Dīgha Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Dīgha Nikāya

Sutta 27

Aggañña Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][edmn][pts] Evaɱ me sutaɱ:

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde.|| ||

Tena kho pana samayena vāseṭṭhaBhāradvājā bhikkhūsu parivasanti1 bhikkhubhāvaɱ ākaŋkha-mānā.|| ||

Atha kho Bhagavā sāyaṇha-samayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito pāsādā orohitvā pāsā pacchāyāyaɱ abbhokāse caŋkamati.|| ||

Addasā kho vāseṭṭho Bhagavantaɱ sāyaṇha-samayaɱ paṭisallānā vuṭṭhitaɱ pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaɱ abbhokāse caŋkamantaɱ.|| ||

Disvāna Bhāradvājaɱ āmantesi: "ayaɱ āvuso Bhāradvāja, Bhagavā sāyaṇha-samayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaɱ abbhokāse caŋkamati.|| ||

Āyām-āvuso Bhāradvāja,||
yena Bhagavā ten'upasankamissāma.|| ||

App'eva nāma labheyyāma Bhagavato santikā dhammiɱ kathaɱ savaṇāyā" ti.|| ||

'Evam āvuso' ti kho Bhāradvājo vāseṭṭhassa paccassosi.|| ||

Atha kho vāseṭṭhaBhāradvājā yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā Bhagavantaɱ caŋkamantaɱ anucaŋkamiɱsu.

2. Atha kho Bhagavā vāseṭṭhaɱ āmantesi: ' [81] tumhe khvattha Vāseṭṭhā,||
brāhmaṇajaccā brāhmaṇakulīnā brāhmaṇakulā agārasmā anagāriyaɱ pabba-jitā.|| ||

Kacci vo Vāseṭṭhā brāhmaṇā na akkosanti na paribhāsantī' ti.

"Taggha no bhante,||
brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya no aparipuṇṇāyā" ti.

"Yathā kathaɱ pana vo Vāseṭṭhā,||
brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya no aparipuṇṇāyā' ti."|| ||

Brāhmaṇā bhante,||
evam āhaɱsu: "brāhmaṇo'va seṭṭho vaṇṇo hīnā aññe vaṇṇā brāhmaṇo'va sukko vaṇṇo,||
kaṇhā aññe vaṇṇā1.|| ||

Brāhmaṇā'va sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇā'va brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā.|| ||

Te tumhe seṭṭhaɱ vaṇṇaɱ hitvā hīnamattha vaṇṇaɱ ajjhupagatā,||
yad idaɱ muṇaḍake samaṇake ibbhe kaṇhe bandhupādāpacce.|| ||

Ta-y-idaɱ na sādhu,||
tayidaɱ nappaṭirūpaɱ,||
yaɱ tumhe seṭṭhaɱ vaṇṇaɱ hitvā hīnamattha vaṇṇaɱ ajjhupagatā,||
yad idaɱ muṇḍake samaṇake ibbhe kaṇhe bandhupādāpacce" ti.|| ||

Evaɱ kho no bhante,||
brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya no aparipuṇṇāyā" ti.

"Taggha vo Vāseṭṭhā,||
brāhmaṇā porāṇaɱ asarantā evam āhaɱsu: brāhmano'va seṭṭho vaṇṇo,||
hīnā aññe vaṇṇā,||
brāhmaṇo' sukko vaṇṇo,||
kaṇhā aññe vaṇṇā,||
brāhmaṇā'va sujjhanti no abrāhmaṇā,||
brāhmaṇā'va brahamuno puttā orasā mukhato jātā buhmajā brahmanimmitā buhmadāyādā" ti.|| ||

Dissanti kho pana Vāseṭṭhā,||
brāhmaṇānaɱ brāhmaṇiyo utuniyo pi gabbhiniyo pi [82] vijāya-māna'pi jāya-mānā'pi.|| ||

Te ca brāhmaṇā yonijā'va samānā evam āhaɱsu: brāhmaṇo'va seṭṭho vaṇṇo "brāhmaṇo'va seṭṭho vaṇṇo hīnā aññe vaṇṇā brāhmaṇo'va sukko vaṇṇo,||
kaṇhā aññe vaṇṇā.|| ||

Brāhmaṇā'va sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇā'va brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā' ti.|| ||

Te ca brāhmaṇañc'eva abbh'ācikkhanti [C1] musā va bhāsanti bahuñ ca apuññaɱ pasavanti.

Cātuvaṇṇasuddhi

3. Cattāro' me Vāseṭṭhā,||
vaṇṇā,||
khattiyā brāhmaṇā vessā suddā.|| ||

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇāti-pātī hoti adinn'ādāyī kāmesu micchā-cārī musā-vādī pisuṇā-vāco pharusā-vāco samphappalāpī abhijjhālū vyāpanna-citto micchā-diṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alam-ariyasaŋkhātā,||
kaṇhā kaṇha-vipākā viññūgarahitā,||
khattiye'pi te idh'ekacce sandissanti.|| ||

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇāti-pātī hoti adinn'ādāyī kāmesu micchā-cārī musā-vādī pisuṇā-vāco pharusā-vāco samphappalāpī abhijjhālū vyāpanna-citto micchā-diṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alam-ariyasaŋkhātā,||
kaṇhā kaṇha-vipākā viññūgarahitā,||
brāhmaṇo pi te idh'ekacce sandissanti.|| ||

Vesso pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇāti-pātī hoti adinn'ādāyī kāmesu micchā-cārī musā-vādī pisuṇā-vāco pharusā-vāco samphappalāpī abhijjhālū vyāpanna-citto micchā-diṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alam-ariyasaŋkhātā,||
kaṇhā kaṇha-vipākā viññūgarahitā,||
vesso pi te idh'ekacce sandissanti.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇāti-pātī hoti adinn'ādāyī kāmesu micchā-cārī musā-vādī pisuṇā-vāco pharusā-vāco sampapphalāpī abhijjhālū vyāpanna-citto micchā-diṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alam-ariyasaŋkhātā,||
kaṇhā kaṇha-vipākā viññūgarahitā,||
sudde'pi te idh'ekacce sandissanti.

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇāti-pātī paṭivirato hoti adinn'ādānā paṭivirato,||
kāmesu micchā-cārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
pisuṇāya vācāya paṭivirato,||
pharusāya vācāya paṭivirato,||
samphappalāpā paṭivirato,||
anabhijjhālū avyāpanna-citto sammā-diṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alam-ariyasaŋkhātā,||
sukkā sukka-vipākā viññūppaSatthā,||
khattiye'pi te Vāseṭṭhā,||
idh'ekacce sandissanti.

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇāti-pātī paṭivirato hoti adinn'ādānā paṭivirato,||
kāmesu micchā-cārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
pisuṇāya vācāya paṭivirato,||
pharusāya vācāya paṭivirato,||
samphappalāpā paṭivirato,||
anabhijjhālū avyāpanna-citto sammā-diṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alam-ariyasaŋkhātā,||
sukkā sukka-vipākā viññūppaSatthā,||
brāhmaṇo pi te Vāseṭṭhā idh'ekacce sandissanti.|| ||

Vesso pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇāti-pātī paṭivirato hoti adinn'ādānā paṭivirato,||
kāmesu micchā-cārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
pisuṇāya vācāya paṭivirato,||
pharusāya vācāya paṭivirato,||
samphappalāpā paṭivirato,||
anabhijjhālū avyāpanna-citto sammā-diṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alam-ariyasaŋkhātā,||
sukkā sukka-vipākā viññūppaSatthā,||
vesso pi te Vāseṭṭhā,||
idh'ekacce sandissanti.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇāti-pātī paṭivirato hoti adinn'ādānā paṭivirato,||
kāmesu micchā-cārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
pisuṇāya vācāya paṭivirato,||
pharusāya vācāya paṭivirato,||
samphappalāpā paṭivirato,||
[83] anabhijjhālū avyāpanna-citto sammā-diṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alam-ariyasaŋkhātā,||
sukkā sukka-vipākā viññūppaSatthā,||
sudde'pi te Vāseṭṭhā,||
idh'ekacce sandissanti

Imesu kho Vāseṭṭhā,||
catusu vaṇṇesu evaɱ ubhayavokiṇṇesu vatta-mānesu kaṇha-sukkesu dhammesu viññūgarahitesu c'eva viññūppasatthesu ca.|| ||

Yadettha brāhmaṇā evam āhaɱsu; brāhmaṇo'va seṭṭho vaṇṇo hīnā aññe vaṇṇā,||
brāhmaṇo'va sukko vaṇṇo kaṇhā aññe vaṇṇā,||
brāhmaṇā'va sujjhanti no abrāhmaṇā,||
brāhmaṇā'va brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyāda" ti.|| ||

taɱ tesaɱ viññū nānujānanti.|| ||

Taɱ kissa hetu? Imesaɱ hi Vāseṭṭhā,||
catunnaɱ vaṇṇānaɱ yo hoti bhikkhu arahaɱ khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho pari-k-khīṇa-bhava-saŋyojano samma-d-aññā-vimutto,||
son'esaɱ aggam akkhāyati.|| ||

Dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā,||
seṭṭho janetasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

4. Tadamināpetaɱ Vāseṭṭhā,||
pariyāyena veditabbaɱ yathā dhammova seṭṭho janetasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāye1ca.|| ||

Jānāti kho pana Vāseṭṭhā,||
rājā Pasenadi kosalo "Samaṇo Gotamo anuttaro Sakya-kulā pabba-jito" ti.|| ||

Sakyā kho pana Vāseṭṭhā,||
rañño Pasenadino Kosalassa anantarā anuyuttā bhavanti.|| ||

Karonti kho Vāseṭṭhā,||
Sakkā raññe Pasenadimhi kosale nipaccakāraɱ abhivādanaɱ paccuṭhānaɱ añjali-kammaɱ sāmīci-kammaɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
yaɱ karonti Sakkā raññe Pasenadimhi kosale nipaccakāraɱ abhivādanaɱ pacc'u'ṭ-ṭhānaɱ añjali-kammaɱ sāmīci-kammaɱ,||
[84] karoti taɱ rājā Pasenadi kosalo Tathāgate nipaccakāraɱ abhivādanaɱ pacc'u'ṭ-ṭhānaɱ añjali-kammaɱ sāmīci-kammaɱ.|| ||

Nanu2 'sujāto Samaṇo Gotamo,||
dujjāto3 ' hamasmi,||
balavā Samaṇo Gotamo dubbalo'hamasmi,||
pāsādiko Samaṇo Gotamo dubbaṇṇo' hamasmi,||
mahesakkho Samaṇo Gotamo,||
appesakkho' hamasmi" ti.|| ||

Atha kho naɱ dhammaɱ yeva sakkaronto dhammaɱ garu-karonto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno evaɱ rājā Pasenadi kosalo Tathāgate nipaccakāraɱ karoti abhivādanaɱ pacc'u'ṭ-ṭhānaɱ añjali-kammaɱ sāmīci-kammaɱ.|| ||

Iminā'pi kho etaɱ Vāseṭṭhā,||
pariyāyena veditabbaɱ yathā dhammo'va seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāye1ca.|| ||

Tumhe khvattha Vāseṭṭhā,||
nānājaccā nānānāmā nānāgottā nānākulā agārasmā anagāriyaɱ pabba-jitā.|| ||

'Ke tumhe?' ti puṭṭhā samānā,||
'samaṇā Sakkāputtiyamhā' ti paṭijānātha.|| ||

Yassa kho panassa Vāseṭṭhā,||
Tathāgate saddhā niviṭṭhā mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaɱhāriyā4 samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ,||
tass'etaɱ kallaɱ vacanāya: Bhagavato'mhi putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhamma-dāyādo' ti.|| ||

Taɱ kissa hetu? Tathāgatassa h'etaɱ Vāseṭṭhā,||
adhivacanaɱ dhammakāyo iti pi,||
brahmakāyo iti pi,||
dhammabhuto iti pi,||
brahma-bhuto iti pi.

5. Hoti kho so Vāseṭṭhā,||
samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaɱ loko saɱvaṭṭati.|| ||

Saɱvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā Ābhassara-saŋvatta-nikā honti.|| ||

Te tattha honti mano-mayā pīti-bhakkhā sayampabhā attalikkhavarā subhaṭṭhāyino ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭhanti.|| ||

Hoti kho so Vāseṭṭhā,||
samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaɱ loko vivaṭṭati.|| ||

Vivaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā Ābhassara-kāyā [85] cavitvā itthattaɱ āga-c-chanti.|| ||

Te'dha honti mano-mayā pīti-bhakkhā sayampabhā antalikkhavarā subhaṭṭhāyino.|| ||

Ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭhanti.

Rasapaṭhavipātu-bhāvo.

6. Ekodakībhūtaɱ kho pana Vāseṭṭhā,||
tena samayena hoti andhakāro andhakāratimisā.|| ||

Na candima-suriyā paññāyanti,||
na nakkhattāni tāraka-rūpāni paññāyanti,||
na rattin-divā paññāyanti,||
na māsaddhamāsā1 paññāyanti,||
na utusaŋvaccharā paññāyanti,||
na itthipumā2 paññāyanti.|| ||

Sattā sattātv'eva saŋkhaɱ gacchanti.|| ||

Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena rasā paṭhavī udakasmiɱ samatāni3 seyyathā pi nāma payaso3 tattassa5 nibbāyamānassa upari santānakaɱ hoti,||
eva meva kho sā pātu-r-ahosi.|| ||

Sā ahosi vaṇṇa-sampannā gandha-sampannā rasa-sampannā.|| ||

Seyyathā pi nāma sampnnaɱ vā sappi sampannaɱ vā navanītaɱ,||
evaɱ vaṇṇā ahosi,||
seyyathā pi nāma khuddamadhu6 aneḷakaɱ7 evamassādā ahosi.

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto lolajātiko,||
'Ambho kimevidaɱ bhavissatī' ti rasaɱ paṭhaviɱ aŋguliyā sāyi.|| ||

Tassa rasaɱ paṭhaviɱ aŋguliyā sāyato acchādesi,||
taṇhā cassa8 okkami.|| ||

Aññe'pi kho Vāseṭṭhā,||
sattā tassa sattassa diṭṭh'ānugatiɱ āpajjamānā rasaɱ paṭhaviɱ aŋguliyā sāyiɱsu.|| ||

Nesaɱ rasaɱ paṭhaviɱ aŋguliyā sāyataɱ acchādesi,||
taṇhā ca tesaɱ okkami.

Candimasuriyādipātu-bhāvo

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā rasaɱ paṭhaviɱ hatthehi āluppakārakaɱ upakkamiɱsu paribuñjituɱ.|| ||

Yatho [86] kho te1 Vāseṭṭhā,||
sattā rasaɱ paṭhaviɱ hatthehi āluppakārakaɱ upakkamiɱsu paribhuñjituɱ.|| ||

Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ sayampabhā antara-dhāyi.|| ||

Sayampabhāya antara-hitāya candima-suriyā pātu-r-ahesuɱ.|| ||

Candimasuriyesu pātubhutesu,||
nakkhattāni tārakārūpāni pātu-r-ahesuɱ,||
rattin-divā paññāyiɱsu.|| ||

Rattindivesu paññāyamānesu,||
māsaddhamāsā paññāyiɱsu.|| ||

Māsaddhamāsesu paññāyamānesu utusaŋvaccharā paññāyiɱsu.|| ||

Ettāvatā kho Vāseṭṭhā,||
ayaɱ loko puna vivaṭṭo hoti.

7. Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā rasaɱ paṭhaviɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu.|| ||

Yathā yathā kho te Vāseṭṭhā,||
sattā rasaɱ paṭhaviɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu,||
tathā tathā tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ rasaɱ paṭhaviɱ paribhuñjantānaɱ kharattañc'eva kāyasmiɱ okkami,||
vaṇṇac'evaṇṇatā3 ca paññāyittha.|| ||

Ekidaɱ sattā vaṇṇa-vanto honti.|| ||

Ekidaɱ sattā dubbaṇṇā.|| ||

Tattha ye te sattā vaṇṇa-vanto,||
te dubbaṇṇe satte atimaññanti.|| ||

'Mayametehi vaṇṇa-vantatarā,||
amhehete dubbaṇṇatarā' ti.|| ||

Tesaɱ vaṇṇati-māna-p-paccayā mānātimānajātikānaɱ rasā paṭhavī antara-dhāyi.|| ||

Rasāya paṭhaviyā antara-hitāya sanni-patiɱsu,||
santipatitvā anutthuniɱsu ahorasaɱ ahorasanti.|| ||

Tadetarahi pi manussā kiñci'd'eva surasaɱ labhitvā evam āhaɱsurra; ahorasaɱ ahorasanti.|| ||

Tad eva porāṇaɱ aggaññaɱ akkharaɱ anusaranti natvev'assa atthaɱ ājānanti.

Bhūmipappaṭakapātu-bhāvo

8. Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ rasāya paṭhaviyā [87] antara-hitāya bhūmipappaṭako1 pātu-r-ahosi.|| ||

Seyyathā pi nāma ahicchattako evam eva pātu-r-ahosi.|| ||

So ahosi vaṇṇa-sampanno gandha-sampanno rasa-sampanno.|| ||

Seyyathā pi nāma sampannaɱ vā sappī sampannaɱ vā navanītaɱ evaɱ-vaṇṇo ahosi.|| ||

Seyyathā pi nāma khuddamadhu aneḷakaɱ evamassādo ahosi.

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā bhūmipappaṭakaɱ upakkamiɱsu paribhuñjituɱ.|| ||

Te taɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu.|| ||

Yathā yathā kho te Vāseṭṭhā,||
sattā bhūmipappaṭakaɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu,||
tathā tathā tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ bhīyyo somattāya kharattañ ce'va kāyasmiɱ okkami,||
vaṇṇavevaṇṇatāca paññāyittha.|| ||

Ekidaɱ sattā vaṇṇa-vanto honti,||
ekidaɱ sattā dubbaṇṇā.|| ||

Tattha ye te sattā vaṇṇa-vanto,||
te dubbaṇṇe satte atimaññanti mayametehi vaṇṇa-vantatarā,||
amhehete dubbaṇṇatarā' ti,||
tesaɱ vaṇṇātimāna-p-paccayā mānātimānajātikānaɱ bhūmipappaṭako antara-dhāyi.

Badālatāpātu-bhāvo.

9. Bhūmipappaṭake antara-hite badālatā2 pātu-r-ahosi.|| ||

Seyyathā pi nāma kalambukā,||
3 evam eva pātu-r-ahosi.|| ||

Sā ahosi vaṇṇa-sampannā gandha-sampannā rasa-sampannā.|| ||

Seyyathā pi nāma sampannaɱ vā sappi sampannaɱ vā navanītaɱ,||
evaɱvaṇṇā ahosi.|| ||

Seyyathā pi nāma khuddamadhu aneḷakaɱ,||
evamassādā ahosi.|| ||

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā badālataɱ upakkamiɱsu paribhuñjituɱ.|| ||

Te taɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu.|| ||

Yathā yathā kho te Vāseṭṭhā,||
sattā badālataɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu,||
tathā tathā tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ bhīyyo somattāya kharattañc'eva kāyasmiɱ okkami,||
vaṇṇavevaṇṇatā ca4 paññāyittha.|| ||

[88] ekidaɱ sattā vaṇṇa-vanto honti,||
ekidaɱ sattā dubbaṇṇā.|| ||

Tattha ye te sattā vaṇṇa-vanto,||
te dubbaṇṇe satte atimaññanti 'mayametehi vaṇṇa-vantatarā,||
ambhehete dubbaṇṇatarā' ti.|| ||

Tesaɱ vaṇṇātimāna-p-paccayā mānātimānajātikānaɱ badālatā antara-dhāyi.|| ||

Badālatāya antara-hitāya sanni-patiɱsu,||
sanni-patitvā anutthuniɱsu 'ahu vata no,||
ahāyi vata no badālatā' ti.|| ||

Tadetarahi pi manussā kenacideva dukkha-dhammena phuṭṭhā evam āhaɱsu: 'ahu vata no,||
ahāyi vata no' ti.|| ||

Tad eva porāṇaɱ aggaññaɱ akkharaɱ anusaranti5,||
natvev'assa atthaɱ ājānanti.

Akaṭṭhapākasālipātu-bhāvo

8. Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ badālatāya antara-hitāya akaṭṭhapāko sāli pātu-r-ahosi akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulaphalo.1 Yaɱ taɱ sāyaɱ sāya-m-āsāya āharanti.|| ||

Pāto taɱ hoti pakkaɱ paṭiviru'haɱ,||
yaɱ taɱ pāto pātarāsāya āharanti.|| ||

Sāyaɱ taɱ hoti pakkaɱ paṭiviru'haɱ,||
nāpadānaɱ paññāyati.|| ||

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā akaṭṭhapākaɱ sāliɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu.

Liŋgapātu-bhāvo.

9. Yathā yathā kho te Vāseṭṭhā,||
sattā akaṭṭhapākaɱ sāliɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu,||
tathā tathā tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ bhīyyo somattāya kharattañc'eva kāyasmiɱ okkami,||
vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha.|| ||

Itthiyā ca itthiliŋgaɱ pātu-r-ahosi,||
purisassa ca purisaliŋgaɱ.|| ||

Itthi ca sudaɱ 'purisaɱ ati-velaɱ upanijjhāyati,||
puriso ca itthiɱ.|| ||

Tesaɱ ati-velaɱ añña-maññaɱ upanijjhāyataɱ sārāgo udapādi,||
pariḷāho kāyasmiɱ okkami.|| ||

Te parilāhapaccayā methunaɱ dhammaɱ paṭiseviɱsu.|| ||

Ye kho pana te Vāseṭṭhā,||
tena samayena sattā passanti methunaɱ dhammaɱ paṭisevante,||
aññe paɱsuɱ khipanti,||
aññe seṭṭhiɱ [89] khipanti,||
aññe gomayaɱ khipanti.|| ||

'Nassa vasalī nassa vasalī2,||
kathaɱ hi nāma satto sattassa eva-rūpaɱ karissatī' ti.|| ||

Tadetarahi'pi manussā ekaccesu jana-padesu vadhuyā3 nibbuyahamānāya4 aññe paɱsuɱ khipanti,||
aññe seṭṭhiɱ khipanti,||
aññe gomayaɱ khipanti.|| ||

Tad eva porāṇaɱ aggaññaɱ akkharaɱ anusaranti,||
natvessa atthaɱ ājānanti.

Methunadhammasamā-cāro.

10. Adhammasammataɱ kho5 pana Vāseṭṭhā,||
yaɱ tena samayena hoti,||
tadetarahi dhammasammataɱ.|| ||

Ye kho pana Vāseṭṭhā,||
tena samayena sattā methunaɱ dhammaɱ paṭisevanti,||
temāsampi dvemāsampi na labhanti gāmaɱ vā nigamaɱ vā pavisituɱ.|| ||

Yato kho pana te Vāseṭṭhā,||
sattā tasmiɱ samaye asad'dhamme ati-velaɱ pātabyataɱ āpajjiɱsu,||
atha kho agārāni upakkamiɱsu kātuɱ,||
tass'eva asad'dhammassa paṭicchādanatthaɱ.

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññatarassa sattassa alasajātikassa etad ahosi: "ambho kimevāhaɱ vihaññāmi sāliɱ āharanto sāyaɱ sāya-m-āsāya pāto pātarāsāya? Yan nūnāhaɱ sāliɱ āhareyyaɱ sakideva1 sāyapātarāsāyā" ti.|| ||

Atha kho so Vāseṭṭhā,||
satto sāliɱ āhāsi sakideva sāyapātarāsāya.|| ||

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto yena so satto ten'upasankami,||
upasankamitvā taɱ sattaɱ etad avoca: "ehi bho satta sālāhāraɱ gamissāmā" ti.|| ||

"Alaɱ bho satta,||
āhaṭo2 me sāli sakideva sāyapātarāsāya" ti.|| ||

Atha kho so Vāseṭṭhā,||
satto tassa sattassa diṭṭh'ānugatiɱ āpajjamāno sāliɱ āhāsi sakideva dvīhāya,||
'evam pi kira bho sādhū" ti.|| ||

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto yena so satto ten'upasankami,||
upasankamitvā [90] taɱ sattaɱ etad avoca: "ehi bho sālāhāraɱ gamissāyā" ti.|| ||

"Alaɱ bho satta āhaṭo me sāli sakideva davīhāyā" ti.|| ||

Atha kho so Vāseṭṭhā,||
satto tassa sattassa diṭṭh'ānugatiɱ āpajjamāno sāliɱ āhāsi sakideva catuhāya,||
'evampī kira bho sādhū' ti.|| ||

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto yena so satto ten'upasankami,||
upasankamitvā taɱ sattaɱ etad avoca: "ehi bho sālāhāraɱ gamissāyā" ti.|| ||

"Alaɱ bho satta āhaṭo me sāli sakideva catuhāyā" ti.|| ||

Atha kho so Vāseṭṭhā,||
satto tassa sattassa diṭṭh'ānugatiɱ āpajjamāno sāliɱ āhāsi sakideva aṭṭhāhāya,||
'evam pi kira bho sādhū' ti.|| ||

Yatho kho te Vāseṭṭhā,||
sattā sannidhikārakaɱ sāliɱ upakkamiɱsu paribhuñjituɱ,||
atha kaṇo pi taṇḍulaɱ pariyonaddhi,||
thuso pi taṇḍulaɱ pariyonaddhi,||
lūnampi nappaṭiviru'haɱ apadānaɱ paññāyittha,||
saṇḍasaṇḍā sālayo3 aṭṭhaɱsu.

Sālivibhāgo

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā sanni-patiɱsu,||
sanni-patitvā anutthuniɱsu,||
'pāpakā vata bho dhammā sattesu pātu-bhūtā,||
mayaɱ hi pubbe mano-mayā ahumha,||
pīti-bhakkhā sayampabhā antalikkhavarā subhaṭṭhāyino ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha4.|| ||

Tesaɱ no amhākaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena rasā paṭhavī udakasmiɱ samatānī.|| ||

Sā ahosi vaṇṇa-sampannā gandha-sampannā rasa-sampannā.|| ||

Te mayaɱ rasaɱ paṭhaviɱ hatthehi āluppakārakaɱ upakkamimha paribhuñjituɱ,||
tesaɱ no rasapaṭhaviɱ hatthehi āluppakārakaɱ upakkamataɱ paribhuñjituɱ sayampabhā antara-dhāyi.

Tāya antara-hitāya candima-suriyā1 pātu-r-ahesuɱ.|| ||

Candimasuriyesu pātubhutesu nakkhattāni [91] tāraka-rūpāni pātu-r-ahesuɱ,||
nakkhattesu tārakarūpesu pātubhutesu rattin-divā paññāyiɱsu.|| ||

Rattindivesu paññāyamānesu māsaddhamāsā paññāyiɱsu,||
māsaddhamāsesu paññāyamānesu utusaŋvaccharā paññāyiɱsu.|| ||

Te mayaɱ rasaɱ paṭhaviɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha.|| ||

Tesaɱ no pāpakānaɱ yeva akusalānaɱ dhammānaɱ pātu-bhāvā rasā paṭhavī antara-dhāyi.|| ||

Rasāya paṭhaviyā antara-hitāya bhūmipappaṭako pātu-r-ahosi.|| ||

So ahosi vaṇṇa-sampanno gandha-sampanno rasa-sampanno,||
te mayaɱ bhūmipappaṭakaɱ upakkamimha paribhuñjituɱ.|| ||

Te mayaɱ taɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha.|| ||

Tesaɱ no pāpakānaɱ yeva akusalānaɱ dhammānaɱ pātu-bhāvā bhūmipappaṭako antara-dhāyi.|| ||

Bhūmipappaṭake antara-hite badālatā pātu-r-ahosi.|| ||

Sā ahosi vaṇṇa-sampannā gandha-sampannā rasa-sampannā.|| ||

Te mayaɱ badālataɱ upakkamimha paribhuñjituɱ.|| ||

Te mayaɱ taɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha.|| ||

Tesaɱ no pāpakānaɱ yeva akusalānaɱ dhammānaɱ pātu-bhāvā badālatā antara-dhāyi.|| ||

Badālatāya antara-hitāya akaṭṭhapāko sāli pātu-r-ahosi,||
akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulaphalo.|| ||

Yaɱ taɱ sāyaɱ sāya-m-āsāya āharāma,||
pāto taɱ hoti pakkaɱ paṭiviru'haɱ.|| ||

Yaɱ taɱ pāto pātarāsāya ahārāma,||
sāyan taɱ hoti pakkaɱ paṭiviru'haɱ.|| ||

Nāpadānaɱ paññāyittha.|| ||

Te mayaɱ akaṭṭhapākaɱ sā'iɱ paribhuñjantā tambhakkhā tādāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha.|| ||

Tesaɱ no pāpakānañc'eva akusalānaɱ dhammānaɱ pātu-bhāvā kaṇo pi taṇḍulaɱ pariyonaddhi,||
thuso pi taṇḍulaɱ pariyonaddhi,||
lūnampi nappaṭiviru'haɱ,||
apadānaɱ paññāyittha,||
saṇḍasaṇḍā [92] sālayo ṭhitā.|| ||

Yannūna mayaɱ sāliɱ vibhajeyyāma,||
mariyādaɱ ṭhapeyyāmā' ti.|| ||

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā sāliɱ vibhajiɱsu,||
mariyādaɱ ṭhapesuɱ.

11. Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto lolajātiko sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñji.|| ||

Tam enaɱ aggahesuɱ,||
gahetvā etad avocuɱ: 'pāpakaɱ vata bho satta karosi,||
yatra hi nāma sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñjissasi2.|| ||

Māssu bho satta puna pi eva-rūpamakāsī' ti.

'Evaɱ bho' ti kho Vāseṭṭhā,||
so satto tesaɱ sattānaɱ paccasesāsi.|| ||

dutiyam pi kho Vāseṭṭhā so satto sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñji.|| ||

Tam enaɱ aggahesuɱ,||
gahetvā etad avocuɱ: 'pāpakaɱ vata bho satta karosi,||
yatra hi nāma sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñjissasi.|| ||

Māssu bho satta puna pi eva-rūpamakāsī' ti.|| ||

Tatiyam pi kho vaseṭṭhā settā sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñji.|| ||

Tam enaɱ aggahesuɱ,||
gahetvā etad avocuɱ: 'pāpakaɱ vata bho satta karosi,||
yatra hi nāma sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñjissasi.|| ||

Māssū bho satta puna pi eva-rūpamakāsī' ti.|| ||

Aññe pāṇinā pahariɱsu,||
aññe leḍḍunā1 pahariɱsu,||
aññe daṇḍena pahariɱsu.|| ||

Tadagge kho pana Vāseṭṭhā adinn'ādānaɱ paññāyati,||
garahā paññāyati,||
musā-vādo paññāyati,||
daṇḍ'ādānaɱ paññāyati.

Mahāsammatarājā.

12. Atha kho te Vāseṭṭhā sattā sanni-patiɱsu,||
sanni-patitvā anutthuniɱsu "pāpakā vata bho dhammā sattesu pātu-bhūtā,||
yatra hi nāma adinn'ādānaɱ paññāyissati,||
garahā paññāyissati,||
musā-vādo paññāyissati,||
daṇḍ'ādānaɱ paññāyissati.|| ||

Yannūna mayaɱ ekaɱ sattaɱ sammanneyyāma,||
yo2 no sammā khīyitabbaɱ khīyeyya,||
sammā gaharitabbaɱ garaheyya,||
sammā pabbājetabbaɱ pabbājeyya.|| ||

Mayaɱ panassa sālīnaɱ bhāgaɱ anuppadassāmā" ti.|| ||

[93] Atha kho te Vāseṭṭhā sattā yo n'esaɱ satto abhirūpataro ca dassaniyataro ca pāsādikataro ca mahesakkhataro ca,||
taɱ sattaɱ upasankamitvā etad avocuɱ: ehi bho3 satta,||
sammā khīyitabbā khīyaɱ,||
sammā garahitabbaɱ garahaɱ,||
sammā pabbājetabbaɱ pabbājehi.|| ||

Mayaɱ pana te sālīnaɱ bhāgaɱ anuppadassāmā" ti.|| ||

'Evaɱ bho' ti kho Vāseṭṭhā so satto tesaɱ sattānaɱ paṭissunitvā,||
sammā khīyitabbaɱ khīyi,||
sammā gaharitabbaɱ garahi,||
sammā pabbājetabbaɱ pabbājesi.|| ||

Te panassa sālīnaɱ bhāgaɱ anuppadaɱsu.|| ||

Mahājanasammato' ti kho Vāseṭṭhā 'mahāsammato mahāsammato' tv'eva paṭhamaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.

Khettānaɱ adhipa' ti.ti kho Vāseṭṭhā 'khattiyo khattiyo'tv'eva dutiyaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Dhammena pare1 rañjatīti kho Vāseṭṭhā 'rājā rājā' tv'eva tatiyaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā evametassa khattiyamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharane abhinibbatti ahosi.|| ||

Te saɱ yeva sattānaɱ anaññesaɱ,||
sadisānaɱ yeva no dasadisānaɱ,||
dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhec'eva dhamme abhisamparāyeca.

Brāhmaṇamaṇḍalaɱ

13. Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā sattānaɱ yeva eka-c-cānaɱ etad ahosi: pāpakā vata bho dhammā sattesu pātu-bhūtā,||
yatra hi nāma adinn'ādānaɱ paññāyissati,||
garahā paññāyissati,||
musā-vādo paññāyissati,||
daṇḍ'ādānaɱ paññāyissati,||
pabbājanaɱ paññāyissati.|| ||

Yannūna mayaɱ pāpake akusale dhamme vāheyyāmā" ti.|| ||

Te pāpake akusale dhamme [94] bāhesuɱ3.|| ||

Pāpake akusale dhamme bāhentī' ti kho Vāseṭṭhā 'brāhmaṇā brāhmaṇā'tv'eva paṭhamaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Te araññāyatane paṇṇa-kuṭiyo karitvā paṇṇakuṭīsu jhāyanti,||
vitaŋgārā vītadhūmā pannamūsalā sāyaɱ sāya-m-āsāya pāto pātarāsāya gāmani-gamarājadhāniyo osaranti ghāsamesānā te ghāsaɱ paṭilabhitvā punadve araññāyatane paṇṇakuṭīsu jhāyanti.|| ||

Tam enaɱ manussā disvā evam āhaɱsu: 'ime kho bho sattā araññāyatane paṇṇa-kuṭiyo karitvā paṇṇakuṭīsu jhāyanti,||
vītaŋgārā vitadhūmā pannamūsalā sāyaɱ sāya-m-āsāya pāto pātarāsāya gāmani-gamarājadhāniyo osaranti ghāsamesānaɱ.|| ||

Te ghāsaɱ paṭilabhitvā punadeva araññāyatane paṇṇakuṭīsu jhāyanti jhāyantī' ti kho pana Vāseṭṭhā 'jhāyakā jhāyakā'tv'eva dutiyaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Tesaɱ yeva kho Vāseṭṭhā sattānaɱ ekacce sattā araññāyatane paṇṇakuṭīsu taɱ jhānaɱ anabhisambhuṇamānā gāmasāmantaɱ nigamasāmantaɱ osaritvā ganthe karontā acchanti.|| ||

Tam enaɱ manussā disvā evam āhaɱsu: ime kho bho sattā araññāyatane paṇṇakuṭīsu taɱ jhānaɱ anabhisamabhuṇamānā gāmasāmantaɱ nigamasāmantaɱ osaritvā ganthe karontā acchanti! Na'dāni me jhāyanti,||
na'dāni me jhāyantī ti kho Vāseṭṭhā 'ajjhāyakā ajjhāyakā' tv'eva tatiyaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.

Hīnasammataɱ kho pana Vāseṭṭhā yaɱ tena samayena hoti,||
tadetarahi seṭṭhasammataɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā evametassa brāhmaṇamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi.|| ||

Tesaɱ yeva [95] sattānaɱ anaññesaɱ,||
sadisānaɱ yeva no asadisānaɱ,||
dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

Vessamaṇḍalaɱ.

14. Tesaɱ yeva kho Vāseṭṭhā sattānaɱ ekacce sattā methunaɱ dhammaɱ samādāya vissutaɱ kammante1 payojesuɱ.|| ||

Methunaɱ dhammaɱ samādāya visuɱ kammante payojentī' ti kho Vāseṭṭhā vessā vessātv'eva akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā evametassa vessamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi,||
tesaɱ yeva sattānaɱ anaññesaɱ sadisānaɱ yeva no asadisānaɱ dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

Suddamaṇḍalaɱ

15.|| ||

Tesaɱ yeva kho Vāseṭṭhā sattānaɱ ye te sattā avasesā te eddācārā khuddācārā ahesuɱ eddācārā khuddācārā ti kho Vāseṭṭhā suddā suddātv'eva akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā evametassa suddamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi.|| ||

Tesaɱ yeva sattānaɱ anaññesaɱ,||
sadisānaɱ yeva no asadisānaɱ,||
dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

16. Ahu kho so Vāseṭṭhā samayo yaɱ khattiyo pi sakaɱ dhammaɱ garahamāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati,||
'samaṇo bhavissāmī' ti.|| ||

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā sakaɱ dhammaɱ garahamāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati 'samaṇo bhavissāmī' ti,||
vessopi kho Vāseṭṭhā sakaɱ dhammaɱ garahamāno [96] agārasmā anagāriyaɱ pabbajati,||
'samaṇo bhavissāmī' ti.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā sakaɱ dhammaɱ garahamāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati 'samaṇo bhavissāmī' ti.|| ||

Imehi kho Vāseṭṭhā catūhi maṇḍalehi samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti ahosi.|| ||

Tesaɱ yeva sattānaɱ anaññesaɱ,||
sadisānaɱ yeva no asadisānaɱ,||
dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

Du-c-caritādikathā

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā kāyena du-c-caritaɱ caritvā,||
vācāya du-c-caritaɱ caritvā,||
manasā du-c-caritaɱ caritvā,||
micchā-diṭṭhiko,||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādāno micchā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ uppajjati.|| ||

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā kāyena du-c-caritaɱ caritvā,||
vācāya du-c-caritaɱ caritvā,||
manasā du-c-caritaɱ caritvā,||
micchā-diṭṭhiko,||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādāno micchā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ uppajjati.|| ||

Vesso pi kho Vāseṭṭhā kāyena du-c-caritaɱ caritvā,||
vācāya du-c-caritaɱ caritvā,||
manasā du-c-caritaɱ caritvā,||
micchā-diṭṭhiko,||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādāno micchā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ uppajjati.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā kāyena du-c-caritaɱ caritvā,||
vācāya du-c-caritaɱ caritvā,||
manasā du-c-caritaɱ caritvā,||
micchā-diṭṭhiko,||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādāno micchā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ uppajjati.|| ||

Samaṇo pi kho Vāseṭṭhā kāyena du-c-caritaɱ caritvā,||
vācāya du-c-caritaɱ caritvā,||
manasā du-c-caritaɱ caritvā,||
micchā-diṭṭhiko,||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādāno micchā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ uppajjati.

Khatitiyopi kho Vāseṭṭhā kāyena su-caritaɱ caritvā,||
vācāya su-caritaɱ caritvā,||
manasā su-caritaɱ caritvā,||
sammā-diṭṭhiko sammā-diṭṭhi-kamma-samādāno sammā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjati.|| ||

Brāhmaṇo kho Vāseṭṭhā kāyena su-caritaɱ caritvā,||
vācāya su-caritaɱ caritvā,||
manasā su-caritaɱ caritvā,||
sammā-diṭṭhiko sammā-diṭṭhi-kamma-samādāno sammā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjati.|| ||

Vesso kho Vāseṭṭhā kāyena su-caritaɱ caritvā,||
vācāya su-caritaɱ caritvā,||
manasā su-caritaɱ caritvā,||
sammā-diṭṭhiko sammā-diṭṭhi-kamma-samādāno sammā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjati.|| ||

Suddo kho Vāseṭṭhā kāyena su-caritaɱ caritvā,||
vācāya su-caritaɱ caritvā,||
manasā su-caritaɱ caritvā,||
sammā-diṭṭhiko sammā-diṭṭhi-kamma-samādāno sammā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjati.|| ||

Samaṇo kho Vāseṭṭhā kāyena su-caritaɱ caritvā,||
vācāya su-caritaɱ caritvā,||
manasā su-caritaɱ caritvā,||
sammā-diṭṭhiko sammā-diṭṭhi-kamma-samādāno sammā-diṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjati.

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā kāyena dvaya-kārī,||
vācāya dvaya-kārī,||
manasā dvaya-kārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhi-kamma-samādāno vimissadiṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukha-dukkha-paṭisaŋvedī1 hoti.|| ||

Brāhmaṇo pi kho [97] Vāseṭṭhā kāyena dvaya-kārī,||
vācāya dvaya-kārī,||
manasā dvaya-kārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhi-kamma-samādāno vimissadiṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukha-dukkha-paṭisaŋvedī hoti.|| ||

Vesso pi kho Vāseṭṭhā kāyena dvaya-kārī,||
vācāya dvaya-kārī,||
manasā dvaya-kārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhi-kamma-samādāno vimissadiṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukha-dukkha-paṭisaŋvedī1 hoti.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā kāyena dvaya-kārī,||
vācāya dvaya-kārī,||
manasā dvaya-kārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhi-kamma-samādāno vimissadiṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukha-dukkha-paṭisaŋvedī1 hoti.|| ||

Samaṇo pi kho Vāseṭṭhā kāyena dvaya-kārī,||
vācāya dvaya-kārī,||
manasā dvaya-kārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhi-kamma-samādāno vimissadiṭṭhi-kamma-samādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukha-dukkha-paṭisaŋvedī1 hoti.

Bodhipakkhiyabhāvanā

16.|| ||

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā kāyena saɱvuto,||
vācāya saɱvuto,||
manasā saɱvuto,||
sattannaɱ bodhi-pakkhiyānaɱ dhammānaɱ bhāvanamanvāya,||
diṭṭhe'va dhamme parinibbāti2.

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā,||
vesso pi kho Vāseṭṭhā,||
suddopi kho Vāseṭṭhā,||
samaṇo pi kho Vāseṭṭhā kāyena saɱvuto,||
vācāya saɱvuto,||
manasā saɱvuto,||
sattannaɱ bodhi-pakkhiyānaɱ dhammānaɱ bhāvanamanvāya diṭṭhe'va dhamme parinibbāti.|| ||

Imesaɱ hi Vāseṭṭhā catunnaɱ vaṇṇānaɱ yo hoti bhikkhu arahaɱ khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇabhavasaɱ yojano samma-d-aññā-vimutto,||
so n'esaɱ aggam akkhāyati.|| ||

Dhammen'eva no adhammena,||
dhammohi Vāseṭṭhā seṭṭho jane' tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.|| ||

Brahmunā pi Vāseṭṭhā sanaŋkumārena gāthā bhāsitā:

17. "Khattiyo seṭṭho jane'tasmiɱ ye gottapaṭisārino,||
1

Vijjā-caraṇasampaṇṇo so seṭṭho devamānuse" ti.

Sā kho pan'esā Vāseṭṭhā gāthā brāhmunā sanaŋkumārena sugītā no duggītā,||
subhā-sitā no dubbhā-sitā,||
attha-saɱhitā no anattha-saɱhitā,||
anumatā mayā,||
aham pi Vāseṭṭhā evaɱ vadāmi:

[98] "khattiyo seṭṭho jane'tasmiɱ ye gottapaṭisārino,

Vijjā-caraṇasampaṇṇo so seṭṭho devamānuse" ti.

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā vāseṭṭhaBhāradvājā Bhagavato bhāsitaɱ abhinandunti.

Aggaññasuttaɱ niṭṭhitaɱ catutthaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement