Khuddaka Nikaya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

 


 

Iti-Vuttaka

Namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa

Adapted from the Sri Lanka Tripitaka Project, courtesy of the Journal of Buddhist Ethics via Access to Insight.

 


[1]

I. Ekakanipāto

1. Paṭhamo Vaggo

Sutta 1

Lobha Suttaṃ

[1.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ.|| ||

1. Eka dhammaṃ bhikkhave pajahatha ahaṃ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṃ eka-dhammaṃ?|| ||

Lobhaṃ bhikkhave eka-dhammaṃ pajahatha ahaṃ vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

2. "Yena lobhena luddhā
se sattā gacchānti duggatiṃ,||
Taṃ lobhaṃ sammad-aññāya
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 2

Dosa Suttaṃ

[2.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Eka dhammaṃ bhikkhave pajahatha.|| ||

Ahaṃ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṃ eka-dhammaṃ?|| ||

Dosaṃ bhikkhave eka-dhammaṃ pajahatha.|| ||

Ahaṃ [2] vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca, tatth'etaṃ iti vuccati.|| ||

2. "Yena dosena duddhā||
sattā gacchānti duggatiṃ,||
Taṃ dosaṃ sammad-aññāya
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 3

Moha Suttaṃ

[3.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

1. Eka dhammaṃ bhikkhave pajahatha ahaṃ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṃ eka-dhammaṃ?|| ||

Mohaṃ bhikkhave eka-dhammaṃ pajahatha ahaṃ vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

2. "Yena mohena mūḷhāse||
sattā gacchānti duggatiṃ,||
Taṃ mohaṃ sammad-aññāya
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 4

Kodha Suttaṃ

[4.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

1. Eka dhammaṃ bhikkhave pajahatha ahaṃ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṃ eka-dhammaṃ?|| ||

Kodhaṃ bhikkhave eka-dhammaṃ pajahatha ahaṃ vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

2. "Yena kodhena kuddhāse
sattā gacchānti duggatiṃ,||
Taṃ kodhaṃ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti||
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[3]

Sutta 5

Makkha Suttaṃ

[5.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

2. "Yena makkhena makkhāse||
sattā gacchānti duggatiṃ,||
Taṃ makkhaṃ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti||
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 6

Māna Suttaṃ

[6.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Eka dhammaṃ bhikkhave pajahatha ahaṃ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṃ eka-dhammaṃ?|| ||

Mānaṃ bhikkhave eka-dhammaṃ pajahatha ahaṃ vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

6.2. "Yena mānena mattāse||
sattā gacchānti duggatiṃ,||
Taṃ mānaṃ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti||
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 7

Sabba-Pariññā Suttaṃ

[7.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Sabbaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Sabbañ ca kho bhikkhave abhijānaṃ pari- [4] jānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbe dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:

7.2. "Yo sabbaṃ sabbato ñatvā||
sabbatthesu na rajjati,||
Sa ve sabbaṃ pariññā so||
sabba-dukkhaṃ upaccagā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 8

Māna-Pariññā Suttaṃ

[8.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Mānaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Mānaṃ ca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

8.2. "Mānupetā ayaṃ pajā||
mānaganthā bhave ratā||
Mānaṃ aparijānantā||
āgantāro puna-b-bhavaṃ||
[5] Ye ca mānaṃ pahatvāna||
vimuttā māna-saṅkhaye||
Te māna-ganthābhibhuno sabba-dukkhaṃ upaccagun" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 9

Lobha-Pariññā Suttaṃ

[9.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Lobhaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Lobhaṃ ca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:

9.2. "Yena lobhena luddhāse||
sattā gacchanti duggatiṃ||
Taṃ lobhaṃ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
Pahāya na punāyanti||
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 10

Dosa-Pariññā Suttaṃ

[10.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dosaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Dosañ ca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:

[6] 10.2. "Yena dosena duṭṭhāse||
sattā gacchanti duggatiṃ||
Taṃ lobhaṃ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
Pahāya na punāyanti||
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Pāṭibhega Vaggo Paṭhamo.

 


Dutiyavaggo


 

Sutta 11

Moha-Pariññā Suttaṃ

[11.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Mohaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Mohañ ca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:

11.2. "Yena mohena mūḷhāse||
sattā gacchanti duggatiṃ||
Taṃ mohaṃ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
[7] Pahāya na punāyanti||
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 12

Kodha-Pariññā Suttaṃ

[12.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Kodhaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Kodhañ ca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

12.2. "Yena kodhena kuddhāse||
sattā gacchanti duggatiṃ||
Taṃ kodhaṃ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
Pahāya na punāyanti||
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||


 

Sutta 13

Makkha-Pariññā Suttaṃ

[13.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Makkhaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Makkhañca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

13.2. "Yena makkhena duṭṭhāse||
sattā gacchanti duggatiṃ||
Taṃ makkhaṃ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
Pahāya na punāyanti||
imaṃ lokaṃ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 14

Avijja-Nīvaraṇa Suttaṃ

[14.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:

Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā. vuttam-ara- [8] hatā ti me sutaṃ.|| ||

Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekanīvaraṇampi samanupassāmi yena nīvaraṇena nivutā pajā dīgha-rattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yatha-yidaṃ bhikkhave avijjā-nīvaraṇaṃ.|| ||

Avijjā-nīvaraṇena hi bhikkhave nivutā pajā dīgha-rattaṃ sandhāvanti saṃsarantī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

14.2. "Natthañño eka dhammo pi||
yenevaṃ nivutā pajā||
Saṃsaranti ahorattaṃ||
yathā mohena āvutā.|| ||

Ye ca mohaṃ pahatvāna||
tamok-khandhaṃ padāḷayuṃ||
Na te puna saṃsaranti||
hetu tesaṃ na vijjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 15

Taṇhā-Saṅyojana Suttaṃ

[15.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ.|| ||

Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekasaṃyojanampi samanupassāmi yena saṃyojanena saṃyuttā sattā dīgha-rattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yatha-yidaṃ bhikkhave taṇhā-saṃyojanaṃ.|| ||

Taṇhāsaṃyojanena hi bhikkhave saṃyuttā sattā dīgha-rattaṃ sandhāvanti saṃsarantī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca,||
Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

[9] 15.2. "Taṇhā-dutiyo puriso||
daughamaddhāna saṃsaraṃ,||
Itthabhāvaññāthābhāvaṃ||
saṃsāraṃ nāti-vattati.|| ||

3. Evam-ādīnavaṃ ñatvā||
taṇhaṃ-dukkhassa samaṃbhavaṃ||
Vīta-taṇho anādāno||
sato bhikkhu paribbaje" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 16

Paṭhama Sekha Suttaṃ

[16.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Sekhassa bhikkhave bhikkhuno appatta-mānasassa anuttaraṃ yoga-k-khemaṃ pattha-yamānassa viharato bāhiraṃ aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgam pi samanupassāmi evaṃ bahū-pakāraṃ yatha-yidaṃ bhikkhave yoniso mana-sikāro.|| ||

Yoniso bhikkhave bikkhu manasi-karonto akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāvetīti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

[10] 16.2. "Yoniyo mana-sikāro||
dhammo sekhassa bhikkhuno,||
Natth-añño evaṃ bahu-pakāro||
uttamatthassa pattiyā,||
Yoniso padahaṃ bhikkhū||
khayaṃ dukkhassa pāpuṇe" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 17

Dutiya Sekha Suttaṃ

[17.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Sekhassa bhikkhave bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṃ yoga-k-khemaṃ patthaya-mānassa viharato bāhiraṃ aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgam pi samanupassāmi evaṃ bahū-pakāraṃ yatha-yidaṃ bhikkhave kalyāṇa-mittatā.|| ||

Kalyāṇa-mitto bhikkhave bikkhu akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāvetīti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

17.2. "Kalyāṇa-mitto yo bhikkhu||
sappatisso sagāravo,||
Karaṃ mittānaṃ vacanaṃ||
sampajāno patissato||
Pāpuṇe anupubbena||
sabba-saṃyojanakkhayan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 18

Saṅghabheda Suttaṃ

[18.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Eka dhammo bhikkhave loke uppajja- [11] māno uppajjati bahu-janā-hitāya bahu-janā-sukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya deva-manussānaṃ.|| ||

Katamo eka dhammo?|| ||

Saṅghabhedo.|| ||

Saṅghe kho pana bhikkhave bhinne||
aññam-aññaṃ bhaṇḍanāni c'eva honti,||
aññam-aññaṃ paribhāsā ca honti,||
aññam-aññaṃ parikkhepā ca honti,||
aññam-aññaṃ pariccajanā ca honti.|| ||

Tattha appa-sannā c'eva nap-pasīdanti.|| ||

Pasannānañca eka-c-cānaṃ aññathattaṃ hotī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

18.2. "Āpāyiko nerayiko||
kappaṭṭho Saṅgha-bhedako,||
Vaggārāmo adhammaṭṭho||
yoga-k-khemato dhaṃsati,||
Saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna||
kappaṃ Nirayamhi paccatī' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 19

Saṅghasā-Maggi Suttaṃ

[19.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Eka dhammo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati bahu-jan'āhitāya bahu-janā-sukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya deva-manussānaṃ.|| ||

Katamo [12] eka dhammo?|| ||

Saṅghassa saṅaggī.|| ||

Saṃghe kho pana bhikkhave samagge na c'eva||
aññam-aññaṃ bhaṇḍanāni honti,||
na ca aññam-aññaṃ paribhāsā honti,||
na ca aññam-aññaṃ parikkhepā honti,||
na ca aññam-aññaṃ pariccajanā honti.|| ||

Tattha appa-sannā c'eva pasīdanti.|| ||

Pasannānañ ca bhiyyo-bhāvo hotī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

19.2. "Sukhā Saṅghassa sāmaggi||
samaggānañcanuggaho||
SaMaggarato dhammaṭṭho||
yoga-k-khemā na dhaṃsati,||
Saṅghaṃ samaggaṃ katvāna||
kappaṃ saggamhi modatī' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 20

Paduṭṭha-Puggala Suttaṃ

[20.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Idāhaṃ bhikkhave ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

"Imamhi c'āyaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya,||
yath'ābhataṃ nikkhitto,||
evaṃNiraye.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Cittañ-hi'ssa bhikkhave paduṭṭhaṃ.|| ||

Ceto-padosa-hetu kho pana bhikkhave evam-idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapajjantī" ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

[13] 20.2. "Paduṭṭha-cittaṃ ñatvāna||
ekaccaṃ idha puggalaṃ,||
Etam-atthañ ca vyākāsi||
Buddho bhikkhūna santiko.|| ||

Imamhi c'āyaṃ samaye||
kālaṃ kayirātha puggalo.||
Nirayaṃ upapa-j-jeyya||
cittañ-hi'ssa padūsitaṃ.|| ||

Yathā'haritvā nikkhipeyya||
evam'eva tathāvidhā||
Ceto-padosa-hetu hi||
sattā gacchanti duggatin ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Vaggo Dutiyo

 


Tatiyo Vaggo


 

Sutta 21

Pasanna-Citta Suttaṃ

[21.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Idāhaṃ bhikkhave ekaccaṃ puggalaṃ pasanna-cittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajā- [14] nāmi:|| ||

"Imamhi c'āyaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya yathā'bhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

cittañ-hi'ssa bhikkhave pasannaṃ.|| ||

Ceto-pasāda-hetu khopana bhikkhave evam idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṃ lokaṃ upapajjantī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

21.2. "Pasanna-cittaṃ ñatvana||
ekaccaṃ idha puggalaṃ,||
Etam atthaṃ ca vyākāsi||
Buddho bikkhūna santike.|| ||

Imamhi c'āyaṃ samaye||
kālaṃ kayirātha puggalo,||
Sugatiṃ upapa-j-jeyya||
cittañ-hi'ssa pasāditaṃ.|| ||

Yathā'haritvā nikkhipeyya||
evam eva tathāvidho||
Ceto-pasāda-hetu hi||
sattā gacchanti suggatin" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 22

Māpuññabhāyī Suttaṃ

[22.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Mā bhikkhave puññānaṃ [15] bhāyittha.|| ||

Sukhass-etaṃ bhikkhave adivacanaṃ,||
iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yad-idaṃ puññāni.|| ||

Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave dīgha-rattaṃ katānaṃ puññānaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanūbhūtaṃ.|| ||

Satta vassāni metta-cittaṃ bhāpetvā satta saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe na-yimaṃ lokaṃ punar-āgamāsiṃ.|| ||

Saṅvaṭṭamāne sudaṃ bhikkhave kappe Ābhassarūpago homi.|| ||

Vivaṭṭamāne kappe suññaṃ buhmavimānaṃ upapajjāmi.|| ||

Tatra sudaṃ bhikkhave brahmā homi Mahā-Brahmā Abhibhu anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī.|| ||

Chattiṃ-sakkhattuṃ kho panāhaṃ bhikkhave Sakko ahosiṃ devānam Indo.|| ||

Aneka-satakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-padatthāvariya-p-patto satataratana-sampanno.|| ||

Ko pana vādo padesa-rajjassa?|| ||

Tassa mayhaṃ bhikkhave etad ahosi:|| ||

'Kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ,||
kissa kammassa vipāko,||
yenāhaṃ etarahi evaṃ mahiddhiko evaṃ mah-ā-nubhāvo ti.|| ||

Tassa mayhaṃ bhikkhave etad ahosi:||
tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ,||
tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko,||
yenāhaṃ etarahi evaṃ mahiddhiko evaṃ mah-ā-nubhāvo ti seyyath'īdaṃ:||
dānassa damassa saññamassā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

22.2. "Puññameva so sikkheyya||
āyataggaṃ sukhindrayaṃ||
[16] Dānañ ca sama-cariyañ ca||
metta-cittañ ca bhāvaye.|| ||

3. Ete dhamme bhāvayitvā||
tayo sukha-samuddaye||
Avyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ||
paṇḍito upapajjatī" tī.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 23

Ubho-attha Suttaṃ

[23.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Eka dhammo bhikkhave bhāvito bahulī-kato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikañ c'eva atthaṃ samparāyikañ ca.|| ||

Katamo eka dhammo?|| ||

Appamādo kusalesu dhammesu.|| ||

Ayaṃ kho bhikkhave eka dhammo bhāvito bahulī-kato ubho atthe samadhi-gayha tiṭṭhati diṭṭha-dhammikañ c'eva atthaṃ samparāyikañ cā ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

23.2. "Appamādaṃ pasaṃ-santi||
puñña-kiriyāsu paṇḍitā.||
Appamatto ubho atthe||
adiganhāti paṇḍito.|| ||

[17] Diṭṭh'eva-dhamme ca yo attho||
yo cattho samparāyiko||
Atthābi-samayā dhīro||
paṇḍito ti pacūccatī" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 24

Aṭṭhipuñja Suttaṃ

[24.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

1. Eka puggalassa bhikkhave kappaṃ sandhāvato saṃsarato siyā evaṃ mahāatthikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṃ vepulla pabbato.|| ||

Sace saṃhārako assa sambhatañ ca na vinasseyyā ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

24.2. "Ekass-ekena kappena||
puggalass-aṭṭhisañcayo||
Siyā pabbatasamo rāsi||
iti vuttaṃ mahesinā.|| ||

So kho panāyaṃ akkhāto||
vepullo pabbato mahā||
Uttaro Gijjhakūṭassa||
Magadhānaṃ Giribbaje.|| ||

Yato ca ariya-saccāni||
samma-p-paññāya passati||
Dukkhaṃ dukkha-samuppādaṃ||
dukkhassa ca ati-k-kamaṃ||
[18] Ariyañ aṭṭhaṅgikaṃ Maggaṃ||
dukkh'ūpasama-gāminaṃ.|| ||

Sa sattakkattuṃ paramañ||
sandhāvitvāna puggalo||
Dukkhass'antakaro hoti||
sabbasaṃ-yojanakkhayā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 25

Sampajāna Musā-vāda Suttaṃ

[25.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Eka dhammaṃ atītassa bhikkhave purisa-puggalassa n-ā-haṃ tassa kiñcā pāpa-kammaṃ akaraṇīyanti vadāmi.|| ||

Katamaṃ eka-dhammaṃ?|| ||

Yatha-yidaṃ bhikkhave sampajāna musā-vādo' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

25.2. "Eka dhammaṃ atītassa||
musā-vādissa jantuno||
Vitiṇṇaparalokassa||
n'atthi pāpaṃ akāriyan' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 26

Dāna-Saṃvibhāga Suttaṃ

[26.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Evañ ce bhikkhave sattā jāneyyuṃ dānasaṃvibhagassa vipākaṃ yath'āhaṃ jānāmi,||
na adatvā bhuñjeyyuṃ.|| ||

Na ca nesaṃ macchera-malaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhayya.|| ||

Yo pi nesaṃ assa carimo ālopo carimaṃ kabaḷaṃ,||
tato pi na asaṃvibhajitvā bhuñjeyyuṃ sace nesaṃ paṭiggāhakā assu.|| ||

Yasmā ca kho bhikkhave [19] sattā na evaṃ jānanti dāna-saṃvibhāgassa vipākaṃ yath'āhaṃ jānāmi,||
tasmā adatvā bhuñjanti macchera-malañ ca nesaṃ-cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

26.2. "Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ||
yathā vuttaṃ mahesinā||
Vipākaṃ saṃvibhāgassa||
yathā hoti maha-p-phalaṃ|| ||

Vineyyuṃ macchera-malaṃ||
vi-p-pasannena cetasā||
Dajjuṃ kālena ariyesu||
yattha dinnaṃ maha-p-phalaṃ.|| ||

Annaṃ ca datvā bahuno||
dakkhiṇeyyesu dakkhiṇaṃ||
Ito cutā manussattā||
saggaṃ gacchanti dāyakā.|| ||

Te ca saggaṃ gatā tattha||
modantī kāma-kāmino||
Vipākaṃ saṃvibhāgassa||
anubhenti amaccharā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 27

Mettā-Ceto-Vimutti Suttaṃ

[27.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Yāni kānici bhikkhave opadhikāni puñña-kiriyavatthūni,||
sabbāni tāni mettāya ceto-vimuttiyā kālaṃ nāgghanti soḷasiṃ.|| ||

Mettā yeva tāni ceto-vimutti adhiggahetvā bhasate ca||
tapate ca||
virocati ca.|| ||

Seyyathā pi bhikkhave yā kāci tāraka-rūpānaṃ pabhā,||
sabbā [20] tā candiyā pabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ,||
canda-p-pabhā yeva tā adhiggahetva bhāsate ca,||
tapate ca,||
virocati ca,||
evaṃ kho bhikkhave yāni kānici opadhikāni puñña-kiriya-vatthuni,||
sabbāni tāni mettāya ceto-vimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.|| ||

Mettā yeva tāni ceto-vimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.|| ||

27.2. Seyyathā pi bhikkhave vassānaṃ pacchime māse sarada-samaye viddhe vigata-valāhake nabheādicconabhaṃ abbhūssakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivibhaccabhasate ca tapate ca virocati ca,||
evam'eva kho bhikkhave yāni kānici opadhikāni puñña-kiriyavatthūni,||
sabbāni tāni mettāya ceto-vimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.|| ||

Mettā yeva tāni ceto-vimutti adhiggahetvā bhāsate ca||
tapate ca,||
virocati ca.

Seyyathā pi bhikkhave rattiyā paccūsa-samayaṃ osadhi tārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca,||
evam'eva kho bhikkhave yāni kānici opadhikāni puñña-kiriya-vatthūni,||
sabbāni tānimettāya ceto-vimuttiyā kalaṃ nāgghanti [21] soḷasiṃ,||
mettā yeva tāni ceto-vimutti adhiggahetvā bhāsate ca||
tapate ca||
virocati ca.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

27.3. "Yo ca mettaṃ bhāvayati||
appamāṇaṃ patissato,||
Tanū saṃyojanā honti||
passato upadhikkhayaṃ.|| ||

Ekam pi ce pāṇam-aduṭṭha-citto||
mettāyati kusalo tena- hoti||
Sabbe ca pāṇe manasānukampaṃ||
pahūtam-ariyo pakaroti puññaṃ.|| ||

Yo sattasaṇḍaṃ paṭhaviṃ vichetvā||
rājisayo yajamānānupariyagā,||
(Assamedhā purisamedhaṃ||
sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ.)||
Mettassa cittassa subhāvitassa||
Kalam-pi te nānubhavanti soḷasiṃ||
[22] (Candappabhā tāragaṇā va sabbe.)|| ||

Yo na hanti na ghāteti||
na jināti na jāpaye||
Mettaṃso sabba-bhūtesu||
veraṃ tassa na kenaci" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Raggo Tatiyo

Ekakanipāto niṭṭhito

 


Dukanipatā

Paiṭhamo Vaggo


 

Sutta 28

Paṭhama Bhikkhu Suttaṃ

[28.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dvīhi bhikkhame dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭhe'va dhamme dukkhaṃ viharati sa-vighātaṃ [23] sa-upāyāsaṃ sa-pariḷāhaṃ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā duggati pāṭikaṅkhā.|| ||

Katamehi dvihī?|| ||

Indriyesu agutta-dvāratāya ca bhojane amatt'aññutāya ca.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammeha samannāgato bhikkhū diṭṭhe'va dhamme dukkhaṃ viharati sa-vighātaṃ sa-upāyāsaṃ sa-pariḷāhaṃ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā duggati pāṭikaṅkhā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

28.2. Cakku sotañ ca ghānañ ca||
jivhā kāyo atho mano||
Etāni yassa dvārāni||
aguttānī-dha bhikkhūno|| ||

Bhojanamhi amatt'aññū||
indriyesu asaṃvuto||
Kāya-dukkhaṃ ceto-dukkhaṃ||
dukkhaṃ so adhigacchati.|| ||

Ḍayhamānena kāyena||
ḍayha-mānena cetasā||
Divā vā yadi vā rattiṃ||
dukkhaṃ viharati tādiso' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 29

Dutiya Bhikkhu Suttaṃ

[29.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dvīhī bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭhe'va dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ aupāyāsaṃ apariḷāhaṃ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā [24] sugati pāṭikaṅkhā.|| ||

Katamehi dvīhi?|| ||

Indriyesu guttadvā-ratāya ca bhojane matt'aññutāya ca.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭhe'va dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā sugati pāṭikaṅkhā ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

29.2. Cakkhu sotañ ca ghāṇañ ca||
jivhā kāyo atho1 mano||
Etāni yassa dvārāni||
suguttānī-dha bhikkhuno|| ||

Bhojanamhi ca matt'aññū||
indriyesu ca saṃvuto||
Kāya-sukhaṃ ceto-sukhaṃ||
sukhaṃ so adhigacchati.|| ||

Aḍayha-mānena kāyena||
aḍayha-mānena cetasā||
Divā vā yadi vā rattiṃ||
sukaṃ viharati tādiso' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 30

Tapanīya Suttaṃ

[30.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dve-me bhikkhave dhammā tapanīyā.|| ||

[25] Katame dve?|| ||

Idha bhikkhave ekacco akata-kalyāṇo hoti akata-kusalo akata-bhīruttāno,||
kata-pāpo kata-ḷuddo kata-kibbiso.|| ||

So akataṃ me kalyāṇan ti pi tappati.|| ||

Kataṃ me pāpanti pi tappati.|| ||

Ime kho bhikkhave dve dhammā tapanīyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

30.2. Kāya-du-c-caritaṃ katvā||
vacī-du-c-caritāni vā||
Mano-du-c-caritaṃ katvā||
yañ caññaṃ dosa-sañhitaṃ|| ||

Akatvā kusalaṃ kammaṃ||
katvānā-kusalaṃ bahuṃ||
Kāyassa bhedā duppañño||
Nirayaṃ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 31

Atapanīya Suttaṃ

[31.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dve-me bhikkhave atapanīyā.|| ||

Katame dve?|| ||

Idha bhikkhave ekacco kata-kalyāṇo hoti kata-kusalo kata-bhīruttāno,||
akata-pāpo akata-ḷuddo akata-kibbiso.|| ||

So kataṃ me kalyāṇan ti pi tappati.|| ||

Akataṃ me pāpan ti pi tappati.|| ||

Ime kho bhikkhave [26] dve dhammā atapanīyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

31.2. Kāya-du-c-caritaṃ hitvā||
vacī-du-c-caritāni vā||
Mano-du-c-caritaṃ hitvā||
yañ caññaṃ dosa-sañhitaṃ|| ||

Akatvā-kusalaṃ kammaṃ||
katvānā kusalaṃ bahuṃ||
Kāyassa bhedā sappañño||
saggaṃ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 32

Papaka-Sīla Suttaṃ

[32.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo yath'ābhataṃ nikkhitto evaṃ Niraye.|| ||

Katamehi dvīhi?|| ||

Pāpakena ca sīlena pāpikāya ca diṭṭhiyā.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yath'ābhataṃ nikkhitto evaṃ Niraye' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

32.2. "Pāpakena ca sīlena||
pāpikāya ca diṭṭhiyā||
Etehi dvīhi dhammehi||
yo samannāgato naro||
Kāyassa bhedā duppañño||
Nirayaṃ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 33

Bhaddaka-Sīla Suttaṃ

[33.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yath'ābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.|| ||

Katamehi [27] dvīhi?|| ||

Bhaddakena ca sīlena bhaddikāya ca diṭṭhiyā.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yath'ābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

33.2. "Bhaddakena ca sīlena||
bhaddikāya ca diṭṭhiyā||
Etehi dvīhi dhammehi||
yo samannāgato naro||
kāyassa bhedā sappañño||
saggaṃ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 34

Anātāpī Suttaṃ

[34.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Anātāpī bhikkhave bhikkhu an-ottāpi1 abhabbo sambodhāya,||
abhabbo nibbāṇāya,||
abhabbo anuttarassa yoga-k-khemassa adhigamāya.|| ||

ātāpī kho bhikkhave bhikkhu ottāpī bhabbo sambodhāya,||
bhabbo nibbāṇāya,||
bhabbo anuttarassa yoga-k-khemassa adhigamāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tattheṃ iti vuccati.|| ||

34.2. "Anātāpī an-ottāpī||
kusīto hīnavīriyo||
Yo thīna-middha-bahulo||
ahiriko anādaro||
Abhabbo tādiso bhikkhu||
phuṭṭhuṃ sambodhim-uttamaṃ.|| ||

[28] Yo ca satimā nipako jhāyī||
ātāpi ottāpī ca appamatto||
Saṅyojanaṃ jāti-jarāya chetvā||
idh'eva sambodhim-anuttaraṃ phuse" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 35

Paṭhama Jana-Kuhana Suttaṃ

[35.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Na-y-idaṃ bhikkhave Brahma-cariyaṃ vussati jana guhanatthaṃ jana-lapanatthaṃ lābha-sakkāra-silokā-nisaṃsatthaṃ:|| ||

'Iti maṃ jano jānātu' ti.|| ||

Atha kho idaṃ bhikkhave Brahma-cariyaṃ vussati saṃvaratthañ ca pahānatthañ cāti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

35.2. "Saṃvaratthaṃ pahānatthaṃ||
Brahma-cariyaṃ anītihaṃ||
Adesayi so Bhagavā||
nibbāṇogadhagāminaṃ.|| ||

Esa Maggo mahattehi||
[29] anuyāto mahesihi.||
Ye ye taṃ paṭipajjanti||
yathā Buddhena desitaṃ||
Dukkhassantaṃ karissanti||
Satth-usāsanakārino" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 36

Dutiya Jana-Kuhana Suttaṃ

[36.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Ṭayidaṃ bhikkhave Brahma-cariyaṃ vussati jana-kuhanatthaṃ jana-lapanatthaṃ lābha-sakkāra-silokānisaṃsatthaṃ:|| ||

'Iti maṃ jano jānātu' ti.|| ||

Atha kho idaṃ bhikkhave Brahma-cariyaṃ vussati abhiññatthañc'eva pariññatthañcā ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

36.2. "Abhiññatthaṃ pariññatthaṃ||
Brahma-cariyaṃ anītihaṃ||
Adesayī so Bhagavā||
nibbāṇogadhagāminaṃ.|| ||

Esa Maggo mahattehi||
anuyāto mahesino||
Ye ye taṃ paṭipajjanti||
yathā Buddhena desitaṃ||
Dukkhassantaṃ karissanti||
Satth-usāsanakārino" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 37

Somanassa Suttaṃ

[37.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato [30] bhikkhū diṭṭhe-va dhamme sukha-somanassa-bahulo viharati.|| ||

Yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya.|| ||

Katamehi dvīhi?|| ||

Saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃvejanena.|| ||

Saṃviggassa ca yoniso padhānena.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭhe'va dhamme sukha-somanassa-bahulo viharati.|| ||

Yoni cassa āraddhā hoti.|| ||

āsavānaṃ khayāyā ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

37.2. "Saṃvejanīyesu ṭhānesu||
saṃvijjeth'eva paṇḍito||
ātāpi nipako bhikkhu||
paññāya samavekkhiya.|| ||

Evaṃ vihārī ātāpi||
santavuttī anuddhato||
Ceto-samatham anuyutto||
khayaṃ dukkhassa pāpuṇe' ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Vaggo Paṭhamo

 


Dutiya Vaggo


 

Sutta 38

Vitakka Suttaṃ

[38.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tathāgataṃ bhikkhave Arahantaṃ Sammā-Sambuddhaṃ dve vitakkā bahulaṃ samudā-caranti:||
khemo ca vitakko||
paviveko ca.|| ||

Avyāpajjhārāmo bhikkhave Tathāgato avyāpajjharato.|| ||

Tam-enaṃ bhikkhave Tathāgataṃ avyāpajjh-ā-rāmaṃ avyāpajjharataṃ es'eva vitakko bahulaṃ samudā-carati:|| ||

'Imāyāhaṃ irīyāya na kiñci vyābādhemi tasaṃ vā||
thāvaraṃ vā' ti.|| ||

Pavivekārāmo bhikkhave Tathāgato pavaikarato.|| ||

Tam-enaṃ bhikkhave Tathāgataṃ pavivek-ā-rāmaṃ pavivekarataṃ es'eva vitakko bahulaṃ samudā-carati:|| ||

Yaṃ akusalaṃ taṃ pahīnan ti.|| ||

38.2. Tasmātiha bhikkhave tumhe pi abyābajjhārāmā viha- [32] ratha abyābajjharatā.|| ||

Tesaṃ vo bhikkhave tumhākaṃ avyāpajjh-ā-rāmānaṃ viharataṃ avyāpajjharatānaṃ es'eva vitakko bahulaṃ samudācarissati:|| ||

'Imāya mayaṃ iriyāya na kiñci vyābādhema tasaṃ vā thāvaraṃ vā' ti.|| ||

Pavivekārāmā bhikkhave viharatha pavivekaratā.|| ||

Tesaṃ ve bhikkhave tumhākaṃ pavivek-ā-rāmānaṃ viharataṃ pavivekaratānaṃ es'eva vitakko bahulaṃ samudācarissati:|| ||

'Kiṃ akusalaṃ||
kiṃ a-p-pahīnaṃ||
kiṃ pajahāmā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

3. "Tathāgataṃ buddham-asayhasāhinaṃ||
Duve vitakkā samud'ācaranti naṃ||
Khemo vitakko paṭhamo udirito||
Tato viveko dutiyo pakāsito.|| ||

Tamonudaṃ pāragataṃ mahesiṃ||
Taṃ pattipattaṃ vasimaṃ anāsavaṃ||
Vessantaraṃ taṇha-k-khaye vimuttaṃ||
Taṃ ve muniṃ antimadehadhāriṃ||
[33] Mānaṃjahaṃ brūmi jarāya pāraguṃ.|| ||

Sele yathā pabbatamuddhani-ṭṭhito||
Yathā pi passe jananaṃ samantato||
Tath'ūpamaṃ dhamma-mayaṃ sumedho||
Pāsādam-āruyha samanta-cakkhu.||
Sokāvatiṇṇaṃ janatam apetasoko||
Avekkhatī jāti-jarābhibhūtan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 39

Desanā Suttaṃ

[39.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tathāgatassa bhikkhave arahato Sammā Sambuddhassa dve Dhamma-desanā pariyāyena bhavanti.|| ||

Katamādve?|| ||

'Pāpaṃ pāpakato passathā' ti ayaṃ paṭhamā Dhamma-desanā.|| ||

'Pāpaṃ pāpakato disvā tattha nibbindatha virajjatha vimuccathā' ti ayaṃ dutiyā dhamma-desanā.|| ||

Tathāgatassa bhikkhave aharato Sammā Sambuddhassa imā dve Dhamma-desanā pariyāyena bhavantī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

39.2. "Tathāgatassa Buddhassa||
sabba-bhūtānukampino||
Pariyāya-vacanaṃ passa||
dve ca dhammā pakāsitā.|| ||

[34] Pāpakaṃ passatha cekaṃ||
tattha cāpi virajjatha||
Tato viratta-cittāse||
dukkhassantaṃ karissathā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 40

Vijjā Suttaṃ

[40.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Avijjā bhikkhave pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā.|| ||

Anvadeva ahirakaṃ anottappaṃ.|| ||

Vijjā ca kho bhikkhave pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā.|| ||

Anvadeva hir'ottappan ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

40.2. "Yā kāci-mā duggatiyo||
asmiṃ loke pahamhi ca||
Avijjā-mūlakā sabbā||
icchālobha-samussayā.|| ||

Yato ca hoti pāpiccho||
ahirīko anādaro||
Tato pāpaṃ pasavati||
apāyaṃ tena gacchati.|| ||

Tasmā chandañ ca lobhañ ca||
avijjañ ca virājayaṃ||
Vijjaṃ uppādayaṃ bhikku||
sabbā duggatiyo jahe"ti.|| ||

[35] Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Paṭhama Bhāṇavāraṃ

 


 

Sutta 41

Paññā-Parihāni Suttaṃ

[41.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Te bhikkhave sattā suparihīnā,||
ye ahiyāya paññāya parihīnā.|| ||

Te diṭṭhe'va dhamme dukkhaṃ viharanti sa-vighātaṃ sa-upāyāsaṃ sa-pariḷāhaṃ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā duggati pāṭikaṅkhā.|| ||

Te bhikkhavo sattā aparihīnā,||
ye ariyāya paññāya aparihīnā.|| ||

Te diṭṭhe'va dhamme sukhaṃ viharanti avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā sugati pāṭikaṅkhā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

41.2. "Paññāya parihānena||
passa lokaṃ sadavakaṃ||
Niviṭṭhaṃ nāma-rūpasmiṃ||
idaṃ saccan ti maññati.|| ||

Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ||
yāyaṃ nibbedhagāminī||
yā ca sammā pajānāti||
jāti-bhava-parikkhayaṃ.|| ||

Tesaṃ devā manussā ca||
sambuddhānaṃ satīmataṃ||
[36] Pihayanti sapaññānaṃ||
sarīrantimadhārinan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 42

Sukka-Dhamma Suttaṃ

[42.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dve-me bhikkhave sukkā dhammā lokaṃ pālenti.|| ||

Katame dve?|| ||

Hiri ca ottappañca.|| ||

Ime kho bhikkhave dve sukkā dhammā lokaṃ na pāleyyuṃ,||
nayidha paññāyetha mātā' ti vā||
mātucchā' ti vā||
mātulānī' ti vā||
ācariyahariyā' ti vā||
garūnaṃ dārā' ti vā.|| ||

Sambhedaṃ loko agamissa yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasigālā.|| ||

Yasmā ca kho bhikkhame ime dve sukkā dhammā lokaṃ pālenti,||
tasmā paññāyati mātā' ti vā||
mātucchā' ti vā||
mātulānī' ti vā||
acariyahariyā' ti vā||
garūnaṃ dārā ti vā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

42.2. "Yesaṃ ce hiriottappaṃ||
sabba-dācana vijjati,||
Vokkantā sukkamūlā te||
jāti-maraṇāgāmino.|| ||

Yesañ ca hiriottappaṃ||
sadā sammā upaṭṭhitā,||
[37] Virūḷha-brahmaciriyā||
te santo khīṇa-puna-b-bhavā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 43

Ajāta Suttaṃ

[43.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Atthi bhikkhave ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ.|| ||

No ce taṃ bhikkhave abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ,||
nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyetha.|| ||

Yasmā ca kho bhikkhave atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ,||
tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

43.2. "Jātaṃ bhūtaṃ samuppannaṃ||
kataṃ saṅkhatam-addhuvaṃ||
Jarā-maraṇa-saṅghātaṃ||
roganiḍḍaṃ pabhaṅguraṃ||
āhāranettippabhavaṃ||
nālaṃ tad-abhinandituṃ|| ||

Tassa nissaraṇaṃ santaṃ||
atakkāvacaraṃ dhūvaṃ||
Ajātaṃ asamuppannaṃ||
asokaṃ virajaṃ padaṃ||
[38] Nirodho dukkha-dhammānaṃ||
saṅkhār'ūpasamo sukho' ti".|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 44

Nibbāna-Dhātu Suttaṃ

[44.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dve'mā bhikkhave Nibbāna-dhātuyo.|| ||

Katamā dve?|| ||

Saupādisesā ca Nibbāna-dhātu||
anupādisesā ca Nibbāna-dhātu.|| ||

44.2. Katamā ca bhikkhave saupādisesā Nibbāna-dhātu?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhava-saṃyojano samma-d-aññā-vimutto.|| ||

Tassa tiṭṭhant'eva pañc'indriyāni yesaṃ avighātattā manāpā-manāpaṃ pacc'anubhoti,||
sukha-dukkhaṃ paṭisaṃvediyati.|| ||

Tassa yo rāga-k-khayo dosa-k-khayo moha-k-khayo,||
ayaṃ vuccati bhikkhave saupādisesā Nibbāna-dhātu.|| ||

44.3. Katamā ca bhikkhave aṭupādisesā Nibbāna-dhātu?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhava-saṃyojano samma-d-aññā-vumutto.|| ||

Tassa idh'eva bhikkhave sabba-vedayitāni anabhinanditāni sītī-bhavissanti,||
ayaṃ vuccati bhikkhave anupādisesā Nibbāna-dhātu.|| ||

Imā kho bhikkhave dve Nibbāna-dhātuyo ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

44.4. "Duve imā cakkhu-matā pakāsitā||
Nibbānadhātu anissitena tādinā||
Ekā hi dhātu idha diṭṭha-dhammikā||
Saupādisesā bhava-netti-saṅkhayā.||
[39] Anupādisesā pana samparāyikā||
Yamhi nirujjhanti bhavāni sabbaso.|| ||

Ye etad-aññāya padaṃ asaṅkhataṃ||
Vimutta-cittā bhava-netti-saṅkhayā,||
te dhamma-sārādhigamā khaye ratā||
Pahaṃsu te sabba-bhavāni tādino" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 45

Paṭisallāna Suttaṃ

[45.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Paṭisallānārāmā bhikkhave viharatha paṭisallānaratā,||
ajjhattaṃ ceto-samathamanuyuttāanirākata-j-jhāni vipassanāya samannāgatā brūhetā suññ-ā-gārānaṃ.|| ||

Paṭisallānārāmā bhikkhave viharataṃ paṭisallānaratā,||
ajjhattaṃ ceto-samatham-anuyuttā anirākata-j-jhānānaṃ vipassanāya samannāgatā brūhetā suññ-ā-gārānaṃ.|| ||

Paṭisallānārāmānaṃ bhikkhave viharataṃ paṭsallānāratānaṃ ajjhattaṃ ceto-samatham-anuyuttānaṃ anirākata-j-jhānānaṃ vipassanāya samannāgatānaṃ brūhetānaṃ suññāgāranaṃ dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭhe'va dhamme aññā, sati vā upādisese Anāgāmitā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

45.2. "Ye santacittā nipakā||
satimanto ca jhāyino||
[40] Sammā dhammaṃ vipassanti||
kāmesu anapekkhino.|| ||

Appamādaratā santā||
pamāde bhaya-dassino||
Abhabbā parihānāya||
Nibbānass'eva santike" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan' ti.|| ||

 


 

Sutta 46

Sikkhā-Nisaṃsa Suttaṃ

[46.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Sikkhā-nisaṃsā bhikkhave viharatha paññuttarānaṃ vimutti-sārānaṃ sat'ādhipateyyānaṃ dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ:||
diṭṭhe'va dhamme aññā,||
sati vā upādisese Anāgāmitā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

46.2. "Paripuṇṇa-sekhaṃ apahāna-dhammaṃ||
Paññuttaraṃ jāti-khayanta-dassiṃ||
Taṃ ve muniṃ antimadehadhāriṃ||
Mānaṃ-jahaṃ brūmi jarāya pāraguṃ.|| ||

Tasmā sadā jhāna-ratā samāhitā||
[41] ātāpino jāti-khayanta-dassino||
Māraṃ sasenaṃ abhibhuyya bhikkhavo||
Bhavātha jāti-maraṇassa pāragā "ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 47

Jāgariya Suttaṃ

[47.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Jāgaro cassa bhikkhave bhikkhu vihareyya sato sampajāno samāhito pamudito vi-p-pasanno ca tattha kālavipassi ca kusalesu dhammesu.|| ||

Jāgarassa bhikkhave bhikkhuno viharato satassa sampajānassa pamudutassa vi-p-pasannassa tattha kālavipassino kusalesu dhammesu dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ:||
diṭṭhe'va dhamme aññā,||
sati vā upādisesa Anāgāmitā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

47.2. "Jagarantā suṇāth-etaṃ||
ye sutta te pabujjhatha||
Suttā jāgariyaṃ seyyo||
n'atthi jāgarato bhayaṃ.|| ||

[42] Yo jāgaro ca satimā sampajāno||
Samāhito mudito vi-p-pasanno ca||
Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsa-māno||
Ekodi-bhuto vihane tamaṃ so.|| ||

Tasmā have jāgariyaṃ bhajetha||
ātāpī bhikkhū nipako jhānalābhī||
Saṅyojanaṃ jāti-jarāya chetvā||
Idh'eva sambodhim-anuttaraṃ phūse" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 48

Āpāyika Suttaṃ

[48.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dve-me bhikkhave āpāyikā nerayikā idam-a-p-pahāya.|| ||

Katame dve?|| ||

Yo abrahma-cārī brahma-cārīpaṭiñño,||
yo ca paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahma-cariyena anuddhaṃseti.|| ||

Ime kho bhikkhave dve āpāyikā nerayikā idam appahāyā ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

48.2. Abhūtavādi Nirayaṃ upeti||
yo vā pi katvā na karomi cāha,||
[43] Ubho pi te pecca samā bhavanti||
nihīnakammā manuja parattha.|| ||

Kāsāvakaṇṭhā bahavo||
pāpa-dhammā asaññatā,||
Pāpā pāpehi kammehi||
narayaṃ te upapajjare.|| ||

Seyyo ayogulo bhutto||
tatto aggisikhupamo,||
Yañce bhuñjeyya du-s-sīlo||
raṭṭhapiṇḍaṃ asaññato' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 49

Diṭṭhi-Gata Suttaṃ

[49.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dvīhi bhikkhave diṭṭhi-gatehi pariyuṭṭhitā deva-manussā oliyantī eke atidhāvanti eke cakkhu-manto ca passanti.|| ||

49.2. Kathañ ca bhikkhave oliyanti eke?|| ||

Bhavārāmā bhikkhave deva-manussā||
bhavaratā bhavasammuditā.|| ||

Tesaṃ bhava-nirodhāya dhamme desiyamāne||
na cittaṃ pakkhandati||
na pasīdati||
na santiṭṭhati||
nādhi-muccati.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave olīyanti eko.|| ||

49.3. Kathañ ca bhikkhave atidhāvanti eke?|| ||

Bhaveneva kho pan'eke aṭṭiyamānā harāyamāsā jiguccha-mānā vibhavaṃ [44] abhinandanti.|| ||

Yato kira bho ayaṃ attho kāyassa bhedā param-maraṇā ucchijjati vinassati na hoti param-maraṇā,||
etaṃ santaṃ,||
etaṃ paṇītaṃ,||
etaṃ yathāvantī.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave atidhāvanti eko.|| ||

49.4. Kathañ ca bhikkhave cakkhu-manto passanti?|| ||

Idha bhikkhu bhūtaṃ bhūtato passati,||
bhūtaṃ bhūtato disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nārodhāya paṭipanno hoti.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave cakkhu-manto ca passantī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

49.5. Ye bhūtaṃ bhūtato disvā||
bhūtassa ca ati-k-kamā||
Yathābhute vimuccanti||
bhava-taṇhāpari-k-khayā.|| ||

Sace bhūtapariñño so||
vītataṇho bhav-ā-bhave||
Bhūtassa vibhavā bhikkhu||
nāgacchati puna-b-bhavan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Vaggo Dutiyo

Dukanipātaṃ Niṭṭhitaṃ

 


Tikanipāto

Paṭhame Vaggo


 

Sutta 50

Akusala-Mūla Suttaṃ

[50.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave akusala-mūlāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Lobho akusala-mūlaṃ,||
doso akusala-mūlaṃ,||
moho akusala-mūlaṃ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi akusala-mūlānī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

50.2. "Lobho doso ca moho ca||
purisaṃ pāpacetasaṃ||
Hiṃsanti attasamabhūtā||
tacasāraṃ'va samphalaṃ" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 51

Dhātu Suttaṃ

[51.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tisso imā bhikkhave dhātuyo.|| ||

Katamā tisso?

Rūpa-dhātu,||
arūpadhātu,||
nirodha-dhātu.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso dhātuyo ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

51.2. "Rūpa-dhātu-pariññāya||
arūpesu asaṇṭhitā||
[46] Nirodhe ye vimuccanti||
te janā maccuhāyino.|| ||

Kāyena amataṃ dhātuṃ||
phassayitvā nirūpadhiṃ||
Upadhippaṭinissaggaṃ||
sacchi-katvā anāsavo||
Deseti Sammā-SamBuddho||
asokaṃ virajaṃ padan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 52

Paṭhama Vedanā Suttaṃ

[52.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tisso imā bhikkhave vedanā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Sukhā vedanā||
dukkhā vedanā||
adukakha-m-asukhā vedanā.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso vedanā ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

52.2. "Samāhito sampajāno||
sato Buddhassa sāvako||
Vedanā ca pajānāti||
vedanānañ ca sambhavaṃ.|| ||

Yattha cetā nirujjhanti||
Maggañ ca khayagāminaṃ||
Vedanānaṃ khayā bhikkhu||
nicchāto parinibbuto" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[47]

Sutta 53

Dutiya Vedanā Suttaṃ

[53.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tisso imā bhikkhave vedanā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Sukā vedanā||
dukkhā vedanā||
adukkha-m-asukhā vedanā.|| ||

Sukhā bhikkhave, vadenā||
dukkhato daṭṭhabbā.|| ||

Dukkhā vedanā||
sallato daṭṭhabbā.|| ||

Adukkha-m-asukhā vedanā||
aniccato daṭṭhabbā.|| ||

Yato kho bhikkhave bhikkhuno sukhā vedanā dukkhatoba duṭṭhā hoti,||
dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti,||
adukkha-m-asukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti.|| ||

Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu ariyo sammaddaso acchecchi taṇhaṃ vāvattayi saṃyojanaṃ sammā-mān-ā-bhisamayā antam-akāsi dukkhassā' ti.|| ||

Etam atheṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vaccati.|| ||

53.2. "Yo sukhaṃ dukkhato dakkhi||
dukkham-addakkhi sallato||
Adukkha-m-asukhaṃ santaṃ addakkhi naṃ aniccato.|| ||

Sa ve sammaddaso bhikkhu||
yato tattha vimuccati||
Abhiññāvosito santo||
sa ve yogātigo munī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[48]

Sutta 54

Paṭhama Ṭasanā Suttaṃ

[54.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tisso imā bhikkhave esanā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Kām'esanā||
bhav'esanā||
brahma-cariy'esanā.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso esanā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

54.2. "Samāhito sampajāno||
sato Buddhassa sāvako||
esanā ca pajānāti||
esanānañ ca sambhavaṃ.|| ||

Yattha cetā nirujjhanti||
Maggañ ca khayagāminaṃ||
Esanānaṃ khayā bhikkhu||
nicchāto parinibbuto" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 55

Moha Suttaṃ

[55.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tisso imā bhikkhave esanā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Kām'esanā||
bhav'esanā||
brahma-cariy'esanā.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso esanā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

55.2. "Kām'esanā bhav'esanā||
brahma-cariy'esanā saha||
Iti sacca-parāmāso||
diṭṭhi-ṭ-ṭhānā samussayā.|| ||

Sabba-rāga-virattassa||
taṇha-k-khaya-vimuttino||
[49] Esanā paṭinissaṭṭhā||
diṭṭhi-ṭ-ṭhānā samūhatā||
Esanānaṃ khayā bhikkhū||
nirāso akathaṃ-kathi" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 56

Paṭhama Āsava Suttaṃ

[56.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave āsavā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Kām'āsavo,||
bhav'āsavo,||
avijj-ā-savo.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo āsavā ti.|| ||

56.2. "Samāhito sampajāno||
sato Buddhassa sāvako||
āsave ca pajānāti||
āsavānañ ca sambhavaṃ.|| ||

Yattha cetā nirujjhanti||
Maggañ ca khayagāminaṃ||
āsāvānaṃ khayā bhikkhu||
nicchāto parinibbuto" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 57

Dutīya Āsava Suttaṃ

[57.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave āsavā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Kām'āsavo,||
bhav'āsavo,||
avijj-ā-savo.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo āsavāti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

57.2. "Yassa kām'āsavo khīṇo||
[50] avijjā ca varājitā||
Bhavāsavo parikkhīno||
vippamutto nirūpadhi||
dhareti antimaṃ dehaṃ||
chetvā Māraṃ savāhinin" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 58

Taṇhā Suttaṃ

[58.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tisso imā bhikkhave taṇhā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Kāma-taṇhā,||
bhava-taṇhā,||
vibhava-taṇhā.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso taṇhā' ti|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

58.2. "Taṇhā-yogena saṃyuttā||
ratta-cittā bhav-ā-bhave||
Te yoga-yuttā mārassa||
ayoga-k-khemino janā||
Sattā gacchanti saṃsāraṃ||
jāti-maraṇa-gāmino.|| ||

Ye ca taṇhaṃ pahantvāna vīta-taṇha bhav-ā-bhave||
Te ca pāraṃgatā loke||
ye pattā āsava-k-khayan" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 59

Māradheyya Suttaṃ

[59.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato [51] bhikkhu ati-k-kamma māradheyyaṃ ādicco va virocati.|| ||

Katamehi tīhi?|| ||

Idha bhikkhave bhikku asekhena sīla-khandhena samannāgato hoti,||
asekhena samādhi-khandhena samannāgato hoti,||
asekhena paññā-khandhena samannāgato hoti.|| ||

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bikkhū ati-k-kamma māradheyyaṃ ādicco va virovatī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

59.2. "Sīlaṃ samādhi paññā ca||
yassa ete subhāvitā||
Atikkamma māradheyyaṃ||
ādicco va virocati" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Vaggo Paṭhamo

 


Dutiya Vaggo


 

Sutta 60

Puñña-Kiriya-Vatthu Suttaṃ

[60.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave puñña-kiriya-vatthūni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Dāna-mayaṃ puñña-kiriya-vatthu,||
sīla-mayaṃ puñña-kiriya-vatthu,||
bhāvanā-mayaṃ puñña-kiriya-vatthu.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi puñña-kiriya-vatthūnī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

[52] 60.2. "Puññam-eva so sikkheyya||
āyataggaṃ sukh'indrayaṃ||
Dānañ ca sama-cariyañ ca||
metta-cittañ ca bhāvaye.|| ||

Ete dhamme bhāvayitvā||
tayo sukha-samuddaye||
Avyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ||
paṇḍito upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 61

Cakkhu Suttaṃ

[61.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave cakkhūni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Maṃsa-cakkhū,||
dibba-cakkhu,||
paññā-cakkhū' ti.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi cakkhūnī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

61.2. "Maṃsa-cakkhu dibba-cakkhu||
paññā-cakku anuttaraṃ||
Etāni tīni cakkhūni||
akkhāsi purisuttamo.|| ||

Maṃsa-cakkhussa uppādo||
Maggo dibbassa cakkhuno||
Yato ñāṇaṃ udapādi||
paññā-cakkhu anuttaraṃ||
Yassa cakkhussa paṭilābhā||
sabba-dukkhā pamuccatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[53]

Sutta 62

Indriya Suttaṃ

[62.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīṇi'māni bhikkhave indriyāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Anaññātaññassāmit'indriyaṃ,||
aññ'indriyaṃ,||
aññātav'indriyaṃ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi indriyānī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

62.2. "Sekhassa sikkha-mānassa||
uju-maggānusārino,||
Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ||
tato aññā anantarā.|| ||

Tato aññā vimuttassa||
ñāṇaṃ ve hoti tādino,||
akuppā me vimuttī ti||
bhava-saṃyojana-khayā.|| ||

Sa ve indriya-sampanno||
santo santipade rato,||
Dhāreti antimaṃ dehaṃ||
chetvā Māraṃ savāhinin" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 63

Addhā Suttaṃ

[63.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave addhā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Atīto addhā,||
anāgato addhā,||
pacc'uppanno addhā.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo addhā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

63.2. "Akkheyya-saññino sattā||
akkheyyasmiṃ pati-ṭ-ṭhitā.||
[54] Akkheyyaṃ apariññāya||
yogam-āyanti maccuno.|| ||

Akkheyyañ ca pariññāya||
akkhātāraṃ na maññati,||
Phūṭṭho vumokkho manasā||
santipadam-anuttaraṃ.|| ||

Sa ve akkheyya-sampanno||
santo santipade rato,||
Saṅkhāya sevī dhammaṭṭho||
saṅkhaṃ nopeti vedagu" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 64

Du-c-carita Suttaṃ

[64.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave du-c-caritāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Kāya-du-c-caritaṃ,||
vacī-du-c-caritaṃ,||
mano-du-c-caritaṃ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi du-c-caritānī" ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati.|| ||

64.2. "Kāya-du-c-caritaṃ katvā||
vacī-du-c-caritāni ca,||
Mano-du-c-caritaṃ katvā||
yañ caññaṃ dosasaññitaṃ.|| ||

[55] Akatvā kusalaṃ kammaṃ||
katvānā-kusalaṃ bahuṃ,||
Kāyassa bhedā duppañño||
Nirayaṃ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 65

Sucarita Suttaṃ

[65.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave sucaritāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Kāya-su-caritaṃ||
vacī-su-caritaṃ,||
mano-su-caritaṃ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṭhi sucaritānī" ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

65.2. "Kāya-du-c-caritaṃ hitvā||
vacī-du-c-caritāni ca||
Mano-du-c-caritaṃ hitvā||
yañ caññaṃ dosa-saññitaṃ.|| ||

Akatvākusalaṃ kammaṃ||
katvāna kusalaṃ bahuṃ||
Kāyassa bhedā sappañño||
saggaṃ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 66

Soceyya Suttaṃ

[66.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave soceyyāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Kāya-soceyyaṃ,||
vacī-soceyyaṃ,||
mano-soceyyaṃ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi soceyyānīti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati.|| ||

66.2. "Kāya-suciṃ vācā-suciṃ||
ceto-sucim-anāsavaṃ,||
[56]Suciṃ-soceyya-sampannaṃ||
āhu sabba-pahāyinan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 67

Moneyya Suttaṃ

[67.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave moneyyāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Kāyamoneyyaṃ,||
vacīmoneyyaṃ,||
mano-moneyyaṃ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi moneyyānī ti.|| ||



Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati.|| ||

67.2. "Kāya-muniṃ||
vācā-muniṃ mano-munim-anāsavaṃ,||
Muniṃ-moneyya-sampannaṃ||
āhu niṇhātapāpakan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 68

Paṭhama Rāga Suttaṃ

[68.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Yassa kassaci bhikkhave rāgo a-p-pahīno.|| ||

Doṣo appahino moho a-p-pahīno,||
ayaṃ vuccati bhikkhave baddho mārassa,||
pamukkassa mārapāso,||
yathā-kāma-karaṇīyo ca pāpimato.|| ||

Yassa kassaci bhikkhave rāgo pahīno||
doso pahīno||
moho pahīno,||
ayaṃ vuccati bhikkhave abaddho mārassa,||
omukkassa mārapāso.|| ||

Na yathā-kāma-karaṇīyo pāpimato' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

[57] 68.2. "Yassa rāgo ca doso ca||
avijjā ca virājitā:||
taṃ bhāvitattaññataraṃ||
brahma-bhūtaṃ Tathāgataṃ||
Buddhaṃ verabhayātītaṃ||
āhu sabbappahāyinan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 69

Dutiya Rāga Suttaṃ

[69.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhūniyā vā rāgo a-p-pahīno||
doso a-p-pahīno||
moho a-p-pahīno.|| ||

Ayaṃ vuccati bhikkhave na atari samuddaṃ saūmiṃ savīciṃsāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ.|| ||

Yasasa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhunīyā vā rāgo pahīno||
doso pahīno||
moho pahīno,||
ayaṃ vuccati bhikkhave atarī samuddaṃ saūmiṃ savīciṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ,||
tiṇṇo pāragato,||
thale tiṭṭhati brāhmaṇo' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

12.2. 'Yassa rāgo ca doso ca||
avijjā ca virājitā||
So'maṃ samuddaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ||
ūmibhayaṃ duttaram-accatārī||
[58] Saṅgātigo maccujaho nirūpadhi||
Pahāsi dukkhaṃ apuna-b-bhavāya,||
Atthaṃ gato so na samāṇam-eti,||
Amohayī maccurājan ti brūmī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Dutiye Vaggo

 


Tatiya vaggo


 

Sutta 70

Micchā-Diṭṭhi Kamma-Samādāna Suttaṃ

[70.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṃ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhikam-masamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vunupātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Taṃ kho panāhaṃ bhikkhave nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena saman- [59] nāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṃ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Api ca bhikkhave yad eva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṃ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

70.2. "Micchā manaṃ panidhāya||
micchā vācaṃ ca bhāsiya,||
Micchā kammāni katvāna||
kāyena idha puggalo.|| ||

Appassuto apuññakaro||
appasmiṃ idha jivite,||
Kāyassa bhedā duppañño||
Nirayaṃ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 71

Sammā-Diṭṭhi-Kamma-Samādāna Suttaṃ

[71.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-su- [60] caritena samannāgatā,||
ariyānaṃ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhi||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā.|| ||

Taṃ kho panāhaṃ bhikkhave nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-sucaritena samannāgatā,||
vaci-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucaritena samannāgatā,||
ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā.|| ||

Api ca bhikkhave yad'eva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā,||
riyānaṃ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

71.2. "Sammā manaṃ panidhaya||
sammā vācaṃ abhāsiya,||
Sammā kammāni katvāna||
kāyena idha puggalo|| ||

Bahu-s-suto puññakaro||
appasmiṃ idha jivite,||
Kāyassa bhedā sappañño||
saggaṃ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[61]

Sutta 72

Nissaraṇiya Suttaṃ

[72.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

1. Tisso imā bhikkhave nissaraṇiyā dhātuyo. Katamā tisso? Kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yad-idaṃ nekkhammaṃ. Rūpānametaṃ nissaraṇaṃ yad-idaṃ āruppaṃ. Yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭicca-samuppannaṃ, nirodho tassa nissaraṇaṃ. Imā kho bhikkhave tisso nissaraṇiyā dhātuye' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

72.2. "Kāma-nissaraṇaṃ ñatvā||
rūpānañ ca ati-k-kamaṃ||
Sabba-saṅkhāra-samathaṃ||
phusaṃ ātāpi sabbadā.|| ||

Sa ve sammaddaso bhikkhu||
yato tattha vumuccati||
Abhiññā vosito santo||
sa ve yogātigo munī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 73

Santatara Suttaṃ

[73.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā [62] ti me sutaṃ:|| ||

Rūpehi bhikkhave arūpā santatarā.|| ||

Arūpehi nirodho santataro ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

73.2. "Ye ca rūpūpagā sattā||
ye ca āruppaṭhāyino||
Nirodhaṃ appajānantā||
āgantāro puna-b-bhavaṃ.|| ||

Ye ca rūpe pariññāya||
arūpesu asaṇṭhitā.||
Nirodhe ye vimuccanti||
te janā maccūhāyino.|| ||

Kāyena amataṃ dhātuṃ||
phusayitvā nirūpadhiṃ,||
Upadhippaṭi-nissaggaṃ||
sacchi-katvā anāsavo,||
Deseti Sammā-SamBuddho||
asokaṃ virajaṃ padan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 74

Putta Suttaṃ

[74.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave puttā santo saṃvijja- [63] mānā lokasmiṃ.|| ||

Katame tayo?|| ||

Atajāto||
anujāto||
avajāto' ti.|| ||

Kathañ ca bhikkhave putto atijāto hoti?|| ||

Idha bhikkhave puttassa mātā-pitaro honti na Buddhaṃ saraṇaṃ gatā,||
na dhammaṃ saraṇaṃ gatā,||
na Saṅghaṃ saraṇaṃ gatā,||
pāṇ-ā-tipātā appaṭiviratā,||
adinn'ādānā appaṭiviratā,||
kāmesu mucchācārā appaṭiviratā,||
musā-vādā appaṭiviratā,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā appaṭiviratā,||
du-s-sīlā pāpa-dhammā.|| ||

Putto ca nesaṃ hoti,||
Buddhaṃ saraṇaṃ gato,||
dhammaṃ saranaṃ gato,||
Saṅghaṃ saraṇaṃ gato,||
pāṇ-ā-tipātā paṭivirato,||
adinn'ādānā paṭivirato,||
kāmesumucchācārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivarato,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā paṭivirato,||
sīlavā kalyaṇa-dhammo.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave putto atijāto hoti.|| ||

Kathañ ca bhikkhave putto anujāto hoti?|| ||

Idha bhakkhave puttassa mātā-pitaro honti Buddhaṃ saraṇaṃ gatā,||
dhammaṃ saraṇaṃ gatā,||
Saṅghaṃ saraṇaṃ gatā,||
pāṇ-ā-tipātā paṭiviratā,||
adinn'ādānā paṭiviratā,||
kāmesu mucchācārā paṭiviratā,||
musā-vādā paṭiviratā,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā paṭiviratā,||
sīlavanto kalyaṇadhammā.|| ||

Putto canesaṃ hoti Buddhaṃ saraṇaṃ gato,||
dhammaṃ saraṇaṃ gato,||
Saṅghaṃ saraṇaṃ gato,||
pāṇ-ā-tipātā paṭivirato,||
adinn'ādānā paṭivirato,||
kāmesu mucchācārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā paṭivirato,||
sīlavā kalyaṇa-dhammo.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave putto anujāto hoti.|| ||

Kathañca bhikkhave putto avajāto hoti?|| ||

Idha bhikkhave puttassa mātā-pitaro honti Buddhaṃ saraṇaṃ gatā,||
dhammaṃ saraṇaṃ gatā,||
Saṅghaṃ saraṇaṃ gatā,||
pāṇ-ā-tipātā paṭiviratā,||
adinn'ādānā paṭiviratā,||
kāmesu micchā-cārā paṭiviratā,||
musā-vādā paṭiviratā,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā paṭiviratā,||
sīlavanto kalyaṇa-dhammā.|| ||

Putto ca nesaṃ hoti na Buddhaṃ saraṇaṃ gato,||
na dhammaṃ saraṇaṃ gato,||
na Saṅghaṃ saraṇaṃ gato.|| ||

Pāṇ-ā-tipātā appaṭivirato,||
adinn'ādānā appaṭivirato,||
kāmesu mic- [64] chācārā appaṭivirato,||
musā-vādā appaṭivirato,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā appaṭivirato,||
du-s-sīlo pāpa-dhammo.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave putto avajāto hoti.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo puttā santo saṃvijj'amānā lokasmin ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

74.2. "Atijātaṃ anujātaṃ||
puttam-icchanti paṇḍitā.||
Avajātaṃ na icchanti||
yo hoti kulagandhano.|| ||

Ete kho puttā lokasmiṃ||
ye bhavanti upāsakā,||
Saddhā sīlena sampannā||
vadaññū vītamaccharā,||
Cando abbhaghanā mutto||
parisāsu virovare" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 75

Vuṭṭhi Suttaṃ

[75.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave puggalā santo saṃvijj'amānā lokasmiṃ.|| ||

Katamo tayo?|| ||

Avuṭṭhikasamo||
padesavassī||
sabbatthābhivassī.|| ||

Kathañ ca bhikkhave puggalo avuṭṭhikasamo hoti?|| ||

Idha bhikkhave ekacco puggalo sabbesaññeva na dātā hoti,||
samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhīka vaṇibbaka yā cakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ [65] mālā-gandha-vilepanaṃ seyyāvasatha-padīpeyyaṃ.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave pūggalo||
Avuṭṭhikasamo hoti.|| ||

Kathañ ca bhikkhave puggalo padesavassī hoti?|| ||

Idha bhikkhave ekacco puggalo eka-c-cānaṃdātā hoti,||
eka-c-cānaṃ na dātā hoti samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika vaṇibbaka yā cakānaṃ annaṃ pānaṃ vattha yānaṃ mālā-gandha-vilepanaṃ seyyāvasatha padīpeyyaṃ.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave puggalo padesavassī hoti.|| ||

Kathañca bhikkhave puggalo sabbatthābhivassī hoti?|| ||

Idha bhikkhave ekacco puggalo sabbesañca deti samaṇa-brāhmaṇa kapaṇaddhikavaṇibbaka yā cakānaṃ annaṃ pānaṃ vattha yānaṃ mālā-gandha-vilepanaṃ seyyāvasatha padīpeyyaṃ.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave puggalo sabbatthābhivassī hoti.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijj'amānā lokasmin ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

75.2. "Na samaṇe naṃ brahmaṇe||
na kapaṇiddhike na vanibbake,||
Laddhāna saṃvibhājeti||
[66] annaṃ pānañ ca bhojanaṃ||
Taṃ ve avuṭṭhikasamo' ti||
āhu naṃ purisā-dhamaṃ.|| ||

Ekaccānaṃ na dadāti||
eka-c-cānaṃ pavecchati.||
Taṃ ve padesavassīti||
āhu medhāvino janā.|| ||

Subhikkavāco puriso||
sabba-bhūtānukampako,||
āmodamāno pakireti||
detha dethā ti bhasati.|| ||

Yathā pi megho thanayitvā||
gajjayitvā pavassati.||
Thalaṃ ninnañ ca pūreti||
abhisandanto vārinā.||
Evam eva idh'ekacco||
puggalo hoti tādiso|| ||

Dhammena saṃharitvāna||
uṭṭhānādhigataṃ dhanaṃ||
[67] Tappeti annapānena||
sammā patte vaṇibbake" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 76

Sukha-Patthanā Suttaṃ

[76.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīni-māni bhikkhave sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

'Pasaṃsā me āga-c-chatu' ti||
sīlaṃ rakkheyya paṇḍito,||
bhogā me uppajjantu' ti||
sīlaṃ rakkheyya paṇḍito,||
kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmīti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

76.2. "Sīlaṃ rakkheyya medhāvī||
patthayāno tayo sukhe,||
Passaṃ vittalābhañ ca||
pecca sagge pamodanaṃ.|| ||

Akaronto pi ce pāpaṃ||
karontam-upasevati,||
saṃkiyo hoti pāpasmiṃ||
avaṇṇo cassa rūhati.|| ||

Yādisaṃ kurute mittaṃ||
yādisaṃ cūpasevati,||
[68] Sa ve tādisako hoti||
sahavāso hi tādiso.|| ||

Sevamāno seva-mānaṃ||
samphūṭṭho samphūsaṃ paraṃ,||
Saro diddho kalāpaṃ va||
alittam-upalimpati,||
Upalepabhayā dhīro||
n'eva pāpasakhā siyā.|| ||

Pūtimacchaṃ kusaggena||
yo naro upanayhati,||
Kusā pi pūtī vāyanti||
evaṃ bālūpasevanā.|| ||

Tagarañ ca palāsena||
yo naro apanayhati,||
Pattā pi surabhi vāyanti||
evaṃ dhīrūpasevanā.|| ||

Tasmā pattapuṭasseva||
ñatvā sampātam-attano,||
Asante nupaseveyya||
[69] sante seveyya paṇḍito,||
santo Nirayaṃ nenti||
santo pāpenti suggatin" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 77

Bhidura Suttaṃ

[77.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Bhindantāyaṃ bhikkhave kāyo,||
viññāṇaṃ virāga-dhammaṃ,||
sabbe upadhi aniccā dukkhā vipariṇāma-dhammā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

77.2. "Kāyaṃ ca bhiduraṃ ñatvā||
viññāṇaṃ ca virāguṇaṃ||
Upadhīsu bhayaṃ disvā||
jāti-maraṇam-ajjhagā||
Saṃpatvā paramaṃ santiṃ||
kālaṃ kaṅkhati bhāvitatto" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 78

Dhātu-Saṃsandana Suttaṃ

[78.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam- [70] arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dhātuso bhikkhave sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.|| ||

Hīn-ā-dhimuttikā sattā hīn-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.|| ||

Kalyāṇ-ā-dhimuttikā sattā kalyāṇ-ā-dhimuttikehi sattehi saddhi saṃsandanti samenti.|| ||

Atītam pi bhikkhave addhānaṃ dhātuso sattā sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu.|| ||

Samiṃsu.|| ||

Hīn-ā-dhimuttikā sattā hīn-ā-dhimuttikehi sathi seddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.|| ||

Kalyāṇ-ā-dhimuttikā sattā kalyāṇ-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.|| ||

Anāgatam pi bhikkhave addhānaṃ dhātuso sattā sattehi saddhiṃ ssandissanti samissanti.|| ||

Hīn-ā-dhimuttikā sattā hīn-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṃ ssandissanti samissanti.|| ||

Kalyāṇādimuttikā sattā kalyāṇ-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samissanti.|| ||

Etarahi pi bhikkhave pacc'uppannaṃ addhānaṃ dhātuso ca sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti, samenti.|| ||

Hīn-ā-dhimuttikā sattā hīn-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti, samenti.|| ||

Kalyāṇ-ā-dhimuttikā sattā kalyāṇ-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti,||
samentī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā aveca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

78.2. "Saṃsaggā vanatho jāto||
asaṃsaggena chijjati,||
[71] Parittaṃ dārum-āruyha||
yathā sīde mahaṇṇave.||
Evaṃ kusitam-āgamma||
sādhujivī pi sīdati|| ||

Tasmā taṃ parivajjeyya||
kusītaṃ hīnavīriyaṃ.||
Pavicittehi ariyehi||
pahit'attehi jhāyibhi,||
Niccaṃ āraddha-viriyehi||
paṇḍitehi sahā vase" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 79

Moha Suttaṃ

[79.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave dhammāsekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Katame tayo?|| ||

Idha bhikkhave sekho bhikkhu kamm'ārāmo hoti kamma-rato kamm'ārāmatam-anuyutto,||
bhasasārāmo hoti||
bhassa-rato bhass-ā-rāmatam-anuyutto,||
nidd-ā-rāmo hoti||
niddā-rato nidd-ā-rāmatam-anuyutto.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo dhammāsekhassa bhikkuno parihānāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Tayo-me bhikkhave dhammāsekhassa bikkhuno aparihānāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Katame tayo?|| ||

Idha bhikkhave sekho bhikkhū na kamm'ārāmo hoti||
na kamma-rato||
na kamm'ārāmatam-anuyutto,||
na bhass'ārāmo hotī||
na bhassa-rato||
na bhass-ā-rāmatam-anuyutto,||
na nidd-ā-rāmo hoti||
[72] na niddā-rato||
na nidd-ā-rāmatam-anuyutto.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo dhammāsekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

79.2. "Kammārāmo bhassa-rato||
nidd-ā-rāmo ca uddhato,||
Abhabbo tādiso bhikkhu||
phuṭṭhuṃ sambodhim-uttamaṃ.|| ||

Tasmā hi appakicc'assa||
appamiddho anuddhato,||
Bhabbo so tādiso bhikkhū||
phuṭṭhuṃ sambodhim-uttaman" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Tatiyo Vaggo

 


Catuttho vaggo


 

Sutta 80

Vitakka Suttaṃ

[80.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave akusala-vitakkā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko,||
lābha-sakkārasulokapaṭisaṃyutto vitakko,||
parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo akusala-vitakkā' ti.|| ||

[73] Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

80.2. "Anavaññatti-saṃyutto||
lābha-sakkāra-gāravo,||
Sahanandi amaccehi||
ārā saṃyojanakkhayā.|| ||

Yo ca puttapasuṃ hitvā||
vivāhe saṅgahāni ca,||
Bhabbo so tādiso bhikkhu||
phuṭṭhuṃ sambodhim-uttaman" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 81

Sakkāra Suttaṃ

[81.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā asakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṃ duggatiṃ [74] vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Taṃ kho panāhaṃ bhikkhave na aññassa samaṇassa vā brāmaṇassa vā sutva vadāmi:|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā asakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena ca tadubhayena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Api ca bhikkhave yad eva me sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā asakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā parammaranā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena ca asakkārenadu cabhayena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

81.2. "Yassa sakkariyamānassa||
asakkārena cūbhayaṃ,||
Samādhi na vikampati||
appamāda vihārino.|| ||

Taṃ jhāyinaṃ sātatikaṃ||
[75] sukhumadiṭṭhi-vipassakaṃ,||
Upādānakkhayārāmaṃ||
āhu sappuriso itī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 82

Deva-Sadda Suttaṃ

[82.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave devase deva-saddā niccharanti samayā samayaṃ upādāya.|| ||

Katame tayo?.|| ||

Yasmiṃ bhikkhave samaye ariya-sāvako kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni accādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya ceteti.|| ||

Tasmiṃ samaye devesu deva-saddo niccharati:|| ||

'Eso ariya-sāvako mārena saddhiṃ saṅgāmāya cetetī' ti.|| ||

Ayaṃ bhikkhave paṭhamo devesu deva-saddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.|| ||

Puna ca paraṃ bhikkhave yasmiṃ samaye ariya-sāvako sattannaṃ bodhi-pakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhavanānuyogam-anuyutto viharati.|| ||

Tasmiṃ bhikkhave samaye devesu deva-saddo niccharati;|| ||

'Eso ariya-sāvako mārena saddhaṃ saṅgāmetī' ti.|| ||

Ayaṃ bhikkhave dutiyo devesu deva-saddṃo niccharati samayā samayaṃ upādāya.|| ||

Puna ca paraṃ bhikkhave yasmiṃ samaye ariya-sāvako āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimuttiṃ paññā-vimuttaṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññāya sacchi-katvā apasampajja viharati.|| ||

Tasmiṃ bhikkhave samaye devesu deva-saddo niccharati:|| ||

"Eso ariya-sāvako vijita-saṅgāmo tam eva saṅgāmasīsaṃ abhivijiya ajjhāvasatī" ti.|| ||

Ayaṃ bhikkhave tatiyo devesu deva-saddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo devesu deva-saddā niccharanti samayā samayaṃ upādāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

[76] 82.2. "Disvā vijita-saṅgāmaṃ||
Sammā-Sambuddhasāvakaṃ,||
Devatā pi namassanti||
mahantaṃ vītasāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña,||
yo tvaṃ dujjayam-ajjhagā,||
Jetvāna maccuno senaṃ||
vimokkhena anāvaraṃ.|| ||

Iti h'etaṃ namassanti||
devatā pattamānasaṃ,||
Tañhi tassa namassanti||
yena maccuvasaṃ vaje" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 83

Pubba-Nimitta Suttaṃ

[83.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Yadā bhikkhave devo deva-kāyā cavana-dhammo hoti,||
pañcassa pubba-nimittāni pātu-bhavanti:||
mālā milāyanti,||
vatthāni kilissanti,||
kacchehi sedā muccanti,||
kāye dubbaṇṇiyaṃ okkamati,||
sake devo devāsane nābhiramatī' ti.|| ||

Tam enaṃ bhikkhave devā||
'cavana-dhammo ayaṃ deva-putto' ti||
iti viditvā tīhi vācāhi anumodanti:|| ||

"Ito bho sugatiṃ gaccha.|| ||

Sugatiṃ [77] gantvā su-laddha-lābhaṃ labha.|| ||

Suladdha-lābhaṃ labhitvā suppati-ṭ-ṭhito bhavāhī" ti.|| ||

Evaṃ vutte aññataro bhikkhū Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

"Kiṃ nu kho bhante devānaṃ sugati-gamanasaṅkhātaṃ?|| ||

Kiñ ca bhante devānaṃ su-laddha-lābhasaṅkhātaṃ?|| ||

Kim pana bhante devānaṃ suppati-ṭ-ṭhitasaṅkhātan" ti?.|| ||

"Manussattaṃ kho bhikkhu devānaṃ sugati-gamana-saṅkhātaṃ.|| ||

Yaṃ manussa-bhūto samāno Tathāgata-p-pavedite Dhamma-Vinaye saddhaṃ paṭilabhati,||
idaṃ kho pana bhikkhave devānaṃ sujaddhalābha-saṅkhātaṃ.|| ||

Sā kho panassa saddhā niviṭṭhā hoti,||
mūlajātā pati-ṭ-ṭhitā,||
daḷhā asaṃhāriyā samaṇena vā||
brāhmaṇena vā||
devena vā||
mārena vā||
brahmunā vā||
kena ci vā lokasmiṃ.|| ||

Idaṃ kho bhikkhave devānaṃ suppati-ṭ-ṭhita-saṅkhātan" ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

83.2. "Yadā devo deva-kāyā||
cavati āyusaṅkhayā,||
Tayo saddā nīccharanti||
devānaṃ anumodataṃ.|| ||

Ito ho sugatiṃ gaccha||
manussānaṃ saha-vyataṃ,||
Manussa-bhuto Sad'Dhamme||
labha saddhaṃ anuttaraṃ.|| ||

Sā te saddhā niviṭṭhassa||
mūla-jātā pati-ṭ-ṭhitā,||
[78] Yāva-jīvaṃ asaṃhīrā||
Sad'Dhamme su-p-pavedite.|| ||

Kāya-du-c-caritaṃ hitvā||
vacī-du-c-caritāni ca,||
Mano-du-c-caritaṃ hitvā||
yañ caññaṃ dosa-sañhitaṃ.|| ||

Kāyena kusalaṃ katvā||
vācāya kusalaṃ bahuṃ.||
Manasā kusalaṃ katvā||
appamāṇaṃ nirūpadhiṃ.|| ||

Tato opadhikaṃ puññaṃ||
katvā dānena taṃ pahuṃ,||
aññe pi macce Sad'Dhamme||
brahma-cariye nivesaya.|| ||

Imāya anukampāya||
devā devaṃ yadā vidū,||
Cavantaṃ anumodanti||
ehi deva puna-p-punan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 84

Bahujanahita Suttaṃ

[84.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahu-janahitāya bahu-janasukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ.|| ||

Katame tayo?|| ||

Idha bhikkhave Tathāgato loke uppajjati arahaṃ Sammā-SamBuddho,||
vijjā-caraṇa-sampanno Sugato lokavudū,||
[79] anuttaro purisa-damma-sārathi Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā.|| ||

So dhammaṃ deseti ādi-kalyāṇaṃ majjhe-kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ sabyajjhanaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ buhmacariyaṃ pakāseti.|| ||

Ayaṃ bhikkhave paṭhamo puggalo loke uppajjamāno uppajjati pahujanahitāya bahu-janasukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ.|| ||

Puna ca paraṃ bhikkhave tass eva Satthu-sāvako arahaṃ hoti khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇiya ohita-bhāro anuppattasadattho pari-k-khīṇa-bhava-saṃyojano samma-d-aññā vumutto.|| ||

So dhammaṃ deseti ādi-kalyāṇaṃ majjhe-kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ sa-vyañjanaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||

Ayaṃ bhikkhave dutiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahu-janahitāya bahu-janasukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ.|| ||

Puna ca paraṃ bhikkhave tass eva Satthu-sāvako sekho hoti paṭipado pahussuto sīla-vatuppanno.|| ||

So pi dhammaṃ deseti ādi-kalyāṇaṃ majjhe-kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ sa-vyañjanaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||

Ayaṃ pi bhikkhave tatiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahu-janahitāya bahu-janasukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukāya deva-manussānan ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

84.2. "Satthā hi loke paṭhamo mahesī||
tass-anvayo sāvako bhāvitatto,||
[80] Athāparo pāṭipado pi sekho||
bahu-s-suto sīla-vat-upapanno.|| ||

Ete tayo deva-manussa-seṭṭhā||
pabhaṅ-karā dhammam-udīrayantā,||
Apāvuṇanti amatassa dvāraṃ||
yogā pamocenti bahu-janaṃ te.|| ||

Ye sattha-vāhena anuttarena||
sudesitaṃ Maggam-anukkamanti,||
Idh'eva dukkhassa karonti antaṃ||
ye appamattā Sugatassa sāsane" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 85

Asubhānupassī Suttaṃ

[85.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Asubhānupassī bhikkhave kāyasmiṃ viharatha.|| ||

ānāpāna-sati ca vo ajjhattaṃ parimukhaṃsūpaṭṭhitā hotu.|| ||

Sabbasaṅkhāresu aniccānupassino viharatha.|| ||

Asubhānupassīnaṃ bhikkhave kāyasmiṃ viharataṃ yo subhāya dhātuyā rāg-ā-nusayo so pahīyati.|| ||

ānāpāna-satiyā ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhitāya ye [81] bāhirā vitakkāsayā vighāta-pakkhikā te na honti.|| ||

Sabba-saṅkhāresu anicc'ānupassīnaṃ viharataṃ yā avijjā sā pahīyati,||
yā vijja sā uppajjatī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

85.2. "Asubhānupassī kāyasmiṃ||
ānāpāne patissato,||
Sabba-saṅkhāra-samathaṃ||
passaṃ ātāpi sabbadā.|| ||

Sa ve sammaddaso bhikkhu||
yato tattha vimuccati.||
Abhiññāvosito santo||
sa ve yogātigo munī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 86

Dhamm-ā-nu-Dhamma-Paṭipanna Suttaṃ

[86.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dhamm-ā-nu-Dhamma-paṭipannassa bhikkuno ayam-anu-Dhammo hoti,||
veyyākaraṇāya Dhamm-ā-nu-Dhamma-paṭipanno'yan ti|| ||

Bhāsa-māno dhammaññeva bhāsati no adhammaṃ.|| ||

Vitakkaya-māno vā dhamma-vitakkaññeva vitakketi no adhamma-vitakkaṃ.|| ||

Tad-ubhayaṃ abhinivajchetvā upekkhako viharati sato sampajāno' ti.|| ||

Etam attaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

[82] 86.2. "Dhammārāmo dhamma-rato||
dhammaṃ anuvicintayaṃ,||
Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu||
Sad'Dhammā na paribhāyati.|| ||

Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ||
nisinno uda vā sayaṃ.||
Ajjhattaṃ samayaṃ cittaṃ||
santim-evādhi-gacchatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 87

Andhakaraṇa Suttaṃ

[87.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave akusala-vitakkā andha-karaṇā acakkhu-karaṇā aññāṇa-karaṇā paññā-nirodhikā vighāta-pakkhikā anibbāna-saṃvaṭṭanikā.|| ||

Katame tayo?.|| ||

Kāma-vitakko bhikkhave andha-karaṇo acakkhūkarano aññāṇa-karano paññā-nirodhiko vighāta-pakkhiko anibbāna-saṃvaṭṭa-niko.|| ||

Vyāpāda-vitakko bhikkhave andha-karaṇo acakkhu-karaṇo aññāṇa-karaṇo paññā-nirodhiko vighāta-pakkhako anibbāna-saṃvaṭṭa-niko.|| ||

Vihiṃsā-vitakko bhikkhave andha-karaṇo acakkhu-karaṇo aññāṇa-karano paññā-nirodhiko vighata-pakkhiko anibbāna-saṃvaṭṭa-niko.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo akusala-vitakkā andha-karaṇā acakkhu-karaṇā aññāṇa-karaṇā paññā-nirodikā vighata-pakkhikā anibbāna-saṃvaṭṭanikā.|| ||

Tayo-me bhikkhave kusala-vitakkā anandha-karaṇā cakkhu-karaṇā ñāṇa-karaṇā paññā-vuddhikā avighata-pakkhikā Nibbāna-saṃvaṭṭanikā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Nekkhamma-vitakko bhikkhave anandha-karaṇo cakkhūkaraṇo ñāṇa-karano paññā-vuddhiko avighata-pakkhiko Nibbāna-saṃvaṭṭa-niko.|| ||

Avyāpāda-vitakko bhikkhave anandha-karaṇo cakkha-karaṇo ñāṇa-karaṇo paññā-vuddhiko avighata-pakkhiko Nibbāna-saṃvaṭṭa-niko.|| ||

Avihiṃsā-vitakko bhikkhave anandha-karano cakkhu-karaṇo ñāṇa-karaṇo paññā-vuddhiko avighāta-pakk- [83] hiko Nibbāna-saṃvaṭṭa-niko.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo kusala-vitakkā anandha-karanā cakkhuna-karaṇā ñāṇa-karaṇā paññā-vuddhikā avighāta-pakkhikā Nibbāna-saṃvaṭṭanikā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

87.2. "Tayo vitakke kusale vitakkaye||
Tayo pana akusale nirākare,||
Sa ve vitakkāni vicāritāni||
Sameti vuṭṭhiva rajaṃ samūhataṃ,||
Sa ve vitakak'ūpasamena cetasā||
Idh'eva so santipadaṃ samajjhagā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 88

Antara Mala Suttaṃ

[88.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave antarā malā||
antarā mittā||
antarā sapattā||
antarā vadhakā||
antarā paccatthikā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Lobhā bhikkhave antarā malo||
antarā amitto||
antarā sapatto||
antarā vadhako||
antarā paccatthiko.|| ||

Doso bhikkhave antarā malo||
antarā amitto||
antarā sapatto||
antarā vadhako||
antarāpaccatthiko.|| ||

Moho bhikkhave antarā malo||
antarā amitto||
antarā sapatto||
antarā vadhako||
antarāpaccatthiko.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo antarā malā||
antarā amittā||
antarā sapattā||
antarā vadhakā||
antarā paccatthikā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

88.2. "Anattha-janano lobho||
lobhā citta-pakopano,||
Bhayam-antarato jātaṃ||
taṃ jano nāva-bujjhati.|| ||

[84] Luddho atthaṃ na jānāti||
luddho dhammaṃ na passati,||
Andhaṃ tamaṃ tadā hoti||
yaṃ lobho sahate naraṃ.|| ||

Yo ca lobhaṃ pahatvāna||
lobhaneyye na lubbhati,||
Lobho pahīyate tamhā||
udabindū va pokkharā.|| ||

Anattha-janano doso||
doso citta-pakopano,||
Bhayam-antarato jātaṃ||
taṃ jano nāva-bujjhatī.|| ||

Duṭṭho atthaṃ na jānātī||
duṭṭho dhammaṃ na passati,||
Andhaṃ tamaṃ tadā hoti||
yaṃ doso sahate naraṃ.|| ||

Yo ca dosaṃ pahatvāna||
dosaneyye na dussati,||
Doso pahīyate tamhā||
tālapakkaṃ va bandhanā.|| ||

Anattha-janano moho||
citta-pakopano,||
Bhayam-antarato jātaṃ||
taṃ jano nāva-bujjhati.|| ||

Mūḷho atthaṃ na jānāti||
mūḷho dhammaṃ na passati,||
Andhaṃ tamaṃ tadā hoti||
yaṃ moho sahate naraṃ.|| ||

[85] Yo ca mohaṃ pahatvāna||
mohaneyye na muyhati,||
Mohaṃ vihanti so sabbaṃ||
ādicco v'udayaṃ taman" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 89

Devadatta Suttaṃ

[89.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tīhi bhikkhave asad'Dhammehi abhibhūto pariyādinna-citto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.|| ||

Katamehi tīhi?.|| ||

Pāpicchāya bhikkhave abhibhūto pariyādinna-citto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.|| ||

Pāpa-mittatāya bhikkhave abhibhūto pariyādinna-citto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.|| ||

Sati ko pana uttarīkaraṇiye oramatta-kena visesādhi-gamena antarā vosānaṃ āpādīti.|| ||

Imehi kho bhikkhave tīhi asad'Dhammehi abhibhūto pariyādinna-citto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

89.2. "Mā jātu koci lokasmiṃ||
pāpiccho upapajjatha,||
Tadaminā pi jānātha pāpicchānaṃ yathā gati.|| ||

[86] Paṇḍito ti samaññāto||
bhāvitatto ti sammato,||
Jalaṃ va yasasā aṭṭhā||
Devadatto ti me sutaṃ.|| ||

So pamāṇam-anuciṇṇo||
āpajja naṃ Tathāgataṃ,||
Avīci-Nirayaṃ patto||
catudvāraṃ bhayānakaṃ.|| ||

Aduṭṭhassa hi yo dubbhe||
pāpa-kammaṃ akubbato,||
Tam-eva pāpaṃ phūsati||
duṭṭha-cittaṃ anādaraṃ.|| ||

Samuddaṃ visakumbhena||
yo maññeyya padūsituṃ,||
Na so tena padūseyya||
tasmā hi uddhī mahā.|| ||

Evam-etam Tathāgataṃ||
yo vādena vihiṃsati,||
[87] SaMaggataṃ santa-cittaṃ||
vādo tamhi na rūhati.|| ||

Tādisaṃ mittaṃ kubbetha||
tañ ca seveyya paṇḍito,||
Yassa maggānugo bhikkhu||
khayaṃ dukkhassa pāpuṇe" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Catutthe Vaggo

 


Pañcamo vaggo


 

Sutta 90

Agga-p-pasāda Suttaṃ

[90.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave aggappasādā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā||
dīpadā vā||
catu-p-padā vā||
bahu-p-padā vā||
rūpino vāarūpino vā||
saññino vā asaññino vā||
n'eva-saññinā-saññino vā,||
Tathāgato tesaṃ aggam-akkhāyati yad-idaṃ arahaṃ [88] Sammā-SamBuddho.|| ||

Ye bhikkhave Buddhe pasannā agge te pasannā.|| ||

Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.|| ||

Yāvatā bhikkhave dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā virāgo tesaṃ aggam-akkhāyati yad-idaṃ madanim-madano pipāsa-vinayo ālaya-samugghāto vaṭṭu-pacchedo taṇha-k-khayo virāgo nirodho nibbāṇaṃ.|| ||

Ye bhikkhave virāge dhamme pasannā agge te pasannā.|| ||

Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.|| ||

Yāvati bhikkhave saṅghā vā gaṇā va Tathāgata-sāvaka-saṅgho tesaṃ aggam-akkhāyati.|| ||

Yad-idaṃ cattāri purisa-yugāni aṭṭha-purisa-puggalā.|| ||

Esa Bhagavato sāvaka-saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjali-karaṇīyo anuttaraṃ puñña-k-khettaṃ lokassa.|| ||

Ye bhikkhave saṅghe pasannā||
agge te pasannā||
agge kho pana pasannānaṃ||
aggo vipāko hoti.|| ||

Ime ko bhikkhave tayo aggappasādā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avecā.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

90.2. "Aggato ve pasannānaṃ||
aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ,||
Agge Buddhe pasannānaṃ||
dakkhiṇeyye anuttare.|| ||

Agge dhamme pasannānaṃ||
virāgupasame sukhe,||
Agge saṅghe pasannānaṃ||
puñña-k-khette anuttare.|| ||

[89] Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ||
aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati,||
Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca||
yaso kitti sukaṃ balaṃ.|| ||

Aggassa dātā medhāvi agga-dhamma-samāhito,||
Devabhūto manusso vā||
aggappatto pamodatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 91

Jivikā Suttaṃ

[91.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Antam-idaṃ bhikkhave jivikānaṃ yad-idaṃ piṇḍolyaṃ,||
abhilāpāyaṃ bhikkhave lokasmiṃ piṇḍolo vicarasi pattapāṇīti.|| ||

Tañ ca ko etaṃ bhikkhave kula-puttā upenti attavasikā||
attavasaṃ paṭicca,||
neva rājābhinūtā||
na corābhinītā||
na iṇaṭṭhā||
na bhayaṭṭhā||
na ājivika pakatā.|| ||

Api ca kho otiṇṇamhā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhābhikiṇṇā dukkha-paretā app'eva nāma imassa kevalassa dukkha-k-khandhassa antakiriyā paññāyethā ti.|| ||

Evaṃ pabba-jito c'āyaṃ bhikkhave kula-putto [90] so ca hoti abhijjhālū kāmesu tibba-sārāgo vyāpanna-citto paduṭṭhamana-saṅkappo muṭṭha-s-sati asampajāno asamāhito vibbhanta-citto pākat-indriyo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhave chavālātaṃ ubhato padittaṃ majjhe gutha-gataṃ neva gāme kaṭṭhatthaṃ pharati na araññe,||
tath'ūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi gihībhogā ca parihīno sāmaññ'atthañ ca na paripūretī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

91.2. "Gihībhogā ca parihīno||
sāmaññ'atthañ ca dubaṅgo,||
Paridhaṃsamāno pakireti||
chavālātaṃ va nassati.|| ||

[Kāsāvakaṇṭhā pahavo||
pāpa-dhammā asaññatā,||
Pāpā pāpehi kammehi||
Nirayaṃ te upapajjare.][ed1]
|| ||

Seyyo ayoguḷo bhutto||
tatto aggīsukhūpamo,||
Yañ ce bhuñjeyya du-s-sīlo||
raṭṭha-piṇḍaṃ asaññato" ti.|| ||

Ayam pi attho vutetā Bhagavatā. Iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 92

Saṅghāṭikaṇṇa Suttaṃ

[92.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Saṅghāṭikaṇṇe ce pi bhikkhave bhik- [91] khave bhikkhu gahetvā piṭṭhito anubandho assa,||
pāde pādaṃ nikkhipanto.|| ||

So ca hoti abhijjhālū kāmesu tibba-sārāgo vyāpanna-citto paduṭṭhamana-saṃkappo muṭṭha-s-sati asampajāno asamāhito vibbhanta-citto pākat'indriyo.|| ||

Atha kho so ārakā va mayhaṃ,||
ahaṃ ca tassa.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Dhammaṃ hi so bhikkhave bhikkhu na passati dhammaṃ apassanto na maṃ passati.|| ||

Yojana-sate ce pi so bhikkhave bhikkhu vihareyya,||
so ca hoti anabhijjhālū kāmesu na tibba-sārāgo avyāpanna-citto appaduṭṭhamana-saṃkappo upatthika-sati sampajāno amāhito ek'agga-citto saṃvut'indriyo.|| ||

Atha kho so santike va mayhaṃ ahaṃ ca tassa.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Dhammaṃ hi so bhikkhave bhikkhū passati,||
dhammaṃ passanto maṃ passatī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

92.2. "Anubaddho pi ce assa||
mahiccho va vighātavā,||
Ejānugo anejassa||
nibbutassa anibbuto,||
Giddho so vītagedhassa||
passa yāvañ ca ārakā.|| ||

Yo ca dhammam-abhiññāya||
dhammam-aññāya paṇḍito,||
[92] Rahado va nivato ca||
anejo vūpasammati.|| ||

Anejo so anejassa||
nibbutassa ca nibbuto,||
Agiddho vītagedhassa||
passa yāvañ ca santike" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 93

Aggi Suttaṃ

[93.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tayo-me bhikkhave aggī.|| ||

Katame tayo?|| ||

Rāg'aggi||
dos'aggi||
moh'aggi.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo aggī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

93.2. "Rāg'aggi dahati macce||
ratte kāmesu mucchite,||
Dosaggi pana vyāpanne||
nare pāṇānipātino.|| ||

Moh'aggi pana sammūḷhe||
ariya-dhamme akovide,||
Ete aggī ajānanti||
sakkāyābhiratā pajā.|| ||

Te vaḍḍhayanti Nirayaṃ||
tiracchānañ ca yoniyo,||
[93] Asuraṃ petti-visayañ ca||
amuttā Māra-bandhanā.|| ||

Ye ca rattiṃ divā yuttā||
Sammā-Sambuddha-sāsane,||
Te nibbāpenti rāg'aggiṃ||
niccaṃ asubha-saññino.|| ||

Dosaggiṃ pana mettāya||
nibbāpenti naruttamā,||
Mohaggiṃ pana paññāya||
yāyaṃ nibbedhagāminī.|| ||

Te nibbāpetvā nipakā||
rattin-divam-atanditā,||
Asesaṃ parinibbanti||
asesaṃ dukkham-accaguṃ.|| ||

Ariyaddasā vedaguno||
sammad-aññāya paṇḍitā.||
Jātikkhayam-abhiññāya||
nāga-c-chanti puna-b-bhavan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 94

Upaparikkha Suttaṃ

[94.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tathā tathā bhikkhave bhikkhū upa- [94] parikkheyya,||
yathā yathā upapari-k-khāto bahiddhā cassa vīññāṇaṃ avikkhittaṃ hoti avisaṭaṃ,||
ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ anupādāya aparitassato āyatiṃ jāti-jarāma-raṇadukkha-samudaya-sambhavo na hotī ti.|| ||

[Pahiddhā cassa bhikkhave viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṃ jāti jarā-maraṇa dukkha-samudaya-sambhavo na hotī' ti.][ed1]|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

94.2. "Satta-saṅga-pahīṇassa||
netticchinnassa bhikkhuno,||
Vikkhīṇo jāti-saṃsāro||
n'atthi tassa puna-b-bhavo" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 95

Kāmūpapatti Suttaṃ

[95.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Tisso imā bhikkhave kāmuppattiyo.|| ||

Katamā sisso?|| ||

Paccupatthikakāmā,||
nimmānaratino,||
paranimmita-vasavattino.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso kāmuppattiyo' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā aveca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

95.2. "Paccupatthikakāmā ca||
ye devā vasavattino,||
Nimmāna-ratino devā||
ye c'aññe kāma-bhogino.|| ||

Ittha-bhāvañña-thābhāvaṃ||
[saṃsāraṃ nāti-vattare,||
Etamādīnavaṃ ñatvā]
[ed1]||
kāma-bhogesu paṇḍito,||
Sabbe pariccaje kāme||
ye dibbā ye ca mānusā.|| ||

[95] Piyarūpasātagadhitaṃ||
chetvā sotaṃ duraccayaṃ,||
Asseṃ parinibbanti||
asesaṃ dukkham-accaguṃ.|| ||

Ariyaddasā vedaguno||
sammad-aññāya paṇḍitā,||
Jātikkhayam-abhiññāya||
nāga-c-chanti puna-b-bhavan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 96

Kāma-Yoga Suttaṃ

[96.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Kāma-yoga-yutto bhikkhave bhava-yoga-yutto āgāmī hoti āgantā itthattaṃ.|| ||

Kāma-yoga-visaññūtto bhikkhave bhava-yoga-yutto Anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ.|| ||

Kāma-yoga-visaññūtto bhikkhave bhava-yoga-visaññutto arahaṃ hoti khīṇ'āsavo' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

96.2. "Kāma-yogena saṃyuttā||
bhava-yogena cūbhayaṃ,||
[96] Sattā gacchanti saṃsāraṃ||
jāti-maraṇa-gāmino.|| ||

Ye ca kāme pahātvāna||
appattā āsava-k-khayaṃ,||
bhava-yogena saṃyuttā||
Anāgāmīti vuccare.|| ||

Ye ca kho chinnasaṃsayā||
khīṇamāna-puna-b-bhavā,||
Te ve pāraṃ gatā loke||
ye pattā āsava-k-khayan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 97

Kalyāṇa-Sīla Suttaṃ

[97.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Kalyāṇa-sīlo bhikkhave bhikkhu kalyāṇa-dhammo kalyāṇa-pañño imasmiṃ Dhamma-Vinaye kevalī vūsitavā uttama-puriso' ti vuccati.|| ||

Kathañ ca bhikkhave bhikkhū kalyāṇa-sīlo hoti?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhū sīlavā hoti||
Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati,||
ācāra-gocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū kalyāṇa-sīlo hoti.|| ||

Iti kalyāṇa-sīlo.|| ||

Kalyāṇa-dhammo ca kathaṃ hoti?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhu sattannaṃ bodhi-pakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogam-anuyutto viharati.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū kalyāṇa-dhammo hoti.|| ||

Iti kalyāṇa-sīlo kalyāṇa-dhammo.|| ||

Kalyāṇa-pañño ca kathaṃ [97] hoti?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimuttiṃ paññā-vimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharati.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu kalyāṇa-pañño hoti.|| ||

Iti kalyāṇa-sīlo kalyāṇa-dhammo kalyāṇa-pañño imasmiṃ Dhamma-Vinaye kevalī vusitavā uttama-puriso' ti vuccatī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

97.2. "Yassa kāyena vācāya||
manasā n'atthi dukkaṭaṃ,||
Taṃ ve kalyāṇa-sīlo' ti||
āhu bhikkhuṃ hirīm-ataṃ.|| ||

Yassa dhammā subhāvitā||
patta-sambodhigāmino,||
Taṃ ve kalyāṇa-dhammo' ti||
āhu bhikkhuṃ anussadaṃ.|| ||

Yo dukkhassa pajānāti||
idh eva khayam-attano,||
Taṃ ve kalyāṇa-pañño' ti||
āhu bhikkhuṃ anāsavaṃ.|| ||

Tehi dhammehi sampannaṃ||
anīghaṃ chinna-saṃsayaṃ,||
Asitaṃ sabba-lokassa||
āhu sabbappahāyinan" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[98]

Sutta 98

Dāna Suttaṃ

[98.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dve'māni bhikkhave dānāni āmisa-dānañ ca dhamma-dānañ ca.|| ||

Etad-aggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ dānānaṃ yad-idaṃ dhamma-dānaṃ.|| ||

Dve-me bhikkhave saṃvibhāgā āmisa-saṃvibhāge ca damma-saṃvibhāgo ca.|| ||

Etad-aggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ saṃvibhāgānaṃ yad-idaṃ dhamma-saṃvibhāgo.|| ||

Dve-me bhikkhave anuggahā āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca.|| ||

Etad-aggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ anuggahānaṃ yad-idaṃ dhammānuggaho ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

98.2. "Yam āhu dānaṃ paramaṃ anuttaraṃ||
Yaṃ saṃvibhāgaṃ Bhagavā avaṇṇayī,||
Aggamhi khettamhī pasanna-citto||
Viññū pajānaṃ ko na yajetha kāle.|| ||

Ye c'eva bhāsanti suṇanti cūbhayaṃ||
Pasanna-cittā Sugatassa sāsane,||
Tesaṃ so attho paramo visujjhati||
Ye appamattā Sugatassa sāsane" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 99

Tevijja Suttaṃ

[99.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Dhammen-ā-haṃ bhikkhave tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññā-pemi,||
nāññaṃ lapita-lāpana-mattena.|| ||

Kathañ cahaṃ bhikkhave dhammena tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññā-pemi nāññaṃ lapita-lāpana-mattena?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhū aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

[99] Seyyath'īdaṃ:|| ||

Ekam pi jātiṃ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsam pi jātiyayo,||
tiṃsam pi jātiya,||
cattāḷisam pi jātiyo,||
paññāsam pi,||
jātiyo-jāti-satam pi,||
jāti-sahassam pi,||
jiti-sata-sahassam pi,||
aneke pi saṃvaṭṭa-kappe,||
aneke pi vivaṭṭa-kappe,||
aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
amutrāsaṃ evaṃ nāmo,||
evaṃ gotto,||
evaṃ vaṇṇo,||
evam āhāro,||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedi,||
evam āyupariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||

Tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo,||
evaṃ gotto,||
evaṃ vaṇṇo,||
evam āhāro,||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,||
evam āyupariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno ti.|| ||

Itī sākāraṃ sauddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

Ayam-assa paṭhamā vijjā adhigatā hoti,||
avijjā vihatā vijjā uppannā,||
tamo vihato āloko uppanno,||
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate,||
yathā-kamm'ūpage satte pajānāti:|| ||

Ime vata bhento sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,||
vacī-du-c-caritena samannāgatā,||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucari- [100] tena samannāgatā,||
ariyānaṃ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate.|| ||

Yathā-kamm'ūpage satte pajānāti.|| ||

Ayam-assa dutiyā vijjā adhigatā hoti,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimuttiṃ paññā-vimuttiṃ diṭṭhe'va-dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharati.|| ||

Ayam-assa tatiyā vijjā adhigatā hoti,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahītattassa viharato.|| ||

Evaṃ kho ahaṃ bhikkhave dhammena tevijjaṃ brāhmanaṃ paññā-pemi nāññaṃ lapitalāpanamattenā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tattheta iti vuccati.|| ||

99.2. ["Pubbe-nivāsaṃ yo vedi||
saggāpāyañ ca brāhmaṇṃ,||
paññā-pemi na ca aññaṃ||
lapita-lāpana-mattena]|| ||

Pubbe-nivāsaṃ yo vedi||
saggāpāyañ ca passati||
Atha jātikkhayaṃ patto||
abhiññā vosito muni.|| ||

[101] Etāhi tīhi vijjāhi||
tevijjo hoti brāhmaṇo.||
Tam ahaṃ vadāmi tevijjaṃ||
nāññaṃ lapitalāpanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Pañcame Vaggo

Tikanipāto Niṭṭhito

 


Catukka Nipato


 

Sutta 100

Brāhmaṇa Suttaṃ

[100.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Aham-asmi bhikkhave brāhmaṇo yā cayogo sadā payata-pāṇī antimadehadharo anuttaro bhisakko salla-katto.|| ||

Tassa me tumhe puttā orasā mukhato jātā dhammajā dhamma-nimmitā dhamma-dāyādā no āmisa-dāyādā.|| ||

Dve'māni bhikkhave dānāni āmisa- [102] dānañ ca dhamma-dānañ ca.|| ||

Etad-aggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ dānānaṃ yad-idaṃ dhamma-dānaṃ.|| ||

Dve'me bhikkhave saṃvibhāgā āmisa-saṃvibhāgo ca dhamma-saṃvibhāgo ca.|| ||

Etad-aggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ saṃvibhāgānaṃ yad-idaṃ dhamma-saṃvibhāgo.|| ||

Dve'me bhikkhave anuggahā āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca.|| ||

Etad-aggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ anuggahānaṃ yad-idaṃ dhammānuggaho.|| ||

Dve'me bhikkhave yāgā,||
āmisayāgo ca dhamma-yāgo ca.|| ||

Etad-aggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ yāgānaṃ yad-idaṃ dhamma-yāgoti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

100.2. "Yo dhamma-yāgaṃ ayaji amaccharī||
Tathāgato sabba-bhūtānukampī,||
Taṃ tādisaṃ deva-manussa-seṭṭhaṃ||
Sattā namassanti bhavassa pāragun" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 101

Caturanavajja Suttaṃ

[101.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Cattāri-māni bhikkhave appāni c'eva sulabhāni ca tāni ca anavajjāni.|| ||

Katamāni cattāri?|| ||

Paṃsukulaṃ bhikkhave cīvarānaṃ appañ ca sulabhañ ca tañ ca anavajjaṃ.|| ||

Piṇḍiyālopo bhikkhave bhojanānaṃ appañ ca sulabhañ ca tañ cā anavajjaṃ.|| ||

Rukkha-mūlaṃ bhik- [103] khave senāsānaṃ appañ ca sulabhañ ca tañ ca anavajjaṃ.|| ||

Pūtimuttaṃ bhikkhave bhesajjānaṃ appañ ca sulabhañ ca tañ ca anavajjaṃ.|| ||

Imāni kho bhikkhave cattāri appāni c'eva sulabhāni ca tāni ca anavajjāni.|| ||

Yato kho bhikkhave bhikkhu appena ca tuṭṭho hoti sulabhena ca.|| ||

Imassāhaṃ aññataraṃ sāmaññaṅgan ti vadāmī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

101.2. "Anavajjena tuṭṭhassa||
appena sulabhena ca,||
Na sen'āsanam-ārabbha||
cīvaraṃ pānabhojanaṃ,||
Vighāto hoti cittassa||
disā na-ppaṭihaññati.|| ||

Ye cassa dhammā akkhātā||
sāmaññassānulomikā,||
Adhiggahītā tuṭṭhassa||
appamattassa bhikkhuno" ti.|| ||

Ayam pi attho vutte Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 102

Āsavakkhaya Suttaṃ

[102.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Jānato'haṃ bhikkhave passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi,||
no ajānato apassato.|| ||

Kiñ ca bhikkhave jānato||
kiṃ passato||
āsavānaṃ khayo hoti?|| ||

Idaṃ dukkhan ti bhikkhave jānato passato āsavānaṃ [104] khayo hoti.|| ||

Ayaṃ dukkha-samudayo ti bhikkhave jānato passato āsavānaṃ khayo hoti.|| ||

Ayaṃ dukkha-nirodho ti bhikkhave jānato passato āsavānaṃ khayo hoti.|| ||

Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā' ti bhikkhave jānato passato āsavānaṃ khayo hoti.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hotī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

102.2. "Sekhassa sukkha-mānassa||
uju-maggānusārino,||
Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ||
tato aññā anuttarā.|| ||

Tato aññā vumuttassa||
vimutti-ñāṇam-uttamaṃ,||
Uppajjati khaye ñāṇaṃ||
khīṇā saṃyojanā iti.|| ||

Na tvevidaṃ kusītena||
bālena-m avijānatā,||
Nibbānaṃ adhigantabbaṃ||
sabba-gantha-pamocanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 103

Samaṇa-Brāhmaṇa Suttaṃ

[103.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Ye hi keci bhikkhāve samaṇā vā [105] brāhmaṇā vā idaṃ dukkhan-ti yathā-bhūtaṃ na-ppajānanti,||
ayaṃ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaṃ na-ppajānanti,||
ayaṃ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaṃ na-ppajānanti,||
ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ti yathā-bhūtaṃ na-ppajānanti,||
na te me bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇa-sammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇa-sammatā,||
na ca pan-ete āyasmanto sāmaññ'atthaṃ vā brahmaññ'atthaṃ vā diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharanti.|| ||

Ye ca kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā idaṃ dukkhan-ti yathā-bhūtaṃ pajānanti||
ayaṃ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaṃ pajānanti,||
ayaṃ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaṃ pajānanti,||
ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ti yathā-bhūtaṃ pajānanti.|| ||

Te kho'me bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ce va samaṇa-sammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇa-sammatā.|| ||

Te ca pan-āyasmanto sāmaññ'atthañ ca buhmaññatthañ ca diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharantī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

[106] 103.2. "Ye dukkhaṃ na-ppajānanti||
atho dukkhassa-sambhavaṃ,||
Yattha ca sabbaso dukkhaṃ||
asesaṃ uparujjhati|| ||

Tañ ca Maggaṃ na jānanti||
dukkh'ūpasama-gāminaṃ||
ceto-vimuttihīnā te||
atho paññā-vimuttiyā,||
Abhabbā te antakiriyāya||
te ve jāti-jar'ūpagā|| ||

Ye ca dukkhaṃ pajānanti||
atho dukkhassa sambhavaṃ,||
Yattha ca sabbaso dukkhaṃ||
asseṃ uparujjhati|| ||

Tañ ca Maggaṃ pajānanti||
dukkh'ūpasama-gāminaṃ||
Ceto-vimutti-sampannā||
atho paññā-vimuttiyā,||
Bhabbā te antakiriyāya||
na te jāti-jar'ūpagā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 104

Sīla-Sampanna Suttaṃ

[104.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Ye te bhikkhave bhikkhū sīla-sampannā [107] samādhi-sampannā paññā-sampannā vīmutti-sampannā vimutti-ñāṇa-dassana-sampannā ovādakā viññāpakā sandassakā samādapakā samuttejakā sampahaṃ-sakā alaṃ samakkhātāro Sad'Dhammassa.|| ||

Dassanam-pahaṃ bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ bahū-pakāraṃ vadāmi.|| ||

Savaṇam-pahaṃ bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ bahū-pakāraṃ vadāmi.|| ||

Upasaṅkamanam-pahaṃ bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ bahū-pakāraṃ vadāmi.|| ||

Payirupāsanam-pahaṃ bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ bahū-pakāraṃ vadāmi.|| ||

Anussaraṇam-pahaṃ bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ bahū-pakāraṃ vadāmi.|| ||

Anupabbajjam-pahaṃ bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ bahū-pakāraṃ vadāmu.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Tathārūpe bhikkhave bhikkhū sevako bhajato payirupāsato aparipūro pi sīla-k-khandho bhāvanā-pāripūriṃ gacchati.|| ||

Aparipūro pi samādhi-k-khandho bhāvanā-pāripūriṃ gacchāti.|| ||

[108] Aparipūro pi paññā-k-khandho bhāvanā-pāripūriṃ gacchati.|| ||

Aparipūro pi vimutti-khandho bhāvanā-pāripūriṃ gacchati.|| ||

Aparipūro pi vumutti-ñāṇa-dassana-k-khandho bhāvanā-pāripūriṃ gacchati.|| ||

Eva-rūpā ca te bhikkhave,||
bhikkhū Satthāro ti pi vuccanti,||
satthavāhā ti pi vuccanti,||
raṇañjahā ti pi vuccanti,||
tamonudā ti pi vuccanti,||
ālokakarā ti pi vuccanti,||
obhāsakarā ti pi vuccanti,||
pajjotakarā ti pi vuccanti,||
ukkādhārā ti pi vuccanti,||
pabhaṅkarā ti pi vuccanti,||
ariyā ti pi vuccanti,||
cakkhu-manto ti pi vuccantī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

104.2. "Pāmujja-karaṇanaṃ ṭhānaṃ||
evaṃ hoti vijānataṃ,||
Yad-idaṃ bhāvit'attāṇaṃ||
ariyānaṃ dhamma-jivinaṃ.|| ||

ṄTe jotayanti Sad'Dhammaṃ||
bhāsayanti pabhaṅkarā,||
ālokakaraṇā dhīrā||
cakkhu-manto raṇañjahā.|| ||

Yesaṃ ve sāsanaṃ sutvā||
sammad-aññāya paṇḍitā,||
[109] Jātikkhayam abhiññāya||
nāga-c-chanti puna-b-bhavan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 105

Taṇh'uppāda Suttaṃ

[105.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Cattāro'me bhikkhave tanh'uppādā yattha bhikkhuno tanhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Katame cattāro?.|| ||

Cīvara-hetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Piṇḍapāta-hetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Senāsana-hetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Iti-bhav-ā-bhava-hetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Ime kho bhikkhave cattāro taṇah'uppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatīti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

105.2. "Taṇhā-dutiyo puriso||
dīgham-addhāna saṃsaraṃ,||
Ittham-bhāvaññathā-bhāvaṃ saṃsāraṃ nāti-vattati.|| ||

Evam-ādīnavaṃ ñatvā||
tanhaṃ dukkhassa sambhavaṃ,||
Vīta-taṇho ānādāno||
sato bhikkhu paribbaje" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 106

Sa-Brahmaka Suttaṃ

[106.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Sa-brahmakāni bhikkhave' tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātā-pitaro ajjhāgāre pūjitā honti.|| ||

[110] Sa-pubba-devakāni bhikkhave,||
tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātā-pitaro ajjhāgāre pūjitā honti,||
sa-pubbā-cariyakāni bhikkhave,||
tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātā-pitaro ajjhāgāre pūjitā honti.|| ||

Sāhuneyyakāni bhikkhave,||
tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātā-pitaro ajjhāgāre pūjitā honti.|| ||

'Brahmā' ti bhikkhave,||
mātā-pitunna etaṃ adhivacanaṃ.|| ||

'Pubba-devā' ti bhikkhave,||
mātā-pitunnaṃ etaṃ adhivacānaṃ.|| ||

'Pubbācariyā' ti bhikkhave,||
mātā-pitunnaṃ etaṃ adhivacanaṃ.|| ||

'āhuneyyā' ti bhikkhave,||
mātā-pitunnaṃ etaṃ adhivacanaṃ.|| ||

Taṃ kissa hetu?.|| ||

Bahūpakārā bhikkhave mātā-pitaro puttānaṃ āpādakā posakā imissa lokassa dassetāro' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

106.2. "Brahmā ti mātā-pitaro||
pubbā-cariyā ti vuccare,||
āhuneyyā ca puttānaṃ||
pajāya anukampakā.|| ||

Tasmā hi ne namasseyya||
sakkaheyyā ca paṇḍito,||
[111] Annena atho pānena||
vatthena sayanena ca,||
Ucchādanena na hāpanena||
pādānaṃ dhovanena ca.|| ||

Tāya naṃ pāricariyāya||
mātā-pitusu paṇḍitā,||
Idh'eva naṃ pasaṃ-santi||
pecca sagge ca medatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 107

Bahu-Kāra Suttaṃ

[107.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Bahū-kārā bhikkhave brāhmaṇa-gahapatikā tumhākaṃ,||
ye te pacc'upaṭṭhitā cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārehi.|| ||

Tumhe pi bhikkhave bahū-pakārā brāhmaṇa-gahapatikānaṃ yaṃ nesaṃ dhammaṃ desetha ādi-kalyāṇaṃ majjhe-kalyāṇaṃ pariyesāna-kalyāṇaṃ,||
sātthaṃ sa-vyañjanaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāsetha.|| ||

Evam idaṃ bhikkhave aññam-aññaṃ nissāya Brahma-cariyaṃ vussati oghassa nittharaṇatthāya sammā dukkhassa antakiriyāyā' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

107.2. "Sā-gārā ana-gārā ca||
ubho aññoññanissitā,||
ārādhayanti Sad'Dhammaṃ||
yoga-k-khemaṃ-anuttaraṃ.|| ||

[112] Sā-gāresu ca cīvaraṃ||
paccayaṃ sayanāsanaṃ,||
Anāgārā paṭicchanti||
parissaya-vinodanaṃ.|| ||

Sugataṃ pana nissāya||
gaha-ṭ-ṭhā gharam-esino,||
Saddahānā arahataṃ||
ariya-paññāya jhāyino.|| ||

Idha dhammaṃ caritvana||
Maggaṃ sugati-gāminaṃ,||
Nandino deva-lokasmiṃ||
modanti kāma-kāmino" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 108

Kuha Suttaṃ

[108.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Ye kecā bhikkhave bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā,||
na me te bhikkhave bhikkhū māmakā,||
apagatā ca te bhikkhave bhikkhū imasmā Dhamma-Vinayā.|| ||

Na ca te bhikkhave bhikkhū imasmiṃ [113] Dhamma-Vinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti.|| ||

Ye ca kho bhikkhave bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā,||
te kho me bhikkhave bhikkhū māmākā,||
anapagatā ca te bhikkhave bhikkhū imasmā Dhamma-Vinayā.|| ||

Te ca bhikkhave bhikkhū imasmiṃ Dhamma-Vinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjantī' ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

108.2. "Kuhā thaddhā lapā siṅgī||
unnaḷā asamāhitā,||
Na te dhamme virūhanti||
Sammā-Sambuddha desite.|| ||

Nikkuhā nillapā dhīrā||
atthaddhā susamāhitā,||
Te ve dhamme virūhanti||
Sammā-Sambuddha desite" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 109

Purisa-Piya-Rūpa Suttaṃ

[109.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Seyyathā pi bhikkhave,||
puriso nadiyā [114] sotena ovuyheyya piyarūpa-sātarūpena.|| ||

Tam-enaṃ cakkhūmā puriso tīre ṭhito disvā evaṃ vadeyya:|| ||

"Kiñ cāpi kho tvaṃ ambho purisa nadiyā sotena ovuyhasi piyarūpa-sātarūpena.|| ||

Atthi cettha heṭṭhā rahado saūmī sāvaṭṭo sagaho sarakkhaso,||
yaṃ tvaṃ ambho purisa,||
pāpuṇitvā maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇa-mattaṃ vā dukkhan" ti.|| ||

Atha kho so bhikkhave puriso tassa purisassa saddaṃ sutvā hatthehi ca pādehi ca paṭisotaṃ vāyameyya.|| ||

Upamā kho me ayaṃ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya.|| ||

Ayaṃ cettha attho:|| ||

'Nadiyā soto' ti kho bhikkhave,||
taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ.|| ||

'Piyarūpasātarūpan' ti kho bhikkhave chann'etaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ.|| ||

'Heṭṭhā rahado' ti kho bhikkhave,||
pañcannaṃ ora-m-bhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ adhivacanaṃ.|| ||

'Saummī' ti kho bhikkhave,||
kodhūpāyāsassetaṃ adhivacanaṃ.|| ||

'Sāvaṭṭo' ti kho bhikkhave,||
pañcann'etaṃ kāma-guṇānaṃ adhivacanaṃ.|| ||

'Sagaho sarakkhaso' ti kho bhikkhave mātu-gāmassetaṃ adhivacanaṃ.|| ||

'Paṭisoto' [115] ti kho bhikkhave,||
nekkhammassetaṃ adhivacānaṃ hatthehi ca pādehi ca vāyāmo' ti kho bhikkhave,||
viriy'ārambhassetaṃ adhivacanaṃ.|| ||

'Cakkhumā puriso tīre ṭhito' ti kho bhikkhave,||
Tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato Sammā-Sambuddhassā ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

109.2. "Sahāpi dukkhena jaheyya kāme||
Yoga-k-khemaṃ āyati patthayāno||
Sammappajāno su-vimutta-citto||
Vimuttiyā phassaye tattha tattha|| ||

Sa vedagū vusita-brahma-cariyo||
Lokantagū pāragato' ti vuccatī" ti|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 110

Cara Suttaṃ

[110.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

Carato ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṃsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū adhivāseti na pajahati||
na vinodeti||
na vyantī-karoti||
na anabhāvaṃ gameti,||
caram pi bhikkhave bhikkhū evaṃ bhūto anātāpī anot- [116] tappī satataṃ samitaṃ kusīto hīna-viriyo' ti vuccati.|| ||

Ṭhitassa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṃsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū adhivāseti na pajahati||
na vinodeti||
na byantīkahoti||
na anabhāvaṃ gameti,||
ṭhito pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto anātāpī anottapī satataṃ samitaṃ kusīto hīna-viriyo' ti vuccati.|| ||

Nisinnassa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṃsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū adhivāseti na pajahati||
na vinodeti||
na byantīkahoti||
na anabhāvaṃ gameti,||
nisinno pi kho bhikkhave bhikkhū evam bhūto anātāpī anottapī satataṃ samitaṃ kusīto hīna-viriyo' ti vuccati.|| ||

Sayānasasa ce pi bhikkhave bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṃsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū adhivāseti na pajahati||
na vinodeti||
na byantīkahoti||
na anabhāvaṃ gameti,||
sayāno pi bhikkhave bhikkhū jāgaro evamabhūto anātāpī anottapī satataṃ samitaṃ kusīto hīna-viriyo ti vuccati.|| ||

Carato ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṃsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū n'ādhivāseti pajahati||
na vinodeti||
na byantīkahoti||
na anabhāvaṃ gameti,||
caram pi bhikkhave bhikkhū evaṃ bhūto ātāpī ottapī satataṃ samitaṃ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Ṭhitasasa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṃsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū n'ādhivāseti pajahati vinodeti vyantī-karoti anabhāvaṃ gameti,||
ṭhito pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto [117] ātāpī ottapī satataṃ samitaṃ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Nisinnassa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṃsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū n'ādhivāseti pajahati vinodeti vyantī-karoti anabhāvaṃ gameti,||
nisinno pi bhikkhave bhikkhū evaṃ bhūto ātāpī ottapī satataṃ samitaṃ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Sayānasasa ce pi bhikkhave bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṃsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū n'ādhivāseti pajahati vinodeti vyantī-karoti anabhāvaṃ gameti,||
sayāno pi bhikkhave bhikkhū jāgaro e vamabhūto ātāpī ottapī satataṃ samitaṃ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Etam attha Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

110.2. "Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ||
nisinno uda vā sayaṃ,||
Yo vitakkaṃ vitakketi||
pāpakā gehanissitaṃ.|| ||

Kummaggaṃ paṭipanno so||
mohaneyyesu mucchito,||
Abhabbo tādiso bhikkhu||
phuṭṭhuṃ sambodhim-uttamaṃ.|| ||

Yo caraṃ vā yo tiṭṭhaṃ vā||
nisinno uda vā sayaṃ,||
Vitakkaṃ samayitvāna||
[118] vitakk'ūpasame rato,||
Bhabbo so tādiso bikkhū||
phuṭṭhuṃ sambodhim-uttaman" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 111

Sampanna-Sīla Suttaṃ

[111.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

111.2. Sampanna-sīlā bhikkhave viharatha,||
sampanna-Pātimokkhā.|| ||

Pākimokkha-saṃvara-saṃvutā viharatha,||
ācāra-gocara-sampannā anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,||
samādāya sikkhatha sikkhā-padesu.|| ||

Sampanna-sīlānaṃ bhikkhave viharataṃ,||
sampanna-Pātimokkhānaṃ Pātimokkha-saṃvara-saṃvutānaṃ viharataṃ,||
ācāra-gocara-sampannānaṃ anumattesu vajjesu bhaya-dassāvīnaṃ samādāya sikkhataṃ sikkhā-padesu,||
kiñ cassa bhikkhave uttari karaṇīyaṃ?|| ||

Carato ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti,||
vyāpādo vigato hoti,||
thīna-middhaṃ vigataṃ hoti,||
ud- [119] dhacca-kukkuccaṃ vigataṃ hoti,||
vicikicchā pahīṇā hoti||
āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
passaddho kāyo asāraddho,||
samāhitaṃ cittaṃ ek'aggaṃ,||
caram pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto ātāpī ottapī satataṃ samitaṃ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Ṭhitassa ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti,||
vyāpādo vigato hoti,||
thīna-middhaṃ vigataṃ hoti,||
uddhacca-kukkuccaṃ vigataṃ hoti,||
vicikicchā pahīṇā hoti||
āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
passaddho kāyo asāraddho,||
samāhitaṃ cittaṃ ek'aggaṃ,||
ṭhito pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto ātāpī ottapī satataṃ samitaṃ āraddha-viriye pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Nisinnassa ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti,||
vyāpādo vigato hoti,||
thīna-middhaṃ vigataṃ hoti,||
uddhacca-kukkuccaṃ vigataṃ hoti,||
vicikicchā pahīṇā hoti||
āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
passaddho kāyo asāraddho,||
samāhitaṃ cittaṃ ek'aggaṃ,||
nisinno pi bhikkhave bhikkhū evaṃ bhūto ātāpī ottapī satataṃ samitaṃ āraddha-viriye pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Sayānassa [120] ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti,||
vyāpādo vigato hoti,||
thīna-middhaṃ vigataṃ hoti,||
uddhacca-kukkuccaṃ vigataṃ hoti,||
vicikicchā pahīṇā hoti||
āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
passaddho kāyo asāraddho,||
samāhitaṃ cittaṃ ek'aggaṃ,||
sayāno pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto ātāpī ottapī satataṃ samitaṃ āraddha-viriye pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

111.2. "Yataṃ care yataṃ tiṭṭhe||
yataṃ acche yataṃ saye,||
Yataṃ sammiñjaye bhikku||
yatam-enaṃ pasāraye.|| ||

Uddhaṃ tiriyaṃ apācīnaṃ||
yāvatā jagato gati,||
Samavekkhitā va dhammānaṃ||
khandhānaṃ udayabbayaṃ.|| ||

[121] Evaṃ vihārim-ātāpiṃ||
santa-vuttim-anuddhataṃ,||
Ceto-samatha-sāmīciṃ||
sikkhamānaṃ sadā sataṃ,||
Satataṃ pahit'atto ti||
āhu bhikhuṃ tathāvidhan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 112

Lokā-Vabodha Suttaṃ

[112.1][than][irel][pts] Vuttaṃ h'etaṃ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṃ:|| ||

112.2. Loko bhikkhave Tathāgatena abhisambuddho.|| ||

Lokasmā Tathāgato visaññūtto:|| ||

Loka-samudayo bhikkhave Tathāgatena abisambuddho,||
loka-samudayo Tathāgatassa pahīno.|| ||

Loka-nirodho bhikkhave Tathāgatena abhisambuddho.|| ||

Loka-nirodho Tathāgatassa sacchi-kato.|| ||

Loka-nirodha-gāminī paṭipadā bhikkhave Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||

Loka-nirodha-gāminī paṭipadā Tathāgatassa bhavitā.|| ||

Yaṃ bhikkhave sa-devakassa lokassa sa-Mārakassa sa-brahmakassa,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā,||
yasmā taṃ Tathāgatena abhisambuddhaṃ,||
tasmā Tathāgato' ti vuccati.|| ||

Yañ ca bhikkhave rattiṃ Tathāgato anuttaraṃ sammā-sambodhiṃ abhisambujjhati,||
yañ ca rattiṃ anupādisesāya Nibbāna-dhātuyā parinibbāyati,||
yaṃ etasmiṃ antare bhāsati [122] lapati niddisati,||
sabbaṃ taṃ tatheva hoti||
no aññathā||
'Tasmā Tathāgato' ti vuccati.|| ||

Yathāvādi bhikkhave Tathāgato tathākārī.|| ||

Yathākārī Tathāgato tathāvādī.|| ||

Iti yathā-vādī tathākārī,||
yathākārī tathāvādī||
'Tasmā Tathāgato' ti vuccati.|| ||

Sadevake bhikkhave loke sa-Mārake sa-brahmake,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya Tathāgato Abhibhu anabhibhūto||
aññadatthudaso vasavattī||
'Tasmā Tathāgato' ti vuccatī ti.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṃ iti vuccati:|| ||

112.2. "Sabba-lokaṃ abiññāya||
sabba-loke yathā-tathaṃ,||
Sabba-loka-visaṃyutto||
sabba-loke anūpamo.|| ||

Sabbe sabbābhibhu dhīro||
sabba-ganthappamocano,||
Phuṭṭhassa paramā santi||
Nibbānaṃ akutohayaṃ.|| ||

[123] Esa khīṇ'āsavo Buddho||
anīgho chinna-saṃsayo,||
Sabba-kamma-k-khayaṃ patto||
vimutto upadhi-saṅkhaye.|| ||

Esa so Bhagavā Buddho||
esa sīho anuttaro,||
Sa-devakassa lokassa||
brahma-cakkaṃ pavattayī.|| ||

Iti devā manussā ca||
ye Buddhaṃ saraṇaṃ gatā,||
Saṃgamma taṃ namassanti||
mahantaṃ vītasāradaṃ.|| ||

Danto damayataṃ seṭṭho||
santo samayataṃ isi,||
Mutto mocayataṃ aggo||
tiṇṇo tārayataṃ varo.|| ||

Iti h'etaṃ namassanti||
mahantaṃ vītasāradaṃ,||
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ||
n'atthi te paṭipuggalo" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Catukka Nipāto Niṭṭhitoba

Itivutta Kapāḷi niṭṭhitā

 


[ed1] Not in PTS.


Contact:||
E-mail||
Copyright Statement|| ||