Dīgha Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Dīgha Nikāya

Sutta 32

Āṭānāṭiya Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][pts][grim][piya] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate.|| ||

Atha kho Cattāro Mahārājā mahatiyā ca Yakkha-senāya||
mahatiyā ca Gandhabba-senāya||
mahatiyā ca Kumbhaṇḍa-senāya||
mahatiyā ca Nāga-senāya,||
catudadisaɱ rakkhaɱ ṭhapetvā,||
catuddisaɱ gumbaɱ ṭhapetvā,||
catuddisaɱ ovaraṇaɱ ṭhapetvā,||
abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇā kevala-kappaɱ Gijjha-kūṭaɱ obhāsetvā,||
yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Te pi kho Yakkhā app'ekacce Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
app'ekacce Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārānīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

App ekacce yena Bhagavā ten'añjaliɱ panāmetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

App ekacce nāma-gottaɱ sāvetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu||
app'ekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.

2. Eka-m-antaɱ nisinno kho Vessavaṇo Mahārājā Bhagavantaɱ etad avoca:

"Santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato appa-sannā,||
santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato pasannā.|| ||

Santi [195] hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato appa-sannā.|| ||

Santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato pasannā,||
santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato appa-sannā||
santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato pasannā.

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appa-sannā yeva Bhagavato.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Bhagavā hi bhante pāṇāti-pātā veramaṇiyā dhammaɱ deseti,||
adinn'ādānā veramaṇiyā dhammaɱ deseti,||
kāmesu micchā-cārā veramaṇiyā dhammaɱ deseti,||
musā-vādā veramaṇiyā dhammaɱ deseti,||
surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaɱ deseti.|| ||

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appaṭiviratā yeva pāṇāti-pātā,||
appaṭiviratā adinn'ādānā,||
appaṭiviratā kāmesu micchā-cārā,||
appaṭiviratā musā-vādā,||
appaṭiviratā surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā.|| ||

Tesan taɱ hoti appiyaɱ amanāpaɱ.|| ||

Santi hi bhante Bhagavato sāvakā,||
araññe vana-patthāni pantāni sen'āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallāna-sāruppāni.|| ||

Tattha santi uḷārā Yakkhā nivāsino ye imasmiɱ Bhagavato pāvacane appa-sannā.|| ||

Tesaɱ pāsādāya uggaṇhātu bhante Bhagavā Āṭānāṭiyaɱ rakkhaɱ bhikkhūnaɱ bhikkhuṇīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ guttiyā rakkhāya avihiɱsāya phāsu-vihārāyā" ti.

3. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||

Atha kho Vessavaṇo Mahārājā Bhagavato adhivāsanaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ Āṭānāṭiyaɱ rakkhaɱ abhāsi:|| ||

"Vipassissa nam'atthu||
cakkhu-mantassa sirīmato.|| ||

Sikhissa pi nam'atthu||
sabba-bhūtānukampino.|| ||

Vessabhussa nam'atthu||
nahātakassa tapassino;||
[196] nam'atthu Kakusandhassa||
Māra-senā-pamaddino.|| ||

Koṇāgamanassa nam'atthu||
brāhmaṇassa vusīmato;||
Kassapassa nam'atthu||
vippamuttassa sabbadhi.|| ||

Aŋgīrasassa nam'atthu||
Sakya-puttassa sirīmato,||
yo imaɱ dhammam adesesi||
sabba-dukkhāpanūdanaɱ.|| ||

Ye cāpi nibbutā loke||
yathā-bhūtaɱ vipassisuɱ,||
te janā apisunā||
mahantā vīta-sāradā.|| ||

Hitaɱ deva-manussānaɱ||
yaɱ namassanti Gotamaɱ||
Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

4. Yato uggacchati suriyo||
ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c'uggacchamānassa||
saɱvarī pi nirujjhati,||
yassa c'uggate suriye||
divaso ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhīro||
samuddo saritodako;||
evaɱ taɱ tattha jānanti||
samuddo saritodako.|| ||

[197] Ito sā purimā disā||
iti naɱ ācikkhatī jano;||
yaɱ disaɱ abhipāleti||
mahārājā yasassi so.|| ||

Gandhabbānaɱ ādhipati||
Dhataraṭṭho iti nāma so,||
ramatī nacca-gītehi||
Gandhabbehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,||
eka-nāmā ti me sutaɱ,||
asīti dasa eko ca||
Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaɱ disvāna,||
Buddhaɱ ādicca-bandhunaɱ,||
dūrato va namassanti||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

Namo te purisājañña!||
Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,||
amanussā pi taɱ vandanti!|| ||

Sutaɱ n'etaɱ abhiṇhaso,||
tasmā evaɱ vademase.|| ||

'Jinaɱ vandatha Gotamaɱ'||
'Jinaɱ vandāma Gotamaɱ'||
"Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
Buddhaɱ vandāma Gotamaɱ."|| ||

5. Yena Petā pavuccanti||
pisuṇā piṭṭhi-maɱsikā.|| ||

Pāṇāti-pātino luddhā||
corā nekatikā janā,||
[198] ito sā dakkhiṇā disā||
iti naɱ ācikkhatī jano.|| ||

Yaɱ disaɱ abhipāleti||
mahārājā yasassī so.|| ||

Kumbhaṇḍānaɱ ādhipati,||
Virūḷho iti nāma so,||
ramati nacca-gītehi,||
Kumbhaṇḍehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,||
eka-nāmā ti me sutaɱ,||
asīti dasa eko ca||
Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaɱ disvāna,||
Buddhaɱ ādicca-bandhunaɱ,||
dūrato va namassanti||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

Namo te purisājañña!||
Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,||
amanussā pi taɱ vandanti!|| ||

Sutaɱ n'etaɱ abhiṇhaso,||
tasmā evaɱ vademase.|| ||

'Jinaɱ vandatha Gotamaɱ'||
'Jinaɱ vandāma Gotamaɱ'||
"Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
Buddhaɱ vandāma Gotamaɱ."|| ||

6. Yattha c'oggacchati suriyo||
ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c'oggacchamānassa||
divaso pi nirujjhati,||
yassa c'oggate suriye||
saɱvarī ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhiro||
samuddo saritodako.||
Evaɱ taɱ tattha jānanti||
samuddo saritodako.|| ||

Ito sā pacchimā disā||
iti naɱ ācikkhatī jano||
[199] yaɱ disaɱ abhipāleti||
mahārājā yasassī so.|| ||

Nāgānañc a ādhipati,||
Virūpakkho iti nāma so,||
ramati nacca-gītehi,||
Nāgehehi purekkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,||
eka-nāmā ti me sutaɱ,||
asīti dasa eko ca||
Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaɱ disvāna,||
Buddhaɱ ādicca-bandhunaɱ,||
dūrato va namassanti||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

Namo te purisājañña!||
Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,||
amanussā pi taɱ vandanti!|| ||

Sutaɱ n'etaɱ abhiṇhaso,||
tasmā evaɱ vademase.|| ||

'Jinaɱ vandatha Gotamaɱ'||
'Jinaɱ vandāma Gotamaɱ'||
"Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
Buddhaɱ vandāma Gotamaɱ."|| ||

7. Yena Uttara-kuru rammā||
Mahā-Neru sudassano.|| ||

Manussā tattha jāyanti||
amamā apariggahā.|| ||

Na te bījaɱ pavapanti,||
na pi nīyanti naŋgalā,||
Akaṭṭha-pākimaɱ sāliɱ,||
paribhuñjanti mānusā.|| ||

Akaṇaɱ athusaɱ suddhaɱ||
sugandhaɱ taṇḍula-pphalaɱ,||
[200] tuṇḍi-kīre pacitvāna,||
tato bhuñjanti bhojanaɱ.|| ||

Gāviɱ eka-khuraɱ katvā||
anuyanti diso disaɱ,||
Pasuɱ eka-khuraɱ katvā||
anuyanti diso disaɱ.|| ||

Itthi-vāhanaɱ katvā||
anuyanti disodisaɱ,||
purisa-vāhanaɱ katvā||
anuyanti diso disaɱ.|| ||

Kumāri-vāhanaɱ katvā||
anuyanti disodisaɱ,||
Kumāra-vāhanaɱ katvā||
anuyanti diso disaɱ.|| ||

Te yāne abhirūhitvā,||
sabbā disā anupariyanti||
pacārā tassa rājino.|| ||

Hatthi-yānaɱ assa-yānaɱ||
dibbaɱ yānaɱ upaṭṭhitaɱ,||
pāsādā sivikā c'eva||
mahārājassa yasassino.|| ||

Tassa ca nagarā ahu,||
antalikkhe sumāpitā,||
Āṭānāṭā Kusināṭā||
Parakusināṭā,||
Nāṭapuriyā||
Parakusita nāṭā.|| ||

[201] Uttarena Kapīvanto||
Janogham aparena ca,||
Navanavatiyo||
Ambara-Ambaravatiyo,||
Āḷakamadā nāma rāja-dhānī.|| ||

Kuverassa kho pana||
mārisa, mahārājassa||
Visāṇā nāma rāja-dhānī;||
tasmā Kuvero mahārājā||
'Vessavaṇo' ti pavuccati.|| ||

Paccesanto pakāsento,||
Tatolā Tattalā Tatotalā||
Ojasi Tejasi Tatojasī||
Sūro Rājā Ariṭṭho Nemi.|| ||

Rahado pi tattha Dharaṇī nāma,||
yato meghā pavassanti,||
vassā yato patāyanti.|| ||

Sabhā pi tattha Bhagalavatī nāma||
yattha Yakkhā payirupāsanti.|| ||

Tattha nicca-phalā rukkhā;||
nānā-dija-gaṇāyutā||
Mayūra-koñcābhirudā||
kokilābīhi vaggubhi.|| ||

Jīvaɱ jīvaka-sadd'ettha,||
atho oṭṭhava-cittakā||
[202] kukutthakā kuḷīrakā,||
vane pokkhara-sātakā.|| ||

Suka-sāḷika-sadd'ettha,||
daṇḍa-māṇavakāni ca||
sobhati sabba-kālaɱ sā,||
Kuvera-naḷinī sadā.|| ||

Ito'sā uttarā disā,||
iti naɱ ācikkhatī jano,||
yaɱ disaɱ abhipāleti,||
mahārājā yasassīso.|| ||

Yakkhānaɱ ādhipati,||
'Kuvero' iti nāma so;||
ramatī nacca-gītehi,||
Yakkhehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,||
eka-nāmā ti me sutaɱ,||
asīti dasa eko ca||
Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaɱ disvāna,||
Buddhaɱ ādicca-bandhunaɱ,||
dūrato va namassanti||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

Namo te purisājañña!||
Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,||
amanussā pi taɱ vandanti!|| ||

Sutaɱ n'etaɱ abhiṇhaso,||
tasmā evaɱ vademase.|| ||

'Jinaɱ vandatha Gotamaɱ'||
'Jinaɱ vandāma Gotamaɱ'||
"Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
Buddhaɱ vandāma Gotamaɱ."|| ||

8. [203] Ayaɱ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaɱ bhikkhuṇīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ guttiyā rakkhāya avihiɱsāya phāsu-vihārāyā ti.|| ||

Yassa kassaci mārisa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā||
upāsakassa vā upāsikāya vā||
ayaɱ Āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā,||
tañ ce amanusso Yakkho vā Yakkhiṇī vā,||
Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,||
Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjo vā Yakkha-pacāro vā,||
Gandhabbo vā Gandhabbī vā,||
Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,||
Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gandhabba-pacāro vā,||
Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,||
Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,||
Kumbhaṇḍa-mahāmatto vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,||
Nāgo vā Nāginī vā,||
Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,||
Nāga-mahāmatto vā Nāga-pārisajjo vā Nāga-pacāro vā,||
paduṭṭha-citto bhikkhuɱ vā bhikkhuṇiɱ||
vā upāsakaɱ vā upāsikaɱ vā||
gacchantaɱ vā anugaccheyya,||
ṭhitaɱ vā upatiṭṭheyya,||
nisinnaɱ vā upanisīdeyya,||
nipannaɱ vā upa-ni-pajjeyya,||
na me so mārisa amanusso labheyya,||
gāmesu vā nigamesu vā,||
sakkāraɱ vā garukāraɱ vā.|| ||

Na me so mārisa amanusso labheyya,||
Āḷakamandāya rāja-dhāniyā vatthuɱ vā vāsaɱ vā.|| ||

Na me so mārisa amanussā labheyya,||
Yakkhānaɱ samitiɱ gantuɱ.|| ||

Api ssu naɱ mārisa amanussā,||
anavayham pi naɱ kareyyuɱ avivayhaɱ.|| ||

Api ssu naɱ mārisa amanussā,||
attāhi pi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuɱ.|| ||

Api ssu naɱ mārisa amanussā,||
rittam pi pattaɱ sīse nikkujjeyyuɱ.|| ||

Api ssu naɱ mārisa amanussā,||
sattadhā pi'ssa muddhaɱ phāleyyuɱ.

9. Santi hi mārisa amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n'eva mahārājānaɱ ādiyanti,||
na mahārājānaɱ purisakānaɱ ādiyanti,||
na mahārājānaɱ purisakānaɱ purisakānaɱ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaɱ [204] avaruddhā nāma vuccanti.

Seyyathā pi mārisa rañño Māgadhsasa vijite mahā-corā,||
te n'eva rañño Māgadhassa ādiyanti,||
na rañño Māgadhassa purisakānaɱ ādiyanti,||
na rañño Māgadhassa purisakānaɱ purisakānaɱ ādiyanti,||
te kho te mārisa mahā-corā rañño Māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti,||
— evam eva kho mārisa santi hi amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n'eva mahārājānaɱ ādiyanti,||
na mahārājānaɱ purisakānaɱ ādiyanti,||
na mahārājānaɱ purisakānaɱ purisakānaɱ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaɱ avarudhā nāma vuccanti.

Yo hi koci mārisa amanusso,||
Yakkho vā Yakkhiṇī vā,||
Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,||
Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjovā Yakkha-pacāro vā,||
Gandhabbo vā Gandhabbī vā,||
Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,||
Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gadhabba-pacāro vā,||
Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,||
Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,||
Kumbhaṇḍa-mahāmatetā vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,||
Nāgo vā Nāginī vā,||
Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,||
Nāgamahāmatto vā Nāgapārisajjo vā Nāgapacāro vā,||
paduṭṭha-citto:|| ||

Bhikkhuɱ vā bhikkhuṇiɱ vā,||
upāsakaɱ vā upāsikaɱ vā,||
gacchantaɱ vā anugaccheyya,||
ṭhitaɱ vā upatiṭṭheyya,||
nisinnaɱ vā upanisīdeyya,||
nipannaɱ vā upa-ni-pajjeyya,||
imesaɱ Yakkhānaɱ Mahā-Yakkhānaɱ,||
senāpatīnaɱ mahā-senāpatīnaɱ,||
ujjhāpetabbaɱ vikkanditabbaɱ viravitabbaɱ:|| ||

"Ayaɱ Yakkho gaṇhāti,||
ayaɱ Yakkho āvisati,||
ayaɱ Yakkho heṭheti,||
ayaɱ Yakkho viheṭheti,||
ayaɱ Yakkho hiɱsati,||
ayaɱ Yakkho vihiɱsati,||
ayaɱ Yakkho na muñcatī" ti.

10. Katamesaɱ Yakkhānaɱ Mahā-Yakkhānaɱ senāpatīnaɱ mahā-senāpatīnaɱ?|| ||

Indo Somo Varuṇo ca||
Bhāradvājo Pajāpati,||
Candano Kāmaseṭṭho ca||
Kinnighaṇḍu Nighaṇḍu ca,||
Panādo Opamañño ca||
Devasūto ca Mātali,||
Cittaseno ca Gandhabbo||
Naḷo Rājā Janesaho,||
Sātāgiro Hemavato||
Puṇṇako Karatiyo Guḷo,||
[205] Sīvako Mucalindo ca||
Vessāmitto Yugavdharo,||
Gopālo Suppagedho ca||
Hiri Netti ca Madiyo,||
Pañcāla-caṇḍo Āḷavako||
Pajjanto Sumano Sumukho||
Dadhīmukho Maṇi Māṇicaro Dīgho||
atho Serissako saha.

Imesaɱ Yakkhānaɱ Mahā-Yakkhānaɱ,||
senāpatīnaɱ mahā-senāpatīnaɱ ujjhāpetabbaɱ vikkaditabbaɱ viravitabbaɱ:|| ||

"Ayaɱ Yakkho gaṇhāti,||
ayaɱ Yakkhā āvisati,||
ayaɱ Yakkho heṭṭheti,||
ayaɱ Yakkho viheṭheti,||
ayaɱ Yakkho hiɱsati,||
ayaɱ Yakkho vihiɱsati,||
ayaɱ Yakkho na muñcatī" ti.

11. Ayaɱ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaɱ bhikkhuṇīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ guttiyā rakkhāya avihiɱsāya phāsu-vihārāyā' ti.

'Handa ca dāni mayaɱ mārisa gacchāma,||
bahu-kiccā mayaɱ,||
bahu-karaṇīyā' ti.

'Yassa dāni tumhe mahārājāno kālaɱ maññathā' ti.

Atha kho Cattāro mahārājāno uṭṭhāy'āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth'ev'antara-dhāyiɱsu.|| ||

Te pi kho Yakkhā uṭṭhāy'āsanā app ekacce Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth'ev'antara-dhāyiɱsu;||
app ekacce Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu,||
sammodanīyaɱ kathaɱ sārānīyaɱ vīti-sāretvā,||
tatth'ev'- [206] antara-dhāyiɱsu;||
app ekacce yena Bhagavā ten'añjalim paṇāmetvā tatth'ev'antara-dhāyiɱsu:||
app ekacce nāmagottaɱ sāvetvā tatth'ev'antara-dhāyiɱsu,||
app ekacce tuṇhī-bhūtā tatth'ev'antara-dhāyiɱsū' ti.

 


 

12. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi:

Imaɱ bhikkhave rattiɱ Cattāro mahārājāno mahatiyā ca Yakkha senāya,||
mahatiyā ca Gandhabba-senāya||
mahatiyā ca Kumbhaṇḍa-senāya||
mahatiyā ca Nāga-senāya,||
catudadisaɱ rakkhaɱ ṭhapetvā,||
catuddisaɱ gumbaɱ ṭhapetvā,||
catuddisaɱ ovaraṇaɱ ṭhapetvā,||
abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇā kevala-kappaɱ Gijjha-kūṭaɱ obhāsetvā,||
yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Te pi kho, bhikkhave, Yakkhā app'ekacce maɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
app'ekacce mayā saddhiɱ sammodiɱsu.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārānīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

App ekacce yen'āhaɱ ten'añjaliɱ panāmetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

App ekacce nāma-gottaɱ sāvetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu||
app'ekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.

\\

13. Eka-m-antaɱ nisinno kho bhikkhave Vessavaṇo Mahārājā maɱ etad avoca:

"Santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato appa-sannā,||
santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato pasannā.|| ||

Santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato appa-sannā.|| ||

Santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato pasannā,||
santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato appa-sannā||
santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato pasannā.

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appa-sannā yeva Bhagavato.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Bhagavā hi bhante pāṇāti-pātā veramaṇiyā dhammaɱ deseti,||
adinn'ādānā veramaṇiyā dhammaɱ deseti,||
kāmesu micchā-cārā veramaṇiyā dhammaɱ deseti,||
musā-vādā veramaṇiyā dhammaɱ deseti,||
surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaɱ deseti.|| ||

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appaṭiviratā yeva pāṇāti-pātā,||
appaṭiviratā adinn'ādānā,||
appaṭiviratā kāmesu micchā-cārā,||
appaṭiviratā musā-vādā,||
appaṭiviratā surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā.|| ||

Tesan taɱ hoti appiyaɱ amanāpaɱ.|| ||

Santi hi bhante Bhagavato sāvakā,||
araññe vana-patthāni pantāni sen'āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallāna-sāruppāni.|| ||

Tattha santi uḷārā Yakkhā nivāsino ye imasmiɱ Bhagavato pāvacane appa-sannā.|| ||

Tesaɱ pāsādāya uggaṇhātu bhante Bhagavā Āṭānāṭiyaɱ rakkhaɱ bhikkhūnaɱ bhikkhuṇīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ guttiyā rakkhāya avihiɱsāya phāsu-vihārāyā" ti.

Adhivāsesiɱ kho ahaɱ bhikkhave tuṇhī-bhāvena.

14. Atha kho bhikkhave Vessavaṇo Mahārājā maɱ adhivāsanaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ Āṭānāṭiyaɱ rakkhaɱ abhāsi:

"Vipassissa nam'atthu||
cakkhu-mantassa sirīmato.|| ||

Sikhissa pi nam'atthu||
sabba-bhūtānukampino.|| ||

Vessabhussa nam'atthu||
nahātakassa tapassino;||
nam'atthu Kakusandhassa||
Māra-senā-pamaddino.|| ||

Koṇāgamanassa nam'atthu||
brāhmaṇassa vusīmato;||
Kassapassa nam'atthu||
vippamuttassa sabbadhi.|| ||

Aŋgīrasassa nam'atthu||
Sakya-puttassa sirīmato,||
yo imaɱ dhammam adesesi||
sabba-dukkhāpanūdanaɱ.|| ||

Ye cāpi nibbutā loke||
yathā-bhūtaɱ vipassisuɱ,||
te janā apisunā||
mahantā vīta-sāradā.|| ||

Hitaɱ deva-manussānaɱ||
yaɱ namassanti Gotamaɱ||
Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

15. Yato uggacchati suriyo||
ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c'uggacchamānassa||
saɱvarī pi nirujjhati,||
yassa c'uggate suriye||
divaso ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhīro||
samuddo saritodako;||
evaɱ taɱ tattha jānanti||
samuddo saritodako.|| ||

Ito sā purimā disā||
iti naɱ ācikkhatī jano;||
yaɱ disaɱ abhipāleti||
mahārājā yasassi so.|| ||

Gandhabbānaɱ ādhipati||
Dhataraṭṭho iti nāma so,||
ramatī nacca-gītehi||
Gandhabbehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,||
eka-nāmā ti me sutaɱ,||
asīti dasa eko ca||
Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaɱ disvāna,||
Buddhaɱ ādicca-bandhunaɱ,||
dūrato va namassanti||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

Namo te purisājañña!||
Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,||
amanussā pi taɱ vandanti!|| ||

Sutaɱ n'etaɱ abhiṇhaso,||
tasmā evaɱ vademase.|| ||

'Jinaɱ vandatha Gotamaɱ'||
'Jinaɱ vandāma Gotamaɱ'||
"Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
Buddhaɱ vandāma Gotamaɱ."|| ||

16. Yena Petā pavuccanti||
pisuṇā piṭṭhi-maɱsikā.|| ||

Pāṇāti-pātino luddhā||
corā nekatikā janā,||
ito sā dakkhiṇā disā||
iti naɱ ācikkhatī jano.|| ||

Yaɱ disaɱ abhipāleti||
mahārājā yasassī so.|| ||

Kumbhaṇḍānaɱ ādhipati,||
Virūḷho iti nāma so,||
ramati nacca-gītehi,||
Kumbhaṇḍehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,||
eka-nāmā ti me sutaɱ,||
asīti dasa eko ca||
Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaɱ disvāna,||
Buddhaɱ ādicca-bandhunaɱ,||
dūrato va namassanti||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

Namo te purisājañña!||
Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,||
amanussā pi taɱ vandanti!|| ||

Sutaɱ n'etaɱ abhiṇhaso,||
tasmā evaɱ vademase.|| ||

'Jinaɱ vandatha Gotamaɱ'||
'Jinaɱ vandāma Gotamaɱ'||
"Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
Buddhaɱ vandāma Gotamaɱ."|| ||

17. Yattha c'oggacchati suriyo||
ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c'oggacchamānassa||
divaso pi nirujjhati,||
yassa c'oggate suriye||
saɱvarī ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhiro||
samuddo saritodako.||
Evaɱ taɱ tattha jānanti||
samuddo saritodako.|| ||

Ito sā pacchimā disā||
iti naɱ ācikkhatī jano||
yaɱ disaɱ abhipāleti||
mahārājā yasassī so.|| ||

Nāgānañc a ādhipati,||
Virūpakkho iti nāma so,||
ramati nacca-gītehi,||
Nāgehehi purekkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,||
eka-nāmā ti me sutaɱ,||
asīti dasa eko ca||
Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaɱ disvāna,||
Buddhaɱ ādicca-bandhunaɱ,||
dūrato va namassanti||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

Namo te purisājañña!||
Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,||
amanussā pi taɱ vandanti!|| ||

Sutaɱ n'etaɱ abhiṇhaso,||
tasmā evaɱ vademase.|| ||

'Jinaɱ vandatha Gotamaɱ'||
'Jinaɱ vandāma Gotamaɱ'||
"Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
Buddhaɱ vandāma Gotamaɱ."|| ||

18. Yena Uttara-kuru rammā||
Mahā-Neru sudassano.|| ||

Manussā tattha jāyanti||
amamā apariggahā.|| ||

Na te bījaɱ pavapanti,||
na pi nīyanti naŋgalā,||
Akaṭṭha-pākimaɱ sāliɱ,||
paribhuñjanti mānusā.|| ||

Akaṇaɱ athusaɱ suddhaɱ||
sugandhaɱ taṇḍula-pphalaɱ,||
tuṇḍi-kīre pacitvāna,||
tato bhuñjanti bhojanaɱ.|| ||

Gāviɱ eka-khuraɱ katvā||
anuyanti diso disaɱ,||
Pasuɱ eka-khuraɱ katvā||
anuyanti diso disaɱ.|| ||

Itthi-vāhanaɱ katvā||
anuyanti disodisaɱ,||
purisa-vāhanaɱ katvā||
anuyanti diso disaɱ.|| ||

Kumāri-vāhanaɱ katvā||
anuyanti disodisaɱ,||
Kumāra-vāhanaɱ katvā||
anuyanti diso disaɱ.|| ||

Te yāne abhirūhitvā,||
sabbā disā anupariyanti||
pacārā tassa rājino.|| ||

Hatthi-yānaɱ assa-yānaɱ||
dibbaɱ yānaɱ upaṭṭhitaɱ,||
pāsādā sivikā c'eva||
mahārājassa yasassino.|| ||

Tassa ca nagarā ahu,||
antalikkhe sumāpitā,||
Āṭānāṭā Kusināṭā||
Parakusināṭā,||
Nāṭapuriyā||
Parakusita nāṭā.|| ||

Uttarena Kapīvanto||
Janogham aparena ca,||
Navanavatiyo||
Ambara-Ambaravatiyo,||
Āḷakamadā nāma rāja-dhānī.|| ||

Kuverassa kho pana||
mārisa, mahārājassa||
Visāṇā nāma rāja-dhānī;||
tasmā Kuvero mahārājā||
'Vessavaṇo' ti pavuccati.|| ||

Paccesanto pakāsento,||
Tatolā Tattalā Tatotalā||
Ojasi Tejasi Tatojasī||
Sūro Rājā Ariṭṭho Nemi.|| ||

Rahado pi tattha Dharaṇī nāma,||
yato meghā pavassanti,||
vassā yato patāyanti.|| ||

Sabhā pi tattha Bhagalavatī nāma||
yattha Yakkhā payirupāsanti.|| ||

Tattha nicca-phalā rukkhā;||
nānā-dija-gaṇāyutā||
Mayūra-koñcābhirudā||
kokilābīhi vaggubhi.|| ||

Jīvaɱ jīvaka-sadd'ettha,||
atho oṭṭhava-cittakā||
kukutthakā kuḷīrakā,||
vane pokkhara-sātakā.|| ||

Suka-sāḷika-sadd'ettha,||
daṇḍa-māṇavakāni ca||
sobhati sabba-kālaɱ sā,||
Kuvera-naḷinī sadā.|| ||

Ito'sā uttarā disā,||
iti naɱ ācikkhatī jano,||
yaɱ disaɱ abhipāleti,||
mahārājā yasassīso.|| ||

Yakkhānaɱ ādhipati,||
'Kuvero' iti nāma so;||
ramatī nacca-gītehi,||
Yakkhehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,||
eka-nāmā ti me sutaɱ,||
asīti dasa eko ca||
Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaɱ disvāna,||
Buddhaɱ ādicca-bandhunaɱ,||
dūrato va namassanti||
mahantaɱ vīta-sāradaɱ.|| ||

Namo te purisājañña!||
Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,||
amanussā pi taɱ vandanti!|| ||

Sutaɱ n'etaɱ abhiṇhaso,||
tasmā evaɱ vademase.|| ||

'Jinaɱ vandatha Gotamaɱ'||
'Jinaɱ vandāma Gotamaɱ'||
"Vijjā-caraṇa-sampannaɱ||
Buddhaɱ vandāma Gotamaɱ."|| ||

19. Ayaɱ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaɱ bhikkhuṇīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ guttiyā rakkhāya avihiɱsāya phāsu-vihārāyā ti.|| ||

Yassa kassaci mārisa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā||
upāsakassa vā upāsikāya vā||
ayaɱ Āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā,||
tañ ce amanusso Yakkho vā Yakkhiṇī vā,||
Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,||
Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjo vā Yakkha-pacāro vā,||
Gandhabbo vā Gandhabbī vā,||
Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,||
Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gandhabba-pacāro vā,||
Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,||
Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,||
Kumbhaṇḍa-mahāmatto vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,||
Nāgo vā Nāginī vā,||
Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,||
Nāga-mahāmatto vā Nāga-pārisajjo vā Nāga-pacāro vā,||
paduṭṭha-citto bhikkhuɱ vā bhikkhuṇiɱ||
vā upāsakaɱ vā upāsikaɱ vā||
gacchantaɱ vā anugaccheyya,||
ṭhitaɱ vā upatiṭṭheyya,||
nisinnaɱ vā upanisīdeyya,||
nipannaɱ vā upa-ni-pajjeyya,||
na me so mārisa amanusso labheyya,||
gāmesu vā nigamesu vā,||
sakkāraɱ vā garukāraɱ vā.|| ||

Na me so mārisa amanusso labheyya,||
Āḷakamandāya rāja-dhāniyā vatthuɱ vā vāsaɱ vā.|| ||

Na me so mārisa amanussā labheyya,||
Yakkhānaɱ samitiɱ gantuɱ.|| ||

Api ssu naɱ mārisa amanussā,||
anavayham pi naɱ kareyyuɱ avivayhaɱ.|| ||

Api ssu naɱ mārisa amanussā,||
attāhi pi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuɱ.|| ||

Api ssu naɱ mārisa amanussā,||
rittam pi pattaɱ sīse nikkujjeyyuɱ.|| ||

Api ssu naɱ mārisa amanussā,||
sattadhā pi'ssa muddhaɱ phāleyyuɱ.

20. Santi hi mārisa amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n'eva mahārājānaɱ ādiyanti,||
na mahārājānaɱ purisakānaɱ ādiyanti,||
na mahārājānaɱ purisakānaɱ purisakānaɱ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaɱ avaruddhā nāma vuccanti.

Seyyathā pi mārisa rañño Māgadhsasa vijite mahā-corā,||
te n'eva rañño Māgadhassa ādiyanti,||
na rañño Māgadhassa purisakānaɱ ādiyanti,||
na rañño Māgadhassa purisakānaɱ purisakānaɱ ādiyanti,||
te kho te mārisa mahā-corā rañño Māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti,||
— evam eva kho mārisa santi hi amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n'eva mahārājānaɱ ādiyanti,||
na mahārājānaɱ purisakānaɱ ādiyanti,||
na mahārājānaɱ purisakānaɱ purisakānaɱ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaɱ avarudhā nāma vuccanti.

Yo hi koci mārisa amanusso,||
Yakkho vā Yakkhiṇī vā,||
Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,||
Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjovā Yakkha-pacāro vā,||
Gandhabbo vā Gandhabbī vā,||
Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,||
Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gadhabba-pacāro vā,||
Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,||
Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,||
Kumbhaṇḍa-mahāmatetā vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,||
Nāgo vā Nāginī vā,||
Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,||
Nāgamahāmatto vā Nāgapārisajjo vā Nāgapacāro vā,||
paduṭṭha-citto:|| ||

Bhikkhuɱ vā bhikkhuṇiɱ vā,||
upāsakaɱ vā upāsikaɱ vā,||
gacchantaɱ vā anugaccheyya,||
ṭhitaɱ vā upatiṭṭheyya,||
nisinnaɱ vā upanisīdeyya,||
nipannaɱ vā upa-ni-pajjeyya,||
imesaɱ Yakkhānaɱ Mahā-Yakkhānaɱ,||
senāpatīnaɱ mahā-senāpatīnaɱ,||
ujjhāpetabbaɱ vikkanditabbaɱ viravitabbaɱ:|| ||

"Ayaɱ Yakkho gaṇhāti,||
ayaɱ Yakkho āvisati,||
ayaɱ Yakkho heṭheti,||
ayaɱ Yakkho viheṭheti,||
ayaɱ Yakkho hiɱsati,||
ayaɱ Yakkho vihiɱsati,||
ayaɱ Yakkho na muñcatī" ti.|| ||

21. Katamesaɱ Yakkhānaɱ Mahā-Yakkhānaɱ senāpatīnaɱ mahā-senāpatīnaɱ?|| ||

Indo Somo Varuṇo ca||
Bhāradvājo Pajāpati,||
Candano Kāmaseṭṭho ca||
Kinnighaṇḍu Nighaṇḍu ca,||
Panādo Opamañño ca||
Devasūto ca Mātali,||
Cittaseno ca Gandhabbo||
Naḷo Rājā Janesaho,||
Sātāgiro Hemavato||
Puṇṇako Karatiyo Guḷo,||
Sīvako Mucalindo ca||
Vessāmitto Yugavdharo,||
Gopālo Suppagedho ca||
Hiri Netti ca Madiyo,||
Pañcāla-caṇḍo Āḷavako||
Pajjanto Sumano Sumukho||
Dadhīmukho Maṇi Māṇicaro Dīgho||
atho Serissako saha.|| ||

Imesaɱ Yakkhānaɱ Mahā-Yakkhānaɱ,||
senāpatīnaɱ mahā-senāpatīnaɱ ujjhāpetabbaɱ vikkaditabbaɱ viravitabbaɱ:|| ||

"Ayaɱ Yakkho gaṇhāti,||
ayaɱ Yakkhā āvisati,||
ayaɱ Yakkho heṭṭheti,||
ayaɱ Yakkho viheṭheti,||
ayaɱ Yakkho hiɱsati,||
ayaɱ Yakkho vihiɱsati,||
ayaɱ Yakkho na muñcatī" ti.|| ||

22. Ayaɱ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaɱ bhikkhuṇīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ guttiyā rakkhāya avihiɱsāya phāsu-vihārāyā' ti.|| ||

'Handa ca dāni mayaɱ mārisa gacchāma,||
bahu-kiccā mayaɱ,||
bahu-karaṇīyā' ti.|| ||

'Yassa dāni tumhe mahārājāno kālaɱ maññathā' ti.|| ||

Atha kho Cattāro mahārājāno uṭṭhāy'āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth'ev'antara-dhāyiɱsu.|| ||

Te pi kho Yakkhā uṭṭhāy'āsanā app ekacce Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth'ev'antara-dhāyiɱsu;||
app ekacce Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu,||
sammodanīyaɱ kathaɱ sārānīyaɱ vīti-sāretvā,||
tatth'ev'- antara-dhāyiɱsu;||
app ekacce yena Bhagavā ten'añjalim paṇāmetvā tatth'ev'antara-dhāyiɱsu:||
app ekacce nāmagottaɱ sāvetvā tatth'ev'antara-dhāyiɱsu,||
app ekacce tuṇhī-bhūtā tatth'ev'antara-dhāyiɱsū' ti.|| ||

23. Uggaṇhātha bhikkhave Āṭānāṭiyaɱ rakkhaɱ.|| ||

Pariyāpuṇātha bhikkhave Āṭānāṭiyaɱ rakkhaɱ.|| ||

Dhāretha bhikkhave Āṭānāṭiyaɱ rakkhaɱ.|| ||

Attha-saɱhitā bhikkhave Āṭānāṭiyā rakkhā,||
bhikkhūnaɱ bhikkhuṇīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ guttiyā rakkhāya avihiɱsāya phāsu-vihārāyā ti.

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandunti.

Āṭānāṭiyasuttaɱ niṭṭhitaɱ navamaɱ


Contact:
E-mail
Copyright Statement