Aŋguttara Nikāya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Aŋguttara-Nikāya
III. Tika Nipāta
VI. Brāhmaṇa Vagga

Sutta 58

Tikaṇṇa Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


 

[1][pts][bodh] Evaɱ me sutaɱ.|| ||

Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati.|| ||

Atha kho Tikaṇṇo brāhmaṇo yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītusāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho Tikaṇṇo brāhmaṇo Bhagavato sammukhā tevijjānaɱ sudaɱ brāhmaṇānaɱ vaṇṇaɱ bhāsati:|| ||

"Evam pi tevijjā brāhmaṇā iti pi tevijjā buhmaṇā" ti.|| ||

Yathā-kathaɱ pana brāhmaṇa brāhmaṇā brāhmaṇaɱ tevijjaɱ paññā-pentī ti?|| ||

Idha bho Gotama bāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahāyugā akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena.|| ||

Ajjhāyako manta-dharo tiṇṇaɱ vedānaɱ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaɱ sākkhara-p-pabhe-dānaɱ itihāsa-pañca-mānaɱ.|| ||

Padako veyyā-karaṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo ti.|| ||

Evaɱ kho bho Gotama brāhmaṇā brāhmaṇaɱ tevijjaɱ paññā-pentī ti.|| ||

Aññāthā kho brāhmaṇa brāhmaṇā brāhmaṇaɱ tevijjaɱ paññā-penti.|| ||

Aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotī ti.|| ||

Yathā-kathaɱ pana bho Gotama ariyassa vinaye tevijjo hoti?|| ||

Sādhu me bhavaɱ Gotamo tathā dhammaɱ desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotī ti.|| ||

Tena hi brāhmaṇa suṇāhi,||
sādhukaɱ mana-sikarohi,||
bhāsissāmī ti.|| ||

2. Evaɱ bho ti kho Tikaṇṇo brāhmaṇo Bhagavato pacca-s-sosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

Idha brāhmaṇa bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ paṭhama-j-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ dutiya-j-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaŋvedeti,||
yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti||
'Upekkhako satimā sukha-vihāri' ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋ-gamā [164] adukka-m-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

3. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammanīye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati —||
Seyyath'idaɱ:||
ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsati pi jātiyo,||
tiɱsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke pi saɱvaṭṭa-kappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe —||
Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭsaɱvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ,||
tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedi evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idhūpapanno ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

4. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammanīye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne uppajjamāne.|| ||

Hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti.|| ||

Ime va pana bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,||
vacī-du-c-caritena samannāgatā,||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ viṭpātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāyasucāritena samannāgatā,||
vacīsucciritena samannāgatā,||
mano-sucaritena samannāgatā,||
ariyānaɱ anupavādakā sammā- [165] diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti.|| ||

So iti dibbena cakkunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne uppajjamāne.|| ||

Hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti.|| ||

Ayam assa dutuyā vijjā adhigatā hoti,||
avijā vigatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vigato,||
āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpino pahītattassa viharato.|| ||

5. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
ayaɱ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
ayaɱ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaɱ pajānāti,||
ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī paṭpadāti yathā-bhūtaɱ pajāniti.|| ||

Ime āsavā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsavasamudayo ti yathā-bhūtaɱ pajāniti,||
ayaɱ āsava-nirodho ti yathā-bhūtaɱ pajānāti||
ayaɱ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati,||
bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati,||
avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati,||
vumuttasmiɱ vumuttam iti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ||
itthattāyāti pajānāti.|| ||

Ayam assa tatiyā vijjā adhigatā hoti,||
avijjā vigatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vigato,||
āloko uppanno.|| ||

Yathā taɱ appamattassa ātāpino pahītattassa viharato ti.|| ||

Anuccāvacasīlassa nipakassa ca jhāyino.||
Cittaɱ yassa vasībhūtaɱ ek'aggaɱ susamāhitaɱ.||
Taɱ ve tamonudaɱ dhīraɱ tevijjaɱ maccuhāyinaɱ.||
Hitaɱ deva-manussānaɱ āhu saccappahāyinaɱ.||
Tīhi vijjāhi sampannaɱ asmmūḷhavihārinaɱ,||
Buddhaɱ antimasārīraɱ taɱ namassanti Gotamaɱ.||
Puppenivāsaɱ yo vrdī seggāpāyaɱ ca passati,||
Atho jātikkhayaɱ patto abhiññāvosito muni.||
Etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo,||
Taɱ ahaɱ vadāmi tevijjaɱ nāññaɱ lapitalāpanan ti.|| ||

[166] Evaɱ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye tevijjo hotī ti.|| ||

Aññathā bho Gotama brāhmaṇānaɱ tevijjo,||
aññathā ca pana ariyssa vinaye tevijjo hoti.|| ||

Imassa ca bho Gotama ariyassa vinaye tevijjassa brāhmaṇānaɱ tevijjo kalaɱ nāgghati so'asiɱ.|| ||

Abhikkantaɱ bho Gotama,||
seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjiteɱ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassavā Maggaɱ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya,||
cakkhu-manto rūpāni dakkhintī ti.|| ||

Evavevaɱ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Ete mayaɱbhante bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāma,||
Dhammañ ca bhikkhu-Saŋghañ ca.|| ||

Upāsake maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupete saraṇaɱ gatan ti.|| ||

 


Copyright Statement