Majjhima Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Majjhima Nikāya
I. Mūlapaṇṇāsa
5. Cūḷa Yamaka Vagga

Sutta 42

Verañjaka Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


 

[1][chlm][pts][ntbb][upal] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthīyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena verañjakā brāhmaṇa-gahapatikā Sāvatthīyaɱ paṭivasanti kenacid-eva karaṇīyena.|| ||

2. Assosuɱ kho verañjakā brāhmaṇa-gahapatikā.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Sāvatthīyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Taɱ kho pana bhavantaɱ5 Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato: iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-mārakaɱ sa-brahmakaɱ,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyo-sāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ.|| ||

Kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotī" ti.

3. Atha khoverañjakā brāhmaṇa-gahapatikā yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā app'ekacce Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

App'ekacce Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu,||
sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

App'ekacce yena Bhagavā ten'añjaliɱ panāmetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

App'ekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

4. Eka-m-antaɱ nisinnā khoverañjakā brāhmaṇa-gahapatikā Bhagavantaɱ etad avocuɱ: Ko nu kho bho Gotama hetu ko paccayo yena-m-idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjanti?|| ||

Ko pana bho Gotama hetu ko paccayo yena-m-idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantīti?|| ||

5. ADhamma-cariyā visama-cariyā hetu kho gahapatayo evamidh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjanti.|| ||

Dhamma-cariyā sama-cariyā hetu kho gahapatayo evamidh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantī ti.|| ||

6. Na kho mayaɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ ājānāma.|| ||

Sādhu no bhavaɱ Gotamo tathā dhammaɱ desetu yathā mayaɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ ājāneyyāmāti.|| ||

Tena hi gahapatayo suṇātha,||
sādhukaɱ manasi karotha,||
bhāsissāmīti.|| ||

Evaɱ bhoti khoverañjakā brāhmaṇa-gahapatikā Bhagavato paccassosuɱ Bhagavā etad avoca:|| ||

7. Tividhaɱ kho gahapatayo kāyena adhammacārī visamacārī hoti.|| ||

Catubbidhaɱ vācāya adhammacārī visamacārī hoti.|| ||

Tividhaɱ manasā adhammacārī visamacārī hoti.|| ||

8. Kathañ ca gahapatayo tividhaɱ kāyena adhammacārī visamacārī hoti?|| ||

Idha gahapatayo ekacco pāṇāti-pātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayā-panno pāṇabhūtesu.|| ||

Adinnādāyī kho pana hoti,||
yaɱ taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā arañña-gataɱ vā adinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātā hoti.|| ||

Kāmesu micchā-cārī kho pana hoti,||
yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātā-piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā,||
antamaso mālāguṇaparikkhittāpi,||
tathā-rūpāsu cārittaɱ āpajjitā hoti.|| ||

Evaɱ kho gahapatayo tividhaɱ kāyena adhammacārī visamacārī hoti.|| ||

9. Kathañ ca gahapatayo catubbidhaɱ vācāyadhammacārī visamacārī hoti?|| ||

Idha gahapatayo ekacco musā-vādī hoti: sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho:3 'ehambho purisa yaɱ jānāsi taɱ vadehī' ti.|| ||

So ajānaɱ vā āha jānāmīti,||
jānaɱ vā āha na jānāmīti,||
apassaɱ vā āha passāmīti,||
passaɱ vā āha na passāmīti.|| ||

Iti attahetu vā parahetu vā āmisa-kiñcikkha-hetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti,||
pisuṇā-vāco kho pana hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya,||
amutra vā sutvā imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya,||
iti samaggānaɱ vā bhettā bhintānaɱ vā anuppadātā,||
vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Pharusāvāco kho pana hoti.|| ||

Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī ko'dhasāmantā asamādhi-saŋvatta-nikā,||
tathā-rūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Samphapppalāpi kho pana hoti: akāla-vādī abhūta-vādī anattha-vādī adhamma-vādī avinaya-vādī anidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā akālena anapadesaɱ apariyanta-vatiɱ anattha-saɱhitaɱ.|| ||

Evaɱ kho gahapatayo catubbidhaɱ vācāyadhammacārī visamacārī hoti.|| ||

10. Kathañ ca gahapatayo tividhaɱ manasāadhammacārī visamacārī hoti?|| ||

Idha gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti: yaɱ taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ taɱ abhijjhitā hoti.|| ||

'Aho vata yaɱ parassa taɱ mama assā' ti.|| ||

Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaŋkappo: ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuɱ iti vā' ti.|| ||

Micchā-diṭṭhi kho pana hoti viparīta-dassano: n'atthi dinnaɱ,||
n'atthi yiṭṭhaɱ,||
n'atthi hutaɱ,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
n'atthi ayaɱ loko,||
n'atthi paro loko,||
n'atthi mātā,||
n'atthi pitā,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañ ca lokaɱ parañca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedentī' ti.|| ||

Evaɱ kho gahapatayo tividhaɱ manasāadhammacārī visamacārī hoti.
EvaɱaDhamma-cariyā visama-cariyā hetu kho gahapatayo evamidh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjanti.|| ||

12. Kathañ ca gahapatayo tividhaɱ kāyenadhammacārī samacārī hoti?|| ||

Idha gahapatayo ekacco pāṇāti-pātaɱ pahāya pāṇāti-pātā paṭivirato hoti: nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī viharati.|| ||

Adinn'ādānaɱ pahāya adinn'ādānā paṭivirato hoti: yaɱ taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā arañña-gataɱ vā taɱ nādinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātā hoti.|| ||

Kāmesu micchā-cāraɱ pahāya kāmesu micchā-cārā paṭivirato hoti: yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātā-piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā,||
antamaso mālāguṇaparikkhittāpi,||
tathā-rūpāsu na cārittaɱ āpajjitā hoti.|| ||

Evaɱ kho gahapatayo tividhaɱ kāyenadhammacārī samacārī hoti.|| ||

13. Kathañ ca gahapatayo catubbidhaɱ vācāya dhammacārī samacārī hoti?|| ||

Idha gahapatayo ekacco musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti: sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: 'ehambho purisa yaɱ jānāsi taɱ vadehī' ti.|| ||

So ajānaɱ vā āhaɱ na jānāmīti,||
jānaɱ vā āha jānāmīti,||
apassaɱ vā āha na passāmīti,||
passaɱ vā āha passāmīti.|| ||

Iti attahetu vā parahetu vā āmisa-kiñcikkha-hetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.|| ||

Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya,||
amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā,||
samagg'ārāmo samagga-rato samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti: yāsā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā tathā-rūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Sampha-p-palāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti: kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī,||
nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena sāpadesaɱ pariyanta-vatiɱ attha-saɱhitaɱ.|| ||

Evaɱ kho gahapatayo catubbidhaɱ vācāya dhammacārī samacārī hoti.|| ||

14. Kathañ ca gahapatayo tividhaɱ manasā dhammacārī samacārī hoti?|| ||

Idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti: yaɱ taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ taɱ nābhijjhitā hoti.|| ||

'Aho vata yaɱ parassa taɱ mama assā' ti.|| ||

Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaŋkappo: ime sattā averā avyāpajjhā anīghā sukhi attānaɱ pariharantū' ti.|| ||

Sammā-diṭṭhi kho pana hoti aviparīta-dassano: 'atthi dinnaɱ,||
atthi yiṭṭhaɱ,||
atthi hutaɱ,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
atthi ayaɱ loko,||
atthi paro loko,||
atthi mātā,||
atthi pitā,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā5 sammā paṭipannā ye imañ ca lokaɱ parañca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedentī' ti.|| ||

Evaɱ kho gahapatayo tividhaɱ manasā dhammacārī samacārī hoti.|| ||

Evaɱ Dhamma-cariyā sama-cariyā hetu kho gahapatayo evamidh'ekacce sattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti.|| ||

15. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā khattiya-mahā-sālānaɱ vā sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā khattiya-mahā-sālānaɱ vā sahavyataɱ upapajjeyya.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

16. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā brāhmaṇa-mahāsā'ānaɱ vā sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā brāhmaṇa-mahāsā'ānaɱ vā sahavyataɱ upapajjeyya.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

17.Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā gahapati-mahā-sālānaɱ vā sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā gahapati-mahā-sālānaɱ vā sahavyataɱ upapajjeyya taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

18. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā cātu-m-mahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā cātu-m-mahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

19. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

20. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

21. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

22. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Nimmānaratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Nimmānaratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

23. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Paranimmita-vasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Paranimmita-vasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

24. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā brahma-kāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā brahma-kāyikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

25. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā ābhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā ābhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

26. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā parittābhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā parittābhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

27. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā appamāṇābhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā appamāṇābhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

28. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Ābhassarānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Ābhassarānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

29. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā subhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā subhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

30. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā parittasubhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā parittasubhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

31. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā appamāṇasubhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā appamāṇasubhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

32. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Subhakiṇṇakānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Subhakiṇṇakānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

33. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Vehapphalānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Vehapphalānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

34. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā avihānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā avihānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

35. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā atappānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā atappānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

36. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā sudassānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā sudassānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

37. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā sudassīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā sudassīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

38. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā akaniṭṭhakānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā akaniṭṭhakānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

39. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Ākāsānañcāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Ākāsānañcāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

40. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Viññāṇañcāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Viññāṇañcāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

41. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā Ākiñcaññāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā Ākiñcaññāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

42. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param maraṇā N'eva-saññā-nāsaññāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyyanti,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param maraṇā N'eva-saññā-nāsaññāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahavyataɱ upapajjeyya.Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārī.|| ||

43. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacāri 'aho vatāhaɱ āsavānaɱ khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyanti.|| ||

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ so āsavānaɱ khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyya.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathā hi so dhammacārī samacārīti.|| ||

44. Evaɱ vutteverañjakā brāhmaṇa-gahapatikā Bhagavantaɱ etad avocuɱ: abhikkantaɱ bho Gotama,||
abhikkantaɱ bho Gotama.|| ||

Seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya.|| ||

Paṭicchannaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaɱ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya 'cakkhu-manto rūpāni dakkhintī'ti,||
evam evaɱ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Ete mayaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāma Dhammañ ca bhikkhu-Saŋghañ ca.|| ||

Upāsake no bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupete saraṇaɱ gate" ti.|| ||

Verañjakasuttaɱ dutiyaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement