Majjhima Nikaya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Majjhima Nikāya
II. Majjhima-Paṇṇāsa
1. Gahapati Vagga

Sutta 51

Kandaraka Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[339]

[1][chlm][pts][ntbb][upal] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Campāyaɱ viharati Gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ.|| ||

Atha kho pesso ca hatthārohaputto kandarako ca paribbājako yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā pesso hatthārohaputto Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Kandarako pana paribbājako Bhagavatā saddhiɱ sammodi.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇiyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaɱ ṭhito kho kandarako paribbājako tuṇhī-bhūtaɱ tuṇhī-bhūtaɱ bhikkhū-Saŋghaɱ anuviloketvā Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

2. Acchariyaɱ bho Gotama,||
abbhutaɱ bho Gotama,||
yāvañ c'idaɱ bhotā Gotamena sammā bhikkhu-saŋgho paṭipādito: yepi te bho Gotama ahesuɱ atītam addhānaɱ arahanto Sammā-Sam-Buddhā,||
tepi Bhagavanto etaparamaɱ yeva sammā bhikkhu-Saŋghaɱ paṭipādesuɱ seyyathā pi etarahi bhotā Gotamena sammā bhikkhu-saŋgho paṭipādito.|| ||

Ye pi te bho Gotama bhavissanti anāgatam addhānaɱ arahanto Sammā-Sam-Buddhā,||
tepi Bhagavanto etaparamaɱ yeva sammā bhikkhu-Saŋghaɱ paṭipādessanti seyyathā pi etarahi bhotā Gotamena sammā bhikkhu-saŋgho paṭipāditoti.|| ||

3. Evam etaɱ kandaraka,||
evam etaɱ kandaraka,||
yepi te kandaraka ahesuɱ atītam addhānaɱ arahanto Sammā-Sam-Buddhā,||
tepi Bhagavanto etaparamaɱ yeva sammā bhikkhu-Saŋghaɱ paṭipādesuɱ seyyathā pi etarahi mayā sammā bhikkhu-saŋgho paṭipādito.|| ||

Ye pi te kandaraka bhavissanti anāgatam addhānaɱ arahanto Sammā-Sam-Buddhā,||
tepi Bhagavanto etaparamaɱ yeva sammā bhikkhu-Saŋghaɱ paṭipādessanti seyyathā pi etarahi mayā sammā bhikkhu-saŋgho paṭipādito.|| ||

Santi hi kandaraka bhikkhū imasmiɱ bhikkhu-saŋghe arahanto khīṇ'āsavā vusitavanto kata-karaṇīyā ohita-bhārā anuppatta-sadatthā parikkhīṇa- bhavasaŋyojanā samma-d-aññā vimuttā.|| ||

Santi pana kandaraka bhikkhū imasmiɱ bhikkhū-saŋghe sekhā santatasīlā santata-vuttino nipakā nipakavuttino.|| ||

Te catusu sati-paṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā viharanti.|| ||

Katamesu catusu?|| ||

Idha kandaraka [340] bhikkhū kāye kāy'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ,||
vedanāsu vedan'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ,||
citte citt'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ,||
dhammesu Dhamm'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassan' ti.|| ||

4. Evaɱ vutte pesso hatthārohaputto Bhagavantaɱ etad avoca: acchariyaɱ bhante,||
abbhutaɱ bhante,||
yāva supaññattācime bhante Bhagavatā cattāro sati-paṭṭhānā sattānaɱ visuddhiyā soka-pari-d-davānaɱ samati-k-kamāya dukkha-domanassānaɱ atthaŋ-gamāya ñāyassa adhigamāya Nibbānassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Mayam pi hi bhante gihī odāta-vasanā kālena kālaɱ imesu catusu sati-paṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā viharāma.|| ||

Idha mayaɱ bhante kāye kāy'ānupassino viharāma,||
ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ,||
vedanāsu vedan'ānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ,||
citte citt'ānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ,||
dhammesu Dhamm'ānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.|| ||

Acchariyaɱ bhante,||
abbhutaɱ bhante,||
yāvañ c'idaɱ bhante Bhagavā evaɱ manussagahane evaɱmanussakasaṭe evaɱmanussasāṭheyye vatta-māne sattānaɱ hitāhitaɱ jānāti.|| ||

Gahanaɱ h'etaɱ bhante yad idaɱ manussā,||
uttānakaɱ h'etaɱ bhante yad idaɱ pasavo.|| ||

Ahaɱ hi bhante pahomi hatth'idammaɱ sāretuɱ yāvatakena antarena campaɱ gatāgataɱ karissati sabbāni tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni vaŋkeyyāni jimheyyāni pātu-karissati.|| ||

Amhākaɱ pana bhante dāsāti vā pessāti vā kamma-karāti vā aññathā va kāyena samud'ācaranti,||
aññathā va vācāya samud'ācaranti,||
aññathā va n'esaɱ cittaɱ hoti.|| ||

Acchariyaɱ bhante,||
abbhutaɱ bhante,||
yāvañ c'idaɱ bhante Bhagavā evaɱ manussagahane evaɱ manussakasaṭe evaɱ manussasāṭheyye vatta-māne sattānaɱ hitāhitaɱ jānāti.|| ||

Gahanaɱ h'etaɱ bhante yad idaɱ manussā,||
uttānakaɱ h'etaɱ bhante yad idaɱ pasavo ti.|| ||

5. Evam etaɱ Pessa,||
evam etaɱ Pessa,||
[341] gahanaɱ h'etaɱ Pessa yad idaɱ manussā,||
uttānakaɱ h'etaɱ Pessa yad idaɱ pasavo.|| ||

Cattāro'me Pessa puggalā santo saŋvijj'amānā lokasmiɱ,||
katame cattāro: idha Pessa ekacco puggalo attantapo hoti atta-paritāpa- nānuyogamanuyutto.|| ||

Idha pana Pessa ekacco puggalo parantapo hoti para-paritāpa- nānuyogamanuyutto.|| ||

Idha pana Pessa ekacco puggalo attantapo ca hoti atta-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
parantapo na ca para-paritāpa- nānuyogamanuyutto.|| ||

Idha pana Pessa ekacco puggalo n'evattantapo hoti nāttaparitāpa- nānuyogamanuyutto,||
na parantapo na para-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
so anattantapo aparantapo diṭṭhe'va dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukha-paṭisaŋvedī brahmabhūtena attanā viharati.||
Imesaɱ Pessa catunnaɱ puggalānaɱ katamo te puggalo cittaɱ ārādhetī' ti.|| ||

Yvāyaɱ bhante puggalo attantapo atta-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
ayaɱ me puggalo cittaɱ nārādheti.|| ||

Yopāyaɱ bhante puggalo parantapo para-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
ayam pi me puggalo cittaɱ nārādheti.|| ||

Yopāyaɱ bhante puggalo attantapo ca atta-paritāpa- nānuyogamanuyutto parantapo ca para-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
ayam pi me puggalo cittaɱ nārādheti.|| ||

Yo ca kho ayaɱ puggalo n'evattantapo nāttaparitāpa- nānuyogamanuyutto na parantapo na para-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
so anattantapo aparantapo diṭṭhe'va dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukha-paṭisaŋvedi brahmabhūtena attanā viharati.|| ||

Ayaɱ me puggalo cittaɱ ārādhetī' ti.|| ||

6. Kasmā pana te Pessa ime tayo puggalā cittaɱ nārādhentī' ti.|| ||

Yvāyaɱ bhante puggalo attantapo atta-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
so attānaɱ sukha-kāmaɱ dukkha-paṭikkūlaɱ ātāpeti,||
paritāpeti.|| ||

Iminā me ayaɱ puggalo cittaɱ nārādheti.|| ||

Yopāyaɱ bhante puggalo parantapo para-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
so paraɱ sukha-kāmaɱ dukkha-paṭikkūlaɱ ātāpeti,||
paritāpeti.|| ||

Iminā me ayaɱ puggalo cittaɱ nārādheti.|| ||

Yo pāyaɱ bhante puggalo attantapo ca atta-paritāpa-nānuyogamanuyutto parantapo ca para-paritāpa-nānuyogamanuyutto,||
so attānañ ca parañca sukha-kāmaɱ dukkha paṭikkūlaɱ ātāpeti,||
paritāpeti.|| ||

Iminā me ayaɱ puggalo cittaɱ n'ārādheti.|| ||

Yo [342] ca kho ayaɱ bhante puggalo n'evattantapo nāttaparitāpa- nānuyogamanuyutto na parantapo na para-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
so anattantapo aparantapo diṭṭhe'va dhamme nicchāto nibbuto sitībhūto sukha-paṭisaŋvedī brahmabhūtena attanā viharati.|| ||

So attānaɱ ca parañ ca sukha-kāmaɱ dukkha-paṭikkūlaɱ n'eva ātāpeti,||
na paritāpeti.|| ||

Iminā me ayaɱ puggalo cittaɱ ārādheti.|| ||

Handa ca dāni mayaɱ bhante gacchāma bahu-kiccā mayaɱ bahu karaṇīyā' ti.|| ||

Yassa dāni tvaɱ Pessa kālaɱ maññasī' ti.|| ||

Atha kho pesso hatthārohaputto Bhagavato bhāsitaɱ abhinan'ditvā anumo-ditvā uṭṭhāy āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.|| ||

7. Atha kho Bhagavā acira-pakkante pesse hatthārohaputte bhikkhū āmantesi.|| ||

Paṇḍito bhikkhave pesso hatthārohaputto mahā pañño bhikkhave pesso hatthārohaputto,||
sace bhikkhave pesso hatthārohaputto muhuttaɱ nisīdeyya yāvassāhaɱ ime cattāro puggale vitthārena vibhajāmi.|| ||

Mahatā atthena saññutto agamissa.|| ||

Api ca bhikkhave ettāvatāpi pesso hatthārohaputto mahatā atthena saññutto' ti.|| ||

Etassa Bhagavā kālo,||
etassa Sugata kālo,||
yaɱ Bhagavā ime cattāro puggale vitthārena vibhajeyya,||
Bhagavato sutvā bhikkhu dhāressantī' ti.|| ||

Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaɱ manasi-karotha bhāsissāmī' ti.|| ||

Evaɱ bhante'ti kho te bhikkhu Bhagavato paccassosuɱ.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

8. Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo atta-paritāpa- nānuyogamanuyutto: idha bhikkhave ekacco puggalo acelako hoti muttācāro,||
hatthāpalekhano,||
na ehibhadantiko,||
na tiṭṭhabhadantiko,||
nābhihaṭaɱ,||
na uddissa kaṭaɱ,||
na nimantanaɱ sādiyati.|| ||

So na kumbhi-mukhā patigaṇhāti.|| ||

Na kha'opimukhā patigaṇhāti.|| ||

Na eḷaka-mantaraɱ na daṇḍa-mantaraɱ na musalamantaraɱ,||
na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saŋkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī.|| ||

Na macchaɱ,||
na maɱsaɱ,||
na suraɱ,||
na merayaɱ,||
na thusodakaɱ pibati.|| ||

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko,||
dvāgāriko vā hoti dvālopiko sattāgāriko vā hoti sattālopiko.|| ||

Ekissā pi dattiyā yāpeti,||
dvīhi pi dattīhi yāpeti,||
sattahi pi dattīhi yāpeti,||
ekāhikam pi āhāraɱ āhāreti,||
dvī- [343] hikam pi āhāraɱ āhāreti sattāhikampi āhāraɱ āhāreti.|| ||

Iti eva-rūpaɱ addhamāsikampi pariyāya- bhatta- bhojanānuyogamanuyutto viharati.|| ||

So sākabhakkho vā hoti,||
sāmākabhakkho vā hoti.|| ||

Nīvārabhakkho vā hoti.|| ||

Daddulabhakkho vā hoti.|| ||

Haṭabhakkho vā hoti,||
kaṇabhakkho vā hoti.|| ||

Ācāmabhakkho vā hoti.|| ||

Piññākabhakkho vā hoti.|| ||

Tiṇabhakkho vā hoti.|| ||

Gomayabhakkho vā hoti.|| ||

Vana-mūla-phalāhāro yāpeti pavatta-phalabhoji.|| ||

So sāṇānipi dhāreti.|| ||

Masāṇānipi dhāreti.|| ||

Chavadussānipi dhāreti.|| ||

Paɱsukūlānipi dhāreti.|| ||

Tirīṭānipi dhāreti.|| ||

Ajinānipi dhāreti.|| ||

Ajinakkhipampi dhāreti.|| ||

Kusacīrampi dhāreti.|| ||

Vākacīrampi dhāreti.|| ||

Phalakacīrampi dhāreti.|| ||

Kesakambalampi dhāreti.|| ||

Vā'akambalampi dhāreti.|| ||

Ulūkapakkhampi dhāreti.|| ||

Kesamassulocakopi hoti kesa-massuloca-nānuyogamanuyutto.|| ||

Ubbaṭṭakopi hoti āsanapaṭikkhitto.|| ||

Ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappa-dhānamanuyutto.|| ||

Kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappeti.|| ||

Sāyatatiyakampi udakoroha- ṇānuyogamanuyutto viharati.|| ||

Iti eva-rūpaɱ aneka-vihitaɱ kāyassa ātāpana-paritāpa- nānuyogamanuyutto viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati bhikkhave puggalo attantapo atta-paritāpanānuyogamanuyutto.|| ||

9. Katamo ca bhikkhave puggalo parantapo para-paritāpanānuyogamanuyutto: idha bhikkhave ekacco puggalo orabbhiko hoti,||
sūkariko sākuntiko māgaviko eddo [luddo] macchaghātako coro coraghātako bandhanāgāriko,||
ye vā pan'aññe pi keci Kurūrakammantā.|| ||

Ayaɱ vuccati bhikkhave puggalo parantapo para-paritāpa- nānuyogamanuyutto.|| ||

10. Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo ca atta-paritāpanānuyogamanuyutto parantapo ca para-paritāpanānuyogamanuyutto: idha bhikkhave ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhābhisitto,||
brāhmaṇo vā mahāsāḷo.|| ||

So puratthimena nagarassa navaɱ santhāgāraɱ kārāpetvā kesa-massuɱ ohāretvā kharājinaɱ nivāsetvā sappitelena kāyaɱ abbhañjitvā migavisāṇena piṭṭhiɱ kaṇḍūvamāno santhāgāraɱ pavisati saddhiɱ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena.|| ||

So tattha anantara-hitāya bhumiyā haritupattāya seyyaɱ kappeti.|| ||

Ekissā gāviyā sarūpavacchāya yaɱ ekasmiɱ thane khīraɱ [344] hoti,||
tena rājā yāpeti.|| ||

Yaɱ dutiyasmiɱ thane khīraɱ hoti,||
tena mahesī yāpeti.|| ||

Yaɱ tatiyasmiɱ thane khīraɱ hoti tena brāhmaṇo purohito yāpeti.|| ||

Yaɱ catutthasmiɱ thane khīraɱ hoti,||
tena aggiɱ juhanti.|| ||

Avasesena vacchako yāpeti.|| ||

So evam āha: ettakā usabhā haññantu yaññ'atthāya,||
ettakā vacchatarā haññantu yaññ'atthāya,||
ettikā vacchatariyo haññantu yaññ'atthāya,||
ettakā ajā haññantu yaññ'atthāya,||
ettakā urabbhā haññantu yaññ'atthāya,||
ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya,||
ettakā dabbā lūyantu barihisatthāyāti.|| ||

Yepassa te honti dāsāti vā pessāti vā kamma-karāti vā,||
tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.|| ||

Ayaɱ vuccati bhikkhave puggalo attantapo ca atta-paritāpa- nānuyogamanuyutto parantapo ca para-paritāpa- nānuyogamanuyutto.|| ||

11. Katamo ca bhikkhave puggalo n'evattantapo nāttaparitāpa- nānuyogamanuyutto na parantapo na para-paritāpa- nānuyogamanuyutto,||
so anattantapo aparantapo diṭṭhe'va dhamme nicchāto nibbuto sitībhūto sukha-paṭisaŋvedi brahmabhūtena attanā viharati:|| ||

12.Idha, bhikkhave, Tathāgato loke uppajjati arahaɱ Sammā-Sam-Buddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathi Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti: ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

13. Taɱ dhammaɱ suṇāti.|| ||

Gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ sutvā Tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajo-patho,||
abbhokāso pabbajjā,||
na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ,||
yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyanti.|| ||

So aparena samayena appaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya [345] appaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

14. So evaɱ pabba-jito samāno bhikkhūnaɱ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇāti-pātaɱ pahāya pāṇāti-pātā paṭivirato hoti,||
nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī viharati.|| ||

Adinn'ādānaɱ pahāya adinn'ādānā paṭivirato hoti,||
dinn'ādāyī dinna-pāṭikaŋkhī athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

ABrahma-cariyaɱ pahāya brahma-cārī hoti,||
ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti,||
sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaŋvādako lokassa.|| ||

Pisunaɱ vācaɱ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti,||
ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya,amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya,||
iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā,||
samagg'ārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti,||
yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,||
tathā-rūpaɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Sampha-p-palāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti,||
kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena sāpadesaɱ pariyanta-vatiɱ attha-saɱhitaɱ.||
So bījagāmabhūta- gāmasamārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti ratt'ūparato virato vikāla-bhojanā.|| ||

Naccagīta- vāditavisūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālāgandha- vilepana- dhāraṇa- maṇḍana- vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakamaɱsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthigavāssava'avā- paṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulākūṭakaɱsakuṭamānakūṭā [346] paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana- vadha- bandhana- viparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.|| ||

15. So santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena,||
kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena,||
so yena yen'eva pakkamati,||
samādāyeva pakkamati.|| ||

Seyyathā pi nāma pakkhīsakuṇo yena yen'eva ḍeti,||
sapattabhārova ḍeti.|| ||

Evam evaɱ bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena,||
kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

Yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajja-sukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

16. So cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaɱ cakkhu'ndriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā-dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati cakkhu'ndriyaɱ,||
cakkhu'ndriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaɱ sot'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā-dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati sot'indriyaɱ,||
sot'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Ghānena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaɱ ghān'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati ghān'indriyaɱ ghān'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaɱ ghāyitvā sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaɱ jivh'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati jivh'indriyaɱ,||
jivh'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhi-karaṇame taɱ kāy'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā-dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati kāy'indriyaɱ,||
kāy'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhi-karaṇame taɱ man'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati man'indriyaɱ,||
man'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriya-saɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

17. So abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti,||
ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti,||
sammiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti,||
sanghāṭipatta-cīvaradhāraṇe sampajāna-kārī hoti,||
asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti,||
uccāra-passāvakamme sampajāna-kārī hoti,||
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||

18. So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato iminā ca ariyena indriya-saɱvarena samannāgato iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato vivittaɱ sen'āsanaɱ bhajati.|| ||

Araññaɱ rukkha-mūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giri-guhaɱ susānaɱ vana-patthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.|| ||

19. So pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ panidhāya,||
parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.|| ||

[347] So abhijjhaɱ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,||
abhijjhāya cittaɱ parisodheti.|| ||

Vyāpāda-padosaɱ pahāya avyāpanna-citto viharati sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī.|| ||

Vyāpāda-padosā cittaɱ parisodheti,||
thīna-middhaɱ pahāya vigatathīna-middho viharati āloka-saññī sato sampajāno.|| ||

Thīna-middhā cittaɱ parisodheti,||
uddhacca-kukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasanta-citto.|| ||

Uddhacca-kukkuccā cittaɱ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaɱ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati akathaŋkathī kusalesu dhammesu.|| ||

Vicikicchāya cittaɱ parisodheti.|| ||

20. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe,||
vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

21. Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

22. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaŋvedeti.|| ||

Yantaɱ ariyā ācikkhanti:'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti taɱ tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

23. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā,||
pubbe va somanassa-domanassānaɱ atthaŋ-gamā adukkha-ɱ-asukhaɱ upekkhāsati pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

24. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati,||
seyyath'īdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo,||
Tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekepi saɱvaṭṭa-kappe anekepi vivaṭṭa-kappe anekepi saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra udapādiɱ tatr'āpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī [348] evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

25. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne,||
hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti.|| ||

Ime vata bhonte sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti.|| ||

26. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavāti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-samudayoti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodhoti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

27. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Bhavāsavāpi cittaɱ vimuccati.|| ||

Avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā ti pajānāti.|| ||

28. Ayaɱ vuccati bhikkhave puggalo n'evattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto,||
na parantapo na parapari- [349] tāpanānuyogamanuyutto,||
so anattantapo aparantapo diṭṭhe'va dhamme nicchāto nibbuto sītībhuto sukha-paṭisaŋvedi brahmabhūtena attanā viharatī' ti.|| ||

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhu Bhagavato bhāsitaɱ abhinandunti.


Contact:
E-mail
Copyright Statement