Samyutta Nikaya Masthead


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 


Saɱyutta Nikāya
I. Sagātha Vagga

6. Brahmā Saɱyutta

Suttas 1-15

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


 

I. Paṭhama Vagga


[136]

Sutta 1

Brahmā Āyā Cana Suttaɱ

[1.1][pts][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Uruvelāyaɱ viharati najjā Nerañjarāya tīre Ajapālanigrodhamūle paṭham-ā-bhisambuddho.|| ||

2. Atha kho Bhagavato raho-gatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi.|| ||

3. Adhigato kho myāyaɱ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo,||
ālayarāmā kho panāyaɱ pajā ālaya-ratā ālaya-sammuditā ālayarāmāya kho pana pajāya ālaya-ratāya ālaya-sammuditāya duddasaɱ idaɱ ṭhānaɱ yad idaɱ ida-p-paccayatā paṭicca-samuppādo.|| ||

Idam pi kho ṭhānaɱ duddasaɱ yad idaɱ sabba-sankhāra-samatho sabb'ūpadhi-paṭinissaggo taṇha-k-khayo virāgo nirodho nibbāṇaɱ.|| ||

Ahañ c'eva kho pana Dhammaɱ deseyyaɱ pare ca me na ājāneyyuɱ so mam'assa kilamatho sā mam'assa vihesā ti.|| ||

4. Api ssudaɱ Bhagavantaɱ imā acchariyā gāthāyo paṭibhaɱsu pubbe a-s-suta-pubbā:|| ||

Kicchena me adhigataɱ halandāni pakāsituɱ,||
Rāgadosaparetehi nāyaɱ dhammo su-sambudho.||
Paṭisotagāmiɱ nipuṇaɱ gambhīraɱ duddasaɱ aṇuɱ, Rāgarattā na dakkhinti4 tamokkhandhena āvutāti.|| ||

[137] 5. Iti Bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaɱ namati no Dhamma-desanāya.|| ||

6. Atha kho Brahmuno Sahampatissa Bhagavato cetasā ceto parivitakkam aññāya etad ahosi:|| ||

Nassati vata bho loko.|| ||

Vinassati vata bho loko.|| ||

Yatra hi nāma Tathāgatassa arahato Sammā Sambuddhassa appossukkatāya cittaɱ namati no Dhamma-desanāyā ti.|| ||

7. Atha kho Brahmā Sahampati seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,||
evam eva Brahma-loke antara-hito Bhagavato purato pātu-r-ahosi.|| ||

8. Atha kho Brahmā Sahampati ekaɱsaɱ uttarā-saŋgaɱ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaɱ paṭhaviyaɱ nihantvā yena Bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Desetu bhante Bhagavā dhammaɱ desetu Sugato dhammaɱ.||
Santi sattā apparajakkhajātikā.||
Assavaṇatā Dhammassa parihāyanti.||
Bhavissanti Dhammassa aññātāro" ti.|| ||

Idam avoca Brahmā Sahampati.|| ||

Idaɱ vatvā athāparaɱ etad avoca:|| ||

Pātu-r-ahosi Magadhesu pubbe||
dhammo asuddho samalehi cintito,||
Avāpur'etaɱ amatassa dvāraɱ||
suṇantu Dhammaɱ vimalenānuBuddhaɱ.|| ||

Sele yathā pabbatamuddhani ṭhito||
yathā pi passe janataɱ samantato,||
Tath'ūpamaɱ dhammamayaɱ sumedha||
pāsādam āruyha samantacakkhu,||
Sokāvatiṇṇaɱ janatam apetasoko||
avekkhassu jāti-jarābhibhūtan ti.|| ||

[uṭṭhehi vīra vijita-saŋgāma||
satthavāha anaṇa vicara loke,||
Desetu Bhagavā Dhammaɱ aññātāro bhavissantī ti.]|| ||

[138] 10. Atha kho Bhagavā brahmuno ca ajjhesanaɱ viditvā sattesu ca kāruññataɱ paṭicca Buddhacakkhunā lokaɱ volokesi.|| ||

11. Addasā kho Bhagavā Buddhacakkhunā lokaɱ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye app'ekacce paralokavajjabhaya-dassāvino viharante.|| ||

12. Seyyathā pi nāma uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarīkiniyaɱ vā app'ekaccāni Uppalāni vā padumāni vā Puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni.|| ||

App'ekaccāni Uppalāni vā padumāni vā Puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni samodakaɱ ṭhitāni.|| ||

App'ekaccāni Uppalāni vā padumāni vā Puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakā accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena.|| ||

Evam evaɱ Bhagavā Buddhacakkhunā lokaɱ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye app'ekacce paralokavajjabhaya dassāvino viharante.|| ||

13. Disvāna Brahmānaɱ Sahampatiɱ gāthāya paccabhāsi:|| ||

Apārutā tesaɱ amatassa dvārā||
ye sotavante pamuñcantu saddhaɱ,||
Vihiɱsasaññī paguṇaɱ na bhāsiɱ||
dhammaɱ paṇītaɱ manujesu Brahme ti.|| ||

14. Atha kho Brahmā Sahampati katāvakāso kho'mhi Bhagavatā Dhamma-desanāyā ti Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth'ev'antara-dhāyī ti.|| ||

 

§

 

Sutta 2

Gārava Suttaɱ

[2.1][pts][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Uruvelāyaɱ viharati najjā nerañjarāya tīre Ajapāla-nigrodha-mūle paṭham-ā-bhisambuddho.|| ||

[139] 2. Atha kho Bhagavato raho-gatassa patisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi:|| ||

"Dukkhaɱ kho agāravo viharati appatisso.|| ||

Kannu khv'āhaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyan" ti.|| ||

3. Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||

"Aparipuṇṇassa kho sīla-k-khandhassa pāripuriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu-katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

Na kho pan'āhaɱ passāmi sa-devake loke sa-Mārake sa-brahmake,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya attanā sīla-sampannataraɱ aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā yam ahaɱ sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

4. "Aparipuṇṇassa kho samādhi-k-khandhassa pāripuriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

Na kho pan'āhaɱ passāmi sa-devake loke sa-Mārake sa-brahmake,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya attanā samādhi-sampannataraɱ aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā yam ahaɱ sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

5. Aparipuṇṇassa kho paññā-k-khandhassa pāripuriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

Na kho pan'āhaɱ passāmi sa-devake loke sa-Mārake sa-brahmake,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya attanā paññā-sampannataraɱ aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā yam ahaɱ sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

6. Aparipuṇṇassa kho vimutti-k-khandhassa pāripuriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

Na kho pan'āhaɱ passāmi sa-devake loke sa-Mārake sa-brahmake,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya attanā vimutti sampannataraɱ aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā yam ahaɱ sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

7. Aparipuṇṇassa kho vimutti-ñāṇa-dassana-k-khandhassa pāripuriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

Na kho pan'āhaɱ passāmi sa-devake loke sa-Mārake sa-brahmake,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya attanā vimutti ñāṇa-dassana-sampannataraɱ aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā yam ahaɱ sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ.|| ||

8. Yan nūn-ā-haɱ yvāyaɱ Dhammo mayā abhisambuddho tam eva dhammaɱ sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyan" ti.|| ||

 

§

 

Atha kho Brahmā Sahampati Bhagavato cetasā ceto parivitakka-maññāya seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya,||
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,||
evam evaɱ Brahma-loke antara-hito Bhagavato pūrato pātu-r-ahosi.|| ||

Atha khe Brahmā Sahampati ekaɱsaɱ uttarā-saŋgaɱ karitvā yena Bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

[140] "Evam etaɱ Bhagavā,||
evam etaɱ Sugata.|| ||

Ye pi te bhante ahesuɱ atītam addhānaɱ arahanto Sammā Sambuddhā te pi Bhagavanto dhammaɱ yeva sakkatvā garu katvā upanissāya vihariɱsu.|| ||

Ye pi te bhante bhavissanti anāgatam addhānaɱ arahanto Sammā Sambuddhā te pi Bhagavanto dhammaɱ yeva sakkatvā garu katvā upanissāya vihari-s-santi.|| ||

Bhagavā pi bhante etarahi arahaɱ Sammā Sambuddho dhammaɱ yeva sakkatvā garu katvā upanissāya viharatū" ti.|| ||

Idam avoca Brahmā Sahampati.|| ||

Idaɱ vatvā athāparaɱ etad avoca:|| ||

Ye cabbhatītā sambuddhā ye ca buddhā anāgatā,||
Yo cetarahi sambuddho bahunnaɱ sokanāsano.|| ||

Sabbe Sad'Dhamma-garuno vihaɱsu viharanti ca,||
Athopi vihari-s-santi esā Buddhāna dhammatā.|| ||

Tasmā hi attha-kāmena mahattamabhikankhatā,||
Sad'Dhammo garu kātabbo saraɱ Buddhāna-sāsanaɱ.|| ||

 

§

 

Sutta 3

Brahmadeva Suttaɱ

[3.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena aññatarissā brāhmaṇiyā Brahmadevo nāma putto Bhagavato santike agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito hoti.|| ||

Atha kho āyasmā Brahmadevo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahit'atto viharanto na cirass'eva yass'atthāya kula-puttā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti tad anuttaraɱ Brahma-cariya-pariyosānaɱ diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsi.|| ||

Khīṇā jāti vusitaɱ Brahma-cariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyā ti abbhaññāsi.|| ||

Aññataro ca pan'āyasmā Brahmadevo arahataɱ ahosi.|| ||

 

§

 

Atha kho āyasmā Brahmadevo pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Sāvatthiyaɱ sapadānaɱ piṇḍāya caramāno yena sakamātunivesanaɱ ten'upasankami.|| ||

[141] Tena kho pana samayen'āyasmato Brahmadev'assa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiɱ niccaɱ paggaṇhāti.|| ||

Atha kho brahmuno Sahampatissa etad ahosi:|| ||

"Ayaɱ kho āyasmato Brahmadev'assa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiɱ niccaɱ paggaṇhāti,||
yan nūn-ā-haɱ taɱ upasankamitvā saɱvejeyyan" ti.|| ||

Atha kho Brahmā Sahampati seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya.|| ||

Evam evaɱ Brahma-loke antara-hito āyasmato Brahmadev'assa mātunivesane pātu-r-ahosi.|| ||

Atha kho Brahmā Sahampati vehāsaɱ ṭhito āyasmato Brahmadev'assa mātaraɱ brāhmaṇiɱ gāthāhi ajjhabhāsi:|| ||

"Dūre ito brāhmaṇī Brahma-loko yassāhutiɱ paggaṇhāsi niccaɱ.|| ||

Netādiso brāhmaṇi brahmabhakkho kiɱ jappasi brahmapathaɱ ajānanti.|| ||

Eso hi te brāhmaṇī Brahmadevo nirupadiko atideva-p-patto,||
Akiñ cano bhikkhu anaññaposī yo te so piṇḍāya gharaɱ paviṭṭho.|| ||

Āhuneyyo vedagū bhāvitatto narānaɱ devānañca dakkhiṇeyyo,||
Bāhitvā pāpāni anupalitto ghāsesanaɱ irīyati sītibhūto.|| ||

Na tassa pacchā na puratthamatthi santo vidhūmo anigho nirāso,||
Nikkhittadaṇḍo tasathāvaresu so tyāhutiɱ bhuñjatu aggapiṇḍaɱ|| ||

Visenibhūto upasantacitto nāgova danto carati anejo,||
Bhikkhu susilo su-vimutta-citto so tyāhutiɱ bhuñjatu aggapiṇḍaɱ.|| ||

Tasmiɱ pasannā avikampamānā [142] patiṭṭhapesi dakkhiṇaɱ dakkhiṇeyye,||
Karohi puññaɱ sukhamāyatikaɱ disvā muniɱ brāhmaṇi oghatiṇṇanati.|| ||

Tasmiɱ pasannā avikampamānā patiṭṭhapesi dakkhiṇaɱ dakkhiṇeyye,||
Akāsi puññaɱ sukhamāyatikaɱ disvā muniɱ brāhmaṇī oghatiṇṇanti.|| ||

 

§

 

Sutta 4

Baka Brahma Suttaɱ

[4.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena Bakassa brahmuno eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ hoti:|| ||

"Idaɱ niccaɱ,||
idaɱ dhuvaɱ,||
idaɱ sassataɱ,||
idaɱ kevalaɱ,||
idaɱ acavana-dhammaɱ||
idaɱ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na uppajjati.|| ||

Ito ca pan'aññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ n'atthī" ti.|| ||

3. Atha kho Bhagavā Bakassa brahmuno cetasā ceto-parivitakkam aññāya seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,||
evam eva Jetavane antara-hito tasmiɱ Brahma-loke pātu-r-ahosi.|| ||

4. Addasā kho Bako Brahmā Bhagavantaɱ dūrato va āga-c-chantaɱ.|| ||

Disvāna Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Ehi kho mārisa||
svāgataɱ te mārisa||
cirassaɱ kho mārisa||
imaɱ pariyāyaɱ akāsi yad idaɱ idh'āgamanāya.|| ||

Idaɱ hi mārisa niccaɱ,||
idaɱ dhuvaɱ,||
idaɱ sassataɱ,||
idaɱ kevalaɱ,||
idaɱ acavana-dhammaɱ,||
idaɱ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na uppajjati.|| ||

Ito ca pan'aññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ n'atthī" ti.|| ||

5. Evaɱ vutte Bhagavā Baka Brahmānaɱ idam avoca:|| ||

"Avijjā-gato vata bho Bako Brahmā,||
avijjā-gato vata bho Bako Brahmā.|| ||

Yatra hi nāma 'aniccaɱ yeva samānaɱ niccan' ti vakkhati.|| ||

'Addhuvaɱ yeva samānaɱ dhuvan' ti vakkhati.|| ||

'Asassataɱ yeva samānaɱ sassatan' ti vakkhati.|| ||

[143] 'Akevalaɱ yeva samānaɱ kevalan' ti vakkhati.|| ||

'Cavana-dhammaɱ yeva samānaɱ acavana-dhamman' ti vakkhati.|| ||

Yattha ca||
pana jāyati ca||
jīyati ca||
mīyati ca||
cavati ca||
uppajjati ca.|| ||

Tañ ca tathā vakkhati:|| ||

'Idaɱ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na uppajjati.|| ||

Santañ ca pan'aññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ,||
n'atth'aññaɱ uttariɱ nissaraṇan' ti vakkhatī" ti.|| ||

[Bako Brahmā:]|| ||

"Dvāsattati Gotama puññakammā||
vasavattino jātijaraɱ atītā,||
Ayam antimā vedagu brahmupapatti||
asmābhijappanti janā anekā" ti.|| ||

[Bhagavā:]|| ||

"Appaɱ hi etaɱ na hi dīgham āyu||
yaɱ tvaɱ Baka maññasi dīgham āyu.||
Sataɱ sahassānaɱ Nirabbudānaɱ||
āyu pajānāmi tavāhaɱ brahame" ti.|| ||

[Bako Brahmā:]|| ||

"Anantadassī Bhagavā 'ham asmi||
jātijaraɱ sokam upātivatto,||
Kiɱ me purāṇaɱ vata sīla-vattaɱ||
ācikkha me taɱ yam ahaɱ vijaññā" ti.|| ||

[Bhagavā:]|| ||

Yaɱ tvaɱ apāyesi bahū manusse||
pipāsite ghammani samparete,||
Taɱ te purāṇaɱ vata sīla-vattaɱ||
suttappaBuddho va anussarāmi.|| ||

Yaɱ eṇikūlasmiɱ janaɱ gahītaɱ||
amocayī gayhakaɱ niyyamānaɱ,||
Taɱ te purāṇaɱ vata sīla-vattaɱ||
suttappaBuddho va anussarāmi.|| ||

Gaŋgāya sotasmiɱ gahītanāvaɱ||
luddena nāgena manussakamyā,||
Pamocayittha balasā pasayha||
tan te purāṇaɱ vata sīla-vattaɱ||
suttappaBuddho va anussarāmi.|| ||

[144] Kappo ca te baddhacaro ahosiɱ||
sambuddhivantaɱ vatinaɱ amaññiɱ||
Tan te purāṇaɱ vata sīla-vattaɱ||
suttappaBuddho va anussarāmī" ti.|| ||

[Bako Brahmā:]|| ||

"Addhā pajānāsi mam'etam āyuɱ||
aññam pi jānāsi tathā hi Buddho,||
Tathā hi tyāyaɱ jalitānubhāvo||
obhāsayaɱ tiṭṭhati Brahma-lokan" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 5

Aparā-Diṭṭhi Suttaɱ

[5.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena aññatarassa brahmuno eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ hoti:|| ||

"N'atthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo'dha āgaccheyyā" ti.|| ||

3. Atha kho Bhagavā tassa brahmuno cetasā ceto-parivitakkam-aññāya seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evam eva Jetavane antara-hito tasmiɱ Brahma-loke pātu-r-ahosi.|| ||

4. Atha kho Bhagavā tassa brahmuno upari vehāsaɱ pallaŋkena nisīdi tejo-dhātuɱ samāpajjitvā.|| ||

5. Atha kho āyasmato Mahā Moggallānassa etad ahosi:|| ||

"Kahaɱ nu kho Bhagavā etarahi viharatī" ti?|| ||

6. Addasā kho āyasmā Mahā Moggallāno Bhagavantaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena tassa brahmuno upari-vehāsaɱ pallaŋkena nisinnaɱ tejo-dhātuɱ samāpannaɱ.|| ||

Disvāna seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya,||
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,||
evam evaɱ Jetavane antara-hito tasmiɱ Brahma-loke pātu-r-ahosi.|| ||

7. Atha kho āyasmā Mahā Moggallāno puratthimaɱ disaɱ nissāya tassa brahmuno upari-vehāsaɱ pallaŋkena nisīdi,||
tejo-dhātuɱ samāpajjitvā nīcataraɱ Bhagavato.|| ||

8. Atha kho āyasmato Mahā-Kassapassa etad ahosi:|| ||

"Kahaɱ nu kho Bhagavā etarahi viharatī" ti?|| ||

Addasā kho āyasmā Mahā-Kassapo Bhagavantaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena tassa brahmuno upari-vehāsaɱ pallaŋkena nisinnaɱ tejo-dhātuɱ samāpannaɱ.|| ||

Disvāna seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya,||
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,||
evam evaɱ [145] Jetavane antara-hito tasmiɱ Brahma-loke pātu-r-ahosi.|| ||

Atha kho āyasmā Mahā-Kassapo dakkhiṇaɱ disaɱ nissāya tassa brahmuno upari-vehāsaɱ pallaŋkena nisīdi,||
tejo-dhātuɱ samāpajjitvā nīcataraɱ Bhagavato.|| ||

9. Atha kho āyasmato Mahā-Kappinassa etad ahosi:|| ||

"Kahaɱ nu kho Bhagavā etarahi viharatī" ti?|| ||

10. Addasā kho āyasmā Mahā-Kappino Bhagavantaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena tassa brahmuno upari-vehāsaɱ pallaŋkena nisinnaɱ tejo-dhātuɱ samāpannaɱ.|| ||

Disvāna seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya,||
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,||
evam evaɱ Jetavane antara-hito tasmiɱ Brahma-loke pātu-r-ahosi.|| ||

Atha kho āyasmā Mahā-Kappino pacchimaɱ disaɱ nissāya tassa brahmuno upari-vehāsaɱ pallaŋkena nisīdi,||
tejo-dhātuɱ samāpajjitvā nīcataraɱ Bhagavato.|| ||

11. Atha kho āyasmato Anuruddhassa etad ahosi|| ||

"Kahaɱ nu kho Bhagavā etarahi viharatī" ti?|| ||

Addasā kho āyasmā Anuruddho Bhagavantaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena tassa brahmuno upari-vehāsaɱ pallaŋkena nisinnaɱ tejo-dhātuɱ samāpannaɱ.|| ||

Disvāna seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya,||
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,||
evam evaɱ Jetavane antara-hito tasmiɱ Brahma-loke pātu-r-ahosi.|| ||

Atha kho āyasmā Anuruddho uttaraɱ disaɱ nissāya tassa brahmuno upari-vehāsaɱ pallaŋkena nisīdi,||
tejo-dhātuɱ samāpajjitvā nīcataraɱ Bhagavato.|| ||

12. Atha kho āyasmā Mahā Moggallāno taɱ Brahmānaɱ gāthāya ajjhabhāsi:|| ||

"Ajjā pi te āvuso sā diṭṭhi yā te diṭṭhi pure ahu,||
Passasi vītivattantaɱ Brahma-loke pabhassaran" ti?|| ||

[Brahmā:]|| ||

"Na me mārisa sā diṭṭhi yā me diṭṭhi pure ahu,||
Passāmi vītīvattantaɱ Brahma-loke pabhassaraɱ,||
Svāhaɱ ajja kathaɱ vajjaɱ ahaɱ nicco'mhi sassato" ti.|| ||

14. Atha kho Bhagavā taɱ Brahmānaɱ saɱvechetvā seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evam eva tasmiɱ Brahma-loke antara-hito Jetavane pātu-r-ahosi.|| ||

15. Atha kho so Brahmā aññataraɱ brahma-pārisajjaɱ āmantesi:|| ||

"Ehi tvaɱ mārisa,||
yen'āyasmā Mahā Moggallāno ten'upasankama.|| ||

Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahā Moggallānaɱ evaɱ vadehi:|| ||

'Atthi nu kho mārisa Moggallāna aññe pi tassa Bhagavato sāvakā evaɱ mahiddhikā [146] evaɱ mah-ā-nubhāvā,||
seyyathā pi nāma bhavaɱ Moggallāno, Kassapo, Kappino, Anuruddho' ti.|| ||

16. "Evaɱ mārisā ti" kho so brahma-pārisajjo tassa brahmuno paṭi-s-sutvā yen'āyasmā Mahā Moggallāno ten'upasankami.|| ||

17. Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahā Moggallānaɱ etad avoca:|| ||

"Atthi nu kho mārisa Moggallāna aññe pi tassa Bhagavato sāvakā evaɱ mahiddhikā evaɱ mah-ā-nubhāvā,||
seyyathā pi nāma bhavaɱ Moggallāno, Kassapo, Kappino, Anuruddho" ti?|| ||

18. Atha kho āyasmā Mahā Moggallāno taɱ brahmapārisajjaɱ gāthāya ajjhabhāsi:|| ||

"Tevijjā iddhi-p-pattā ca ceto-pariyāyakovidā,||
Khīṇ'āsavā arahanto bahū Buddhassa sāvakā" ti.|| ||

19. Atha kho so brahma-pārisajjo āyasmato Mahā Moggallānassa bhāsitaɱ abhinan'ditvā anumo-ditvā yena so Brahmā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā taɱ Brahmānaɱ etad avoca:|| ||

"Āyasmā mārisa Mahā Moggallāno evam āha:|| ||

'Tevijjā iddhippattā ca ceto-pariyāyakovidā,||
Khīṇ'āsavā arahanto bahū Buddhassa sāvakā'" ti.|| ||

20. Idam avoca so brahma-pārisajjo atta-mano ca so Brahmā tassa brahma-pārisajjassa bhāsitaɱ abhinandī.|| ||

 

§

 

Sutta 6

Pamāda Suttaɱ (Brahma-loka Suttaɱ)

[6.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati||
Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena Bhagavā divā-vihāragato hoti paṭisallīno.|| ||

3. Atha kho Subrahmā ca pacceka-brahmā Suddhāvāso ca pacceka-brahmā yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā pacceka-dvārabāhaɱ upanissāya aṭṭhaɱsu.|| ||

4. Atha kho Subrahmā pacceka-brahmā Suddhāvāsaɱ pacceka-brahmānaɱ etad avoca:|| ||

"Akālo kho tāva mārisa Bhagavantaɱ payirupāsituɱ.|| ||

Divāvihāragato Bhagavā paṭisallīno ca,||
asuko ca Brahma-loko iddho c'eva phīto ca,||
Brahmā ca tatra pamādavihāraɱ viharati.|| ||

Āyāma mārisa yena so Brahma-loko ten'upasankamissāma.|| ||

Upasaŋkamitvā taɱ Brahmānaɱ saɱvejeyyāmā" ti.|| ||

[147] 5. "Evaɱ mārisā" ti kho Suddhāvāso pacceka-brahmā Subrahmuno pacceka-brahmuno paccassosi.|| ||

6. Atha kho Subrahmā ca pacceka-brahmā Suddhāvāso ca pacceka-brahmā||
seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā||
bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā||
bāhaɱ sammiñjeyya evam eva Bhagavato purato antara-hitā tasmiɱ Brahma-loke pātu-r-ahesuɱ.|| ||

7. Addasā kho so Brahmā te Brahmāno dūrato va āga-c-chante.|| ||

Disvāna te Brahmāno etad avoca:|| ||

"Handa kuto nu tumhe mārisā āga-c-chathā" ti?|| ||

8. Atha kho mayaɱ mārisa āgacchāma tassa Bhagavato santikā arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

"Gaccheyyāsi pana tvaɱ mārisa tassa Bhagavato upaṭṭhānaɱ arahato Sammā Sambuddhassā" ti.|| ||

9. Evaɱ vutto kho so Brahmā taɱ vacanaɱ anadhivāsento sahassakkhattuɱ attāṇaɱ abhinimminitvā Subrahmānaɱ pacceka-brahmānaɱ etad avoca:|| ||

"Passasi me no tvaɱ mārisa eva-rūpaɱ iddhānubhāvan" ti?|| ||

10. "Passāmi kho tyāhaɱ mārisa eva-rūpaɱ iddhānubhāvan" ti.|| ||

11. "So khv'āhaɱ mārisa evaɱ mahiddhiko evaɱ mah-ā-nubhāvo kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā upaṭṭhānaɱ gamissāmī" ti?|| ||

12. Atha kho Subrahmā pacceka-brahmā dvisahassakkhattuɱ attāṇaɱ abhinimminitvā taɱ Brahmānaɱ etad avoca:|| ||

"Passasi me no tvaɱ mārisa eva-rūpaɱ taɱ iddhānubhāvan" ti?|| ||

13. "Passāmi kho tyāhaɱ mārisa eva-rūpaɱ iddhānubhāvan" ti.|| ||

14. "Tayā ca kho mārisa mayā ca sv eva Bhagavā mahiddhikataro c'eva mah-ā-nubhāvataro ca.|| ||

Gaccheyyāsi tvaɱ mārisa tassa Bhagavato upaṭṭhānaɱ arahato Sammā Sambuddhassā" ti.|| ||

15. Atha kho so Brahmā Subrahmānaɱ pacceka-brahmānaɱ gāthāya ajjhabhāsi:|| ||

[148] "Tayo ca supaṇṇā ca haɱsā||
vyagghīnisā pañca-satā ca jhāyino,||
Ta-y-idaɱ vimānaɱ jalate va brahme||
obhāsayaɱ uttarassaɱ disāyan" ti.|| ||

16. "Kiñ cāpi te taɱ jalate vimānaɱ||
obhāsayaɱ uttarassaɱ disāyaɱ,||
Rūpe raṇaɱ disvā sadā pavedhitaɱ||
tasmā na rūpe ramatī su medho" ti.|| ||

17. Atha kho Subrahmā ca pacceka-brahmā Suddhāvāso ca pacceka-brahmā taɱ Brahmānaɱ saɱvechetvā tatth'ev'antara-dhāyiɱsu.|| ||

18. Agamāsi ca kho so Brahmā aparena samayena Bhagavato upaṭṭhānaɱ arahato Sammā Sambuddhassā.|| ||

 

§

 

Sutta 7

Kokālika Suttaɱ

[7.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena Bhagavā divā-vihāragato hoti paṭisallīno.|| ||

3. Atha kho Subrahmā ca pacceka-brahmā Suddhāvāso ca pacceka-brahmā yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā paccekadvārabāhaɱ nissāya aṭṭhaɱsu.|| ||

4. Atha kho Subrahmā pacceka-brahmā Kokālikaɱ bhikkhuɱ ārabbha Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:|| ||

"Appameyyaɱ paminanto ko'dha vidvā vikappaye,||
Appameyyaɱ pamāyinaɱ nivutaɱ maññe puthu-j-janan" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 8

Katamoraka-Tissa Suttaɱ

[8.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena Bhagavā divā-vihāragato hoti paṭisallīno.|| ||

3. Atha kho Subrahmā ca pacceka-brahmā Suddhāvāso ca pacceka-brahmā yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā paccekadvārabāhaɱ nissāya aṭṭhaɱsu.|| ||

4. Atha kho Subrahmā pacceka-brahmā Katamodaka Tissakaɱ bhikkhuɱ ārabbha Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:|| ||

[149] "Appameyyaɱ paminanto ko'dha vidvā vikappaye,||
Appameyyaɱ pamāyinaɱ nivutaɱ maññe akissavan" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 9

Tudu-Brahma Suttaɱ

[9.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena Kokāliko bhikkhu ābādhiko hoti dukkhito bāḷha-gilāno.|| ||

3. Atha kho Tudu pacceka-brahmā abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇo kevala-kappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yena Kokāliko bhikkhu ten'upasankami.|| ||

4. Upasaŋkamitvā vehāsaɱ ṭhito Kokālikaɱ bhikkhuɱ etad avoca:|| ||

"Pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ.|| ||

Pesalā Sāriputta-Moggallānā" ti.|| ||

5. "Ko'si tvaɱ āvuso" ti?|| ||

6. "Ahaɱ Tudu pacceka-brahmā" ti.|| ||

7. "Na nu tvaɱ āvuso Bhagavatā Anāgāmi vyākato.|| ||

Atha kiñ carahi idh'āgato.|| ||

Passa yāvañ ca te idaɱ aparaddhan" ti.|| ||

"Purisassa hi jātassa kuṭhārī jāyate mukhe,||
Yāya chindati attāṇaɱ bālo du-b-bhāsitaɱ bhaṇaɱ.||
Yo nindiyaɱ pasaɱsati||
taɱ vā nindati yo pasaɱsiyo,||
Vicināti mukhena so kaliɱ||
kalinā tena sukhaɱ na vindati.||
Appamatto ayaɱ kali||
yo akkhesu dhanaparājayo,||
Sabbassāpi sahāpi attanā||
ayam eva mahantataro kali||
yo Sugatesu manaɱ padosaye.||
Sataɱ sahassānaɱ Nirabbudānaɱ||
cha-t-tiɱsati pañca ca abbudāni,||
Yam ariyagarahī Nirayaɱ upeti||
vācaɱ manañ ca paṇidhāya pāpakan" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 10

Dutiya Kokālika Suttaɱ

[10.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ- Atha kho Kokāliko bhikkhu yena Bhagavā ten' [150] upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

3. Eka-m-antaɱ nisinno kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Pāpicchā bhante Sāriputta-Moggallānā||
pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱ gatā" ti.|| ||

4. Evaɱ vutte Bhagavā Kokālikaɱ bhikkhuɱ etad avoca:|| ||

"Mā h'evaɱ Kokālika avaca.||
Mā h'evaɱ Kokālika avaca.|| ||

Pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ.|| ||

Pesalā Sāriputta-Moggallānā" ti.|| ||

5. Dutiyam pi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Kiñcā pi me bhante Bhagavā saddhāyiko paccayiko.|| ||

Atha kho pāpicchā Sāriputta-Moggallānā pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱ gatā" ti.|| ||

6. Dutiyam pi kho Bhagavā Kokālikaɱ bhikkhuɱ etad avoca:|| ||

"Mā h'evaɱ Kokālika avaca.||
Mā h'evaɱ Kokālika avaca.|| ||

Pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ.|| ||

Pesalā Sāriputta-Moggallānā" ti.|| ||

7. Tatiyam pi kho Bhagavā Kokāliko bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Kiñcā pi me bhante Bhagavā saddhāyiko paccayiko.|| ||

Atha kho pāpicchā Sāriputta-Moggallānā pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱ gatā" ti.|| ||

8. Tatiyam pi kho Bhagavā Kokālikaɱ bhikkhuɱ etad avoca:|| ||

"Mā h evaɱ Kokālika avaca.||
Mā h evaɱ Kokālika avaca.|| ||

Pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ.|| ||

Pesalā Sāriputta-Moggallānā" ti.|| ||

9. Atha kho Kokāliko bhikkhu uṭṭhāy'āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.|| ||

10. Acira-pakkantassa ca Kokālikassa bhikkhuno sāsapa-mattīhi pḷakāhi sabbo kāyo puṭo ahosi.|| ||

Sāsapa-mattiyo hutvā mugga-mattiyo ahesuɱ.|| ||

Mugga-mattiyo hutvā kalāya-mattiyo ahesuɱ.|| ||

Kalāya-mattiyo hutvā kolaṭṭhi-mattiyo ahesuɱ.|| ||

Kolaṭṭhi-mattiyo hutvā kola-mattiyo ahesuɱ.|| ||

Kola-mattiyo hutvā āmalaka-mattiyo ahesuɱ.|| ||

Āmalaka-mattiyo hutvā beluva-salāṭukamattiyo ahesuɱ.|| ||

Beluva-salāṭuka-mattiyo hutvā billa-mattiyo ahesuɱ.|| ||

Billa-mattiyo hutvā pabhijjiɱsu pubbaña ca lohitañ ca pagghariɱsu.|| ||

11. Atha kho Kokāliko bhikkhu ten'eva ābādhena kālam [151] akāsi.|| ||

Kālakato ca Kokāliko bhikkhu Paduma Nirayaɱ upapajji,||
Sāriputta-Mogallānesu cittaɱ āghātetvā.|| ||

12. Atha kho Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇo kevala-kappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

13. Eka-m-antaɱ ṭhito kho Brahmā Sahampati Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Kokāliko bhante bhikkhu kālam akāsi.|| ||

Kālakato ca bhante Kokāliko bhikkhu Padumaɱ Nirayaɱ upapanno Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ āghātetvā" ti.|| ||

14. Idam avoca Brahmā Sahampati.|| ||

Idaɱ vatvā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth'ev'antara-dhāyī.|| ||

15. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi:|| ||

"Imaɱ bhikkhave rattiɱ Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇo kevala-kappaɱ Jetavanaɱ obhāsetā yen'āhaɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaɱ ṭhito kho bhikkhave Brahmā Sahampati maɱ etad avoca:|| ||

'Kokāliko bhante bhikkhu kālam akāsi.|| ||

Kālakato ca bhante Kokāliko bhikkhu Padumaɱ Nirayaɱ upapanno Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ āghātetvā' ti.|| ||

Idam avoca bhikkhave Brahmā Sahampati.|| ||

Idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth'ev'antara-dhāyī" ti.|| ||

16. Evaɱ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Kīva-dīghaɱ nu kho bhante Padumaɱ Nirayaɱ āyu-p-pamāṇan" ti?|| ||

17. "Dīghaɱ kho bhikkhu Padumaɱ Nirayaɱ āyu-p-pamāṇaɱ.|| ||

Taɱ na sukaraɱ saŋkhātuɱ ettakāni vassāni iti vā,||
ettakāni vassa-satāni iti vā,||
ettakāni vassa-sahassāni iti vā,||
ettakāni vassa-sata-sahassāni iti vā" ti.|| ||

18. "Sakkā pana bhante upamaɱ kātun" ti.|| ||

[152] 19. "Sakkā bhikkhū" ti Bhagavā avoca.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsatikhāriko Kosalako tilavāho.|| ||

Tato puriso vassa-satassa vassa-sahassa accayena ekam ekaɱ tilaɱ uddhareyya.|| ||

Khippataraɱ kho so bhikkhu vīsatikhāriko Kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaɱ pariyādānaɱ gaccheyya,||
na tv'eva eko Abbudo Nirayo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsati Abbudā Nirayā,||
evam-eko NirAbbudo Nirayo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsati Nirabbudā Nirayā,||
evam-eko Ababo Nirayo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsati Ababā Nirayā,||
evam-eko Aṭaṭo Nirayo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsati Aṭaṭā Nirayā,||
evam-eko Ahaho Nirayo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsati Ahahā Nirayā,||
evam-eko Kumudo Nirayo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsati Kumudā Nirayā,||
evam-eko Sogandhiko Nirayo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsati Sogandhikā Nirayā,||
evam-eko Uppalo Nirayo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsati Uppalā Nirayā,||
evam-eko Puṇḍarīko Nirayo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhu vīsati Puṇḍarīkā Nirayā,||
evam-eko Padumo Nirayo.|| ||

Padumaɱ kho pana bhikkhu Nirayaɱ Kokāliko bhikkhu upapanno Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ āghātetvā" ti.|| ||

20. Idam avoca Bhagavā.|| ||

Idaɱ vatvā Sugato athāparaɱ etad avoca Satthā:|| ||

"Purisassa hi jātassa kuṭhārī jāyate mukhe,||
Yāya chindati attāṇaɱ bālo du-b-bhāsitaɱ bhaṇaɱ.||
Yo nindiyaɱ pasaɱsati taɱ vā nindati yo pasaɱsiyo,||
Vicināti mukhena so kaliɱ kalinā tena sukhaɱ na vindati.||
Appamatto ayaɱ kali||
yo akkhesu dhanaparājayo,||
Sabbassāpi sahāpi attanā||
ayam eva mahantataro kali||
Yo Sugatesu manaɱ padosaye.||
Sataɱ sahassānaɱ nirabbudānaɱ||
cha-t-tiɱsati pañca ca abbudāni,||
[153] yam ariyagarahī Nirayaɱ upeti||
vācaɱ manañ ca paṇidhāya pāpakan" ti.|| ||

 

§

II.


 

Sutta 11

Sanaŋ-Kumāra Suttaɱ

[11.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati sappinītīre.|| ||

2. Atha kho Brahmā Sanaŋkumāro abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇo kevala-kappaɱ Sappinītīraɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

3. Eka-m-antaɱ ṭhito kho Brahmā Sanaŋkumāro Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:|| ||

"Khattiyo seṭṭho jane tasmiɱ ye gottapaṭisārino,||
vijjā-caraṇa-sampanno so seṭṭho devamānuse" ti.|| ||

4. Idam avoca Brahmā Sanaŋkumāro,||
samanuñño Satthā ahosi.|| ||

5. Atha kho Brahmā Sanaŋkumāro samanuñño me Satthā ti Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth'ev'antara-dhāyī.|| ||

 

§

 

Sutta 12

Devadatta Suttaɱ

[12.1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe||
pabbate acira-pakkante Devadatte.|| ||

2. Atha kho Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇo kevala-kappaɱ Gijjhakūṭaɱ||
pabbataɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

[154] 3. Eka-m-antaɱ ṭhito kho Brahmā Sahampati Devadattaɱ ārabbha Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:|| ||

"Phalaɱ ve kadaliɱ hanti phalaɱ veḷu phalaɱ nalaɱ||
Sakkāro kāpurisaɱ hanti gabbho assatariɱ yathā" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 13

Andhakavinda Suttaɱ

[13.1][pts][ati-olen] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Magadhesu viharati Andhakavinde.|| ||

2. Tena kho pana samayena Bhagavā ratt'-andhakāra-timisāyaɱ ajjhokāse nisinno hoti.|| ||

Devo ca ekam ekaɱ phusāyati.|| ||

3. Atha kho Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇo kevala-kappaɱ Andhakavindaɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

4. Eka-m-antaɱ ṭhito kho Brahmā Sahampati Bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:|| ||

"Sevetha pantāni sen'āsanāni||
careyya saɱojanavippamokkhā,||
Sa ce ratiɱ nādhigaccheyya tattha||
saŋghe vase rakkhitatto satīmā.|| ||

Kulā kulaɱ piṇḍikāya caranto||
indriyagutto nipako satīmā,||
Sevetha pantāni sen'āsanāni||
bhayā pamutto abhaye vimutto.|| ||

Yattha bheravā siriɱsapā||
vijju sañcarati thaneti devo,||
Andhakāratimisāya rattiyā||
nisīdi tattha bhikkhu vigat'alomahaɱso.|| ||

Idaɱ hi jātu me diṭṭhaɱ na-y-idaɱ itihītihaɱ,||
Ekasmiɱ Brahma-cariyasmiɱ sahassaɱ maccuhāyinaɱ.|| ||

Bhiyyo pañca-satā sekhā dasā ca dasadhā sataɱ,||
Sabbe sotasamāpannā atiracchānagāmino,|| ||

Athāyaɱ itarā pajā puññabhāgāti me mano,||
Saŋkhātuɱ no pi Sakkomi musā-vādassa ottape" ti.|| ||

 

§

[155]

Sutta 14

Aruṇavatī Suttaɱ

[2.14][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍiksa ārāme.|| ||

2. Tatra kho Bhagavā "bhikkhu" āmantesi.|| ||

3. "Bhadante" ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.|| ||

4. Bhagavā etad avoca:|| ||

5. "Bhūta-pubbaɱ bhikkhave rājā ahosi Aruṇavā nāma.|| ||

Rañño kho pana bhikkhave Aruṇavato Aruṇavatī nāma rāja-dhānī ahosi.|| ||

Aruṇavatiɱ kho pana bhikkhave rāja-dhāniyaɱ Sikhī Bhagavā arahaɱ Sammā Sambuddho upanissāya vihāsi.|| ||

6. Sikhissa kho pana bhikkhave Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa Abhibhū-Sambhavaɱ nāma sāvakayugaɱ ahosi aggaɱ bhaddayugaɱ.|| ||

7. Atha kho bhikkhave Sikhī Bhagavā arahaɱ Sammā Sambuddho Abhibhuɱ bhikkhuɱ āmantesi:|| ||

'Āyāma brāhmaṇa, yena aññataro Brahma-loko ten'upasankamissāma,||
yāva bhattassa kālo bhavisasa' ti.|| ||

8. 'Evaɱ bhante' ti kho bhikkhave Abhibhū bhikkhu Sikhissa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa paccassosi.|| ||

9. Atha kho bhikkhave Sikhī Bhagavā arahaɱ Sammā Sambuddho Abhibhū ca bhikkhu seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evam eva Aruṇavatiyā rāja-dhāniyā antara-hitā tasmiɱ Brahma-loke pātu-r-ahesuɱ.|| ||

10. Atha kho bhikkhave Sikhī Bhagavā arahaɱ Sammā Sambuddho Abhibhuɱ bhikkhuɱ āmantesi:|| ||

'Paṭibhātu taɱ brāhmaṇa brahmuno ca Brahma-parisāya ca brahmapārisajjānañ ca dhammī kathā' ti.|| ||

11. 'Evaɱ bhante' ti kho bhikkhave Abhibhū bhikkhu Sikhissa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa paṭi-s-sutvā Brahmānañ ca brahmaparisañ ca brahmapārisajje ca dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi.|| ||

12. Tatra sudaɱ bhikkhave Brahmā ca Brahma-parisā ca [156] brahmapārisajjā ca ujjhāyanti khīyanti vipācenti:|| ||

Acchariyaɱ vata bho abbhūtaɱ vata bho,||
kathaɱ hi nāma satthari sammukhībhute sāvako dhammaɱ desessatī ti.|| ||

13. Atha kho bhikkhave Sikhī Bhagavā arahaɱ Sammā Sambuddho Abhibhuɱ bhikkhuɱ āmantesi:|| ||

'Ujjhāyanti kho te brāhmaṇa Brahmā ca Brahma-parisā ca brahmapārisajjā ca.|| ||

Acchariyaɱ vata bho abbhūtaɱ vata bho.|| ||

Kathaɱ hi nāma satthari sammukhībhute sāvako dhammaɱ desessatī' ti?|| ||

'Tena hi tvaɱ brāhmaṇa bhiyyoso-mattāya Brahmānañ ca brahmaparisañ ca brahmapārisajje ca saɱvejehī' ti.|| ||

14. 'Evaɱ bhante' ti kho bhikkhave Abhibhū bhikkhu Sikhissa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa paṭi-s-sutvā dissamānena pi kāyena dhammaɱ desesi.|| ||

Adissamānena pi kāyena dhammaɱ dasesi.|| ||

Dissamānena pi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena adissamānena pi uparimena upaḍḍhakāyena dhammaɱ desesi.|| ||

Dissamānena pi uparimena upaḍḍhakāyena adissamānena pi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena dhammaɱ desesi.|| ||

15. Tatra sudaɱ bhikkhave Brahmā ca Brahma-parisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhūtacittajātā ahesuɱ:|| ||

'Acchariyaɱ vata bho||
abbhutaɱ vata bho,||
samaṇassa mahiddhi-katā mah-ā-nubhāvatā' ti.|| ||

16. Atha kho bhikkhave Abhibhū bhikkhu Sikhiɱ Bhagavantaɱ arahantaɱ Sammā Sambuddhaɱ etad avoca:|| ||

'Abhijānāmi khv'āhaɱ bhante bhikkhu-saŋghassa majjhe eva-rūpaɱ vācaɱ bhāsitā:|| ||

"Pahomi khv'āhaɱ āvuso Brahma-loke ṭhito sahassī-loka-dhātuɱ sarena viññāpetun" ti.|| ||

17. 'Etassa brāhmaṇa kālo etassa brāhmaṇa kālo yaɱ tvaɱ brāhmaṇa Brahma-loke ṭhito sahassī-loka-dhātuɱ sarena viññāpeyyāsi' ti.|| ||

18. 'Evaɱ bhante' ti kho bhikkhave Abhibhu bhikkhu Sikhissa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa paṭi-s-sutvā Brahma-loke ṭhito imā gāthāyo abhāsi:||| ||

'Ārabhatha ni-k-khamatha yuñjatha Buddhasāsane,||
Dhunātha maccuno senaɱ naḷāgāraɱva kuñjaro.||
[157] Yo imasmiɱ Dhamma-Vinaye appamatto vihessati||
Pahāya jāti-saɱsāraɱ dukkhass'antaɱ karissatī' ti.|| ||

19. Atha kho bhikkhave Sikhī ca Bhagavā arahaɱ Sammā Sambuddho Abhibhū ca bhikkhu Brahmānañ ca brahmaparisañ ca brahmapārisajje ca saɱvechetvā seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evam eva tasmiɱ Brahma-loke antara-hitā aruṇavatiyā rāja-dhāniyā pātu-r-ahesuɱ.|| ||

20. Atha kho bhikkhave Sikhī Bhagavā arahaɱ Sammā Sambuddho bhikkhū āmantesi:|| ||

'Assuttha no tumhe bhikkhave Abhibhussa bhikkhuno Brahma-loke ṭhitassa gāthāyo bhāsa-mānassā' ti.|| ||

21. 'Assumha kho mayaɱ bhante Abhibhussa bhikkhuno Brahma-loke ṭhitassa gāthāyo bhāsa-mānassā' ti.|| ||

22. 'Yathā kathaɱ pana tumhe bhikkhave assuttha Abhibhussa bhikkhuno brahmalāke ṭhitassa gāthāyo bhāsa-mānassā' ti.|| ||

23. 'Evaɱ kho mayaɱ bhante assumha Abhibhūssa bhikkhuno Brahma-loke ṭhitassa gāthāyo bhāsa-mānassa.|| ||

"Ārabhatha ni-k-khamatha yuñjatha Buddhasāsane,||
Dhunātha maccuno senaɱ naḷāgāraɱva kuñjaro.||
Yo imasmiɱ Dhamma-Vinaye appamatto vihessati,||
Pahāya jāti-saɱsāraɱ dukkhass'antaɱ karissatī" ti.|| ||

24. Evaɱ eva kho mayaɱ bhante assumha Abhibhūssa bhikkhuno,||
Brahma-loke ṭhitassa gāthāyo bhāsa-mānassā' ti.|| ||

25. 'Sādhu sādhu bhikkhave.|| ||

Sādhu kho tumhe bhikkhave assuttha Abhibhussa bhikkhuno Brahma-loke ṭhitassa gāthāyo bhāsa-mānassāti.'"|| ||

26. Idam avoca Bhagavā atta-manā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun.|| ||

 

§

 

Sutta 15

Parinibbāṇa Suttaɱ

[15.1][pts][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kusinārāyaɱ viharati Upavattane Mallānaɱ sālavane antarena yamakasālānaɱ parinibbāṇasamaye.|| ||

2. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

"Handa dāni [158] bhikkhave āmantayāmi vo.|| ||

Appamādena sampādethā vaya-dhammā sankhārā" ti.|| ||

Ayaɱ Tathāgatassa pacchimā vācā.|| ||

3. Atha kho Bhagavā paṭhamaɱ-jhānaɱ samāpajji.|| ||

Paṭhamajhānā vuṭṭha-hitvā dutiyaɱ jhānaɱ samāpajji.|| ||

Dutiyajhānā vuṭṭha-hitvā tatiyaɱ jhānaɱ samāpajji.|| ||

Tatiyajhānā vuṭṭha-hitvā catutthaɱ jhānaɱ samāpajji.|| ||

Catutthajhānā vuṭṭha-hitvā Ākāsanañ-c'āyatanaɱ samāpajji.|| ||

Ākāsānañ-c'āyatanā vuṭṭha-hitvā Viññāṇañ-c'āyatanaɱ samāpajji.|| ||

Viññāṇañ-c'āyatanā vuṭṭha-hitvā Ākiñcaññ'āyatanaɱ samāpajji.|| ||

Ākiñ caññ'āyatanā vuṭṭha-hitvā N'eva-saññā-nā-saññ'āyatanaɱ samāpajji.|| ||

N'evasaññānāsaññāyatanā vuṭṭha-hitvā saññā-vedayita-nirodhaɱ samāpajji.|| ||

4. Saññāvedayita-nirodhā vuṭṭha-hitvā N'eva-saññā-nā-saññ'āyatanaɱ samāpajji.|| ||

N'evasaññānāsaññāyatanā vuṭṭha-hitvā Ākiñcaññ'āyatanaɱ samapajji.|| ||

Ākiñ caññ'āyatanā vuṭṭha-hitvā Viññāṇañ-c'āyatanaɱ samāpajji.|| ||

Viññāṇañ-c'āyatanā vuṭṭha-hitvā Ākāsanañ-c'āyatanaɱ samāpajji.|| ||

Ākāsānañ-c'āyatanā vuṭṭha-hitvā catutthaɱ-jhānaɱ samāpajji.|| ||

Catutthajjhānā vuṭṭha-hitvā tatiyaɱ-jhānaɱ samāpajji.|| ||

Tatiyajjhānā vuṭṭha-hitvā dutiyaɱ-jhānaɱ samāpajji.|| ||

Dutiyajjhānā vuṭṭha-hitvā paṭhamaɱ-jhānaɱ samāpajji,|| ||

Paṭhamajjhānā vuṭṭha-hitvā dutiyaɱ-jhānaɱ samāpajji.|| ||

Dutiyajjhānā vuṭṭha-hitvā tatiyaɱ-jhānaɱ samāpajji.|| ||

Tatiyajjhānā vuṭṭha-hitvā catutthaɱ-jhānaɱ samāpajji.|| ||

Catutthajjhānā vuṭṭha-hitvā samanantarā Bhagavā parinibbāyi.|| ||

5. Parinibbute Bhagavati saha parinibbāṇā Brahmā Sahampati imaɱ gāthaɱ abhāsi:|| ||

"Sabbe va nikkhipissanti bhūtā loke samussayaɱ,||
Yathā etādiso Satthā loke appaṭi-puggalo,||
Tathāgato balappatto sambuddho parinibbuto" ti.|| ||

6. Parinibbute Bhagavati saha parinibbāṇā Sakko devānaɱ Indo imaɱ gāthaɱ abhāsi:|| ||

"Aniccā vata sankhārā uppādavaya-dhammino,||
Uppajjitvā nirujjhanti tesaɱ vūpasamo sukho" ti.|| ||

7. Parinibbute Bhagavati saha parinibbāṇā āyasmā Ānando imaɱ gāthaɱ abhāsi:|| ||

"Tadā'si yaɱ bhiɱsanakaɱ tadā'si lomahaɱsanaɱ,||
Sabbākāravarūpete sambuddhe parinibbute" ti.|| ||

[159] 7. Parinibbute Bhagavati saha parinibbāṇā āyasmā Anuruddho imā gāthāyo abhāsi:|| ||

"Nāhu assāsapassāso ṭhita-cittassa tādino,||
Anejo santim ārabbha cakkhumā parinibbuto||
Asallīnena cittena vedanaɱ ajjhavāsayi,||
Pajjotass'eva nibbāṇaɱ vimokkho cetaso ahū" ti.

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement