Aŋguttara Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Aŋguttara-Nikāya
III. Tika Nipāta
VII. Mahā Vagga

Sutta 65

Kesamutti (Kesaputtiya) Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[188]

[1][pts][than][soma][bodh] Evaɱ me sutaɱ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhū-saŋghena saddhiɱ yena Kesaputtaɱ nāma Kālāmānaɱ nigamo tad avasari.|| ||

Assosuɱ kho Kesaputtiyā Kālāmā samaṇo khalu bho Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kesaputtaɱ anuppatto.|| ||

Taɱ kho pana Bhagavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||

Iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-Sam-Buddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathi Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ paja sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti,||
so dhammaɱ deseti ādi-kalyāṇaɱ majjhe-kalyāṇaɱ pariyesānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañ canaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotī" ti.|| ||

Atha kho Kesaputtiyā Kālāmā yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā appekacce Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
appekacce Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu,||
sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
appekacce yena Bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
appekacce nāmagottaɱ sāvetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
appekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaɱ nisīdijasu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnā kho Kesaputtiyā Kālāmā Bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

2. Santi bhante eke samaṇa-brāhmaṇā Kesaputtaɱ āga-c-chanti.|| ||

Te sakaɱ yeva vādaɱ dīpenti jotentī,||
paravādaɱ pana khuɱsenti vambhenti paribhavanti opapakkhiɱ karonti.|| ||

Apare pi bhante eke samaṇa-brāhmaṇā Kesaputtaɱ [189] āga-c-chanti.|| ||

Te pi sakaɱ yeva vādaɱ dīpenti jotenti,||
paravādaɱ pana khuɱsenti vambenti paribhavanti,||
opapakkhiɱ karonti.|| ||

Tesaɱ no bhante amhākaɱ hot'eva kaŋkhā,||
hoti vicikicchā — ko si nāma imesaɱ bhavantānaɱ samaṇanaɱ saccaɱ āha ko musā ti?|| ||

3. Alaɱ hi vo Kālāmā kaŋkhituɱ alaɱ vici-kicchituɱ.|| ||

Kaŋkhanīye va pana vo ṭhāne vicikicchā uppannā.|| ||

Etha tumhe Kālāmā mā anusasavena,||
mā paramparāya,||
mā itikirāya,||
mā piṭakasampadānena,||
mā takkahetu,||
mā nayahetu,||
mā ākāraparivitakkena,||
mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā,||
mā bhavyarūpatāya,||
mā samaṇo no garū ti||
yadā tumhe Kālāmā attanā va jāneyyātha:||
ime dhammā akusalā,||
ime dhammā sāvajjā,||
ime dhammā viññugarahitā,||
ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saŋvattantī ti — atha tumhe Kālāmā pajaheyyātha.|| ||

4. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Lobho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Ahitāya bhante.|| ||

Luddho panāyaɱ Kālāmā purisa-puggalo lobhena abhibhūto pariyādinna-citto pāṇam pi hanti,||
adinnam pi ādiyati,||
paradāram pi gacchati,||
musā pi bhaṇati,||
param pi tathattāya sam-ā-dapeti,||
yaɱ'sa hoti dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā ti.|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

5. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Doso purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Ahitāya bhante.|| ||

Duṭṭho panāyaɱ Kālāmā purisa-puggalo dosena abhibūto pariyādinna-citto pāṇam pi hanti,||
adinnam pi ādiyati,||
paradāram pi gacchati,||
musā pi bhaṇati,||
param pi tathattāya sam-ā-dapeti,||
yaɱ'sa hoti dūgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā ti.|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

6. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Moho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Ahitāya bhante.|| ||

[190] Muḷho panāyaɱ Kālāmā purisa-puggalo mohena abhibūto pariyādinna-citto pāṇam pi hanti,||
adinnam pi ādiyati,||
paradāram pi gacchati,||
musā pi bhaṇati,||
param pi tathattāya sam-ā-dapeti,||
yaɱ'sa hoti dūgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā ti.|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

7. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Ime dhammā kusalā vā akusalā vā ti?|| ||

Akusalā bhante.|| ||

Sāvajjā vā anavajjā vā ti?|| ||

Sāvajjā bhante.|| ||

Viñgarahitā vā viñppaSatthā vā ti?|| ||

Viññugarahitā bhante.|| ||

Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saŋvattanti,||
no vākathaɱ vā ettha hotī ti?|| ||

Samattā bhante samādinnā ahitāya dukkhāya saŋvattanti,||
evam no ettha hotī ti.|| ||

8. Iti kho Kālāmā yaɱ tam avocum:|| ||

Etha tumhe Kālāmā mā anussavena,||
mā paramparāya,||
mā paramparāya,||
mā itikirāya,||
mā piṭakasampadānena,||
mā takkahetu,||
mā nayahetu,||
mā ākāraparivitakkena,||
mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā,||
mā bhavyarūpatāya,||
mā samaṇo no garū ti||
yadā tumhe Kālāmā attanā va jāneyyātha:||
ime dhammā akusalā,||
ime dhammā sāvajjā,||
ime dhammā viññugarahitā,||
ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saŋvattantī ti —||
atha tumhe Kālāmā pajaheyyātha ti —||
iti yan taɱ vuttaɱ idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

Etha tumhe Kālāmā mā anussavena,||
mā paramparāya,||
mā paramparāya,||
mā itikirāya,||
mā piṭakasampadānena,||
mā takkahetu,||
mā nayahetu,||
mā ākāraparivitakkena,||
mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā,||
mā bhavyarūpatāya,||
mā samaṇo no garū ti,||
yadā tumehe Kālāmā attanā va jāneyyātha:||
ime dhammā kusalā,||
ime dhammā anavajjā,||
ime dhamamā viññuppaSatthā,||
ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saŋvattantī ti —||
atha tumhe Kālāmā upasampajja vihaheyyātha.|| ||

10. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Alobho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Hitāya bhante,|| ||

Aluddho panāyaɱ Kālāmā purisa-puggalo lobhena anabhibhūto apariyādinna-citto n'eva pāṇaɱ hanti,||
na adinnaɱ ādiyati,||
na paradāraɱ gacchati,||
na musā bhaṇati,||
param pi tathattāya [191] sam-ā-dapeti,||
yaɱ sa hoti dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā ti?|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

11. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Adoso purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Hitāya bhante.|| ||

Aduṭṭho panāyaɱ Kālāmā purisa-puggalo dosena anabhibhūto apariyādinna-citto n'eva pāṇaɱ hanti,||
na adinnaɱ ādiyati,||
na paradāraɱ gacchati,||
na musā bhaṇati,||
param pi tathattāya sam-ā-dapeti,||
yaɱ sa hoti dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā ti?|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

12. Ta kim maññatha Kālāmā?|| ||

Amoho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Hitāya bhante.|| ||

Amūḷho panāyaɱ Kālāmā purisa-puggalo mohena anabhibhūto apariyādinna-citto n'eva pāṇaɱ hanti,||
na adinnaɱ ādiyati,||
na paradāraɱ gacchati,||
na musā bhaṇati,||
param pi tathattāya sam-ā-dapeti,||
yaɱ sa hoti dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā ti?|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

13. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Ime dhammā kusalā vā akusalā vā ti?|| ||

Kusalā bhante.|| ||

Sāvajjā vā anavajjā vā tī?|| ||

Anavajjā bhante.|| ||

Viññugarahitā vā vuññuppaSatthā vāti?|| ||

ViññūppaSatthā bhante.|| ||

Samattā samādinnā sukhāya saŋvattanti,||
no vā kathaɱ vā ettha hotī ti?|| ||

Samattā bhante samādinnā hitāya sukhāya saŋvattanti,||
evaɱ no ettha hotī ti.|| ||

Iti kho Kālāmā yan taɱ āvocumha:|| ||

Etha tumha Kālāmā mā anussavena,||
mā paramparāya,||
mā itikirāya,||
mā pimakasampadānena,||
mā takkahetu,||
mā nayahetu,||
mā ākāraparivitakkena,||
mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā,||
mā bhabbarūpatāya,||
mā samaṇo no garū ti,||
yadā tumhe Kālāmā attanā va jāneyyātha:||
ime dhammā kusalā,||
ime dhammā anavaccā,||
ime dhammā viññūppaSatthā,||
ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saŋvattantī ti —||
atha tumhe Kālāmā upasam- [192] pajja vihareyyāthā ti —||
iti yan taɱ vuttaɱ idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

15. Sa kho so Kālāmā ariya-sāvako evaɱ vigat-ā-bhijjho vigata-vyāpādo asa-m-mūḷho sampajāno patissato||
mettā-saha-gatena cetasā||
ekaɱ dija eritvā viharati,||
tathā dutiyaja -||
tathā tatiyaɱ -||
tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaɱ lokaɱ mettā-saha-gatena cetasā vupilena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena eritvā viharati.|| ||

Karāṇā-saha-gatena cetasā ekaɱ dija eritvā viharati,||
tathā dutiyaja -||
tathā tatiyaɱ -||
tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaɱ lokaɱ karāṇā-saha-gatena cetasā vupilena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena eritvā viharati.|| ||

Muditā-saha-gatena cetasā ekaɱ dija eritvā viharati,||
tathā dutiyaja -||
tathā tatiyaɱ -||
tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaɱ lokaɱ muditā-saha-gatena cetasā vupilena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena eritvā viharati.|| ||

Upekkhā-saha-gatena cetasā ekaɱ dija eritvā viharati,||
tathā dutiyaja -||
tathā tatiyaɱ -||
tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaɱ lokaɱ upekkhā-saha-gatena cetasā vupilena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena eritvā viharati.|| ||

Sa kho so Kālāmā ariya-sāvako evaɱ averacitto||
evaɱ avyāpajjha-citto||
evaɱ asaŋkiliṭṭha-citto||
evaɱ visuddhacitto,||
tassa diṭṭhe'va dhamme cattāro assāsā adhigatā honti.|| ||

16. Sace kho pana atthi paroloko,||
atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
ṭhānam ahaɱ kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjissāmī ti.|| ||

Ayam assa paṭhamo assāso adhigato hoti.|| ||

Idāhaɱ diṭṭhe'va dhamme averaɱ avyāpajjhaɱ anīghaɱ sukhaɱ attānaɱ pariharāmīti,||
ayam assa dutiyo assāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana n'atthi paraloko n'atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko idhāhaɱ diṭṭhe'va dhamme averaɱ avyāpajjhaɱ anīghaɱ sukhiɱ attānaɱ pariharāmī ti.|| ||

Ayam assa dutiyo assāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana karoto karīyati pāpaɱ,||
na kho pan'āhaɱ kassaci pāpaɱ cetemi,||
akarontaɱ kho pana maɱ pāpaɱ kammaɱ kuto dukkhaɱ phūsissatī ti.|| ||

Ayam assa tatiyo asasāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana karoto na karīyati pāpaɱ,||
idāhaɱ ubhayen'eva visuddhaɱ attānaɱ samanupassāmī ti.|| ||

Ayam assa catuttho assāso adhigato hoti.|| ||

Sa kho so Kālāmā evaɱ averacitto||
evaɱ avyāpajjha-citto||
evaɱ asaŋkiliṭṭha-citto,||
evaɱ vusuddhacitto||
tassa diṭṭhe'va dhamme ime cattāro assāsā dhigatā hontī ti.|| ||

17. Evam etaɱ Bhagavā,||
evam etaɱ Sugata.|| ||

Sa kho so bhante ariya-sāvako evaɱ averacitto||
evaɱ avyāpajjha-citto||
evaɱ asaŋkiliṭṭha-citto,||
evaɱ vusuddhacitto||
tassa diṭṭh'eva [193] dhamme ime cattāro assāsā dhigatā hontī.|| ||

Sace kho pana atthi paroloko,||
atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
ṭhānam ahaɱ kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjissāmī ti.|| ||

Ayam assa paṭhamo assāso adhigato hoti.|| ||

Idāhaɱ diṭṭhe'va dhamme averaɱ avyāpajjhaɱ anīghaɱ sukhaɱ attānaɱ pariharāmīti,||
ayam assa dutiyo assāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana n'atthi paraloko n'atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko idhāhaɱ diṭṭhe'va dhamme averaɱ avyāpajjhaɱ anīghaɱ sukhiɱ attānaɱ pariharāmī ti.|| ||

Ayam assa dutiyo assāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana karoto karīyati pāpaɱ,||
na kho pan'āhaɱ kassaci pāpaɱ cetemi,||
akarontaɱ kho pana maɱ pāpaɱ kammaɱ kuto dukkhaɱ phūsissatī ti.|| ||

Ayam assa tatiyo asasāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana karoto na karīyati pāpaɱ,||
idāhaɱ ubhayen'eva visuddhaɱ attānaɱ samanupassāmī ti.|| ||

Ayam assa catuttho assāso adhigato hoti.|| ||

Sa kho so bhante ariya-sāvako evaɱ averacitto||
evaɱ avyāpajjha-citto||
evaɱ asaŋkiliṭṭha-citto||
evaɱ visuddhacitto||
tassa diṭṭhe'va dhamme ime cattāro assāsā adhigatā hontī ti.|| ||

Abhikkantaɱ bhante abhikkantaɱ bho Gotama,||
seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjiteɱ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassavā Maggaɱ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya,||
cakkhu-manto rūpāni dakkhintī ti.|| ||

Evavevaɱ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Ete mayaɱbhante bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāma, Dhammañ ca bhikkhu-Saŋghañ ca.|| ||

Upāsake no bhavaɱ Gotamo dharetu ajja-t-agge pāṇupete saraṇaɱgatan ti.|| ||

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement