Majjhima Nikaya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Majjhima Nikāya
III. Upari Paṇṇāsa
5. Saḷāyatana Vagga

Sutta 149

Mahā Saḷ-Āyatanika Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[287]

[1][chlm][pts][than][ntbb][upal] Evaɱ me sutaɱ:

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthīyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo' ti.

'Bhadante'ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.

Bhagavā etad avoca:|| ||

2. Mahāsaḷāyatanikaɱ vo bhikkhave, desissāmi.

Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi karotha bhāsissāmīti.

Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.

Bhagavā etad avoca:|| ||

3. Cakkhuɱ bhikkhave,||
ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
rūpe ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
cakkhu-viññāṇaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
cakkhu-samphassaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ cakkhu-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
cakkhusmiɱ sāra-j-jati,||
rūpesu sāra-j-jati,||
cakkhu-viññāṇe sāra-j-jati,||
cakkhu-samphasse sāra-j-jati,||
yampidaɱ cakkhu-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tasmimpi sāra-j-jati.|| ||

Tassa sārattassa saɱyuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyatiɱ pañc'upādāna-k-khandhā upacayaɱ gacchanti.

Taṇhā c'assa pono-bhavikā nandi-rāga-sahagatā tatra tatr-ā-bhinandinī,||
sā c'assa pavaḍḍhati.

Tassa kāyikā pi darathā pavaḍḍhanti,||
[288] cetasikā pi darathā pavaḍḍhanti,||
kayikāpi santāpā pavaḍḍhanti,||
cetasikā pi santāpā pavaḍḍhanti,||
kāyikā pi pariḷāhā pavaḍḍhanti,||
cetasikā pi pariḷāhā pavaḍḍhanti,||
so kāyadukkhampi cetodukkhampi paṭisaŋvedeti.|| ||

4. Sotaɱ bhikkhave,||
ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
sadde ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
sota-viññāṇaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
sota-samphassaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ sota-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
sotasmiɱ sāra-j-jati,||
saddesu sāra-j-jati,||
sota-viññāṇe sāra-j-jati,||
sota-samphasse sāra-j-jati,||
yampidaɱ sota-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tasmimpi sāra-j-jati.|| ||

5. Ghānaɱ bhikkhave,||
ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
gandhe ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
ghāna-viññāṇaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
ghāna-samphassaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ gandha-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
ghānasmiɱ sāra-j-jati,||
gandhesu sāra-j-jati,||
ghāna-viññāṇe sāra-j-jati,||
ghāna-samphasse sāra-j-jati,||
yampidaɱ ghāna-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tasmimpi sāra-j-jati.|| ||

6. Jivhaɱ bhikkhave,||
ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
rasā ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
jivhā-viññāṇaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
jivhā-samphassaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ jivhā-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
jivhasmiɱ sāra-j-jati,||
rasesu sāra-j-jati,||
jivhā-viññāṇe sāra-j-jati,||
jivhā-samphasse sāra-j-jati,||
yampidaɱ jivhā-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tasmimpi sāra-j-jati.|| ||

7. Kāyaɱ bhikkhave,||
ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
phoṭṭhabbe ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
kāya-viññāṇaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
kāya-samphassaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ kāya-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
kāyasmiɱ sāra-j-jati,||
phoṭṭhabbesu sāra-j-jati,||
kāya-viññāṇe sāra-j-jati,||
kāya-samphasse sāra-j-jati,||
yampidaɱ kāya-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tasmimpi sāra-j-jati.|| ||

8. Manaɱ bhikkhave,||
ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
dhamme ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
mano-viññāṇaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
mano-samphassaɱ ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ mano-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi ajānaɱ apassaɱ yathā-bhūtaɱ,||
manasmiɱ sāra-j-jati,||
dhammesu sāra-j-jati,||
mano-viññāṇe sāra-j-jati,||
mano-samphasse sāra-j-jati,||
yampidaɱ mano-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tasmimpi sāra-j-jati.

Tassa sārattassa saɱyuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyatiɱ pañc'upādāna-k-khandhā upacayaɱ gacchanti.

Taṇhā c'assa pono-bhavikā nandi-rāga-sahagatā tatra-tatr-ā-bhinandinī,||
sā c'assa pavaḍḍhati.

Tassa kāyikā pi darathā pavaḍḍhanti,||
cetasikā pi darathā pavaḍḍhanti,||
kāyikā pi santāpā pavaḍhanti,||
cetasikā pi santāpā pavaḍḍhanti,||
kāyikā pi pariḷāhā pavaḍḍhanti,||
cetasikā pi pariḷāhā pavaḍḍhanti,||
so kāyadukkhampi cetodukkhampi paṭisaŋvedeti.|| ||

9. Cakkhuñ ca kho bhikkhave,||
jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
rūpe jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
cakkhu-viññāṇaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
cakkhu-samphassaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ cakkhu-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
cakkhusmiɱ na sāra-j-jati,||
rūpesu na sāra-j-jati,||
cakkhu-viññāṇe na sāra-j-jati,||
cakkhu-samphasse na sāra-j-jati,||
yampidaɱ cakkhu-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tasmimpi na sāra-j-jati.|| ||

Tassa asārattassa asaɱyuttassa asa-m-mūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyatiɱ pañc'upādāna-k-khandhā apacayaɱ gacchanti.

Taṇhā c'assa pono-bhavikā nandi-rāga-sahagatā tatra-tatr-ā-bhinandinī,||
sā c'assa pahīyati.

Tassa kāyikā pi darathā pahīyanti,||
cetasikā pi darathā pahīyanti,||
kāyikā pi santāpā pahīyanti,||
cetasikā pi santāpā pahīyanti,||
kāyikā pi pariḷāhā [289] pahīyanti,||
cetasikā pi pariḷāhā pahīyanti,||
so kāyasukham pi cetosukhampi paṭisaŋvedeti.|| ||

10. Yā yathā-bhūtassa diṭṭhi,||
sā'ssa hoti sammā-diṭṭhi.

Yo tathā-bhūtassa saŋkappo,||
svāssa hoti sammā-saŋkappo.

Yo tathā-bhūtassa vāyāmo,||
svāssa hoti sammā-vāyāmo.

Yā tathā-bhūtassa sati,||
sā'ssa hoti sammā-sati.

Yo tathā-bhūtassa samādhi,||
svāssa hoti sammā-samādhi.

Pubbeva kho panassa kāya-kammaɱ vacī-kammaɱ ājīvo suparisuddho hoti.

Evamassāyaɱ Ariyo Aṭṭhaŋgiko Maggo bhāvanāparipūriɱ gacchati.

Tassa evaɱ imaɱ ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ Maggaɱ bhāvayato cattāro pi sati-paṭṭhānā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Cattāro pi samma-p-padhānā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Cattāro pi iddhi-pādā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Pañca pi indriyāni bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti pañca pi balāni bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Satta pi bojjh'aŋgā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Tass'ime dve dhammā yuganaddhā vattanti samatho ca vipassanā ca.

So ye dhammā abhiññā pariññeyyā,||
te dhamme abhiññā parijānāti.

Ye'dhammā abhiññā pahātabbā,||
te dhamme abhiññā pajahatī.

Ye'dhammā abhiññā bhāvetabbā,||
te dhamme abhiññā bhāveti.

Ye'dhammā abhiññā sacchi-kātabbā,||
te dhamme abhiññā sacchi-karoti.|| ||

11. Katame ca bhikkhave,||
dhammā abhiññā pariññeyyā: pañc'upādāna-k-khandhātissa vacanīyaɱ.

Seyyath'īdaɱ: rūp'ūpādāna-k-khandho vedan'ūpādāna-k-khandho saññ'ūpādāna-k-khandho sankhār'ūpādāna-k-khandho viññāṇ'ūpādāna-k-khandho.

Ime dhammā abhiññā pariññeyyā.

Katame ca bhikkhave,||
dhammā abhiññā pahātabbā: avijjā ca bhava-taṇhā ca.

Ime dhammā abhiññā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave,||
dhammā abhiññā bhāvetabbā: samatho ca vipassanā ca.

Ime dhammā abhiññā bhāvetabbā.

Katame [290] ca bhikkhave,||
dhammā abhiññā sacchi-kātabbā: vijjā ca vimutti ca.

Ime dhammā abhiññā sacchi-kātabbā.|| ||

12. Sotaɱ bhikkhave,||
jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
sadde jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
sota-viññāṇaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
sota-samphassaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ sota-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
sotasmiɱ na sāra-j-jati.

Saddesu na sājjati.

Sota-viññāṇe na sāra-j-jati.

Sota-samphasse na sāra-j-jati.

Yam p'idaɱ mano-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā.

Tasmim pi na sāra-j-jati.|| ||

13. Ghānaɱ bhikkhave,||
jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
gandhe jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
ghāna-viññāṇaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
ghāna-samphassaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ ghāna-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
ghānasmiɱ na sāra-j-jati.

Gandhesu na sājjati.

Ghāna-viññāṇena sāra-j-jati.

Ghāna-samphasse na sāra-j-jati.

Yam p'idaɱ ghāna-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā a dukkhamasukhaɱ vā.

Tasmim pi na sāra-j-jati.|| ||

14. Jivhaɱ bhikkhave,||
jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
rasā jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
jivhā-viññāṇaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
jivhā-samphassaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ jivhā-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
jivhasmiɱ na sāra-j-jati.

Rasesu na sāra-j-jati.

Jivhā-viññāṇe na sāra-j-jati.

Jivhāsamphasse na sāra-j-jati.

Yam p'idaɱ jivhā-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā.

Tasmim pi na sāra-j-jati.|| ||

15. Kāyaɱ bhikkhave,||
jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
poṭṭhabbe jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
kāya-viññāṇaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
kāya-samphassaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ kāya-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
kāyasmiɱ na sāra-j-jati.

Poṭṭhabbesu na sājjati.

Kāya-viññāṇe na sāra-j-jati.

Kāya-samphasse na sāra-j-jati.

Yam p'idaɱ kaye-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā||
dukkhaɱ vā||
adukkha-m-asukhaɱ vā.

Tasmim pi na sāra-j-jati.|| ||

16. Manaɱ bhikkhave,||
jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
dhamme jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
mano-viññāṇaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
mano-samphassaɱ jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
yampidaɱ mano-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā,||
tampi jānaɱ passaɱ yathā-bhūtaɱ,||
manasmiɱ na sāra-j-jati.

Dhammesu na sājjati.

Manoviññāṇe na sāra-j-jati.

Mano-samphasse na sāra-j-jati.

Yam p'idaɱ mano-samphassa-paccayā uppajjati vedayitaɱ sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkha-m-asukhaɱ vā.

Tasmim pi na sāra-j-jati.|| ||

Tassa asāratassa asaɱyuttassa asa-m-mūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyatiɱ pañc'upādāna-k-khandhā apacayaɱ gacchanti.

Taṇhā c'assa pono-bhavikā nandi-rāga-sahagatā tatra tatr-ā-bhinandīnī,||
sā c'assa pahīyati.

Tassa kāyikā pi darathā pahīyanti kāyikā pi santāpā pahīyanti.

Cetasikā pi santāpā pahīyanti.

Kāyikā pi pariḷāhā pahīyanti.

Cetasikā pi pariḷāhā pahīyanti.

So kāyasukham pi cetosukhampi paṭisaŋvedeti.|| ||

17. Yā tathā-bhūtassa diṭṭhi,||
sā'ssa hoti sammā-diṭṭhi.

Yo tathā-bhūtassa saŋkappo,||
svāssa hoti sammā-saŋkappo.

Yo tathā-bhūtassa vāyāmo,||
svāssa hoti sammā-vāyāmo.

Yā tathā-bhūtassa sati,||
sā'ssa hoti sammā-sati.

Yo tathā-bhūtassa samādhi.

Svāssa hoti sammā-samādhi.

Pubbeva kho panassa kāya-kammaɱ vacikammaɱ ājīvo suparisuddho hoti.

Evamassāyaɱ Ariyo Aṭṭhaŋgiko Maggo bhāvanā-pāripūriɱ gacchati.|| ||

Tassa evaɱ imaɱ ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ Maggaɱ bhāvayato cattāro pi sati-paṭṭhānā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Cattāro pi samma-p-padhānā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Cattāro pi iddhi-pādā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Pañca pi indriyāni bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Pañca pi balāni bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Satta pi bojjh'aŋgā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.

Tass'ime dve dhammā yuganaddhā vattanti samatho ca vipassanā ca.

So ye dhammā abhiññā pariññeyyā,||
te dhamme abhiññā parijānāti.

Ye'dhammā abhiññā pahātabbā.

Te dhammā abhiññā pajahati.

Ye'dhammā abhiññā bhāvetabbā,||
te dhamme abhiññā bhāveti.

Ye'dhammā abhiññā sacchi-kātabbā,||
te dhamme abhiññā sacchi-karoti.|| ||

18. Katame ca bhikkhave,||
dhammā abhiññā pariññeyyā:||
pañc'upādāna-k-khandho'tissa vacanīyaɱ seyyath'īdaɱ:||
rūp'ūpādāna-k-khandho||
vedan'ūpādāna-k-khandho||
saññ'ūpādāna-k-khandho||
sankhār'ūpādāna-k-khandho||
viññāṇ'ūpādāna-k-khandho.

Ime dhammā abhiññā pariññeyyā.|| ||

Katame ca bhikkhave,||
dhammā abhiññā pahātabbā: avijjā ca bhava-taṇhā ca.

Ime dhammā abhiññā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave,||
dhammā abhiññā bhāvetabbā: samatho ca vipassanā ca.

Ime dhammā abhiññā bhāvetabbā.

Katame ca bhikkhave,||
dhammā abhiññā sacchi-kātabbā: vijjā ca vimutti ca.

Ime dhammā abhiññā sacchi-kātabbā" ti.

Idam avoca Bhagavā.

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ "abhinandun" ti.|| ||

Mahā Saḷ-Āyatanika Suttaɱ


 

Contact:
E-mail
Copyright Statement