Dīgha Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Dīgha Nikāya

Sutta 3

Ambaṭṭha Suttaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


[87]

[1][pts] Evaɱ me sutaɱ:

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saŋghena||
saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi||
yena Icchānangalaɱ nāma kosalānaɱ brāhmaṇa-gāmo tad avasari.|| ||

Tatra sudaɱ Bhagavā Icchānaŋgale viharati Icchānangalavana-saṇḍe.|| ||

2. Tena kho pana samayena brāhmaṇo Pokkharasātī Ukkaṭṭhaɱ ajjhā-vasati sattussadaɱ satiṇakaṭṭhodakaɱ sadhaññaɱ rāja-bhoggaɱ raññā Pasenadinā kosalena dinnaɱ rāja-dāyaɱ brahmadeyyaɱ.|| ||

Assosi kho brāhmaṇo Pokkharasātī:|| ||

"Samaṇo khalu bho Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi Icchānangalaɱ anuppatto Icchānaŋgale viharati Icchānangalavana-saṇḍe.|| ||

Taɱ kho pana Bhagavantaɱ Gotamaɱ||
evaɱ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||

"Iti pi so Bhagavā||
arahaɱ||
Sammā Sambuddho||
vijjā-caraṇa-sampanno||
Sugato||
loka-vidū||
anuttaro purisa-damma-sārathī||
Satthā deva-manussānaɱ||
Buddho||
Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-Mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ||
pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi||
kalyāṇaɱ majjhe||
kalyāṇaɱ pariyosāna||
kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ [88] Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotī" ti.|| ||

3. Tena kho pana samayena brāhmaṇassa Pokkharasātīssa Ambaṭṭho nāma māṇavo antevāsī hoti ajjhāyako manta-dharo tiṇṇaɱ vedānaɱ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaɱ sākkhara-p-pabhe-dānaɱ itihāsa-pañca-mānaɱ padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo anuññātapaṭiññāto sake ācariyake tevijjake pāvacane yamahaɱ jānāmi taɱ tvaɱ jānāsi,||
yaɱ tvaɱ jānāsi tam ahaɱ jānāmīti.|| ||

4. Atha kho brāhmaṇo Pokkharasātī Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ āmantesi:|| ||

"Ayaɱ tāta Ambaṭṭha Samaṇo Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi Icchānangalaɱ anuppatto Icchānaŋgale viharati Icchānangalavana-saṇḍe.|| ||

Taɱ kho pana bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||

"Iti pi so Bhagavā||
arahaɱ||
Sammā Sambuddho||
vijjā-caraṇa-sampanno||
Sugato||
loka-vidū||
anuttaro purisa-damma-sārathī||
Satthā deva-manussānaɱ||
Buddho||
Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-Mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotī" ti.|| ||

Ehi tvaɱ tāta Ambaṭṭha yena Samaṇo Gotamo ten'upasankama.|| ||

Upasaŋkamitvā samaṇaɱ Gotamaɱ jānāhi||
yadi vā taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ tathāsantaɱ||
yeva saddo abbhu-g-gato,||
yadi vā no tathā,||
yadi vā so bhavaɱ Gotamo tādiso,||
yadi vā na tādiso,||
tathā mayaɱ taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ vedissāmāti.|| ||

5. "Yathā kathaɱ pan'āhaɱ bho taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ jānissāmi||
yadi vā taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ tathāsantaɱ||
yeva saddo abbhu-g-gato,||
yadi vā no tathā,||
yadi vā so bhavaɱ Gotamo tādiso||
yadi vā na tādiso" ti.|| ||

6. "Āgatāni kho tāta Ambaṭṭha amhākaɱ mantesu dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahā-purisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā.|| ||

Sace agāraɱ ajjhā-vasati rājā hoti cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-padatthāvariya-p-patto satta-ratana-samannāgato.|| ||

[89] Tassi māni sattaratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath'īdaɱ:||
cakka-ratanaɱ||
hatthi-ratanaɱ||
assa-ratanaɱ||
maṇi-ratanaɱ||
itthi-ratanaɱ||
gahapati-ratanaɱ||
parināyaka-ratanam'eva sattamaɱ.|| ||

Parosahassaɱ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraŋgarūpā parasena-p-pamaddanā.|| ||

So imaɱ paṭhaviɱ sāgarapariyan taɱ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaɱ pabbajati arahaɱ hoti Sammā Sambuddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Ahaɱ kho pana tāta Ambaṭṭha mantānaɱ dātā tvaɱ mantānaɱ paṭiggahetā" ti.|| ||

"Evaɱ bho" ti kho Ambaṭṭho māṇavo brāhmaṇassa Pokkharasātīssa paṭi-s-sutvā uṭṭhāy āsanā brāhmaṇaɱ Pokkharasātīɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā vaḷavārathamāruyha sambahulehi māṇavehi saddhiɱ yena Icchānangalavana-saṇḍo tena pāyāsi.|| ||

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko'va ārāmaɱ pāvisi.|| ||

7. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse cankamanti.|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yena te bhikkhū ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā te bhikkhū etad avoca:|| ||

"Kahannu kho bho etarahi so bhavaɱ Gotamo viharati?|| ||

Taɱ hi mayaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ dassanāya idhūpasaŋkantā" ti.|| ||

8. Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etad ahosi:|| ||

"Ayaɱ kho Ambaṭṭho māṇavo abhiññāta-kolañño c'eva abhiññātassa ca brāhmaṇassa Pokkharasātīssa antevāsī.|| ||

Agaru kho pana Bhagavato eva-rūpehi kula-puttehi saddhiɱ kathā-sallāpo hotī" ti.|| ||

Te Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Eso Ambaṭṭha vihāro saɱvutadvāro.|| ||

Tena appasaddo upasankamitvā ataramāno ālindaɱ pavisitvā ukkāsitvā agga'aɱ ākoṭehi.|| ||

Vivarissati te Bhagavā dvāran" ti.|| ||

9. Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yena so vihāro saɱvutadvāro tena appasaddo upasankamitvā ataramāno ālindaɱ pavisitvā ukkāsitvā agga'aɱ ākoṭesi.|| ||

Vivari Bhagavā dvāraɱ.|| ||

Pāvisi Ambaṭṭho māṇavo.|| ||

Māṇavakā pi pavisitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ambaṭṭho pana māṇavo cankamanto pi nisinnena Bhagavatā [90] kañci kañci kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāreti.|| ||

Ṭhito pi nisinnena Bhagavatā kañci kañci kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāreti.|| ||

10. Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca:|| ||

"Evan nu kho te Ambaṭṭha brāhmaṇehi||
vuddhehi||
mahallakehi||
ācariya-pācariyehi||
saddhiɱ kathā-sallāpo hoti||
yatha-yidaɱ caraɱ tiṭṭhaɱ nisinnena mayā kañci kañci kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāresī" ti?|| ||

"Noh'idaɱ bho Gotama.|| ||

Gacchanto vā hi bho Gotama gacchantena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiɱ sallapitumarahati.|| ||

Ṭhito vā hi bho Gotama||
ṭhitena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiɱ sallapitumarahati.|| ||

Nisinno vā hi bho Gotama||
nisinnena brāhmaṇo buhmaṇena saddhiɱ sallapitumarahati.|| ||

Sayāno vā hi bho Gotama||
sayānena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiɱ sallapitumarahati.|| ||

Ye ca kho te bho Gotama||
muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhu-pād'āpaccā,||
tehi pi me saddhiɱ||
evaɱ kathā-sallāpo hoti||
yathariva bhotā Gotamenā" ti.|| ||

11. "Atthikavato kho pana te Ambaṭṭha idhāgamanaɱ ahosi.|| ||

Yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātho||
tam eva atthaɱ sādhukaɱ manasi kareyyātho.|| ||

Avusitavā yeva kho pana bho ayaɱ Ambaṭṭho māṇavo,||
vusitamānī kimaññatra avusitattā" ti.|| ||

12. Atha kho Ambaṭṭho māṇavo Bhagavatā avusitavādena vuccamāno kupito anatta-mano Bhagavantaɱ||
yeva khuɱsento Bhagavantaɱ||
yeva vambhento Bhagavantaɱ||
yeva upavadamāno samaṇo ca me bho Gotamo pāpito bhavissatīti Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Caṇḍā bho Gotama Sakyajāti,||
pharusā bho Gotama Sakyajāti,||
lahusā [91] bho Gotama Sakyajāti,||
rabhasā bho Gotama Sakkājāti.|| ||

Ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti||
na brāhmaṇe garu-karonti||
na brāhmaṇe mānenti||
na brāhmaṇe pūjenti||
na brāhmaṇe apacāyanti.|| ||

Ta-y-idaɱ bho Gotama nacchannaɱ tayidaɱ nappaṭirūpaɱ yadime Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā||
na brāhmaṇe sakkaronti||
na brāhmaṇe garu karonti||
na brāhmaṇe mānenti||
na brāhmaṇe pūjenti||
na brāhmaṇe apacāyantī" ti.|| ||

Iti ha Ambaṭṭho māṇavo idaɱ paṭhamaɱ Sakkesu ibbhavādaɱ nipātesi.|| ||

13. "Kim pana te Ambaṭṭha Sakkā aparaddhun" ti?|| ||

"Eka midāhaɱ bho Gotama samayaɱ ācariyassa brāhmaṇassa Pokkharasātīssa kenavideva karaṇīyena Kapilavatthuɱ agamāsiɱ.|| ||

Yena Sakkānaɱ santhāgāraɱ ten'upasankamiɱ.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā Sakkā c'eva Sakyakumārā ca santhāgāre uccesu āsanesu nisinnā honti añña-maññaɱ aŋgulipatodakehi sañjagghantā saɱkīḷantā aññadatthu mamañ ñeva maññe anujagghantā.|| ||

Na maɱ koci āsanena pi nimantesi.|| ||

Ta-y-idaɱ bho Gotama nacchannaɱ,||
tayidaɱ nappaṭirūpaɱ,||
yadime Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā||
na brāhmaṇe sakkaronti||
na brāhmaṇe garu-karonti||
na brāhmaṇe mānenti||
na brāhmaṇe pūjenti||
na brāhmaṇe apacāyantī" ti.|| ||

Iti ha Ambaṭṭho māṇavo idaɱ dutiyaɱ Sakkesu ibbhavādaɱ nipātesi.|| ||

14. "Laṭukikā pi kho Ambaṭṭha sakuṇikā sake kulāvake kāmalāpinī hoti.|| ||

Sakaɱ kho pan'etaɱ Ambaṭṭha Sakkānaɱ||
yad idaɱ Kapilavatthu.|| ||

Na arahatāyasmā Ambaṭṭho imāya appamattāya abhisajjituntī."|| ||

15. "Cattāro'me bho Gotama vaṇṇā:||
khattiyā||
brāhmaṇā||
vessā||
suddā.|| ||

Imesaɱ hi bho Gotama catunnaɱ vaṇṇānaɱ||
tayo vaṇṇā||
khattiyā ca||
vessā ca||
suddā ca||
aññadatthu brāhmaṇasseva paricārikā sampajjanti.|| ||

Ta-y-idaɱ bho [92] Gotama nacchannaɱ tayidaɱ nappaṭirūpaɱ yadi me Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā||
na brāhmaṇe sakkaronti||
na brāhmaṇe karukaronti||
na brāhmaṇe mānenti||
na brāhmaṇe pūjenti||
na brāhmaṇe apacāyantī" ti.|| ||

Iti ha Ambaṭṭho māṇavo idaɱ tatiyaɱ Sakkesu ibbhavādaɱ nipātesi.|| ||

16. Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||

"Atibāḷhaɱ kho ayaɱ Ambaṭṭho māṇavo Sakkesu ibbhavādena nimmāneti.|| ||

Yan nūn-ā-haɱ gottaɱ puccheyyn" ti.|| ||

Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca:|| ||

"Kathaɱ gottosi ambaṭṭhā?" ti'|| ||

"Kaṇhāyano'hamasmi bho gotamā" ti.|| ||

17. "Porāṇaɱ kho pana te Ambaṭṭha mātāpettikaɱ nāmagottaɱ anussarato ayyaputtā Sakkā bhavanti,||
dāsiputto tvam asi Sakkānaɱ.|| ||

Sakyā kho pana Ambaṭṭha rājānaɱ okkākaɱ pitāmahaɱ dahanti.|| ||

Bhūta-pubbaɱ Ambaṭṭha rājā Okkāko yā sā mahesī piyā manāpā tassā puttassa rajjaɱ pariṇāmetukāmo jeṭṭha-kumāre raṭṭhasmā pabbājesi ukkā-mukhaɱ karakaṇḍaɱ hatthinikaɱ nipuraɱ.|| ||

Te raṭṭhasmā pabbājitā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo tattha vāsaɱ kappesuɱ.|| ||

Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaganīhi saddhiɱ saŋvāsaɱ kappesuɱ.|| ||

Atha kho Ambaṭṭha rājā Okkāko amacce pārisajje āmantesi:

"Kahannu kho bho etarahi kumārā sammantī" ti?|| ||

"Atthi deva himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo tatthetarahi kumārā sammanti.|| ||

Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaganīhi saddhiɱ saŋvāsaɱ kappenti" ti.|| ||

Atha kho Ambaṭṭha rājā Okkāko udānaɱ udānesi: [93]|| ||

"Sakkā vata bho kumārā paramaSakkā vata bho kumārā" ti.|| ||

"Tadagge kho pana Ambaṭṭha Sakkā paññāyanti.|| ||

So'va n'esaɱ pubba-puriso.|| ||

Rañño ca kho pana Ambaṭṭha okkākassa disā nāma dāsī ahosi.|| ||

Sā kaṇhaɱ nāma janesi.|| ||

Jāto kaṇho pabyāhāsi:|| ||

"Dhovatha maɱ amma,||
nahāpetha maɱ amma,||
imasmā maɱ amma asucismā parimocetha,||
atthāya vo bhavissāmī" ti.|| ||

Yathā kho pana Ambaṭṭha etarahi manussā pisāce disvā "pisācā" ti sañjānanti.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha tena samayena manussā pisāce "kaṇhā" ti sañjānanti.|| ||

Te evam āhaɱsu: ayaɱ jāto pabyāhāsi:|| ||

"Kaṇho jāto pisāco jāto" ti.|| ||

"Tadagge kho pana Ambaṭṭha Kaṇhāyanā paññāyanti.|| ||

So ca Kaṇhāyanānaɱ pubba-puriso.|| ||

Iti kho te Ambaṭṭha porāṇaɱ mātāpettikaɱ nāmagottaɱ anussarato ayyaputtā Sakkā bhavanti.|| ||

Dāsiputto tvam asi Sakkānanti.|| ||

18. Evaɱ vutte te māṇavakā Bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Mā bhavaɱ Gotamo Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ atibāḷhaɱ dāsi-putta-vādena nimmānesi.|| ||

Sujāto ca bho Gotama Ambaṭṭho māṇavo kula-putto ca||
Ambaṭṭho māṇavo bahu-s-suto ca||
Ambaṭṭho māṇavo kalyāṇa-vākkaraṇo ca||
Ambaṭṭho māṇavo paṇḍito ca Ambaṭṭho māṇavo.|| ||

Pahoti ca Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetun" ti.|| ||

19. Atha kho Bhagavā te māṇavake etad avoca:|| ||

"Sace kho tumhākaɱ māṇavakā evaɱ hoti||
'dujjāto ca Ambaṭṭho māṇavo,||
akula-putto ca Ambaṭṭho māṇavo,||
appassuto [94] ca Ambaṭṭho māṇavo,||
akalyāṇa-vākkaraṇo ca Ambaṭṭho māṇavo,||
duppañño ca Ambaṭṭho māṇavo,||
na ca pahoti Ambaṭṭho māṇavo||
samaṇena Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetunti,||
tiṭṭhatu Ambaṭṭho māṇavo,||
tumhe mayā saddiɱ mantayavho asmiɱ vacane.|| ||

Sace pana tumhākaɱ māṇavakā evaɱ hoti:|| ||

Sujāto ca Ambaṭṭho māṇavo,||
kula-putto ca Ambaṭṭho māṇavo,||
bahu-s-suto ca Ambaṭṭho māṇavo,||
kalyāṇa-vākkaraṇo va Ambaṭṭho māṇavo,||
paṇḍito ca Ambaṭṭho māṇavo,||
pahoti ca Ambaṭṭho māṇavo||
samaṇena Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetunti,||
tiṭṭhatha tumhe,||
Ambaṭṭho māṇavo mayā saddhiɱ paṭimantetu" ti.|| ||

20. "Sujāto ca bho Gotama Ambaṭṭho māṇavo,||
kula-putto ca Ambaṭṭho māṇavo,||
bahu-s-suto ca Ambaṭṭho māṇavo,||
kalyāṇa-vākkaraṇo va Ambaṭṭho māṇavo,||
paṇḍito ca Ambaṭṭho māṇavo,||
pahoti ca Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetuɱ.|| ||

Tuṇhī mayaɱ bhavissāma.|| ||

Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiɱ asmiɱ vacane paṭimantetū" ti.|| ||

21. Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca:|| ||

"Ayaɱ kho pana te Ambaṭṭha saha-dhammiko pañho āgacchati.|| ||

Akāmā pi vyākātabbo.|| ||

Sace tvaɱ na vyākarissasi aññena vā aññaɱ paṭicarissasi,||
tuṇhī vā bhavissasi,||
pakkamissasi vā,||
ettheva te sattadhā muddhā phalissati.|| ||

Taɱ kiɱ maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Kinti te sutaɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ kutopabhūtikā Kaṇhāyanā?|| ||

Ko ca Kaṇhāyanānaɱ pubba-puriso" ti?|| ||

Evaɱ vutte Ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi.|| ||

Dutiyam pi kho Bhagavā Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca:|| ||

"Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Kinti te sutaɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ kukopabhūtikā Kaṇhāyanā?|| ||

Ko ca Kaṇhāyanānaɱ [95] pubba-puriso" ti?|| ||

Dutiyam pi kho Ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi.|| ||

Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca:|| ||

"Vyākarohi 'dāni Ambaṭṭha,||
na 'dāni te tuṇhī-bhāvassa kālo.|| ||

Yo kho Ambaṭṭha Tathāgatena yāvatatiyakaɱ saha-dhammikaɱ pañhaɱ puṭṭho||
na vyākaroti etthev'assa sattadhā muddhā phalissati.|| ||

22. Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho mahantaɱ ayokūṭaɱ ādāya ādittaɱ sampajjalitaɱ sa-joti-bhūtaɱ Ambaṭṭhassa māṇavassa upari-vehāsaɱ ṭhito hoti:|| ||

Sacāyaɱ Ambaṭṭho māṇavo Bhagavatā yāvatatiyakaɱ saha-dhammikaɱ pañhaɱ puṭṭho na vyākarissati etthev'assa sattadhā muddhaɱ phālessāmīti.|| ||

Taɱ kho pana vajirapāṇiɱ yakkhaɱ Bhagavā c'eva passati Ambaṭṭho ca māṇavo.|| ||

23. Atha kho Ambaṭṭho māṇavo bhīto saɱviggo loma-haṭṭha-jāto Bhagavantaɱ yeva tāṇagavesī Bhagavantaɱ yeva leṇagavesī Bhagavantaɱ yeva saraṇagavesi upanisīditvā Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Kiɱ me taɱ bhavaɱ Gotamo āha?|| ||

Puna bhavaɱ Gotamo bravītū" ti.|| ||

"Taɱ kim maññasī Ambaṭṭha?|| ||

Kinti te sutaɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallākānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsa-mānānaɱ,||
kuto-p-pabhūtikā Kaṇhāyanā?|| ||

Ko ca Kaṇhāyanānaɱ pubba-puriso" ti?|| ||

"Evam eva me bho Gotama sutaɱ,||
yath'eva bhavaɱ Gotamo āha.|| ||

Tato-p-pabhūtikā Kaṇhāyanā.|| ||

So ca Kaṇhāyanānaɱ pubba-puriso" ti.|| ||

24. Evaɱ vutte te māṇavakā unnādino uccā-saddamahā-saddā ahesuɱ:|| ||

"Dujjāto kira bho Ambaṭṭho māṇavo,||
akula-putto kira bho Ambaṭṭho māṇavo,||
dāsiputto kira bho Ambaṭṭho māṇavo Sakkānaɱ,||
ayyaputtā kira bho Ambaṭṭhassa māṇavassa Sakkā bhavanti.|| ||

Dhammavādiɱ yeva kira mayaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ apasādetabbaɱ amaññimhā" ti.|| ||

25. Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||

"Atibāḷhaɱ kho [96] ime māṇavakā Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ dāsi-putta-vādena nimmānenti.|| ||

Yan nūn-ā-haɱ parimoceyyan" ti.|| ||

Atha kho Bhagavā te māṇavake etad avoca:|| ||

"Mā kho tumhe māṇavakā Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ atibāḷhaɱ dāsi-putta-vādena nimmānetha.|| ||

Uḷāro so kaṇho isi ahosi.|| ||

So dakkhiṇaɱ jana-padaɱ gantvā brahme mante adhīyitvā rājānaɱ Okkānaɱ upasankamitvā maṭṭha-rūpiɱ dhītaraɱ yāci.|| ||

Tassa rājā Okkāko:|| ||

'Ko n'eva re ayaɱ mayhaɱ dāsiputto samāno maṭṭha-rūpiɱ dhītaraɱ yā catī' ti

Kupito anatta-mano khurappaɱ sannayhi.|| ||

So taɱ khurappaɱ n'eva asakkhi muñcituɱ,||
no paṭisaɱharituɱ.|| ||

Atha kho māṇavakā amaccā pārisajjā kaṇhaɱ isiɱ upasankamitvā etad avocuɱ:|| ||

"Sotthi bhadante hotu rañño,||
sotthi bhadante hotu rañño" ti.|| ||

"Sotthi bhavissati rañño,||
api ca rājā yadi adho khurappaɱ muñcissati yāvatā rañño vijitaɱ ettāvatā paṭhavī udrīyissatī" ti.|| ||

"Sotthi bhadante hotu rañño,||
sotthi jana-padassā" ti.|| ||

"Sotthi bhavissati rañño,||
sotthi jana-padassa.|| ||

Api ca rājā yadi uddhaɱ khurappaɱ muñcissati yāvatā rañño vijitaɱ ettāvatā satta-vassāni devo na vassissatī" ti.|| ||

"Sotthi bhadante hotu rañño,||
sotthi jana-padassa,||
devo ca vassatū" ti.|| ||

"Sotthi bhavissati rañño,||
sotthi jana-padassa,||
devo ca vassissati.|| ||

Api ca rājā jeṭṭha-kumāre khurappaɱ patiṭṭhāpetu,||
sotthi kumāro,||
pallomo bhavissatī" ti.|| ||

Atha kho māṇavakā,||
amaccā okkākassa ārocesuɱ:|| ||

"Devo jeṭṭha-kumāre khurappaɱ patiṭṭhāpetu,||
sotthi kumāro pallomo bhavissatī" ti.|| ||

Atha kho rājā Okkāko jeṭṭha-kumāre khurappaɱ pati-ṭ-ṭhāpesi.|| ||

Sotthi kumāro pallomo bhavi.|| ||

Atha kho tassa rājā Okkāko bhīto saɱviggo loma-haṭṭha-jāto brahma-daṇḍena [97] tajjito maṭṭha-rūpiɱ dhītaraɱ adāsi.|| ||

Mā kho tumhe māṇavakā Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ atibāḷhaɱ dāsi-putta-vādena nimmānetha.|| ||

Uḷāro so kaṇho isi ahosi.|| ||

26. Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ āmantesi:|| ||

"Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Idha khattiya-kumāro brāhmaṇa-kaññāya saddhiɱ saŋvāsaɱ kappeyya,||
tesaɱ saŋvāsamanvāya putto jāyetha,||
yo so khattiya-kumārena brāhmaṇa-kaññāya putto uppanno,||
api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaɱ vā udakaɱ vā' ti?|| ||

"Labhetha bho Gotama".|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā bhojeyyuɱ saddhe vā||
thālipāke vā||
yaññe vā||
pāhune vā" ti?|| ||

"Bhojeyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā mante vāceyyuɱ vā no vā" ti?|| ||

"Vāceyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Apinu'ssa itthisu āvaṭaɱ vā assa anāvaṭaɱ vā" ti?|| ||

"Anāvaṭaɱ hi'ssa bho Gotama".|| ||

"Api nu naɱ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyunti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kissa hetu?"|| ||

"Mātito hi bho Gotama anuppanno" ti.|| ||

27. "Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Idha brāhmaṇa-kumāro khattiya-kaññāya saddhiɱ saŋvāsaɱ kappeyya,||
tesaɱ saŋvāsamanvāya putto jāyetha,||
yo so brāhmaṇa-kumārena khattiya-kaññāya putto uppanno,||
api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaɱ vā udakaɱ vā" ti?|| ||

"Labhetha bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā bhojeyyuɱ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā" ti?|| ||

"Bhojeyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā mante vāceyyuɱ vā no vā" ti?|| ||

"Vāceyyuɱ bho Gotama."|| ||

[98] "apinu'ssa itthisu āvaṭaɱ vā assa anāvaṭaɱ vā" ti?|| ||

"Anāvaṭaɱ hi'ssa bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyunti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kissa hetu?"|| ||

"Pitito hi bho Gotama anuppanno" ti.|| ||

28. "Iti kho Ambaṭṭha itthiyā vā itthiɱ karitvā purisena vā purisaɱ karitvā khattiyā 'va seṭṭhā,||
hīnā brāhmaṇā.|| ||

Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Idha brāhmaṇā brāhmaṇaɱ kismicideva pakaraṇe khura-muṇḍaɱ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuɱ,||
api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaɱ vā udakaɱ vā" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā bhojeyyuɱ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā mante vāceyyuɱ vā no vā" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu'ssa itthīsu āvaṭaɱ vā assa anāvaṭaɱ vā" ti?|| ||

"Āvaṭaɱ hi'ssa bho Gotama."|| ||

29. "Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Idha khattiyā khattiyaɱ kismicideva pakaraṇe khura-muṇḍaɱ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuɱ,||
api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaɱ vā udakaɱ vā" ti?|| ||

"Labhetha bho Gotama"|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā bhojeyyuɱ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā" ti?|| ||

"Bhojeyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu naɱ brāhmaṇā mante vāceyyuɱ vā no vā" ti?|| ||

"Vāceyyuɱ bho Gotama."|| ||

"Api nu'ssa ithīsu āvaṭaɱ vā assa anāvaṭaɱ vā" ti?|| ||

"Anāvaṭaɱ hi'ssa bho Gotama."|| ||

"Ettāvatā kho Ambaṭṭha khattiyo paramanihīnataɱ [99] patto hoti,||
yad eva naɱ khattiyā khura-muṇḍaɱ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbā-jenti.|| ||

Iti kho Ambaṭṭha yadā khattiyo paramanihīnataɱ patto hoti,||
tadāpi khattiyā'va seṭṭhā hīnā brāhmaṇā.|| ||

30. Brahmunā'pi Ambaṭṭha sanaŋkumārena gāthā bhāsitā:|| ||

'Khattiyo seṭṭho janetasmiɱ||
Ye gottapaṭisārino,||
vijjā-caraṇa-sampanno||
So seṭṭho devamānuse' ti|| ||

Sā kho pan'esā Ambaṭṭha brahmunā sanaŋkumārena gāthā sugītā no duggītā,||
subhā-sitā no dubbhā-sitā,||
attha-saɱhitā no anattha-saɱhitā,||
anumatā mayā.|| ||

Aham pi Ambaṭṭha evaɱ vadāmi:|| ||

'Khattiyo seṭṭho janetasmiɱ||
Ye gottapaṭisārino,||
vijjā-caraṇa-sampanno||
So seṭṭho devamānuse' ti.|| ||

Bhāṇāvāro paṭhamo.|| ||

31. "Katamaɱ pana taɱ bho Gotama caraṇaɱ,||
katamā ca pana sā vijjā" ti?|| ||

"Na kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya jātivādo vā vuccati gottavādo vā vuccati mānavādo vā vuccati: 'arahasi vā maɱ tvaɱ na vā maɱ tvaɱ arahasī'ti.|| ||

Yattha kho Ambaṭṭha āvāho vā hoti,||
vivāho vā hoti,||
āvāhavivāho vā hoti,||
etth'etaɱ vuccati jātivādo vā iti pi,||
gottavādo vā iti pi,||
mānavādo vā iti pi:|| ||

'Arahasi vā maɱ tvaɱ na vā maɱ tvaɱ arahasī' ti.|| ||

Ye hi keci Ambaṭṭha jātivādavinibaddhā vā gottavādavinibaddhā vā mānavādavinibaddhā vā āvāhavivāhavinibaddhā vā,||
ārakā te anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya.|| ||

Pahāya kho Ambaṭṭha jātivāda-vinibaddhañ ca||
gotta-vāda-vinibaddhañ ca||
māna-vāda-vinibaddhañ ca||
āvāha-vivāda-vinibaddhañ ca||
[100] anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya sacchi-kiriyā hotī" ti.|| ||

32. "Katamaɱ pana taɱ bho Gotama caraṇaɱ?|| ||

Katamā ca sā vijjā" ti?|| ||

"Idha Ambaṭṭha Tathāgato loke uppajjati arahaɱ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-Mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

33. Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ sutvā Tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati:|| ||

'Sambādho gharāvāso rajopatho abbhokāso pabbajjā.|| ||

Na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ sankha-likhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ.|| ||

Yan nūn-ā-haɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan' ti.|| ||

So aparena samayena appaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya,||
appaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya,||
kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

So evaɱ pabba-jito samāno Pātimokkha-saŋvara-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhā-padesu kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena.|| ||

Parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro bhojane matt'aññū sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho.|| ||

34. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||

Idha Ambaṭṭha bhikkhu pāṇ-ā-tipātaɱ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Adinn'ādānaɱ pahāya adinn'ādānā paṭivirato hoti.|| ||

Dinnādāyī dinna-pāṭikankhī athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Abrahma-cariyaɱ pahāya brahma-cārī hoti ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaŋvādako lokassa.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti,||
ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā,||
sahitānaɱ vā anuppadātā samagg'ārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahu-jana-kantā bahujāna-manāpā,||
tathā-rūpaɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Sampha-p-palāpaɱ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī,||
nidhāna-vatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena sāpadesaɱ pariyanta-vatiɱ attha-sañhitaɱ.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

35. Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti ratt'ūparato paṭivirato vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūsana-ṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dhañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-maɱsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Aj-eḷaka-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthi-gavāssa-vaḷava-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulā-kūṭa-kaɱsa-kūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

 


 

[46.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ bījagāma-bhūta-gāma-samārambhaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Mūla-bījaɱ,||
khandha-bījaɱ,||
phalu-bījaɱ,||
agga-bījaɱ,||
bija-bījam eva pañcamaɱ.|| ||

Iti eva-rūpā bījagāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

37. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ sannidhi-kāra-paribhogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Anna-sannidhiɱ,||
pāna-sannidhiɱ,||
vattha-sannidhiɱ,||
yāna-sannidhiɱ,||
sayana-sannidhiɱ,||
gandha-sannidhiɱ,||
āmisa-sannidhiɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

38. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ visukadassanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Naccaɱ,||
gītaɱ,||
vāditaɱ,||
pekkhaɱ,||
akkhātaɱ,||
pāṇissaraɱ,||
vetālaɱ,||
kumbha-thūnaɱ,||
Sobha-nagarakaɱ,||
caṇḍālaɱ,||
vaɱsaɱ,||
dhopanaɱ,||
hatthi-yuddhaɱ,||
assa-yuddhaɱ,||
mahisa-yuddhaɱ,||
usabha-yuddhaɱ,||
aja-yuddhaɱ,||
meṇḍa-yuddhaɱ,||
kukkuṭa-yuddhaɱ,||
vaṭṭaka-yuddhaɱ,||
daṇḍa-yuddhaɱ,||
muṭṭhi-yuddhaɱ,||
nibbuddhaɱ uyyodhikaɱ balaggaɱ senā-byūhaɱ aṇīka-dassanaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

39. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān'ānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Aṭṭha-padaɱ||
dasa-padaɱ||
ākāsaɱ parihāra-pathaɱ||
sannikaɱ||
khalikaɱ||
ghaṭikaɱ||
salāka-hatthaɱ||
akkhaɱ||
paŋgacīraɱ||
vaŋkakaɱ||
mokkha-cikaɱ||
ciŋgulikaɱ||
pattāḷhakaɱ||
rathakaɱ||
dhanukaɱ||
akkharikaɱ||
manesikaɱ||
yathā-vajjaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān'ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

40. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ uccā-sayana-mahā-sayanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Āsandiɱ pallaŋkaɱ||
gonakaɱ||
cittakaɱ||
paṭikaɱ||
paṭalikaɱ||
tūlikaɱ||
vikatikaɱ||
udda-lomiɱ||
ekanta-lomiɱ||
kaṭṭhissaɱ||
koseyyaɱ||
kuttakaɱ||
hatth'attharaɱ||
ass'attharaɱ||
rath'attharaɱ||
ajina-p-paveṇiɱ||
kādali-miga-pavara-paccattharaṇaɱ||
sa-uttara-c-chadaɱ ubhato-lohita-kūpadhānaɱ.|| ||

iti vā iti eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

41. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān'ānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Ucchādanaɱ||
parimaddanaɱ||
nahāpanaɱ||
sambāhanaɱ||
ādāsaɱ||
añjanaɱ||
mālā-vilepanaɱ||
mukkha-cuṇṇakaɱ||
mukhale-panaɱ||
hattha-bandhaɱ||
sikhā-bandhaɱ||
daṇḍakaɱ||
nāḷikaɱ||
khaggaɱ||
chattaɱ||
citrūpāhanaɱ||
uṇahīsaɱ||
maṇiɱ||
vāla-vījaniɱ||
odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān'ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

42. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ tiracchāna-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Rāja-kathaɱ||
cora-kathaɱ||
mahāmatta-kathaɱ||
senā-kathaɱ||
bhaya-kathaɱ||
yuddha-kathaɱ||
anna-kathaɱ||
pāna-kathaɱ||
vattha-kathaɱ||
sayana-kathaɱ||
mālā-kathaɱ||
gandha-kathaɱ||
ñāti-kathaɱ||
yāna-kathaɱ||
gāma-kathaɱ||
nigama-kathaɱ||
nagara-kathaɱ||
jana-pada-kathaɱ||
itthi-kathaɱ||
purisa-kathaɱ||
kumāra-kathaɱ||
kumāri-kathaɱ||
sūra-kathaɱ||
visikhā-kathaɱ||
kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaɱ||
pubba-peta-kathaɱ||
nānatta-kathaɱ||
loka-k-khāyikaɱ samudda-khāyikaɱ iti-bhav-ā-bhava-kathaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

43. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā viggāhika-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

"Na tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāsi.|| ||

Ahaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāmi.|| ||

Kiɱ tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭipanno tvam asi.|| ||

Aham asmi sammā-paṭipanno||
— Sahitaɱ me, asahitaɱ te —||
pure vacanīyaɱ pacchā avaca.|| ||

Aviciṇṇan te viparāvattaɱ — āropito te vādo.|| ||

Niggahīto tvam asi —||
cara vāda-p-pamokkhāya.|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī" ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

44. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Raññaɱ rāja-mahāmantānaɱ khattiyānaɱ brāhmaṇānaɱ gahapatikānaɱ kumārānaɱ|| ||

"Idha gaccha.||
Amutrāgaccha.||
Idaɱ hara.||
Amutra idaɱ āharā" ti.|| ||

Iti vā eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

45. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca||
honti lapakā ca||
nemittikā ca||
nippesikā ca||
lābhena ca lābhaɱ nijigiɱsitāro.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

 

§

 

46. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Aŋgaɱ||
nimittaɱ||
uppātaɱ||
supiṇaɱ||
lakkhaṇaɱ||
mūsikacchinnaɱ||
aggi-homaɱ||
dabbi-homaɱ||
thusa-homaɱ||
kaṇa-homaɱ||
taṇḍula-homaɱ||
sappi-homaɱ||
tela-homaɱ||
mukha-homaɱ||
lohita-homaɱ||
aŋga-vijjā||
vatthu-vijjā||
khatta-vijjā||
siva-vijjā||
bhūta-vijjā||
bhuri-vijjā||
ahi-vijjā||
visa-vijjā||
vicchika-vijjā||
mūsika-vijjā||
sakuṇa-vijjā||
vāyasa-vijjā||
pakkajjhānaɱ||
sara-parittānaɱ||
miga-cakkaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

47. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Maṇi-lakkhaṇaɱ||
vattha-lakkhaṇaɱ||
daṇḍa-lakkhaṇaɱ||
asi-lakkhaṇaɱ||
usu-lakkhaṇaɱ||
dhanu-lakkhaṇaɱ||
āvudha-lakkhaṇaɱ||
itthi-lakkhaṇaɱ||
purisa-lakkhaṇaɱ||
kumāra-lakkhaṇaɱ||
kumāri-lakkhaṇaɱ||
dāsa-lakkhaṇaɱ||
dāsi-lakkhaṇaɱ||
hatthi-lakkhaṇaɱ||
assa-lakkhaṇaɱ||
mahisa-lakkhaṇaɱ||
usabha-lakkhaṇaɱ||
go-lakkhaṇaɱ||
aja-lakkhaṇaɱ||
meṇḍa-lakkhaṇaɱ||
kukkuṭa-lakkhaṇaɱ||
vaṭṭaka-lakkhaṇaɱ||
godhā-lakkhaṇaɱ||
kaṇṇikā-lakkhaṇaɱ||
kacchapa-lakkhaṇaɱ||
miga-lakkhaṇaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

48. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ:|| ||

Raññaɱ niyyānaɱ bhavissati,||
raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati —||
abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati —||
bāhirānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati—||
abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati—||
bāhirānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

49. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Raññaɱ niyyānaɱ bhavissati,||
raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati —||
abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati —||
bāhirānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati—||
abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati—||
bāhirānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.|| ||

Iti imassa jayo bhavissati||
imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

[59.] Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyath'īdaɱ:|| ||

Canda-g-gāho bhavissati,||
suriya-g-gāho bhavissati,||
nakkhatta-g-gāho bhavissati,||
candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati,||
nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Ukkā-pāto bhavissati,||
dīsā-ḍāho bhavissati,||
bhūmi-cālo bhavissati,||
deva-dundūbhi bhavissati.|| ||

Candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ sankilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko canda-g-gāho bhavissati,||
evaɱ-vipāko suriya-g -gāho bhavissati,||
evaɱ-vipāko nakkhatta-g-gāho bhavissati.,||
evaɱ-vipākaɱ candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipāko ukkā-pāto bhavissati,||
evaɱ-vipāko disā-ḍāho bhavissati,||
evaɱ-vipāko bhumivālo bhavissati,||
evaɱ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati,||
evaɱ-vipāko candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saŋkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

50. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ:|| ||

Su-b-buṭṭhikā bhavissati,||
du-b-buṭṭhikā bhavissati,||
subhikkhaɱ bhavissati,||
dubbhikkhaɱ bhavissati,||
khemaɱ bhavissati,||
bhayaɱ bhavissati,||
rogo bhavissati,||
ārogyaɱ bhavissati,||
muddā, gaṇanā, saɱkhānaɱ, kāveyyaɱ, lokāyataɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

51. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ:|| ||

Āvāhanaɱ vivāhanaɱ||
saɱvadanaɱ vivadanaɱ||
saɱkiraṇaɱ vikiraṇaɱ||
subhaga-karaṇaɱ||
dubbhaga-karaṇaɱ||
viruddha-gabbha-karaṇaɱ||
jivhā-nittha-d-danaɱ||
hanusaɱ||
hatanaɱ||
hatth-ā-bhijappanaɱ||
kaṇṇa-jappanaɱ||
ādāsa-pañhaɱ||
kumāri-pañhaɱ||
deva-pañhaɱ||
ādicc'upaṭṭhānaɱ mahat'upaṭṭhānaɱ abbhujjalanaɱ sir'avhāyanaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

52. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti - seyyath'īdaɱ:|| ||

Santi-kammaɱ||
paṇidhi-kammaɱ||
bhūta-kammaɱ||
bhuri-kammaɱ||
vassa-kammaɱ||
vossa-kammaɱ||
vatthu-kammaɱ||
vatthu-parikiraṇaɱ||
ācamanaɱ nahāpanaɱ||
juhanaɱ vamanaɱ||
virecanaɱ||
uddha-virecanaɱ||
adho-virecanaɱ||
sīsa-virecanaɱ||
kaṇṇa-telaɱ||
netta-tappanaɱ||
natthu-kammaɱ||
añjanaɱ||
paccañjanaɱ||
sālākiyaɱ||
salla-kattiyaɱ||
dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaɱ anuppadānaɱ osadhīnaɱ paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

53. Atha kho so Ambaṭṭha bhikkhu evaɱ sīla-sampanno||
na kuto ci bhayaɱ samanupassati||
yad idaɱ sīla-saŋvarato.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha khattiyo muddhā-vasitto nihata-paccāmitto||
na kuto ci bhayaɱ samanupassati||
yad idaɱ pacca-t-thikato,||
evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu||
evaɱ sīla-sampanno||
na kuto ci bhayaɱ samanupassati||
yad idaɱ sīlasaŋvarato.|| ||

So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajja-sukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho Ambaṭṭha bhikkhu sīla-sampanno hoti.|| ||

54. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu indirayesu gutta-dvāro hoti?|| ||

Idha Ambaṭṭha bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ cakkhu'ndriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati||
rakkhati cakkhu'ndriyaɱ,||
cakkhu'ndriya saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā||
na nimitta-g-gāhī hoti||
n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ sot'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati||
rakkhati sot'indriyaɱ,||
sotendriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ ghān'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati rakkhati ghāṇindriyaɱ,||
ghāṇindriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaɱ sāyitvā||
na nimitta-g-gāhī hoti||
n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ jivh'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati||
rakkhati jivh'indriyaɱ,||
jivh'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā||
na nimitta-g-gāhī hoti||
n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ kāy'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati||
rakkhati kāy'indriyaɱ,||
kāy'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya||
na nimitta-g-gāhī hoti||
n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaɱ man'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tsasa saɱvarāya paṭipajjati||
rakkhati man'indriyaɱ,||
man'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriya-saɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho Ambaṭṭha bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.|| ||

55. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||

Idha Ambaṭṭha bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti,||
ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Alokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Samiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Saŋghāṭi-patta-cīvara-dhāraṇe sampajāna-kārī hoti.|| ||

Asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Uccāra-passāva-kamme sampajāna-kārī hoti.|| ||

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||

Evaɱ kho Ambaṭṭha bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.|| ||

56. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||

Idha Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Seyyathāpī Ambaṭṭha pakkhi sakuṇo yena yen'eva ḍeti sapattabhāro'va ḍeti,||
evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti||
kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Evaɱ kho Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||

57. So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato,||
iminā ca ariyena indriya-saɱvarena samannāgato,||
iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato,||
imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,||
vivittaɱ sen'āsanaɱ bhajati,||
araññaɱ rukkha-mūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giri-guhaɱ susānaɱ vana-patthaɱ abbhokāsaɱ palāla-puñjaɱ.|| ||

So pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.|| ||

58. So abhijjhaɱ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,||
abhijjhāya cittaɱ parisodheti.|| ||

Vyāpāda-padosaɱ pahāya avyāpanna-citto viharati,||
sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampi,||
vyāpāda-padosā cittaɱ parisodheti.|| ||

Thīna-middhaɱ pahāya vigata-thīna-middho viharati āloka-saññī sato sampajāno,||
thīna-middhā cittaɱ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasanta-citto,||
uddhacca-kukkuccaɱ cittaɱ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaɱ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati akathaɱ-kathī kusalesu dhammesu,||
vicikicchāya cittaɱ parisodheti.|| ||

59. seyyathā pi Ambaṭṭha puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya,||
tassa te kammantā samijjheyyuɱ,||
so yāni ca porāṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyantī-kareyya,||
siyā c'assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ.|| ||

[72] Tassa me te kammantā samijjhiɱsu.|| ||

So'haɱ yāni ca poraṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyanti akāsiɱ,||
atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāyā" ti.|| ||

So tato-nidānaɱ labhetha pāmujjaɱ,||
adhigacche somanassaɱ.|| ||

60. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,||
bhattaɱ c'assa na c-chādeyya,||
na c'assa kāye balamattā.|| ||

So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya bhattañ c'assa chādeyya siyā c'assa kāye balamattā.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ahaɱ bo pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bāḷha-gilāno bhattaɱ me nacchādesi na c'assa me āsi kāye balamattā.|| ||

So'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti atthi ca me kāye balamattā' ti,||
so tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

61. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso bandhanāgāre baddho assa,||
so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā avyayena,||
na c'assa kiñci bhogānaɱ vayo.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosi.|| ||

So'mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā avyayena.|| ||

N'atthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

62. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakām'aŋgamo.|| ||

So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām'aŋgamo.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ahaɱ kho pubbe dāso ahosiɱ anattādhīno parādhīno na yenakām'aŋgamo.|| ||

So'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām'aŋgamo" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

63. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaɱ paṭipajjeyya dubbhikkhaɱ sappaṭi-bhayaɱ.|| ||

So aparena samayena taɱ kantāraɱ nitthareyya sotthinā gāmantaɱ anupāpuṇeyya khemaɱ appaṭibhayaɱ.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaɱ paṭipajjiɱ dubbhikkhaɱ sappaṭi-bhayaɱ.|| ||

So'mhi etarahi taɱ kantāraɱ tiṇṇo sotthinā gāmantaɱ anuppatto khemaɱ appaṭibhayan" ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu yathā iṇaɱ yathā rogaɱ yathā bandhanāgāraɱ yathā dāsabyaɱ yathā kantāraddhāna-maggaɱ evaɱ ime pañca-nīvaraṇe a-p-pahīne attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha ānaṇyaɱ yathā ārogyaɱ yathā bandhanā mokkhaɱ yathā bhujissaɱ yathā khemantabhūmiɱ evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu ime pañca-nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.|| ||

64. Tass'ime pañca-nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaɱ jāyati,||
pamuditassa pīti jāyati,||
pīti-manassa kāyo passambhati,||
pa-s-saddha-kāyo sukhaɱ vedeti,||
sukhino cittaɱ samādhiyati.|| ||

65. So vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ||
viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ||
paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

66. Seyyathā pi Ambaṭṭha dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaɱsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaɱ paripphosakaɱ sanneyya,||
sāyaɱ nahānīyapiṇḍī snehānugatā snehaparetā sāntarabāhirā phuṭā snehena,||
na ca pagghariṇī,|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaɱ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti caraṇasmiɱ.|| ||

67. Puna ca paraɱ Ambaṭṭha bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

68. seyyathā pi Ambaṭṭha udaka-rahado gambhīro ubbhidodako,||
tassa nev'assa puratthimāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na dakkhiṇāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na pacchi-māya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na uttarāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
devo ca na kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anuppaveccheyya,||
atha kho tamhā ca udaka-rahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udaka-rahadaɱ sītena vārinā abhisanneyya1 parisanneyya2 paripūreyya paripphareyya,||
nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa sītena vārinā apphuṭaɱ assa,|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti caraṇasmiɱ.|| ||

69. Puna ca paraɱ Ambaṭṭha bhikkhu||
pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca viharati||
sato sampajāno,||
sukhañ ca kāyena paṭisaŋvedeti,||
yan taɱ ariyā ācikkhanti:||
'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti||
taɱ tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha uppaliniyaɱ vā||
paduminiyaɱ vā||
puṇḍarīkiniyaɱ vā||
appekaccāni uppalāni vā||
padumāni vā||
puṇḍarīkāni vā||
udake jātāni||
udake saɱvaddhāni||
udak'ānuggatāni antonimuggaposīni tāni||
yāva caggā yāva ca mūlā sītena cārinā||
abhisannāni||
parisannāni||
paripūrāni||
paripphuṭāni||
nāssa kiñci sabbāvataɱ uppalānaɱ vā||
padumānaɱ vā||
puṇḍarīkānaɱ vā||
sītena vārinā apphuṭaɱ assa.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisanneti||
parisanneti||
paripūreti||
parippharati||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti caraṇasmiɱ.|| ||

70. Puna ca paraɱ Ambaṭṭha bhikkhu||
sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋ-gamā||
adukkha-m-asukhaɱ||
upekkhā-sati-pārisuddhiɱ||
catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imam eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso odātena vatthena sasīsaɱ pārupitvā nisinno assa,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa odātena vatthena apphuṭaɱ assa.|| ||

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu imam'eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.

Idam pi'ssa hoti caraṇasmiɱ.|| ||

Idaɱ kho taɱ Ambaṭṭha caraṇaɱ.|| ||

71. Puna ca paraɱ Ambaṭṭha so evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigatupakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte||
ñāṇa-dassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti:|| ||

"Ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc'ucchādana-parimaddanabhedanaviddhaɱsana-dhammo.|| ||

Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddhan" ti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikamma-kato,||
accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,||
tatra suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍu-suttaɱ vā.|| ||

Tam eva cakkhumā puriso hatthe karitvā pacc'avekkheyya:|| ||

"Ayaɱ kho maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikamma-kato,||
accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,||
tatr'idaɱ suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā,||
pītaɱ vā,||
lohitaɱ vā,||
odātaɱ vā,||
paṇḍu-suttaɱ vā" ti.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti:|| ||

"Ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc'ucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaɱsana-dhammo.|| ||

Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddhan" ti.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

72. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imambhā kāyā aññaɱ kāyaɱ abhinimmināti rūpiɱ mano-mayaɱ sabbaŋgapaccaŋgiɱ ahīnindriyaɱ.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso muñjamhā īsikaɱ pabbāheyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ayaɱ muñjo,||
ayaɱ īsikā,||
añño muñjo,||
aññā īsikā,||
muñjamhātv'eva īsikā pabbāḷhā" ti.|| ||

Seyyathā vā pana Ambaṭṭha puriso asiɱ kosiyā pabbāheyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ayaɱ asi||
ayaɱ kosi,||
añño asi||
aññā kosi,||
kosiyā tv'eva asi pabbāḷho" ti.|| ||

Seyyathā pi vā pana mahā-rāja puriso ahiɱ karaṇḍā uddhareyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

"Ayaɱ ahi||
ayaɱ karaṇḍo,||
añño ahi||
añño karaṇḍo,||
karaṇḍā tv'eva ahi ubbhato" ti.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaɱsamāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā||
aññaɱ kāyaɱ||
abhinimmināti rūpiɱ mano-mayaɱ sabbaŋga-paccaŋgiɱ ahīnindriyaɱ.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

73. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaɱ abhinīharati,||
abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ pacc'anubhoti:|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hoti,||
bahudhā pi hutvā eko hoti,||
āvībhāvaɱ tiro-bhāvaɱ,||
tiro-kuḍḍaɱ,||
tiro-pākāraɱ,||
tiro-pabbataɱ asajja-māno gacchati,||
seyyathā pi ākāse,||
paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaɱ karoti,||
seyyathā pi udake,||
udake pi abhijja-māne gacchati,||
seyyathā pi paṭhaviyaɱ,||
ākāse pi pallankena kamati,||
seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaɱmahiddhike evaɱmah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati parimajjati,||
yāva Brahma-lokā pi kāyena va saɱvatteti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā supari-kamma-katāya mattikāya||
yaɱ yad eva bhājanavikatiɱ ākankheyya||
taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya.|| ||

Seyyathā vā pana Ambaṭṭha dakkho dantakārovā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiɱ dantasmiɱ yaɱ yad eva dantavikatiɱ ākankheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya.|| ||

Seyyathā vā pana Ambaṭṭha dakkho danta-kāro vā||
danta-kārantevāsī vā||
suparikamma-katasmiɱ dantasmiɱ||
yaɱ yad eva danta-vikatiɱ ākankheyya||
taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya.

Seyyathā pi vā pana Ambaṭṭha dakkho suvaṇṇa-kāro vā||
suvaṇṇa-kārantevāsī vā||
supari-kamma-katasmiɱ suvaṇṇasmiɱ||
yaɱ yad eva suvaṇṇa-vikatiɱ ākankheyya||
taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya.

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vīgatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ pacc'anubhoti:|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hoti||
bahudhā pi hutvā eko hoti.|| ||

Āvī-bhāvaɱ||
tiro-bhāvaɱ||
tiro-kuḍḍaɱ||
tiro-pākāraɱ||
tiro-pabbataɱ||
asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaɱ karoti||
seyyathā pi udake.|| ||

Udake pi abhijja-māne gacchati||
seyyathā pi paṭhaviyaɱ.|| ||

Ākāse pi pallankena kamati,||
seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaɱmahiddhike evaɱmah-ā-nubhāve pāṇinā parāma-sati parimajjati,||
yāva Brahmalokā pi kāyena va saɱvatteti.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

74. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre sannike ca.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso addhāna-Magga-paṭipanno so suṇeyya bheri-saddam pi mudiŋga-saddam pi saŋkha-paṇava-deṇḍima-saddam pi.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Bheri-saddo iti pi,||
mudiŋga-saddo iti pi,||
saŋkha-paṇava-deṇḍima-saddo iti pi.|| ||

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusi-kāya ubho sadde suṇāti,||
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

75. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

Sa-rāgaɱ vā cittaɱ 'sa-rāgaɱ cittan' ti pajānāti,||
Vīta-rāgaɱ vā cittaɱ 'vīta-rāgaɱ cittan' ti pajānāti,||
[80] sa-dosaɱ vā cittaɱ 'sa-dosaɱ cittatan' ti pajānāti,||
Vīta-dosaɱ vā cittaɱ 'vīta-dosaɱ cittan' ti pajānāti,||
Sa-mohaɱ vā cittaɱ 'sa-mohaɱ cittan' ti pajānāti,||
Vīta-mohaɱ vā cittaɱ 'vīta-mohaɱ cittan' ti pajānāti,||
Sankhittaɱ vā cittaɱ 'sankhittaɱ cittan' ti pajānāti,||
Vikkhittaɱ vā cittaɱ 'vikkhittaɱ cittan' ti pajānāti,||
Mahaggataɱ vā cittaɱ 'mahaggataɱ cittan' ti pajānāti,||
Amahaggataɱ vā cittaɱ 'amahaggataɱ cittan' ti pajānāti,||
Sa-uttaraɱ vā cittaɱ 'sa-uttaraɱ cittan' ti pajānāti,||
Anuttaraɱ vā cittaɱ 'anuttaraɱ cittan' ti pajānāti,||
Samāhitaɱ vā cittaɱ 'samāhitaɱ cittan' ti pajānāti,||
Asamāhitaɱ vā cittaɱ 'asamāhitaɱ cittan' ti pajānāti,||
Vimuttaɱ vā cittaɱ 'vimuttaɱ cittan' ti pajānāti,||
Avimuttaɱ vā cittaɱ 'avimuttaɱ cittan' ti pajānāti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha itthi vā,||
puriso vā,||
daharo vā,||
yuvā maṇḍan-jātiko ādāse vā,||
parisuddhe pariyodāte acche vā,||
udaka-patte sakaɱ mukha-nimittaɱ pacc'avekkha-māno sakaṇikaɱ vā sakaṇikan ti jāneyya,||
akaṇikaɱ vā akaṇikanti jāneyya-

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.

So para-sattānaɱ para-puggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||

Sa-rāgaɱ vā cittaɱ 'sa-rāgaɱ cittan' ti pajānāti,||
Vīta-rāgaɱ vā cittaɱ 'vīta-rāgaɱ cittan' ti pajānāti,||
sa-dosaɱ vā cittaɱ 'sa-dosaɱ cittatan' ti pajānāti,||
Vīta-dosaɱ vā cittaɱ 'vīta-dosaɱ cittan' ti pajānāti,||
Sa-mohaɱ vā cittaɱ 'sa-mohaɱ cittan' ti pajānāti,||
Vīta-mohaɱ vā cittaɱ 'vīta-mohaɱ cittan' ti pajānāti,||
Sankhittaɱ vā cittaɱ 'sankhittaɱ cittan' ti pajānāti,||
Vikkhittaɱ vā cittaɱ 'vikkhittaɱ cittan' ti pajānāti,||
Mahaggataɱ vā cittaɱ 'mahaggataɱ cittan' ti pajānāti,||
Amahaggataɱ vā cittaɱ 'amahaggataɱ cittan' ti pajānāti,||
Sa-uttaraɱ vā cittaɱ 'sa-uttaraɱ cittan' ti pajānāti,||
[81] Anuttaraɱ vā cittaɱ 'anuttaraɱ cittan' ti pajānāti,||
Samāhitaɱ vā cittaɱ 'samāhitaɱ cittan' ti pajānāti,||
Asamāhitaɱ vā cittaɱ 'asamāhitaɱ cittan' ti pajānāti,||
Vimuttaɱ vā cittaɱ 'vimuttaɱ cittan' ti pajānāti,||
Avimuttaɱ vā cittaɱ 'avimuttaɱ cittan' ti pajānāti.|| ||

Idam pissa hoti vijjāya.|| ||

76. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānañjeppatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati seyyath'īdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsam pi jātiyo,||
tīsaɱm pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi,||
jāti-sahassam pi,||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi,||
saŋvaṭṭa-kappe aneke pi,||
vivaṭṭa-kappe aneke pi,||
saŋvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||

Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutrrra upapādiɱ.|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno" ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso sakamhā gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya,||
tamhā pi gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya,||
tamhā pi gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgaccheyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Ahaɱ kho sakamhā gāmā amuɱ gāmaɱ agacchiɱ,||
tatra evaɱ aṭṭhāsiɱ,||
evaɱ nisīdiɱ,||
evaɱ abhāsiɱ,||
evaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

So'mhi tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgato" ti,|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudrabhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati seyyath'īdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsam pi jātiyo,||
tīsaɱm pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi,||
jāti-sahassam pi,||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi,||
saŋvaṭṭa-kappe aneke pi,||
vivaṭṭa-kappe aneke pi,||
saŋvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||

Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ.|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno ti,||
iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

77. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cut'ūpapāta-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm'ūpage satte pajānāti:|| ||

Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā" ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā vīsuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm'ūpage satte pajānāti.

Seyyathā pi Ambaṭṭha majjhe siɱghāṭake pasādo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaɱ pavisante pi||
rathiyā vīthiɱ sañcarante pi||
majjhe siɱghāṭake nisinne pi.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

'Ete manussā gehaɱ pavisanti,||
ete ni-k-khamanti,||
ete rathiyā vīthiɱ sañcarante,||
ete majjhe siɱghāṭake nisinnā' ti.

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cut'ūpapātañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm'ūpage satte pajānāti:|| ||

Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,||
vacī-du-c-caritena samannāgatā,||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samā-dānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā,||
vacī-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucaritena samannāgatā,||
ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā'ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākapammūpage satte pajānāti.|| ||

Idam pi'ssa hoti vijjāya.|| ||

78. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So 'idaɱ dukkhan' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ dukkha-samudayo' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ dukkha-nirodho' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ dukkha-nirodha-gāmini-paṭipadā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ime āsavā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ āsava-samudayo' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ āsava-nirodho' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato,||
evaɱ passato,||
kām'āsavā pi cittaɱ vimuccati,||
bhav'āsavā pi cittaɱ vimuccati,||
avijj'āsavā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttam,||
iti ñāṇaɱ hoti.|| ||

'Khīṇā jāti,||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇiyaɱ,||
nāparaɱ,||
itthattāyā' ti pajānāti.

Syethāpi Ambaṭṭha pabbata-saŋkhepe udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippi-sambūkam pi,||
sakkhara-kaṭhalam pi,||
maccha-gumbam pi,||
carantam pi,||
tiṭṭhantam pi.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

'Ayaɱ kho udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||

Tatr'ime sippi-sambūkā pi||
sakkhara-kaṭhalā pi||
maccha-gumbā pi||
caranti pi||
tiṭṭhanti pī ti.

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So 'Idaɱ dukkhan' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ dukkha-samudayo' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ dukkha-nirodho' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ime āsavā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ āsava-samudayo' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ āsava-nirodho' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

'Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato,||
evaɱ passato,||
kām'āsavā pi cittaɱ vimuccati,||
bhav'āsavā pi cittaɱ vimuccati,||
avijj'āsavā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttam,||
iti ñāṇaɱ hoti.|| ||

'Khīṇā jāti,||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇiyaɱ,||
nāparaɱ,||
itthattāyā' ti pajānāti.

Ayaɱ kho sā Ambaṭṭha vijjā.|| ||

79. Ayaɱ vuccati Ambaṭṭha bhikkhu vijjāsampanno iti pi,||
caraṇa sampanno iti pi,||
vijjā-caraṇa-sampanno iti pi.|| ||

Imāya ca Ambaṭṭha vijjā-caraṇa-sampadāya caraṇa-sampadāya ca aññā vijjāsampadā ca caraṇa-sampadā ca uttaritarā vā paṇītatarā vā n'atthi.|| ||

80. Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya [101] cattāri apāya-mukhāni bhavanti.|| ||

Katamāni cattāri?|| ||

Idha Ambaṭṭha ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañveva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno khārivivadhamādāya araññāyatanaɱ ajjho-gāhati pavatta-phalabhojano bhavissāmīti.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||

Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaɱ paṭhamaɱ apāya-mukhaɱ bhavati.|| ||

81. Puna ca paraɱ Ambaṭṭha idh'ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kuddāla-piṭakaɱ ādāya araññāyatanamajjho-gāhati kandamūlaphalabhojano bhavissāmīti.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||

Imāya ca kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaɱ dutiyaɱ apāya-mukhaɱ bhavati.|| ||

82. Puna ca paraɱ Ambaṭṭha idh'ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaɱ vā nigamasāmantaɱ vā agy-ā-gāraɱ karitvā aggiɱ paricaranto acchati.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricāriko sampajjati.|| ||

Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaɱ tatiyaɱ apāya-mukhaɱ bhavati.|| ||

83. Puna ca paraɱ Ambaṭṭha idh'ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojananañca anabhisambhuṇamāno aggiparicariyañ ca anabhisambhuṇamāno [102] cātu-m-mahā-pathe catudvāraɱ agāraɱ karitvā acchati: yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā tam ahaɱ yathā-satti yathā-balaɱ paṭipūjessāmīti.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||

Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaɱ catutthaɱ apāya-mukhaɱ bhavati.|| ||

Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya imāni cattāri apāya-mukhāni bhavanti.|| ||

84. Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaɱ imāya anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya sandissasi sācariyako" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.|| ||

Ko c'āhaɱ bho Gotama sācariyako?|| ||

Kā ca anuttarā vijjā-caraṇa-sampadā?|| ||

Ārakā'haɱ bho Gotama anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya sācariyako" ti.|| ||

"Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaɱ imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno khārivivadhamādāya araññavanamajjho-gāhasi sācariyako pavatta-phalabhojano bhavissāmiti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaɱ imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kuddāla-piṭakaɱ ādāya araññavanamajjho-gāhasi sācariyako kandamūlaphalabhojano bhavissāmīti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaɱ imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojananañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaɱ vā nigamasāmantaɱ vā agy-ā-gāraɱ karitvā aggiɱ paricaranto acchasi sācariyako?|| ||

"Ti|| ||

[103] "No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha api nu tvaɱ imañc'eva anuttaraɱ vijjā-caraṇasampadaɱ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno aggiparicariyañ ca anabhisambhuṇamāno cātu-m-mahā-pathe catudvāraɱ agāraɱ karitvā acchasi sācariyako,||
yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā taɱ mayaɱ yathā-satti yathā-balaɱ paṭipūjessāmāti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

85. Iti kho Ambaṭṭha imāya c'eva tvaɱ anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya parihīno sācariyako.|| ||

Ye cime anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya cattāri apāya-mukhāni bhavanti,||
tato ca tvaɱ parihīno sācariyako.|| ||

Bhāsitā kho pana te esā Ambaṭṭha ācariyena brāhmaṇena pokkharasādinā vācā "ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādapaccā,||
kā ca tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ sākacchā" ti.|| ||

attanā āpāyiko pi aparipūrayamāno.|| ||

Passa Ambaṭṭha yāva aparaddhañca te idaɱ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasādissa.|| ||

86. Brāhmaṇo kho pana Ambaṭṭha pokkharasādī rañño Pasenadissa Kosalassa dattikaɱ bhuñjati.|| ||

Tassa rājā Pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadāti.|| ||

Yadāpi tena manteti tirodussena manteti.|| ||

Yassa kho pana Ambaṭṭha dhammikaɱ payataɱ bhikkhaɱ patigaṇheyya,||
kathaɱ tassa rājā Pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadeyya?|| ||

Passa Ambaṭṭha yāvaaparaddhañca te idaɱ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasādissa.|| ||

Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Rājā Pasenadi kosalo hatthigīvāya vā nisinno assapiṭṭhe vā nisinno rathūpatthare vā ṭhito uggehi vā rājaññehi vā kiñci'd'eva [104] mantaṇaɱ manteyya,||
so tamhā padesā apakkamma eka-m-antaɱ tiṭṭheyya.|| ||

Atha āgaccheyya suddo vā suddadāso vā,||
so tasmiɱ padese ṭhito tad eva mantaṇaɱ manteyya: evam pi rājā Pasenadi kosalo āha evam pi rājā Pasenadi kosalo āhāti.|| ||

Api nu so rājabhaṇitaɱ vā bhaṇati rājamantaɱ vā manteti,||
ettāvatā so assa rājā vā rāja-mahā-matto vāti?"|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

87. Evam eva kho tvaɱ Ambaṭṭha,||
ye te ahesuɱ brāhmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro,||
yesamidaɱ etarahi brāhmaṇā porāṇaɱ manta-padaɱ gītaɱ pavuttaɱ samūhitaɱ tadanuggāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti,||
seyyath'īdaɱ: aṭṭako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī aŋgiraso Bhāradvājo vāseṭṭho Kassapo bhagu,||
tyāhaɱ mante adhiyāmi sācariyako'ti tāvatā tvaɱ bhavissasi isi vā isittāya vā paṭinno'ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

88. Taɱ kim maññasi Ambaṭṭha kinti te sutaɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsa-mānānaɱ: "ye te ahesuɱ brāhmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro,||
yesamidaɱ etarahi brāhmaṇā porāṇaɱ manta-padaɱ gītaɱ pavuttaɱ samūhitaɱ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyath'īdaɱ: aṭṭako,||
vāmako,||
vāmadevo,||
vessāmitto,||
yamataggi,||
aŋgiraso,||
Bhāradvājo,||
vāseṭṭho,||
Kassapo,||
bhagu - evaɱ su te sunhātā suvilittā kappita-kesamassū āmuttamaṇikuṇḍalābharaṇā odātavattha-vasanā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgi-bhūtā paricārenti,||
seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

[105] "no h'idaɱ bho Gotama."|| ||

89. "Evaɱ su te sālīnaɱ odanaɱ sucimaɱsūpasecanaɱ vicitakālakaɱ aneka-sūpaɱ aneka-vyañjanaɱ paribhuñjanti,||
seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Evaɱ su te veṭhanakapassāhi nārīhi paricārenti seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Evaɱ su te kuttavālehi vaḷavārathehi dīghāhi patodalaṭṭhihi vāhane vitudentā vipariyāyanti seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

" No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Evaɱ su te ukkiṇṇaparikhāsu okkhittapalighāsu nagarūpakārikāsu dīghāsibaddhehi purisehi rakkhāpeti seyyathā pi tvaɱ etarahi sācariyako" ti?|| ||

" No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

Iti kho Ambaṭṭha n'eva tvaɱ isi,||
na isittāya paṭipanno sācariyako.|| ||

Yassa kho pana Ambaṭṭha mayi kankhā vā vimati vā,||
so maɱ pañhena,||
ahaɱ veyyakaraṇena sodhissāmī" ti.|| ||

90. Atha kho Bhagavā vihārā ni-k-khamma cankamaɱ abbhuṭṭhāsi.|| ||

Ambaṭṭho pi māṇavo vihārā ni-k-khamma cankamaɱ abbhuṭṭhāsi.|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo Bhagavantaɱ cankamantaɱ anucankamamāno kāye dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni samannesi.|| ||

Addasa kho Ambaṭṭho māṇavo Bhagavato kāye dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā [106] dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kankhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe1 pahūtajivhatāya ca.|| ||

91. Atha kho Bhagavato etad ahosi: passati kho me ayaɱ Ambaṭṭho māṇavo dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kankhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā ti.|| ||

Atha kho Bhagavā tathā-rūpaɱ iddhābhisankhāraɱ abhisaŋkāsi yathā addasa Ambaṭṭho māṇavo Bhagavato kosohitaɱ vatthaguyhaɱ.|| ||

Atha kho Bhagavā jivhaɱ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi parimasi.|| ||

Ubho pi nāsikāsotāni anumasi parimasi.|| ||

Kevalampi na'āṭamaṇḍalaɱ jivhāya chādesi.|| ||

Atha kho Ambaṭṭhassa māṇavassa etad ahosi: samannāgato kho samaṇo gotavo dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehīti Bhagavantaɱ etad avoca: "handa ca'dāni mayaɱ bho Gotama gacchāma.|| ||

Bahukiccā mayaɱ bahu-karaṇīyā" ti.|| ||

"Yassa'dāni tvaɱ Ambaṭṭha kālaɱ maññasīti".|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo vaḷavārathamāruyha pakkāmi.|| ||

92. Tena kho pana samayena brahmaṇo pokkharasādi ukkaṭṭhāya ni-k-khamitvā mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiɱ sake ārāme nisinno hoti Ambaṭṭhaɱ yeva māṇavaɱ pati-mānento.|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yena sako ārāmo tena pāyāsi.|| ||

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko'va yena brāhmaṇo pokkharasādī ten'upasankami,||
upasankamitvā brāhmaṇaɱ pokkharasādiɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

93. Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ brāhmaṇo pokkharasādī etad avoca: kacci tāta Ambaṭṭha addasa taɱ bhavantaɱ Gotamanti?.|| ||

"Addasāma kho bho taɱ bhavantaɱ Gotamanti."|| ||

"Kacci tāta Ambaṭṭha taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ tathā [107] santo yeva saddo abbhu-g-gato no aññathā?|| ||

Kacci pana bho so bhavaɱ Gotamo tādiso no aññādiso" ti?|| ||

"Tathā santo yeva bho taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saddo abbhu-g-gato no aññathā.|| ||

Tādiso'va bho so bhavaɱ Gotamo no aññādiso.|| ||

Samannāgato ca bho so bhavaɱ Gotamo dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī" ti.|| ||

"Ahu pana te tāta Ambaṭṭha samaṇena Gotamena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

"Ahu kho yeva bho samaṇena Gotamena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

"Yathā-kathaɱ pana te tāta Ambaṭṭha ahu samaṇena Gotamena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yāvatako ahosi Bhagavatā saddhiɱ kathā-sallāpo taɱ sabbaɱ brāhmaṇassa pokkharasādissa ārocesi.|| ||

94. Evaɱ vutte brāhmaṇo pokkharasādī Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ etad avoca: "aho vata re,||
amhākaɱ paṇḍitaka! Aho vata re amhākaɱ bahu-s-sutaka! Aho vata re,||
amhākaɱ tevijjaka! Eva-rūpena kira bho puriso atthacarakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapa-j-jeyya.|| ||

Yad eva kho tvaɱ Ambaṭṭha taɱ bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ āsajja āsajja avacāsi.|| ||

Atha kho bhavaɱ Gotamo amhe'pi evaɱ upaneyya upaneyya avaca.|| ||

Abho vata re,||
amhākaɱ paṇḍitaka! Aho vata re,||
amhākaɱ bahu-s-sutaka! Aho vata re,||
amhākaɱ tevijjaka! Eva-rūpena kira bho puriso atthacarakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjeyyā" ti.kupito anatta-mano Ambaṭṭhaɱ māṇavaɱ padasā yeva pavattesi.|| ||

Icchati ca tāvad eva Bhagavantaɱ dassanāya upasankamituɱ.|| ||

95. [108] atha kho te brāhmaṇā brāhmaṇaɱ pokkharasādiɱ etad avocuɱ: ativikālo kho bho ajja samaṇaɱ Gotamaɱ dassanāya upasankamituɱ.|| ||

Svedāni bhavaɱ Pokkharasātī samaṇaɱ Gotamaɱ dassanāya upasankamissatī" ti.|| ||

Atha kho brāhmaṇo sake nivesane paṇītaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyādāpetvā yānesu āropetvā ukkāsu dhāriyamānāsu ukkaṭṭhāya niyyāsi.|| ||

Yena Icchānangalavana-saṇḍo tena pāyāsi.|| ||

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko'va yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavantaɱ etad avoca: "āgamānukhavidha bho Gotama amhākaɱ antevāsī Ambaṭṭho māṇavo" ti?|| ||

"Āgamā kho te antevāsī Ambaṭṭho māṇavo" ti.|| ||

"Ahu pana te bho Gotama ambaṭṭhena māṇavena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

"Ahu kho me brāhmaṇa ambaṭṭhena māṇavena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti.|| ||

"Yathā-kathaɱ pana te bho Gotama ahu ambaṭṭhena māṇavena saddhiɱ kocid eva kathā-sallāpo" ti?|| ||

Atha kho Bhagavā yāvatiko ahosi ambaṭṭhena māṇavena saddhiɱ kathā-sallāpo,||
taɱ sabbaɱ brāhmaṇassa pokkharasādissa ārocesi.|| ||

"Evaɱ vutte brāhmaṇo pokkharasādi Bhagavantaɱ etad avoca: bālo bho Gotama Ambaṭṭho māṇavo.|| ||

Khamatu bhavaɱ Gotamo Ambaṭṭhassa māṇavassā" ti.|| ||

"Sukhī hotu brāhmaṇa Ambaṭṭho māṇavo" ti.|| ||

96. [109] atha kho brāhmaṇo pokkharasādi Bhagavato kāye dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni samannesi.|| ||

Addasā kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato kāye dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kankhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca.|| ||

97. Atha kho Bhagavato etad ahosi: passati kho me ayaɱ brāhmaṇo pokkharasādī dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kankhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā ti.|| ||

Atha kho Bhagavā tathā-rūpaɱ iddhābhisankhāraɱ abhisaŋkhāsī yathā addasa brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato kosohitaɱ vatthaguyhaɱ.|| ||

Atha kho Bhagavā jivhaɱ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi,||
paṭimasi,||
ubho pi nāsikāsotāni anumasi,||
paṭimasi.|| ||

Kevalampi na'āṭamaṇḍalaɱ jivhāya chādesi.|| ||

98. Atha kho brāhmaṇassa pokkharasādissa etad ahosi: "samannāgato kho Samaṇo Gotamo dvattiɱsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī" ti.Bhagavantaɱ etad avoca: adhivāsetu me bhavaɱ Gotamo ajjatanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saŋghenā" ti.|| ||

Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||

99. Atha kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato,||
adhivāsanaɱ viditvā Bhagavato kālaɱ ārocesi: kālo bho Gotama,||
niṭṭhitaɱ bhattanti.'|| ||

Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya saddhiɱ bhikkhu-saŋghena yena buhmaṇassa pokkharasādissa parivesanā ten'upasaŋkhami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Atha kho brāhmaṇo Pokkharasātī Bhagavantaɱ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.|| ||

Māṇavakā'pi bhikkhu-sanghaɱ.|| ||

Atha kho brāhmaṇo Pokkharasātī Bhagavantaɱ bhuttāviɱ onīta-patta-pāṇiɱ aññataraɱ nīcaɱ āsanaɱ gahetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

100. Eka-m-antaɱ nisinnassa kho brāhmaṇassa pokkharasādissa [110] Bhagavā ānupubbī-kathaɱ kathesi,||
seyyath'īdaɱ: dāna-kathaɱ sīla-kathaɱ sagga-kathaɱ kāmānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ sankilesaɱ nekkhamme ca ānisaɱsaɱ pakāsesi.|| ||

Yadā Bhagavā aññāsi brāhmaṇaɱ Pokkharasātīɱ kalla-cittaɱ mudu-cittaɱ vinīvaraṇa-cittaɱ udagga-cittaɱ pasanna-cittaɱ,||
atha yā Buddhānaɱ sāmukkaɱ-sikā Dhamma-desanā taɱ pakāsesi: dukkhaɱ samudayaɱ nirodhaɱ Maggaɱ.|| ||

Seyyathā pi nāma suddhaɱ vatthaɱ apagatakā'akaɱ samma-d-eva rajanaɱ paṭiggaṇheyya,||
evam eva brāhmaṇassa pokkharasādissa tasmiɱ yeva āsane virajaɱ vīta-malaɱ Dhamma-cakkhuɱ udapādi yaɱ kiñci samudaya-dhammaɱ sabbaɱ taɱ nirodha-dhammanti.|| ||

101. Atha kho brāhmaṇo pokkharasādī diṭṭha-dhammo patta-dhammo vidita-dhammo pariyogāḷha-dhammo tiṇṇa-vici-kiccho vigata-kathaɱ-katho vesārajja-p-patto apara-p-paccayo satthu sāsane Bhagavantaɱ etad avoca: "abhikkantaɱ bho Gotama abhikkantaɱ bho Gotama.|| ||

Seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭi-c-channaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā Maggaɱ ācikkheyya andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhintīti,||
evam eva bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es'āhaɱ bho Gotama saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-sanghañ ca.|| ||

Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gataɱ.|| ||

Yathā ca bhavaɱ Gotamo ukkaṭṭhāya aññāni upāsakakulāni upasankamati evam eva bhavaɱ Gotamo pokkharasādikulaɱ upasankamatu.|| ||

Tattha ye te māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaɱ Gotamaɱ abhivādessanti vā paccu-ṭ-ṭhi'ssanti vā āsanaɱ vā udakaɱ vā dassanti cittaɱ vā pasādessanti,||
tesaɱ taɱ bhavissanti dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā" ti.|| ||

"Kalyāṇaɱ vuccati brāhmaṇā" ti.|| ||


Contact:
E-mail
Copyright Statement