Dīgha Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Dīgha Nikāya

Sutta 18

Janavasabha Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


[200]

[1][pts] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe.|| ||

Tena kho pana samayena Bhagavā parito parito jana-padesu parivārake abbhatīte||
Kālakate upapattīsu vyākaroti,||
Kāsi Kosalesu Vajjimallesu Ceti Vaɱsesu Kuru Pañcālesu Maccha Sūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti.|| ||

Paropaññāsaɱ nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā pañcannaɱ ora-m-bhāgiyānaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā.|| ||

Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā Sakad-āgāmino sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karissanti.|| ||

Sātirekāni pañca-satāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā,||
tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā Sot'āpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyaṇā ti.|| ||

[201] 2. Assosuɱ kho nātikiyā paricārakā:|| ||

Bhagavā kira parito parito jana-padesu paricārake abbhatīte kāla-kate upapattīsu vyākaroti,||
Kāsi Kosalesu Vajjimallesu cetivaɱsesu kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti.|| ||

Paropaññāsaɱ nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā pañcannaɱ ora-m-bhāgiyānaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā.|| ||

Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā Sakad-āgāmino sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karissanti.|| ||

Sātirekāni pañca-satāni nātikiyā paricārakā abbhatītā tā,||
tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā Sot'āpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyaṇā" ti.|| ||

Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuɱ pamuditā pītisomanassajātā Bhagavato pañha-veyyā-karaṇaɱ4 sutvā.|| ||

3. Assosi kho āyasmā Ānando:|| ||

Bhagavā kira Bhagavā kira parito parito jana-padesu paricārake abbhatīte kāla-kate upapattīsu vyākaroti,||
Kāsi Kosalesu Vajjimallesu cetivaɱsesu kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti.|| ||

Paropaññāsaɱ nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā pañcannaɱ ora-m-bhāgiyānaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā.|| ||

Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā Sakad-āgāmino sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karissanti.|| ||

Sātirekāni pañca-satāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā Sot'āpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyaṇā" ti.|| ||

Tena ca nātikiyā paricārakā

Attamanā ahesuɱ pamuditā pītisomanassajātā Bhagavato pañha-veyyā-karaṇaɱ sutvā ti.|| ||

4. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: [202] ime kho panāpi1 ahesuɱ Māgadhakā paricārakā bahū c'eva rattaññū ca abbhatītā kāla-katā.|| ||

Suññā maññe aŋgamagadhā aŋgaMāgadhakehi2 paricārakehi abbhatītehi kāla-katehi.|| ||

Te kho panāpi ahesuɱ Buddhe pasannā dhamme pasannā saŋghe pasannā sīlesu paripūra-kārino te abbhatītā kāla-katā Bhagavato avyākatā.|| ||

Tesampassa sādhu veyyā-karaṇaɱ.|| ||

Bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiɱ.|| ||

Ayaɱ kho panāpi ahosi rājā Māgadho seniyo Bimbisāro dhammiko Dhamma-rājā hito brāhmaṇa-gahapatikānaɱ negamānañc'eva jāna-padānañca.|| ||

Api-s-sudaɱ manussā kittaya-mānarūpā viharanti ' evaɱ no so dhammiko Dhamma-rājā sukhāpetvā kāla-kato,||
evaɱ mayaɱ tassa dhammikassa Dhamma-rañño vijite phāsu4 viharimhā' ti.|| ||

So kho panāpi ahosi Buddhe pasanno dhamme pasanno saŋghe pasanno sīlesu paripūra-kārī.|| ||

Api-s-sudaɱ manussā evam āhaɱsu,||
yāva maraṇakālāpi rājā Māgadho seniyo Bimbisāro Bhagavantaɱ kittayamānarūpo kāla-kato' ti.|| ||

So abbhatīto kāla-kato Bhagavatā avyākato.|| ||

Tassa passa sādhu veyyā-karaṇaɱ.|| ||

Bahujano pasīdeyya,||
tato gaccheyya sugatiɱ.|| ||

Bhagavato kho pana sambodhi Magadhesu.|| ||

Yattha kho Bhagavato sambodhi Magadhesu kathaɱ tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatīte kāla-kate upapattīsu na vyākareyya?|| ||

Bhagavā c'eva kho pana Māgadhake paricārake abbhatīte kāla-kate upapattīsu na vyākareyya dīnamanā tenassu Māgadhakā paricārakā.|| ||

[203] Yena kho panassu dīnamanā Māgadhakā paricārakā kathaɱ te Bhagavā na vyākareyyāti.|| ||

5. Idam āyasmā Ānando Māgadhake paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā rattiyā paccūsa-samayaɱ paccu-ṭṭhāya yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantā etad avoca.|| ||

Sutam me taɱ bhante:|| ||

Bhagavā kira parito parito jana-padesu paricārake abbhatīte kāla-kate upapattīsu vyākaroti, kāsi Kosalesu Vajjimallesu cetivaɱsesu kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti.|| ||

Paropaññāsaɱ nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā pañcannaɱ ora-m-bhāgiyānaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā.|| ||

Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā Sakad-āgāmino sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karissanti.|| ||

Sātirekāni pañca-satāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā,||
tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā Sot'āpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyaṇā" ti.|| ||

Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuɱ pamuditā pītisomanassajātā Bhagavato pañha-veyyā-karaṇaɱ sutvā' ti.|| ||

6. Ime kho panā pi bhante ahesuɱ Māgadhakā paricārakā bahū c'eva rattaññū ca abbhatītā kāla-katā suññāmaññe aŋgamagadhā aŋgaMāgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kāla-katehi.|| ||

Te kho panāpi bhante ahesuɱ Buddhe pasannā dhamme pasannā saŋghe pasannā sīlesu paripūra-kārino.|| ||

Te abbhatītā kāla-katā Bhagavatā avyākatā.|| ||

Tesampassa sādhu veyyā-karaṇaɱ bahu-jano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiɱ ayaɱ kho panāpi bhante ahosi rājā Māgadho seniyo Bimbisāro dhammiko Dhamma-rājā hito buhmaṇagahapatikānaɱ [204] negamānañc'eva jāna-padānañca.|| ||

Api-s-sudaɱ manussā kittaya-mānarūpā viharanti ' evaɱ no so dhammiko Dhamma-rājā sukhāpetvā kāla-kato.|| ||

Evaɱ mayaɱ tassa dhammikassa Dhamma-rañño vijite phāsu viharimhā ' ti.|| ||

So kho panāpi bhante ahosi Buddhe pasanno dhamme pasanno saŋghe pasanno sīlesu paripūra-kārī.|| ||

Api-s-sudaɱ manussā evam āhaɱsu ' yāva maraṇakālāpi rājā Māgadho seniyo Bimbisāro Bhagavantaɱ kittayamānarūpo kāla-kato ' ti.|| ||

So abbhatīto kāla-kato Bhagavatā avyākato,||
tassa passa sādhu veyyā-karaṇaɱ bahu-jano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiɱ,||
Bhagavato kho pana bhante sambodhi Magadhesu.|| ||

Yattha kho pana bhante Bhagavato sambodhi Magadhesu kathaɱ tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatīte kāla-kate upapattīsu na vyākareyya.|| ||

Bhagavā ce kho pana bhante Māgadhake paricārake abbhatīte kāla-kate upapattīsu na vyākareyya,||
dīnamanā1 tenassu Māgadhakā paricārakā.|| ||

Yena kho panassu bhante dīnamanā Māgadhakā paricārakā,||
kathaɱ te Bhagavā na vyākareyyā ' ti.|| ||

Idam āyasmā Ānando Māgadhake paricārake ārabbha Bhagavato sammukhā parikathaɱ katvā uṭṭhāy āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.|| ||

7. Atha kho Bhagavā acira-pakkante āyasmanto Ānande pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya nātikaɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Nātike piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaɱ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasi-katvā sabbaɱ cetaso samannā-haritvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

"Gatiɱ tesaɱ jānissāmi abhisamparāyaɱ yaɱ gatikā te bhavanto yaɱ abhisamparāyā " ti.|| ||

Addasā kho Bhagavā Māgadhake paricārake yaɱ gatikā te [205] bhavanto yaɱ-abhisamparāyā.|| ||

Atha kho Bhagavā sāyaṇha-samayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito Giñjakāvasathā ni-k-khamitvā vihāra-pacchāyāyaɱ paññatte āsane nisīdi.|| ||

8. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca.|| ||

"Upasanta-padisso bhante Bhagavā,||
bhātiriva Bhagavato mukhavaṇṇo vippasannattā indriyānaɱ.|| ||

Santena nūnajja bhante Bhagavā vihārena vihāsī " ti.|| ||

9. "Yad eva kho me tvaɱ Ānanda Māgadhake paricārake ārabbha sammukhā parikathaɱ katvā uṭṭhāy āsanā pakkanto,||
tadevāhaɱ nātike piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaɱ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasi katvā sabbaɱ cetaso samannā-haritvā paññatte āsane nisīdiɱ|| ||

"Gatiɱ tesaɱ jānissāmi abhisamparāyaɱ,||
yaɱ-gatikā te bhavanto yaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Addasaɱ kho ahaɱ Ānanda Māgadhake paricārake yaɱ-gatikā te bhavanto yaɱ-abhisamparāyā.|| ||

Atha kho Ānanda antara-hito yakkho saddamanussāvesi:|| ||

"Janavasabho ahaɱ Bhagavā,||
Janavasabho ahaɱ Sugatā" ti.|| ||

"Abhijānāsi no tvaɱ Ānanda ito pubbe eva-rūpaɱ nāma-dheyyaɱ sutvā yad idaɱ Janavasabho" ti?|| ||

"Na kho ahaɱ bhante abhijānāmi ito pubbe eva-rūpaɱ nāmadheyyaɱ sutaɱ yad idaɱ Janavasabho" ti.|| ||

Api hi me bhante lo-māni naṭṭhāni "Janavasabho" ti nāma-dheyyaɱ sutvā.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi:|| ||

"Na hi [206] nūna so orako yakkho bhavissati yassidaɱ eva-rūpaɱ nāmadheyyaɱ supaññattaɱ yad idaɱ Janavasabho' ti.|| ||

10. "Anantarā kho Ānanda saddā pātu-bhāvā uḷāravaṇṇo me yakkho sammukhe pātu-r-ahosi.|| ||

dutiyam pi saddamanussāvesi: bimbisāro ahaɱ Bhagavā bimbisāro ahaɱ sugatā ' ti.|| ||

Idaɱ sattamaɱ kho ahaɱ bhante vessavaṇassa mahārājassa sahabyataɱ upapajjāmi.|| ||

So tato cuto manussarājā bhavituɱ pahomi.

Ito satta tato satta saɱsārāni catuddasa||
Nivāsam abhijānāmi yattha me vusitaɱ pure.|| ||

"Dīgha-rattaɱ kho ahaɱ bhante avinipāto avinipātaɱ sañjānāmi.|| ||

Āsā ca pana me santiṭṭhti Sakad-āgāmitāyā" ti.|| ||

"Acchariyam idaɱ āyasmato Janavasabhassa yakkhassa,||
abbhutamidaɱ āyasmato Janavasabhassa yakkhassa:|| ||

'Dīgha-rattaɱ kho ahaɱ bhante avinipāto avinipātaɱ sañjānāmī' ti ca vadesi,||
'Āsā ca pana me santiṭṭhati Sakad-āgāmitāyā' ti ca vadesi.|| ||

Kuto nidānaɱ pan'āyasmā Janavasabho yakkho eva-rūpaɱ uḷāraɱ visesādhigamaɱ sañjānātī" ti?|| ||

11. "Na aññattha Bhagavā tava sāsanā,||
na aññattha Sugata tava sāsanā.|| ||

Yadagge ahaɱ bhante Bhagavati ekantikato1 abhi-p-pasanno,||
tadagge ahaɱ bhante [207] dīgha-rattaɱ avinipāto avinipātaɱ sañjānāmi.|| ||

Āsā ca pana me santiṭṭhati Sakad-āgāmitāya.|| ||

Idh'āhaɱ bhante vessavaṇena mahārājena pesito Virū'hakassa mahārājassa santike kenacidevakaraṇīyena.|| ||

Addasaɱ Bhagavantaɱ antarāmagge giñjakāvasathaɱ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasi katvā sabbaɱ cetaso samannā-haritvā nisinnaɱ|| ||

'Gatiɱ tesaɱ jānissāmi abhisamparāyaɱ yaɱ-gatikā te bhavanto yaɱabhisamparāyā ti.|| ||

Anacchariyaɱ kho pan'etaɱ bhante yaɱ vessavaṇassa mahārājassa tassaɱ parisāyaɱ bhāsato sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahitaɱ 'yaɱ-gatikā te bhavanto yaɱ-abhisamparāyā' ti.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi:|| ||

'Bhagavantañ ca dakkhāmi.|| ||

Idañ ca Bhagavato ārocessāmī' ti.|| ||

Ime kho me bhante dve paccayā Bhagavantaɱ dassanāya upasankamituɱ.|| ||

 

§

 

12. Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadah'uposathe paṇṇarase vassupanāyikāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā Tāvatiɱsā sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sanni-sinnā honti sanni-patitā,||
mahatī ca dibbaparisā samantato sanni-sinnā honti sanni-patitā.|| ||

Cattāro ca Mahārājāno cātuddisā nisinnā honti.|| ||

Puratthimāya disāya Dhataraṭṭho Mahārājā pacchimābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā.|| ||

Dakkhiṇāya disāya Virū'hako Mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā.|| ||

Pacchimāya disāya Virūpakkho Mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā.|| ||

Uttarāya disāya vessavaṇo Mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve [208] purakkhatvā.|| ||

Yadā bhante kevalakappā ca devā Tāvatiɱsā sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sanni-sinnā honti sanni-patitā,mahatī ca dibbaparisā samantato sanni-sinnā honti sanni-patitā,||
cattāro ca Mahārājāno catu-d-disā nisinnā honti idaɱ tesaɱ hoti āsanasmiɱ.|| ||

Atha pacchā amhākaɱ āsanaɱ hoti.|| ||

Ye te bhante devā Bhagavati Brahma-cariyaɱ caritvā adhunūpapannā Tāvatiɱsakāyaɱ,||
te aññe deve atirocanti vaṇṇena c'eva yasasā ca.|| ||

Tenassudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā.|| ||

"Dibbā vata bho kāyā paripūranti hāyanti Asurā kāyā " ti.|| ||

13. Atha kho bhante Sakko devānaɱ indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:|| ||

Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā||
Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammataɱ.||
Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine||
Sugatasmiɱ Brahma-cariyaɱ caritvāna idhāgate.||
Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā||
Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha.||
Idaɱ disvāna nandanti Tāvatiɱsā sahindakā||
Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammatan ti.|| ||

[209] Tena sudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā bhīyosomattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā.|| ||

'Dibbā vata bho kāyā paripūranti hāyanti Asurā kāyā ' ti.|| ||

14. Atha kho bhante yen'atthena devā Tāvatiɱsā sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sanni-sinnā honti sanni-patitā,||
taɱ atthaɱ cintayitvā taɱ atthaɱ mantayitvā vuttavacanāpi taɱ3 Cattāro Mahārājāno tasmiɱ atthe honti,||
paccanu-siṭṭha-vacanā pi taɱ Cattāro Mahārājāno tasmiɱ atthe honti,||
sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā.|| ||

"Te vutta-vākyā rājāno paṭiggayhānu-sāsaniɱ||
Vippasanna-manā santā aṭṭhaɱsu samhi āsane" ti.|| ||

15. Atha kho bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi,||
obhāso pātu-r-ahosi,||
ati-k-kammeva devānaɱ devānubhāvaɱ.|| ||

Atha kho bhante Sakko devānaɱ indo deve Tāvatiɱse āmantesi.|| ||

Yathā kho mārisā nimitattāni dissanti uḷāro āloko sañjāyati.|| ||

Obhaso pātu-bhavati,||
Brahmā pātu-bhavissati,||
brahmuno h'etaɱ pubba-nimittaɱ pātu-bhāvāya yad idaɱ āloko sañjāyati obhāso pātu-bhavatī ti.|| ||

"Yathā nimittā dissanti Brahmā pātu bhavissati,||
Brahmuno h'etaɱ nimittaɱ obhāso vipulo mahā" ti.|| ||

16. Atha kho bhante devā Tāvatiɱsā yathāsakesu āsanesu nisīdiɱsu.|| ||

'Obhāsame taɱ ñassāma yaɱ vipāko bhavissati sacchi-katvā 'va naɱ gamissāmā ti.|| ||

Cattaro pi Mahārājāno yathāsakesu āsananesu nisīdiɱsu|| ||

"Obhāsame taɱ ñassāma yaɱ vipāko bhavissati,||
sacchi- [210] katvā va naɱ gamissāmā" ti.|| ||

Idaɱ sutvā devā Tāvatiɱsā ek'agga samāpajjiɱsu:|| ||

"Obhāsame taɱ ñassāma,||
yaɱ vipāko bhavissati,||
sacchi-katvā va naɱ gamissāmā" ti.|| ||

17. Yadā bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati oḷārikaɱ atta-bhāvaɱ abhinimminitvā pātu-bhavati.|| ||

Yo kho pana bhante brahmuno pakativaṇṇo,||
anabhisambhavanīyo so devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ cakkhupathasmiɱ.|| ||

Yadā bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati so aññe deve atirocati vaṇṇena c'eva yasasā ca.|| ||

Seyyathā pi bhante sovaṇṇo viggaho mānusaɱ viggahaɱ atirocati,||
evam eva kho bhante yadā Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati,||
so aññe deve atirocati vaṇṇena c'eva yasasā ca.|| ||

Yadā bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati,||
na tassaɱ parisāyaɱ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti.|| ||

Sabbe va tuṇhī-bhūtā pañjalikā pallaŋkena nisīdanti ' yassadā'ni dev'assa icchi'ssati Brahmā Sanaɱkumāro tassa dev'assa pallaŋkena nisīdissatī' ti.|| ||

Yassa kho pana bhante dev'assa Brahmā Sanaɱkumāro pallaŋkena nisīdati,||
uḷāraɱ so labhati devo veda-paṭilābhaɱ,||
uḷāraɱ so labhati devo somanassa-paṭilābhaɱ,||
seyyathā pi bhante rājā khattiyo muddhā-vasitto adhunābhisitto rajjena,||
uḷāraɱ so labhati veda-paṭilābhaɱ,||
uḷāraɱ so labhati somanassa-paṭilābhaɱ,||
evam eva kho bhante yassa dev'assa Brahmā Sanaɱkumāro pallaŋke nisīdati uḷāraɱ so labhati devo veda-paṭilābhaɱ,||
uḷāraɱ so labhati devo somanassa-paṭilābhaɱ.|| ||

[211] 18. Atha bhante Brahmā Sanaɱkumāro oḷārikaɱ atta-bhāvaɱ abhinimminitvā kumāravaṇṇī hutvā pañcasikho devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-r-ahosi.|| ||

So vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse anta'ikkhe pallaŋkena nisīdi.|| ||

Seyyathā pi bhante balavā puriso supacc'atthate vā pallaŋke same vā bhūmibhāge pallaŋkena nisīdeyya,||
evam eva kho bhante Brahmā Sanaɱkumāro vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse anta'ikkhe pallaŋkena nisīditvā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:|| ||

"Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā||
Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammataɱ.||
Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine||
Sugatasmiɱ buhmacariyaɱ caritvāna idhāgate.||
Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā||
Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha.||
Idaɱ disvāna nandanti Tāvatiɱsā sahindakā||
Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammatan ti.|| ||

19. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro bhāsittha.|| ||

Idam atthaɱ bhante Brahmuno Sanaɱkumārassa bhāsato aṭṭh'aŋga-samannāgato saro hoti:|| ||

vissaṭṭho ca||
viññeyyo ca||
mañju ca||
savanīyo ca||
bindu ca||
avisārī ca||
gambhīro ca||
ninnādī ca.|| ||

Yathā parisaɱ kho pana bhante Brahmā Sanaɱkumāro sarena viññāpeti.|| ||

Na c'assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati.|| ||

Yassa kho pana bhante evaɱ aṭṭh'aŋga-samannāgato saro hoti,||
so vuccati 'Brahmasaro' ti.|| ||

20. Atha kho bhante Brahmā Sanaɱkumāro tettiɱsa atta-bhāve abhinimminitvā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ [212] paccekapallaŋkesu pacceka-pallaŋ-kena nisīditvā deve Tāvatiɱse āmantesi:|| ||

"Taɱ kim maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā?|| ||

Yāvañ ca so Bhagavā bahu-jana-hitāya paṭipanno bahu-jana-sukhāya lokānukmpāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ.|| ||

Ye hi keci bho Buddhaɱ saraṇaɱ gatā||
Dhammaɱ saraṇaɱ gatā||
Saŋghaɱ saraṇa gatā||
sīlesu paripūra-kārino,||
te kāyassa bhedā param maraṇā app'ekacce Paranimmita-Vasavattīnaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti.|| ||

App'ekacce Nimmānaratīnaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti,||
app'ekacce Tusitānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti,||
app'ekacce Yāmānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti,||
app'ekacce Tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti,||
app'ekacce Cātu-m-mahā-rājikānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti.|| ||

Ye sabbanihīnaɱ kāyaɱ paripūrenti te gandhabbakāyaɱ paripūrentī ti.|| ||

21. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro bhāsittha.|| ||

Idam atthaɱ bhante brahmuno sanaɱkumārassa bhāsato ghoso yeva.|| ||

Devā maññanti yvāyaɱ mama pallaŋke,||
svāyaɱ eko'va bhāsatī ti.||| ||

"Ekasmiɱ bhāsa-mānasmiɱ sabbe bhāsanti nimmitā||
Ekasmiɱ tuṇhimāsīne sabbe tuṇhī bhavanti te.||
Tadā su devā maññanti Tāvatiɱsā sahindakā||
yvāyaɱ mama pallaŋka so 'yaɱ eko'va bhāsatī'" ti.|| ||

22. Atha kho bhante Brahmā Sanaɱkumāro ekattena attānaɱ upasaɱhāsi.|| ||

Ekattena attānaɱ upasaŋharitvā [213] Sakkassa devānam indassa pallaŋke pallaŋkena nisīditvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

'Taɱ kim maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā?|| ||

Yāva supaññattā v'ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena cattāro iddhi-pādā paññattā iddhi-pahutāya iddhi-visavitāya iddhi-vikubbanatāya.|| ||

Katame cattāro?|| ||

Idha bho bhikkhu chanda-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhi-pādaɱ bhāveti,||
viriya-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhi-pādaɱ bhāveti,||
citta-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhi-pādaɱ bhāveti,||
vīmaɱsā-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhi-pādaɱ bhāveti.|| ||

Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena cattāro iddhi-pādā paññattā iddhi-pahutāya iddhi-visavitāya iddhi-vikubbanatāya.|| ||

Ye hi keci bho atītam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhosuɱ,||
sabbe te imesaɱ yeva catunnaɱ iddhi-pādānaɱ bhāvitattā bahulī-katattā.|| ||

Ye pi hi keci bho anāgatam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhossanti,||
sabbe te imesaɱ yeva catunnaɱ iddhi-pādānaɱ bhāvitattā bahulī-katattā.|| ||

Ye pi hi keci bho etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhonti,||
sabbe te imesaɱ yeva catunnaɱ iddhi-pādānaɱ bhāvitattā bahulī-katattā.|| ||

Passanti no bhonto devā Tāvatiɱsā mama pi maɱ eva-rūpaɱ iddhānubhāvana' ti?|| ||

'Evaɱ Brahme' ti.|| ||

'Aham pi kho bho imesaɱ yeva catunnaɱ iddhi- [214] pādānaɱ bhāvitattā bahulī-katattā evaɱ mahiddhiko evaɱ mah-ā-nubhāvo' ti.|| ||

23. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro abhāsittha.|| ||

Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro bhāsitvā deve Tāvatiɱse āmantesi.|| ||

Taɱ kim maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā?|| ||

Yāvañ c'idaɱ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena tayo okās'ādhigamā anu-Buddhā sukhassa adhigamāya.|| ||

Katame tayo?|| ||

Idha bho ekacco saɱsaṭṭho viharati kāmehi,||
saɱsaṭṭho akusalehi dhammehi.|| ||

So aparena samayena ariya-dhammaɱ suṇāti,||
yoniso mana-sikaroti,||
dhamm-ā-nudhammaɱ paṭipajjati.|| ||

So ariya-dhamma-savanaɱ āgamma yoniso mana-sikāraɱ dhamm-ā-nudhamma-paṭipattiɱ asaɱsaṭṭho viharati kāmehi,||
asaɱsaṭṭho akusalehi dhammehi.|| ||

Tassa asaɱsaṭṭhassa kāmehi asaɱsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaɱ||
sukhā bhiyyo somanassaɱ.|| ||

Seyyathā pi bho mudā pāmojjaɱ jāyetha,||
evam eva kho bho asaɱsaṭṭhassa kāmehi assaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaɱ,||
sukhā bhiyyo somanassaɱ.|| ||

Ayaɱ kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena padhamo okās'ādhigamo anu-Buddho sukhassa adhigamāya.|| ||

24. Puna ca paraɱ bho idh'ekaccassa||
oḷārikā kāya-sankhārā appaṭi-p-passaddhā honti.|| ||

Oḷārikā vacī-sankhārā appaṭi-p-passaddhā honti.|| ||

Oḷārikā citta-sankhārā appaṭi-p-passaddhā honti.|| ||

So aparena samayena ariya-dhammaɱ suṇāti,||
yoniso mana-sikaroti,||
dhamm-ā-nudhammaɱ-paṭipajjati.|| ||

Tassa ariya-dhamma-savanaɱ āgamma yoniso-mana-sikāraɱ dhamm-ā-nudhamma-paṭipattiɱ,||
oḷārikā kāya-sankhārā paṭippasasambhanti,||
oḷārikā vacī-sankhārā paṭippassambhanti,||
[215] oḷārikā citta-sankhārā paṭippassambhanti.|| ||

Tassa oḷārikānaɱ kāya-sankhārānaɱ paṭippassaddhiyā,||
oḷārikānaɱ vacī-sankhārānaɱ paṭippassaddhiyā,||
oḷārikānaɱ citta-sankhārānaɱ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaɱ||
sukhā bhiyyo somanassaɱ.|| ||

Seyyathā pi bho mudā pāmojjaɱ jāyetha.|| ||

Evam eva kho oḷārikānaɱ kāya-sankhārānaɱ paṭippassaddhiyā,||
oḷārikānaɱ vacī-sankhārānaɱ paṭippassaddhiyā,||
oḷārikānaɱ citta-sankhārānaɱ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaɱ,||
sukhā bhiyyo somanassaɱ.|| ||

Ayaɱ kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena dutiyo okās'ādhigamo anu-Buddho sukhassa adhigamāya.|| ||

25. Puna ca paraɱ bho idh'ekacco idaɱ kusalan ti yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Idaɱ akusalan ti yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti,||
idaɱ sāvajjaɱ idaɱ anavajjaɱ idaɱ sevitabbaɱ idaɱ na sevitabbaɱ idaɱ hīnaɱ idaɱ paṇītaɱ idaɱ kaṇha-sukka-sappaṭi-bhāganti yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

So aparena samayena ariya-dhammaɱ suṇāti yoniso mana-sikaroti dhamm-ā-nudhammaɱ paṭipajjati.|| ||

So ariya-Dhamma-savanaɱ āgamma yoniso-mana-sikāraɱ dhamm-ā-nudhammappaṭipattiɱ idaɱ kusalan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
idaɱ akusalan ti ythābhūtaɱ pajānāti,||
idaɱ sāvajjaɱ||
idaɱ anavajjaɱ||
idaɱ sevitabbaɱ||
idaɱ na sevitabbaɱ||
idaɱ hīnaɱ||
idaɱ paṇītaɱ||
idaɱ kaṇha-sukka-sappaṭi-bhāganti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato avijjā pahīyati,||
vijjā uppajjati.|| ||

Tassa avijjā-virāgā vijjuppādā uppajjati sukhaɱ,||
sukhā bhiyyo somanassaɱ.|| ||

Seyyathā pi bho mudā pāmojjaɱ jāyetha,||
evam eva kho bho avijjā-virāgā vijjuppādā uppajjati sukhaɱ,||
sukhā bhiyyo somanassaɱ.|| ||

Ayaɱ kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena tatiyo okās'ādhigamo anu-Buddho sukhassa adhigamāya.|| ||

[216] Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena tayo okās'ādhigamā anu-Buddhā sukhassa adhigamāyāti.|| ||

Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro bhāsittha.|| ||

26. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro abhāsittha.|| ||

Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro bhāsitvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

'Taɱ kim maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā?|| ||

Yāva supaññattā v'ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena.|| ||

Cattāro sati-paṭṭhānā kusalassādhigamāya.|| ||

Katame cattāro?|| ||

Idha bho bhikkhu ajdhattaɱ kāye kāy'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijdhādomanassaɱ.|| ||

Ajdhattaɱ kāye kāy'ānupassī viharanto tattha sammā-samādhiyati sammā-vippasīdati.|| ||

So tattha sammā-samāhito sammā-vippasanno bahiddhā parakāye ñāṇa-dassanaɱ abhinibbatteti.|| ||

Ajdhattaɱ vedanāsu vedan'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijdhādomanassaɱ.|| ||

Ajdhattaɱ vedanāsu vedan'ānupassī viharantotattha sammā-samādhiyati sammā-vippasīdati.|| ||

So tattha sammā-samāhito

Sammā-vippasanno bahiddhā paravedanāsu ñāṇa-dassanaɱ abhinibbatteti.|| ||

Ajdhattaɱ citte citt'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijdhādomanassaɱ.|| ||

Ajdhattaɱ citte citt'ānupassī viharanto tattha sammā-samādhiyati sammā-vippasīdati.|| ||

So tattha sammā-samāhito sammā-vippasanno bahiddhā paracitte ñāṇa-dassanaɱ abhinibbatteti.|| ||

Ajdhattaɱ dhammesu Dhamm'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijdhādomanassaɱ.|| ||

Ajdhattaɱ dhammesu Dhamm'ānupassī viharanto tattha sammā-samādhiyati sammā-vippasīdati.|| ||

So tattha sammā-samāhito sammā-vippasanno bahiddhā paradhammesu ñāṇa-dassanaɱ abhinibbatteti.|| ||

Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena cattāro sati-paṭṭhānā paññattā kusalassa adhigamāyā ti.|| ||

27. Idam atthaɱ bhante Brahmā sankumāro bhāsittha.|| ||

Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro bhāsitvā deve Tāvatiɱse āmantesi.|| ||

'Taɱ kim maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā?|| ||

Yāva supaññattā v'ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena satta sammā-samādhi-parikkhārā sammā-samādhissa bhāvanāya sammā-samādhissa pāripūriyā.|| ||

Katame satta?|| ||

Sammā-diṭṭhi,||
sammā-saɱkappo,||
sammā-vācā,||
sammā-kammanto,||
sammā- [217] ājīvo,||
sammā-vāyāmo,||
sammā-sati.|| ||

Yā kho bho imehi sattahi aŋgehi cittassa ek'aggatā parikkhatā,||
ayaɱ vuccati bho ariyo sammā-samādhi saupaniso iti pi saparikkhāro iti pi.|| ||

Sammā-diṭṭhi'ssa bho sammā-saŋkppo pahoti,||
sammā-saŋkappassa sammā-vācā pahoti,||
sammā-vācassa sammā-kammanto pahoti,||
sammā-kammantassa sammā-ājīvo pahoti,||
sammā-ājīvassa sammā-vāyāmo pahoti,||
sammā-vāyāmassa sammā-sati pahoti,||
sammā-satissa sammā-samādhi pahoti,||
sammā-samādhissa sammā-ñāṇaɱ pahoti,||
sammā-ñāṇassa sammā-vimutti pahoti.|| ||

Yaɱ hi taɱ bho sammā-vada-māno vadeyya,||
svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi passiko opanayiko1 paccattaɱ veditabbo viññūhī.|| ||

Apārutā amatassa dvārāti,idam etaɱ sammā-vada-māno vadeyya svākkhāto hi bho Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi passiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhi.|| ||

Apārutā amatassa dvārāti.|| ||

Ye hi keci bho Buddhe avecca-p-pasādena samannāgatā,||
Dhamme avecca-p-pasādena samannāgatā,||
Saŋghe avecca-p-pasādena samannāgatā,||
ariya-kantehi sīlehi samnnā- [218] gatā.|| ||

Ye hi kec'ime opapātikā dhammavinītā sātirekāni catuvisatisata-sahassāni Māgadhakā paricārakā abbhatītā kāla-katā tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā Sot'āpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyaṇā.|| ||

Atthi c'ev'ettha Sakad-āgāmino.|| ||

Atthāyaɱ itarā pajā||
Puññabhāgā ti me mano,||
Saɱkhātuɱ no pi Sakkomi||
Musā-vādassa ottapan ti.|| ||

28. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro bhāsittha.|| ||

Idam atthaɱ bhante brahmuno sanaɱkumārassa bhāsato vessavaṇassa mahārājassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi.|| ||

'Acchariyaɱ vata bho.|| ||

Abbhutaɱ vata bho,||
eva-rūpo pi nāma uḷāro Satthā bhavissati,||
eva-rūpaɱ uḷāraɱ dhammakkhānaɱ,||
eva-rūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantī' ti.|| ||

Atha bhanne Brahmā Sanaɱkumāro vessavaṇassa mahārājassa cetasā ceto paritavitakkamaññāya vessavaṇaɱ mahārājānaɱ etad avoca: "taɱ kimmaññati bhavaɱ vessavaṇo Mahārājā.|| ||

Atītam pi addhānaɱ eva-rūpo uḷāro Satthā ahosi,||
eva-rūpaɱ uḷāraɱ dhammakkhānaɱ,||
eva-rūpā uḷārā visesādhigamā paññāyiɱsu.|| ||

Anāgatam pi addhānaɱ eva-rūpo uḷāro Satthā bhavissati.|| ||

Eva-rūpaɱ uḷāraɱ dhammakkhānaɱ,||
eva-rūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantī" ti.|| ||

 

§

 

29. Idam atthaɱ Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ abhāsi.|| ||

Idam atthaɱ Vessavaṇo Mahārājā Brahmuno Sanaɱkumārassa devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ [219] bhāsato sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahitaɱ sayaɱ parisāyaɱ ārocesi.|| ||

Idam atthaɱ Janavasabho yakkho vessavaṇassa mahārājassa sayaɱ parisāyaɱ bhāsato sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahitaɱ Bhagavato ārocesi.|| ||

Idam atthaɱ Bhagavā Janavasabhassa yakkhassa sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā sāmañca abhiññāya āyasmato Ānandassa ārocesi.|| ||

Idam atthaɱ āyasmā Ānando Bhagavato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā ārocesi bhikkhūnaɱ bhikkhunīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ 'tayidaɱ Brahma-cariyaɱ iddhañ c'eva phītañ ca vitthāritaɱ bāhu-jaññaɱ puthubhūtaɱ yāva deva-manussehi suppakāsitanti.|| ||

Janavasabhasuttaɱ pañcamaɱ.|| ||


Contact:
E-mail
Copyright Statement