Dīgha Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Dīgha Nikāya

Sutta 12

Lohicca Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


[224]

[1][pts][than] Evaɱ me sutaɱ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi yena sāla-vatikā tad avasari.|| ||

Tena kho pana samayena lohicco brāhmaṇo sāla-vatikaɱ ajjhāvasati sattussadaɱ satiṇakaṭṭhodakaɱ sadhaññaɱ rāja-bhoggaɱ raññā Pasenadinā kosalena dinnaɱ rājadāyaɱ brahmadeyyaɱ.

2. Tena kho pana samayena lohiccassa brāhmaṇassa eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ hoti: idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaɱ dhammaɱ adhigaccheyya,||
kusalaɱ dhammaɱ adhigantvā na parassa āroceyya.|| ||

Kiɱ hi paro parassa karissati?|| ||

Seyyathā pi nāma purāṇaɱ bandhanaɱ chinditvā aññaɱ navaɱ bandhanaɱ kareyya?|| ||

Evaɱ sampadam idaɱ pāpakaɱ lobha-dhammaɱ vadāmi.|| ||

Kiɱ hi paro parassa karissatī' ti.

3. Assosi kho lohicco brāhmaṇo: samaṇo khalu bho Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi sāla-vatikaɱ anuppatto.|| ||

Taɱ kho pana bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato: iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-Sam-Buddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-Mārakaɱ sa-brahmakaɱ,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ [225] sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosana-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ.|| ||

Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotīti.

4. Atha kho lohicco brāhmaṇo bhesikaɱ nahāpitaɱ āmantesi: ehi tvaɱ samma bhesike,||
yena Samaṇo Gotamo ten'upasankama.|| ||

Upasaŋkamitvā mama vacanena samaṇaɱ Gotamaɱ appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihāraɱ puccha: lohicco bho Gotama brāhmaṇo bhavantaɱ Gotamaɱ appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihāraɱ pucchatīti.|| ||

Evañ ca vadehi: adhivāsetu kira bhavaɱ Gotamo lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saŋghenāti.

5. Evaɱ bhatteti kho bhesikā nahāpito lohiccassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho bhesikā nahāpito Bhagavantaɱ etad avoca: lohicco bhante brāhmaṇo Bhagavantaɱ appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihāraɱ pucchati.|| ||

Evañ ca vadeti.|| ||

Adhivāsetu kira bhante Bhagavā lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saŋghenāti.|| ||

Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.

6. Atha kho bhesikā nahāpito Bhagavato adhivāsanaɱ viditvā uṭṭhāy āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena lohicco brāhmaṇo ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā lohiccaɱ brāhmaṇaɱ etad avoca: avocumbhā kho mayaɱ bhante tava vacanena taɱ Bhagavantaɱ.|| ||

Lohicco bhante brāhmaṇo Bhagavantaɱ [226] appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihāraɱ pucchati.|| ||

Evañ ca vadeti: adhivāsetu kira bhante Bhagavā 'lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saŋghenā' ti.|| ||

Adhivutthañca pana tena Bhagavatā ti.

7. Atha kho lohicco brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇitaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyādāpetvā bhesikaɱ nahāpitaɱ āmantesi: ehi tvaɱ samma bhesike yena Samaṇo Gotamo ten'upasankama.|| ||

Upasaŋkamitvā samaṇassa Gotamassa kālaɱ ārocehi: kālo bho Gotama niṭṭhitaɱ bhattanti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti kho bhesikā nahāpito lohiccassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaɱ ṭhīto kho bhesikā nahāpito Bhagavato kālaɱ ārocesi: kāle bhante.|| ||

Niṭṭhitaɱ bhattanti.|| ||

Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya saddhiɱ bhikkhu-saŋghena yena sāla-vatikā ten'upasankami.

8. Tena kho pana samayena bhesikā nahāpito Bhagavantaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubaddho hoti.|| ||

Atha kho bhesikā nahāpito Bhagavantaɱ etad avoca: "lohiccassa bhante brāhmaṇassa eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ: idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaɱ dhammaɱ adhigaccheyya,||
kusalaɱ dhammaɱ adhigannvā na parassa āroceyya.|| ||

Kiɱ hi paro parassa karissati.|| ||

Seyyathā pi purāṇaɱ bandhanaɱ chinditvā aññaɱ navaɱ bandhanaɱ kareyya,||
evaɱ sampadam idaɱ pāpakaɱ lobha-dhammaɱ vadāmi.|| ||

Kiɱ hi paro parassa karissatī" ti.|| ||

Sādhu bhante Bhagavā lohiccaɱ brāhmaṇaɱ etasmā pāpakā diṭṭhi-gatā vivecetū" ti.|| ||

"App'eva nāma siyā bhesike app'eva nāma siyā bhesike" ti.

9. Atha kho Bhagavā yena lohiccassa brāhmaṇassa nivesanaɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane [227] nisīdi.|| ||

Atha kho lohicco brāhmaṇo Buddhappamukhaɱ bhikkhu-sanghaɱ paṇitena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi atha kho lohicco brāhmaṇo Bhagavantaɱ bhuttāviɱ onītapattapāṇiɱ aññataraɱ nīvaɱ āsanaɱ gahetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho lohiccaɱ brāhmaṇaɱ Bhagavā etad avoca: "saccaɱ kira te lohicca eva-rūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhīgataɱ uppannaɱ: idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaɱ dhammaɱ adhigaccheyya,||
kusalaɱ dhammaɱ adhiganntvā na parassa aroceyya,||
kiɱ hi paro parassa karissati?|| ||

Seyyathā pi nāma purāṇaɱ bandhanaɱ chinditvā aññaɱ navaɱ bandhanaɱ kareyya,||
evaɱ sampadam idaɱ pāpakaɱ lobha-dhammaɱ vadāmi.|| ||

Kiɱ hi paro parassa karissatī" ti?

"Evaɱ bho Gotama."|| ||

10. "Taɱ kiɱ maññasi lohicca?|| ||

Tanu tvaɱ sāla-vatikaɱ ajjhāvasasī"?Ti.

"Evaɱ bho Gotama."|| ||

"Yo nu kho lohicca evaɱ vadeyya 'lohicco brāhmaṇo sāla-vatikaɱ ajjhāvasati.|| ||

Yā sāla-vatikāya samudaya-sañjāti lohicco'va taɱ brāhmaṇo ekako paribhuñjeyya,||
na aññesaɱ dadeyyā' ti evaɱ-vādi so ye taɱ upajīvanti tesaɱ antarāya-karo vā hoti no vā" ti?

"Antarāya-karo bho Gotama."|| ||

"Antarāya-karo samāno lohicca hitānukampī vā tesaɱ hoti ahitānukampī vā" ti?

"Ahitānukampī bho Gotama."|| ||

"Ahitānukampissa mettaɱ vā tesu cittaɱ pacc'upaṭṭhitaɱ hoti sapattakaɱ vā" ti?

"Sapattakaɱ bho Gotama"

"Sapattake citte pacc'upaṭṭhike micchā-diṭṭhi vā hoti sammā-diṭṭhi vā?Ti

Bho Gotama."|| ||

"Micchā-diṭṭhi'ssa kho ahaɱ lohicca dvinnaɱ gatīnā aññataraɱ gatiɱ vadāmi: Nirayaɱ vā tiracchāna-yoniɱ vā."|| ||

[BJT Page 546]

11. Taɱ kim maññasi lohicca,||
tanu rājā Pasenadi Kosalo Kāsi Kosalaɱ ajjhāvasatī" ti?

"Evaɱ bho Gotama."|| ||

"Yo nu kho lohicca evaɱ vadeyya: 'rājā Pasenadi Kosalo Kāsi Kosalaɱ ajjhāvasati.|| ||

Yā Kāsi Kosalo samudaya-sañjāti,||
rājā'va taɱ Pasenadi Kosalo ekako paribhuñjeyya,||
na naaññesaɱ dadeyyā' ti.|| ||

Evaɱ vādī so ye rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ upajīvanti tumhe c'eva aññe ca,||
tesaɱ antarāya-karo vā hoti,||
no vā" ti?

"Antarāya-karo bho Gotama."|| ||

"Antarāya-karo samāno hitānukampī vā tesaɱ hoti ahitānukampī vā" ti?

"Ahitānukampī bho Gotama."|| ||

"Ahitānukampissa lohicca mettaɱ vā tesu cittaɱ pacc'upaṭṭhītaɱ sapattakaɱ vā" ti?

"Sapattakaɱ bho Gotama."|| ||

"Sapattake citte pacc'upaṭṭhīte micchā-diṭṭhi vā hoti sammā-diṭṭhi vā" ti?

Micchā-diṭṭhi bho Gotama."|| ||

"Micchā-diṭṭhi'ssa kho ahaɱ lohicca dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi Nirayaɱ vā tiracchāna-yoniɱ vā.

12. Iti kira 'lohicca yo evaɱ vadeyya: lohicco brāhmaṇo sāla-vatikaɱ ajjhāvasati.|| ||

Yā sāla-vatikāya samudayañjāti,||
lohicco'va taɱ brāhmaṇo ekako paribhuñjeyya,||
na ca aññesaɱ dadeyyā' ti.|| ||

Evaɱ vādī so ye taɱ upajīvanti,||
tesaɱ antarāya-karo hoti.|| ||

Antarāya-karo samāno ahitānukampī hoti.|| ||

Ahitānukampissa sapattakaɱ cittaɱ pacc'upaṭṭhitaɱ hoti.|| ||

Sapattake citte pacc'upaṭṭhite micchā-diṭṭhī hoti.|| ||

Evam eva kho lohicca yo evaɱ vadeyya: "idha samaṇo vā brahmaṇo vā kusalaɱ dhammaɱ adhigaccheyya,||
kusalaɱ dhammaɱ adhigantvā na parassa āroceyya,||
kiɱ hi paro parassa karissati?|| ||

Seyyathā pi nāma purāṇaɱ bandhanaɱ chinditvā aññaɱ navaɱ bandhanaɱ kareyya,||
evaɱ sampadam idaɱ pāpakaɱ lobha-dhammaɱ vadāmi.|| ||

[229] Kiɱ hi paro parassa karissatī" ti.|| ||

Evaɱ vādī so ye te kula-puttā Tathāgata-p-paveditaɱ Dhamma-Vinayaɱ āgamma eva-rūpaɱ uḷāraɱ visesaɱ adhigacchanti: sot'āpatti-phalam pi sacchi-karonti,||
Sakad-āgāmi-phalam pi sacchi-karonti,||
Anāgāmi-phalam pi sacchīkaronti,||
Arahattam pi sacchi-karonti,||
yecime dibbāgabbhā paripācenti dibbānaɱ bhavānaɱ abhinibbantiyā,||
tesaɱ antarāya-karo hoti.|| ||

Antarāya-karo samāno ahitānukampi hoti.|| ||

Ahitānukampissa sapattakaɱ cittaɱ pacc'upaṭṭhitaɱ hoti.|| ||

Sapattake citte pacc'upaṭṭhite micchā-diṭṭhi hoti.|| ||

Micchā-diṭṭhi'ssa kho ahaɱ lohicca dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi Nirayaɱ vā tiracchāna-yoniɱ vā.

13. Iti kira lohicca yo evaɱ vadeyya: rājā Pasenadi Kosalo Kāsi Kosalaɱ ajjhāvasati.|| ||

Yā kāsikosale samudayañjāti,||
rājā'va taɱ Pasenadi Kosalo ekako paribhuñjeyya,||
na ca aññesaɱ dadeyyā' ti.|| ||

Evaɱ vādī so ye rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ upajīvanti tumhe c'eva aññe ca,||
tesaɱ antarāya-karo hoti.|| ||

Antarāya-karo samāno ahitānukampī [230] hoti.|| ||

Ahitānukampissa sapattakaɱ cittaɱ pacc'upaṭṭhitaɱ hoti.|| ||

Sapattake citte pacc'upaṭṭhite micchā-diṭṭhī hoti.|| ||

Evam eva kho lohicca yo evaɱ vadeyya: "idha samaṇo vā brahmaṇo vā kusalaɱ dhammaɱ adhigaccheyya,||
kusalaɱ dhammaɱ adhigantvā na parassa āroceyya,||
kiɱ hi paro parassa karissati?|| ||

Seyyathā pi nāma purāṇaɱ bandhanaɱ chinditvā aññaɱ navaɱ bandhanaɱ kareyya,||
evaɱ sampadam idaɱ pāpakaɱ lobha-dhammaɱ vadāmi.|| ||

Kiɱ hi paro parassa karissatī" ti.|| ||

Evaɱ vādī so ye te kula-puttā Tathāgata-p-paveditaɱ Dhamma-Vinayaɱ āgamma eva-rūpaɱ uḷāraɱ visesaɱ adhigacchanti: sot'āpatti-phalam pi sacchi-karonti,||
Sakad-āgāmi-phalam pi sacchi-karonti,||
Anāgāmi-phalam pi sacchīkaronti,||
Arahattam pi sacchi-karonti,||
yecime dibbāgabbhā paripācenti dibbānaɱ bhavānaɱ abhinibbantiyā,||
tesaɱ antarāya-karo hoti.|| ||

Antarāya-karo samāno ahitānukampi hoti.|| ||

Ahitānukampissa sapattakaɱ cittaɱ pacc'upaṭṭhitaɱ hoti.|| ||

Sapattake citte pacc'upaṭṭhite micchā-diṭṭhi hoti.|| ||

Micchā-diṭṭhi'ssa kho ahaɱ lohicca dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi Nirayaɱ vā tiracchāna-yoniɱ vā.

14. Tayo kho'me lohicca Satthāro ye loke vodanārahā,||
yo ca pan'eva-rūpe Satthāro codeti,||
sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Idha lohicca ekacco Satthā yass'atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito hoti,||
svāssa sāmaññattho ananuppatto hoti,||
so taɱ sāmaññ'atthaɱ ananupāpuṇitvā sāvakānaɱ dhammaɱ deseti: idaɱ vo hitāya 'idaɱ vo sukhāyā' ti.|| ||

Tassa sāvakā na sussūsanti,||
na sotaɱ odahanti,||
na aññā-cittaɱ upaṭṭhapenti,||
vokkamma ca Satthusāsanā vattanti.|| ||

So evam assa codetabbo: "āyasmā kho yass'atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito,||
so te sāmaññattho ananuppatto.|| ||

Na tvaɱ sāmaññ'atthaɱ ananupāpuṇitvā sāvakānaɱ dhammaɱ desesi 'idaɱ vo hitāya idaɱ vo sukhāyā' ti.|| ||

Tassa te sāvakā na sussūsanti.|| ||

Na sotaɱ odahanti.|| ||

Na aññā-cittaɱ upaṭṭhapenti vokkamma ca Satthusāsanā vattantī" ti.|| ||

Seyyathā pi nāma ossakkantiyā vā ussakkeyya1,||
parammukhiɱ vā āliŋgeyya,||
evaɱ sampadam idaɱ pāpakaɱ lobha-dhammaɱ vadāmi.|| ||

Kiɱ hi paro parassa karissati?" Ayaɱ kho lohicca paṭhamo Satthā yo loke codanāraho,||
yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā.

15. Puna ca paraɱ lohicca idh'ekacco Satthā yass'atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito hoti,||
svāssa sāmaññattho ananuppatto hoti.|| ||

So taɱ sāmaññ'atthaɱ ananupāpuṇitvā sāvakānaɱ dhammaɱ deseti 'idaɱ vo hitāya idaɱ vo sukhāyā' ti.|| ||

Tassa te sāvakā sussūsanti,||
sotaɱ [231] odahanti,||
aññā-cittaɱ upaṭṭhapenti,||
na ca vokkamma Satthusāsanā vattanti.|| ||

So evam assa codetabbo: "āyasmā kho yass'atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito,||
so te sāmaññattho ananuppatto.|| ||

Taɱ tvaɱ sāmaññ'atthaɱ ananupāpuṇitvā sāvakānaɱ dhammaɱ desesi 'idaɱ vo hitāya,||
idaɱ vo sukhāyā' ti.|| ||

Tassa te sāvakā sussūsanti,||
sotaɱ odahanti,||
aññā-cittaɱ upaṭṭhapenti,||
na ca vokkamma Satthusāsanā vattanti.|| ||

Seyyathā pi nāma sakaɱ khettaɱ ohāya parakhettaɱ niḍḍāyitabbaɱ1 maññeyya,||
evaɱ sampadam idaɱ pāpakaɱ lobha-dhammaɱ vadāmi.|| ||

Kiɱ hi paro parassa karissatī" ti.|| ||

Ayaɱ kho lohicca dutiyo Satthā yo loke codanāraho,||
yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā.

16. Puna ca paraɱ lohicca idh'ekacco Satthā yass'atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito hoti,||
svāssa sāmaññattho ananuppatto hoti.|| ||

So taɱ sāmaññ'atthaɱ ananupāpuṇitvā sāvakānaɱ dhammaɱ deseti 'idaɱ vo hitāya idaɱ vo sukhāyā' ti.|| ||

Tassa te sāvakā sussūsanti,||
na sotaɱ odahanti,||
na aññā-cittaɱ upaṭṭhapenti,||
vokkamma ca Satthusāsanā vattanti.|| ||

So evam assa codetabbo: "āyasmā kho yass'atthāya agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito,||
so te sāmaññattho ananuppatto.|| ||

Taɱ tvaɱ sāmaññ'atthaɱ ananupāpuṇitvā sāvakānaɱ dhammaɱ desesi 'idaɱ vo hitāya,||
idaɱ vo sukhāyā' ti.|| ||

Tassa te sāvakā na sussūsanti,||
na sotaɱ odahanti,||
na aññā-cittaɱ upaṭṭhapenti,||
vokkamma ca Satthusāsanā vattanti.|| ||

Seyyathā pi nāma purāṇaɱ bandhanaɱ chinditvā aññaɱ navaɱ bandhanaɱ kareyya,||
evaɱ sampadam idaɱ pāpakaɱ lobha-dhammaɱ vadāmi.|| ||

Kiɱ hi paro parassa karissatī" ti.|| ||

Ayaɱ kho lohicca tatiyo Satthā yo loke codanāraho,||
yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā.

[232] ime kho lohicca tayo Satthāro ye loke codanārahā,||
yo ca pan'eva-rūpe Satthāro codeti,||
sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā" ti.

17. Evaɱ vutte lohicco brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca: "atthi pana bho Gotama ko ci loke na codanāraho" ti?

"Atthi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho" ti.

"Katamo pana so bho Gotama Satthā yo loke na codanāraho" ti.

18. Idha lohicca Tathāgato loko uppajjati arahaɱ Sammā-Sam-Buddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sa-devakaɱ sa-Mārakaɱ sa-brahmakaɱ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sa-deva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañ janaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ.|| ||

Brahma-cariyaɱ pakāseti.|| ||

Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ sutvā Tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: 'sambādho gharāvaso rajo-patho.|| ||

Abbhokāso pabbajjā.|| ||

Na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ sankha-likhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya'nti.

19. So aparena samayena appaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhoga-k-khandhaɱ pahāya appaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

So evaɱ pabba-jito samāno Pātimokkha-saŋvara-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhā-padesu kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena.|| ||

Parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro bhojane matt'aññū sati-sampajaññesu samannāgato santuṭṭho.

20(29). Kathañ ca lohicca bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||

Idha lohicca bhikkhu pāṇāti-pātaɱ pahāya pāṇāti-pātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno.|| ||

Sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Adinn'ādānaɱ pahāya adinn'ādānā paṭivirato hoti dinn'ādāyī dinna-pāṭikaŋkhī.|| ||

Athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Abrahma-cariyaɱ pahāya brahma-cārī hoti ārā-cārī1 virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaŋvādako lokassa.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā,||
sahitānaɱ vā anuppadātā samagg'ārāmo samagga-rato samagga-nandiɱ samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Pharusaɱ vācaɱ6 pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā7 hadayaŋ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,||
tathā-rūpaɱ8 vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Sampha-p-palāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī.|| ||

Nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyanta-vatiɱ attha-saɱhitaɱ.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

21(30). Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā1 paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti ratt'ūparato3 paṭivirato4 vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā5 paṭivirato hoti.|| ||

Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dhañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakamaɱsapaṭigggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā6 paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthigavassava'avā paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyyapaheṇa gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulā-kūṭa-kaɱsa-kūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭanavañ cananikatisāci yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Cullasīlaɱ niṭṭhitaɱ

22(31). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ bījagāma-bhūta-gāma-samārambhaɱ13 anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: mūla-bījaɱ khandha-bījaɱ phalu-bījaɱ14 agga-bījaɱ bijabījameva15 pañcamaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā16 bījagāma-bhūta-gāma-samārambhā17 paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

23(32). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ sannidhi-kāra-paribhogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: anna-sannidhiɱ pāna-sannidhiɱ vattha-sannidhiɱ yāna-sannidhiɱ sayana-sannidhiɱ gandha-sannidhiɱ āmisa-sannidhiɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24(33). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ visūkadassanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: naccaɱ gītaɱ vāditaɱ pekkhaɱ akkhātaɱ pāṇissaraɱ vetālaɱ kumbhathūnaɱ Sobha-nagarakaɱ1 caṇḍālaɱ vaɱsaɱ dhopanakaɱ hatthi-yuddhaɱ assa-yuddhaɱ mahisa-yuddhaɱ3 usabha-yuddhaɱ aja-yuddhaɱ meṇḍayuddhaɱ kukkuṭayuddhaɱ vaṭṭakayuddhaɱ daṇḍa-yuddhaɱ muṭṭhi-yuddhaɱ nibbuddhaɱ uyyodhikaɱ balaggaɱ senābyūhaɱ aṇīkadassanaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

25(34). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān'ānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: aṭṭha-padaɱ dasa-padaɱ ākāsaɱ parihāra-pathaɱ santikaɱ khalikaɱ ghaṭikaɱ salāka-hatthaɱ akkhaɱ paŋgacīraɱ vaŋkakaɱ mokkha-cikaɱ ciŋgulakaɱ pattāḷhakaɱ rathakaɱ dhanukaɱ akkharikaɱ manesikaɱ yathā-vajjaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān'ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

26(35). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ uccā-sayana-mahā-sayanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: āsandiɱ pallaŋkaɱ gonakaɱ cittakaɱ paṭikaɱ paṭalikaɱ tūlikaɱ vikatikaɱ udda-lomiɱ ekanta-lomiɱ kaṭṭhissaɱ koseyyaɱ kuttakaɱ hatth'attharaɱ ass'attharaɱ rath'attharaɱ ajina-p-paveṇiɱ kādali-miga-pavara-pacc'attharaṇaɱ sa-uttara-c-chadaɱ ubhato-lohita-kūpadhānaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

27(36). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān'ānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: ucchādanaɱ parimaddanaɱ nahāpanaɱ sambāhanaɱ ādāsaɱ añjanaɱ mālā-vilepanaɱ mukkha-cuṇṇakaɱ1 mukhale-panaɱ2 hattha-bandhaɱ sikhā-bandhaɱ daṇḍakaɱ nāḷikaɱ khaggaɱ chattaɱ citrūpāhanaɱ uṇhīsaɱ maṇiɱ vāla-vījaniɱ odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān'ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

28(37). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ tiracchāna-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: rāja-kathaɱ cora-kathaɱ mahāmatta-kathaɱ senā-kathaɱ bhaya-kathaɱ yuddha-kathaɱ anna-kathaɱ pāna-kathaɱ vattha-kathaɱ sayana-kathaɱ mālā-kathaɱ gandha-kathaɱ ñāti-kathaɱ yāna-kathaɱ gāma-kathaɱ nigama-kathaɱ nagara-kathaɱ jana-pada-kathaɱ itthi-kathaɱ purisa-kathaɱ (kumārakathaɱ kumārikathaɱ)3 sūra-kathaɱ visikhā-kathaɱ kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaɱ pubba-peta-kathaɱ nānatta-kathaɱ loka-k-khāyikaɱ samudda-k-khāyikaɱ iti-bhav-ā-bhava-kathaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

29(38). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā viggāhika-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: "na tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāsi.|| ||

Ahaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāmi.|| ||

Kiɱ tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭi-panno tvam asi.|| ||

Aham asmi sammāpaṭi-panno.|| ||

Sahitaɱ me,||
asahitaɱ te.|| ||

Pure vacanīyaɱ pacchā avaca.|| ||

Pacchā vacanīyaɱ pure avaca.|| ||

Āviciṇṇan te viparāvattaɱ.|| ||

Āropito te vādo.|| ||

Niggahīto tvam asi.|| ||

Cara vāda-p-pamokkhāya.|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī" ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

30(39). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaɱ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyruttā viharanti,||
seyyath'īdaɱ: raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ khattiyānaɱ brāhmaṇānaɱ gahapatikānaɱ kumārānaɱ "idha gaccha.|| ||

Amutrāgaccha.|| ||

Idaɱ hara.|| ||

Amutra idaɱ āharā" ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

31(40). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaɱ nijigiɱsitāro.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Majjhimasīlaɱ niṭṭhitaɱ.

32(41). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ1 kappenti,||
seyyath'īdaɱ: aŋgaɱ nimittaɱ uppātaɱ2 supiṇaɱ3 lakkhaṇaɱ mūsikacchinnaɱ aggi-homaɱ dabbi-homaɱ thusa-homaɱ taṇḍula-homaɱ sappi-homaɱ tela-homaɱ mukha-homaɱ lohita-homaɱ aŋga-vijjā vatthu-vijjā khatta-vijjā4 siva-vijjā bhūta-vijjā bhuri-vijjā ahi-vijjā visa-vijjā vicchika-vijjā mūsika-vijjā sakuṇa-vijjā vāyasa-vijjā pakkajjhānaɱ5 sara-parittānaɱ miga-cakkaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

33(42). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyath'īdaɱ: maṇi-lakkhaṇaɱ vattha-lakkhaṇaɱ daṇḍa-lakkhaṇaɱ6 asi-lakkhaṇaɱ usu-lakkhaṇaɱ dhanu-lakkhaṇaɱ āvudha-lakkhaṇaɱ7 itthi-lakkhaṇaɱ purisa-lakkhaṇaɱ kumāra-lakkhaṇaɱ kumārilakkhaṇaɱ dāsa-lakkhaṇaɱ dāsilakkhaṇaɱ hatthi-lakkhaṇaɱ assa-lakkhaṇaɱ mahisa-lakkhaṇaɱ8 usabha-lakkhaṇaɱ go-lakkhaṇaɱ9 aja-lakkhaṇaɱ meṇḍa-lakkhaṇaɱ10 kukkuṭa-lakkhaṇaɱ vaṭṭakalakkhaṇaɱ godhā-lakkhaṇaɱ kaṇṇikā-lakkhaṇaɱ kacchapa-lakkhaṇaɱ miga-lakkhaṇaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

34(43). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti seyyath'īdaɱ: raññaɱ niyyānaɱ bhavissati,||
raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.|| ||

Iti imassa jayo bhavissati.|| ||

Imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

35(44). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyath'īdaɱ: canda-ggāho bhavissati.|| ||

Suriyaggāho bhavissati.|| ||

Nakkhattagāho bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Ukkāpāto bhavissati.|| ||

Dīsāḍāho bhavissati.|| ||

Bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Deva-dundubhi bhavissati.|| ||

Candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ1 saɱkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko canda-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko suriya-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko nakkhatta-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipākaɱ candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipākaɱ candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipākaɱ nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipākaɱ nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko ukkā-pāto bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko disā-ḍāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saŋkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

36(45). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyath'īdaɱ: subbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Dubbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Subhikkhaɱ bhavissati.|| ||

Dubbhikkhaɱ bhavissati.|| ||

Khemaɱ bhavissati.|| ||

Bhayaɱ bhavissati.|| ||

Rogo bhavissati.|| ||

Ārogyaɱ bhavissati.|| ||

Muddā gaṇanā saɱkhānaɱ kāveyyaɱ lokāyataɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

37(46). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyath'īdaɱ: āvāhanaɱ vivāhanaɱ saɱvadanaɱ vivadanaɱ saɱkiraṇaɱ vikiraṇaɱ subhaga-karaṇaɱ dubbhaga-karaṇaɱ viruddha-gabbha-karaṇaɱ jivhā-nittha-d-danaɱ2 hanu-saɱhananaɱ hatth-ā-bhijappanaɱ hanu-jappanaɱ kaṇṇa-jappanaɱ ādāsa-pañhaɱ kumāripañhaɱ deva-pañhaɱ ādicc'upaṭṭhānaɱ mahat'upaṭṭhānaɱ abbhujjalanaɱ sirivhāyanaɱ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

38(47). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyath'īdaɱ: santi-kammaɱ paṇidhi-kammaɱ bhūtakammaɱ bhuri-kammaɱ vassa-kammaɱ vossa-kammaɱ vatthu-kammaɱ vatthu-parikiraṇaɱ ācamanaɱ nahāpanaɱ juhanaɱ vamanaɱ virecanaɱ uddha-virecanaɱ adho-virecanaɱ sīsa-virecanaɱ kaṇṇa-telaɱ netta-tappanaɱ natthu-kammaɱ añjanaɱ paccañjanaɱ sālākiyaɱ salla-kattiyaɱ dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaɱ anuppadānaɱ osadhīnaɱ paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

39(48). Sa kho1 so lohicca bhikkhu evaɱ sīla-sampanno na kuto ci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaŋvarato.|| ||

Seyyathā pi māṇava khattiyo muddhā-vasitto2 nihatapaccāmitto na kuto ci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ pacca-t-thikato,||
evam eva kho lohicca bhikkhu evaɱ sīla-sampanno na kuto ci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaŋvarato.|| ||

So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajja-sukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho lohicca bhikkhu sīla-sampanno hoti.

40(49). Kathañ ca lohicca bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti?|| ||

Idha lohicca bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaɱ cakkhu'ndriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati cakkhu'ndriyaɱ.|| ||

Cakkhundriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaɱ sot'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati sot'indriyaɱ.|| ||

Sotindriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati ghāṇindriyaɱ.|| ||

Ghāṇindriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaɱ jivh'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati jivh'indriyaɱ.|| ||

Jivhindriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaɱ kāy'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati kāy'indriyaɱ.|| ||

Kāyindriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaɱ man'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati man'indriyaɱ.|| ||

Man'indriye saŋvaraɱ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriya-saɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho lohicca bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.

50. Kathañ ca lohicca bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||

Idha lohicca bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti.|| ||

Ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Samiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Saŋghāṭipatta-cīvaradhāraṇe sampajāna-kārī hoti.|| ||

Asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Uccāra-passā-vakamme sampajāna-kārī hoti.|| ||

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||

Evaɱ kho lohicca bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.

51. Kathañ ca lohicca bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||

Idha lohicca bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena2 piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Seyyathā pi lohicca pakkhi sakuṇo yena yen'eva ḍeti sapattabhāro'va ḍeti,||
evam eva kho lohicca bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Evaɱ kho lohicca bhikkhu santuṭṭho hoti.

43(52). So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena3 samannāgato iminā ca ariyena indriya-saɱvarena samannāgato iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaɱ sen'āsanaɱ bhajati araññaɱ rukkha-mūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giri-guhaɱ susānaɱ vana-patthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.|| ||

So pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.

44(53). So abhijjhaɱ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati.|| ||

Abhijjhāya cittaɱ parisodheti.|| ||

vyāpāda-padosaɱ pahāya avyāpanna-citto viharati sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī.|| ||

vyāpāda-padosā cittaɱ parisodheti.|| ||

Thīna-middhaɱ pahāya vigatathīna-middho viharati āloka-saññī sato sampajāno.|| ||

Thīna-middhā cittaɱ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasanta-citto.|| ||

Uddhacca-kukkuccā cittaɱ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaɱ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati akathaɱ-kathī kusalesu dhammesu.|| ||

Vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

45(54). Seyyathā pi lohicca puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya,||
tassa te kammantā samijjheyyuɱ,||
so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya,||
siyā c'assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāya,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ.|| ||

Tassa me te kammantā samijjhiɱsu.|| ||

So'haɱ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī akāsiɱ.|| ||

Atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāyā" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

46(55). Seyyathā pi lohicca puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,||
bhattaɱ c'assa na c-chādeyya,||
na c'assa kāye balamattā,||
so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,||
bhattañ c'assa chādeyya,||
siyā c'assa kāye balamattā,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bāḷha-gilāno.|| ||

Bhattaɱ ca me nacchādesi.|| ||

Nacassa me āsi kāye balamattā.|| ||

So'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti.|| ||

Atthi ca me kāye balamattā" ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

47(56). Seyyathā pi lohicca puriso bandhanāgāre baddho assa,||
so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā avyayena1,||
na c'assa kiñci bhogānaɱ vayo,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiɱ.|| ||

So'mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā avyayena.|| ||

N'atthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

48(57). Seyyathā pi lohicca puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakām'aŋgamo,||
so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām'aŋgamo,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe dāso ahosiɱ anattādhīno parādhīno na yenakām'aŋgamo,||
so'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām'aŋgamo" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

49(59). Seyyathā pi lohicca puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaɱ paṭipajjeyya dubbhikkhaɱ sappaṭi-bhayaɱ.|| ||

So aparena samayena taɱ kantāraɱ nitthareyya,||
sotthinā gāmantaɱ anupāpuṇeyya khemaɱ appaṭibhayaɱ,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaɱ paṭipajjiɱ dubbhikkhaɱ sappaṭi-bhayaɱ.|| ||

So'mhi etarahi taɱ kantāraɱ tiṇṇo sotthinā gāmantaɱ anuppatto khemaɱ appaṭibhayan" ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ-

50(60). Evam eva kho lohicca bhikkhu yathā iṇaɱ yathā rogaɱ yathā bandhanāgāraɱ yathā dāsabyaɱ yathā kantāraddhāna-maggaɱ evaɱ ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi lohicca ānaṇyaɱ yathā ārogyaɱ yathā bandhanā mokkhaɱ yathā bhujissaɱ yathā khemantabhūmiɱ evam eva kho lohicca bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.

51(61). Tass'ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaɱ jāyati.|| ||

Pamuditassa pīti jāyati.|| ||

Pītimanassa kāyo passambhati.|| ||

Passaddhakāyo sukhaɱ vedeti.|| ||

Sukhino cittaɱ samādhiyati.

52. So vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ viveka-jena pīti-sukhena abhisanteti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.

53. Seyyathā pi lohicca dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaɱsathāle nahānīyavuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaɱ paripphosakaɱ sanneyya sāyaɱ nahānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santara-bāhirā [233] phuṭā snehena na ca paggharaṇievam eva kho lohicca bhikkhu imameva kāyaɱ viveka-jena pīti-sukhena abhisanteti parisenteti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.

54. Yampi lohicca bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ viveka-jena pīti-sukhena abhisanteti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti samādhismiɱ.

55. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

56. Puna ca paraɱ lohicca bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.

57. Seyyathā pi lohicca udakarabhado ubbhidodako,||
tassa nev'assa puratthimāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na dakkhiṇāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na pacchi-māya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
na uttarāya disāya udakassa āya-mukhaɱ,||
devo ca na kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anupaveccheyya,||
atha kho tamhā ca udakaehadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udakaehadaɱ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya,||
nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa vārinā sītena apphuṭaɱ assaevam eva kho lohicaca bhikkhu imameva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.

58. Yampi lohicca bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti samādhismiɱ.

59. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

60. Puna ca paraɱ lohicca bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno sukhañca kāyena paṭisaŋvedeti.|| ||

Yantaɱ ariyā ācikkhanti: 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti,||
parippharati nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.

61. Seyyathā pi lohicca uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarikiniyaɱ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakānuggāni antonimuggaposīni tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni3 paripūrāni,||
paripphuṭāni nāssā kiñci sabbā-vataɱ uppalānaɱ vā padumānaɱ vā puṇḍarīkānaɱ vā sītena vārinā apphuṭaɱ assa,||
evam eva kho lohicca bhikkhu imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.

62. Yampi lohicca bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno sukhañca kāyena paṭisaŋvedeti.|| ||

Yantaɱ ariyā ācikkhanti: 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti,||
parippharati nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti,||
idam pi'ssa hoti samādhismiɱ.

63. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

64. Puna ca paraɱ lohicca bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋ-gamā adukkha-m-asukhaɱ upekkhosati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.

65. Seyyathā pi lohicca puriso odātena vatthena sasīsaɱ pārupitvā nisinno assa,||
nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa odātena vatthena apphuṭaɱ assa,||
evam eva kho lohicca bhikkhu imameva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.

66. Puna ca paraɱ lohicca bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋ-gamā adukkha-m-asukhaɱ upekkhosati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti samādhismiɱ.

[BJT Page 578]

67. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

68. Puna ca paraɱ lohicca so bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti: "ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātāpentikasambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc'ucchādana-parimaddanabhedaviddhaɱsana-dhammo.|| ||

Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddha'nti.

69. Seyyathā pi lohicca maṇi veeriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikammakato accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākārasampanno,||
tatra'ssa suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍusuttaɱ vā.|| ||

Tam enaɱ cakkhumā puriso hatthe karitvā pacc-a-vekkheyya "ayaɱ kho maṇi veeriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikammakato,||
accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākārasampanno.|| ||

Tatr'idaɱ suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍusuttaɱ vā" ti.|| ||

Evam eva kho lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaɱ abhinīharati abhinnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc'ucchādana-parimaddanabhedanaviddhaɱsana-dhammo.|| ||

Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddhanti.

70. Yampi lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti: "ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātāpentikasambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc'ucchādana-parimaddanabhedaviddhaɱsana-dhammo.|| ||

Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddha'nti,||
idam pi'ssa hoti paññāya.

71. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

72. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā aññaɱ kāyaɱ abhinimmināti rūpiɱ mano-mayaɱ sabbaŋgapaccaŋgiɱ abhinindriyaɱ,

73. Seyyathā pi lohicca puriso muñjamhā isikaɱ pavāheyya.|| ||

Tassa evam assa: 'ayaɱ muñjo,||
ayaɱ isikā.|| ||

Añño muñjo,||
aññā isikā.|| ||

Muñjamhā tv'eva isikā pabāḷhā' ti.|| ||

Seyyathā pi vā pana lohicca puriso asiɱ kosiyā pavāheyya,||
tassa evam assa: 'ayaɱ asi ayaɱ kosi,||
añño asi aññā kosi,||
kosiyātv'eva asi pavā'ho' ti.|| ||

Seyyathā pi vā pana lohicca puriso ahaɱ karaṇḍā uddhareyya.|| ||

Tassa evam assa: 'ayaɱ ahi ayaɱ karaṇḍe,||
añño ahi añño karaṇḍo,||
karaṇḍātv'eva ahi ubbhato' ti.|| ||

Evam eva kho lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudrabhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā aññaɱ kāyaɱ abhinimmināti rūpiɱ mano-mayaɱ sabbaŋgapaccaŋgiɱ ahīnindriyaɱ.

74. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā aññaɱ kāyaɱ abhinimmināti rūpiɱ mano-mayaɱ sabbaŋgapaccaŋgiɱ abhinindriyaɱ,||
idam pi'ssa hoti paññāya.

75. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

76. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ pacc'anubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti,||
āvībhāvaɱ tiro-bhāvaɱ tiro-kuḍḍaɱ tiro-pākāraɱ tiro-pabbataɱ asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse,||
paṭhaviyā'pi ummujjani-mujjaɱ karoti seyyathā pi udake,||
udake'pi abhijja-māne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaɱ,||
ākāse'pi pallaŋkena kamati seyyathā'pi pakkhī sakuṇo.|| ||

Ime'pi candima-suriye evaɱmahiddhike evaɱmah-ā-nubhāve pāṇinā parāma-sati parimajjati.|| ||

Yāva Brahma-lokāpi kāyena vasaɱ vatteti.

77. Seyyathā pi lohicca dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā supari-kamma-katāya mantikāyaɱ yaɱ yad eva bhājanavikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya,||
seyyathā pi vā pana lohicca dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiɱ dantasmiɱ yaɱ yad eva dantavikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya,||
seyyathā pi vā pana lohicca dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārentavāsī vā suparikammakatasmiɱ suvaṇṇasmiɱ yaɱ yad eva suvaṇṇavikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya,||
evavema kho lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ pacc'anubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti.|| ||

Bahudhā'pi hutvā eko hoti.|| ||

Āvībhāvaɱ tiro-bhāvaɱ tiro-kuḍḍaɱ tiro-pākāraɱ tiro-pabbataɱ asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā'pi ummujjani-mujjaɱ karoti seyyathā pi udake.|| ||

Udake'pi abhijja-māne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaɱ.|| ||

Ākāse'pi pallaŋkena kamati seyyathā pi pakkhī sakuṇo.|| ||

Ime'pi candima-suriye evaɱmahiddhike evaɱmah-ā-nubhāve pāṇinā parāma-sati parimajjati.|| ||

Yāva Brahma-lokā'pi kāyena vasaɱ vatteti.|| ||

Samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ pacc'anubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti,||
āvībhāvaɱ tiro-bhāvaɱ tiro-kuḍḍaɱ tiro-pākāraɱ tiro-pabbataɱ asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse,||
paṭhaviyā'pi ummujjani-mujjaɱ karoti seyyathā pi udake,||
udake'pi abhijja-māne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaɱ,||
ākāse'pi pallaŋkena kamati seyyathā'pi pakkhī sakuṇo.|| ||

Ime'pi candima-suriye evaɱmahiddhike evaɱmah-ā-nubhāve pāṇinā parāma-sati parimajjati.|| ||

Yāva Brahma-lokāpi kāyena vasaɱ vatteti,||
idam pi'ssa hoti paññāya.

78. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

79. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā vittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.|| ||

Seyyathā pi lohicca puriso addhāna-magga-paṭi-panno so suṇeyya bheri-saddampi mudiŋgasaddampi saŋkhapaṇavadeṇḍimasaddampi,||
tassa evam assa: bheri-saddo i' ti pi mudiŋgasaddo i' ti pi saŋkhapaṇavadeṇḍimasaddo i' ti.i.|| ||

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

80. Yampi lehicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā vittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.|| ||

Seyyathā pi lohicca puriso addhāna-magga-paṭi-panno so suṇeyya bheri-saddampi mudiŋgasaddampi saŋkhapaṇavadeṇḍimasaddampi,||
tassa evam assa: bheri-saddo iti pi mudiŋgasaddo iti pi saŋkhapaṇavadeṇḍimasaddo iti ti.|| ||

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca,||
idam pi'ssa hoti paññāya.

81. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

82. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So para-sattānaɱ para-puggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: "sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vīta-rāgaɱ vā cittaɱ vīta-rāgaɱ cittantipajānāti.|| ||

Sadesāsaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittatanti pajānāti.|| ||

Vīta-dosaɱ vā cittaɱ vīta-dosaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vīta-mohaɱ vā cittaɱ vīta-mohaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sankhittaɱ vā cittaɱ sankhittaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānāti.|| ||

Amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sauttaraɱ vā cittaɱ sa-uttaraɱ cintanti pajānāti.|| ||

Anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāti.

83. Seyyathā pi lohicca itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maṇḍanaka-jātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaɱ mukha-nimittaɱ pacc-a-vekkhamāno sakaṇikaɱ vā sakikanti jāneyya,||
akaṇikaɱ vā akaṇikanti jāneyya,||
evam eva kho lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So para-sattānaɱ para-puggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānāti vīta-rāgaɱ vā cittaɱ vīta-rāgaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittanti pajānāti vīta-dosaɱ vā cittaɱ vīta-dosaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajānāti vīta-mohaɱ vā cittaɱ vīta-mohaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sankhittaɱ vā cittaɱ sankhittaɱ cittanti pajānāta.|| ||

Vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānāti amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sauttaraɱ vā cittaɱ sa-uttaraɱ cittanti pajānāti*.|| ||

Anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānāti asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānāti avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāti.

84. Yampi lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So para-sattānaɱ para-puggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: "sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vīta-rāgaɱ vā cittaɱ vīta-rāgaɱ cittantipajānāti.|| ||

Sadesāsaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittatanti pajānāti.|| ||

Vīta-dosaɱ vā cittaɱ vīta-dosaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vīta-mohaɱ vā cittaɱ vīta-mohaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sankhittaɱ vā cittaɱ sankhittaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānāti.|| ||

Amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sauttaraɱ vā cittaɱ sa-uttaraɱ cintanti pajānāti.|| ||

Anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāti,||
idam pi'ssa hoti paññāya.

85. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

86. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānussati-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati seyyath'īdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tīsaɱmpi jātiyo cattārīsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke'pi saɱvaṭṭa-kappe aneke'pi vivaṭṭa-kappe aneke'pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe amutrāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ tatrāpāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.

87. Seyyathā pi lohicca puriso sakamhā gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya tamhā'pi gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya,||
so tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgaccheyya.|| ||

Tassa evam assa: 'ahaɱ kho sakamhā gāmā amuɱ gāmaɱ agacchiɱ tatra evaɱ aṭṭhāsiɱ evaɱ nisīdiɱ evaɱ abhāsiɱ evaɱ tuṇhī ahosiɱ.|| ||

Tamhāpi gāmā agacchiɱ tatrāpi evaɱ aṭṭhāsiɱ evaɱ nisīdiɱ evaɱ abhāsiɱ evaɱ tuṇhī ahosiɱ.|| ||

So'mpi tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgato' ti.|| ||

Evam eva kho lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe parāyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānussati-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati seyyath'īdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke'pi saɱvaṭṭa-kappe aneke'pi vivaṭṭa-kappe aneke'pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe amutrāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ tātrapāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedi evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati.|| ||

Yampi lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānussati-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati seyyath'īdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tīsaɱmpi jātiyo cattārīsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke'pi saɱvaṭṭa-kappe aneke'pi vivaṭṭa-kappe aneke'pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe amutrāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ tatrāpāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati,||
idam pi'ssa hoti paññāya.

88. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

89. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaŋgaṇe vigatu pakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātaṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti: 'ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammupage satte pajānāti.

90. Seyyathā pi lohicca majjhe siɱghāṭake pāsādo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaɱ pavisante'pi rathiyā vītisañcarante'pi majjhe siɱghāṭake nisinne'pi,||
tassa evam assa: ete manussā gehaɱ pavisanti.|| ||

Ete ni-k-khamanti.|| ||

Ete rathiyā vītisañcaranti.|| ||

Ete majjhe saɱghāṭake nisinnā' ti.|| ||

Evam eva kho lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti: 'ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti.|| ||

Yampi lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaŋgaṇe vigatu pakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātaṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti: 'ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammupage satte pajānāti,||
idam pi'ssa hoti paññāya.

91. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

92. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti so idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-samudayo' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodho' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati avijjāsa vā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti vusitaɱ Brahma-cariyaɱ kataɱ karaṇiyaɱ nāparaɱ itthattāyā ti pajānāti.

93. Seyyathā pi lohicca pabbatasaŋkhepe udakarabhado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippi-sambukampi sakkhara-kaṭhalampi macchagumbampī carantampi tiṭṭhantampi.|| ||

Tassa evam assa: ayaɱ kho udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||

Tatrime sippi-sambukā'pi sakkhara-kaṭhalā'pi caran' ti pi tiṭṭhan' ti.īti.

94. Evam eva kho lohicca bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti so idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-samudayo' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodho' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodho' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā' ti yathā-bhūtaɱ pajānāti.

95. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā'pi cittaɱ vimuccati bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati avijjāsa vā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti vusitaɱ Brahma-cariyaɱ kataɱ karaṇiyaɱ nāparaɱ itthattāyā ti pajānāti.

96. Yasmiɱ kho lohicca satthari sāvako uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati ayam pi kho lohicca Satthā yo [234] loke na codanāraho yo ca pan'eva-rūpaɱ Satthāraɱ codeti,||
sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā.

97. Evaɱ vutte lohicco brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca: seyyathā pi bho Gotama puriso purisaɱ narakappapātaɱ papatantaɱ kesesu gahetvā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyya,||
evamevāhaɱ bhotā Gotamena narakappapātaɱ papatanto uddharitvā thale patiṭṭhāpito.|| ||

Abhikkantaɱ bho Gotama.|| ||

Abhikkantaɱ bho Gotama.|| ||

Seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭi-c-channaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā Maggaɱ ācikkheyya andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhintīti,||
evam eva bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es'āhaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-sanghañ ca.|| ||

Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

Lohicca Suttaɱ Niṭṭhitaɱ Dvādasamaɱ


Contact:
E-mail
Copyright Statement