

Uḷāro so kaṇho isi ahosi.|| ||

So dakkhiṇaɱ jana-padaɱ gantvā brahme mante adhīyitvā rājānaɱ okkānaɱ upasankamitvā maṭṭharūpiɱ1 dhītaraɱ yāci.|| ||

Tassa rājā okkāko 'ko n'eva re ayaɱ mayhaɱ dāsiputto samāno maṭṭharūpiɱ dhītaraɱ yā catī'ti kupito anatta-mano khurappaɱ sannayhi.|| ||

So taɱ khurappaɱ n'eva asakkhi muñcituɱ,||
no paṭisaɱharituɱ.|| ||

Atha kho māṇavakā amaccā pārisajjā kaṇhaɱ isiɱ upasankamitvā etad avocuɱ: "sotthi bhadante hotu rañño,||
sotthi bhadante hotu rañño" ti.|| ||

"Sotthi bhavissati rañño,||
api ca rājā yadi adho khurappaɱ muñcissati yāvatā rañño vijitaɱ ettāvatā paṭhavī udrīyissatī" ti.|| ||

"Sotthi bhadante hotu rañño,||
sotthi jana-padassā" ti.|| ||

"Sotthi bhavissati rañño,||
sotthi jana-padassa.|| ||

Api ca rājā yadi uddhaɱ khurappaɱ muñcissati yāvatā rañño vijitaɱ ettāvatā satta-vassāni devo na vassissatī" ti.|| ||

"Sotthi bhadante hotu rañño,||
sotthi jana-padassa,||
devo ca vassatū" ti.|| ||

"Sotthi bhavissati rañño,||
sotthi jana-padassa,||
devo ca vassissati.|| ||

Api ca rājā jeṭṭhakumāre khurappaɱ patiṭṭhāpetu,||
sotthi kumāro,||
pallomo bhavissatī" ti.|| ||

Atha kho māṇavakā,||
amaccā okkākassa ārocesuɱ: "devo jeṭṭhakumāre khurappaɱ patiṭṭhāpetu,||
sotthi kumāro pallomo bhavissatī" ti.|| ||

Atha kho rājā okkāko jeṭṭhakumāre khurappaɱ patiṭṭhāpesi.|| ||

Sotthi kumāro pallomo bhavi.|| ||

Atha kho tassa rājā okkāko bhīto saɱviggo loma-haṭṭha-jāto brahmadaṇḍena [97] tajjito maṭṭharūpiɱ dhītaraɱ adāsi.|| ||

Mā kho tumhe māṇavakā ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ atibā'haɱ dāsiputtavādena nimmānetha.|| ||

Uḷāro so kaṇho isi ahosi.|| ||

26. Atha kho Bhagavā ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ āmantesi: "taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Idha khattiya-kumāro brāhmaṇakaññāya saddhiɱ saŋvāsaɱ kappeyya,||
tesaɱ saŋvāsamanvāya putto jāyetha,||
yo so khattiya-kumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno,||
api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaɱ vā udakaɱ vā?'Ti,|| ||

"Labhetha bho Gotama".|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā bhojeyyuɱ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā" ti?|| ||

"Bhojeyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā mante vāceyyuɱ vā no vā?"Ti|| ||

"Vāceyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Apinu'ssa itthisu āvaṭaɱ vā assa anāvaṭaɱ vā?"Ti|| ||

"Anāvaṭaɱ hi'ssa bho Gotama".|| ||

"Api nu naɱ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyunti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kissa hetu?"|| ||

"Mātito hi bho Gotama anuppanno" ti.|| ||

27. "Taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Idha brāhmaṇa-kumāro khattiyakaññāya saddhiɱ saŋvāsaɱ kappeyya,||
tesaɱ saŋvāsamanvāya putto jāyetha,||
yo so brāhmaṇa-kumārena khattiyakaññāya putto uppanno,||
api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaɱ vā udakaɱ vā?"Ti|| ||

"Labhetha bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā bhojeyyuɱ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā?"Ti|| ||

"Bhojeyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā mante vāceyyuɱ vā no vā?"Ti|| ||

"Vāceyyuɱ bho Gotama."|| ||

[98] "apinu'ssa itthisu āvaṭaɱ vā assa anāvaṭaɱ vā?"Ti|| ||

"Anāvaṭaɱ hi'ssa bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyunti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kissa hetu?"|| ||

"Pitito hi bho Gotama anuppanno" ti.|| ||

28. "Iti kho ambaṭṭha itthiyā vā itthiɱ karitvā purisena vā purisaɱ karitvā khattiyā 'va seṭṭhā,||
hīnā brāhmaṇā.|| ||

Taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Idha brāhmaṇā brāhmaṇaɱ kismicideva pakaraṇe khura-muṇḍaɱ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuɱ,||
api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaɱ vā udakaɱ vā?"Ti|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā bhojeyyuɱ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā?"Ti|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā mante vāceyyuɱ vā no vā" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu'ssa itthīsu āvaṭaɱ vā assa anāvaṭaɱ vā?Ti"|| ||

"Āvaṭaɱ hi'ssa bho Gotama."|| ||

29. "Taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Idha khattiyā khattiyaɱ kismicideva pakaraṇe khura-muṇḍaɱ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuɱ,||
api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaɱ vā udakaɱ vā?Ti"|| ||

"Labhetha bho Gotama"|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā bhojeyyuɱ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā?Ti"|| ||

"Bhojeyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā mante vāceyyuɱ vā no vā?"Ti|| ||

"Vāceyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu'ssa ithīsu āvaṭaɱ vā assa anāvaṭaɱ vā?"Ti|| ||

"Anāvaṭaɱ hi'ssa bho Gotama."|| ||

"Ettāvatā kho ambaṭṭha khattiyo paramanihīnataɱ [99] patto hoti,||
yad eva naɱ khattiyā khura-muṇḍaɱ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbā-jenti.|| ||

Iti kho ambaṭṭha yadā khattiyo paramanihīnataɱ patto hoti,||
tadāpi khattiyā'va seṭṭhā hīnā brāhmaṇā.|| ||

30. Brahmunā'pi ambaṭṭha sanaŋkumārena gāthā bhāsitā:|| ||

'Khattiyo seṭṭho janetasmiɱ|| ||

Ye gottapaṭisārino,|| ||

vijjā-caraṇa-sampanno|| ||

So seṭṭho devamānuse'ti|| ||

Sā kho pan'esā ambaṭṭha brahmunā sanaŋkumārena gāthā sugītā no duggītā,||
subhā-sitā no dubbhā-sitā,||
attha-saɱhitā no anattha-saɱhitā,||
anumatā mayā.|| ||

Aham pi ambaṭṭha evaɱ vadāmi:|| ||

'Khattiyo seṭṭho janetasmiɱ|| ||

Ye gottapaṭisārino,|| ||

vijjā-caraṇa-sampanno|| ||

So seṭṭho devamānuse'ti.|| ||

Bhāṇāvāro paṭhamo.|| ||

31. "Katamaɱ pana taɱ bho Gotama caraṇaɱ,||
katamā ca pana sā vijjā" ti?|| ||

"Na kho ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya jātivādo vā vuccati gottavādo vā vuccati mānavādo vā vuccati: 'arahasi vā maɱ tvaɱ na vā maɱ tvaɱ arahasī'ti.|| ||

Yattha kho ambaṭṭha āvāho vā hoti,||
vivāho vā hoti,||
āvāhavivāho vā hoti,||
etth'etaɱ vuccati jātivādo vā iti pi,||
gottavādo vā iti pi,||
mānavādo vā iti pi:'arahasi vā maɱ tvaɱ na vā maɱ tvaɱ arahasī'ti.|| ||

Ye hi keci ambaṭṭha jātivādavinibaddhā vā gottavādavinibaddhā vā mānavādavinibaddhā vā āvāhavivāhavinibaddhā vā,||
ārakā te anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya.|| ||

Pahāya kho ambaṭṭha jātivādavinibaddhañca gottavādavinibaddhañca mānavādavinibaddhañca āvāhavivāhavinibaddhañca [100] anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya sacchi-kiriyā hotī" ti.|| ||

32. "Katamaɱ pana taɱ bho Gotama caraṇaɱ?|| ||

Katamā ca sā vijjā?"Ti|| ||

"Idha ambaṭṭha Tathāgato loke uppajjati arahaɱ Sammā-Sam-Buddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

33. Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ sutvā Tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: "sambādho gharāvāso rajopatho abbhokāso pabbajjā.|| ||

Na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saɱkha-likhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ,||
yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretthā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan" ti.|| ||

So aparena samayena appaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya appaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

So evaɱ pabba-jito samāno Pātimokkha-saŋvara-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhā-padesu kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena,||
parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro bhojane matt'aññū sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho.|| ||

34. Kathañ ca ambaṭṭha bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||

Idha ambaṭṭha bhikkhu pāṇāti-pātaɱ pahāya pāṇāti-pātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Adinn'ādānaɱ pahāya adinn'ādānā paṭivirato hoti.|| ||

Dinnādāyī dinna-pāṭikaŋkhī athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

ABrahma-cariyaɱ pahāya brahma-cārī hoti ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaŋvādako lokassa.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti,||
ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā saɱhitānaɱ vā anuppadātā samagg'ārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā tathā-rūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Sampha-p-palāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyanta-vatiɱ attha-saɱhitaɱ idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

35. Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti ratt'ūparato paṭivirato vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūsana-ṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dhañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-maɱsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Aj-eḷaka-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthi-gavāssa-va'ava-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulākūṭa-kaɱsakūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

36. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā bījagāma-bhūta-gāma-samārambhaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: mūla-bījaɱ khandha-bījaɱ phaebījaɱ agga-bījaɱ bīja-bījam eva pañcamaɱ.|| ||

Iti eva-rūpā bījagāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

37. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ sannidhi-kāra-paribhogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: anna-sannidhiɱ pāna-sannidhiɱ vattha-sannidhiɱ yāna-sannidhiɱ sayana-sannidhiɱ gandha-sannidhiɱ āmisa-sannidhiɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

38. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā visūkadassanaɱ anuyuttā viharanti seyyath'īdaɱ: naccaɱ gītaɱ vāditaɱ pekkhaɱ akkhānaɱ pāṇissaraɱ vetālaɱ kumbhathūnaɱ sobhanagarakaɱ caṇḍālaɱ vaɱsaɱ dhopanaɱ hatthi-yuddhaɱ assa-yuddhaɱ mahisa-yuddhaɱ usabha-yuddhaɱ aja-yuddhaɱ meṇḍayuddhaɱ kukkuṭayuddhaɱ vaṭṭakayuddhaɱ daṇḍa-yuddhaɱ muṭṭhi-yuddhaɱ nibbuddhaɱ uyyodhikaɱ balaggaɱ senā-byuhaɱ aṇīkadassanaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

39. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti.|| ||

Seyyath'īdaɱ: aṭṭha-padaɱ dasa-padaɱ ākāsaɱ parihāra-pathaɱ santikaɱ khalikaɱ ghaṭikaɱ salāka-hatthaɱ akkhaɱ paŋgacīraɱ vaŋkakaɱ mokkha-cikaɱ ciŋgulakaɱ pattāḷhakaɱ rathakaɱ dhanukaɱ akkharikaɱ manesikaɱ yathā-vajjaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

40. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ uccā-sayana-mahā-sayanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: āsandiɱ pallaŋkaɱ gonakaɱ cittakaɱ paṭikaɱ paṭalikaɱ tulikaɱ vikatikaɱ udda-lomiɱ ekanta-lomiɱ kaṭṭhi'ssaɱ koseyyaɱ kuttakaɱ hatth'attharaɱ ass'attharaɱ rath'attharaɱ ajina-ppaveṇiɱ kādali-miga-pavara-pacc'attharaṇaɱ sa-uttara-c-chadaɱ ubhatolohitakupadhānaɱ - iti vā iti eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

41. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: uccādanaɱ parimaddanaɱ nahāpanaɱ sambāhanaɱ ādāsaɱ añjanaɱ mālā-vilepanaɱ mukkha-cuṇṇakaɱ mukhālepanaɱ hattha-bandhaɱ sikhā-bandhaɱ daṇḍakaɱ nāḷikaɱ khaggaɱ chattaɱ citrūpāhanaɱ uṇhīsaɱ maṇiɱ vā'avījaniɱ odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

42. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ tiracchāna-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: rāja-kathaɱ cora-kathaɱ mahāmatta-kathaɱ senā-kathaɱ bhaya-kathaɱ yuddha-kathaɱ anna-kathaɱ pāna-kathaɱ vattha-kathaɱ sayana-kathaɱ mālā-kathaɱ gandha-kathaɱ ñāti-kathaɱ yāna-kathaɱ gāma-kathaɱ nigama-kathaɱ nagara-kathaɱ jana-pada-kathaɱ itthi-kathaɱ purisa-kathaɱ kumārakathaɱ kumārīkathaɱ sūra-kathaɱ visikhā-kathaɱ kumbhaṭṭhāna-kathaɱ pubba-peta-kathaɱ nānatta-kathaɱ loka-k-khāyikaɱ samuddakkhāyikaɱ itibhav-ā-bhava-kathaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

43. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ viggāhika-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: na tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāsi.|| ||

Ahaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāmi.|| ||

Kiɱ tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭipanno tvam asi,||
aham asmi sammāpaṭinno.|| ||

Sahitamme asahitanne.|| ||

Pure vacanīyaɱ pacchā avaca,||
pacchāvacanīyaɱ pure avaca.|| ||

Āviciṇṇan te viparāvattaɱ.|| ||

Āropito te vādo niggahito'si.|| ||

Cara vāda-p-pamokkhāya.|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

44. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ khattiyānaɱ brāhmaṇānaɱ gahapatikānaɱ kumārānaɱ: idha gaccha,||
amutrāgaccha,||
idaɱ hara,||
amutra idaɱ āharāti.|| ||

Iti vā eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

45. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena lābhaɱ nijigiɱsitāro ca.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

46. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ: aŋgaɱ nimittaɱ uppādaɱ supinaɱ lakkhaṇaɱ mūsikacchinnaɱ aggi-homaɱ dabbi-homaɱ thusa-homaɱ kaṇa-homaɱ taṇḍula-homaɱ sappi-homaɱ tela-homaɱ mukha-homaɱ lohita-homaɱ aŋga-vijjā vatthu-vijjā khatta-vijjā siva-vijjā bhūta-vijjā bhūrivijjā ahi-vijjā visa-vijjā vicchika-vijjā mūsika-vijjā sakuṇa-vijjā vāyasa-vijjā pakkajjhānaɱ sara-parittānaɱ miga-cakkaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

47. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ: maṇi-lakkhaṇaɱ vattha-lakkhaṇaɱ daṇḍa-lakkhaṇaɱ asi-lakkhaṇaɱ usu-lakkhaṇaɱ dhanu-lakkhaṇaɱ āvudha-lakkhaṇaɱ itthi-lakkhaṇaɱ purisa-lakkhaṇaɱ kumāra-lakkhaṇaɱ kumārilakkhaṇaɱ dāsa-lakkhaṇaɱ dāsilakkhaṇaɱ hatthi-lakkhaṇaɱ assa-lakkhaṇaɱ mahisa-lakkhaṇaɱ usabha-lakkhaṇaɱ go-lakkhaṇaɱ aja-lakkhaṇaɱ meṇḍa-lakkhaṇaɱ kukkuṭa-lakkhaṇaɱ vaṭṭakalakkhaṇaɱ godhā-lakkhaṇaɱ kaṇṇikā-lakkhaṇaɱ kacchapa-lakkhaṇaɱ miga-lakkhaṇaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

48. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ: raññaɱ niyyānaɱ bhavissati,||
raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati.|| ||

Abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati.|| ||

Bāhirānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati.|| ||

Abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.|| ||

Bāhirānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.|| ||

Iti imassa jayo bhavissati,||
imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

49. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ: canda-ggāho bhavissati suriya-ggāho bhavissati nakkhatta-ggāho bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Ukkāpāto bhavissati.|| ||

Disā-ḍāho bhavissati.|| ||

Bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Evaɱ vipāko deva-dundubhi bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko canda-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko suriya-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko nakkhatta-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko ukkā-pāto bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko disā-ḍāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saŋkileso vodānaɱ bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

50. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ: subbuṭṭhikā bhavissati dubbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Subhikkhaɱ bhavissati dubbhikkhaɱ bhavissati.|| ||

Khemaɱ bhavissati bhayaɱ bhavissati.|| ||

Rogo bhavissati ārogyaɱ bhavissati.|| ||

Muddā gaṇanā saɱkhānaɱ kāveyyaɱ lokāyataɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

51. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ: āvāhanaɱ vivāhanaɱ saɱvadanaɱ vivadanaɱ saɱkiraṇaɱ vikiraṇaɱ subhaga-karaṇaɱ dubbhaga-karaṇaɱ viruddha-gabbha-karaṇaɱ jivhā-nittha-d-danaɱ hanusaɱhananaɱ hatthābhijappanaɱ hanu-jappanaɱ kaṇṇa-jappanaɱ ādāsa-pañhaɱ kumāripañhaɱ deva-pañhaɱ ādiccupaṭṭhānaɱ Mahat-upaṭṭhānaɱ abbhujjalanaɱ sirivhāyanaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

52. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti - seyyath'īdaɱ: santi-kammaɱ paṇidhi-kammaɱ bhūri-kammaɱ vassa-kammaɱ vossa-kammaɱ vatthu-kammaɱ vatthu-parikiraṇaɱ ācamanaɱ nahāpanaɱ juhanaɱ vamanaɱ virecanaɱ uddha-virecanaɱ adho-virecanaɱ sīsa-virecanaɱ kaṇṇa-telaɱ nettapatappanaɱ natthu-kammaɱ añjanaɱ paccañjanaɱ sālākiyaɱ salla-kattiyaɱ dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaɱ anuppadānaɱ osadhīnaɱ paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

53. Atha kho so ambaṭṭha bhikkhu evaɱ sīla-sampanno na kuto ci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaŋvarato.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha khattiyo muddhā-vasitto nihatapaccāmitto na kuto ci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ pacca-t-thikato,||
evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu evaɱ sīla-sampanno na kuto ci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaŋvarato.|| ||

So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajja-sukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho ambaṭṭha bhikkhu sīla-sampanno hoti.|| ||

54. Kathañ ca ambaṭṭha bhikkhu indirayesu gutatadvāro hoti?|| ||

Idha ambaṭṭha bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ cakkhu'ndriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhu'ndriyaɱ,||
cakkhu'ndriya saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ sotendriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati rakkhati sotendriyaɱ,||
sotendriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ ghān'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati rakkhati ghāṇindriyaɱ,||
ghāṇindriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ jivh'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati rakkhati jivh'indriyaɱ,||
jivh'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ kāy'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati rakkhati kāy'indriyaɱ,||
kāy'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ man'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati rakkhati man'indriyaɱ,||
man'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriya-saɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho ambaṭṭha bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.|| ||

55. Kathañ ca ambaṭṭha bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||

Idha ambaṭṭha bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti,||
ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti,||
samiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti,||
sanghāṭipatta-cīvaradhāraṇe sampajāna-kārī hoti,||
asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti,||
uccāra-passāvakamme sampajāna-kārī hoti,||
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||

Evaɱ kho ambaṭṭha bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.|| ||

56. Kathañ ca ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||

Idha ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Seyyathāpī ambaṭṭha pakkhi sakuṇo yena yen'eva ḍeti sapattabhāro'va ḍeti,||
evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Evaɱ kho ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||

57. So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato iminā ca ariyena indriya-saɱvarena samannāgato iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaɱ sen'āsanaɱ bhajati araññaɱ rukkha-mūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giri-guhaɱ susānaɱ vana-patthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.|| ||

So pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.|| ||

58. So abhijjhaɱ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaɱ parisodheti.|| ||

vyāpāda-padosaɱ pahāya avyāpanna-citto viharati sabba-pāṇabhūtahitānukampi,||
vyāpāda-padosā cittaɱ parisodheti.|| ||

Thīna-middhaɱ pahāya vigatathīna-middho viharati āloka-saññī sato sampajāno,||
thīna-middhā cittaɱ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasanta-citto,||
uddhacca-kukkuccaɱ cittaɱ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaɱ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati akathaɱ-kathī kusalesu dhammesu,||
vicikicchāya cittaɱ parisodheti.|| ||

59. seyyathā pi ambaṭṭha puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya tassa te kammantā samijjheyyuɱ,||
so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya,||
siyā c'assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāya,||
tassa evam assa: 'ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ tassa me te kammantā samijjhiɱsu so'haɱ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīakāsiɱ.|| ||

Atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāyā'ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

60. seyyathā pi ambaṭṭha puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,||
bhattaɱ c'assa na c-chādeyya,||
na c'assa kāye balamattā.|| ||

So aparena samayena tambhā ābādhā mucceyya bhattañ c'assa chādeyya siyā c'assa kāye balamattā.|| ||

Tassa evam assa: 'ahaɱ bo pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bāḷha-gilāno bhattaɱ me nacchādesi na c'assa me āsi kāye balamattā.|| ||

So'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti atthi ca me kāye balamattā'ti,||
so tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

61. seyyathā pi ambaṭṭha puriso bandhanāgāre baddho assa,||
so aparena samayena tambhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā avyayena,||
na c'assa kiñci bhogānaɱ vayo.|| ||

Tassa evam assa: 'ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosi.|| ||

So'mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā avyayena.|| ||

N'atthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo'ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

62. seyyathā pi ambaṭṭha puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakām'aŋgamo.|| ||

So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām'aŋgamo.|| ||

Tassa evam assa: 'ahaɱ kho pubbe dāso ahosiɱ anattādhīno parādhīno na yenakām'aŋgamo.|| ||

So'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām'aŋgamo'ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

63. seyyathā pi ambaṭṭha puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaɱ paṭipajjeyya dubbhikkhaɱ sappaṭi-bhayaɱ.|| ||

So aparena samayena taɱ kantāraɱ nitthareyya sotthinā gāmantaɱ anupāpuṇeyya khemaɱ appaṭibhayaɱ.|| ||

Tassa evam assa: 'ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaɱ paṭipajjiɱ dubbhikkhaɱ sappaṭi-bhayaɱ.|| ||

So'mhi etarahi taɱ kantāraɱ tiṇṇo sotthinā gāmantaɱ anuppatto khemaɱ appaṭibhayan' ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu yathā iṇaɱ yathā rogaɱ yathā bandhanāgāraɱ yathā dāsabyaɱ yathā kantāraddhāna-maggaɱ evaɱ ime pañca-nīvaraṇe appahīne attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha ānaṇyaɱ yathā ārogyaɱ yathā bandhanā mokkhaɱ yathā bhujissaɱ yathā khemantabhūmiɱ evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu ime pañca-nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.|| ||

64. Tass'ime pañca-nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaɱ jāyati,||
pamuditassa pīti jāyati,||
pītimanassa kāyo passambhati,||
passaddha-kāyo sukhaɱ vedeti,||
sukhino cittaɱ samādhiyati.|| ||

65. So vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

66. seyyathā pi ambaṭṭha dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaɱsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaɱ paripphosakaɱ sanneyya,||
sāyaɱ nahānīyapiṇḍī snehānugatā snehaparetā sāntarabāhirā phuṭā snehena,||
na ca pagghariṇī,|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaɱ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti caraṇasmiɱ.|| ||

67. Puna ca paraɱ ambaṭṭha bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

68. seyyathā pi ambaṭṭha udaka-rahado gambhīro ubbhidodako,||
tassa nev'assa puratthimāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na dakkhiṇāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na pacchi-māya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na uttarāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
devo ca na kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anuppaveccheyya,||
atha kho tamhā ca udaka-rahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udaka-rahadaɱ sītena vārinā abhisanneyya1 parisanneyya2 paripūreyya paripphareyya,||
nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa sītena vārinā apphuṭaɱ assa,|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti caraṇasmiɱ.|| ||

69. Puna ca paraɱ ambaṭṭha bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno,||
sukhañca kāyena paṭisaŋvedeti,||
yan taɱ ariyā ācikkhanti: 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti taɱ tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarīkiniyaɱ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena cārinā abhisannāni parisannāni3 paripūrāni paripphuṭāni nāssa kiñci sbabāvataɱ uppalānaɱ vā padumānaɱ vā puṇḍarīkānaɱ vā sītena vārinā apphuṭaɱ assa,|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti caraṇasmiɱ.|| ||

70. Puna ca paraɱ ambaṭṭha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋ-gamā adukkha-m-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha puriso odātena vatthena sasīsaɱ pārupitvā nisinno assa,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa odātena vatthena apphuṭaɱ assa,||
evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti caraṇasmiɱ.|| ||

Idaɱ kho taɱ ambaṭṭha caraṇaɱ.|| ||

71. (Puna ca paraɱ ambaṭṭha) so evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti: ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc'ucchādana-parimaddanabhedanaviddhaɱsana-dhammo.|| ||

Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddhanti.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha maṇi veeriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno,||
tatr'assa suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍusuttaɱ vā.|| ||

Tam enaɱ cakkhumā puriso hatthe karitvā pacc-a-vekkheyya: ayaɱ kho maṇi veeriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno.|| ||

Tatr'idaɱ suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍusuttaɱ vā'ti.|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti: ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc'ucchādana-parimaddanabhedanaviddhaɱsana-dhammo.|| ||

Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddhanti.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

72. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imambhā kāyā aññaɱ kāyaɱ abhinimmināti rūpiɱ mano-mayaɱ sabbaŋgapaccaŋgiɱ ahīnindriyaɱ.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha puriso muñjamhā īsikaɱ pabbāheyya.|| ||

Tassa evam assa: ayaɱ muñjo,||
ayaɱ īsikā,||
añño muñjo,||
aññā īsikā,||
muñjamhātv'eva īsikā pabbā'hā'ti.|| ||

Seyyathā vā pana ambaṭṭha puriso asiɱ kosiyā pabbāheyya,||
tassa evam assa: ayaɱ asi,||
ayaɱ kosi,||
añño asi,||
aññā kosi,||
kosiyā tv'eva asi pabbā'ho'ti.|| ||

Seyyathā vā pana ambaṭṭha puriso ahiɱ karaṇḍā uddhareyya,||
tassa evam assa: ayaɱ ahi,||
ayaɱ karaṇḍo,||
añño ahi,||
añño karaṇḍo,||
karaṇḍātv'eva ahi ubbhato'ti.|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu evaɱsamāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā aññaɱ kāyaɱ abhinimmināti rūpiɱ mano-mayaɱ sabbaŋgapaccaŋgiɱ ahīnindriyaɱ.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

73. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaɱ abhinīharati,||
abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti,||
bahudhāpi hutvā eko hoti,||
ācībhāvaɱ tiro-bhāvaɱ tiro-kuḍḍaɱ tiro-pākāraɱ tiro-pabbataɱ asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā pi ummujjani-mujjaɱ karoti seyyathā pi udake.|| ||

Udake'pi abhijja-māne gacchati seyyathā pi pathaviyaɱ.|| ||

Ākāse'pi pallaŋkena kamati seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime'pi candima-suriye evaɱmahiddhike evaɱmah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati parimajjati,||
yāva Brahma-lokā'pi kāyena vasaɱ vatteti.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā supari-kamma-katāya mattikāya yaɱ yad eva bhājanavikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya.|| ||

Seyyathā vā pana ambaṭṭha dakkho dantakārovā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiɱ dantasmiɱ yaɱ yad eva dantavikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya.|| ||

Seyyathā vā pana ambaṭṭha dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiɱ suvaṇṇasmiɱ yaɱ yad eva suvaṇṇavikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya,||
evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vīgatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhoti eko pi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti.|| ||

Āvībhāvaɱ tiro-bhāvaɱ tiro-kuḍḍaɱ tiro-pākāraɱ tiro-pabbataɱ asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyāpi ummujjani-mujjaɱ karoti seyyathā pi udake.|| ||

Udake'pi abhijja-māne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaɱ.|| ||

Ākāse'pi pallaŋkena kamati seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime'pi candima-suriye evaɱmahiddhike evaɱmah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati.|| ||

Parimajjati.|| ||

Yāva Brahma-lokā'pi kāyena vasaɱ vatteti.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

74. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte1 dibbāya sota-dhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre sannike ca.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha puriso addhāna-magga-paṭipanno so suṇeyya bheri-saddampi mudiŋgasaddampi saŋkhapaṇavadeṇḍimasaddampi.|| ||

Tassa evam assa: bheri-saddo iti pi mudiŋgasaddo iti pi saŋkhapaṇavadeṇḍisaddo iti pi.|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

75. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So para-sattānaɱ para-puggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||

Sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vīta-rāgaɱ vā cittaɱ vīta-rāgaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vīta-dosaɱ vā cittaɱ vīta-dosaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vīta-mohaɱ vā cittaɱ vīta-mohaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Sankhittaɱ vā cittaɱ sankhittaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānāti,|| ||

Amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānāti,|| ||

Sauttaraɱ vā cittaɱ sauttaraɱ cittanti pajānāti,|| ||

Anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānāti,|| ||

Samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maṇḍanajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaɱ mukha-nimittaɱ pacc-a-vekkhamāno sakaṇikaɱ vā sakaṇikanti jāneyya,||
akaṇikaɱ vā akaṇikanti jāneyya,||
evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So para-sattānaɱ para-puggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||

"Sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vīta-rāgaɱ vā cittaɱ vīta-rāgaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vīta-dosaɱ vā cittaɱ vīta-dosaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vīta-mohaɱ vā cittaɱ vīta-mohaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Sankhittaɱ vā cittaɱ sankhittaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānāti,|| ||

Amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānāti,|| ||

Sauttaraɱ vā cittaɱ sauttaraɱ cittanti pajānāti,|| ||

Anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānāti,|| ||

Samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāti,|| ||

Idam pissa hoti vijjāya.|| ||

76. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānañjeppatte pubbe-nivāsānussati-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

Seyyath'īdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke'pi saɱvaṭṭa-kappe aneke'pi vivaṭṭa-kappe aneke'pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe "amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutrrra upapādiɱ.|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno" ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha puriso sakambhā gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya,||
tamhāpi gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya,||
so tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgaccheyya,||
tassa evam assa: ahaɱ kho sakamhā gāmā amuɱ gāmaɱ agacchiɱ.|| ||

Tatra evaɱ aṭṭhāsiɱ evaɱ nisīdiɱ evaɱ abhāsiɱ evaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

Tamhāpi gāmā amuɱ gāmaɱ agacchiɱ.|| ||

Tatrāpi evaɱ aṭṭhāsiɱ evaɱ nisīdiɱ evaɱ abhāsiɱ evaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

So'mhi tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgato'ti,|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudrabhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānussati-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati: seyyath'īdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasse'pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññā-sampī jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke'pi saɱvaṭṭa-kappe aneke'pi vivaṭṭa-kappe aneke'pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe: amutrāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ.|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno'ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

77. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti: ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā'ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā vīsuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti.|| ||

Seyyathā pi ambaṭṭha majjhe siɱghāṭake pasādo,||
tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaɱ pavisante'pi ni-k-khamante'pi rathiyā vītisañcarante'pi majjhe siɱghāṭake nisinne'pi.|| ||

Tassa evam assa: ete manussā gehaɱ pavisanti.|| ||

Ete ni-k-khamanti.|| ||

Ete rathiyā vītisañcaranti.|| ||

Ete majjhe siɱghāṭake nisinnā'ti.|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubabaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti: ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhīkamma-samā-dānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhīkā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā'ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākapammūpage satte pajānāti.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

78. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-samudayo'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodho'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminipaṭipadā'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavā'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-samudayo'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodho'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā'pi cittaɱ vimuccati,||
bhavāsavā'pi cittaɱ vimuccati,||
avijjāsavā'pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti.|| ||

'Khīṇā jāti,||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā'ti pajānāti.|| ||

Syethāpi ambaṭṭha pabbatasaŋkhepe udaka-rahado accho vippasanno anāvilo,||
tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippi-sambukmpi sakkhara-kaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi.|| ||

Tassa evam assa: ayaɱ kho udaka-rahado accho vippasanno anāvilo.|| ||

Tatirame sippi-sambukā'pi sakkhara-kaṭhalā'pi macchagumbā'pi caran' ti pi tiṭṭhan' ti.īti.|| ||

Evam eva kho ambaṭṭha bhikkhu samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So 'idaɱ dukkhan' ti.yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ dukkha-samudayo'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ dukkha-nirodho'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ime āsavā'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ āsava-samudayo'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ āsava-nirodho'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā'ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā'pi cittaɱ vimuccati,||
bhavāsavā'pi cittaɱ vimuccati,||
avijjāsavā'pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti.|| ||

'Khīṇā jāti,||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā'ti pajānāti.|| ||

Ayaɱ kho sā ambaṭṭha vijjā.|| ||

79. Ayaɱ vuccati ambaṭṭha bhikkhu vijjāsampanno iti pi,||
caraṇa sampanno iti pi,||
vijjā-caraṇa-sampanno iti pi.|| ||

Imāya ca ambaṭṭha vijjā-caraṇasampadāya caraṇasampadāya ca aññā vijjāsampadā ca caraṇasampadā ca uttaritarā vā paṇītatarā vā n'atthi.|| ||

80. Imāya kho ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya [101] cattāri apāya-mukhāni bhavanti.|| ||

Katamāni cattāri?|| ||

Idha ambaṭṭha ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañveva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno khārivivadhamādāya araññāyatanaɱ ajjho-gāhati pavatta-phalabhojano bhavissāmīti.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||

Imāya kho ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya idaɱ paṭhamaɱ apāya-mukhaɱ bhavati.|| ||

81. Puna ca paraɱ ambaṭṭha idh'ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kuddālapiṭakaɱ ādāya araññāyatanamajjho-gāhati kandamūlaphalabhojano bhavissāmīti.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||

Imāya ca kho ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya idaɱ dutiyaɱ apāya-mukhaɱ bhavati.|| ||

82. Puna ca paraɱ ambaṭṭha idh'ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaɱ vā nigamasāmantaɱ vā agy-ā-gāraɱ karitvā aggiɱ paricaranto acchati.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricāriko sampajjati.|| ||

Imāya kho ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya idaɱ tatiyaɱ apāya-mukhaɱ bhavati.|| ||

83. Puna ca paraɱ ambaṭṭha idh'ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojananañca anabhisambhuṇamāno aggiparicariyañ ca anabhisambhuṇamāno [102] cātu-m-mahā-pathe catudvāraɱ agāraɱ karitvā acchati: yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā tam ahaɱ yathā-satti yathā-balaɱ paṭipūjessāmīti.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||

Imāya kho ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya idaɱ catutthaɱ apāya-mukhaɱ bhavati.|| ||

Imāya kho ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya imāni cattāri apāya-mukhāni bhavanti.|| ||

84. Taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaɱ imāya anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya sandissasi sācariyako" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.|| ||

Ko c'āhaɱ bho Gotama sācariyako?|| ||

Kā ca anuttarā vijjā-caraṇasampadā?|| ||

Ārakā'haɱ bho Gotama anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya sācariyako" ti.|| ||

"Taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaɱ imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno khārivivadhamādāya araññavanamajjho-gāhasi sācariyako pavatta-phalabhojano bhavissāmiti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaɱ imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kuddālapiṭakaɱ ādāya araññavanamajjho-gāhasi sācariyako kandamūlaphalabhojano bhavissāmīti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaɱ imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojananañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaɱ vā nigamasāmantaɱ vā agy-ā-gāraɱ karitvā aggiɱ paricaranto acchasi sācariyako?|| ||

"Ti|| ||

[103] "No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kim maññasi ambaṭṭha api nu tvaɱ imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno aggiparicariyañ ca anabhisambhuṇamāno cātu-m-mahā-pathe catudvāraɱ agāraɱ karitvā acchasi sācariyako,||
yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā taɱ mayaɱ yathā-satti yathā-balaɱ paṭipūjessāmāti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

85. Iti kho ambaṭṭha imāya c'eva tvaɱ anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya parihīno sācariyako.|| ||

Ye cime anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya cattāri apāya-mukhāni bhavanti,||
tato ca tvaɱ parihīno sācariyako.|| ||

Bhāsitā kho pana te esā ambaṭṭha ācariyena brāhmaṇena pokkharasādinā vācā "ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādapaccā,||
kā ca tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ sākacchā" ti.|| ||

attanā āpāyiko pi aparipūrayamāno.|| ||

Passa ambaṭṭha yāva aparaddhañca te idaɱ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasādissa.|| ||

86. Brāhmaṇo kho pana ambaṭṭha pokkharasādī rañño Pasenadissa Kosalassa dattikaɱ bhuñjati.|| ||

Tassa rājā Pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadāti.|| ||

Yadāpi tena manteti tirodussena manteti.|| ||

Yassa kho pana ambaṭṭha dhammikaɱ payataɱ bhikkhaɱ patigaṇheyya,||
kathaɱ tassa rājā Pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadeyya?|| ||

Passa ambaṭṭha yāvaaparaddhañca te idaɱ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasādissa.|| ||

Taɱ kim maññasi ambaṭṭha?|| ||

Rājā Pasenadi kosalo hatthigīvāya vā nisinno assapiṭṭhe vā nisinno rathūpatthare vā ṭhito uggehi vā rājaññehi vā kiñci'd'eva [104] mantaṇaɱ manteyya,||
so tamhā padesā apakkamma eka-m-antaɱ tiṭṭheyya.|| ||

Atha āgaccheyya suddo vā suddadāso vā,||
so tasmiɱ padese ṭhito tad eva mantaṇaɱ manteyya: evam pi rājā Pasenadi kosalo āha evam pi rājā Pasenadi kosalo āhāti.|| ||

Api nu so rājabhaṇitaɱ vā bhaṇati rājamantaɱ vā manteti,||
ettāvatā so assa rājā vā rāja-mahā-matto vāti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

87. Evam eva kho tvaɱ ambaṭṭha,||
ye te ahesuɱ brāhmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro,||
yesamidaɱ etarahi brāhmaṇā porāṇaɱ manta-padaɱ gītaɱ pavuttaɱ samūhitaɱ tadanuggāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti,||
seyyath'īdaɱ: aṭṭako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī aŋgiraso Bhāradvājo vāseṭṭho Kassapo bhagu,||
tyāhaɱ mante adhiyāmi sācariyako'ti tāvatā tvaɱ bhavissasi isi vā isittāya vā paṭinno'ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

88. Taɱ kim maññasi ambaṭṭha kinti te sutaɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsa-mānānaɱ: "ye te ahesuɱ brāhmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro,||
yesamidaɱ etarahi brāhmaṇā porāṇaɱ manta-padaɱ gītaɱ pavuttaɱ samūhitaɱ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyath'īdaɱ: aṭṭako,||
vāmako,||
vāmadevo,||
vessāmitto,||
yamataggi,||
aŋgiraso,||
Bhāradvājo,||
vāseṭṭho,||
Kassapo,||
bhagu - evaɱ su te sunhātā suvilittā kappita-kesamassū āmuttamaṇikuṇḍalābharaṇā odātavattha-vasanā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgi-bhūtā paricārenti,||
seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

[105] "no h'idaɱ bho Gotama."|| ||

89. "Evaɱ su te sālīnaɱ odanaɱ sucimaɱsūpasecanaɱ vicitakālakaɱ aneka-sūpaɱ aneka-vyañjanaɱ paribhuñjanti,||
seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Evaɱ su te veṭhanakapassāhi nārīhi paricārenti seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Evaɱ su te kuttavālehi va'avārathehi dīghāhi patodalaṭṭhihi vāhane vitudentā vipariyāyanti seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

" No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Evaɱ su te ukkiṇṇaparikhāsu okkhittapalighāsu nagarūpakārikāsu dīghāsibaddhehi purisehi rakkhāpeti seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

" No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

Iti kho ambaṭṭha n'eva tvaɱ isi,||
na isittāya paṭipanno sācariyako.|| ||

Yassa kho pana ambaṭṭha mayi kaŋkhā vā vimati vā,||
so maɱ pañhena,||
ahaɱ veyyakaraṇena sodhissāmī" ti.|| ||

90. Atha kho Bhagavā vihārā ni-k-khamma cankamaɱ abbhuṭṭhāsi.|| ||

Ambaṭṭho pi māṇavo vihārā ni-k-khamma cankamaɱ abbhuṭṭhāsi.|| ||

Atha kho ambaṭṭho māṇavo Bhagavantaɱ caŋkamantaɱ anucaŋkama-māno kāye dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni samannesi.|| ||

Addasa kho ambaṭṭho māṇavo Bhagavato kāye dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā [106] dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kankhati vici-kicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe1 pahūtajivhatāya ca.|| ||

91. Atha kho Bhagavato etad ahosi: passati kho me ayaɱ ambaṭṭho māṇavo dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kankhati vici-kicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā ti.|| ||

Atha kho Bhagavā tathā-rūpaɱ iddhābhisankhāraɱ abhisaŋkāsi yathā addasa ambaṭṭho māṇavo Bhagavato kosohitaɱ vatthaguyhaɱ.|| ||

Atha kho Bhagavā jivhaɱ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi parimasi.|| ||

Ubho pi nāsikāsotāni anumasi parimasi.|| ||

Kevalampi na'āṭamaṇḍalaɱ jivhāya chādesi.|| ||

Atha kho ambaṭṭhassa māṇavassa etad ahosi: samannāgato kho samaṇo gotavo dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehīti Bhagavantaɱ etad avoca: "handa ca'dāni mayaɱ bho Gotama gacchāma.|| ||

Bahukiccā mayaɱ bahu-karaṇīyā" ti.|| ||

"Yassa'dāni tvaɱ ambaṭṭha kālaɱ maññasīti".|| ||

Atha kho ambaṭṭho māṇavo va'avārathamāruyha pakkāmi.|| ||

92. Tena kho pana samayena brahmaṇo pokkharasādi ukkaṭṭhāya ni-k-khamitvā mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiɱ sake ārāme nisinno hoti ambaṭṭhaɱ yeva māṇavaɱ pati-mānento.|| ||

Atha kho ambaṭṭho māṇavo yena sako ārāmo tena pāyāsi.|| ||

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko'va yena brāhmaṇo pokkharasādī ten'upasankami,||
upasankamitvā brāhmaṇaɱ pokkharasādiɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

93. Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ brāhmaṇo pokkharasādī etad avoca: kacci tāta ambaṭṭha addasa taɱ bhavantaɱ Gotamanti?.|| ||

"Addasāma kho bho taɱ bhavantaɱ Gotamanti."|| ||

"Kacci tāta ambaṭṭha taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ tathā [107] santo yeva saddo abbhu-g-gato no aññathā?|| ||

Kacci pana bho so bhavaɱ Gotamo tādiso no aññādiso" ti?|| ||

"Tathā santo yeva bho taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saddo abbhu-g-gato no aññathā.|| ||

Tādiso'va bho so bhavaɱ Gotamo no aññādiso.|| ||

Samannāgato ca bho so bhavaɱ Gotamo dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī" ti.|| ||

"Ahu pana te tāta ambaṭṭha samaṇena Gotamena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

"Ahu kho yeva bho samaṇena Gotamena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

"Yathā-kathaɱ pana te tāta ambaṭṭha ahu samaṇena Gotamena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

Atha kho ambaṭṭho māṇavo yāvatako ahosi Bhagavatā saddhiɱ kathā-sallāpo taɱ sabbaɱ brāhmaṇassa pokkharasādissa ārocesi.|| ||

94. Evaɱ vutte brāhmaṇo pokkharasādī ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca: "aho vata re,||
amhākaɱ paṇḍitaka! Aho vata re amhākaɱ bahu-s-sutaka! Aho vata re,||
amhākaɱ tevijjaka! Eva-rūpena kira bho puriso atthacarakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapa-j-jeyya.|| ||

Yad eva kho tvaɱ ambaṭṭha taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ āsajja āsajja avacāsi.|| ||

Atha kho bhavaɱ Gotamo amhe'pi evaɱ upaneyya upaneyya avaca.|| ||

Abho vata re,||
amhākaɱ paṇḍitaka! Aho vata re,||
amhākaɱ bahu-s-sutaka! Aho vata re,||
amhākaɱ tevijjaka! Eva-rūpena kira bho puriso atthacarakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjeyyā" ti.kupito anatta-mano ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ padasā yeva pavattesi.|| ||

Icchati ca tāvad eva Bhagavantaɱ dassanāya upasankamituɱ.|| ||

95. [108] atha kho te brāhmaṇā brāhmaṇaɱ pokkharasādiɱ etad avocuɱ: ativikālo kho bho ajja samaṇaɱ Gotamaɱ dassanāya upasankamituɱ.|| ||

Svedāni bhavaɱ pokkharasātī samaṇaɱ Gotamaɱ dassanāya upasankamissatī" ti.|| ||

Atha kho brāhmaṇo sake nivesane paṇītaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyādāpetvā yānesu āropetvā ukkāsu dhāriyamānāsu ukkaṭṭhāya niyyāsi.|| ||

Yena Icchānangalavana-saṇḍo tena pāyāsi.|| ||

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko'va yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavantaɱ etad avoca: "āgamānukhavidha bho Gotama amhākaɱ antevāsī ambaṭṭho māṇavo" ti?|| ||

"Āgamā kho te antevāsī ambaṭṭho māṇavo" ti.|| ||

"Ahu pana te bho Gotama ambaṭṭhena māṇavena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

"Ahu kho me brāhmaṇa ambaṭṭhena māṇavena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti.|| ||

"Yathā-kathaɱ pana te bho Gotama ahu ambaṭṭhena māṇavena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

Atha kho Bhagavā yāvatiko ahosi ambaṭṭhena māṇavena saddhiɱ kathā-sallāpo,||
taɱ sabbaɱ brāhmaṇassa pokkharasādissa ārocesi.|| ||

"Evaɱ vutte brāhmaṇo pokkharasādi Bhagavantaɱ etad avoca: bālo bho Gotama ambaṭṭho māṇavo.|| ||

Khamatu bhavaɱ Gotamo ambaṭṭhassa māṇavassā" ti.|| ||

"Sukhī hotu brāhmaṇa ambaṭṭho māṇavo" ti.|| ||

96. [109] atha kho brāhmaṇo pokkharasādi Bhagavato kāye dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni samannesi.|| ||

Addasā kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato kāye dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kankhati vici-kicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca.|| ||

97. Atha kho Bhagavato etad ahosi: passati kho me ayaɱ brāhmaṇo pokkharasādī dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kankhati vici-kicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā ti.|| ||

Atha kho Bhagavā tathā-rūpaɱ iddhābhisankhāraɱ abhisaŋkhāsī yathā addasa brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato kosohitaɱ vatthaguyhaɱ.|| ||

Atha kho Bhagavā jivhaɱ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi,||
paṭimasi,||
ubho pi nāsikāsotāni anumasi,||
paṭimasi.|| ||

Kevalampi na'āṭamaṇḍalaɱ jivhāya chādesi.|| ||

98. Atha kho brāhmaṇassa pokkharasādissa etad ahosi: "samannāgato kho Samaṇo Gotamo dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī" ti.Bhagavantaɱ etad avoca: adhivāsetu me bhavaɱ Gotamo ajjatanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saŋghenā" ti.|| ||

Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||

99. Atha kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato,||
adhivāsanaɱ viditvā Bhagavato kālaɱ ārocesi: kālo bho Gotama,||
niṭṭhitaɱ bhattanti.'|| ||

Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya saddhiɱ bhikkhu-saŋghena yena buhmaṇassa pokkharasādissa parivesanā ten'upasaŋkhami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Atha kho brāhmaṇo pokkharasātī Bhagavantaɱ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.|| ||

Māṇavakā'pi bhikkhu-Saŋghaɱ.|| ||

Atha kho brāhmaṇo pokkharasātī Bhagavantaɱ bhuttāviɱ onītapattapāṇiɱ aññataraɱ nīcaɱ āsanaɱ gahetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

100. Eka-m-antaɱ nisinnassa kho brāhmaṇassa pokkharasādissa [110] Bhagavā ānupubbī-kathaɱ kathesi,||
seyyath'īdaɱ: dāna-kathaɱ sīla-kathaɱ sagga-kathaɱ kāmānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saɱkilesaɱ nekkhamme ca ānisaɱsaɱ pakāsesi.|| ||

Yadā Bhagavā aññāsi brāhmaṇaɱ pokkhara-sātiɱ kalla-cittaɱ mudu-cittaɱ vinīvaraṇa-cittaɱ udagga-cittaɱ pasanna-cittaɱ,||
atha yā Buddhānaɱ sāmukkaɱ-sikā Dhamma-desanā taɱ pakāsesi: dukkhaɱ samudayaɱ nirodhaɱ Maggaɱ.|| ||

Seyyathā pi nāma suddhaɱ vatthaɱ apagatakā'akaɱ samma-d-eva rajanaɱ paṭiggaṇheyya,||
evam eva brāhmaṇassa pokkharasādissa tasmiɱ yeva āsane virajaɱ vīta-malaɱ Dhamma-cakkhuɱ udapādi yaɱ kiñci samudaya-dhammaɱ sabbaɱ taɱ nirodha-dhammanti.|| ||

101. Atha kho brāhmaṇo pokkharasādī diṭṭha-dhammo patta-dhammo vidita-dhammo pariyogāḷha-dhammo tiṇṇa-vici-kiccho vigata-kathaɱ-katho vesārajja-p-patto apara-p-paccayo satthu sāsane Bhagavantaɱ etad avoca: "abhikkantaɱ bho Gotama abhikkantaɱ bho Gotama.|| ||

Seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭi-c-channaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā Maggaɱ ācikkheyya andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhintīti,||
evam eva bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es'āhaɱ bho Gotama saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-Saŋghañ ca.|| ||

Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gataɱ.|| ||

Yathā ca bhavaɱ Gotamo ukkaṭṭhāya aññāni upāsakakulāni upasankamati evam eva bhavaɱ Gotamo pokkharasādikulaɱ upasankamatu.|| ||

Tattha ye te māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaɱ Gotamaɱ abhivādessanti vā paccu-ṭ-ṭhi'ssanti vā āsanaɱ vā udakaɱ vā dassanti cittaɱ vā pasādessanti,||
tesaɱ taɱ bhavissanti dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā" ti.|| ||

"Kalyāṇaɱ vuccati brāhmaṇā" ti.|| ||


Contact:
E-mail
Copyright Statement