Majjhima Nikaya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Majjhima Nikāya
II. Majjhima-Paṇṇāsa
5. Brāhmaṇa Vagga

Sutta 100

Saŋgārava Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[209]

[1][chlm][pts][upal] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ carati mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ.

Tena kho pana samayena dhanañjānī nāma brāhmaṇī maṇḍalakappe paṭivasati abhi-p-pasannā Buddhe ca dhamme ca saŋghe ca.

Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī upakkhalitvā ti-k-khattuɱ udānaɱ udānesi: 'namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa,||
namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa,||
namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassā' ti.|| ||

[210]Tena kho pana samayena saŋgāravo nāma māṇavo maṇḍalakappe paṭivasati tiṇṇaɱ vedānaɱ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaɱ sākkhara-p-pabhe-dānaɱ itihāsa-pañca-mānaɱ padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo.

Assosi kho saŋgāravo māṇavo dhanañjāniyā brāhmaṇiyā evaɱ vācaɱ bhāsa-mānāya,||
sutvā dhanañjāniɱ brāhmaṇiɱ etad avoca: avabhūtāva ayaɱ dhanañjānī brāhmaṇī paribhūtāva ayaɱ dhanañjānī brāhmaṇī vijjamānānaɱ brāhmaṇānaɱ.

Atha ca pana tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaɱ bhāsatī ti.|| ||

Na hi pana tvaɱ tāta bhadramukha,||
tassa Bhagavato sīla-paññāṇaɱ jānāsi.

Sace tvaɱ tāta bhadramukha,||
tassa Bhagavato sīla-paññāṇaɱ jāneyyāsi,||
na tvaɱ tāta bhadramukha,||
taɱ Bhagavantaɱ akkositabbaɱ paribhāsitabbaɱ maññeyyāsīti.|| ||

Tena hi bhoti,||
yadā Samaṇo Gotamo maṇḍalakappaɱ anuppatto hoti.

Atha me āroceyyāsīti.

Evaɱ bhadramukhāti kho dhanañjānī brāhmaṇī saŋgāravassa māṇavassa paccassosi.|| ||

Atha kho Bhagavā Kosalesu anupubbena cārikaɱ caramāno yena maṇḍalakappaɱ tad avasari.

Tatra sudaɱ Bhagavā maṇḍalakappe viharati todeyyānaɱ brāhmaṇānaɱ Ambavane.

Assosi kho dhanañjānī brāhmaṇī.

'Bhagavā kira maṇḍalakappaɱ anuppatto maṇḍalakappe viharati todeyyānaɱ brāhmaṇānaɱ Ambavane' ti.|| ||

Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī yena saŋgāravo māṇavo,||
ten'upasankami,||
upasankamitvā saŋgāravaɱ māṇavaɱ etad avoca: 'ayaɱ tāta mudramukha,||
so Bhagavā maṇḍalakappaɱ anuppatto,||
maṇḍalakappe viharati todeyyānaɱ brāhmaṇānaɱ Ambavane.

Yassa dāni tvaɱ tāta bhadramukha,||
kālaɱ maññasīti.|| ||

'Evaɱ bhotī'ti kho saŋgāravo māṇavo dhanañjāniyā brāhmaniyā paṭi-s-sutvā yena Bhagavā ten'upasankami,||
upasankamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi,||
sammodanīyaɱ [211] kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.

Eka-m-antaɱ nisinno kho saŋgāravo māṇavo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

'Santi kho bho Gotama,||
eke samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti.

Tatra bho Gotama,||
ye te samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti,||
tesaɱ bhavaɱ Gotamo katamo' ti?|| ||

Diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattāṇaɱ ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānantānampi kho ahaɱ Bhāradvāja,||
vemattataɱ vadāmi.

Santi Bhāradvāja,||
eke samaṇa-brāhmaṇā anussavikā,||
te anussavena diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti seyyathā pi brāhmaṇā tevijjā.

Santi pana Bhāradvāja,||
eke samaṇa-brāhmaṇā kevalaɱ saddhā-mattakena diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti seyyathā pi takkī vīmaɱsī.

Santi Bhāradvāja,||
eke samaṇa-brāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaɱ yeva dhammaɱ abhiññāya diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti.|| ||

Tatra Bhāradvāja,||
ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaɱ yeva dhammaɱ abhiññāya diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti.

Tesāhamasmi.

Tadamināpetaɱ Bhāradvāja,||
pariyāyena veditabbaɱ: yathā ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaɱ yeva dhammaɱ abhiññāya diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti,||
tesāhamasmī ti.|| ||

Idha me Bhāradvāja,||
pubbe va sambodhā anabhi-sambuddhassa bodhisattass'eva sato etad ahosi: sambādho gharāvāso rajo-patho,||
abbhokāso pabbajjā,||
na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ,||
yan nūn-ā-haɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
aparena [212] samayena daharova samāno susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaɱ mātā-pitunnaɱ assumukhānaɱ rudantānaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajiɱ.

So evaɱ pabba-jito samāno kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno yena ā'āro kālāmo ten'upasankamiɱ,||
upasankamitvā ā'āraɱ kālāmaɱ etad avocaɱ: "icchām'ahaɱ āvuso kālāma,||
imasmiɱ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaɱ caritun" ti.

Evaɱ vutte Bhāradvāja,||
ā'āro kālāmo maɱ etad avoca: " viharatāyasmā tādiso ayaɱ dhammo,||
yattha viññū puriso na cirass'eva sakaɱ ācariyakaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
nacirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ pariyāpuṇiɱ.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
tāvataken'eva oṭṭha-p-pahata-mattena lapita-lāpana-mattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi theravādañca ' jānāmi passāmī" ti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho ā'āro kālāmo imaɱ dhammaɱ kevalaɱ saddhā-mattakena 'sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmi" ti.pavedeti.

Addhā ā'āro kālāmo imaɱ dhammaɱ jānaɱ passaɱ viharatī" ti.|| ||

Atha khv'āhaɱ Bhāradvāja,||
yena ā'āro kālāmo tanupasankamiɱ.

Upasaŋkamitvā ā'āraɱ kālāmaɱ etad avocaɱ: "kittāvatā no āvuso kālāma,||
imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedemī" ti.

Evaɱ vutte Bhāradvāja,||
ā'ārokālāmo Ākiñcaññ'āyatanaɱ pavedesi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi viriyaɱ ,mayham p'atthi viriyaɱ.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi sati,||
mayham p'atthi sati.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi samādhi,||
mayham p'atthi samādhi.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi paññā,||
mayham p'atthi paññā,||
yan nūn-ā-haɱ yaɱ dhammaɱ ā'āro kālāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedeti,||
tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
na cirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchitvā upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Atha khv'āhaɱ Bhāradvāja,||
yena ā'āro kālāmo ten'upasankamiɱ,||
upasankamitvā ā'āraɱ kālāmaɱ etad avocaɱ: " ettāvatā no āvuso kālāma,||
imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī" ti.

Ettāvatā kho ahaɱ āvuso,||
imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemī' ti.

Aham pi kho āvuso ettāvatā imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti.

Lābhā no avuso,||
su-laddhaɱ no āvuso ye mayaɱ āyasmantaɱ tādisaɱ sabrahma-cāriɱ passāma iti,||
yāhaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upayampajja viharasi.

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
tam ahaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi.

Iti yāhaɱ dhammaɱ jānāmi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi.

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi,||
tam ahaɱ dhammaɱ jānāmi.

Iti yādiso ahaɱ,||
tādiso tuvaɱ.

Yādiso tuvaɱ,||
tādiso ahaɱ.

Ehi dāni āvuso,||
ubho'va santā imaɱ gaṇaɱ pariharāmā' ti.

Iti kho Bhāradvāja,||
ā'āro kālāmo ācariyo me samāno attano antevāsiɱ maɱ samānaɱ attano samasamaɱ ṭhapesi,||
uḷārāya ca maɱ pūjāya pūjesi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " nāyaɱ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saŋvaṭṭati,||
yāva-d-eva ākiñcaññāyanūpapattiyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
taɱ dhammaɱ analaŋkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiɱ.|| ||

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno yena uddako rāmaputto ten'upasankamiɱ.

Upasaŋkamitvā uddakaɱ rāmaputtaɱ etad avocaɱ: " icchām'ahaɱ āvuso rāma imasmiɱ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaɱ caritun" ti.

Evaɱ vutte Bhāradvāja,||
uddako rāmaputto maɱ etad avoca: 'viharatāyasmā,||
tādiso ayaɱ dhammo,||
yattha viññū puriso na cirass'eva sakaɱ ācariyakaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
na cirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ pariyāpuṇiɱ.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
tāvataken'eva oṭṭha-p-pahata-mattena lapita lāpanamattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi theravādañca 'jānāmi passāmī'ti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho rāmo imaɱ dhammaɱ kevalaɱ saddhā-mattakena sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī" ti.

Pavedesi,||
addhā rāmo imaɱ dhammaɱ jānaɱ passaɱ vihāsī' ti.|| ||

Atha khv'āhaɱ Bhāradvāja,||
yena uddako rāmaputto ten'upasankamiɱ.

Upasaŋkamitvā uddakaɱ rāmaputtaɱ etad avocaɱ: " kittāvatā no āvuso,||
rāmo imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedesī" ti.

Evaɱ vutte Bhāradvāja,||
uddako rāmaputto N'eva-saññā-nā-saññ'āyatanaɱ pavedesi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho rāmasseva ahosi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā.

Na kho rāmasseva ahosi viriyaɱ,||
mayham p'atthi virayaɱ.

Na kho rāmasseva ahosi sati mayham p'atthi sati.

Na kho rāmasseva ahosi samādhi ,mayham p'atthi samādhi.

Na kho rāmasseva ahosi paññā,||
mayham p'atthi paññā.

Yan'nūn-ā-haɱ yaɱ dhammaɱ rāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedesi.

Tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
na cirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Atha khv'āhaɱ Bhāradvāja,||
yena uddako rāmaputto ten'upasankamiɱ,||
upasankamitvā uddakaɱ rāmaputtaɱ etad avocaɱ: " ettāvatā no avuso rāma imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī" ti.

Ettāvatā kho ahaɱ āvuso imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemī'ti.

'Aham pi kho āvuso,||
ettāvatā imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti.

Lābhā no āvuso,||
su-laddhaɱ no āvuso,||
ye mayaɱ āyasmantaɱ tādisaɱ brahma-cāriɱ passāma.

Iti yaɱ dhammaɱ rāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi.

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
taɱ dhammaɱ rāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi.

Iti yaɱ dhammaɱ rāmo abhiññāsi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi.

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi,||
taɱ dhammaɱ rāmo abhiññāsi.

Iti yādiso rāmo ahosi,||
tādiso tuvaɱ,||
yādiso tuvaɱ,||
tādiso rāmo ahosi.

Ehi dāni āvuso,||
tuvaɱ imaɱ gaṇaɱ pariharā' ti.

Iti kho Bhāradvāja,||
uddako rāmaputto sabrahma-cārī me samāno ācariyaṭṭhāne maɱ ṭhapesi,||
uḷārāya ca maɱ pūjāya pūjesi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " nāyaɱ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhaya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saŋvaṭṭati,||
yāva-d-eva N'eva-saññā-nāsaññāyatanūpapattiyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
taɱ dhammaɱ analaɱkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiɱ.|| ||

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārikaɱ caramāno yena uruvelā senānigamo tad avasariɱ.

Tatthaddasaɱ ramaṇīyaɱ bhūmibhāgaɱ pāsādikañca vaṇsaṇḍa nadīñca sandantiɱ setakaɱ supatitthaɱ ramaṇīyaɱ samantā ca gocaragāmaɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " ramaṇīyo vata bho bhūmibhāgo,||
pāsādiko ca vana-saṇḍo ,nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā,||
samantā ca gocaragāmo,||
alaɱ vat'idaɱ kula-puttassa padhān'atthikassa padhānāyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
tatth'eva nisīdiɱ 'alamimaɱ padhānāyā' ti.|| ||

Api'ssu maɱ Bhāradvāja,||
tisso upamāyo paṭibhaɱsu anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā:|| ||

Seyyathā'pi Bhāradvāja,||
allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ udake nikkhittaɱ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya aggiɱ abhinibbattessāmi,||
tejo pātukirissāmī' ti.

Taɱ kiɱ maññasi Bhāradvāja,||
api nu so puriso amuɱ allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ udake nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya tejo pātu-kareyyā' ti?|| ||

No h'idaɱ bho Gotama,||
taɱ kissa hetu: aduɱ hi bho Gotama,||
allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ.

Tañ ca pana udake nikkhittaɱ.

Yāvad eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā' ti.|| ||

Evam eva kho Bhāradvāja,||
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva kāmehi avupakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n'esaɱ kāmesu kāma-c-chando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho,||
so ca ajjhattaɱ na suppahīno hoti,||
na suppaṭi-p-passaddho.

Opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

No ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā oppakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ayaɱ kho maɱ Bhāradvāja,||
paṭhamā upamā paṭihāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

Aparā'pi maɱ Bhāradvāja dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā: seyyathā'pi Bhāradvāja,||
allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya aggiɱ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu-karissāmī' ti.

Taɱ kiɱ maññasi Bhāradvāja,||
apinu so puriso amuɱ allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya tejo pātu-kareyyā' ti?|| ||

No h'idaɱ bho Gotama,||
taɱ kissa hetu: aduɱ hi bho Gotama,||
allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ.

Kiñ cāpi ārakā udakā thale nikkhittaɱ yāva-d-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā' ti.|| ||

Evam eva kho Bhāradvāja,||
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena kho kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti.

Yo ca n'esaɱ kāmesu kāma-c-chando kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho,||
so ca ajjhattaɱ na suppahīno hoti na suppaṭi-p-passaddho.

Opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti.

Abhabbā va te ñāṇaya dassanāya anuttarāya sambodhāya no ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
ababbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ayaɱ kho maɱ Bhāradvāja,||
dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

Aparā'pi kho maɱ Bhāradvāja,||
tatiyā upamā paṭibhāsi,||
anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā: seyyathā pi Bhāradvāja,||
sukkhaɱ kaṭṭhaɱ kolāpaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ.

Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya aggiɱ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu-karissāmī' ti.

Taɱ kiɱ maññasi Bhāradvāja,||
apinu so puriso amuɱ sukkhaɱ kaṭṭhaɱ kolāpaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya,||
tejo pātu-kareyyā' ti?|| ||

Evaɱ bho Gotama,||
taɱ kissa hetu: aduɱ hi bho Gotama,||
sukkhaɱ kaṭṭhaɱ kolāpaɱ,||
tañ ca pana ārakā udakā thale nikkhittan' ti.|| ||

Evam eva kho Bhāradvāja,||
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti.

Yo ca n'esaɱ kāmesu kāma-c-chando kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho,||
so ca ajjhattaɱ suppahīno hoti suppaṭi-p-passaddho.

Opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti.

Bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ayaɱ kho maɱ Bhāradvāja,||
tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.

Imā kho maɱ Bhāradvāja,||
tisso upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haɱ dantebhidantamādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇheyyaɱ abhinippīḷeyyaɱ abhisantāpeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
dantebhidantamādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
dantebhidantamādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.

Seyyathā pi Bhāradvāja,||
balavā puriso dubbalataraɱ purisaɱ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya,||
evam eva kho me Bhāradvāja,||
dantebhidantamādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena pādhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haɱ appāṇakaɱ jhānaɱ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaɱ ni-k-khamantānaɱ adhimatto saddo hoti.

Seyyathā pi nāma kammāragaggariyā dhammānāya adhimatto saddo hoti evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaɱ ni-k-khamantānaɱ adhimatto saddo hoti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaɱ ūhananti.

Seyyathā pi Bhāradvāja,||
balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimantheyya,||
evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇatoca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.

Seyyathā pi Bhāradvāja,||
balavā puriso daḷhena varattakabandhena sīse sīsaveṭhaɱ dadeyya,||
evam eva kho Bhāradvāja mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiɱ parikantanti,||
seyyathā pi Bhāradvāja,||
dakkho go-ghātako vā go-ghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiɱ parikanteyya,||
evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiɱ parikantanti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haɱ appaṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan" ti.so kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja nāsato ca kaṇṇatoca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā kāyasmiɱ ḍāho hoti,||
seyyathā pi Bhāradvāja,||
dve balavanto purisā dubbalataraɱ purisaɱ nānā bāhāsu gahetvā aŋg'ārakāsuyā santāpeyya samparitāpeyya evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiɱ ḍāho hoti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Api'ssu maɱ Bhāradvāja,||
devatā disvā evam āhaɱsu:" kāla-kato Samaṇo Gotamo" ti.ekaccā devatā evam āhaɱsu: " na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
api ca kālaŋkarotī' ti.

Ekaccā devatā evam āhaɱsu: " na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
na'pi kālaŋkaroti.

Arahaɱ Samaṇo Gotamo,||
vihārotveveso arahato eva-rūpo hotī" ti.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haɱ sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjeyyan" ti.

Atha kho maɱ Bhāradvāja,||
devatā upasankamitvā etad avocuɱ: "mā kho tvaɱ mārisa,||
sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajji.

Sace kho tvaɱ mārisa,||
sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjissasi,||
tassa te mayaɱ dibbaɱ ojaɱ lomakūpehi ajjhohāressāma4 tāyaɱ tvaɱ yāpessatī' ti.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: 'ahañ c'eva kho pana sabbaso ajddhukaɱ5 paṭijāneyyaɱ,||
imā ca me devatā dibbaɱ ojaɱ lomakūpehi ajjhohāreyyuɱ,||
tāya c'āhaɱ yāpeyyaɱ,||
taɱ mam'assa musā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
tā devatā paccācikkhāmi,||
halanti vadāmi.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: "yan nūn-ā-haɱ thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhāreyyaɱ pasataɱ pasataɱ yadi vā muggayūsaɱ yadi vā kulatthayūsaɱ yadi vā kalāyayūsaɱ yadi vā hareṇukayūsan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhāresiɱ pasataɱ pasataɱ yadi vā muggayūsaɱ yadi vā kulatthayūsaɱ yadi vā kalāyayūsaɱ yadi vā hareṇukayūsaɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhārayato pasataɱ pasataɱ yadi vā muggayūsaɱ yadi vā kulatthayūsaɱ yadi vā kalāyayūsaɱ yadi vā hareṇukayūsaɱ adhimattakasīmānaɱ patto kāyo hoti seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā,||
evam eva'ssu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvalī,||
evam eva'ssu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma jara sālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evamassu me phāsuliyo olugga-viluggā bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva'ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma|| ||

Tittakā lābu āmakacchinno vāt'ātapena samphuṭito hoti sammilāto,||
evam eva'ssu me sīsacchavī samphuṭitā hoti sammilātā tāy'ev'appāhāratāya.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
udaracchaviɱ parāmasissāmī'ti pi-ṭ-ṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi.

'Piṭṭhikaṇṭakaɱ parāmasissāmī'ti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi.

Yāva'ssu me Bhāradvāja,||
udaracchavi piṭṭhikaṇaṭakaɱ allinā hoti tāy'ev'appahāratāya,||
so kho ahaɱ Bhāradvāja,'vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmī'ti tatth'eva avakujjo papatāmi tāy'ev'appāhāratāya.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
imam eva kāyaɱ assāsento pāṇīnā gattāni anumajjāmi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy'ev'appāhāratāya.

Api'ssu maɱ Bhāradvāja,||
manussā disvā evam āhaɱsu: "kāḷo Samaṇo Gotamo" ti.

Ekacce manussā evam āhaɱsu: " na kāḷo Samaṇo Gotamo,||
sāmo Samaṇo Gotamo" ti.ekacce manussā evam āhaɱsu: " na kāḷo Samaṇo Gotamo ,na'pi sāmo,||
maŋguracchavi Samaṇo Gotamo" ti.

Yāva'ssu me Bhāradvāja,||
tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Tassa mayhaɱ bhārādvāja,||
etad ahosi: " ye kho keci atītam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiɱsu, etāva paramaɱ na-y-ito bhiyyo.

Ye pi hi keci anāgatam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyissanti, etāva paramaɱ na-y-ito bhiyyo.

Ye pi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,4 etāva paramaɱ na-y-ito bhiyyo.

Na kho pan'āhaɱ imāya kaṭukāya dukkarakāriyāya adhigacchāmi uttariɱ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-visesaɱ.

Siyā nu kho añño Maggo bodhāyā" ti?|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " abhijānāmi kho pan'āhaɱ pituSakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharitā.

Siyā nukho eso Maggo bodhāyā" ti.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
satānusārī viññāṇaɱ ahosi: " eso'va5 Maggo bodhāyā" ti.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " kiɱ nukho ahaɱ tassa sukhassa bhāyāmi,||
yaɱ taɱ sukhaɱ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī" ti.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho ahaɱ tassa sukhassa bhāyāmi,||
yaɱ taɱ sukhaɱ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī" ti.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi:" na kho taɱ sukaraɱ sukhaɱ adhigantuɱ evaɱ adhimattakasīmānaɱ pattakāyena,||
yan nūn-ā-haɱ oḷārikaɱ āhāraɱ āhāreyyaɱ odanakummāsan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
oḷārikaɱ āhāraɱ āhāresiɱ odanakummāsaɱ.

Tena kho pana maɱ Bhāradvāja,||
samayena pañca-vaggiyā bhikkhū pacc'upaṭṭhitā honti,||
" yaɱ kho Samaṇo Gotamo dhammaɱ adhigamissati,||
taɱ no ārocessatī" ti.yato kho ahaɱ Bhāradvāja oḷārikaɱ āhāraɱ āhāresiɱ odanakummāsaɱ.

Atha me te pañca-vaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamiɱsu " bāhuliko Samaṇo Gotamo padhāna-vibbhanto āvatto bāhullāyā" ti.|| ||

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
oḷārikaɱ āhāraɱ āhāretvā balaɱ gahetvā vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.

Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.

Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiɱ.

Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaŋvediɱ.

Yantaɱ ariyā ācikkhanti: 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti taɱ tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.

Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā,||
pubbe va somanassa-domanassānaɱ atthaŋ-gamā adukkha-ɱ-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte4 pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarāmi,||
seyyath'īdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo,||
Tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekepi saŋvaṭṭa-kappe anekepi vivaṭṭa-kappe anekepi saŋvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.

So tato cuto amutra udapādiɱ5 tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarāmi.

Ayaɱ kho me Bhāradvāja,||
rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato aloko uppanno yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte4 sattāṇaɱ cut'ūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,||
hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammupage satte pajānāmi.

Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā,||
ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upannā' ti.

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yatākamm'ūpage satte pajānāmi,||
ayaɱ kho me Bhāradvāja,||
rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā vijjā uppannā,||
tamo vihato āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpino pahītattassa viharato.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aŋgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

So idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

Ayaɱ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

Ayaɱ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Ayaɱ dukkha-nirodha-gāmiṇīpaṭipadā ti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Ime āsavāti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Ayaɱ āsava-samudayoti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Ayaɱ āsava-nirodhoti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ ayaɱ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā ti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Tassa me evaɱ jānato evaɱ passato kām'āsavā pi cittaɱ vimuccittha.

Bhavāsavāpi cittaɱ vimuccittha.

Avijjāsavā pi cittaɱ vimuccittha.

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ ahosi.

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā ti abbhaññāsiɱ.

Ayaɱ kho me Bhāradvāja,||
rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā vijjā uppannā,||
tamo vihato ,āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpino pahītattassa viharatoti.|| ||

Evaɱ vutte saŋgāravo māṇavo Bhagavantaɱ etad avoca: aṭṭhitavataɱ bhoto Gotamassa padhānaɱ ahosi.

Sappurisavataɱ bhoto Gotamassa padhānaɱ ahosi,||
yathā taɱ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

Kin nu kho bho Gotama,||
atthi devā ti.

Ṭhānaso me taɱ Bhāradvāja,||
viditaɱ yad idaɱ atthi devā ti.|| ||

Kin nu kho bho Gotama,||
atthi devā ti puṭṭho samāno,||
ṭhānaso me taɱ Bhāradvāja,||
viditaɱ yad idaɱ atthi devā ti vadesi? Na nu kho bho Gotama,||
evaɱ sante tucchā musā hotī' ti.|| ||

Atthi devā'ti Bhāradvāja,||
puṭṭho samāno,||
atthi devā'ti [213] yo vadeyya.

Ṭhānaso me viditāti yo vadeyya,||
atha khevattha viññūnā purisena ekaɱ-sena niṭṭhaɱ gantabbaɱ4 yad idaɱ atthi devā ti.|| ||

Kissa pana me bhavaɱ Gotamo,||
ādiken'eva na vyākāsīti|| ||

Uccena sammataɱ kho etaɱ Bhāradvāja,||
lokasmiɱ yad idaɱ atthi devā' ti.|| ||

Evaɱ vutte saŋgāravo māṇavo Bhagavantaɱ etad avoca: abhikkantaɱ bho Gotama abhikkantaɱ bho Gotama,||
seyyathā pi bho Gotama,||
nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaɱ ācikkheyya' andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya,||
'cakkhu-manto rūpāni dakkhintī'ti,||
evam evaɱ Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.

Es'āhaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-sanghañ ca.

Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.|| ||

Saŋgārava Suttaɱ


 

Contact:
E-mail
Copyright Statement