Samyutta Nikaya Masthead


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Saɱyutta Nikāya
3. Khandha Vagga
22. Khandha Saɱyutta
9. Thera Vagga

Sutta 85

Yamaka Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[109]

[1][wrrn][pts][than][bodh][olds] Evaɱ me sutaɱ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ āyasmā Sāriputto Sāvatthiyaɱ viharati||
Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena Yamakassa nāma bhikkhuno||
eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ hoti:|| ||

"Tath'āhaɱ Bhagavatā Dhammaɱ desitaɱ ājānāmi:|| ||

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā" ti.|| ||

3. Assosuɱ kho sambahulā bhikkhu Yamakassa kira nāma bhikkhuno||
eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ hoti:

"Tath'āhaɱ Bhagavatā Dhammaɱ desitaɱ ājānāmi:

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhū kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā" ti.|| ||

4. Atha kho te bhikkhu yen'āyasmā Yamako ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaɱkamitvā āyasmatā yamakena saddhiɱ sammodiɱsu.|| ||

Sammodaniyaɱ kathaɱ sārāṇiyaɱ vitisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

5. Eka-m-antaɱ nisinnā kho||
te bhikkhū āyasmantaɱ Yamakaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Saccaɱ kira te āvuso Yamaka,||
eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ:|| ||

'Tath'āhaɱ [110] Bhagavatā Dhammaɱ desitaɱ ājānāmi:|| ||

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā'" ti?|| ||

6. "Evaɱ kho haɱ āvuso||
Bhagavatā Dhammaɱ desitaɱ ājānāmi:

'Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā" ti.|| ||

7. "Mā āvuso Yamaka evaɱ avaca,||
Bhagavantaɱ abbh'ācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaɱ,||
na hi Bhagavā evaɱ vadeyya:

'Khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā'" ti.|| ||

8. Evam pi kho āyasmā Yamako tehi bhikkhūhi vuccamāno tath'eva taɱ pāpakaɱ diṭṭhagataɱ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati:|| ||

"Tath'āhaɱ Bhagavatā Dhammaɱ desitaɱ ājānāmi:

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā ti."|| ||

9. Yato kho te bhikkhū nāsakkhiɱsu||
āyasmantaɱ Yamakaɱ etasmā pāpakā diṭṭhi-gatā vivecetuɱ.|| ||

Atha kho te bhikkhū uṭṭhāy āsanā yen'āyasmā Sāriputto ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasankamitvā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Yamakassa nāma āvuso Sāriputta, bhikkhuno eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ:|| ||

'Tathā'haɱ Bhagavatā Dhammaɱ desitaɱ ājānāmi:|| ||

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā' ti.|| ||

Sādh'āyasmā Sāriputto yena Yamako bhikkhu ten'upasankamatu anukampaɱ upādāyā" ti.|| ||

10. Adhivāsesi kho āyasmā Sāriputto tuṇhī-bhāvena.|| ||

11. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyaṇha-samayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yen'āyasmā Yamako ten'upasankami.|| ||

Upasankamitvā āyasmatā yamakena saddhiɱ sammodi||
sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇiyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdi,|| ||

12. Eka-m-antaɱ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaɱ Yamakaɱ etad avoca:|| ||

"Saccaɱ kira te āvuso Yamaka,||
eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ?|| ||

'Tath'āhaɱ Bhagavatā Dhammaɱ desitaɱ ājānāmi,||
yathā [111] khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā'" ti?|| ||

13. "Evaɱ khvāhaɱ āvuso,||
Bhagavatā Dhammaɱ desitaɱ ājānāmi:|| ||

'Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā'" ti.|| ||

14. "Taɱ kiɱ maññasi Āvuso, Yamaka||
rūpa niccaɱ vā aniccaɱ vā?|| ||

"Aniccaɱ āvuso" ti.|| ||

"Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā" ti?|| ||

"Dukkhaɱ āvuso" ti.|| ||

Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ||
vipari-ṇāma-Dhammaɱ||
kallannu taɱ samanupassituɱ:|| ||

'Etaɱ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso."|| ||

15. "Taɱ kiɱ maññasi Āvuso, Yamaka||
vedanā niccaɱ vā aniccaɱ vā" ri?|| ||

"Aniccaɱ āvuso" ti.|| ||

"Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā" ti?|| ||

"Dukkhaɱ āvuso" ti.|| ||

"Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ||
vipari-ṇāma-Dhammaɱ||
kallannu taɱ samanupassituɱ:|| ||

'Etaɱ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

16. "Taɱ kiɱ maññasi Āvuso, Yamaka||
saññā niccaɱ vā aniccaɱ vā" ti?|| ||

"Aniccaɱ āvuso" ti.|| ||

"Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā" ti?|| ||

"Dukkhaɱ āvuso" ti.|| ||

"Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ||
vipari-ṇāma-Dhammaɱ||
kallannu taɱ samanupassituɱ:|| ||

'Etaɱ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

17. "Taɱ kiɱ maññasi Āvuso, Yamaka||
sankhārā niccaɱ vā aniccaɱ vā" ti?|| ||

"Aniccaɱ āvuso" ti.|| ||

"Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā" ti?|| ||

"Dukkhaɱ āvuso" ti.|| ||

"Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ||
vipari-ṇāma-Dhammaɱ||
kallannu taɱ samanupassituɱ:|| ||

'Etaɱ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

18. "Taɱ kiɱ maññasi Āvuso, Yamaka||
viññāṇaɱ niccaɱ vā aniccaɱ vā" ti?|| ||

"Aniccaɱ āvuso" ti.|| ||

"Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā" ti?|| ||

"Dukkhaɱ āvuso" ti.|| ||

"Yaɱ pan-ā-niccaɱ||
dukkhaɱ||
vipari-ṇāma-Dhammaɱ||
kallannu taɱ samanupassituɱ:|| ||

'Etaɱ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

19. Tasmā ti ha āvuso Yamaka,||
yaɱ kiñci rūpaɱ atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā||
sabbaɱ rūpaɱ:|| ||

'N'etaɱ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathā-bhūtaɱ samma-p-paññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

Yā kāci vedanā atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā||
sabbaɱvedanaɱ:|| ||

'N'etaɱ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathā-bhūtaɱ samma-p-paññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

Yā kāci saññā atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā||
sabbaɱ saññaɱ:|| ||

'N'etaɱ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathā-bhūtaɱ samma-p-paññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

Ye keci sankhārā atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā||
sabbaɱ sankhāraɱ:|| ||

'N'etaɱ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathā-bhūtaɱ samma-p-paññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

Yaɱ kiñci viññāṇaɱ atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā||
sabbaɱ viññāṇaɱ:|| ||

'N'etaɱ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathā-bhūtaɱ samma-p-paññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

20. Evaɱ passaɱ āvuso, Yamaka||
sutavā ariya-sāvako||
rūpasmim pi nibbindati||
vedanāya pi nibbindati||
saññāya pi nibbindati||
sankhāresu pi nibbindati||
viññāṇasmim pi nibbindati.|| ||

Nibbindaɱ virajjati.|| ||

Virāgā vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ 'vimuttami' ti||
ñāṇaɱ hoti:|| ||

'Khīṇā jāti,||
Vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
Kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ,||
itthattāyā' ti pajānātī ti.|| ||

 

§

 

21. "Taɱ kiɱ maññasi āvuso Yamaka,||
'rūpaɱ Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"'Vedanā Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti??|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"'Saññā Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti??|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"'Sankhāre Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti??|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"'Viññāṇaɱ Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti??|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

27. "Taɱ kiɱ maññasi āvuso Yamaka,||
'rūpasmiɱ Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra rūpā Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"Taɱ kiɱ maññasi āvuso Yamaka,||
'vedanāya Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra vedanāya Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"Taɱ kiɱ maññasi āvuso Yamaka,||
'saññāya Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra saññāya Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"Taɱ kiɱ maññasi āvuso Yamaka,||
'sankhāresu Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra sankhārehi Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"Taɱ kiɱ maññasi āvuso Yamaka,||
'viññāṇasmiṃ Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra viññāṇā Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

[112] 33. "Taɱ kiɱ maññasi āvuso Yamaka,||
ayaɱ so arūpī||
avedano||
asaññī||
asankhāro||
aviññāṇo Tathāgato' ti||
samanupassī" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso" ti.|| ||

34. "Ettha ca te āvuso Yamaka||
diṭṭhe'va dhamme saccato thetato Tathāgate anupalabbhiyamāne||
kallaɱ nu te taɱ veyyā-karaṇaɱ||
"Tath'āhaɱ Bhagavatā Dhammaɱ desitaɱ ājānāmi:||
yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā" ti?|| ||

35. "Ahu kho me taɱ āvuso Sariputta,||
pubbe aviddasuno pāpakaɱ diṭṭhī-gataɱ||
idaña ca pana me āyasamato Sāriputtassa Dhamma-desanaɱ sutvā tañe ca pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ pahīnaɱ,||
dhammo ca me abhisameto" ti.|| ||

36. "Sace taɱ āvuso Yamaka,||
evaɱ puccheyyuɱ:|| ||

'Yo so Āvuso Yamaka,||
bhikkhu arahaɱ khīṇ'āsavo||
so kāyassa bhedā param maraṇā?'||
kiɱ hoti' ti?|| ||

Evaɱ puṭṭho tvaɱ āvuso Yamaka,||
kinti khyākareyyasī" ti?|| ||

37. "Sace maɱ āvuvesā evaɱ puccheyyuɱ:|| ||

'Yo so Āvuso Yamaka,||
bhikkhu arahaɱ khīṇ'āsavo||
so kāyassa bhedā param maraṇā?'||
kiɱ hoti' ti?|| ||

Evaɱ puṭṭho'haɱ āvuso,||
evaɱ khyākareyyaɱ:|| ||

'Rūpaɱ kho āvuso aniccaɱ,||
yad aniccaɱ taɱ dukkhaɱ,||
yaɱ dukkhaɱ taɱ niruddhaɱ||
taɱ attha-gataɱ.

Vedanā kho āvuso aniccaɱ,||
yad aniccaɱ taɱ dukkhaɱ,||
yaɱ dukkhaɱ taɱ niruddhaɱ||
taɱ attha-gataɱ.

Saññā kho āvuso aniccaɱ,||
yad aniccaɱ taɱ dukkhaɱ,||
yaɱ dukkhaɱ taɱ niruddhaɱ||
taɱ attha-gataɱ.

Sankhārā kho āvuso aniccaɱ,||
yad aniccaɱ taɱ dukkhaɱ,||
yaɱ dukkhaɱ taɱ niruddhaɱ||
taɱ attha-gataɱ.

Viññāṇa kho āvuso aniccaɱ,||
yad aniccaɱ taɱ dukkhaɱ,||
yaɱ dukkhaɱ taɱ niruddhaɱ||
taɱ attha-gataɱ.'

Evaɱ puṭṭho'haɱ āvuso,||
evaɱ khyākareyyan" ti.|| ||

38. Sādhu sādhu āvuso Yamaka.|| ||

Tena h'āvuso Yamaka, upaman te karissāmi etass'eva atthassa bhiyyosomattāya ñāṇāya.|| ||

39. Seyyathā pi āvuso Yamaka,||
gahapati vā||
gahapati-putto vā||
aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo,||
so ca ārakkha-sampanno||
tassa kocid eva puriso uppajjeyya||
anatthakāmo||
ahitakāmo||
ayoga-k-khemakāmo||
jīvitā voropetukāmo,||
tassa [113] evam assa:|| ||

'Ayaɱ kho gahapati vā||
gahapati-putto vā||
aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo,||
so ca ārakkha-sampanno||
nāyaɱ sukaro pasayha jīvitā voropetuɱ,||
yaɱ nun'āhaɱ anupakhajja jīvitā voropeyyan' ti.|| ||

So taɱ gahapatiɱ vā||
gahapati-puttaɱ vā||
upasankamitvā evaɱ vadeyya:|| ||

'Upaṭṭhaheyyaɱ taɱ bhante' ti.|| ||

Tam enaɱ so gahapati vā||
gahapati putto vā||
upaṭṭhāpeyya,||
so upaṭṭhaheyya pubb'uṭṭhāyi pacchātipāti||
kiɱ kārapaṭissāvi manāpacāri piyavādi.|| ||

Tassa so gahapati vā||
gahapati-putto vā||
mittato pi naɱ daheyya.|| ||

Suhajjato pi naɱ daheyya tasmiñ ca vissāsaɱ āpajjeyya,||
yadā kho āvuso tassa purisassa evam assa:|| ||

'Saɱvissaṭṭho kho myāyaɱ gahapati vā||
gahapati-putto vā' ti.|| ||

Atha naɱ raho-gataɱ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeyya.|| ||

40. Taɱ kiɱ maññasi āvuso Yamaka?|| ||

Yadā pi so puriso amuɱ gahapatiɱ vā||
gahapati-puttaɱ vā||
upasankamitvā evam āha:|| ||

'Upaṭṭhaheyyaɱ taɱ bhante' ti,||
tadā pi so vadhakova,||
vadhakaña ca pana santaɱ na aññāsi.|| ||

'Vadhako me' ti.|| ||

Yadā pi so upaṭṭhāti pubb'uṭṭhāyi pacchā-nipāti kiɱkārapaṭissāvī manānapacāri piyavādi.|| ||

Tadā pi so vadhakova, vadhakañaca pana santaɱ na aññāsi.|| ||

"Vadhako me" ti.|| ||

Yadā pi naɱ raho-gataɱ viditvā tiṇhena satthena jīvitāvoropeti.|| ||

Tadā pi so vadhakova, vadhakañaca pana santaɱ na aññāsi.|| ||

"Vadhako me' ti.|| ||

"Evam āvuso" ti.|| ||

43. Evam eva kho āvuso a-s-sutavā puthujjano||
ariyānaɱ adassāvī||
ariya-Dhammassa akovido||
ariya-Dhamme avinīto,||
sappurisānaɱ adassāvī||
sappurisa-Dhammassa akovido||
sappurisa-Dhamme avinīto,||
rūpaɱ attato samanupsati,||
rūpa-vantaɱ vā attānaɱ||
attani vā rūpaɱ,||
rūpasmiɱ vā attānaɱ.|| ||

Vedanaɱ attato samanupsati,||
vedanā-vantaɱ vā attānaɱ||
attani vā vedanaɱ,||
vedanāya vā attānaɱ.|| ||

Saññaɱ attato samanupsati,||
sañña-vantaɱ vā attānaɱ||
attani vā saññaɱ,||
saññāya vā attānaɱ.|| ||

Sankhāre attato samanupsati,||
sankhārā-vantaɱ vā attānaɱ||
attani vā sankhārāɱ,||
sankhāresu vā attānaɱ.|| ||

Viññāṇaɱ [114] attato samanupsati,||
viññāṇa-vantaɱ vā attānaɱ||
attani vā viññāṇaɱ,||
viññāṇasmiɱ vā attānaɱ.|| ||

44. So aniccaɱ rūpaɱ||
'aniccaɱ rūpan' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Aniccaɱ vedanaɱ||
'aniccā vedanā' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Aniccaɱ saññaɱ||
'aniccā saññā' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Anicce sankhāre||
'aniccā sankhārā' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Aniccaɱ viññāṇaɱ||
'aniccaɱ viññaṇan' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

45. Dukkhaɱ rūpaɱ||
'dukkhaɱ rūpan' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Dukkhaɱ vedanaɱ||
'dukkhaɱ vedanāt' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Dukkhaɱ saññā||
'dukkhaɱ saññāt' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Dukkhaɱ sankhāre||
'dukkhaɱ sankhāret' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Dukkhaɱ viññāṇaɱ||
'dukkhaɱ viññāṇat' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

46. Anattaɱ rūpaɱ||
'anattā rūpan' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Anattaɱ vedanaɱ||
'anattā vedanā' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Anattaɱ saññaɱ||
'anattā saññāya' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Anatte sankhāre||
'anattā sankhārā' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Anattaɱ viññāṇaɱ||
'Anantaɱ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

47. Saɱkhataɱ rūpaɱ||
'sankhataɱ rūpan' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Sankhataɱ vedanaɱ||
'sankhatā vedanā' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Sankhataɱ saññaɱ||
'sankhatā saññāya' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Saɱkhate sankhāre||
'sankhatā sankhārā' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Sankhataɱ viññāṇaɱ||
'sankhataɱ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

48. Vadhakaɱ rūpaɱ||
'vadhakaɱ rūpan' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Vadhakaɱ vedanaɱ||
'vadhakā vedanā' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Vadhakaɱ saññaɱ||
'vadhakā saññāya' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Vadhake sankhāre||
'sankhatā sankhārā' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

Vadhakaɱ viññāṇaɱ||
'vadhakaɱ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaɱ na-p-pajānāti.|| ||

49. So rūpaɱ upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Vedanaɱ upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Saññaɱ upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Sankhāre upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Viññāṇaɱ upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Tassime pañc'upādāka-k-khandhā upetā||
upādinnā||
dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya paɱvattanti.|| ||

 

§

 

50. Sutavā ca kho āvuso ariya-sāvako||
ariyānaɱ dassāvī||
ariya-Dhammassa kovido||
ariya-Dhamme suvinīto,||
sappurisānaɱ dassāvī||
sappurisa-Dhammassa kovido||
sappurisa-Dhamme suvinīto||
na rūpaɱ attato samanupassati,||
na rūpa-vantaɱ vā attānaɱ||
na attani vā rūpaɱ,||
na rūpasmiɱ vā attānaɱ.|| ||

Na saññā attato samanupassati,||
na saññāṇavantaɱ vā attānaɱ,||
na attani vā saññaɱ,||
na saññāsmiɱ vā attānaɱ.|| ||

Na vedanā attato samanupassati,||
na vedanā-vantaɱ vā attānaɱ,||
na attani vā vedanaɱ,||
na vedanāsmiɱ vā attānaɱ.|| ||

Na na sankhare attato samanupassati,||
na sankhārāvantaɱ vā attānaɱ,||
na attani vā sankhārāṇaɱ,||
na sankhārāṇasmiɱ vā attānaɱ.|| ||

Na viññāṇaɱ attato samanupassati,||
na viññāṇa-vantaɱ vā attānaɱ,||
na attani vā viññāṇaɱ,||
na viññāṇasmiɱ vā attānaɱ.|| ||

[115] 51. So aniccaɱ rūpaɱ||
'aniccaɱ rūpan' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Aniccaɱ vedanaɱ||
'aniccaɱ vedanā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Aniccaɱ saññāɱ||
'aniccaɱ saññā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Aniccaɱ sankhāre||
'aniccaɱ sankhārā' ti
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Aniccaɱ viññāṇaɱ||
'aniccaɱ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

52. Dukkhaɱ rūpaɱ||
'dukkhaɱ rūpan' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Dukkhaɱ vedanaɱ||
dukkhaɱ vedanā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Dukkhaɱ saññā||
dukkhaɱ saññā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Dukkhaɱ sankhāre||
dukkhaɱ sankhārā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Dukkhaɱ viññāṇaɱ||
'dukkhaɱ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

53. Anattaɱ rūpaɱ||
'anattā rūpan' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Anattaɱ vedanaɱ||
'anattā vedanā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Anattā saɱññā||
'anattā saññā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Anattaɱ sankhāre||
'anattā sankhārā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Anattā viññāṇaɱ||
'Anantaɱ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

54. Saɱkhataɱ rūpaɱ||
'sankhataɱ rūpan' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Sankhataɱ vedanaɱ||
'sankhataɱ vedanā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Sankhataɱ saññā||
'sankhataɱ saññā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Sankhate sankhāre||
'sankhataɱ sankhārā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Sankhataɱ viññāṇaɱ||
'sankhataɱ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

55. Vadhakaɱ rūpaɱ||
'vadhakaɱ rūpanti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Vadhakaɱ vedanaɱ||
'vadhakaɱ vedanā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Vadhakaɱ saññā||
'vadhakaɱ saññā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Vadhake sankhāre||
'vadhakaɱ sankhārā' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Vadhakaɱ viññāṇaɱ||
'vadhakaɱ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

56. So rūpaɱ na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Vedanaɱ na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Saññaɱ na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Sankhāre na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Viññāṇaɱ na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Tassime pañc'upādāna-k-khandhā anupetā anupādinnā dīgha-rattaɱ hitāya sukhāya saŋvattantī" ti.|| ||

57. Evam he te āvuso Sāriputta hoti.|| ||

Yesaɱ āyasmantām tādisā sabrahma-cārino anukampakā attha-kāmā ovādakā anusāsakā.|| ||

Idañ ca pana me āyasmato Sāriputtassa Dhamma-desanaɱ sutvā anupādāya āsavehi cittaɱ vimuttanti.|| ||

58. Idam avoca āyasmā Sāriputto.|| ||

Attamano āyasmā Yamako āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinandīti.|| ||

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement