Majjhima Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Majjhima Nikāya
I. Mūlapaṇṇāsa
4. Mahā Yamaka Vagga

Sutta 36

Mahā Saccaka Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[237]

[1][chlm][pts][than][ntbb][upal] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālayaɱ.|| ||

Tena kho pana samayena Bhagavā pubbaṇha-samayaɱ sunivattho hoti patta-cīvaraɱ ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pavisitukāmo.|| ||

Atha kho Saccako Nigaṇṭha-putto jaŋghā-vihāraɱ anucaŋkama-māno anuvicara-māno yena Mahāvanaɱ Kūṭāgarasālā ten'upasankami.|| ||

Addasā kho āyasmā Ānando Saccakaɱ Nigaṇṭha-puttaɱ dūrato va āga-c-chantaɱ,||
disvāna Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Ayaɱ bhante Saccako Nigaṇṭha-putto āga-c-chati bhassappavādiko paṇḍitavādo,||
sādhusammato bahu-janassa.|| ||

Eso kho bhante avaṇṇakāmo Buddhassa,||
avaṇṇakāmo Dhammassa,||
avaṇṇakāmo Saŋghassa.|| ||

Sādhu bhante Bhagavā muhuttaɱ nisīdatu anukampaɱ upādāyā" ti.|| ||

Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||

Atha kho Saccako Nigaṇḍa-putto yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

2. "Santi bho Gotama eke samaṇa-brāhmaṇā kāya-bhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti||
no citta-bhāvanaɱ.|| ||

Phusanti hi te bho Gotama sārīrikaɱ dukkhaɱ vedanaɱ.|| ||

Bhūta-pubbaɱ bho Gotama sārīrikāya dukkhāya vedanāya puṭṭhassa sato ūrukkhambho pi nāma bhavissati,||
hadayam pi nāma phālissati||
uṇham pi lohitaɱ mukhato uggamissati,||
ummādam pi pāpuṇissati cittakkhepaɱ.|| ||

Tassa kho etaɱ bho Gotama kāyanv'ayaɱ cittaɱ hoti,||
kāyassa vasena vattati.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

[238] Abhāvitattā cittassa.|| ||

Santi pana bho Gotama eke samaṇa-brāhmaṇā citta-bhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti,||
no kāya-bhāvanaɱ.|| ||

Phusanti hi te bho Gotama ceta-sikaɱ dukkhaɱ vedanaɱ.|| ||

Bhūta-pubbaɱ bho Gotama cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambho pi nāma bhavissati,||
hadayam pi nāma phālissati,||
uṇham pi lohitaɱ mukhato uggamissati,||
ummādam pi pāpuṇissati cittakkhepaɱ.|| ||

Tassa kho eso bho Gotama cittanvayo kāyo hoti,||
cittassa vasena vattati.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Abhāvitattā kāyassa.|| ||

Tassa mayhaɱ bho Gotama evaɱ hoti:|| ||

Addhā bhoto Gotamassa sāvakā citta-bhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti,||
no kāya-bhāvanan" ti.|| ||

3. "Kinti pana te Aggivessana kāya-bhāvanā sutā" ti?|| ||

"Seyyath'īdaɱ:||
Nando Vaccho,||
Kiso Saɱkicco,||
Makkhali Gosālo -||
ete hi bho Gotama acelakā muttācārā hatthāpalekhanā,||
na ehi-bhadantikā,||
na tiṭṭha-bhadantikā,||
na abhihaṭaɱ||
na uddissakaṭaɱ||
na nimantaṇaɱ sādiyanti.|| ||

Te na kumbhi-mukhā patigaṇhanti,||
na kaḷopimukhā patigaṇhanti,||
na eḷaka-mantaraɱ,||
na daṇḍa-mantaraɱ,||
na musalamantaraɱ,||
na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saŋkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍacārinī,||
na macchaɱ,||
na maɱsaɱ||
na suraɱ||
na merayaɱ||
na thusodakaɱ pipanti.|| ||

Te ekāgārikā vā honti ekālopikā,||
dvāgārikā vā honti dvālopikā,||
sattāgārikā vā honti sattālopikā.|| ||

Ekissā pi dattiyā yāpenti,||
dvīhi pi dattīhi yāpenti,||
sattahi pi dantīhi yāpenti.|| ||

Ekāhikam pi āhāraɱ āhārenti,||
dvīhikam pi āhāraɱ āhārenti,||
sattāhikam pi āhāraɱ āhārenti.|| ||

Iti eva-rūpaɱ addhamāsikam pi pariyāya-bhatta-bhojanānuyogam-anuyuttā viharantī" ti.|| ||

4. "Kiɱ pana te Aggivessana tāvataken'eva yāpentī" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.|| ||

App'ekadā bho Gotama uḷārāni uḷārāni khādanīyānī khādanni||
uḷārāni uḷārāni bhojanīyāni bhuñjanti||
uḷārāni uḷārāni sāyaniyāni sāyanti||
uḷārāni uḷārāni pānāni pivanti.|| ||

Te imehi kāyaɱ balaɱ gāhenti nāma,||
brūhenti nāma,||
medenti nāmā" ti.|| ||

"Yaɱ kho te Aggivessana purimaɱ pahāya pacchā upacinanti.|| ||

Evaɱ imassa kāyassa ācayāpacayo hoti.|| ||

5. Kinni pana te Aggivessana citta-bhāvanā sutā" ti?|| ||

Citta-bhāvanāya [239] kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavatā puṭṭho samāno na sampāyāsi.|| ||

6. Atha kho Bhagavā Saccakaɱ Nigaṇṭha-puttaɱ etad avoca:

"Yā pi kho te esā Aggivessana purimā kāya-bhāvanā bhāsitā,||
sā pi ariyassa vinaye no dhammikā kāya-bhāvanā.|| ||

Kāya-bhāvanaɱ hi kho tvaɱ Aggivessana na aññāsi,||
kuto pana tvaɱ citta-bhāvanaɱ jānissasi.|| ||

Api ca Aggivessana yathā abhāvita-kāyo ca hoti abhāvita-citto ca,||
bhāvita-kāyo ca bhāvita-citto ca,||
taɱ suṇāhi,||
sādhukaɱ mana-sikarohi,||
bhāsissāmī" ti.|| ||

"Evaɱ bho" ti kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavato pacca-s-sosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

7. "Kathañ ca Aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca?|| ||

Idha Aggivessana a-s-sutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā.|| ||

So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti,||
sukhasārāgitañ ca āpajjati||
tassa sā sukhā vedanā nirujjhati.|| ||

Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā.|| ||

So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno||
socati||
kilamati||
paridevati||
urattāḷiɱ kandati,||
sammohaɱ āpajjati.|| ||

Tassa kho esā Aggivessana uppannā pi sukhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa.|| ||

Uppannā pi dukkhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa.|| ||

Yassa kassaci Aggivessana evaɱ ubhatopakkhaɱ uppannā pi sukhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa,||
uppannā pi dukkhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa,||
evaɱ kho Aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvita-citto ca.|| ||

8. Kathañ ca Aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvita-citto ca?|| ||

Idha Aggivessana sutavato ariya-sāvakassa uppajjati sukhā vedanā.|| ||

So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno no sukhasārāgī hoti,||
na sukhasārāgitaɱ āpajjati||
tassa sā sukhā vedanā nirujjhati.|| ||

Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā.|| ||

So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno||
na socati||
na kilamati||
na paridevati||
na urattāḷiɱ kandati,||
na sammohaɱ āpajjati.|| ||

Tassa kho esā Aggivessana uppannā pi sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa.|| ||

Uppannā pi dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa.|| ||

Yassa kassaci Aggivessana evaɱ ubhatopakkhaɱ uppannā pi sukhā vedanā [240] cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa,||
uppannā pi dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa.|| ||

Evaɱ kho Aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvita-citto cā" ti.|| ||

9. "Evaɱ pasanno ahaɱ bhoto Gotamassa:||
bhavaɱ hi Gotamo bhāvita-kāyo ca bhāvita-citto cā" ti.|| ||

"Addhā kho te ayaɱ Aggivessana āsajja upanīya vācā bhāsitā.|| ||

Api ca te ahaɱ vyākarissāmi:|| ||

Yato kho ahaɱ Aggivessana kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito,||
taɱ vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaɱ pariyādāya ṭhassati,||
uppannā vā dukkhā vedanā cittaɱ pariyādāya ṭhassatīti n'etaɱ kho ṭhānaɱ vijjatī" ti.|| ||

"Na ha nūna bhoto Gotamassa uppajjati tathā-rūpā sukhā vedanā yathā-rūpā uppannā sukhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭheyya,||
na ha nūna bhoto Gotamassa uppajjati tathā-rūpā dukkhā vedanā,||
yathā-rūpā uppannā dukkhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭheyyā" ti?|| ||

"Kiɱ hi no siyā Aggivessana?|| ||

10. Idha me Aggivessana pubbe va sambodhā anabhi-sambuddhassa bodhisattass'eva sato etad ahosi:|| ||

'Sambādho gharāvāso rajo-patho,||
abbhokāso pabbajjā||
na'y'daɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saɱkha-likhitaɱ brahma-cariyaɱ carituɱ.|| ||

Yan'nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan' ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana aparena samayena daharova samāno susu kāḷakeso bhaddena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā,||
akāmakānaɱ mātā-pitunnaɱ assumukhānaɱ rudantānaɱ,||
kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajiɱ.|| ||

So evaɱ pabba-jito samāno kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno yena Āḷāro Kālāmo ten'upasankamiɱ,||
upasankamitvā Āḷāraɱ Kālāmaɱ etad avocaɱ:|| ||

'Icchām'ahaɱ āvuso Kālāma imasmiɱ Dhamma-Vinaye brahma-cariyaɱ caritun' ti.|| ||

Evaɱ vutte Aggivessana Āḷāro Kālāmo maɱ etad avoca:|| ||

'Viharat'āyasmā, tādiso ayaɱ dhammo yattha viññū puriso nacirass'eva sakaɱ ācariyakaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā' ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana nacirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ pariyāpuṇiɱ.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana tāvataken'eva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañ ca vadāmi theravādañ ca,||
jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho Āḷāro Kālāmo imaɱ dhammaɱ kevalaɱ saddhāmattakena:||
sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedeti||
addhā Āḷāro Kālāmo imaɱ dhammaɱ jānaɱ passaɱ viharatī' ti.|| ||

Atha khvāhaɱ Aggivessana yena Āḷāro Kālāmo ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Āḷāraɱ Kālāmaɱ etad avoca:|| ||

'Kittāvatā no āvuso Kālāma imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti?|| ||

Evaɱ vutte Aggivessana Āḷāro Kālāmo Ākiñcaññāyatanaɱ pavedesi.||
|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā,||
na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi viriyaɱ,||
mayham p'atthi viriyaɱ,||
na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi sati,||
mayham p'atthi sati,.|| ||

Na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi samādhi,||
mayham p'atthi samādhi.|| ||

Na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi paññā,||
mayham p'atthi paññā.|| ||

Yan'nūnāhaɱ yaɱ dhammaɱ Āḷāro Kālāmo:|| ||

'Sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan' ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana nacirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Atha khvāhaɱ Aggivessana yena Āḷāro Kālāmo ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Āḷāraɱ Kālāmaɱ etad avocaɱ:|| ||

'Ettāvatā no āvuso Kālāma imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti.|| ||

'Ettāvatā kho ahaɱ āvuso imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemī' ti.|| ||

Aham pi kho āvuso ettāvatā imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti.|| ||

Lābhā no āvuso,||
su-laddhaɱ no āvuso,||
ye mayaɱ āyasmantaɱ tādisaɱ sabrahma-cāriɱ passāma.|| ||

Iti yāhaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi.|| ||

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
tam ahaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi.|| ||

Iti yāhaɱ dhammaɱ jānāmi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi.|| ||

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi,||
tam ahaɱ dhammaɱ jānāmi.|| ||

Iti yādiso ahaɱ,||
tādiso tvaɱ.|| ||

Yādiso tvaɱ,||
tādiso ahaɱ.|| ||

Ehi dāni āvuso,||
ubho va santā imaɱ gaṇaɱ pariharāmā' ti.|| ||

Iti kho Aggivessana Āḷāro Kālāmo ācariyo me samāno antevāsiɱ maɱ samānaɱ attano samasamaɱ ṭhapesi,||
uḷārāya ca maɱ pūjāya pūjesi.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Nāyaɱ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saŋvattati,||
yāvad eva Ākiñcaññāyatanūpapattiyā' ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana taɱ dhammaɱ analaɱkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiɱ.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana kiɱ kusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno yena Uddako Rāmaputto ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Uddakaɱ Rāmaputtaɱ etad avocaɱ:|| ||

'Icchām'ahaɱ āvuso imasmiɱ Dhamma-Vinaye brahma-cariyaɱ caritun' ti.|| ||

Evaɱ vutte Aggivessana Uddako Rāmaputto maɱ etad avoca:|| ||

'Viharat'āyasmā, tādiso ayaɱ dhammo yattha viññū puriso nacirass'eva sakaɱ ācariyakaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā' ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana nacirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ pariyāpuṇiɱ.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana tāvataken'eva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañ ca vadāmi theravādañ ca||
'jānāmi, passāmī' ti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho Rāmo imaɱ dhammaɱ kevalaɱ saddhāmattakena:||
sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedesi,||
addhā Rāmo imaɱ dhammaɱ jānaɱ passaɱ vihāsīti.|| ||

Atha khvāhaɱ Aggivessana yena Uddako Rāmaputto ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Uddakaɱ Rāmaputtaɱ etad avocaɱ:|| ||

'Kittāvatā no āvuso Rāmo imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti?|| ||

Evaɱ vutte Aggivessana Uddako Rāmaputto N'eva-saññā-nāsaññāyatanaɱ pavedesi.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho Rāmass'eva ahosi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā.|| ||

Na kho Rāmass'eva ahosi viriyaɱ,||
mayham p'atthi viriyaɱ.|| ||

Na kho Rāmass'eva ahosi sati,||
mayham p'atthi sati.|| ||

Na kho Rāmass'eva ahosi samādhi,||
mayham p'atthi samādhi.|| ||

Na kho Rāmass'eva ahosi paññā,||
mayham p'atthi paññā.|| ||

Yan'nūnāhaɱ yaɱ dhammaɱ Rāmo:||
sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedesi,||
tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan" ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana nacirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Atha khvāhaɱ Aggivessana yena Uddako Rāmaputto ten'upasankamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā Uddakaɱ Rāmaputtaɱ etad avocaɱ:|| ||

'Ettāvatā no āvuso Rāmo imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti?|| ||

'Ettāvatā kho Rāmo āvuso imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti.|| ||

'Aham pi kho āvuso ettāvatā imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti.|| ||

Lābhā no āvuso,||
su-laddhaɱ no āvuso,||
ye mayaɱ āyasmantaɱ tādisaɱ sabrahma-cāriɱ passāma.|| ||

Iti yaɱ dhammaɱ Rāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi.|| ||

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
taɱ dhammaɱ Rāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi.|| ||

Iti yaɱ dhammaɱ Rāmo aññāsi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi||
yaɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi||
taɱ dhammaɱ Rāmo aññāsi.|| ||

Iti yādiso Rāmo ahosi,||
tādiso tvaɱ,||
yādiso tvaɱ,||
tādiso Rāmo ahosi.|| ||

Ehi dāni āvuso,||
tvaɱ imaɱ gaṇaɱ pariharā' ti.

Iti kho Aggivessana Uddako Rāmaputto sabrahma-cārī me samāno ācariyaṭṭhāne va maɱ ṭhapesi||
uḷārāya ca maɱ pūjāya pūjesi.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Nāyaɱ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na nibbānāya saŋvattati,||
yāvad eva N'eva-saññā-nāsaññāyatanūpapattiyā' ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana taɱ dhammaɱ analaɱkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiɱ.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārikaɱ cara-māno yena Uruvelā senānigamo tad'avasariɱ.|| ||

Tatth'addasaɱ rāmaṇīyaɱ bhūmibhāgaɱ,||
pāsādikañ ca vana-saṇḍaɱ,||
nadiñ ca sandantiɱ setakaɱ supatitthaɱ rāmaṇīyaɱ,||
samantā ca gocaragāmaɱ.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Rāmaṇīyo vata bhūmibhāgo pāsādiko ca vana-saṇḍo,||
nadī ca sandati setakā supatitthā rāmaṇīyā,||
samantā ca gocaragāmo;||
alaɱ vat'idaɱ kula-puttassa padhān'atthikassa padhānāyā" ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana tatth'eva nisīdiɱ alam'idaɱ padhānāyāti.|| ||

23. Api'ssu maɱ Aggivessana tisso upamā paṭibhaɱsu anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā:|| ||

Seyyathā pi Aggivessana allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ udake nikkhittaɱ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya:|| ||

'Aggiɱ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu-karissāmī' ti.|| ||

Taɱ kiɱ maññasi Aggivessana?|| ||

Api nu so puriso amuɱ allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ udake nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya,||
tejo pātu kareyyā" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Aduɱ hi bho Gotama allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ.|| ||

Tañ ca pana [241] udake nikkhittaɱ.|| ||

Yāvad eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā" ti.|| ||

"Evam eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n'esaɱ kāmesu kāma-c-chando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāma pariḷāho,||
so ca ajjhattaɱ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho.|| ||

Opakkamikā ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
Abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

No ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

Ayaɱ kho maɱ Aggivessana paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā.|| ||

24. Aparā pi kho maɱ Aggivessana dutiyā upamaɱ paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā:|| ||

Seyyathā pi Aggivessana allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya:|| ||

'Aggiɱ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu karissāmī' ti.|| ||

Taɱ kiɱ maññasi Aggivessana?|| ||

Api nu so puriso amuɱ allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya,||
tejo pātu kareyyā" ti?|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Aduɱ hi bho Gotama allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ,||
kiñ cāpi ārakā udakā thale nikkhittaɱ,||
yāvad eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā" ti.|| ||

"Evam eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n'esaɱ kāmesu kāma-c-chando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho so ca ajjhattaɱ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho.|| ||

Opakkamikā ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti||
abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

No ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

Ayaɱ kho maɱ Aggivessana dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā.|| ||

25. Aparā pi kho maɱ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi [242] anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā:|| ||

Seyyathā pi Aggivessana sukkhaɱ kaṭṭhaɱ koḷāpaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya:|| ||

'Aggiɱ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu karissāmī' ti.|| ||

Taɱ kiɱ maññasi Aggivessana?|| ||

Api nu so puriso amuɱ sukkhaɱ kaṭṭhaɱ koḷāpaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya,||
tejo pātu kareyyā" ti?|| ||

"Evaɱ bho Gotama.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Aduɱ hi bho Gotama sukkhaɱ kaṭṭhaɱ koḷāpaɱ,||
tañ ca pana ārakā udakā thale nikkhittan" ti.|| ||

"Evam eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n'esaɱ kāmesu||
kāma-c-chando||
kāmasneho||
kāma-mucchā||
kāma-pipāsā||
kāma pariḷāho,||
so ca ajjhattaɱ suppahīno hoti suppaṭippassaddho.|| ||

Opakkamikā ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti||
bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya||
no ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

Ayaɱ kho maɱ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā.|| ||

Imā kho maɱ Aggivessana tisso upamā paṭibhaɱsu anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā.|| ||

26. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūnāhaɱ dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇheyyaɱ abhinippīḷeyyaɱ abhisantāpeyyan' ti?|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso dubbalataraɱ purisaɱ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya,||
evam eva kho me Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.|| ||

Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me [243] kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na paridāya tiṭṭha" ti.

27. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūnāhaɱ appāṇakaɱ jhānaɱ jhāyeyyan' ti?|| ||

"So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiɱ.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaɱ ni-k-khamantānaɱ adhimatto saddo hoti.|| ||

Seyyathā pi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaɱ ni-k-khamantānaɱ adhimatto saddo hoti.|| ||

Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭha" ti.|| ||

28. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūnāhaɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan' ti?|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaɱ ūhananti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso tiṇhena sikharena muddhāni abhimantheyya,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaɱ ūhananti.|| ||

Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho tene ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

29. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūnāhaɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan' ti?|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso [244] daḷhena varattakabaṇḍhanena sīse sīsaveṭhaɱ dadeyya,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.|| ||

Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho tene ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

30. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūnāhaɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan' ti?|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiɱ parikantanti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana dakkho goghātako vā go-ghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiɱ parikanteyya,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiɱ parikantanti.|| ||

Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

31. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūnāhaɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan' ti?|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiɱ ḍāho hoti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana,||
dve balavanto purisā dubbalataraɱ purisaɱ nānā bāhāsu gahetvā aŋg'ārakāsuyā santāpeyyuɱ samparitāpeyyuɱ.|| ||

Evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiɱ ḍāho hoti.|| ||

Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho tene va dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

Api'ssu maɱ Aggivessana [245] devatā disvā evam āhaɱsu:|| ||

'Kālakato Samaṇo Gotamo' ti.|| ||

Ekaccā devatā evam āhaɱsu:|| ||

'Na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
api ca kālaɱ karotī' ti.|| ||

Ekaccā devatā evam āhaɱsu:|| ||

'Na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
na pi kālaɱ karoti.|| ||

Arahaɱ Samaṇo Gotamo.|| ||

Vihāro tv'eve so arahato eva-rūpo hotī' ti.|| ||

32. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūnāhaɱ sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjeyyan' ti.|| ||

Atha kho maɱ Aggivessana devatā upasankamitvā etad avocuɱ:

'Mā kho tvaɱ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajji,||
sace kho tvaɱ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjissasi,||
tassa te mayaɱ dibbaɱ ojaɱ lomakūpehi ajjhohāressāma,||
tāva tvaɱ yāpessasī' ti.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Ahañ c'eva kho pana sabbaso ajaddhukā paṭijāneyyaɱ,||
imā ca me devatā dibbaɱ ojaɱ lomakūpehi ajjhohāreyyuɱ,||
tāya c'āhaɱ yāpeyyaɱ,||
taɱ mama assa musā' ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana tā devatā paccācikkhāmi,||
'Halan' ti vadāmi.|| ||

33. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūnāhaɱ thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhāreyyaɱ pasataɱ pasataɱ -||
yadi vā muggayūsaɱ||
yadi vā kulatthayūsaɱ||
yadi vā kaḷāyayūsaɱ||
yadi vā hareṇukayūsan' ti?|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhāresiɱ pasataɱ pasataɱ -||
yadi vā muggayūsaɱ||
yadi vā kulatthayūsaɱ||
yadi vā kaḷāyayūsaɱ||
yadi vā hareṇukayūsaɱ.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhārayato pasataɱ pasataɱ -||
yadi vā muggayūsaɱ||
yadi vā kulatthayūsaɱ||
yadi vā kaḷāyayūsaɱ||
yadi vā hareṇukayūsaɱ,||
adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti.|| ||

Seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kālāpabbāni vā,||
evam eva'ssu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma oṭṭhapadaɱ,||
evam eva'ssu me ānisadaɱ hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī,||
evam eva'ssu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti,||
tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evam eva'ssu me phāsuḷiyo olugga-viluggā bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva'ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma titta- [246] kālāpu āmakacchinno vāt'ātapena sampuṭito hoti sammilāto,||
evam eva'ssu me sīsacchavi sampuṭitā hoti sammilātā tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

34. So kho ahaɱ Aggivessana udaracchaviɱ parāmasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi,||
piṭṭhikaṇṭakaɱ parāmasissāmīti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi .|| ||

Yāva'ssu me Aggivessana udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaɱ allīnā hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana:||
vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmīti tatth'eva avakujjo papatāmi tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana imam eva kāyaɱ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Api'ssu maɱ Aggivessana manussā disvā evam āhaɱsu:

'Kāḷo Samaṇo Gotamo' ti.|| ||

Ekacce manussā evam āhaɱsu:|| ||

'Na kāḷo Samaṇo Gotamo,||
sāmo Samaṇo Gotamo' ti.|| ||

Ekacce manussā evam āhaɱsu:|| ||

'Na kāḷo Samaṇo Gotamo na pi sāmo,||
maŋguracchavī Samaṇo Gotamo' ti.|| ||

Yāva'ssu me Aggivessana tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

35. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

"Ye kho keci atītam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiɱsu,||
etāvaparamaɱ na-y-ito bhiyyo.|| ||

Ye pi hi keci anāgatam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyissanti,||
etāvaparamaɱ,||
na-y-ito bhiyyo.|| ||

Ye pi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
etāvaparamaɱ,||
na-y-ito bhiyyo.|| ||

Na kho pan'āhaɱ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttariɱ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-visesaɱ,||
siyā nu kho añño Maggo bodhāyāti.|| ||

36. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Abhijānāmi kho paṇāhaɱ pitu Sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno||
vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaɱ||
sa-vicāraɱ||
viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ||
paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharitā.|| ||

Siyā nu kho eso Maggo bodhāyā' ti.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana satānusāriviññāṇaɱ ahosi:|| ||

'Eso va Maggo bodhāyā' ti.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Kin nu kho [247] ahaɱ tassa sukhassa bhāyāmi yan taɱ sukhaɱ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī' ti.|| ||

37. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho ahaɱ tassa sukhassa bhāyāmi yan taɱ sukhaɱ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī' ti.|| ||

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho taɱ sukaraɱ sukhaɱ adhigantuɱ evaɱ adhimattakasimānaɱ pattakāyena,||
yan nūnāhaɱ oḷārikaɱ āhāraɱ āhāreyya odanakummāsan' ti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana oḷārikaɱ āhāraɱ āhāresiɱ odanakummāsaɱ.|| ||

Tena kho pana maɱ Aggivessana samayena pañca bhikkhū pacc'upaṭṭhitā honti:|| ||

'Yaɱ kho Samaṇo Gotamo dhammaɱ adhigamissati taɱ no ārocessatī' ti.|| ||

Yato kho ahaɱ Aggivessana oḷārikaɱ āhāraɱ āhāresiɱ odanakummāsaɱ,||
atha me te pañca bhikkhū nibbijja pakkamiɱsu:|| ||

'Bāhuliko Samaṇo Gotamo padhānavibbhanto āvatto bāhullāyā' ti.|| ||

38. So kho ahaɱ Aggivessana oḷārikaɱ āhāraɱ āhārito balaɱ gahetvā||
vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaɱ||
sa-vicāraɱ||
viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ||
paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

39. Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā||
ajjhattaɱ sampasādanaɱ||
cetaso ekodi-bhāvaɱ||
avitakkaɱ||
avicāraɱ||
samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ||
dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

40. Pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca vihāsiɱ||
sato ca sampajāno||
sukhañ ca kāyena paṭisaŋvedesiɱ||
yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti:||
'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti||
tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

Sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubbe va somanassa-domanassānaɱ attha-gamā||
adukkha-ɱ-asukhaɱ||
upekkhā-sati-pārisuddhiɱ||
catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte [248] pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarāmi seyyath'īdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsam pi jātiyo,||
tiɱsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi,||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi saɱvaṭṭa-kappe,||
aneke pi vivaṭṭa-kappe,||
aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
'amutr'āsiɱ evaɱ-nāmo||
evaɱ gotto||
evaɱ vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaɱvedī||
evam-āyu-pariyanto,||
so tato cuto||
amutra udapādiɱ.

Tatrā p'āsiɱ||
evaɱ-nāmo||
evaɱ gotto||
evaɱ vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaɱvedī||
evam-āyu-pariyanto.

So tato cuto||
idhūpapanno' ti.

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarāmi.|| ||

Ayaɱ kho me brāhmaṇa rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe,||
pariyodāte,||
anaŋgaṇe,||
vigatūpakkilese,||
mudubhūte,||
kammaniye,||
ṭhite,||
ānejjappatte,||
sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate.

Yathā kammūpage satte pajānāmi:|| ||

'Ime vata bhonto sattā||
kāya-du-c-caritena samannāgatā,||
vacī-du-c-caritena samannāgatā,||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaɱ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā,||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ||
vinipātaɱ||
Nirayaɱ upapannā.

Ime vā pana bhonto sattā||
kāya-sucaritena samannāgatā,||
vacī-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucaritena samannāgatā,||
ariyānaɱ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ||
saggaɱ lokaɱ upapannāti.

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate.

Yathā-kammūpage satte pajānāmi.|| ||

Ayaɱ kho me brāhmaṇa rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā,||
[249] vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe,||
pariyodāte,||
anaŋgaṇe,||
vigatūpakkilese,||
mudubhūte,||
kammaniye,||
ṭhite,||
ānejjappatte,||
āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

So:|| ||

'Idaɱ dukkhan' ti||
yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

'Ayaɱ dukkha-samudayo' ti||
yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

'Ayaɱ dukkha-nirodho' ti||
yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

'Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā' ti||
yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.|| ||

'Ime āsavā' ti||
yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

'Ayaɱ āsava-samudayo' ti||
yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

'Ayaɱ āsava-nirodho' ti||
yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

'Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā' ti||
yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.|| ||

32. Tassa me evaɱ jānato||
evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccittha.

Bhavāsavā pi cittaɱ vimuccittha.

Avijjāsavā pi cittaɱ vimuccittha.

Vimuttasmiɱ vimuttam-iti ñāṇaɱ ahosi:

'Khīṇā jāti,||
vusitaɱ brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā' ti abbhaññāsiɱ.|| ||

Ayaɱ kho me brāhmaṇa rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato."|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

45. Abhijānāmi kho pan'āhaɱ Aggivessana anekasatāya parisāya dhammaɱ desetā.|| ||

Api'ssu maɱ ekameko evaɱ maññati:|| ||

'Mam'ev'ārabbha Samaṇo Gotamo dhammaɱ desetī' ti.|| ||

Na kho pan'etaɱ Aggivessana evaɱ daṭṭhabbaɱ.|| ||

Yāvad eva viññāpanatthāya Tathāgato paresaɱ dhammaɱ deseti.|| ||

So kho ahaɱ Aggivessana tassā yeva kathāya pariyosāne tasmiɱ yeva purimasmiɱ samādhinimitte ajjhattam'eva cittaɱ saṇṭhapemi sannisīdāpemi ekodiɱ karomi samādahāmi,||
yena sudaɱ niccakappaɱ viharāmī" ti.|| ||

46. "Okappaniyam etaɱ bhoto Gotamassa yathā taɱ arahato Sammā-sambuddhassa.|| ||

Abhijānāti pana bhavaɱ Gotamo divā supitā" ti.|| ||

"Abhijānām'ahaɱ Aggivessana gimhānaɱ pacchime māse pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto catugguṇaɱ sanghāṭiɱ paññā-petvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaɱ okkamitā" ti.|| ||

"Etaɱ kho bho Gotama eke samaṇa-brahmaṇā sammohavihārasmiɱ [250] vadantī" ti.|| ||

"Na kho Aggivessana ettāvatā sammūḷho vā hoti asa-m-mūḷho vā.|| ||

Api ca Aggivessana yathā ca sammūḷho ca hoti asa-m-mūḷho ca,||
taɱ suṇāhi,||
sādhukaɱ manasi karohi,||
bhāsissāmī" ti.|| ||

"Evaɱ bho Gotamā" ti kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavato pacca-s-sosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

47. "Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇīyā appahīnā,||
tam'ahaɱ sammūḷho ti vadāmi.|| ||

Āsavānaɱ hi Aggivessana appahānā sammūḷho hoti.|| ||

Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇīyā pahīnā,||
tam'ahaɱ asa-m-mūḷho ti vadāmi.|| ||

Āsavānaɱ hi Aggivessana pahānā asa-m-mūḷho hoti.|| ||

Tathāgatassa kho Aggivessana ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇīyā pahīnā ucchinna-mūlā tālavatthu-katā anabhāva-katā āyatiɱ anuppāda-dhammā.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā,||
evam eva kho Aggivessana Tathāgatassa ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiɱ jāti jarāmaraṇīyā pahīnā ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiɱ anuppāda-dhammā" ti.|| ||

48. Evaɱ vutte Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Acchariyaɱ bho Gotama,||
abbhutaɱ bho Gotama,||
yāvañ c'idaɱ bhoto Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c'eva pariyodāyati,||
mukhavaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taɱ arahato Sammā-sambuddhassa.|| ||

49. Abhijānām'ahaɱ bho Gotama Pūraṇaɱ Kassapaɱ vādena vādaɱ samārabhitā||
so pi mayā vādena vādaɱ samāraddho aññena aññaɱ paṭicari,||
bahiddhā kathaɱ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c'eva pariyodāyati,||
mukhavaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taɱ arahato Sammā-sambuddhassa.|| ||

50. Abhijānāmahaɱ bho Gotama Makkhaliɱ Gosālaɱ vādena vādaɱ samārabhitā||
so pi mayā vādena vādaɱ samāraddho aññena aññaɱ paṭicari,||
bahiddhā kathaɱ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c'eva pariyodāyati,||
mukhavaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taɱ arahato Sammā-sambuddhassa.|| ||

Abhijānāmahaɱ bho Gotama Ajitaɱ Kesakambalaɱ vādena vādaɱ samārabhitā||
so pi mayā vādena vādaɱ samāraddho aññena aññaɱ paṭicari,||
bahiddhā kathaɱ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c'eva pariyodāyati,||
mukhavaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taɱ arahato Sammā-sambuddhassa.|| ||

Abhijānāmahaɱ bho Gotama Pakudhaɱ Kaccāyanaɱ vādena vādaɱ samārabhitā,||
so pi mayā vādena vādaɱ samāraddho aññena aññaɱ paṭicari,||
bahiddhā kathaɱ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c'eva pariyodāyati,||
mukhavaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taɱ arahato Sammā-sambuddhassa.|| ||

Abhijānāmahaɱ bho Gotama Sañjayaɱ Belaṭṭhiputtaɱ vādena vādaɱ samārabhitā,||
so pi mayā vādena vādaɱ samāraddho aññena aññaɱ paṭicari,||
bahiddhā kathaɱ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c'eva pariyodāyati,||
mukhavaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taɱ arahato Sammā-sambuddhassa.|| ||

"Abhijānāmahaɱ bho Gotama Nigaṇṭhaɱ Nātaputtaɱ vādena vādaɱ samārabhitā,||
so pi mayā vādena vādaɱ samāraddho aññena [251] aññaɱ paṭicari,||
bahiddhā kathaɱ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c'eva pariyodāyati,||
mukhavaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taɱ arahato Sammā-sambuddhassa.|| ||

51. Handa ca dāni mayaɱ bho Gotama gacchāma,||
bahu-kiccā mayaɱ bahu-karaṇīyā" ti.|| ||

"Yassa dāni tvaɱ Aggivessana kālaɱ maññasī" ti.|| ||

Atha kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavato bhāsitaɱ abhinan'ditvā anumo-ditvā uṭṭhāy'āsanā pakkāmīti.|| ||

MahāSaccakasuttaɱ chaṭṭhaɱ


Contact:
E-mail
Copyright Statement