Majjhima Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Majjhima Nikāya
I. Mūlapaṇṇāsa
2. Sīhanāda Vagga

Sutta 12

Mahāsīha-nāda Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


 

[1][chlm][pts][ntbb][upal] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati bahinagare avarapure vana-saṇḍe.|| ||

Tena kho pana samayena Sunakkhatto Licchaviputto acira-pakkanto hoti imasmā Dhamma-Vinayā.|| ||

So Vesāliyaɱ parisatiɱ etaɱ vācaɱ bhāsati:|| ||

"N'atthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussa-dhammā alam-ariyañāṇa-dassanaviseso,||
takkapariyāhataɱ Samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱ-paṭibhānaɱ||
yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito,||
so niyyāti takkarassa sammā dukkha-k-khayāyā" ti.|| ||

2. Atha kho āyasmā Sāriputto pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Assosi kho āyasmā Sāriputto Sunakkhattassa Licchaviputtassa Vesāliyaɱ parisatiɱ evaɱ vācaɱ bhāsa-mānassa:|| ||

"N'atthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussa-dhammā alam-ariyañāṇa-dassanaviseso,||
takkapariyāhataɱ Samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱ-paṭibhānaɱ||
yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito,||
so niyyāti takkarassa sammā dukkha-k-khayāyā" ti.|| ||

3. Atha kho āyasmā Sāriputto Vesāliyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Sunakkhatto bhante Licchaviputto acira-pakkanto imasmā Dhamma-Vinayā,||
so Vesāliyaɱ parisatiɱ evaɱ vācaɱ bhāsati:|| ||

'N'atthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussa-dhammā alam-ariyañāṇa-dassanaviseso,||
takkapariyāhataɱ Samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱ-paṭibhānaɱ||
yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito,||
so niyyāti takkarassa sammā dukkha-k-khayāyā' ti."|| ||

4. "Kodhano Sāriputta Sunakkhatto mogha-puriso.|| ||

Kodhā ca pan'assa esā vācā bhāsitā.|| ||

'Avaṇṇaɱ bhāsissāmī' ti.|| ||

So Sāriputta Sunakkhatto mogha-puriso vaṇṇaɱ yeva Tathāgatassa [69] bhāsati.|| ||

Vaṇṇo h'eso Sāriputta Tathāgatassa,||
yo evaɱ vadeyya:|| ||

'Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito,||
so niyyāti takkarassa sammā dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

5. Ayam pi hi nāma Sāriputta, Sunakkhattassa mogha-purisassa mayi dhammanvayo na bhavissati:|| ||

"Iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā" ti.|| ||

6. Ayam pi hi nāma Sāriputta Sunakkhattassa mogha-purisassa mayi dhammanvayo na bhavissati:|| ||

"Iti pi so Bhagavā aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhoti:|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hoti.|| ||

Bahudhā pi hutvā eko hoti.|| ||

Āvībhāvaɱ tiro-bhāvaɱ tiro-kuḍḍaɱ tiro-pākāraɱ tiro-pabbataɱ asajja-māno gacchati||
seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā pi ummujjani-mujjaɱ karoti||
seyyathā pi udake.|| ||

Udake pi abhijja-māne gacchati||
seyyathā pi paṭhaviyaɱ.|| ||

Ākāse pi pallaŋkena kamati||
seyyathā pi pakkhīsakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaɱ mahiddhike evaɱ mah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati parimajjati.|| ||

Yāva Brahmalokā pi kāyena vasaɱ vattetī " ti.|| ||

7. Ayam pi hi nāma Sāriputta, Sunakkhattassa mogha-purisassa mayi dhammanvayo na bhavissati:|| ||

"Iti pi so Bhagavā dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā" ti.|| ||

8. Ayam pi hi nāma Sāriputta, Sunakkhattassa mogha-purisassa mayi dhammanvayo na bhavissati:|| ||

"Iti pi so Bhagavā parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||

Sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānāti,||
vīta-rāgaɱ vā cittaɱ vīta-rāgaɱ cittanti pajānāti,||
sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittanti pajānāti,||
vīta-dosaɱ vā cittaɱ vīta-dosaɱ cittanti pajānāti,||
samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajānāti,||
vīta-mohaɱ vā cittaɱ vīta-mohaɱ cittanti pajānāti,||
sankhittaɱ vā cittaɱ sankhittaɱ cittanti pajānāti,||
vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānāti,||
mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānāti,||
amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānāti,||
sauttaraɱ vā cittaɱ sauttaraɱ cittanti pajānāti,||
anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānāti,||
samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānāti,||
asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānāti,||
vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānāti,||
avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāti."|| ||

9. Dasa kho pan'imāni Sāriputta Tathāgatassa Tathāgata-balāni yehi balehi samannāgato Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

Katamāni dasa?|| ||

Idha Sāriputta, Tathāgato||
ṭhānañ ca ṭhānato||
aṭṭhānañ ca aṭṭhānato||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Yam pi Sāriputta, Tathāgato||
ṭhānañ ca ṭhānato||
aṭṭhānañ ca aṭṭhānato||
yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
idam pi Sāriputta, Tathā- [70] gatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

10. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato||
atītān-ā-gata-pacc'uppannānaɱ kamma-samā-dānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Yam pi Sāriputta, Tathāgato||
atītān-ā-gata-pacc'uppannānaɱ kamma-samā-dānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
idam pi Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

11. Puna ca paraɱ Sāriputta, Tathāgato||
sabbattha-gāminiɱ paṭipadaɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Yam pi Sāriputta, Tathāgato||
sabbattha-gāminiɱ paṭipadaɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
idam pi Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

12. Puna ca paraɱ Sāriputta, Tathāgato anekadhātu-nānādhātu-lokaɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Yam pi Sāriputta, Tathāgato||
anekadhātu-nānādhātu-lokaɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
idam pi Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

13. Puna ca paraɱ Sāriputta, Tathāgato||
sattānaɱ nānādhimuttikataɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Yam pi Sāriputta Tathāgato||
sattānaɱ nānādhimuttikataɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
idam pi Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

14. Puna ca paraɱ Sāriputta, Tathāgato||
parasattānaɱ parapuggalānaɱ indriya-paro-pariyattaɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Yam pi Sāriputta Tathāgato||
parasattānaɱ parapuggalānaɱ indriya-paro-pariyattaɱ||
yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
idam pi Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

15. Puna ca paraɱ Sāriputta, Tathāgato||
jhāna-vimokkha-samādhi-samāpattīnaɱ||
saŋkilesaɱ, vodānaɱ, vuṭṭhānaɱ,||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Yam pi Sāriputta, Tathāgato||
jhāna-vimokkha-samādhi-samāpattīnaɱ||
saɱkilesaɱ, vodānaɱ, vuṭṭhānaɱ,||
yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
idam pi Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

16. Puna ca paraɱ Sāriputta, Tathāgato||
aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

Seyyath'īdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiɱsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-satasahassam pi,||
aneke pi saɱvaṭṭa-kappe||
aneke pi vivaṭṭakappe||
aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe —|| ||

"Amutr'āsiɱ evaɱ nāmo,||
evaɱ gotto,||
evaɱ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto,||
so tato cuto amutra upapādiɱ.|| ||

Tatrāp'āsiɱ evaɱ nāmo,||
evaɱ gotto,||
evaɱ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idhūpapanno" ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

Yam pi Sāriputta, Tathāgato||
aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

Seyyath'īdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiɱsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-satasahassam pi,||
aneke pi saɱvaṭṭa-kappe||
aneke pi vivaṭṭakappe||
aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe —|| ||

"Amutr'āsiɱ evaɱ nāmo,||
evaɱ gotto,||
evaɱ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto,||
so tato cuto amutra upapādiɱ.|| ||

Tatrāp'āsiɱ evaɱ nāmo,||
evaɱ gotto,||
evaɱ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idhūpapanno" ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati,||
idam pi Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

17. Puna ca paraɱ Sāriputta, Tathāgato||
dibbena cakkhunā||
visuddhena atikkanta-mānusa-kena||
satte passati:|| ||

Cavamāne upapajjamāne||
hīne paṇīte||
suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate.|| ||

Yathākammūpage satte pajānāti:|| ||

"Ime vata bhonto sattā||
kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaɱ upavādakā||
micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samā-dānā,||
te kāyassa [71] bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā|| ||

Ime vā pana bhonto sattā||
kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaɱ anupavādakā||
sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samā-dānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā" ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā||
visuddhena atikkanta-mānusa-kena||
satte passati||
cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte||
suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate,||
yathā-kammūpage satte pajānāti.|| ||

Yam pi Sāriputta, Tathāgato||
dibbena cakkhunā||
visuddhena atikkanta-mānusa-kena||
satte passati:|| ||

Cavamāne upapajjamāne||
hīne paṇīte||
suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate.|| ||

Yathākammūpage satte pajānāti:|| ||

"Ime vata bhonto sattā||
kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaɱ upavādakā||
micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samā-dānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā|| ||

Ime vā pana bhonto sattā||
kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaɱ anupavādakā||
sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samā-dānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā" ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā||
visuddhena atikkanta-mānusa-kena||
satte passati||
cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte||
suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate,||
yathā-kammūpage satte pajānātiṭ||
idam pi Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

18. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato||
āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā||
upasampajja viharati.|| ||

Yam pi Sāriputta Tathāgato||
āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā||
upasampajja viharati,||
idam pi Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgata-balaɱ hoti||
yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

19. Imāni kho Sāriputta dasa Tathāgatassa Tathāgata-balāni,||
yehi balehi samannāgato Tathāgato||
āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti. || ||

20. Yo kho maɱ Sāriputta||
evaɱ jānantaɱ||
evaɱ passantaɱ||
evaɱ vadeyya:|| ||

'N'atthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussa-dhammā alam-ariyañāṇa-dassanaviseso,||
takkapariyāhataɱ Samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱ-paṭibhānaɱ' ti,"||
taɱ Sāriputta vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta bhikkhu||
sīla-sampanno||
samādhi-sampanno||
diṭṭhe'va dhamme aññaɱ ārādheyya,||
evaɱ sampadam idaɱ Sāriputta vadāmi:|| ||

Taɱ vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.|| ||

21. Cattār'imāni Sāriputta Tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato Tathāgato āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

Katamāni cattāri?|| ||

22. "Sammā-sambuddhassa te paṭijānato||
ime dhammā anabhi-sambuddhā" ti.|| ||

Tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā||
devo vā māro vā||
Brahmā vā koci vā lokasmiɱ [72] saha dhammena paṭicodessatīti nimittame etaɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

23. "Khīṇ'āsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā" ti.|| ||

Tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā||
devo vā māro vā||
Brahmā vā koci vā lokasmiɱ||
saha dhammena paṭicodessatīti nimittame etaɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

24. "Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā" ti.|| ||

Tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā||
devo vā māro vā||
Brahmā vā koci vā lokasmiɱ||
saha dhammena paṭicodessatīti nimittame etaɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

25. "Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā dukkha-k-khayāyā" ti.|| ||

Tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā||
devo vā māro vā||
Brahmā vā koci vā lokasmiɱ||
saha dhammena paṭicodessatīti nimittame etaɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

26. Imāni kho Sāriputta cattāri Tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato Tathāgato āsabhaɱ ṭhānaɱ paṭijānāti,||
parisāsu sīha-nādaɱ nadati,||
brahma-cakkaɱ pavatteti.|| ||

27. Yo kho maɱ Sāriputta||
evaɱ jānantaɱ||
evaɱ passantaɱ||
evaɱ vadeyya:|| ||

'N'atthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussa-dhammā alam-ariyañāṇa-dassanaviseso,||
takkapariyāhataɱ Samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱ-paṭibhānaɱ' ti,"||
taɱ Sāriputta vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.

Seyyathā pi Sāriputta bhikkhu||
sīla-sampanno||
samādhi-sampanno||
diṭṭhe'va dhamme aññaɱ ārādheyya,||
evaɱ sampadam idaɱ Sāriputta vadāmi:|| ||

Taɱ vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.|| ||

 


 

28. Aṭṭha kho imā Sāriputta parisā.|| ||

Katamā aṭṭha?|| ||

Khattiyaparisā||
brāhmaṇa-parisā||
gahapati-parisā||
samaṇa-parisā||
Cātummahārājikaparisā||
Tāvatiɱsaparisā||
Māraparisā||
Brahmaparisā.|| ||

Imā kho Sāriputta aṭṭha parisā.|| ||

Imehi kho Sāriputta catūhi vesārajjehi samannāgato Tathāgato imā aṭṭha parisā upasankamati ajjhogāhati.|| ||

29. Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta anekasataɱ khattiya-parisaɱ upasankamitā.|| ||

Tatra pi mayā sanni-sinnapubbañc'eva sallapitapubbañ ca sākacachā ca samāpajjitapubbā.|| ||

Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittame etaɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

30. Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta anekasataɱ brāhmaṇa-parisaɱ upasankamitā.|| ||

Tatra pi mayā sanni-sinnapubbañc'eva sallapitapubbañ ca sākacachā ca samāpajjitapubbā.|| ||

Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittame taɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

31. Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta anekasataɱ gahapati-parisaɱ upasankamitā.|| ||

Tatra pi mayā sanni-sinnapubbañc'eva sallapitapubbañ ca sākacachā ca samāpajjitapubbā.|| ||

Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittame taɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta anekasataɱ samaṇa-parisaɱ upasankamitā.|| ||

Tatra pi mayā sanni-sinnapubbañc'eva sallapitapubbañ ca sākacachā ca samāpajjitapubbā.|| ||

Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittame taɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta anekasataɱ Cātummahārājikaparisaɱ upasankamitā.|| ||

Tatra pi mayā sanni-sinnapubbañc'eva sallapitapubbañ ca sākacachā ca samāpajjitapubbā.|| ||

Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittame taɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta anekasataɱ Tāvatiɱsaparisaɱ upasankamitā.|| ||

Tatra pi mayā sanni-sinnapubbañc'eva sallapitapubbañ ca sākacachā ca samāpajjitapubbā.|| ||

Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittame taɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta anekasataɱ Māraparisaɱ upasankamitā.|| ||

Tatra pi mayā sanni-sinnapubbañc'eva sallapitapubbañ ca sākacachā ca samāpajjitapubbā.|| ||

Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittame taɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta anekasataɱ Brahmaparisaɱ upasankamitā.|| ||

Tatra pi mayā sanni-sinnapubbañc'eva sallapitapubbañ ca sākacachā ca samāpajjitapubbā.|| ||

Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittame taɱ Sāriputta na samanupassāmi.|| ||

Etam p'ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto [73] vesārajja-p-patto viharāmi.|| ||

31. Yo kho maɱ Sāriputta||
evaɱ jānantaɱ||
evaɱ passantaɱ||
evaɱ vadeyya:|| ||

'N'atthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussa-dhammā alam-ariyañāṇa-dassanaviseso,||
takkapariyāhataɱ Samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱ-paṭibhānaɱ' ti,"||
taɱ Sāriputta vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.

Seyyathā pi Sāriputta bhikkhu||
sīla-sampanno||
samādhi-sampanno||
diṭṭhe'va dhamme aññaɱ ārādheyya,||
evaɱ sampadam idaɱ Sāriputta vadāmi:|| ||

Taɱ vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.|| ||

 


 

32. Catasso kho imā Sāriputta yoniyo.|| ||

Katamā catasso?|| ||

Aṇḍajā yoni,||
jalābujā yoni,||
saɱsedajā yoni,||
opapātikā yoni.|| ||

Katamā ca Sāriputta aṇḍajā yoni?|| ||

Ye kho te Sāriputta sattā aṇḍakosaɱ abhinibbhijja jāyanti,||
ayaɱ vuccati Sāriputta aṇḍajā yoni.|| ||

Katamā ca Sāriputta jalābujā yoni?|| ||

Ye kho te Sāriputta sattā vatthikosaɱ abhinibbhijja jāyanti,||
ayaɱ vuccati Sāriputta jalābujā yoni.|| ||

Katamā ca Sāriputta saɱsedajā yoni?|| ||

Ye kho te Sāriputta sattā pūtimacche vā jāyanti pūtikuṇape vā pūtikummāse vā candanikāya vā oḷigalle vā jāyanti,||
ayaɱ vuccati Sāriputta saɱsedajā yoni.|| ||

Katamā ca Sāriputta opapātikā yoni?|| ||

Devā nerayikā ekacce ca manussā ekacce ca vinipātikā.|| ||

Ayaɱ vuccati Sāriputta opapātikā yoni.|| ||

Imā kho Sāriputta catasso yoniyo.|| ||

33. Yo kho maɱ Sāriputta||
evaɱ jānantaɱ||
evaɱ passantaɱ||
evaɱ vadeyya:|| ||

'N'atthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussa-dhammā alam-ariyañāṇa-dassanaviseso,||
takkapariyāhataɱ Samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱ-paṭibhānaɱ' ti,"||
taɱ Sāriputta vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.

Seyyathā pi Sāriputta bhikkhu||
sīla-sampanno||
samādhi-sampanno||
diṭṭhe'va dhamme aññaɱ ārādheyya,||
evaɱ sampadam idaɱ Sāriputta vadāmi:|| ||

Taɱ vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.|| ||

34. Pañca kho imā Sāriputta gatiyo.|| ||

Katamā pañca?|| ||

Nirayo||
tiracchāna-yoni||
petti-visayo||
manussā||
devā.|| ||

Nirayañ c'āhaɱ Sāriputta pajānāmi,||
Niraya-gāmiñ ca Maggaɱ,||
Niraya-gāminiñ ca paṭipadaɱ||
yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ uppajjati,||
tañ ca pajānāmi.|| ||

Tiracchānayoniñ c'āhaɱ Sāriputta pajānāmi,||
tiracchāna-yoni-gāmiñ ca Maggaɱ,||
tiracchāna-yoni-gāminiñ ca paṭipadaɱ,||
yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā param maraṇā||
tiracchāna-yoniɱ uppajjati,||
tañ ca pajānāmi.|| ||

Pettivisayañ c'āhaɱ Sāriputta pajānāmi,||
petti-visaya-gāmiñ ca Maggaɱ,||
petti-visaya-gāminiñ ca paṭipadaɱ,||
yathā-paṭipanno ca kāyassa bhedā param maraṇā||
petti-visayaɱ uppajjati,||
tañ ca pajānāmi.|| ||

Manusse c'āhaɱ Sāriputta pajānāmi,||
manussalokagāmiñ ca Maggaɱ,||
manussa-loka-gāminiñca paṭipadaɱ,||
yathā-paṭipanno ca kāyassa bhedā param maraṇā||
manussesu uppajjati,||
tañ ca pajānāmi.|| ||

Deve c'āhaɱ Sāriputta pajānāmi,||
deva-lokagāmiñ ca Maggaɱ,||
deva-loka-gāminiñ ca paṭipadaɱ,||
yathā-paṭipanno ca kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjati,||
tañ ca pajānāmi-|| ||

Nibbānañ c'āhaɱ Sāriputta pajānāmi,||
Nibbāna-gāmiñ ca Maggaɱ Nibbānagā- [74] miniñ ca paṭipadaɱ,||
yathā-paṭipanno ca āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā||
upasampajja viharati,||
tañ ca pajānāmi.|| ||

35. Idāhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathā'yaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannaɱ||
ekanta-dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta aŋg'ārakāsu sādhika-porisā pūr'aŋgārānaɱ vīt'accikānaɱ vītadhūmānaɱ,||
atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghamma-pareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam eva aŋg'ārakāsuɱ paṇidhāya,||
tam enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya:|| ||

Tathā'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā imaɱ yeva aŋg'ārakāsuɱ āgamissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passeyya aparena samayena tassā aŋg'ārakāsuyā patitaɱ ekanta-dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Evam eva kho ahaɱ Sāriputta idh'ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathā'yaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ||
duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannaɱ ekanta-dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

36. Idha pan'āhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathā'yaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā kāyassa bhedā param maraṇā||
tiracchāna-yoniɱ upapajjissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā||
tiracchāna-yoniɱ uppannaɱ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta gūtha-kūpo sādhika-poriso pūro gūthassa,||
atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto [75] ghamma-pareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam eva gūtha-kūpaɱ paṇidhāya.|| ||

Tam enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya:|| ||

Tathā'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā imaɱ yeva gūtha-kūpaɱ āgamissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passeyya aparena samayena tasmiɱ gūtha-kūpe patitaɱ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediya-mānaɱ -|| ||

Evam eva kho ahaɱ Sāriputta idh'ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathā'yaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati,||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho,||
yathā kāyassa bhedā param maraṇā||
tiracchāna-yoniɱ upapajajissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā||
tiracchāna-yoniɱ upapannaɱ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

37. Idha pan'āhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

'Tathā'yaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā kāyassa bhedā param maraṇā||
petti-visayaɱ upapajjissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā||
petti-visayaɱ uppannaɱ dukkhabahulā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta rukkho visame bhūmibhāge jāto tanupattapaḷāso kabaracchāyo,||
atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghamma-pareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam eva rukkhaɱ paṇidhāya.|| ||

Tam enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya:|| ||

Tathāyaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā imaɱ yeva rukkhaɱ āgamissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaɱ vā nipannaɱ vā dukkhabahulā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Evam eva kho ahaɱ Sāriputta idh'ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathāyaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati,||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho,||
yathā kāyassa bhedā param maraṇā||
petti-visayaɱ upapajajissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā||
petti-visayaɱ upapannaɱ dukkhabahulā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

38. Idha pan'āhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathāyaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā kāyassa bhedā param maraṇā||
manussesu upapajjissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā||
manussesu uppannaɱ sukhabahulā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta rukkho same bhūmibhāge jāto bahalapattapaḷāso sandacchāyo,||
atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghamma-pareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam eva rukkhaɱ paṇidhāya.|| ||

Tam enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya:|| ||

Tathāyaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā imaɱ yeva rukkhaɱ āgamissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaɱ vā nipannaɱ vā sukhabahulā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Evam eva kho ahaɱ Sāriputta idh'ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathāyaɱ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañ ca Maggaɱ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā param maraṇā manussesu upapajajissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā||
manussesu upapannaɱ sukhabahulā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

[76] 39. Idhahaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathāyaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppannaɱ ekanta-sukhā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta pāsādo,||
tatr'assa kūṭā-gāraɱ ullitāvalittaɱ nivātaɱ phussitaggaḷaɱ pihitavātapānaɱ||
tatr'assa pallaŋko gonakatthato paṭikatthato paṭali-katthato kādali-miga-pavara-paccattha-raṇo sa-uttaracchado ubhatolohita kūpadhāno||
atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghamma-pareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam eva pāsādaɱ paṇidhāya.|| ||

Tam enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya:|| ||

Tathā'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā imaɱ yeva pāsādaɱ āgamissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passeyya aparena samayena tasmiɱ pāsāde tasmiɱ kūṭāgāre tasmiɱ pallaŋke nisinnaɱ vā nipannaɱ vā ekanta-sukhā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Evam eva kho ahaɱ Sāriputta idh'ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathāyaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati,||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho,||
yathā kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajajissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannaɱ ekanta-sukhā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

40. Idha pan'āhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathāyaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho||
yathā āsavānaɱ khayā anāsavaɱ||
ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā||
upasampajja viharissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā||
upasampajja viharantaɱ||
ekanta-sukhā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta pokkharaṇī acchodikā sātodikā sītodikā setakā supatitthā ramaṇīyā,||
avidūre c'assā tibbo vana-saṇḍo,||
atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghamma-pareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam eva pokkharaṇiɱ paṇidhāya.|| ||

Tam enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya:|| ||

Tathā'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno||
tathā ca irīyati,||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho,||
yathā imaɱ yeva pokkharaṇiɱ āgamissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passeyya aparena samayena taɱ pokkharaṇiɱ ogāhetvā nahāyitvā pītvā ca sabbadarathakilamathapariḷāhaɱ paṭippassamhetvā paccuttaritvā tasmiɱ vana-saṇḍe nisinnaɱ vā [77] nipannaɱ vā ekanta-sukhā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Evam eva kho ahaɱ Sāriputta idh'ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

Tathā'yaɱ puggalo paṭipanno||
tathā ca irīyati,||
tañ ca Maggaɱ samārūḷho,||
yathā āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā||
upasampajja viharissatī ti.|| ||

Tam enaɱ passāmi aparena samayena āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā||
upasampajja viharantaɱ||
ekanta-sukhā vedanā vediya-mānaɱ.|| ||

Imā kho Sāriputta pañca gatiyo.|| ||

41. Yo kho maɱ Sāriputta||
evaɱ jānantaɱ||
evaɱ passantaɱ||
evaɱ vadeyya:|| ||

'N'atthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussa-dhammā alam-ariyañāṇa-dassanaviseso,||
takkapariyāhataɱ Samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱ-paṭibhānaɱ' ti,"||
taɱ Sāriputta vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.

Seyyathā pi Sāriputta bhikkhu||
sīla-sampanno||
samādhi-sampanno||
diṭṭhe'va dhamme aññaɱ ārādheyya,||
evaɱ sampadam idaɱ Sāriputta vadāmi:|| ||

Taɱ vācaɱ a-p-pahāya||
taɱ cittaɱ a-p-pahāya||
taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajjitvā||
yath'ābhataɱ nikkhitto evaɱ Niraye.|| ||

42. Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta caturaŋgasamannāgataɱ brahma-cariyaɱ caritā:|| ||

Tapassī sudaɱ homi paramatapassī,||
lūkhas sudaɱ homi paramalūkho,||
jegucchī sudaɱ homi paramajegucchī||
pavivittas sudaɱ homi paramapavivitto.|| ||

43. Tatra'ssu me idaɱ Sāriputta tapassitāya hoti:|| ||

Acelako homi muttācāro hatthāpalekhano,||
na ehibhadantiko||
na tiṭṭhabhadantiko,||
nābhihaṭaɱ||
na uddissakaṭaɱ||
na nimantanaɱ sādiyāmi.|| ||

So na kumbhi-mukhā patigaṇhāmi,||
na kaḷopimukhā patigaṇhāmi,||
na eḷaka-mantaraɱ||
na daṇḍa-mantaraɱ||
na musalamantaraɱ,||
na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saŋkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī,||
na macchaɱ na maɱsaɱ,||
Na suraɱ,||
na merayaɱ,||
na thusodakaɱ pivāmi.|| ||

So ekāgāriko vā homi ekālopiko,||
dvā- [78] gāriko vā homi dvālopiko,||
sattāgāriko vā homi sattālopiko.|| ||

Ekissā pi dattiyā yāpemi,||
dvīhi pi dattīhi yāpemi,||
sattahi pi dattīhi yāpemi|| ||

Ekāhikam pi āhāraɱ āhāremi,||
dvīhikam pi āhāraɱ āhāremi,||
sattāhikam pi āhāraɱ āhāremi.|| ||

Iti eva-rūpaɱ addhamāsikam pi pariyāya-bhatta-bhojanānuyogam-anuyutto viharāmi.|| ||

So sāka-bhakkho vā homi,||
sāmāka-bhakkho vā homi,||
nīvāra-bhakkho vā homi,||
daddula-bhakkho vā homi,||
haṭa-bhakkho vā homi,||
kaṇa-bhakkho vā homi,||
ācāma-bhakkho vā homi,||
piññā-kabhakkho vā homi,||
tiṇa-bhakkho vā homi,||
gomaya-bhakkho vā homi.|| ||

Vana-mūla-phalāhāro vā yāpemi pavatta-phalabhojī.|| ||

So sāṇāni pi dhāremi,||
masāṇāni pi dhāremi,||
chavadussāni pi dhāremi,||
paɱsukūlani pi dhāremi,||
tirīṭāni pi dhāremi,||
ajinam pi dhāremi,||
ajinakkhipam pi dhāremi,||
kusa-cīram pi dhāremi,||
vākacīram pi dhāremi||
Phalakacīram pi dhāremi,||
kesakam-balam pi dhāremi,||
vālakam-balam pi dhāremi,||
ulūkapakkham pi dhāremi.|| ||

Kesamassulocako pi homi,||
kesa-massulocanānuyogam-anuyutto,||
ubbhaṭṭhako pi homi āsanapaṭikkhitto,||
ukkuṭiko pi homi ukkuṭikappadhānam-anuyutto,||
kaṇṭakāpassayiko pi homi kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappemi,||
sāyatatiyakam pi udakorohanānuyogam-anuyutto viharāmi.|| ||

Iti eva-rūpaɱ aneka-vihitaɱ kāyassa ātāpana-paritāpanānuyogam-anuyutto viharāmi.|| ||

Idaɱ su me Sāriputta tapassitāya hoti.|| ||

44. Tatra'ssu me idaɱ Sāriputta lūkhasmiɱ hoti:|| ||

Nekavassagaṇikaɱ rajojallaɱ kāye sannicitaɱ hoti papaṭikajātaɱ.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta tindukakhāṇu nekavassagaṇiko sannicito hoti papaṭikajāto,||
evam eva'ssu me Sāriputta nekavassagaṇikaɱ rajojallaɱ kāye sannicitaɱ hoti papaṭikajātaɱ.|| ||

Tassa mayhaɱ Sāriputta na evaɱ hoti:|| ||

Aho vatāhaɱ imaɱ rajojallaɱ pāṇinā parimajjeyyaɱ,||
aññe vā pana me imaɱ rajojallaɱ pāṇinā parimajjeyyun ti.|| ||

Evam pi me Sāriputta na hoti.|| ||

Idaɱ su me Sāriputta lūkhasmiɱ hoti.|| ||

45. Tatra'ssu me idaɱ Sāriputta jegucchismiɱ hoti:|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta sato va abhi-k-kamāmi sato paṭikkamāmi,||
yāva udabindumhi pi me dayā pacc'upaṭṭhitā hoti:|| ||

Mā'haɱ khuddake pāṇe visamagate saŋghātaɱ āpādessan ti.|| ||

Idaɱ su me Sāriputta jegucchismiɱ hoti.|| ||

46. Tatra'ssu me idaɱ Sāriputta pavivittasmiɱ hoti:|| ||

So [79] kho ahaɱ Sāriputta aññataraɱ araññāyatanaɱ ajjhoga-hetvā viharāmi,||
yadā passāmi gopālakaɱ vā,||
pasupālakaɱ vā,||
tiṇahārakaɱ vā,||
kaṭṭhahārakaɱ vā,||
vanakammikaɱ vā,||
vanena vanaɱ,||
gahanena gahanaɱ,||
ninnena ninnaɱ,||
thalena thalaɱ papatāmi.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

'Mā maɱ te addasaɱsu,||
ahañ ca vā ne addasan' ti.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta āraññako migo manusse disvā,||
vanena vanaɱ,||
gahanena gahanaɱ,||
ninnena ninnaɱ,||
thalena thalaɱ papatati,||
evam eva kho ahaɱ Sāriputta yadā passāmi gopālakaɱ vā,||
pasupālakaɱ vā,||
tiṇahārakaɱ vā,||
kaṭṭhahārakaɱ vā,||
vanakammikaɱ vā,||
vanena vanaɱ,||
gahanena gahanaɱ,||
ninnena ninnaɱ,||
thalena thalaɱ papatāmi.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Mā maɱ te addasaɱsu,||
ahañ ca vā ne addasanti.|| ||

Idaɱ su me Sāriputta pavivittasmiɱ hoti.|| ||

47. (Tatra'ssu me idaɱ Sāriputta mahāvikaṭa bhojanasmiɱ hoti:)|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta ye te goṭṭhā paṭṭhitagāvo apagatagopālā tattha catukuṇḍiko upasankamitvā yāni tāni vacchakānaɱ taruṇakānaɱ dhenupakānaɱ gomayāni,||
tāni sudaɱ āhāremi.|| ||

Yāva kīvañ ca me Sāriputta sakaɱ muttakarīsaɱ apariyādiṇṇaɱ hoti,||
sakaɱ yeva sudaɱ muttakarīsaɱ āhāremi.|| ||

Idaɱ su me Sāriputta mahāvikaṭabhojanasmiɱ hoti.|| ||

48. So kho ahaɱ Sāriputta aññataraɱ bhiɱsanakaɱ vana-saṇḍaɱ ajjhogāhetvā viharāmi.|| ||

Tatra sudaɱ Sāriputta bhiɱsanakassa vana-saṇḍassa bhiɱsanakatasmiɱ hoti:|| ||

Yo koci avīta-rāgo taɱ vana-saṇḍaɱ pavisati yebhuyyena lo-māni haɱsanti.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta yā tā rattiyo sītā hemantikā antaraṭṭhake himapāta-samaye,||
tathā-rūpāsu rattisu rattiɱ abbhokāse viharāmi divā vana-saṇḍe,||
gimhānaɱ pacchime māse divā abbhokāse viharāmi rattiɱ vana-saṇḍe.|| ||

Api'ssu maɱ Sāriputta ayaɱ anacchariyā gāthā paṭibhāsi pubbe a-s-sutapubbā:|| ||

So tatto so sīno,||
eko bhiɱsanake vane,||
Naggo na c'aggim-āsīno,||
esanā pasuto munīti.|| ||

48. So kho ahaɱ Sāriputta, susāne seyyaɱ kappemi chavaṭṭhikāni upadhāya.|| ||

Api'ssu maɱ Sāriputta gomaṇḍalā upasankamitvā oṭṭhubhanti pi,||
omuttenti pi,||
paɱsukena pi okiranti,||
kaṇṇasotesu pi salākaɱ pavesenti.|| ||

Na kho pan'āhaɱ Sāriputta abhijānāmi tesu pāpakaɱ cittaɱ uppādetā.|| ||

Idaɱ su me Sāriputta upekkhāvihārasmiɱ hoti. || ||

[80] 50. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

Āhārena suddhīti.|| ||

Te evam āhaɱsu:|| ||

Kolehi yāpemāti.|| ||

Te kolam pi khādanti,||
kolacuṇṇam pi khādanti,||
kolodakam pi pivanti,||
anekavihitam pi kolavikatiɱ paribhuñjanti.|| ||

Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva kolaɱ āhāraɱ āharitā.|| ||

Siyā kho pana te Sāriputta evam assa:|| ||

Mahā nūna tena samayena kolo ahosīti.|| ||

Na kho pan'etaɱ Sāriputta evaɱ daṭṭhabbaɱ,||
tadā pi etaparamo yeva kolo ahosi,||
seyyathā pi etarahi.|| ||

Tassa mayhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva kolaɱ āhāraɱ āhārayato adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti:|| ||

Seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā,||
evam eva'ssu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma oṭṭhapadaɱ,||
evam eva'ssu me ānisadaɱ hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī,||
evam eva'ssu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evam eva'ssu me phāsuḷiyo olugga-viluggā bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva'ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma tittakālābu āmakacchinno vāt'ātapena samphuṭito hoti sammilāto,||
evam eva'ssu me sīsacchavi samaphuṭītā hoti sammilātā tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

51. So kho ahaɱ Sāriputta udaracchaviɱ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi,||
piṭṭhikaṇṭakaɱ parimasissāmiti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi,||
yāva'ssu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaɱ allīnā hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta:|| ||

Vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmīti tatth'eva avakujjo papatāmi tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta tam'eva kāyaɱ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi,||
tassa mayhaɱ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

 

§

 

52. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

Āhārena suddhī ti.|| ||

Te evam āhaɱsu:|| ||

Muggehi yāpemāti.|| ||

Te muggam pi khādanti,||
muggacuṇṇam pi khādanti,||
muggodakam pi pivanti,||
anekavihitam pi||
muggavikatiɱ paribhuñjanti.|| ||

Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva muggaɱ āhāraɱ āharitā.|| ||

Siyā kho pana te Sāriputta evam assa:|| ||

Mahā nūna tena samayena muggo ahosīti.|| ||

Na kho pan'etaɱ Sāriputta evaɱ daṭṭhabbaɱ.|| ||

Tadāpi eta paramoyeva muggo ahosi,||
seyyathā pi etarahi.|| ||

Tassa mayhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva kolaɱ āhāraɱ āhārayato adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti:|| ||

Seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā,||
evam eva'ssu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma oṭṭhapadaɱ,||
evam eva'ssu me ānisadaɱ hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī,||
evam eva'ssu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evam eva'ssu me phāsuḷiyo olugga-viluggā bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva'ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma tittakālābu āmakacchinno vāt'ātapena samphuṭito hoti sammilāto,||
evam eva'ssu me sīsacchavi samaphuṭītā hoti sammilātā tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta udaracchaviɱ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi,||
piṭṭhikaṇṭakaɱ parimasissāmiti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi,||
yāva'ssu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaɱ allīnā hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta:|| ||

Vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmīti tatth'eva avakujjo papatāmi tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta tam'eva kāyaɱ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi,||
tassa mayhaɱ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

 

§

 

Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

Āhārena suddhīti.|| ||

Te evam āhaɱsu:|| ||

Tilehi yāpemāti.|| ||

Te tilam pi khādanti,||
tilacuṇṇam pi khādanti,||
tilokam pi pivanti,||
anekavihitam pi||
tilehivikatiɱ paribhuñjanti.|| ||

Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva tilaɱ āhāraɱ āharitā.|| ||

Siyā kho pana te Sāriputta evam assa:|| ||

Mahā nūna tena samayena tilo ahosīti.|| ||

Na kho pan'etaɱ Sāriputta evaɱ daṭṭhabbaɱ.|| ||

Tadāpi eta paramoyeva tilo ahosi,||
seyyathā pi etarahi|| ||

Tassa mayhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva kolaɱ āhāraɱ āhārayato adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti:|| ||

Seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā,||
evam eva'ssu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma oṭṭhapadaɱ,||
evam eva'ssu me ānisadaɱ hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī,||
evam eva'ssu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evam eva'ssu me phāsuḷiyo olugga-viluggā bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva'ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma tittakālābu āmakacchinno vāt'ātapena samphuṭito hoti sammilāto,||
evam eva'ssu me sīsacchavi samaphuṭītā hoti sammilātā tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta udaracchaviɱ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi,||
piṭṭhikaṇṭakaɱ parimasissāmiti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi,||
yāva'ssu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaɱ allīnā hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta:|| ||

Vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmīti tatth'eva avakujjo papatāmi tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta tam'eva kāyaɱ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi,||
tassa mayhaɱ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

 

§

 

Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

Āhārena suddhīti.|| ||

Te evam āhaɱsu:|| ||

Taṇḍulehi yāpemāti.|| ||

Te taṇḍulam pi khādanti,||
taṇḍulacuṇṇam pi khādanti,||
[81] taṇḍulodakam pi pivanti,||
anekavihitam pi||
taṇḍulavikatiɱ paribhuñjanti.|| ||

Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva taṇḍulaɱ āhāraɱ āharitā.|| ||

Siyā kho pana te Sāriputta evam assa:|| ||

Mahā nūna tena samayena taṇḍulo ahosīti.|| ||

Na kho pan'etaɱ Sāriputta evaɱ daṭṭhabbaɱ.|| ||

Tadāpi eta paramoyeva taṇḍulo ahosi,||
seyyathā pi etarahi.|| ||

Tassa mayhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva kolaɱ āhāraɱ āhārayato adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti:|| ||

Seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā,||
evam eva'ssu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma oṭṭhapadaɱ,||
evam eva'ssu me ānisadaɱ hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī,||
evam eva'ssu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evam eva'ssu me phāsuḷiyo olugga-viluggā bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva'ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma tittakālābu āmakacchinno vāt'ātapena samphuṭito hoti sammilāto,||
evam eva'ssu me sīsacchavi samaphuṭītā hoti sammilātā tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta udaracchaviɱ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi,||
piṭṭhikaṇṭakaɱ parimasissāmiti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi,||
yāva'ssu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaɱ allīnā hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta:|| ||

Vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmīti tatth'eva avakujjo papatāmi tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Sāriputta tam'eva kāyaɱ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi,||
tassa mayhaɱ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

54. Tāyapi kho ahaɱ Sāriputta iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamaɱ uttarim manussa-dhammā alam-ariyañāṇa-dassanavisesaɱ.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Imissā yeva ariyāya paññāya anadhigamā yā'yaɱ ariyā paññā adhigatā ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkha-k-khayāya.|| ||

 

§

 

55. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

Saɱsārena suddhīti.|| ||

Na kho pana so Sāriputta saɱsāro sulabharūpo yo mayā [82] asaɱsaritapubbo iminā dīghena addhunā,||
aññatra Suddhāvāsehi devehi.|| ||

Suddhāvāse c'āhaɱ Sāriputta deve saɱsareyyaɱ,||
na-y-imaɱ lokaɱ punar-āgaccheyyaɱ.|| ||

56. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

'Upapattiyā suddhī' ti.|| ||

Na kho pana sā Sāriputta upapatti sulabharūpā yā mayā anupapannapubbā iminā dīghena addhunā,||
aññatra Suddhāvāsehi devehi.|| ||

Suddhāvāse c'āhaɱ Sāriputta deve upapajjeyyaɱ,||
na-y-imaɱ lokaɱ punar-āgaccheyyaɱ.|| ||

57. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

'Āvāsena suddhī' ti.|| ||

Na kho pana so Sāriputta āvāso sulabharūpo yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā,||
aññatra Suddhāvāsehi devehi.|| ||

Suddhāvāse c'āhaɱ Sāriputta deve vaseyyaɱ,||
na-y-imaɱ lokaɱ punar-āgaccheyyaɱ.|| ||

58. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

'Yaññena suddhī' ti.|| ||

Na kho paneso Sāriputta yañño sulabharūpo yo mayā ayiṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā,||
tañ ca kho raññāva satā khattiyena muddhā-vasittena,||
brāhmaṇena vā mahāsālena.|| ||

59. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

'Aggiparicariyāya suddhī' ti.|| ||

Na kho paneso Sāriputta aggi sulabharūpo yo mayā apariciṇṇapubbo iminā dīghena addhunā,||
tañ ca kho raññāva satā khattiyena muddhā-vasittena,||
brāhmaṇena vā mahāsālena.|| ||

60. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ diṭṭhino:|| ||

'Yāvad'evāyaɱ bhavaɱ puriso daharo hoti yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā,||
tāvad'eva paramena paññāveyyattiyena samannāgato hoti.|| ||

Yato ca kho ayaɱ bhavaɱ puriso jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto.|| ||

Āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā,||
atha tamhā paññāveyyattiyā parihāyatī' ti.|| ||

Na kho pan'etaɱ Sāriputta evaɱ daṭṭhabbaɱ.|| ||

Ahaɱ kho pana Sāriputta etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto,||
āsītiko me vayo vattati.|| ||

61. Idha me assu Sāriputta cattāro sāvakā vassa-satāyukā vassasatajīvino paramāya satiyā ca gatiyā ca dhitiyā ca samannāgatā paramena ca paññāveyyattiyena.|| ||

Seyyathā pi Sāriputta daḷha-dhammo dhanuggāho sikkhito katahattho katupāsano lahukena asanena appakasiren'eva tiriyaɱ tālacchāyaɱ atipāteyya,||
evaɱ adhimattasatimanto evaɱ adhimattagatimanto [83] evaɱ adhimattadhitimanto evaɱ paramena paññāveyyattiyena samannāgatā.|| ||

Te maɱ catunnaɱ sati-paṭṭhānānaɱ upādāy'upādāya pañhaɱ puccheyyuɱ.

Puṭṭho puṭṭho c'āhaɱ tesaɱ vyākareyyaɱ||
byākatañ ca me byākato dhāreyyuɱ||
na ca maɱ dutiyakaɱ uttariɱ paṭipuccheyyuɱ,||
aññatra asita-pīta-khāyita-sāyitā,||
aññatra uccāra-passāvakammā,||
aññatra niddā-kila-mathapaṭivinodanā.|| ||

Apariyādiṇṇā yev'assa Sāriputta Tathāgatassa Dhamma-desanā,||
apariyādiṇṇaɱ yev'assa Tathāgatassa dhammapada-byañjanaɱ,||
apariyādiṇṇaɱ yev'assa Tathāgatassa pañhapaṭibhānaɱ,||
atha me te cattāro sāvakā vassa-satāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena kālaɱ kareyyuɱ.|| ||

Mañcakena ce pi maɱ Sāriputta pariharissatha n'ev'atthi Tathāgatassa paññāveyyattiyassa aññathattaɱ.|| ||

62. Yaɱ kho taɱ Sāriputta sammā vada-māno vadeyya:|| ||

Asammohadhammo satto loke upapanno bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan ti,||
mam-eva taɱ sammā vada-māno vadeyya:|| ||

Asammohadhammo satto loke upapanno bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan ti.|| ||

63. Tena kho pana samayen'āyasmā Nāgasamālo Bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti Bhagavantaɱ vījayamāno.|| ||

Atha kho āyasmā Nāgasamālo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Acchariyaɱ bhante, abbhutaɱ bhante.|| ||

Api ca me bhante imaɱ dhamma-pariyā'yaɱ sutvā lo-māni haṭṭhāni.|| ||

Ko nāmo ayaɱ bhante dhamma-pariyāyo" ti?|| ||

Tasmā ti ha tvaɱ Nāgasamāla imaɱ dhamma-pariyā'yaɱ Lomahaɱsanapariyāyo t'veva naɱ dhārehīti.|| ||

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamano āyasmā Nāgasamālo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

Mahāsīha-nādasuttaɱ dutiyaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement