Majjhima Nikaya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Majjhima Nikāya
II. Majjhima-Paṇṇāsa
5. Brāhmaṇa Vagga

Sutta 100

Saŋgārava Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


 

[1][chlm][pts][upal] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ carati mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ.

Tena kho pana samayena dhanañjānī nāma brāhmaṇī maṇḍalakappe paṭivasati abhi-p-pasannā Buddhe ca dhamme ca saŋghe ca.

Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī upakkhalitvā ti-k-khattuɱ udānaɱ udānesi: 'namo tassa Bhagavato arahato Sammā-Sam-Buddhassa,||
namo tassa Bhagavato arahato Sammā-Sam-Buddhassa,||
namo tassa Bhagavato arahato Sammā-Sam-Buddhassā' ti.|| ||

[210]Tena kho pana samayena saŋgāravo nāma māṇavo maṇḍalakappe paṭivasati tiṇṇaɱ vedānaɱ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaɱ sākkhara-p-pabhe-dānaɱ itihāsa-pañca-mānaɱ padako veyyā-karaṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo.

Assosi kho saŋgāravo māṇavo dhanañjāniyā brāhmaṇiyā evaɱ vācaɱ bhāsa-mānāya,||
sutvā dhanañjāniɱ brāhmaṇiɱ etad avoca: avabhūtāva ayaɱ dhanañjānī brāhmaṇī paribhūtāva ayaɱ dhanañjānī brāhmaṇī vijjamānānaɱ brāhmaṇānaɱ.

Atha ca pana tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaɱ bhāsatī ti.|| ||

Na hi pana tvaɱ tāta bhadramukha,||
tassa Bhagavato sīla-paññāṇaɱ jānāsi.

Sace tvaɱ tāta bhadramukha,||
tassa Bhagavato sīla-paññāṇaɱ jāneyyāsi,||
na tvaɱ tāta bhadramukha,||
taɱ Bhagavantaɱ akkositabbaɱ paribhāsitabbaɱ maññeyyāsīti.|| ||

Tena hi bhoti,||
yadā Samaṇo Gotamo maṇḍalakappaɱ anuppatto hoti.

Atha me āroceyyāsīti.

Evaɱ bhadramukhāti kho dhanañjānī brāhmaṇī saŋgāravassa māṇavassa paccassosi.|| ||

Atha kho Bhagavā Kosalesu anupubbena cārikaɱ cara-māno yena maṇḍalakappaɱ tad avasari.

Tatra sudaɱ Bhagavā maṇḍalakappe viharati todeyyānaɱ brāhmaṇānaɱ Ambavane.

Assosi kho dhanañjānī brāhmaṇī.

'Bhagavā kira maṇḍalakappaɱ anuppatto maṇḍalakappe viharati todeyyānaɱ brāhmaṇānaɱ Ambavane' ti.|| ||

Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī yena saŋgāravo māṇavo,||
ten'upasankami,||
upasankamitvā saŋgāravaɱ māṇavaɱ etad avoca: 'ayaɱ tāta mudramukha,||
so Bhagavā maṇḍalakappaɱ anuppatto,||
maṇḍalakappe viharati todeyyānaɱ brāhmaṇānaɱ Ambavane.

Yassa dāni tvaɱ tāta bhadramukha,||
kālaɱ maññasīti.|| ||

'Evaɱ bhotī'ti kho saŋgāravo māṇavo dhanañjāniyā brāhmaniyā paṭissutvā yena Bhagavā ten'upasankami,||
upasankamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi,||
sammodanīyaɱ [211] kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.

Eka-m-antaɱ nisinno kho saŋgāravo māṇavo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

'Santi kho bho Gotama,||
eke samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti.

Tatra bho Gotama,||
ye te samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti,||
tesaɱ bhavaɱ Gotamo katamo' ti?|| ||

Diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattānaɱ ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānantānampi kho ahaɱ Bhāradvāja,||
vemattataɱ vadāmi.

Santi Bhāradvāja,||
eke samaṇa-brāhmaṇā anussavikā,||
te anussavena diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti seyyathā pi brāhmaṇā tevijjā.

Santi pana Bhāradvāja,||
eke samaṇa-brāhmaṇā kevalaɱ saddhā-mattakena diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti seyyathā pi takkī vīmaɱsī.

Santi Bhāradvāja,||
eke samaṇa-brāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaɱ yeva dhammaɱ abhiññāya diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti.|| ||

Tatra Bhāradvāja,||
ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaɱ yeva dhammaɱ abhiññāya diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti.

Tesāhamasmi.

Tadamināpetaɱ Bhāradvāja,||
pariyāyena veditabbaɱ: yathā ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaɱ yeva dhammaɱ abhiññāya diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaɱ paṭijānanti,||
tesāhamasmī ti.|| ||

Idha me Bhāradvāja,||
pubbe va sambodhā anabhi-sambuddhassa bodhisattass'eva sato etad ahosi: sambādho gharāvāso rajo-patho,||
abbhokāso pabbajjā,||
na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ,||
yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
aparena [212] samayena daharova samāno susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaɱ mātā-pitunnaɱ assumukhānaɱ rudantānaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajiɱ.

So evaɱ pabba-jito samāno kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno yena ā'āro kālāmo ten'upasankamiɱ,||
upasankamitvā ā'āraɱ kālāmaɱ etad avocaɱ: "icchām'ahaɱ āvuso kālāma,||
imasmiɱ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaɱ caritun" ti.

Evaɱ vutte Bhāradvāja,||
ā'āro kālāmo maɱ etad avoca: " viharatāyasmā tādiso ayaɱ dhammo,||
yattha viññū puriso na cirass'eva sakaɱ ācariyakaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
nacirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ pariyāpuṇiɱ.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
tāvataken'eva oṭṭha-p-pahata-mattena lapita-lāpana-mattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi theravādañca ' jānāmi passāmī" ti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho ā'āro kālāmo imaɱ dhammaɱ kevalaɱ saddhā-mattakena 'sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmi" ti.pavedeti.

Addhā ā'āro kālāmo imaɱ dhammaɱ jānaɱ passaɱ viharatī" ti.|| ||

Atha khvāhaɱ Bhāradvāja,||
yena ā'āro kālāmo tanupasankamiɱ.

Upasaŋkamitvā ā'āraɱ kālāmaɱ etad avocaɱ: "kittāvatā no āvuso kālāma,||
imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedemī" ti.

Evaɱ vutte Bhāradvāja,||
ā'ārokālāmo Ākiñcaññ'āyatanaɱ pavedesi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi viriyaɱ ,mayham p'atthi viriyaɱ.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi sati,||
mayham p'atthi sati.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi samādhi,||
mayham p'atthi samādhi.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi paññā,||
mayham p'atthi paññā,||
yan nūnāhaɱ yaɱ dhammaɱ ā'āro kālāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedeti,||
tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
na cirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchitvā upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Atha khvāhaɱ Bhāradvāja,||
yena ā'āro kālāmo ten'upasankamiɱ,||
upasankamitvā ā'āraɱ kālāmaɱ etad avocaɱ: " ettāvatā no āvuso kālāma,||
imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī" ti.

Ettāvatā kho ahaɱ āvuso,||
imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemī' ti.

Aham pi kho āvuso ettāvatā imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti.

Lābhā no avuso,||
su-laddhaɱ no āvuso ye mayaɱ āyasmantaɱ tādisaɱ sabrahma-cāriɱ passāma iti,||
yāhaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upayampajja viharasi.

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
tam ahaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi.

Iti yāhaɱ dhammaɱ jānāmi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi.

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi,||
tam ahaɱ dhammaɱ jānāmi.

Iti yādiso ahaɱ,||
tādiso tuvaɱ.

Yādiso tuvaɱ,||
tādiso ahaɱ.

Ehi dāni āvuso,||
ubho'va santā imaɱ gaṇaɱ pariharāmā' ti.

Iti kho Bhāradvāja,||
ā'āro kālāmo ācariyo me samāno attano antevāsiɱ maɱ samānaɱ attano samasamaɱ ṭhapesi,||
uḷārāya ca maɱ pūjāya pūjesi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " nāyaɱ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saŋvattati,||
yāva-d-eva ākiñcaññāyanūpapattiyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
taɱ dhammaɱ analaŋkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiɱ.|| ||

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno yena uddako rāmaputto ten'upasankamiɱ.

Upasaŋkamitvā uddakaɱ rāmaputtaɱ etad avocaɱ: " icchām'ahaɱ āvuso rāma imasmiɱ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaɱ caritun" ti.

Evaɱ vutte Bhāradvāja,||
uddako rāmaputto maɱ etad avoca: 'viharatāyasmā,||
tādiso ayaɱ dhammo,||
yattha viññū puriso na cirass'eva sakaɱ ācariyakaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
na cirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ pariyāpuṇiɱ.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
tāvataken'eva oṭṭha-p-pahata-mattena lapita lāpanamattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi theravādañca 'jānāmi passāmī'ti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho rāmo imaɱ dhammaɱ kevalaɱ saddhā-mattakena sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī" ti.

Pavedesi,||
addhā rāmo imaɱ dhammaɱ jānaɱ passaɱ vihāsī' ti.|| ||

Atha khvāhaɱ Bhāradvāja,||
yena uddako rāmaputto ten'upasankamiɱ.

Upasaŋkamitvā uddakaɱ rāmaputtaɱ etad avocaɱ: " kittāvatā no āvuso,||
rāmo imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedesī" ti.

Evaɱ vutte Bhāradvāja,||
uddako rāmaputto N'eva-saññā-nā-saññ'āyatanaɱ pavedesi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho rāmasseva ahosi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā.

Na kho rāmasseva ahosi viriyaɱ,||
mayham p'atthi virayaɱ.

Na kho rāmasseva ahosi sati mayham p'atthi sati.

Na kho rāmasseva ahosi samādhi ,mayham p'atthi samādhi.

Na kho rāmasseva ahosi paññā,||
mayham p'atthi paññā.

Yan'nūnāhaɱ yaɱ dhammaɱ rāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedesi.

Tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
na cirass'eva khippam'eva taɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsiɱ.|| ||

Atha khvāhaɱ Bhāradvāja,||
yena uddako rāmaputto ten'upasankamiɱ,||
upasankamitvā uddakaɱ rāmaputtaɱ etad avocaɱ: " ettāvatā no avuso rāma imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī" ti.

Ettāvatā kho ahaɱ āvuso imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemī'ti.

'Aham pi kho āvuso,||
ettāvatā imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti.

Lābhā no āvuso,||
su-laddhaɱ no āvuso,||
ye mayaɱ āyasmantaɱ tādisaɱ brahma-cāriɱ passāma.

Iti yaɱ dhammaɱ rāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi.

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
taɱ dhammaɱ rāmo sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi.

Iti yaɱ dhammaɱ rāmo abhiññāsi,||
taɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi.

Yaɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi,||
taɱ dhammaɱ rāmo abhiññāsi.

Iti yādiso rāmo ahosi,||
tādiso tuvaɱ,||
yādiso tuvaɱ,||
tādiso rāmo ahosi.

Ehi dāni āvuso,||
tuvaɱ imaɱ gaṇaɱ pariharā' ti.

Iti kho Bhāradvāja,||
uddako rāmaputto sabrahma-cārī me samāno ācariyaṭṭhāne maɱ ṭhapesi,||
uḷārāya ca maɱ pūjāya pūjesi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " nāyaɱ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhaya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saŋvattati,||
yāva-d-eva N'eva-saññā-nāsaññāyatanūpapattiyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
taɱ dhammaɱ analaɱkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiɱ.|| ||

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārikaɱ cara-māno yena uruvelā senānigamo tad avasariɱ.

Tatthaddasaɱ ramaṇīyaɱ bhūmibhāgaɱ pāsādikañca vaṇsaṇḍa nadīñca sandantiɱ setakaɱ supatitthaɱ ramaṇīyaɱ samantā ca gocaragāmaɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " ramaṇīyo vata bho bhūmibhāgo,||
pāsādiko ca vana-saṇḍo ,nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā,||
samantā ca gocaragāmo,||
alaɱ vat'idaɱ kula-puttassa padhān'atthikassa padhānāyā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
tatth'eva nisīdiɱ 'alamimaɱ padhānāyā' ti.|| ||

Api'ssu maɱ Bhāradvāja,||
tisso upamāyo paṭibhaɱsu anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā:|| ||

Seyyathā'pi Bhāradvāja,||
allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ udake nikkhittaɱ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya aggiɱ abhinibbattessāmi,||
tejo pātukirissāmī' ti.

Taɱ kiɱ maññasi Bhāradvāja,||
api nu so puriso amuɱ allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ udake nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya tejo pātu-kareyyā' ti?|| ||

No h'idaɱ bho Gotama,||
taɱ kissa hetu: aduɱ hi bho Gotama,||
allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ.

Tañ ca pana udake nikkhittaɱ.

Yāvad eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā' ti.|| ||

Evam eva kho Bhāradvāja,||
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva kāmehi avupakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n'esaɱ kāmesu kāma-c-chando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho,||
so ca ajjhattaɱ na suppahīno hoti,||
na suppaṭippassaddho.

Opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

No ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā oppakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ayaɱ kho maɱ Bhāradvāja,||
paṭhamā upamā paṭihāsi anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā.|| ||

Aparā'pi maɱ Bhāradvāja dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā: seyyathā'pi Bhāradvāja,||
allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya aggiɱ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu-karissāmī' ti.

Taɱ kiɱ maññasi Bhāradvāja,||
apinu so puriso amuɱ allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya tejo pātu-kareyyā' ti?|| ||

No h'idaɱ bho Gotama,||
taɱ kissa hetu: aduɱ hi bho Gotama,||
allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ.

Kiñ cāpi ārakā udakā thale nikkhittaɱ yāva-d-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā' ti.|| ||

Evam eva kho Bhāradvāja,||
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena kho kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti.

Yo ca n'esaɱ kāmesu kāma-c-chando kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho,||
so ca ajjhattaɱ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho.

Opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti.

Abhabbā va te ñāṇaya dassanāya anuttarāya sambodhāya no ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
ababbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ayaɱ kho maɱ Bhāradvāja,||
dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā.|| ||

Aparā'pi kho maɱ Bhāradvāja,||
tatiyā upamā paṭibhāsi,||
anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā: seyyathā pi Bhāradvāja,||
sukkhaɱ kaṭṭhaɱ kolāpaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ.

Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya aggiɱ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu-karissāmī' ti.

Taɱ kiɱ maññasi Bhāradvāja,||
apinu so puriso amuɱ sukkhaɱ kaṭṭhaɱ kolāpaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya,||
tejo pātu-kareyyā' ti?|| ||

Evaɱ bho Gotama,||
taɱ kissa hetu: aduɱ hi bho Gotama,||
sukkhaɱ kaṭṭhaɱ kolāpaɱ,||
tañ ca pana ārakā udakā thale nikkhittan' ti.|| ||

Evam eva kho Bhāradvāja,||
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti.

Yo ca n'esaɱ kāmesu kāma-c-chando kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho,||
so ca ajjhattaɱ suppahīno hoti suppaṭippassaddho.

Opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti.

Bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ayaɱ kho maɱ Bhāradvāja,||
tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā.

Imā kho maɱ Bhāradvāja,||
tisso upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-sutapubbā.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūnāhaɱ dantebhidantamādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇheyyaɱ abhinippīḷeyyaɱ abhisantāpeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
dantebhidantamādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
dantebhidantamādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.

Seyyathā pi Bhāradvāja,||
balavā puriso dubbalataraɱ purisaɱ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya,||
evam eva kho me Bhāradvāja,||
dantebhidantamādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena pādhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūnāhaɱ appāṇakaɱ jhānaɱ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaɱ ni-k-khamantānaɱ adhimatto saddo hoti.

Seyyathā pi nāma kammāragaggariyā dhammānāya adhimatto saddo hoti evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaɱ ni-k-khamantānaɱ adhimatto saddo hoti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūnāhaɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaɱ ūhananti.

Seyyathā pi Bhāradvāja,||
balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimantheyya,||
evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūnāhaɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇatoca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.

Seyyathā pi Bhāradvāja,||
balavā puriso daḷhena varattakabandhena sīse sīsaveṭhaɱ dadeyya,||
evam eva kho Bhāradvāja mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūnāhaɱ appāṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiɱ parikantanti,||
seyyathā pi Bhāradvāja,||
dakkho goghātako vā go-ghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiɱ parikanteyya,||
evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiɱ parikantanti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūnāhaɱ appaṇakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan" ti.so kho ahaɱ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja nāsato ca kaṇṇatoca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā kāyasmiɱ ḍāho hoti,||
seyyathā pi Bhāradvāja,||
dve balavanto purisā dubbalataraɱ purisaɱ nānā bāhāsu gahetvā aŋg'ārakāsuyā santāpeyya samparitāpeyya evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiɱ ḍāho hoti.

Āraddhaɱ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaɱ hoti asallīnaɱ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Api'ssu maɱ Bhāradvāja,||
devatā disvā evam āhaɱsu:" kāla-kato Samaṇo Gotamo" ti.ekaccā devatā evam āhaɱsu: " na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
api ca kālaŋkarotī' ti.

Ekaccā devatā evam āhaɱsu: " na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
na'pi kālaŋkaroti.

Arahaɱ Samaṇo Gotamo,||
vihārotveveso arahato eva-rūpo hotī" ti.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūnāhaɱ sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjeyyan" ti.

Atha kho maɱ Bhāradvāja,||
devatā upasankamitvā etad avocuɱ: "mā kho tvaɱ mārisa,||
sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajji.

Sace kho tvaɱ mārisa,||
sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjissasi,||
tassa te mayaɱ dibbaɱ ojaɱ lomakūpehi ajjhohāressāma4 tāyaɱ tvaɱ yāpessatī' ti.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: 'ahañ c'eva kho pana sabbaso ajddhukaɱ5 paṭijāneyyaɱ,||
imā ca me devatā dibbaɱ ojaɱ lomakūpehi ajjhohāreyyuɱ,||
tāya c'āhaɱ yāpeyyaɱ,||
taɱ mam'assa musā" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
tā devatā paccācikkhāmi,||
halanti vadāmi.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: "yan nūnāhaɱ thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhāreyyaɱ pasataɱ pasataɱ yadi vā muggayūsaɱ yadi vā kulatthayūsaɱ yadi vā kalāyayūsaɱ yadi vā hareṇukayūsan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhāresiɱ pasataɱ pasataɱ yadi vā muggayūsaɱ yadi vā kulatthayūsaɱ yadi vā kalāyayūsaɱ yadi vā hareṇukayūsaɱ.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhārayato pasataɱ pasataɱ yadi vā muggayūsaɱ yadi vā kulatthayūsaɱ yadi vā kalāyayūsaɱ yadi vā hareṇukayūsaɱ adhimattakasīmānaɱ patto kāyo hoti seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā,||
evam eva'ssu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvalī,||
evam eva'ssu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma jara sālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evamassu me phāsuliyo olugga-viluggā bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva'ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma|| ||

Tittakā lābu āmakacchinno vāt'ātapena samphuṭito hoti sammilāto,||
evam eva'ssu me sīsacchavī samphuṭitā hoti sammilātā tāy'ev'appāhāratāya.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
udaracchaviɱ parāmasissāmī'ti piṭṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi.

'Piṭṭhikaṇṭakaɱ parāmasissāmī'ti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi.

Yāva'ssu me Bhāradvāja,||
udaracchavi piṭṭhikaṇaṭakaɱ allinā hoti tāy'ev'appahāratāya,||
so kho ahaɱ Bhāradvāja,'vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmī'ti tatth'eva avakujjo papatāmi tāy'ev'appāhāratāya.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
imam eva kāyaɱ assāsento pāṇīnā gattāni anumajjāmi.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy'ev'appāhāratāya.

Api'ssu maɱ Bhāradvāja,||
manussā disvā evam āhaɱsu: "kāḷo Samaṇo Gotamo" ti.

Ekacce manussā evam āhaɱsu: " na kāḷo Samaṇo Gotamo,||
sāmo Samaṇo Gotamo" ti.ekacce manussā evam āhaɱsu: " na kāḷo Samaṇo Gotamo ,na'pi sāmo,||
maŋguracchavi Samaṇo Gotamo" ti.

Yāva'ssu me Bhāradvāja,||
tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Tassa mayhaɱ bhārādvāja,||
etad ahosi: " ye kho keci atītam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiɱsu, etāva paramaɱ na-y-ito bhiyyo.

Ye pi hi keci anāgatam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyissanti, etāva paramaɱ na-y-ito bhiyyo.

Ye pi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,4 etāva paramaɱ na-y-ito bhiyyo.

Na kho pan'āhaɱ imāya kaṭukāya dukkarakāriyāya adhigacchāmi uttariɱ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassanavisesaɱ.

Siyā nu kho añño Maggo bodhāyā" ti?|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " abhijānāmi kho pan'āhaɱ pituSakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharitā.

Siyā nukho eso Maggo bodhāyā" ti.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
satānusārī viññāṇaɱ ahosi: " eso'va5 Maggo bodhāyā" ti.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " kiɱ nukho ahaɱ tassa sukhassa bhāyāmi,||
yaɱ taɱ sukhaɱ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī" ti.

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho ahaɱ tassa sukhassa bhāyāmi,||
yaɱ taɱ sukhaɱ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī" ti.|| ||

Tassa mayhaɱ Bhāradvāja,||
etad ahosi:" na kho taɱ sukaraɱ sukhaɱ adhigantuɱ evaɱ adhimattakasīmānaɱ pattakāyena,||
yan nūnāhaɱ oḷārikaɱ āhāraɱ āhāreyyaɱ odanakummāsan" ti.

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
oḷārikaɱ āhāraɱ āhāresiɱ odanakummāsaɱ.

Tena kho pana maɱ Bhāradvāja,||
samayena pañcavaggiyā bhikkhū pacc'upaṭṭhitā honti,||
" yaɱ kho Samaṇo Gotamo dhammaɱ adhigamissati,||
taɱ no ārocessatī" ti.yato kho ahaɱ Bhāradvāja oḷārikaɱ āhāraɱ āhāresiɱ odanakummāsaɱ.

Atha me te pañcavaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamiɱsu " bāhuliko Samaṇo Gotamo padhānavibbhanto āvatto bāhullāyā" ti.|| ||

So kho ahaɱ Bhāradvāja,||
oḷārikaɱ āhāraɱ āhāretvā balaɱ gahetvā vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaɱ sa-vicāraɱ viveka-jaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.

Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhi-jaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.

Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiɱ.

Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaŋvediɱ.

Yantaɱ ariyā ācikkhanti: 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti taɱ tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.

Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā,||
pubbe va somanassa-domanassānaɱ atthaŋ-gamā adukkha-ɱ-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte4 pubbe-nivāsānussati-ñāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarāmi,||
seyyath'īdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo,||
Tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekepi saɱvaṭṭa-kappe anekepi vivaṭṭa-kappe anekepi saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.

So tato cuto amutra udapādiɱ5 tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarāmi.

Ayaɱ kho me Bhāradvāja,||
rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato aloko uppanno yathā taɱ appamattassa ātāpino pahit'attassa viharato.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte4 sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,||
hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammupage satte pajānāmi.

Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā,||
ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upannā' ti.

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yatākammūpage satte pajānāmi,||
ayaɱ kho me Bhāradvāja,||
rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā vijjā uppannā,||
tamo vihato āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpino pahītattassa viharato.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khaya-ñāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

So idaɱ dukkhan ti yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

Ayaɱ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

Ayaɱ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Ayaɱ dukkha-nirodha-gāmiṇīpaṭipadā ti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Ime āsavāti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Ayaɱ āsava-samudayoti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Ayaɱ āsava-nirodhoti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ ayaɱ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā ti yathā-bhūtaɱ abbhāññāsiɱ.

Tassa me evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccittha.

Bhavāsavāpi cittaɱ vimuccittha.

Avijjāsavā pi cittaɱ vimuccittha.

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ ahosi.

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā ti abbhaññāsiɱ.

Ayaɱ kho me Bhāradvāja,||
rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā vijjā uppannā,||
tamo vihato ,āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpino pahītattassa viharatoti.|| ||

Evaɱ vutte saŋgāravo māṇavo Bhagavantaɱ etad avoca: aṭṭhitavataɱ bhoto Gotamassa padhānaɱ ahosi.

Sappurisavataɱ bhoto Gotamassa padhānaɱ ahosi,||
yathā taɱ arahato Sammā-Sam-Buddhassa.|| ||

Kin nu kho bho Gotama,||
atthi devā ti.

Ṭhānaso me taɱ Bhāradvāja,||
viditaɱ yad idaɱ atthi devā ti.|| ||

Kin nu kho bho Gotama,||
atthi devā ti puṭṭho samāno,||
ṭhānaso me taɱ Bhāradvāja,||
viditaɱ yad idaɱ atthi devā ti vadesi? Na nu kho bho Gotama,||
evaɱ sante tucchā musā hotī' ti.|| ||

Atthi devā'ti Bhāradvāja,||
puṭṭho samāno,||
atthi devā'ti [213] yo vadeyya.

Ṭhānaso me viditāti yo vadeyya,||
atha khevattha viññūnā purisena ekaɱ-sena niṭṭhaɱ gantabbaɱ4 yad idaɱ atthi devā ti.|| ||

Kissa pana me bhavaɱ Gotamo,||
ādiken'eva na vyākāsīti|| ||

Uccena sammataɱ kho etaɱ Bhāradvāja,||
lokasmiɱ yad idaɱ atthi devā' ti.|| ||

Evaɱ vutte saŋgāravo māṇavo Bhagavantaɱ etad avoca: abhikkantaɱ bho Gotama abhikkantaɱ bho Gotama,||
seyyathā pi bho Gotama,||
nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaɱ ācikkheyya' andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya,||
'cakkhu-manto rūpāni dakkhintī'ti,||
evam evaɱ Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.

Es'āhaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-Saŋghañ ca.

Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.|| ||

Saŋgāravasuttaɱ dasamaɱ


 

Contact:
E-mail
Copyright Statement